naivulis
naivulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | naivulis | naivuļi |
| Ģen. | naivuļa | naivuļu |
| Dat. | naivulim | naivuļiem |
| Akuz. | naivuli | naivuļus |
| Lok. | naivulī | naivuļos |
naivule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | naivule | naivules |
| Ģen. | naivules | naivuļu |
| Dat. | naivulei | naivulēm |
| Akuz. | naivuli | naivules |
| Lok. | naivulē | naivulēs |
Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, kas viegli uzticas.
PiemēriTas naivulis pat visbriesmīgākajā sapnī nevarētu nosapņot, par ko domā viņa sapņu dāma Lietuvā, klausoties, kā pavasara naktī šalc mežs.
- Tas naivulis pat visbriesmīgākajā sapnī nevarētu nosapņot, par ko domā viņa sapņu dāma Lietuvā, klausoties, kā pavasara naktī šalc mežs.
- Neesmu ne naivulis, ne galīgs idiots, mani, nudien, bija iemidzinājis viņas caururbjošais skatiens.
- Un šeit pieslēdzas visi uzņēmumi, kas kaut kādā veidā var nopelnīt uz cilvēces naivuļu rēķina.
- Retās iespējamās naktsmītnes mums šķita pārāk dārgas (ak, mēs naivuļi), bet vēlāk ceļā parādījās vairs tikai dārgie hoteļi (ap 100 eiro no personas).
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit