melkulis
melkulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melkulis | melkuļi |
| Ģen. | melkuļa | melkuļu |
| Dat. | melkulim | melkuļiem |
| Akuz. | melkuli | melkuļus |
| Lok. | melkulī | melkuļos |
melkule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melkule | melkules |
| Ģen. | melkules | melkuļu |
| Dat. | melkulei | melkulēm |
| Akuz. | melkuli | melkules |
| Lok. | melkulē | melkulēs |
1.Melis.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķiet, ka tavi pašreizējie ministri ir tādi paši melkuļi kā tu.
- Svētīgs tas cilvēks, kas savu cerību liek uz To Kungu, kas nepievēršas lepniem, nedz tinas ar melkuļiem!
- Un tagad šis trīskārt sasodītais smukulītis un melkulis bija nočiepis viņa pistoli, kas tieši šobrīd pirmo reizi būtu viņam lieti noderējusi.
- Kā noziedzniekam man vajaga zagšus līst, Pie katra nejauša vārdiņa bailēs svīst, Kaut arī kaklus aprautu es tiem, Tos nosaukt nespētu par melkuļiem!
- Tos nosaukt nespētu par melkuļiem!