meitēns
meitēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | meitēns | meitēni |
Ģen. | meitēna | meitēnu |
Dat. | meitēnam | meitēniem |
Akuz. | meitēnu | meitēnus |
Lok. | meitēnā | meitēnos |
1.Meitene1.
2.Meitene2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā jūs, tāds jauns meitēns, tos vīrus varat izkomandēt?
- Tā arī brāļa meitēns auga, var teikt, tēvabrāļa klēpī.
- Tā atkal ir agrāko laiku Erna, Lerha proģimnāzijas lecīgais meitēns.
- – Ak, meitēn, ko nu tu atkal tur runā?
- "Ko raudi, ko skumji dziedi, meitēn?"