jaunekle
jaunekle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jaunekle | jaunekles |
Ģen. | jaunekles | jaunekļu |
Dat. | jauneklei | jauneklēm |
Akuz. | jaunekli | jaunekles |
Lok. | jauneklē | jauneklēs |
1.Sieviete vecumā starp pusaudzes un brieduma gadiem; jauniete1.
PiemēriDžūkstes jaunekļi un jaunekles ir arī strādnieki un strādnieces.
- Džūkstes jaunekļi un jaunekles ir arī strādnieki un strādnieces.
- Priekšā būs viena nopietna jaunekle viegli rozīgā ietērpā.
- Reizi sapņodams, redzēju, kā lielā zālē daudz jaunekļi un jaunekles viens ar otru kopā tērzēja un mīlīgi sarunājās.
- Jaunekle pavēra durvis un vairs nekā neatbildēja, viņš dzirdēja tās vieglo soļu dimu lielā kambara kulā, tad tā apklusa.
2.apvidvārds Aptuveni pusgadu veca vista, arī aita.
2.1.Pirmoreiz atnesusies aita.
Avoti: LLVV, KiV, T
Korpusa piemēri:šeit