jauneklis
jauneklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jauneklis | jaunekļi |
Ģen. | jaunekļa | jaunekļu |
Dat. | jauneklim | jaunekļiem |
Akuz. | jaunekli | jaunekļus |
Lok. | jauneklī | jaunekļos |
1.Jauns (parasti neprecējies) vīrietis.
PiemēriBārs sāka pildīties ar pārtikušiem jaunekļiem, kas pasūtīja aliņus un bezalkoholiskus dzērienus nedaudzajām draudzenēm, kas bija atnākušas līdzi.
- Bārs sāka pildīties ar pārtikušiem jaunekļiem, kas pasūtīja aliņus un bezalkoholiskus dzērienus nedaudzajām draudzenēm, kas bija atnākušas līdzi.
- Jauneklis atmuguriski metās ūdenī un divos garos vēzienos jau bija līcīša vidū.
- Garmatains jauneklis atvadījās no kaunīgi smaidošas meitenes.
Tulkojumiadolescent, stripling, teenager, teen, chap.
(LV šaurāka nozīme) adolescent, stripling, teenager, teen
a juvenile between the onset of puberty and maturity
(LV šaurāka nozīme) chap, fellow, feller, fella, lad, gent, blighter, cuss, bloke
a boy or man; "that chap is your host"; "there's a fellow at the door"; "he's a likable cuss"; "he's a good bloke"
[Princeton WordNet 3.0]
2.apvidvārds Jauns dzīvnieks.
Avoti: LLVV, EH, T
Korpusa piemēri:šeit