Paplašinātā meklēšana
Meklējam dm.
Atrasts vārdos (292):
- idm:1
- udm.:1
- Kadms:1
- mudmi:1
- Admers:1
- Admēts:1
- ādmine:1
- admins:1
- ādmiņi:1
- admors:1
- ēdmana:1
- ēdmaņa:1
- ēdmaņi:1
- ēdmiņa:1
- ēdmiņš:1
- gurdme:1
- podmiķ:1
- saldme:1
- ūdmala:1
- Vjedma:1
- ādminis:1
- admirēt:1
- admitēt:1
- admonēt:1
- Admonta:1
- Ārdmora:1
- badmira:1
- badmire:1
- bēdmāsa:1
- bēdmāte:1
- bīdmērs:1
- Bodmina:1
- ēdmanis:1
- ēdmenis:1
- ēdminis:1
- Edmonda:1
- gadmija:1
- kadmijs:1
- Lēdmane:1
- lodmērs:1
- lodmete:1
- medmāsa:1
- padmale:1
- pēdmērs:1
- pēdmiņi:1
- podmala:1
- rodmens:1
- rudmate:1
- Sidmuta:1
- Sudmaļi:1
- sūdmūsa:1
- ūdmalas:1
- udmurti:1
- vadmala:1
- vadmērs:1
- ādmenīša:1
- Ādmināni:1
- ādminība:1
- admirals:1
- admisija:1
- admodiēt:1
- badmēris:1
- badmiris:1
- Bordmena:1
- dūdmanis:1
- gadmeita:1
- Godmanis:1
- godmīlis:1
- Hēdmarka:1
- kadmioze:1
- lizdmala:1
- lordmērs:1
- medmaize:1
- padmalis:1
- padmetka:1
- Pīdmonta:1
- Pīdmonts:1
- pludmale:1
- pudmente:1
- rēdmenis:1
- Redmonda:1
- rindmāja:1
- rindmērs:1
- rodmenis:1
- rudmatis:1
- rudmiesa:1
- rudmiese:1
- rudmieze:1
- sudmalas:1
- Sudmalas:1
- sudmalis:1
- sūdmēzis:1
- sūdmusis:1
- trūdmuša:1
- vedmaksa:1
- veidmāls:1
- Vīdmanti:1
- vidmedis:1
- ziedmuša:1
- admirabls:1
- admirālis:1
- admitance:1
- bādmodere:1
- bodmereja:1
- dažādmalu:1
- Edmontona:1
- edmundiņš:1
- gardmēlis:1
- gardmutis:1
- Grundmaņi:1
- Hreidmars:1
- laidmaiss:1
- lidmašīna:1
- lidmašīns:1
- lidmašiņa:1
- lidmotors:1
- lodmetāls:1
- naudmuķis:1
- padmāsana:1
- peldmaska:1
- pjedmonts:1
- pludmalis:1
- plūdmalis:1
- pusudmala:1
- roidmēsli:1
- saldmaize:1
- saldmutis:1
- sēdmēbele:1
- strīdmačs:1
- sudmalene:1
- Sudmalupe:1
- Sudmaļupe:1
- Šlādminga:1
- trīdmanis:1
- Udmurtija:1
- Vadmedenī:1
- vadmotīvs:1
- vidmugura:1
- vidmugurs:1
- Žēradmēra:1
- admenzurēt:1
- admirācija:1
- admonīcija:1
- Bādmindere:1
- badmintons:1
- Bādmuskava:1
- bedmintons:1
- brandmūris:1
- faradmetrs:1
- gardmarīns:1
- gardmēlīgs:1
- godmaršals:1
- ievedmuita:1
- izvedmuita:1
- kardmašīna:1
- koboldmaki:1
- lēdmanieši:1
- lidmodelis:1
- lordmajors:1
- medmēnesis:1
- padmarauka:1
- padmatanka:1
- pavadmeita:1
- plūdmaiņas:1
- Pontodmēra:1
- pusvadmala:1
- rindmotors:1
- rudmatains:1
- rudmiesēte:1
- rudmiesīte:1
- sprīdmetis:1
- strīdmanis:1
- sudmaliņas:1
- uzpeldmīna:1
- vadmaliski:1
- vadmallūpa:1
- veidmašīna:1
- vidmēlenis:1
- vidmēnesis:1
- vienādmalu:1
- worldmusic:1
- zīdmagonas:1
- administrēt:1
- bādmeistars:1
- bedmingtons:1
- brandmajors:1
- feldmaršals:1
- gludmatains:1
- izkliedmīna:1
- izvadmezgls:1
- landmaršals:1
- landmeister:1
- Ledmannshof:1
- lordmaijers:1
- Nūrdmālinga:1
- papildmaksa:1
- peldmētelis:1
- pusvadmalas:1
- redmensakne:1
- rēdmensakne:1
- selfmēdmens:1
- skaidmašiņš:1
- smaragdmuša:1
- Sudmalezers:1
- sudmalnieks:1
- Sudmalupīte:1
- Sudmaļupīte:1
- vadmalbaķis:1
- vadmalkārta:1
- vadmalnīcas:1
- vadmalnieks:1
- Valdminhene:1
- vējsudmalas:1
- ziedmēnesis:1
- admiralitāte:1
- Admiralitāte:1
- arodmāceklis:1
- bastardmētra:1
- Grānrudmūene:1
- lidmodelisms:1
- lidmodelists:1
- papildmotors:1
- rupjvadmalas:1
- scydmaenidae:1
- Sjudadmadera:1
- valdmeistars:1
- valdmeisters:1
- vienādmaksis:1
- žakardmašīna:1
- Admiraltibeja:1
- badmintonists:1
- Bajančandmaņa:1
- brandmeistars:1
- hibrīdmodelis:1
- iespiedmašīna:1
- kontradmirals:1
- Mahmudmekteba:1
- Padmasambhava:1
- papildmetiens:1
- pildmateriāls:1
- podmoloģitsja:1
- sildmateriāls:1
- slaidmakstene:1
- smalkvadmalas:1
- stādmateriāls:1
- Sudmalstrauts:1
- viceadmirālis:1
- administrācija:1
- administratīvs:1
- administrators:1
- administrēšana:1
- administrētājs:1
- Bādmarienberga:1
- centroīdmetode:1
- hidrolidmašīna:1
- inbredminimums:1
- izlūklidmašīna:1
- kompaundmašīna:1
- kompaundmotors:1
- kontradmirālis:1
- lidmašīnnesējs:1
- nesējlidmašīna:1
- pusvadmalkārta:1
- raķešlidmašīna:1
- sprūdmehānisms:1
- vējsudmalnieks:1
- Bādmergentheima:1
- čarterlidmašīna:1
- Dienvidmorāvija:1
- papildmateriāls:1
- papildmēslojums:1
- pārvadmehānisms:1
- strūkllidmašīna:1
- torpēdlidmašīna:1
- amfībijlidmašīna:1
- Bādminstereifele:1
- Berisentedmundsa:1
- biosildmateriāls:1
- ģenerāladmirālis:1
- Hodmezēvāšārheja:1
- parazītlidmašīna:1
- kvadrātplūdmaiņas:1
- pasažierlidmašīna:1
- triecienlidmašīna:1
- ģenerālfeldmaršals:1
- Horna-Bādmeinberga:1
- transportlidmašīna:1
- hibrīdiespiedmašīna:1
- kvadratūrplūdmaiņas:1
- termonosēdmateriāli:1
- uzpildītājlidmašīna:1
- četrtaisnleņķvienādmalis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (4939):
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
- ģērēšana Ādminība, ādu izstrāde
- garbars ādminis
- ādamaks Ādminis
- ādbrauķis Ādminis
- ādģēris Ādminis
- ādģērmanis Ādminis
- ādmine Ādminis
- ādmiņi Ādminis
- ādraudzis Ādminis
- aučelnieks Ādminis
- ģērētājs Ādminis
- ģērmanis Ādminis
- kaževniks Ādminis
- šinderis Ādminis
- āģēris Ādminis; ādģēris
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns
- forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls
- palē Administratīva celtne (Francijā)
- Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
- Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
- Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
- Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
- Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
- Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
- Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā)
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
- kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā)
- apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
- apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām
- noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth")
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2)
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2)
- autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā)
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība
- apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība
- Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
- Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
- vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem
- marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
- Babekas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā
- gubernatūra administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā
- muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
- zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem
- Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
- perifērija administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grieķijā
- županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem
- sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem
- šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem
- vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā
- pavalsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Meksikā
- Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
- Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
- mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
- žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā
- vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
- apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
- ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam
- volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam)
- novads administratīvi teritoriāla vienība
- pagasts Administratīvi teritoriāla vienība
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs)
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs)
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2)
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2)
- prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm
- Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
- āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā
- Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
- nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
- Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
- Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
- Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
- atols administratīvi teritoriāla vienība Maldīvijā
- Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
- aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā
- Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
- vilājets administratīvi teritoriāla vienība Turcijā un Tunisijā
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
- mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
- Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā
- Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
- Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
- Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
- Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
- Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā
- Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
- Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
- Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
- Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
- Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Jeru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Rūjienas pagasta teritorijas
- Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Katvaru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pociema pagasta teritorija
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
- Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
- Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Padures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Īvandes pagasta teritorijas
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
- Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
- Ķoņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ternejas pagasta teritorijas
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas
- Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
- Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
- Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
- Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
- Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
- Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
- Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā)
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām
- daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts
- Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
- admins Administrators
- tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
- brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas
- zumps Ādmiņa krāsa, ruste
- porģis Ādmiņa krāsviela
- ādmenīša Ādmiņa sieva
- Ādmiņu kalna dižakmens Ādmiņu dižakmens
- porķis Ādmiņu krāsa, ruste
- admirals Admirālis
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā)
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.)
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
- Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
- Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
- Uzvara apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas
- Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
- Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
- Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
- Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
- Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
- Avoti apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem
- Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
- Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
- Vecslabada apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs
- Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
- Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs
- Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
- Līčupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
- Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
- Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
- Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
- Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
- Vienība apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
- Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs
- Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
- Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
- Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā
- Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
- Brenci apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs
- Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
- Jaunzemi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
- Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova
- Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; šī pagasta administratīvais centrs
- Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
- Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs
- Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
- Vidsala apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs
- Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
- Brodi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
- Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
- Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
- Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova
- Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
- Augstkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne
- Ezerkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 4 km no Krāslavas, Krāslavas pagasta administratīvais centrs
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
- Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs
- Zīlāni apdzīvota vieta (vidējciems) Kūku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
- Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
- Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
- Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
- Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
- Kivdolova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā, tā administratīvais centrs
- Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
- Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
- Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
- Prīkuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 11 km no Preiļiem, Saunas pagasta administratīvais centrs
- Bekši apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs
- Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki
- Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
- Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
- Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
- Sprūževa apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs
- Kareļi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs
- Striķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Loja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs
- Anuži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs
- Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Tiņģere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā
- Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
- Abavnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, Jaunsātu pagasta administratīvais centrs
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
- Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
- Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
- Ventava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs
- Satiķi apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi
- Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs
- Babeka apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Babәk_), Nahčivanas Autonomajā Republikā, rajona administrtīvais centrs
- Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
- Batubatu apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi rajona administratīvais centrs, Sulu arhipelāgā, Tavitavi salas dienvidos
- Djegogarsija apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
- Vestailenda apdzīvota vieta Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, tās administratīvais centrs, 160 iedzīvotāju (2006. g.)
- Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi
- Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā
- Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
- Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
- Abatska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bemiža apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas dienvidrietumu daļā
- Baļezina apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas ziemeļu daļā
- Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ļevokumska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Maurene apdzīvota vieta Lihtenšteinā, pagasta administratīvais centrs
- Breidsa apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kingstona apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.)
- Alvdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Alvdal_), Hēdmarkes filkes ziemeļu daļā
- Bergsete apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Drēvšē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Flīsa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Hjirkenēre apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Innbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Kopanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Lētene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Mūelva apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Rēna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Skārnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Stange apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Utnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Volere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Skoteruda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes dienvidos
- Folldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes ziemeļu daļā
- Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.)
- Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.)
- Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem
- Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
- nošķērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot pluksnas
- noštērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot plūksnas
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
- notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu)
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu); notvaikot
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing")
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
- prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.)
- Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
- Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains
- konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju
- zandija Asā zāle, kas aug pludmales kāpās
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu "National Aeronautics and Space Administration")
- Guama ASV nepievienota teritorija ar iekšēju autonomiju, 180860 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Aganja, iedalījums - 19 pašvaldību
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera
- Džordžija ASV štats ("Georgia"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Atlanta, platība - 153910 kvadrātkilometru, 9829200 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
- Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
- Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers
- Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
- Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
- Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
- Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu
- atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu
- otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis
- laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna
- Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
- Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
- Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks
- Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
- Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
- starpžāvētājs atsevišķa sekcija garajās lokšņu iespiedmašīnās, kas ir paredzēta tikai lokšņu žāvēšanai (parasti ar infrasarkano starojumu, karsto vai auksto gaisu)
- sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums
- kadmioze Audu reakcija pēc saskares ar kadmija putekļiem
- ratans Auduma raksts vadmalā
- žakards audums ar sarežģītu rakstu, ko veido žakardmašīna
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
- muitas barjera augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu
- Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
- Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
- Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju
- Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs
- Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.)
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.)
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.)
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.)
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.)
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.)
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai
- lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi
- aviofobija Aviafobija - paniskas bailes lidot lidmašīnā
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai
- aerobumba Aviobumba - bumba, kas paredzēta nomešanai no lidmašīnas
- Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte
- volāns badmintons
- badžiks Badmintons
- bedmingtons Badmintons
- bedmintons Badmintons
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- Kaukāza baltegle baltegļu suga ("Abies nordmanniana")
- Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene
- Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.)
- Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.)
- joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto
- arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals
- virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi
- klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus
- Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.)
- bīčists Bīčvolejbolists - pludmales volejbolists
- bīdāmmērs Bīdāms instruments mērīšanai; bīdmērs
- lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki
- šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids
- Aviekstes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Aviekstes upes Lēdmanes pagastā, platība — 10 ha
- Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- Puertokabesasa Bilvi, pilsēta Nikaragvā, Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs
- baika Blīva, labajā pusē plūksnota vadmala
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu; Bečuanalenda
- ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
- Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
- Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
- medusmēnesis brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām; pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; medmēnesis
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker"
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
- volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora
- piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā
- laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos
- blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai
- etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai
- Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā)
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam)
- komisariāts centrālo un administratīvo iestāžu nosaukums vairākās valstīs; iestāde, kuru vada komisārs
- intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu
- lomovois Cietumnieks, kas pārgājis no kameras uz kameru ar administrācijas palīdzību
- formas cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta iespiedforma
- ofseta cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta ofseta gumija
- iespiedcilindrs cilindrs lokšņu drukas iespiedmašīnā, kas satver apdrukājamo materiālu un visām rotācijas iespiedmašīnām rada spiedienu un nostiprina apdrukājamo materiālu drukas laikā, nodrošinot iespiedkrāsas pāriešanu no formas vai starpmezgla uz apdrukājamo materiālu
- varens cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara
- iedzīvotājs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību)
- vēlājs cilvēks, kas veļ (vadmalu, tūbu)
- iedzīvotāju mehāniskā kustība cilvēku pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu, kas norisinās gan rajona, gan valsts robežās, gan arī starp dažādām valstīm un rezultātā mainās iedzīvotāju skaits, to izvietojums un sastāvs; dažkārt uz to attiecina arī administratīvi teritoriālajos pārveidojumos radušās izmaiņas
- Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
- Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- trapezoīds Četrstūris ar nevienādām un neparalelām malām (nevienādmalu četrstūris)
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
- Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira
- Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
- Galvaspilsētas reģions Dānijas Karalistes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kurā ietilpst Zēlandes salas austrumu daļa un Bornholmas sala Baltijas jūrā
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas
- administrēšana darbība, process --> administrēt
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību
- druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
- aerobuss Daudzvietīga (virs 500 vietu, senāk arī 250-500 vietu) pasažieru lidmašīna
- aviogrupa dažu valstu gaisa kara spēkos patstāvīga aviācijas štata daļa vai vienība ar 60-100 lidmašīnām
- kvestors dažu valstu parlamentos - administratīvi saimnieciskās daļas pārzinis
- tehnoloģiskais defekts defekts, ko izraisa kopējā tehnoloģiskā procesa neievērošana, tas saistīts ar iespiedkrāsas ‘uzvedību’ iespiedsekcijās, iespiedmašīnā kopumā un pēcapstrādes procesos
- liduzpilde Degvielas uzpildīšana lidojumā no citas speciāli aprīkotas uzpildītājlidmašīnas, lai palielinātu lidojuma tālumu vai lidojuma laiku
- rudmiesīte dem. --> rudmiese
- sudmaliņas dem. --> sudmalas
- Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
- Augšsavoja departaments Francijā (_Haute-Savoie_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā, administratīvais centrs - Ansī
- Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža
- Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
- Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna
- Augšsona departaments Francijā, Burgundijas-Franškontē reģionā, administratīvais centrs - Vezula
- Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
- Bahaverapasa departaments Gvatemalas ziemeļaustrumos (_Baja Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana
- Antjokija departaments Kolumbijā (_Antioquia_), administratīvais centrs - Medeljina
- satraps despotisks administrators
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona
- Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas
- Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
- Sylvia hortensis dienvidmežu ķauķis
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
- Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla
- dubultvadība Divas savstarpēji savienotas vadības ierīces, piem., satiksmes lidmašīnās, māc. lidmašīnās un māc. automobiļos; vadība iespējama no divām vietām
- kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
- barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma
- biplāns Divplāksnis, lidmašīna, kurai ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra
- fokers Divu turbopropelleru lidmašīna
- DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
- Orlova druka dobspiedes krāsu uzklāšanas process, ar kuru, izmantojot vienu iespiedformu, var vienlaicīgi un precīzi iespiest vairāk nekā vienu krāsu, ar modernu iespiedmašīnu – 3–5 krāsas
- aviobiļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu norādītā reisa lidmašīnā
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu
- ruļļu druka druka ar iespiedmašīnām, kuras apdrukā papīra lenti, kas drukas laikā tiek attīta no ruļļa
- digitālā druka drukas veids, kurā informācija no datora tiek novadīta uz iespiedmašīnu un uzreiz nonāk uz papīra līdzīgi tam, kā tas notiek, lietojot printeri; katrs novilkums tiek veidots no jauna, tādēļ tajā ir iespējams izdarīt izmaiņas
- cuka Dūmvads (skurstenī); krāsns, plīts, sildmūru dūmeja
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
- dzelzceļvalde Dzelzceļa administrācija
- distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma)
- ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā
- Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju
- balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.)
- govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese
- Gonkūru akadēmija Edmona Gonkūra dibināta apvienība, kas publisku darbību uzsāka 1902. g.
- Lactarius semisanguifluus egļu rudmiese
- Lactarius deliciosus var. piceus egļu rudmiese ("Lactarius semisanguifluus")
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
- CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications")
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
- Edifact Elektronisko datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam ("electronic data interchange for administration, commerce and transport")
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas
- Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.)
- eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
- Afara Etiopijas kilils, platība - 96707 km^2^, 1411000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Semera, robežojas Somāli, Oromijas, Amaras un Tigrajas kilili, kā arī ar Eritreju un Džibutiju
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
- Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers
- Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m
- Stūršēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Ūsenšēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
- Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes
- Sudmalezers ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers
- bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai)
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme
- Lejassaksijas zeme federālā zeme Vācijā ("Niedersachsen"), starp Ziemeļjūru (ziemeļrietumos) un Harcu (dienvidaustrumos), platība - 47618 kvadrātkilometru, 8001000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hannovere
- Kolumbijas distrikts federāls distrikts ASV (“District of Columbia”), administratīvais centrs — Vašingtona, platība — 177 kvadrātkilometri, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
- kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē)
- muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem
- Austrumu apgabals Fidži Republikas administratīvi teritoriāla vienība (_Eastern Division_), ietver Lau salas Klusā okeāna Koro jūras un Fidži jūras austrumos
- Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
- Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.)
- magistratūra Francijā tiesu personāls, bet arī visu administratīvo ierēdņu kopība
- Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
- Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības
- Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu
- Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces
- Alo Francijas aizjūras teritorijas Volisa un Futuna administratīvi teritoriāla vienība, kas aizņem Alofi salu Hornas salās: Tua
- Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete
- Gonkūri Franču rakstnieki, brāļi Edmons (1822.-1896. g.) un Žils (1830.-1870. g.), naturālistiskā romāna nodibinātāji Francijā
- sistēmas pārvaldība funkcija, ko izpilda sistēmas administrators un kas ietver sevī sistēmas periodisku kontroli un modificēšanu, lai panāktu tās efektīvu darbību
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
- Gagauzija Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība Moldovas Republikas sastāvā, atrodas Moldovas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Komrata, platība - 1832 kvadrātkilometri, 159700 iedzīvotāju (2008.)
- iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji
- aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
- orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
- lombrs Galds kāršu spēlei, lielāko tiesu saliekams un ar vadmalu pārvilkts
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī)
- pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (skaņdarba, tā daļas) tēma, vadmotīvs
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs)
- iespiedaparāts galvenais iespiedmašīnas mezgls, kurš sastāv no krāsu un mitrināšanas sistēmām, kā arī iespiedaparāta ierīcēm (cilindra, tīģeļa) un ofseta cilindra
- ģenerālkomisariāts galveno administratīvo iestāžu nosaukums Vācijas okupētajās zemēs 2. pasaules kara laikā
- rodmenis Gaļa, liesums; rodmens
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu
- Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
- decimetrs Garuma mērvienība – metra desmitā daļa; [dm]
- Cotoneaster integerrimus gludmalu klintene
- simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām
- Sautiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Klonmela, robežojas ar Kilkeni, Voterfordas, Korkas, Limerikas un Nortiperēri grāfisti
- Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti
- Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
- Līša grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Portlīša, robežojas ar Kildēras, Kārlovas, Kilkeni, Nortiperēri un Ofali grāfisti
- Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
- Sautjorkšīra Grāfiste Lieelbritānijā ("South Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Bārnsli, platība - 1552 kvadrātkilometri, 1393400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.)
- Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.)
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.)
- Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g)
- Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.)
- Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti
- Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vaitas sala grāfiste Lielbritānijā ("Island of Wight"), administratīvais centrs — Ņūporta, platība — 384 km^2^, 141000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.)
- Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.)
- Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.)
- Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.)
- Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.)
- Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
- Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Bedfordšīra grāfiste Lielbritānijā, Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.)
- Bakingemšīra grāfiste Lielbritānijā, Anglijas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Eilsberi, platība - 1874 kvadrātkilometri, 803400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.)
- Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra
- Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
- Epira Grieķijas Republikas perifērija (grieķu: Ήπειρος, Ìpiros), atrodas valsts kontinentālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Joannina, 333700 iezdīvotāju (2019. g.)
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību
- Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
- Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
- Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu
- Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes
- Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju
- Dvinas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidaustrumos, garums — 93 km, platums pie ieejas — 130 km, dziļums — līdz 125 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~1,4 m
- Mezeņas līcis grīvlīcis Baltās jūras ziemeļaustrumos, starp Kaņina pussaqlu un kontinentu, garums — 105 km, platums — 97 km, dziļums — 5-25 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 10 m
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
- Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m
- Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki
- gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
- Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni
- Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
- Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.)
- Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
- plūdmaiņu elektrostacija HES, kas elektriskajā enerģijā pārvērš plūdmaiņu enerģiju
- lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
- Baijas salas Hondurasas departaments, kas patver šīs salas, administratīvais centrs - Roatana
- Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
- Sjangana Honkonga, Ķīnas īpašs administratīvais reģions
- destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs
- oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos
- pastāvīgie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir attiecīgā administratīvā teritorija
- greiferis iekārta lokšņu iespiedmašīnās precīzai, izlīdzinātai lokšņu padevei no padeves galda uz padeves vai drukas cilindra satvērējiem, vienlaikus piešķirot tām vienmērīgu paātrinājumu
- iekārta iespiedformu ielocīšanai iekārta, ar kuru notiek iespiedformas malu ielocīšana, lai nostiprinātu iespiedformu uz ofseta iespiedmašīnu formu cilindra
- melnā kaste iekārta, kas reģistrē kādas iekārtas (parasti, lidmašīnas u. c. transportlīdzekļu) visu sistēmu un ekipāžas darbības; borta informācijas uzkrājējs
- pulveraparāts iekārta, kura izsmidzina pretatspiešanās līdzekļus uz mitra novilkuma; parasti tiek uzstādīta iespiedmašīnas izvaddaļā; pulverizators
- žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.)
- Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m
- Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m
- depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā
- postenis Ieņemamais (parasti administratīvais) amats
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums
- bumbturis ierīce aviācijas bumbu (un citu iznīcināšanas līdzekļu) piestiprināšanai pie lidmašīnas
- turbulizators ierīce uz lidmašīnas spārna virsmas plūsmas destabilizēšanai un pārejas veicināšanai no laminārās plūsmas uz turbulento plūsmu
- akcelerometrs ierīce, ar kuru nosaka kāda objekta (lidmašīnas, automašīnas utt.) kustības paātrinājumu vai palēninājumu
- pašpielicējs ierīce, kas automātiski padod loksnes lokšņu iespiedmašīnā
- plašlicis ierīce, kas no datora izvadnes veido plates iespiedmašīnai
- spārna mehānismi ierīces lidmašīnas spārnā, kuras maina aerodinamisko raksturojumu
- akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai
- greifera mala iespiedloksnes priekšējā mala (apm. 10 mm), kas atrodas ārpus apdrukājamā laukuma un paredzēta loksnes paņemšanai ar satvērējiem un tālākai virzīšanai caur iespiedmašīnu drukas procesa laikā
- divkrāsu iespiedmašīna iespiedmašīna ar divām krāsu sekcijām, kas ļauj drukāt ar divām krāsām vienā laidienā; šāda iespiedmašīna ar perfektoru ļauj vienā laidienā nodrukāt divas krāsas uz vienas loksnes puses (2 + 0) vai pa vienai krāsai uz katras loksnes puses (1 + 1)
- etiķešu līnija iespiedmašīna ar ruļļu padevi, visbiežāk fleksogrāfijas, taču tajā var būt arī ofseta, augstspiedes, sietspiedes, dobspieddes, karstspiedes un izciršanas sekcijas vai to kombinācija, ko izmanto etiķešu drukai
- digitālā iespiedmašīna iespiedmašīna ar visaugstāko iespieduma kvalitāti, iespiež attēlus un tekstu, saņemot datora signālu
- ruļļu padeves iespiedmašīna iespiedmašīna drukāšanai uz nepārtrauktas apdrukājamā materiāla lentes, kas tiek padota no ruļļa; nodrukātā produkcija tiek izvadīta salocītu burtnīcu, lokšņu vai arī lentes veidā
- dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā
- perfektors iespiedmašīna, kas drukā uz abām papīra lapas pusēm
- sekcijveida iespiedmašīna iespiedmašīna, kas ir veidota no atsevišķiem moduļiem, no kuriem katrā ir iespiedaparāts
- avīžu iespiedmašīna iespiedmašīna, kas paredzēta speciāli avīžu drukai, kurā apdrukātā papīra lente, izmantojot vadruļļu sistēmu, tiek novadīta uz iekārtu, kura papīru sacērt loksnēs un saloka, veidojot produktu – avīzi
- rotācijas mašīna iespiedmašīna, kurā iespiedpapīrs virzās starp diviem rotējošiem cilindriem
- hibrīdiespiedmašīna iespiedmašīna, kura sastāv no vairākām sekcijām un kurā tiek izmantotas dažādas drukas tehnoloģijas (piemēram, lokšņu ofseta iespiedmašīna ar fleksogrāfijas un sietspiedes sekcijām)
- pretspiediena cilindrs iespiedmašīnas cilindrs, kas uztver gumijas cilindra radīto spiedienu; drukas laikā papīrs atrodas starp gumijas cilindru un pretspiediena cilindru
- krāsu aparāts iespiedmašīnas daļa kas uzklāj iespiedelementiem krāsas
- tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas; arī attiecīgā iespiedmašīna
- lokšņu izvadierīce iespiedmašīnas mezgls, kurš paredzēts novilkumu saņemšanai pēc drukas un to novietošanai rīsē
- mitrināšanas velme iespiedmašīnas mitrināšanas sistēmas velme, kas uzņem mitrināšanas šķīdumu no tvertnes
- aksiālā piekārtošana iespiedmašīnas piekārtošana, kas tiek veikta pa divām asīm – ne tikai uz augšu un uz leju, bet arī pa labi un pa kreisi
- abpusēja druka iespiešana vienā laidienā uz abām apdrukājamā materiāla pusēm, ko veic iespiedmašīnās ar lokšņu apgriešanas iekārtu (perfektoru)
- Halandes lēne ietver Halandi, arī Hiltes komūnu Rietumsmolandē, platība - 5454 kvadrātkilometri, 269300 iedzīvotāju, admininstratīvais centrs Halmstāde, lēne izveidojusies 1719. g.
- Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
- antidempinga nodeva ievedmuitas nodevas veids, kas nodrošina valsts iekšējā tirgus aizsardzību pret preču ievešanu par dempinga cenām
- Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers
- Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
- Hījumā apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Hiiu maakond"), administratīvais centrs - Kerdla, platība - 1023,2 km^2^, 8580 iedzīvotāju (2015. g.)
- Jervas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Järva maakond"), administratīvais centrs - Paide, platība - 2459,58 km^2^, 30110 iedzīvotāju (2015. g.), viens pagasts
- Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
- Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra
- Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
- Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra
- Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
- Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi
- Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
- Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
- Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
- Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju
- refinansēšana Ikmēneša parādmaksājumu samazināšana
- Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja
- paraimunitāte Imunitāte, kas rodas pret kādu pavadmikrobu līdztekus imunitātei pret slimības ierosinātāju mikrobu
- Deli Indijas galvaspilsēta un administratīvā teritorija, atrodas Džamnas labajā krastā, Aravalī grēdas piekājē, platība - 1483 kvadrātkilometri, 18917000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu
- Čhatīsgarha Indijas Republikas štats, administratīvais centrs - Raipura, platība - 135191 kvadrātkilometrs, 23646000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - čhatīsgarhu, hindi
- Arunāčala Pradēša Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Itānagara, robežojas ar Asamas un Nāgālendas štatu, kā arī ar Butānu, Ķīnu un Mjanmu, platība - 83743 kvadrātkilometri, 1200000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - asamiešu, hindi, angļu
- Džārkhanda Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumu daļā, administratīvais centrs - Rānčī, platība - 79714 kvadrātkilometru, 30010000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, santalu
- Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
- Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu
- Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Selvāsa Indijas Republikas teritorijas "Dādra un Nagarhaveli" administratīvais centrs, 21890 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ladākha Indijas savienības teritorija tās ziemeļos (hindi: लदाख), Himalaju rietumu daļā, izveidota 2019. g. oktobrī, tās administratīvais centrs ir Leha
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu
- Himāčala Pradēša Indijas štats, atrodas valsts ziemeļrietumos, Himalaju dienvidrietumu piekājē, platība - 55673 kvadrātkilometri, 6550000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Šimla, valodas - dogru un hindi
- Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- pārvaldības informācijas sistēma informācijas sistēma, kas nodrošina organizācijas vai datu apstrādes sistēmas administratoru ar darba plānošanai, organizēšanai un vadīšanai nepieciešamo informāciju
- stučaķ Informēt policiju, cietuma administrāciju
- stučīt Informēt policiju, cietuma administrāciju
- stukaķ Informēt policiju, cietuma administrāciju
- Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.)
- konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā
- žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos
- teritorija īpaša administratīvā vienība dažās koloniālās pārvaldes sistēmās
- biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.)
- administratīvā komisija īpaša koleģiāla administratīvās varas institūcija, kuru izveido pašvaldība uz savu pilnvaru laiku savas kompetences administratīvo pārkāpumu izskatīšanai
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei; izmanto arī lidojošos kosmodromus, kuros kosmiskais lidaparāts startē no stratosfērā lidojošas lidmašīnas
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
- Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri
- Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
- Godmanis Ivars Godmanis - pirmais atjaunotās Latvijas Republikas premjerministrs 1990.-1993. g.
- badakreslis Izbadējies, badmira
- ass Izcils kara lidotājs, kas notriecis daudz pretinieka lidmašīnu
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
- Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu
- Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
- Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
- Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
- kamikadze Japāņu lidotāji nāvinieki 2. pasaules kara beiguposmā; sprāgstvielām pildītas lidmašīnas viņi vadīja līdz saskarei ar mērķi
- stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus)
- Tokelau Jaunzēlandes aizjūras teritorija Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, platība - 10 kvadrātkilometru, 1400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Fakaofo
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs
- Dāvida zvaigzne jūdaisma un jūdu kopinas simbols - sešstaru zvaigzne jeb heksagramma, ko veido divi vienādmalu trijstūri; kopš 17. gs. jūdaisma simbols
- gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
- Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis
- Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
- Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m
- Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m
- Liaodunas līcis jūras līcis Bohai jūras ziemeļu daļā, Ķīnas ziemeļaustrumos, garums — 220 km, platums pie ieejas — 175 km, dziļums — 10-15 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
- Korejas līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas un Ķīnas piekrastē, dziļums — <50 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~10 m
- Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
- Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
- Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
- Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m
- Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m
- Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m
- Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m
- Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m
- Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h
- Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
- Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus
- Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m
- Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m
- Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m
- Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās)
- Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
- Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
- Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m
- Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
- Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m
- Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos
- Jura Juras republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Delemona, platība - 838 kvadrātkilometri, 70000 iedzīvotāju (2009.)
- Mozambikas šaurums jūras šaurums Indijas okeānā (angļu val. “Mozambique Channel”), starp Madagaskaras salu un Āfriku, garums — \~1670 km, platums — 422-1250 km, dziļums — līdz 4250 m, plūdmaiņas — līdz 5 m
- Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m
- Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
- Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m
- Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h)
- Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
- Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
- Hormuzs jūras šaurums starp Omānu (Arābijas pussalā) un Irānu (agļu val. “Hormuz”), savieno Persijas un Omānas līci, garums - 195 km, platums 56-116 km, dziļums - līdz 229 m, plūdmaiņas - līdz 3,5 m
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
- Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h
- estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem
- Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā
- Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.)
- Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.)
- dividivi kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā
- kara apgabals kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums
- izdidenis kāds, kas metas virsū ēdienam bez jebkāda uzaicinājuma, gluži kā badmira
- kakla apkārtmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs
- Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.)
- Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
- Arkādija kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā (_Arkadia_), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole
- priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs; pjedmonts
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
- Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
- Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
- preshata Kamera, kas sadarbojas ar administrāciju
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
- Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV
- Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
- Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.)
- Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV
- Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nunavuta Kanādas teritorija ("Nunavut"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Ikaluita, platība - 2093190 kvadrātkilometru, 32900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra
- Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kandalakša Kandalakšas līcis - grīvlīcis Baltās jūras ziemeļrietumu daļā, garums - 185 km, lielākais platums - 67 km, lielākais dziļums - 350 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
- Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m
- Valē kantons Šveices Konfederācijā (fr. _Valais_, vācu _Wallis_), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.)
- Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.)
- Ārgava kantons Šveices ziemeļos (_Aargau_), pie robežas ar Vāciju, platība - 1403,73 kvadrātkilometri, 612600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Ārava
- ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
- iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai
- bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes
- sopwith Kara lidmašīnu tips 1. pasaules karā, ko ražoja Anglijā, lietotas arī Latvijas armijā atbrīvošanās cīņās
- Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.)
- Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā (_Qaraqalpaqstan_), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.)
- flagkuģis Karakuģis, uz kura atrodas kuģu vienības komandējošais virsnieks (parasti admirāļa pakāpē) un uz kura pacelts viņa karogs
- korehidors karaļa ierēdnis feodālajā Spānijā (13. gs. - 1835. g.) un tās kolonijās; pilsētās un provincēs tam bija administratora un tiesneša funkcijas
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību
- kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus
- ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam)
- Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.)
- administratīvā karte karte, kuras galvenie satura elementi ir administratīvās robežas un centri
- kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu
- Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes
- ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana"
- ordinārijs Katoļu baznīcas tiesībās - kārtējais baznīcas administrators, persona ar baznīcas pārvaldes tiesībām pēc sava amata
- bumbvedējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna sauszemes (jūras) objektu, arī maza izmēra un kustīgu objektu iznīcināšanai
- nesējlidmašīna Kaujas lidmašīna, kas paredzēta ar kodollādiņiem pildītu aviobumbu, raķešu, torpēdu nogādei līdz mērķim un to iznīcināšanai
- pārtvērējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna, kuras uzdevums ir iznīcināt gaisa uzbrukumiem paredzētos pretinieka līdzekļus
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
- Kentuki Kentuki Sadraudzība - štats ASV ("Kentucky" / "Commonwealth of Kentucky"), administratīvais centrs - Frankforta, platība - 104659 kvadrātkilometri, 4413500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- Amara Kilils Etiopijā ("Āmara"), administratīvais centrs - Bahirdara, platība - 159174 kvadrātkilometri, 17214000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Benkišangula Gumiza kilils Etiopijā ("Benishangul Gumiz"), administratīvais centrs - Asosa, platība - 49289 kvadrātkilometri, 670800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hareri Kilils Etiopijā ("Hārerī Hizb"), administratīvais centrs - Harera, platība - 311 kvadrātkilometru, 183350 iedzīvotāju (2007. g.)
- Oromija Kilils Etiopijā ("Oromiyaa"), administratīvais centrs - Adāma, platība - 353007 km^2^, 27158500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Somāli Kilils Etiopijā ("Soomaali"), administratīvais centrs - Džigdžiga, platība - 279252 kvadrātkilometri, 4439100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tigraja Kilils Etiopijā ("Tigray"), administratīvais centrs - Mekele, platība - 50079 kvadrātkilometri, 4314500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Benišngula Gumiza kilils Etiopijas rietumu daļā, pie Sudānas robežas, robežojas ar Adamas un Oromijas kililu, administratīvais centrs - Asosa
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
- pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
- Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
- Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m
- apvelties kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu)
- tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas
- Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu
- Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā)
- Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.)
- Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju
- Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu
- valststiesības Konstitucionālas tiesību normas, kas, īstenotas valststiesību attiecībās, regulē s-bas politisko sistēmu, noteic valsts pārvaldes formu, administratīvi teritoriālo iekārtojumu, valsts institūciju konstruēšanas kārtību, sistēmu, kompetenci un pilsoņu tiesisko stāvokli
- kontradmirals Kontradmirālis
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
- Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
- Korrjentesas province Korrjentesa, Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 88199 kvadrātkilometri, 1035700 iedzīvotāju (2010. g.)
- kosmoplāns Kosmosa kuģis, kas lidojuma posmus atmosfērā (pacelšanos un nolaišanos vai vienu no tiem) veic kā parasta lidmašīna
- Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
- Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns
- automātiska piekārtošana krāsu sakritības uz novilkuma automātiska kontrole un vadība daudzkrāsu iespiedmašīnās, kas notiek tirāžas drukas laikā bez mašīnas apstādināšanas
- transportnieks Kravas transportlīdzeklis (parasti transportlidmašīna, transportkuģis)
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
- Jamalas Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Saļeharda, platība — 769300 kvadrātkilometru, 543700 iedzīvotāju (2009.)
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga
- Baškortostānas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs — Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā
- Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Narjanmara, platība - 176800 kvadrātkilometru, 42000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.)
- Burjatija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Baikāla ezera, administratīvais centrs - Ulanude, platība - 351300 kvadrātkilometru, 961000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
- Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.)
- Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda
- uluss Krievijas ziemeļu un austrumu nomalēs līdz 1917. g. - administratīvi teritoriāla vienība
- Krimas Autonomā Republika Krima, Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība, tās pilnais nosaukums
- Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
- tetartoedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 12 vienādmalu piecstūra plāksnēm
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
- observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
- Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kurdistāna Kurdistānas reģions, Irākas Republikas administratīva vienība
- Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās
- elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri)
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
- solejs Ķemmdziju audums, kurā regulāri mainās atlasa, kēpera un vadmalas sējumi
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- aerodinamiskā caurule laboratorijas iekārta gaisa plūsmas radīšanai, lai eksperimentāli pētītu parādības, kas noris, gaisa masām applūstot cietus ķermeņus (piem., lidmašīnas spārnu)
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē
- apkubeklis Lakats, vadmala
- Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m
- Vjenčana Laosas galvaspilsēta, provinces administratīvais centrs, 570000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu
- Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.)
- LAPK Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
- LPVL Latvijas Pludmales volejbola līga
- Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav
- čorbadži Lauku iedzīvotāju virsslānis, turīgie zemnieki, vecākie Osmaņu impērijā, strādāja tiesu un administrācijas institūcijās, bija nodokļu ievācēji
- ails Lauku teritoriāli administratīvā vienība Kirgīzijā
- Ledemannshof Lēdmane
- lēdmanieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Lēdmane" iedzīvotāji
- rītarasēnieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rītarasas" iedzīvotāji
- rītarasieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rītarasas" iedzīvotāji
- rozītieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rozītes" iedzīvotāji
- Austrumsomija lēne Somijā (_Itā-Suomi / Östra Finland_), pastāvēja 1998.-2009. g., robežojās ar Oulu, Rietumsomijas un Dienvidsomijas lēni, kā arī ar Krieviju, administratīvais centrs bija Mikeli
- Esterjetlande Lēne Zviedrijā, platība - 10602 kvadrātkilometri, 429800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Linčēpinga
- Skone Lēne Zviedrijā, platība - 11035 kvadrātkilometri, 1251200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Malme
- Vermlande Lēne Zviedrijā, platība - 17591 kvadrātkilometrs, 272800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Kārlstāde
- Vestmanlande Lēne Zviedrijā, platība - 21684 kvadrātkilometri, 242300 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vesterosa
- Vesterjētlande Lēne Zviedrijā, platība - 25247 kvadrātkilometri, 1615000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Gēteborga
- Dālarna Lēne Zviedrijā, platība - 28194 kvadrātkilometri, 276800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Fāluna
- Blēkinge Lēne Zviedrijā, platība - 2941 kvadrātkilometrs, 152700 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Karlskrūna
- Gotlande lēne Zviedrijā, platība - 3151 kvadrātkilometrs, 57200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Visbija
- Vesterbotena Lēne Zviedrijā, platība - 55186 kvadrātkilometri, 259200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Ūmeo
- Sēdermanlande Lēne Zviedrijā, platība - 5619 kvadrātkilometri, 271000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Nīčēpinga
- Krūnuberja Lēne Zviedrijā, platība - 8466 kvadrātkilometri, 184000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vekše
- Norbotena Lēne Zviedrijā, platība - 98245 kvadrātkilometri, 248400 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Lūleo
- Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda
- spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju
- Lesba Lesbas sala - atrodas Egejas jūras austrumos (gr. val. "Lesvos"), pieder Grieķijai, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 967 m, administratīvais centrs - Mitilini
- Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos, anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu
- Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
- Motamas līcis līcis Adamanu jūras ziemeļu daļā, Mjanmas (Birmas) piekrastē, garums - 220 km, platums pie ieejas - 220 km, dziļums - līdz 20 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,2 m
- Handžou līcis līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā ("Hangzhou Wan"), Ķīnas piekrastē, garums - 150 km, platums pie ieejas - 110 km, dziļums - līdz 13 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,5 m
- Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m
- Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m
- Džudzjankovas līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas dienvidu piekrastē, garums - 63 km, platums pie ieejas - 31 km, dziļums - līdz 26 m, plūdmaiņas neregulāras - līdz 2,5 m; Kantonas līcis
- Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis
- Termes līcis līcis Egejas jūras ziemeļrietumos, Grieķijas piekrastē, austrumos — Halkidikes pussala, garums — 160 km, platums pie ieejas — 89 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 0,5 m
- Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m
- Fērtofklaids līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Firth of Clyde_), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis
- Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā (_Tongjosǒn-man_), Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m
- Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini
- Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m
- Tronheimas fjords līcis Norvēģu jūras dienvidaustrumos, Norvēģijas rietumu piekrastē, garums — 130-150 km, platums — 4-18,5 km, dziļums — līdz 785 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,4 m
- Sahalīnas līcis līcis Ohotskas jūras ziemeļrietumu daļā, garums — 100 km, platums — līdz 160 km, neregulāras plūdmaiņas līdz 2,3 m
- Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
- Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m
- Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m
- Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m
- helikoplans Lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības
- konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms; tas lido kā parasta lidmašīna, bet paceļas un nolaižas vertikāli
- telepilotējams lidaparāts lidaparāts, kuru vada operators no vadības centra, kas var atrasties uz zemes, lidmašīnā vai kosmiskajā kuģī
- aeroplāns Lidmašīna
- bibans Lidmašīna
- eiroplāns Lidmašīna
- gaiskuģis Lidmašīna
- jeraplāns Lidmašīna
- lidene Lidmašīna
- lidmašiņa Lidmašīna
- lidmašīns Lidmašīna
- ļogīze Lidmašīna
- ļoķene Lidmašīna
- ļotene Lidmašīna
- transportlidmašīna Lidmašīna (kā) transportēšanai
- poliplāns Lidmašīna ar četrām un vairākām nesošām virsmām, kas atrodas viena virs otras un rada cēlējspēku
- reaktīvā lidmašīna lidmašīna ar reaktīvo dzinēju
- monokoks Lidmašīna ar tādu korpusu vai gondolu, kam apvalks veidots kā čaula, kas uzņem sloga spiediena daļu
- avioložmetējs Lidmašīnā ierīkots ložmetējs
- izlūklidmašīna Lidmašīna izlūkošanai no gaisa
- hidrolidmašīna Lidmašīna, kas bāzējas, paceļas un nolaižas uz ūdens; var būt pludiņveida, lidlaivas veida vai amfībijveida h-as; izmanto piejūras transportā, glābšanas darbos, cīņai ar zemūdenēm utt.
- čarterlidmašīna Lidmašīna, kas lido čarterreisā
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā
- lidmašīnnesēja lidmašīna lidmašīna, kas paredzēta kāda cita lidaparāta transportēšanai un starta nodrošināšanai
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties no ūdens virsmas un nolaisties uz tās
- amfībijlidmašīna Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz sauszemes, gan uz ūdens, hidroplāns
- amfībija Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz ūdens, gan uz sauszemes
- torpēdlidmašīna Lidmašīna, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas
- saules lidmašīna lidmašīna, kuras spēka iekārtā izmanto saules gaismas enerģiju
- pledekls Lidmašīna, planieris
- pledeksnis Lidmašīna, planieris
- pretzenītmanevrs Lidmašīnas (helikoptera) lidojuma kursa, ātruma un augstuma maiņa, lai mazinātu tā iznīcināšanas iespējamību
- bremžu izpletnis lidmašīnas astes daļā nostiprināts izpletnis, ar kuru pēc nosēšanās samazina noskrējienu
- konfigurācija lidmašīnas elementu (spārna, šasijas, aizspārnu) savstarpējais izvietojums, kas nosaka tās ārējo izskatu; atkarībā no lidojuma posma ir pacelšanās, lidojuma un nosēšanās konfigurācijas
- katapultēšana Lidmašīnas izlidošanas process no lidmašīnu bāzeskuģa klāja ar katapultu
- parasols Lidmašīnas konstrukcija ar eliptisku spārnu virs fizelāžas
- fizelāža Lidmašīnas konstrukcijas pamatdaļa (korpuss), kas savieno vienā veselā lidmašīnas citas daļas
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos
- grīzte Lidmašīnas krišana, savienota ar tās griešanos ap vertikāli
- aerofotogrāfēšanas augstums lidmašīnas lidojuma augstums virs fotogrāfējamā rajona vidējā līmeņa virsmas
- spiediens uz grunti lidmašīnas masas attiecība pret šasijas riteņu atbalsta laukumu
- lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās
- aviodzinējs Lidmašīnas motors
- nolaišanās Lidmašīnas nolaišanās - lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
- nosēšanās Lidmašīnas nosēšanās - lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējiena
- bremzes kāsis lidmašīnas nosēšanās aprīkojuma elements, kas aizķer aerofiniša trosi un aptur lidmašīnu uz skrejceļa vai uz kuģa klāja
- pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
- ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums
- aklā nolaišanās lidmašīnas piezemēšanās nepietiekamas redzamības apstākļos, kad nolaišanās notiek ar lidmašīnas un lidostas elektronisko instrumentu palīdzību
- lidojošais spārns lidmašīnas shēma bez fizelāžas
- čemtreils lidmašīnas sliede debesīs
- bremzspārnis Lidmašīnas spārna mehanizācijas ierīce, kas veic aerodinamisko bremžu (arī aerodinamiskās stūres) un cēlējspēka slāpētāja funkcijas
- šķeltplāksnis Lidmašīnas spārna priekšējās malas atveramais plāksnis, kas paredzēts celtspējas regulēšanai
- riba lidmašīnas spārna vai spārnojuma spēka konstrukcijas šķērselements
- atgāznis Lidmašīnas spārna vai stabilizatora sānu balsts
- centroplāns Lidmašīnas spārna vidējā daļa, kura centrālajā daļā savienota ar fizelāžu un kuras galos piestiprināti spārna gali
- adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu
- garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte
- lidmašīnas peldspēja lidmašīnas spēja peldēt ūdenī noteiktu laiku, iegrimstot līdz ūdenslīnijai
- direktīvā lidmašīnas vadība lidmašīnas trajektorijas stabilizācija, ko pilots veic pēc aparatūras paneļa indikatoru rādījumiem
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas
- vadāmais Lidmašīnu grupu lidojumos lidotājs, kas veic lidojumu pēc vadošā norādījumiem (komandām)
- bumbošana Lidmašīnu uzbrukums
- lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums
- lidmašīnas nolaišanās lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
- lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
- aklais lidojums lidojums, kad pilots nevar saskatīt zemi un viņam jāvadās pēc lidmašīnas navigācijas instrumentiem
- lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā
- Aizpūre Līdumnieki - apdzīvota vieta (vidējciems), Ludzas novada Līdumnieku pagasta administratīvais centrs
- armāda liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti
- province liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas
- vilajets liela administratīvi teritoriāla vienība Turcijā
- pilsēta liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības, aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi
- Vanessa atlanta lielais nātru raibenis jeb admirālis
- komitāts Lielākā administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā
- Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
- Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. - Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
- vali Lielas administratīvi teritoriālas vienības (vilajeta) Turcijā pārvaldītāja tituls
- Dienvidāzijas rase lielās mongoloīdās rases dienvidu atzars (dienvidmongoloīdi) ar austroloīdās rases piejaukumu, parasti tiek uzskatīta par pārejas formu; malajiešu rase
- padome lielas uzņēmējsabiedrības (akciju sabiedrības, paju sabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības u. c.) pilnsapulces vēlēta institūcija, kuras uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības īpašnieku intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolēt valdes (administrācijas) darbu
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
- Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem
- Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.)
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru
- Bermuda Lielbritānijas valdījums (angļu val. "Bermuda") Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes; Bermudu salas
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m)
- sandžaks Lielo provinču jeb vilajetu administratīvs iedalījums Turcijā no 15. gs. līdz 1921. g.
- sitija Lielpilsētas administratīvais, finansiālais un komerciālais centrs
- kombināts liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi
- lieluma collapzīmējums lieluma izteiksme ar vadmēru garuma collu pārskaitļiem, piemēram, vīriešu ārjakas 40" lielums, kas der tiem, kuru krūšu apkārtmērs ir (40±1) collu robežās
- divdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar diviem [vadmēriem]{s:1662}, piemēram, džinsu 33"/34" lielums der tiem, kuru vidukļa apkārtmērs ir (33,0±0,5) collu intervālā un kājas garums – (34±1) collu intervālā
- trīsdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar trīs [vadmēriem]{s:1663}, piemēram, sieviešu virsdrēbju 100.–112.–160. lielums der figūrām, kuru krūšu apkārtmērs ir (100±2) cm, gūžu apkārtmērs – (112±3) cm un augums – (160±4) cm
- viendimensijas lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar vienu vadmēru
- piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks
- direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. _Vilnius_), apgabala un rajona administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā _Liechtenstein_), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību
- Crataegus lindmanii Lindmaņa vilkābele
- Crataegus calycina Lindmaņa vilkābeles "Crataegus lindmanii" nosaukuma sinonīms
- lipogranulomatoze Lipīdmaiņas traucējumi, kas izraisa granulomatozes reakcijas
- dislipidoze Lipīdmaiņas traucējumi; lokāli vai ģeneralizēti
- fosfatidoze Lipidoze ar fosfatīdmaiņas traucējumiem
- sphaerobolaceae Lodmešu dzimta
- sphaerobolus Lodmešu ģints
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- sphaerobolales Lodmešu rinda
- kontrolloksne loksne, kuru izņem no iespiedmašīnas tirāžas drukas laikā, lai novērtētu un kontrolētu drukas kvalitātes parametrus
- žāvēšanas tunelis lokšņu žāvēšanas iekārta ruļļu padeves žurnālu iespiedmašīnās
- Brenta Londonas administratīvais rajons ("Brent")
- Bromli Londonas administratīvais rajons ("Bromley"), 320000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas pilsētas dienvidaustrumos
- Īlinga Londonas administratīvs rajons ("Ealing"), atrodas Londonas rietumu daļā
- sitija Londonas centrālā daļa, ko pārvalda lordmērs un kur atrodas finanšu iestādes, firmu kantori u. tml.
- lordmaijers Lordmērs
- lordmajors Lordmērs
- lords-mers Lordmērs
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju
- konsistorija Luterāņu baznīcā - administratīva baznīcas institūcija
- jumbo jet ļoti liela pasažieru lidmašīna
- rumbuču vadmala ļoti rupja vadmala no nevienādiem diegiem
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces
- MBA Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā (angļu Master of Bussiness Administration)
- propellera reverss maināmā soļa propellera lāpstu pagriešana tādā stāvoklī, ka negatīvā uzplūdes leņķa dēļ rodas vilce pretēji lidmašīnas kustības virzienam
- Majota Majotas Departamentālkopiena - Francijas aizjūras kopiena Indijas okeānā, Mozambikas šauruma ziemeļos, Komoru arhipelāgā, platība - 374 kvadrātkilometri, 223765 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Mamudzu, administratīvais iedalījums 17 komūnu
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē
- ksilolīts Mākslīgs būvmateriāls, kas sastāv no magneziālcementa, zāģu skaidu, azbesta u. c. pildmateriālu maisījuma
- dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m
- Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
- Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
- Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m
- Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
- Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju
- Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes
- Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
- Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
- Aragacotna marza Armēnijā (_Aragatsotn_), administratīvais centrs - Aštaraka
- Lori Marza Armēnijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vanadzora
- Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.)
- elektroabrazīvā apstrāde materiālu anodmehāniskā gludapstrāde; instruments (katods) - parasti slīpripa, rotējot elektrolītā, aizvada anodšķīdināšanas produktus un piegādā apstrādes vietā nepiesārņotu elektrolītu
- Maurīcija Maurīcijas Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (_Mauritius_), platība - 2040 kvadrātkilometru, 1294100 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portluī, administratīvais iedalījums - 9 distrikti un 3 teritorijas (no tām 1 autonoma)
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā)
- distrikts mazākā administratīvi teritoriālā vienība Krievijā 18. gs.
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
- Hajdū-Bihara Meģe Ungārijas austrumos, platība - 6210,56 kvadrātkilometri, 541300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Debrcena
- Bēkēša Meģe Ungārijas dienvidaustrumos, platība - 5632 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Bēkēščaba
- Čongrāda Meģe Ungārijas dienvidos ("Csongrad"), platība - 4263 kvadrātkilometri, 425800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Segeda
- Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji
- Zala Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Zalaegersega, Ungārijas galvenais naftas un gāzes ieguves rajons
- Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
- Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta
- Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju
- Boršoda-Abaūja-Zemplēna Meģe Ungārijas ziemeļaustrumos, platība - 7024 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Miškolca
- Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus
- Komāroma-Estergoma meģe Ungārijas ziemeļrietumu daļā, Slovākijas pierobežā, administratīvais centrs - Tatabāņa
- bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis, kas atbild par lidaparāta (lidmašīnas, helikoptera, dirižabļa) motoru un iekārtas stāvokli un darbību
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu
- apmešanas iekārta mehānisms lokšņu iespiedmašīnās, kurš novietots starp iespiedsekcijām un paredzēts, lai apgrieztu iespiedloksni tās abu pušu apdrukai
- perfektors mehānisms lokšņu sekcijveida iespiedmašīnās, kas izvietots starp iespiedsekcijām un paredzēts, lai apvērstu iespiedloksni, drukājot lapas pirmo un otro pusi vienā laidienā
- brīvgaitas mehānisms mehānisms, kas pārnes enerģiju tikai vienā virzienā; šajos mehānismos izmanto izciļņu vai berzes sprūdmehānismus
- Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
- Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
- melne Melna vadmala; melle
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
- Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.)
- bezdelīgtārtiņš Melnspārnu bezdelīgtārtiņš - putnu klases tārtiņu dzimtas suga ("Glareola nordmanni")
- Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.)
- piedot Mēslot (augus, augsni) ar papildmēslojumu
- sūdmūsa Mēslu muša; sūdmusis
- greifera satvērēji metāla saspiedēji lokšņu iespiedmašīnā apdrukājamā materiāla transportēšanai uz iespiedaparātu vai loksnes malas piespiešanai pie iespiedcilindra
- satvērējmehānisms metāla saspiedējs lokšņu iespiedmašīnā, kas transportē apdrukājamā materiāla loksni līdz iespiešanas sekcijai vai piespiež loksnes malu drukas cilindram
- aeromagnētiskā uzņemšana metode, ar kuru pētī Zemes magnētismu, lidojot ar lidmašīnām virs pētījamās teritorijas
- aerosēja Meža koku sēklu sēšana ar speciāliem sējaparātiem no lidmašīnām vai helikopteriem; izmanto reti - meža atjaunošanai lielos izdegumos
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (Latvijā līdz 1959. gadam), kas bija nodota viena mežsarga uzraudzībā
- aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs
- iecirknis Mežsaimniecības un meža izstrādāšanas administratīvā vienība 1959.-1992. g. (vidēji ap 1000 ha meža)
- Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati
- milava Mīksta, biezi savelta vadmala
- Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas
- izkliedmīna Mīna, kas izlikta, neņemot vērā pieņemtos mīnu izlikšanas paņēmienus, un kas konstruēta tā, lai to varētu izlikt no lidmašīnām, raķetēm, ar sauszemes metējierīci, ar rokām, kā arī ar artilēriju
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m
- evolutīvais ātrums minimālais gaisakuģa ātrums, ar kuru tas var izpildīt minimālos manevrus; nemanevra lidmašīnām svarīgs paceļoties, nosēžoties un aizejot uz otro riņķi
- Asīra mintaka Saūda Arābijas Karalistē (_‘Asīr_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha
- Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju
- Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m
- Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.)
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
- Anbāra muhāfaza Irākā (_Al Anbār_), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Ramādī
- Abjāna muhafāza Jemenā (_Abyān_), Adenas līča piekrastē, administratīvais centrs Zindžibāra
- Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
- raķešnesis Munīcijas nogādes līdzeklis līdz mērķim - lidmašīna (helikopters), virsūdens kuģis, zemūdene, kam uz borta ir raķetes
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā
- Nabatija et Tehta Nabatijas muhāfazas administratīvais centrs, 84000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns
- demonetizācija Naudas funkcijas atņemšana monētām; izdara valsts likumdošanas ceļā vai administratīvā kārtībā; saistīta ar naudas sistēmas maiņu vai politiskiem apsvērumiem
- ieturējumi no darba algas naudas summas, ko neizmaksā darbiniekiem, balstoties uz likumu, administrācijas rīkojumu vai izpilddokumentiem
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu
- kantons neliela administratīvi teritoriāla vienība (Beļģijā, Francijā līdz 1982. g.)
- Lokerbi neliela pilsēta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, virs kuras 1988. g. 21. decembrī eksplodēja pasažieru lidmašīna; vietvārds, kas kļuvis par simbolu teroristiskas darbības rezultātiem
- paviljons neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs)
- kukuruzņiks neliela vienkārša lidmašīna, kādu padomju gados parasti izmantoja lauksaimniecības aviācijā
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Ķīnu un Indiju
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām
- Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru
- Overeisela Nīderlandes province ("Overijssel"), Eiselmēras līča piekrastē, platība - 3233 km^2^, 1138600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga
- Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga
- Limburga Nīderlandes province, platība - 2153 kvadrātkilometri, 1121500 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Māstrihta
- Flevolande Nīderlandes province, platība - 2412 kvadrātkilometri, 401700 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Lelistada
- Ziemeļholande Nīderlandes province, platība - 2670 kvadrātkilometru, 2762000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hārlema
- Drente Nīderlandes province, platība - 2683 kvadrātkilometri, 489000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Asena
- Dienvidholande Nīderlandes province, platība - 2818 kvadrātkilometru, 3601000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga
- Ziemeļbrabante Nīderlandes province, platība - 4919 kvadrātkilometri, 2470000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hertogenbosa
- Gelderlande Nīderlandes province, platība - 4975 kvadrātkilometri, 2026600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Arnema
- Nidvaldene Nidvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Štansa, platība - 276 kvadrātkilometri, 40600 iedzīvotāju (2009.)
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
- Abudža Nigērijas galvaspilsēta (angļu _Abuja_), atrodas Nigērijas centrālajā daļā, veido atsevišķu administratīvu teritoriju, \~3 miljoni iedzīvotāju (2019. g.)
- Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
- Ninsja Ninsjas Hueju autonomais reģions - atrodas Ķīnas vidusdaļā, administratīvais centrs - Iņčuaņa, platība - 66000 kvadrātkilometru, 6100000 iedzīvotāju (2007. g.)
- pilskungs no 1613. g. Kurzemes hercogistē - administratīva amatpersona
- vecākais no kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus
- burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
- kontingentēti nodokļi nodokļi, kuru kopējo summu noteic jau iepriekš un pēc tam sadala starp administratīvajām vienībām līdz pat nodokļu maksātājiem
- novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības
- tematiskā pārbaude nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā
- nodokļu revīzija (audits) nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā
- noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu
- pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā
- Jūras kodekss normu un likumu krājums, kas regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā
- Ākešhusa Norvēģijas filke (_Akershus_), administratīvais centrs - Oslo
- Buskeruda Norvēģijas filke (_Buskerud_), administratīvais centrs – Drammene
- Hēdmarka Norvēģijas filke (_Hedmark_), administratīvais centrs - Hāmara
- Hordalanne Norvēģijas filke (_Hordaland_), administratīvais centrs - Hāmara
- Mēre un Rumsdāle Norvēģijas filke (_Møre og Romsdal_), administratīvais centrs - Molde
- Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
- Nūrlande Norvēģijas filke (_Nordland_), administraīvais centrs Būdē
- Nūrlanne Norvēģijas filke (_Nordland_), administratīvais centrs - Būdē
- Oplanne Norvēģijas filke (_Oppland_), administratīvais centrs - Lillehammere
- Estfolla Norvēģijas filke (_Østfold_), administratīvais centrs - Sarpsborga
- Rūgalanne Norvēģijas filke (_Rogaland_), administratīvais centrs - Stavangere
- Sogna un Fjūrane Norvēģijas filke (_Sogn og Fjordane_), administratīvais centrs - Hermansverka (Leikangere)
- Sērtrendelāga Norvēģijas filke (_Sør-Trøndelag_), administratīvais centrs - Tronheima; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Nūrtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
- Tēlemarka Norvēģijas filke (_Telemark_), administratīvais centrs - Šīena
- Trumse Norvēģijas filke (_Troms_), ar administratīvo centru šajā pilsētā
- Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
- Eustagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Ārendāle
- Vestagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Kristiansanna
- Vestfolla Norvēģijas filke (_Vestfold_), administratīvais centrs - Tensberga
- Oslo Norvēģijas filke, platība - 481 km^2^, 647700 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Oslo
- Finnmarka Norvēģijas filke, platība - 48618 kvadrātkilometru, 75200 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vadse; oficiālā valoda - sāmu
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
- Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
- kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni
- miršanas vieta noteikta administratīva teritorija, kurā mirušais reģistrēts; statistiskajās atskaitēs parasti tiek norādīta mirušās personas dzīves vieta
- naudas sods noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu
- tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs
- signālaudekli Noteiktu izmēru audekli, ko lieto virszemes karaspēks sakariem ar lidmašīnām, ar audekliem dodot tām norunātus signālus
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam
- āzis Notiesātais, kas palīdz cietuma administrācijai
- mahnovščina Notiesāto vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
- Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
- stratoplāns Novecojis nosaukums lidmašīnai, kas piemērota lidojumiem stratosfērā
- mašīnloksne novilkums, kas iegūts, izlaižot papīra loksni caur iespiedmašīnu, neatkarīgi no iespiešanas procesā uzklāto krāsu skaita
- bezpreģels Noziedznieku, notiesāto, arī policijas vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības
- Nueva Nueva Esparta - štats Venecuēlas ziemeļos ("Nueva Esparta"), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs - Laasunjona, platība - 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
- Bruklina Ņujorkas administratīvais rajons ("Brooklyn"), Longailendas salā, platība - 180 kvadrātkilometru, 2636700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība
- uzņēmējdarbības vide objektīvā realitāte: no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisku, demogrāfisku un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku, to attiecību kopums
- pieprasītājs Objektu (lidmašīnu, raķešu u. c.) piederības atpazīšanas sistēmas radiolokācijas raidītājs
- Obvaldene Obvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Zarnene, platība - 491 km^2^, 34300 iedzīvotāju (2009.)
- kolēģija Oficiāli apstiprināta līdztiesīgu personu grupa - administratīva, rīcības vai padomdevēja institūcija
- pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajām institūcijām, organizācijām)
- četrkrāsu ofseta iespiedmašīna ofseta iespiedmašīna, kuras sastāvā ir četras krāsu sekcijas
- mitrināmais aparāts ofseta iespiedmašīnas daļa, kas neļauj starpelementiem kļūt uzņēmīgiem pret krāsu
- Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota
- becēnieši Ogres novada Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Bekas" iedzīvotāji
- Ledemannshof Ogres novada Lēdmanes pagasta bijušais nosaukums
- Ledemanskaja Ogres novada Lēdmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
- datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem)
- tauksakņi Orhideju dzimtas augu ģints, gludmalu lūpām, 2 lapām, nedaudz ziediem
- Beleima ostas pilsēta Amazones deltā, Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena, Para
- Hāpsalu ostas pilsēta Igaunijā (_Haapsalu_), Lēnes apriņķa administratīvais centrs, agrāk Igaunijas zviedru kultūras centrs, 10250 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska
- Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
- Arekipa otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. _Arequipa_), reģiona administratīvais centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.)
- Padanga Padana - pilsēta Indonēzijā, Rietumsumatras provinces administratīvais centrs
- PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā)
- pagasts Pagasta administrācija
- goba Pagasta administratīvs nodalījums ar vairākām saimniecībām, kas kopā apstrādāja veselu arklu zemes
- Rembates pagasta teritorija pagasta teritorijai padomju laikā pievienotas daļas no bijušā Ogresgala un Suntažu pagasta, savukārt daļa no pirmskara Rembates pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam
- Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
- Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
- Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
- Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja
- Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Vecbebros, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja
- Malienas pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Brencos, robežojas ar Jaunalūksnes, Mālupes, Jaunannas un Annas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mālupes pagasta teritorijas rietumu daļā
- Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu
- Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
- Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
- Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
- Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
- Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
- Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta
- Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
- Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
- Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
- Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu
- Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
- Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
- Tadaiķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Lieģos, robežojas ar Dunalkas, Durbes, Bunkas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu, kā arī ar Durbes pilsētu; 2000.-2009. g. pagasts bija iekļauts Durbes novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
- Otaņķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rudē, robežojas ar Grobiņas, Bārtas, Dunikas un Nīcas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Nīcas pagasta ziemeļu daļu, Grobiņas pagasta dienvidu daļu un nelielu Bārtas pagasta teritoriju
- Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts
- Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
- Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
- Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
- Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja
- Vaidavas pagasta teritorija pagasts izveidots 1894. gadā, padomju laika administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa no bijušā Ķieģeļu pagasta
- Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
- Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
- Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
- Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja
- Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
- Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
- Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
- Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
- Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
- Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju
- Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā
- Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja
- Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
- Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
- Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja
- Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja
- Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja
- Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
- Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
- Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
- Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
- Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība)
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
- Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
- Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos
- Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
- Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
- Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja
- Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja
- Jumpravas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Birzgales, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Lieljumpravas pagasts, vāciski — Gross-Jungfernhof, krieviski — Jungferskaja
- Krapes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Krappenhof, krieviski — Krappenskaja
- Lauberes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastu; bijušie nosaukumi: Lauberes-Ozolu pagasts, vāciski — Laubern, krieviski — Lauber-Ozoļskaja
- Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
- Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
- Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu
- Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
- Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
- Kantinieku pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Liužā, robežojas ar Dricānu, Audriņu, Sakstagala un Rikavas pagastu
- Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
- Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu
- Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
- Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu
- Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu
- Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
- Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
- Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
- Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja
- Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja
- Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
- Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
- Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
- Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
- Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
- Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
- Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
- Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
- Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
- Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu
- Jaunsātu pagasts pagasts Tukuma novada rietumu daļā ar administratīvo centru Abavniekos, robežojas ar Pūres, Tumes un Irlavas pagastu, kā arī ar Kandavas novadu
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
- Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja
- Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
- Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
- Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
- maiņstraumes Paisuma un bēguma mija; plūdmaiņas
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
- Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. _Belau_, angļu val. _Palau_), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu
- noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties
- Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
- būsters palīgierīce iekārtas (mašīnas), ātruma, spēka vai citu parametru palielināšanai; starta paātrinātājs, piemēram, raķetei vai lidmašīnai
- trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu
- Emberas–Vounānas komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Embera" / "Comarca Embera-Wounaan"), administratīvais centrs - Unjončoko, platība - 4384 kvadrātkilometri, 9550 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ngobes-Bugles komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Ngobe-Bugle" / "Comarca Ngobe-Bugle"), administratīvais centrs - Čičika, platība - 6968 kvadrātkilometri, 154350 iedzīvotāju (2010. g.)
- Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
- aviafobija Paniskas bailes lidot lidmašīnā
- aerofobija Paniskas bailes lidot lidmašīnā; aviafobija; aviofobija
- aerofotoainas kustības kompensācija paņēmiens, ar kuru kompensē attēla "neasumus", kas rodas lidmašīnas pārvietošanās dēļ eksponēšanas laikā
- tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi
- termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
- administratīvā atbildība paredzēta darba devējam par personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, par administratīvajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm
- bluķis Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai
- Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju
- lipidoze Pārmantota vai iegūta slimība, kam raksturīgi lipīdmaiņas traucējumi un lipīdu uzkrāšanās retikuloendoteliocītos
- necentralizēta pārmija pārmija, ko pārslēdz ar roku pārvedmehānismu tieši pie pārmijas
- valdība Pārvaldes iestāde, administrācija
- padome pārvaldes, administratīva vai padomdevēja institūcija, ko ievēlē vai ieceļ, lai risinātu uzraudzības, uzņēmuma darbības stratēģijas u. c. jautājumus
- pārvaldības administratīvais domēns pārvaldības domēns, par kuru atbildīgs tikai viens administrators
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns
- Dvīņu torņi Pasaules tirdzniecības centra (Ņujorka, ASV) divas līdzās esošās torņveida ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās teroristu vadītas lidmašīnas
- WTC Pasaules tirdzniecības centrs Ņujorkā (angļu "World Trade Center"), divas ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās divas teroristu lidmašīnas; dvīņu torņi; PTC
- pasažierlidmašīna Pasažieru lidmašīna
- salons Pasažieru telpa (piemēram, lidmašīnā, kuģī, autobusā)
- DC Pasažieru un transporta lidmašīnu marka, kuras ražo "McDonnell Douglas Co.", ASV
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
- Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu
- Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
- Babītes novads pastāvēja 2009.-2021. g., administratīvais centrs Piņķos, ietvēra Babītes un Salas pagastus
- apriņķa tiesa pastāvēja Baltijā līdz 1889. g. tiesu reformai, veica gan administrācijas gan tiesas funkcijas, bija pirmās un otrās instances tiesa krimināllietās un pirmās un trešās instances tiesa civillietās; kā administratīva iestāde uzraudzīja pagasta pašvaldību darbību, kā arī atcēla no amata pagasta amatpersonas
- Garkalnes novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
- Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā
- Galmuduga Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Gālkaghjo, platība - 46000 kvadrātkilometru, 1800000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Puntlenda Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Garove, platība - 250000 kvadrātkilometru, 2400000 iedzīvotāju
- Dienvidosetija Pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, administratīvais centrs - Chinvali, 50000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 3900 kvadrātkilometru
- berzes pašpielicējs pašpielicējs, kurā lokšņu materiāls tiek atdalīts no rīses un padots tālāk uz iespiedmašīnu vai locīšanas iekārtu ar rotējošiem gumijotiem veltnīšiem, nevis piesūcekņiem
- pilsētas galva pašvaldības administrācijas augstākā amatpersona, atsevišķās pilsētas pašpārvaldes lietās vienpersonīgs lēmējs un rīkotājs
- būvvalde Pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā
- meklējumlidojums Patstāvīga atsevišķas lidmašīnas vai lidmašīnu grupas darbība, lai atklātu un iznīcinātu pretinieka lidmašīnas vai svarīgus virszemes objektus
- pavadnīca Pavadmeita
- Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Rakhaina pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) (_Rakhine_; _Arakana_), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Karena Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Kayin"), administratīvais centrs - Phaana, platība - 30383 kvadrātkilometru, 1575000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Mona Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Moni"), administratīvais centrs - Molamjaina, platība - 12155 km^2^, 2672000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Šana pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Shan"), administratīvais centrs - Tončī, platība - 155801 km^2^, 5061000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kačina Pavalsts Mjanmas Savienības (Birmas) ziemeļos ("Kachin"), Iravadi augšteces rajonā, administratīvais centrs - Mjičina, platība - 89041 kvadrātkilometrs, 1364000 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Mjičina
- Burtnieku pagasta teritorija pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem 1990. g. atjaunotajā Burtnieku pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Valmieras pagasta teritorijas
- apķīlāt pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu)
- paisuma straume pēc virziena un ātruma periodiski mainīga straume, ko rada Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisītās plūdmaiņas
- Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā
- peldiestāde Peldētava un tās administratīvā vadība
- Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.)
- pulsējošais taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs periodiskas darbības gaisa reaktīvais dzinējs ar siltuma padevi, kad paaugstinās spiediens gāzes plūsmā; lieto lidmašīnās, lādiņos un bezpilota lidmašīnās, kuras izmanto par mērķiem
- amatpersona persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju
- tīmekļa pārzinis persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu
- aviosatiksmes dispečers persona, kas kontrolē un vada lidmašīnu pārvietošanos pa lidlauku un tā tuvumā esošajā gaisa telpā
- valsts amatpersona persona, kas pastāvīgi vai uz laiku pilda varas pārstāvja funkcijas; ieņem amatus, kas ir saistīti ar pārvaldes, administratīvi saimniecisko pienākumu pildīšanu utt.
- pašvaldības policijas darbinieks persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda likumā "Par Policiju" noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā
- pierakstīšana Personas atzīmēšana administratīvas vienības iedzīvotāju sarakstā
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms)
- Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns
- Daugavieši Piedruja - Krāslavas novada Piedrujas pagasta administratīvais centrs
- ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes
- FOA Piegādāts līdz lidmašīnai (angļu "free on airplane")
- piemaksājums Piemaksa, papildmaksa
- gaisakuģa pazīšanas zīme pieņemtie apzīmējumi (simboli, uzraksti) gaisakuģa veida un valstiskās piederības noteikšanai; izvieto uz lidmašīnas plākšņiem, fizelāžas un stabilizatora; piederību Latvijas Republikai simbolizē sarkanbaltsarkans aplis
- virāža Pilotāžas figūra - lidmašīnas lidojums ar sānsveri pa riņķa līniju horizontālā plaknē
- Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas
- Aibaka pilsēta Afganistānā (_Aybak_), Samangānas vilajeta administratīvais centrs
- Farāha pilsēta Afganistānā ("Farāh"), vilajeta administratīvais centrs, 540000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gardīza pilsēta Afganistānā ("Gardez"), Paktijas vilajeta administratīvais centrs, 70000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Herāta pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis
- Šebergāna pilsēta Afganistānā ("Sheberghān"), Džouzdžānas vilajeta administratīvais centrs, 175600 iedzīvotāju (2015. g.)
- Mazārešarīfa pilsēta Afganistānā, Balhas oāzē, Balhas vilajeta administratīvais centrs, 300600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
- Džalālābāda pilsēta Afganistānā, Nangarhāras vilajeta administratīvais centrs, 168600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bāzāraka pilsēta Afganistānā, Pandžšīras vilajeta administratīvais centrs
- Kondoza pilsēta Afganistānā, vilajeta administratīvais centrs, 117500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Asadābāda pilsēta Afganistānas austrumos (_Asadābād_), Konaras vilajeta administratīvais centrs
- Čārīkāra pilsēta Afganistānas austrumos ("Chārīkār"), Hindukuša kalnu dienvidrietumu ielejā >5000 m vjl., Parvānas vilajeta administratīvais centrs
- Gaznī pilsēta Afganistānas austrumu daļā (_Ghaznī_) 2219 m vjl., vilajeta administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kandahāra pilsēta Afganistānas dienvidos ("Quqndahar"), vilajeta administratīvais centrs, 324800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Feizābāda pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Fayzabad"), Kokčas krastos 1200 m vjl., Badahšānas vilajeta administratīvais centrs, 44400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Polehomrī pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Pol-e Khomrī"), Baglānas vilajeta administratīvais centrs, 58300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Meimane pilsēta Afganistānas ziemeļrietumos ("Meymaneh"), Baktrijas līdzenuma oāzē, Fārjābas vilajeta administratīvais centrs
- Fieri pilsēta Albānijā ("Fieri"), ķarka administratīvais centrs, 55800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Škodra pilsēta Albānijā ("Shkodra"), ķarka administratīvais centrs, 82400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Vļora pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 77700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Eļbasani pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 87800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Duresi pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Korča pilsēta Albānijas dienvidaustrumos, ķarkas administratīvais centrs, atrodas ieplakā \~900 m vjl., 51200 iedživotāju (2011. g.)
- Ģirokastra pilsēta Albānijas dienvidos ("Gjirokastra"), ķarkas administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Berati pilsēta Albānijas dienvidos, Osumi labajā krastā, ķarka administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju
- Adrāra pilsēta Alžīrijā (_Adrar_), vilājas administratīvais centrs
- Ain ed Defla pilsēta Alžīrijā (_Aïn Defla_), vilājas administratīvais centrs
- Ain Tīmūšenta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Témouchent_), vilājas administratīvais centrs
- Ain Fakrūna pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Fakroun_), vilājas administratīvais centrs
- Vargla pilsēta Alžīrijā ("Ouargla"), vilājas administratīvais centrs, 139900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Skīkda pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 179500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bejeda pilsēta Alžīrijā, vilājas administratīvais centrs
- Bešāra pilsēta Alžīrijas rietumu daļā ("Beschar"), vilājas administratīvais centrs, 165000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gālma pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Guelma"), vilājas administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2012. g.); Gelma
- Bātna pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, vilājas administratīvais centrs, 285800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tīzī Vuzū pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("Tizi Ouzou"), vilājas administratīvais centrs, 143900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Medeja pilsēta Alžīrijas ziemeļos, vilājas administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (1998. g.)
- Muaskara pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Mascara"), vilājas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Relīzāna pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Relizane"), vilājas administratīvais centrs, 123300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Tlemsena pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Tlemcen"), vilājas administratīvais centrs, 672500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Mustegānima pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 146500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Sidī Bil Abāsa pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Sidi-Bel-Abbes"), vilājas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Tijārata pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Tiaret"), vilājas administratīvais centrs, 638000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Kabinda pilsēta Angolā ("Cabinda"), provinces administratīvais centrs, 287000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Malanže pilsēta Angolā ("Malange"), Biē provinces administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Namibe pilsēta Angolā ("Namibe"), provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 86400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bengela pilsēta Angolā, Atlantijas okeāna piekrastē, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Uiže pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kvito pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 137000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lubango pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 2230 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hvambo pilsēta Angolas vidienē ("Huambo"), provinces administratīvais centrs, 294000 iedzīvotāju (2004. g.), līdz 1975. g. saucās - Nova Ližboa
- Adžmāna pilsēta Apvienotajoas Arābu Emirātos (_ʻAjmān_), Persijas līča piekrastē, emirāta administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2008. g)
- Ummelkaivaina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos ("Umm al Qaywayn"), emirāta administratīvais centrs, 33300 iedzīvotāju (2006.)
- Rāselhaima pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, emirāta administratīvais centrs, 122000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šārdža pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, emirāta administratīvais centrs, 584000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kordova pilsēta Argentīnā ("Cordoba"), provinces administratīvais centrs, 1319000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Laplata pilsēta Argentīnā ("La Plata"), Atlantijas okeāna Laplatas līča krastā, Buenosairesas provinces administratīvais centrs, 649000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Larjoha pilsēta Argentīnā ("La Rioja"), provinces administratīvais centrs, 181000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mendosa pilsēta Argentīnā ("Mendoza"), Andu piekājē 800 m vjl., provinces administratīvais centrs, 846900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Neukena pilsēta Argentīnā ("Neuquen"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 227000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Parana pilsēta Argentīnā ("Parana"), Enteriosas provinces administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Rosona pilsēta Argentīnā ("Rawson"), Čubutas provinces administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Resistensija pilsēta Argentīnā ("Resistencia"), Čako provinces administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanhuana pilsēta Argentīnā ("San Juan"), provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa pilsēta Argentīnā ("San Luis"), provinces administratīvais centrs, 171000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Santafē pilsēta Argentīnā ("Santa Fe"), provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Santarosa pilsēta Argentīnā ("Santa Rosa"), Lapampas provinces administratīvais centrs, 103200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tukumana pilsēta Argentīnā ("Tucuman"), provinces administratīvais centrs, 527600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ušvaja pilsēta Argentīnā ("Ushuaia"), Tjerras del Fuego provinces administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vjedma pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Korrjentesa pilsēta Argentīnā, provinces administratīvais centrs, 369500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Riogaljegosa pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Posadasa pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumos ("Posadas"), Misjonesas provinces administratīvais centrs, 276000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Formosa pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumu daļā ("Formosa"), provinces administratīvais centrs, osta Paragvajas labajā krastā, 221000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Katamarka pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huhuja pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salta pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Salta"), Andos 1187 m vjl., provinces administratīvais centrs, 462000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Armavira pilsēta Armēnijā (_Armavir_), marzas administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2011. g.), padomju laikā saucās "Oktemberjana"
- Artašata pilsēta Armēnijā (_Artashat_), Araksas kreisajā krastā, Ararata marzas administratīvais centrs
- Aštaraka pilsēta Armēnijā (_Ashtarak_), Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
- Idževana pilsēta Armēnijā ("Ijevan"), Tavušas marzas administratīvais centrs, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gavara pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzas administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hrazdana pilsēta Armēnijā, Kotajkas mjarzas administratīvais centrs, 53400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vanadzora pilsēta Armēnijā, Pambakas labajā krastā 1425 m vjl., Lori marzas administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kapana pilsēta Armēnijā, Sjunikas mjarzas administratīvais centrs, 45500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gjumri pilsēta Armēnijā, Širakas mjarza administratīvais centrs, 146100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Oklahomas štatā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Pensilvānijas štatā, 12500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Dovera pilsēta ASV (_Dover_), Delavēras štata administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Nebraskas štata administratīvais centrs, 273000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Olbani pilsēta ASV ("Albany"), Ņujorkas štata administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Anapolisa pilsēta ASV ("Annapolis"), Mērilendas štata administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Česapīka līča krastā
- Atlanta pilsēta ASV ("Atlanta"), Džordžijas štata administratīvais centrs, 456000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1847. g.
- Ogasta pilsēta ASV ("Augusta"), Meinas štata administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ostina pilsēta ASV ("Austin"), Teksasas štata administratīvais centrs, 912800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bismarka pilsēta ASV ("Bismarck"), Misūri labajā krastā, Ziemeļdakotas štata administratīvais centrs, 68900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boise pilsēta ASV ("Boise"), Aidaho štata administratīvais centrs, 216200 iedzīvotāju (2014. g.); Boisisitija
- Bordmena pilsēta ASV ("Bordman"), Ohaio štatā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kārsonsitija pilsēta ASV ("Carson City"), Sjerranevadas piekājē 1430 m vjl., Nevadas štata administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čārlstona pilsēta ASV ("Charleston"), Rietumvirdžīnijas štata administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šaiena pilsēta ASV ("Cheyenne"), Klinšu kalnu piekājē 1850 m vjl., Vaiomingas štata administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolumbija pilsēta ASV ("Columbia"), Dienvidkarolīnas štata administratīvais centrs, 132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolumbusa pilsēta ASV ("Columbus"), pie Saito upes, Ohaio štata administratīvais centrs, 836000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Konkorda pilsēta ASV ("Concord"), Ņūhempšīras štata administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Denvera pilsēta ASV ("Denver"), Kolorādo štata administratīvais centrs, atrodas Sautplatas krastos, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājē, 1630 m vjl., 663800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Demoina pilsēta ASV ("Des Moines"), Aiovas štata administratīvais centrs, 209200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1881. g.)
- Edmonda pilsēta ASV ("Edmond"), Oklahomas štatā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frankforta pilsēta ASV ("Frankfort"), Kentuki štata administratīvais centrs, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harisbērga pilsēta ASV ("Harrisburg"), Pensilvānijas štata administratīvais centrs, 49100 iedzīvotāju (2014. g.); 1979. g. 28. martā netālu notika kodolreaktora katastrofa, kurai bija liela nozīme turpmākā atomreaktoru attīstībā
- Hārtforda pilsēta ASV ("Hartford"), Konektikutas štata administratīvais centrs, 124700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Helina pilsēta ASV ("Helena"), Montānas štata administratīvais centrs, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Honolulu pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas
- Indianapolisa pilsēta ASV ("Indianapolis"), Vaitriveras krastos, Indiānas štata administratīvais centrs, 848800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džeksona pilsēta ASV ("Jackson"), Misisipi štata administratīvais centrs, 171200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džūno pilsēta ASV ("Juneau"), Aļaskas štata administratīvais centrs, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lansinga pilsēta ASV ("Lansing"), Mičiganas štata administratīvais centrs, 114600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Litlroka pilsēta ASV ("Little Rock"), Ārkanzasas štata administratīvais centrs, 197700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Medisona pilsēta ASV ("Madison"), Viskonsinas štata administratīvais centrs, 245700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montgomeri pilsēta ASV ("Montgomery"), Alabamas štata administratīvais centrs, osta Alabamas kreisajā krastā, 200500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Našvila pilsēta ASV ("Nashville"), Tenesī štata administratīvais centrs, 552100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Oklahomasitija pilsēta ASV ("Oklahoma City"), Oklahomas štata administratīvais centrs, atrodas Nortkaneidjanas krastos, 580000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Olimpija pilsēta ASV ("Olympia"), Vašingtonas štata administratīvais centrs, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fīniksa pilsēta ASV ("Phoenix"), Soltriveras krastos, Arizonas štata administratīvais centrs, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Pīdmonta pilsēta ASV ("Piedmont"), Kalifornijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pīra pilsēta ASV ("Pierre"), Misūri krastos, Dienviddakotas štata administratīvais centrs, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Roli pilsēta ASV ("Raleigh"), Ziemeļkarolīnas štata administratīvais centrs, 439900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Redmonda pilsēta ASV ("Redmond"), Oregonas štatā, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Redmonda pilsēta ASV ("Redmond"), Vašingtonas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ričmonda pilsēta ASV ("Richmond"), Virdžīnijas štata administratīvais centrs, osta Džeimsas krastos, 217800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sakramento pilsēta ASV ("Sacramento"), Kalifornijas ielejas ziemeļu daļā, Kalifornijas štata administratīvais centrs, osta pie Sakramento upes, 485200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentpola pilsēta ASV ("Saint Paul"), Minesotas štata administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Oregonas štata administratīvais centrs, 161600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soltleiksitija pilsēta ASV ("Salt Lake City"), Jūtas štata administratīvais centrs, 190900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santafē pilsēta ASV ("Santa Fe"), Ņūmeksikas štata administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Springfīlda pilsēta ASV ("Springfield"), Ilinoisas štata administratīvais centrs, 116800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Talahasī pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Topīka pilsēta ASV ("Topeka"), Kanzasas upes krastos, Kanzasas štata administratīvais centrs, 127200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1865. g.)
- Trentona pilsēta ASV ("Trenton"), Ņūdžersijas štata administratīvais centrs, 84000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Providensa pilsēta ASV (angļu val. "Providence"), Rodailendas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna Naragansetas līča krastā, 179200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šarlote Amālija pilsēta ASV Virdžinās ("Charlotte Amalie"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Batonrūža pilsēta ASV, Luiziānas štata administratīvais centrs, jūras osta Misisipi kreisajā krastā, 228900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bostona pilsēta ASV, Masačūsetsas štata administratīvais centrs, osta pie Atlantijas okeāna, 655800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džefersonsitija pilsēta ASV, Misūri štata administratīvais centrs, 43100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montpīljera pilsēta ASV, Vērmontas štata administratīvais centrs, 7800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Dārvina pilsēta Austrālijā ("Darwin"), kontinenta ziemeļu piekrastē, Ziemeļu Teritorijas administratīvais centrs, 90500 iedzīvotāju (2006. g.), dibināta 1869. g. kā Palmerstona, pārdēvēta 1911. g.
- Hobārta pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brisbena pilsēta Austrālijas austrumos ("Brisbane"), Kvīnslendas štata administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē, 1,9 milj. iedzīvotāju (2007. g.), Austrālijas 3 lielākā pilsēta
- Melburna pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Pērta pilsēta Austrālijas dienvidrietumos (_Perth_), Rietumaustrālijas štata administratīvais centrs, 2066600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
- Insbruka pilsēta Austrijā (_Innsbruck_), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Zalcburga pilsēta Austrijā (_Salzburg_), tāda paša nosaukuma federālās zemes administratīvais centrs, 150300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šlādminga pilsēta Austrijā (_Schladming_), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grāca pilsēta Austrijā ("Graz"), Štīrijas federālās zemes administratīvais centrs, Mūras krastos, 265800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klāgenfurte pilsēta Austrijā ("Klagenfurt"), Karintijas federālās zemes administratīvais cetrs, 95500 iedzīvotāju (2013. g.); Celovaca
- Linca pilsēta Austrijā ("Linz"), Augšaustrijas federālās zemes administratīvais centrs, 191500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktpeltene pilsēta Austrijā ("Sankt Poelten"), Lejasaustrijas federālās zemes administratīvais cetrs, 51900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berde pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Aghsu pilsēta Azerbaidžānā (_Ağsu_), rajona administratīvais centrs, tāda paša nosaukuma upes krastos
- Gejčaja pilsēta Azerbaidžānā ("Goychay"), rajona administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Goranboja pilsēta Azerbaidžānā ("Goranboy"), rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Hadžigabula pilsēta Azerbaidžānā ("Haciqabul"), Kūras-Araksas zemienē, rajona administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Jardimli pilsēta Azerbaidžānā ("Yardimli"), rajona administratīvais centrs, 3900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ismajilli pilsēta Azerbaidžānā ("Ismayilli"), Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes piekājē, rajona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lerika pilsēta Azerbaidžānā ("Lerik"), rajona administratīvais centrs, 6900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Masalli pilsēta Azerbaidžānā ("Masalli"), Lenkorānas zemienē, Vileščajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gaha pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gobustana pilsēta Azerbaidžānā ("Qobustan"), rajona administratīvais centrs, 3900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Guba pilsēta Azerbaidžānā ("Quba"), rajona administratīvais centrs, 22900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gubadli pilsēta Azerbaidžānā ("Qubadli"), rajona administratīvais centrs, 7300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gusara pilsēta Azerbaidžānā ("Qusar"), rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Saatli pilsēta Azerbaidžānā ("Saatli"), rajona administratīvais centrs, 17500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Sabirabada pilsēta Azerbaidžānā ("Sabirabad"), rajona administratīvais centrs, 28400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Saljana pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Samuha pilsēta Azerbaidžānā ("Samux"), rajona administratīvais centrs, 5800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Tovuza pilsēta Azerbaidžānā ("Tovuz"), rajona administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Udžara pilsēta Azerbaidžānā ("Ucar"), rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Hizi pilsēta Azerbaidžānā ("Xizi"), rajona administratīvais centrs, 1100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Hodžali pilsēta Azerbaidžānā ("Xocali"), rajona administratīvais centrs, 1020 iedzīvotāju (2008. g.)
- Zagatala pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Imišli pilsēta Azerbaidžānā, Araksas krastā, rajona administratīvais centrs, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neftčala pilsēta Azerbaidžānā, Kūras deltā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Aghdžabedi pilsēta Azerbaidžānā, Kūras-Araksas zemienē, rajona administratīvais centrs, \~25000 iedzīvotāju
- Dželilabada pilsēta Azerbaidžānā, Lenkorānas zemienes ziemeļos, rajona administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2008. g.), līdz 1967. g. saucās Astrahanbazara
- Balakena pilsēta Azerbaidžānā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, Belokančajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Hačmaza pilsēta Azerbaidžānā, Piekaspijas zemienē, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Zerdaba pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 10800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gebele pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bejlegana pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Agsu pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 17400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gejgela pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 17800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kirdemira pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 17800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bilesuvara pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 18900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Sijezena pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 23500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šahbuza pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 2800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šamahi pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 30100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šemkira pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 36300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Hanlara pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 37200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lenkerana pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 48500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Oghuza pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 6700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šerura pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 6700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gedebeja pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 8400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Džebrajila pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Daškesena pilsēta Azerbaidžānā, rajona administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šabrana pilsēta Azerbaidžānā, Samuras-Apšeronas kanāla krastā, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aghdaša pilsēta Azerbaidžānā, Širvānas līdzenumā, rajona administratīvais centrs, \~20000 iedzīvotāju
- Astara pilsēta Azerbaidžānas dienvidos (_Astara_), Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Irānu, rajona administratīvais centrs, 16130 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ordubada pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Tertera pilsēta Azerbaidžānas rietumos, netālu no robežas ar Kalnu Karabahu, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Aghstafa pilsēta Azerbaidžānas rietumu daļā (_Ağstafa_), Kūras upes ielejā, rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gazaha pilsēta Azerbaidžānas rietumu daļā ("Qazax"), rajona administratīvais centrs, 19500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šeki pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta
- Bresta pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 310800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grodņa pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gomeļa pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Sožas krastos, 484300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mogiļova pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Dņepras krastos, 354000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vitebska pilsēta Baltkrievijā, Daugavas ("Zahodņaja Dzvina") krastos, apgabala administratīvais centrs, 348800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjerazino pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Babrujska pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barisāla pilsēta Bangladešā, Gangas un Bramaputras deltas dienvidos, apgabala administratīvais centrs, 205000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Rangpūra pilsēta Bangladešas ziemeļrietumos ("Rangpur"), apgabala administratīvais centrs, 650000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brige pilsēta Beļģijā (flāmu val. "Brugge", fr. "Bruges"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provinces administratīvais centrs, 117200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ljēža pilsēta Beļģijā (fr. _Liege_, vācu _Luettich_, nl. _Luik_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Monsa pilsēta Beļģijā (fr. "Mons", nl., vācu "Bergen"), Flandrijas reģiona Eno provinces administratīvais centrs, 93100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Namīra pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Namur_, nl. _Namen_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 110100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Antverpene pilsēta Beļģijas ziemeļos (flāmu valodā _Antwerpen_, franču valodā _Anvers_), Flandrijā, provinces administratīvais centrs, osta Šeldas lejtecē, 88 km no Ziemeļjūras, 502600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hamiltona pilsēta Bermuda salā ("Hamilton"), Lielbritānijas valdījuma "Bermudu salas" administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kočabamba pilsēta Bolīvijā ("Cochabamba"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 603300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Santakrusa pilsēta Bolīvijā ("Santa Cruz"), Andu piekājē 440 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Tariha pilsēta Bolīvijā ("Tarija"), Andu austrumu malā 1960 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Trinidada pilsēta Bolīvijā, Beni departamenta administratīvais centrs
- Triha pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Oruro pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 216700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Potosi pilsēta Bolīvijas dienvidos ("Potosi"), Andos 4175 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta 1546. g. pie sudraba atradnēm, kas XVII gs. deva pusi no pasaules sudraba ieguves (XIX gs. izsīka)
- Doboja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Foča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trebiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tuzla pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vlasenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bijeļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brčko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. )
- Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Serove pilsēta Botsvanā ("Serowe"), Centrālā distrikta administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Močhudi pilsēta Botsvanā, Khatlenas distrikta administratīvais centrs, 37000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Molepolole pilsēta Botsvanā, Kvenenas distrikta administratīvais centrs, 54600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kaņe pilsēta Botsvanā, Nvakeces distrikta administratīvais centrs, 83000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Frānsistauna pilsēta Botsvanā, Ziemeļaustrumu distrikta administratīvais centrs, 83000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Mauna pilsēta Botsvanā, Ziemeļrietumu distrikta administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Arakažu pilsēta Brazīlijā (_Aracaju_), Seržipi štata administratīvais centrs, 668000 iedzīvotāju (2007. g.), osta Atlantijas okeāna krastā
- Boavista pilsēta Brazīlijā ("Boa Vista"), Roraimas štata administratīvais centrs, 326400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Kampugrandi pilsēta Brazīlijā ("Campo Grande"), Mantugrosu du Sula štata administratīvais centrs, 716000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kujaba pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Florianopolisa pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Žuaunpesoa pilsēta Brazīlijā ("Joāo Pessoa"), Paraibas štata administratīvais centrs, 801700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Manausa pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Palmasa pilsēta Brazīlijā ("Palmas"), Tokantinsas štata administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portuveļu pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.)
- Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vitorija pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kuritiba pilsēta Brazīlijā (port. val. "Curitiba"), Kubatanas plato 908 m vjl., Paranas štata administratīvais centrs, 1797000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Fortaleza pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Gojanija pilsēta Brazīlijā (port. val. "Goiania"), Gojasas štata administratīvais centrs, 750 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju, 2 universitātes (dib. 1959. un 1964. g.)
- Riubranku pilsēta Brazīlijā (port. val. "Rio Branco"), Akri štata administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Belu Orizonti pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata administratīvais centrs, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Belena pilsēta Brazīlijā, Paras štata administratīvais centrs, Maražo līča dienvidrietumu piekrastē
- Terezina pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata administratīvais centrs, 737000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Riodežaneiro pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sanpaulu pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Portualegri pilsēta Brazīlijas dienvidos, Riugrandi du Sulas štata administratīvais centrs, jūras osta Patusas lagūnas krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju
- Masejo pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio
- Natala pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Natal"), Riugrandi du Norti štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 804000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Resifi pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Recife"), Pernambuku štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Salvadora pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Salvador"), osta Atlantijas okeāna krastā, Baijas štata administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Makapa pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Montana pilsēta Bulgārijā (_Montana_), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burgasa pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobriča pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina
- Gabrova pilsēta Bulgārijā ("Gabrovo"), apgabala administratīvais centrs, 60200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjustendila pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loveča pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pazardžika pilsēta Bulgārijā ("Pazardžik"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pernika pilsēta Bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plovdiva pilsēta Bulgārijā ("Plovdiv"), apgabala administratīvais centrs, 369300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razgrada pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ruse pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Silistra pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slivena pilsēta Bulgārijā ("Sliven"), apgabala administratīvais centrs, 96300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smoļana pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šumena pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Targovište pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varna pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidina pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vraca pilsēta Bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jambola pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haskova pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kardžali pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blagojevgrada pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja
- Plevena pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vahiguja pilsēta Burkinafaso, Bafingas reģiona administratīvais centrs, 62900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Gitega pilsēta Burundi Republikā, provinces administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2012. g.); Burundi galvaspilsēta no 2019. g. 29. maija
- Bangasu pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Mbomu prefektūras administratīvais centrs, 31600 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bvara pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Nanas-Mamberes prefektūras administratīvais centrs, 40400 iedzīvotāju (2003. g.)
- Berberati pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Augšsangas prefektūras administratīvais centrs, 76900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bambari pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidu daļā, Vakas prefektūras administratīvais centrs, 41400 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bosanga pilsēta Centrālāfrikas Republikas ziemeļrietumu daļā ("Bossangoa"), Vamas krastos, Vamas prefektūras administratīvais centrs, 36500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Amtimana pilsēta Čadā (_Am Timan_), Salamatas reģiona administratīvais centrs
- Ati pilsēta Čadā (_Ati_), Batas reģiona administratīvais centrs
- Abeše pilsēta Čadas austrumos (_Abéché_), Vadaji reģiona administratīvais centrs, 77400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mundu pilsēta Čadas dienvidos ("Moundou"), Logones kreisajā krastā, Rietumlogones prefektūras administratīvais centrs, 108700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hodonīna pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.)
- Olomouca pilsēta Čehijā ("Olomouc"), apgabala administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pardubice pilsēta Čehijā ("Pardubice"), Labas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 89500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plzeņa pilsēta Čehijā, apgabala administratīvais centrs, 168000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais centrs, 385900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kuržima pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jevišovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kijova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veseli pie Morāvas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Olešnice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Blansko pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 20840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Viškova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dolni Kounice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržeclava pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 24920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ždānice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kunštāta pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ivanovice pie Hanas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Podivīna pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Miroslava pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2910 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Pavlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3080 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūjezda pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrušovani pie Jevišovkas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.)
- Znojmo pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 33960 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1221. g.
- Rajhrada pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valtice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rājeca-Jestršebi pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Židlohovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lanžhota pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zbīšova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Bīlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Opatovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bzeneca pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vracova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Adamova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Oslavani pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pohorželice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Modržice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4890 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rousīnova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāžnice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rosice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hustopeče pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5870 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravski Krumlova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ivančice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sladkova pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dubņani pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bučovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Letovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šlapanice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mikulova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tišnova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 8920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Boskovice pilsēta Čehijā, Diewnvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ostrava pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais centrs, 297400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libereca pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Plezņa pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 162600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zlīna pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 75600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hradeckrālove pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Antofagasta pilsēta Čīlē (_Antofagasta_), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta
- Ikike pilsēta Čīlē ("Iquique"), Tarapakas reģiona administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 206700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Laserena pilsēta Čīlē ("La Serena"), Kokimbo reģiona administratīvais centrs, atrodas Čīles centrālajā daļā, Klusā okeāna krastā, 147800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Puentealto pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.)
- Puertomonta pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Rankagva pilsēta Čīlē ("Rancagua"), Ohiginsas reģiona administratīvais centrs, 207000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Arika pilsēta Čīlē ziemeļos (_Arica_), Arikas un Parinakotas reģiona administratīvais centrs, 175400 iedzīvotāju (2002. g.), Peru un Bolīvijas brīvosta; naftas vads no Bolīvijas
- Temuko pilsēta Čīlē, Araukānijas reģiona administratīvais centrs, 232500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Konsepsjona pilsēta Čīlē, Biobio reģiona administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Valdivija pilsēta Čīlē, Losriosas reģiona administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kopjapo pilsēta Čīlē, pie Panamerikas autoceļa, Atakamas reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Losanhelesa pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Los Angeles"), Longitudiālajā ielejā, Biobio provincas administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valparaiso pilsēta Čīles centrālajā daļā, Klusā okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, galvenā Čīles osta, 287000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Talka pilsēta Čīles centrālajā daļā, Longitudinālajā ielejā, Maules reģiona administratīvais centrs, 192400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Puntaarenasa pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa
- Vejle pilsēta Dānijā (_Vejle_), Dienviddānijas reģiona administratīvais centrs, 53200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viborga pilsēta Dānijā (_Viborg_), Vidusjitlandes reģiona administrtīvais centrs, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Olborga pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģiona administratīvais centrs, 109100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bhišo pilsēta Dienvidāfrikā ("Bhisho"), Austrumkāpas provinces administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mafikena pilsēta Dienvidāfrikā ("Mafikeng"), Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mbombela pilsēta Dienvidāfrikā ("Mbombela"), Mpumalanas provinces administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2012. g.); līdz 2009. gada oktobrim pilsētas nosaukums bija Nelspreita
- Apingtona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Upington_), Oranžas upes krastos, Ziemeļkāpas provinces administratīvais centrs
- Blumfonteina pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Bloemfontein"), Frīsteitas provinces administratīvais centrs, 341700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Pītermaricbērha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Pietermaritzburg"), Kvazulu-Natālas provinces administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Polokvane pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Inčhona pilsēta Dienvidkorejā ("Inchon"), osta Dzeltenās jūras krastā, Kjongido provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Tegu pilsēta Dienvidkorejas dienvidaustrumu daļā ("Taegu"), Kjonsanpukto provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju
- Kvandžu pilsēta Dienvidkorejas dienvidos (angļu val. "Kwangju"), provinces centrs, veido atsevišķu administratīvu vienību - Kvandžu apgabalu, 1413400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tedžona pilsēta Dienvidkorejas viedienē (angļu val. "Daejeon"), Čunčonnamdo provinces administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Čhunčhona pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Suvona pilsēta Dienvidkorejas ziemeļrietumos (korejiešu val. "Suwon"), uz dienvidiem no Seulas, Kjongido provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Vāva pilsēta Dienvidsudānā ("Wāw"), Rietumbahrelgazālas vilājas administratīvais centrs, 118300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Malakāla pilsēta Dienvidsudānā, Augšnīlas vilājas administratīvais centrs, 102200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bentiu pilsēta Dienvidsudānā, Vahdas (Rietumu Augšnīlas) vilājas administratīvais centrs
- Asva pilsēta Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs
- Atomajora pilsēta Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
- Bani pilsēta Dominikānas Republikā, Peravijas provinces administratīvais centrs
- Sentheljēra pilsēta Džērsijā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 29000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Faijūma pilsēta Ēģiptē ("Al Fayyūm"), muhāfazas administratīvais centrs, 305000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Demenhūra pilsēta Ēģiptē ("Damanhūr"), Nīlas deltas rietumu malā, muhāfazas administratīvais centrs, 240000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dumjāta pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ismaīlīja pilsēta Ēģiptē ("Ismailia"), Suecas kanāla krastā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 366700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Minja pilsēta Ēģiptē, muhāfazas administratīvais centrs, upes osta Nīlas kreisajā krastā, 230600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tanta pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Garbijas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Zekāzīka pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Šerkījas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Benha pilsēta Ēģiptē, osta Nīlas deltā, Kalūbījas muhāfazas administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Luksora pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 180500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kina pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 181200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sauhāga pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 204300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Asuāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Aswān_), osta Nīlas krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 247600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kena pilsēta Ēģiptes vidienē (_Qena_), osta Nīlas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 230400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Benī Suveifa pilsēta Ēģiptes ziemeļos, osta Nīlas kreisajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 200800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mersāmatrūha pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Asogesa pilsēta Ekvadorā (_Azogues_), Kanjaras provinces administratīvais centrs, atrodas provinces dienvidaustrumu daļā
- Babaojo pilsēta Ekvadorā (_Babahoyo_), Losriosas provinces administratīvais centrs
- Portovjeho pilsēta Ekvadorā ("Portoviejo"), Manavi provinces administratīvais centrs, 195000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Riobamba pilsēta Ekvadorā ("Riobamba"), Andos 2754 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Čimboraso provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kvenka pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Cuenca"), Andos 2597 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Asvajas provinces administratīvais centrs, 304000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Esmeraldasa pilsēta Ekvadoras ziemeļos ("Esmeraldas"), provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 103000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ivarra pilsēta Ekvadoras ziemeļos ("Ibarra"), Andos 2225 vjl., pie Panamerikas autoceļa, Imbavuras provinces administratīvais centrs, 139700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aseba pilsēta Eritrejā (_Āseb_), tāda paša nosaukuma zobas administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Mendefera pilsēta Eritrejā, Debubas zobas administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kerena pilsēta Eritrejā, Debubavi Kejihbahri zobas administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Barentu pilsēta Eritrejā, Gaša-Barkas zobas administratīvais centrs
- Džidžiga pilsēta Etiopejā ("Jigjiga"), Somāli kilila administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2007. g.); Čigčiga
- Mekele pilsēta Etiopejā ("Mek'elē"), Tigrajas kilila administratīvais centrs, 177000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Harera pilsēta Etiopejas austrumos ("Hārer"), kilila administratīvais centrs, 127000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Asajta pilsēta Etiopijā (_Āsayta_), Afaras kilila administratīvais centrs
- Avasa pilsēta Etiopijā (_Āwassa_), Dienvidu tautu kilila administratīvais centrs, 131000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gambela pilsēta Etiopijā ("Gambēla"), kilila administratīvais centrs, 39000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dire Dava pilsēta Etiopijā (ድሬዳዋ, "Dirē Dawa"), tāda paša nosaukuma kilila administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bahirdara pilsēta Etiopijā, Amaras kilila administratīvais centrs, 175000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Asosa pilsēta Etiopijā, Benišangula Gumiza kilila administratīvais centrs, 22700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Adāma pilsēta Etiopijā, Oromijas kilila administratīvais centrs, 240000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Torshavna pilsēta Fēru salās, šīs Dānijas autonomās sastāvdaļas administratīvais centrs, 12700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Lautoka pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabala administratīvais centrs, Viti Levu salā, 36100 iedzīvotāju (1996. g.)
- Lambasa pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.)
- Butuana pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Karagas reģiona Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā pie tās ietekas Butuanas līcī, 337000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kagajana pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Iloilo pilsēta Filipīnās ("Iloilo"), Panajas salā, Rietumu Visajas reģiona administratīvais centrs, osta Panajas līča ziemeļu piekrastē, 418700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sebu pilsēta Filipīnās (angļu val. "Cebu"), jūras osta Sebu salas austrumu krastā, Centrālās Visajas reģiona administratīvais centrs, 829000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Davao pilsēta Filipīnās (angļu val. "Davao"), atrodas Mindanao salas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, jūras osta, 876000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Legaspi pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona administratīvais centrs, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.)
- Sanfernando pilsēta Filipīnās, Centrālās Lusonas reģiona administratīvais centrs
- Balanga pilsēta Filipīnās, Centrālās Lusonas reģiona Bataanas provinces administratīvais centrs, Lusonas salas dienvidrietumu daļā, Bataanas pussalas austrumu piekrastē
- Sanfernando pilsēta Filipīnās, Ilikosas reģiona un Launionas provinces administratīvais centrs, osta Lusonas salas rietumu piekrastē, 285900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lingajena pilsēta Filipīnās, Ilokosas reģiona Pangasinanas provinces administratīvais centrs, atrodas Lingajenas līča dienvidu krastā
- Tuao pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvā reģiona austrumu pierobežā
- Lagave pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvā reģiona dienvidu daļā
- Latrinidada pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvā reģiona dienvidu daļā
- Bontoka pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Čiko augšteces krastos
- Tabuka pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Čiko upes krastos
- Kalamba pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģiona administratīvais centrs, Baja lagūnas dienvidrietumu piekrastē
- Batangasa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģiona Batangasas provinces administrtīvais centrs, osta Batangasas līča krastā, 305600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vigana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Dienvidilokosas provinces administratīvais centrs, atrodas Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Laoaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Ziemeļilokosas provinces administratīvais centrs
- Tugegarao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona administratīvais centrs
- Kabugao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona Apajao provinces administratīvais centrs, Abulugas upes krastos
- Bajombonga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā, Nuevaviskajas provinces administratīvais centrs
- Bangeda pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Abras provinces administratīvais centrs
- Lusena pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Taibasas līča piekrastē, Calabarzonas reģiona Kesonas provinces administrtīvais centrs
- Balera pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē, Centrālās Lusonas reģiona Auroras provinces administratīvais centrs
- Bagio pilsēta Filipīnās, Lusonas salas rietumu daļā, Kordiljeras administrtīvā reģiona administratīvais centrs, 301900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kalapana pilsēta Filipīnās, Mindoro salas ziemeļaustrumu piekrastē, Verdes šuruma krastā, Mimaropas reģiona un Austrummindoro provinces administratīvais centrs
- Taklobana pilsēta Filipīnās, zvejas osta Leites salas austrumu piekrastē, Austrumu Visajas reģiona administratīvais centrs, 221200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Isabela pilsēta Filipīnu dienvidos, Basilanas salā, administratīvi iekļauta Zamoangas reģionā
- Stenli pilsēta Folklenda salu Austrumfoklendas salas austrumu piekrastē, Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1640 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bordo pilsēta Francijā (_Bordeaux_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, reģiona administratīvais centrs, osta Garonnas estuāra Žirondas krastā, 97 km no Biskajas līča, 239200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Meca pilsēta Francijā (_Metz_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamenta administratīvais centrs, 120700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Orleāna pilsēta Francijā (_Orléans_), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bluā pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Klermonferāna pilsēta Francijā ("Clermont-Ferrand"), Overņas reģiona un Pijdedomas departamenta administratīvais centrs, 139900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Dižona pilsēta Francijā ("Dijon"), Burgundijas reģiona un Kotdoras departamenta administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lemāna pilsēta Francijā ("Les Mans"), Luāras reģiona Sartas departamenta administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Renna pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kajenna pilsēta Francijas aizjūras valdījumā Gviānā ("Cayenne"), Atlantijas okeāna piekrastē, Franču Gviānas reģiona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Liona pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Burža pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Monpeljē pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Marseļa pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju
- Angulēma pilsēta Francijas rietumu daļā (_Angoulême_), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Belfora pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Belfort_), pie pārejas starp Vogēzu un Juras kalniem, Burgundijas-Franškontē reģiona departamenta administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nansī pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Nancy_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta administratīvais centrs, 105400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lille pilsēta Francijas ziemeļos (_Lille_), pie Beļģijas robežas, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, šī reģiona administratīvais centrs, 227600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bovē pilsēta Francijas ziemeļos ("Beauvais"), Pikardijas reģiona Uāzas departamenta administratīvias centrs, 54700 iedzīvotāji (2010. g.)
- Anžē pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Angers_), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamenta administratīvais centrs, pie Mēnas ietekas Luārā, 147600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Amjēna pilsēta Francijas ziemeļu daļā (_Amiens_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta administratīvais centrs, Somnas upes krastos, 133400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Portžantila pilsēta Gabonā, Atlantijas okeāna un Gabonas līča krastā, Piejūras Ogove provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ojema pilsēta Gabonā, Vole-Ntemas provinces administratīvais centrs, 30900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Fransvila pilsēta Gabonas dienvidaustrumos ("Franceville"), Augšogoves provinces administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Lambarene pilsēta Gabonas rietumos, Vidusogoves provinces administratīvais centrs, osta Ogoves krastos, 25300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Bartika pilsēta Gajānā, Kujuni / Mazaruni reģiona administratīvais centrs
- Koforidua pilsēta Ganā ("Koforidua"), Austrumu reģiona administratīvais centrs, 87300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kumasi pilsēta Ganā ("Kumasi"), reģiona administratīvais centrs, 1170300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Tamale pilsēta Ganā ("Tamale"), Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 360600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sekondi-Takoradi pilsēta Ganas dienvidos ("Sekondi-Takoradi"), Rietumu reģiona administratīvais centrs, osta Gvinejas līča krastā, 445200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sentpīterporta pilsēta Gērnsijā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Nūka pilsēta Grenlandē ("Nuuk"), Grenlandes administratīvais centrs, atrodas salas rietumu piekrastē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Patra pilsēta Grieķijā (_Πάτρα_), Peloponesas pussalas ziemeļos, Rietumgrieķijas perifērijas administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, 167400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pirga pilsēta Grieķijā ("Pyrgos"), Rietumgrieķijas perfērijā, Peloponesas pussalas rietumos, Ilejas (Elīdas) nomes administratīvais centrs, 25200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Verija pilsēta Grieķijā ("Βέροια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~60 km uz rietumiem no Salonikiem, nomes administratīvais centrs, 66600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ermupole pilsēta Grieķijā ("Ερμούπολη"), Dienvidegejas perifērijā, Siras salā, Kiklādu nomes administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Krētas salas ziemeļu piekrastē, Krētas perifērijas administratīvais centrs, 173500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Joannina pilsēta Grieķijā ("Ιωάννινα"), Epiras perifērijas administratīvais centrs, 111700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kardica pilsēta Grieķijā ("Καρδίτσα"), Tesālijas perifērijā, nomes administratīvais centrs, 113500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kozane pilsēta Grieķijā ("Κοζάνη"), Rietummaķedonijas perifērijas administratīvais centrs, 70400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lamija pilsēta Grieķijā ("Λαμία"), Centrālās Grieķijas perifērijas administratīvais centrs, 74700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Larisa pilsēta Grieķijā ("Λάρισα"), Tesālijas perifērijas administratīvais centrs, Pinjas krastos, 162600 iedzīvotāju (2011. g.), VI gs. p. m. ē. - sengrieķu lielākā pilsēta
- Mitiline pilsēta Grieķijā ("Μυτιλήνη"), Ziemeļegejas perifērijas administratīvais centrs, Lesbas salā, osta Egejas jūras Mitilines šauruma krastā, 29700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Komotine pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Κομοτηνή"), Austrummaķedonoijas un Trāķijas perifērijas administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Saloniki pilsēta Grieķijas ziemeļos (_Θεσσαλονίκη_), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Telavi pilsēta Gruzijā, Gombori grēdas nogāzē, Kahetijas mhares administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gori pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mhares administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kutaisi pilsēta Gruzijā, Imeretijas mhares administratīvais centrs, 189700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Rustavi pilsēta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abaša pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhīdas zemienē, rajona administratīvais centrs, 6100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Zugdidi pilsēta Gruzijā, Mergerijas-Augšsvanetijas mhares administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ahalcihe pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetija mhares administratīvais centrs, \~50000 iedzīvotāju
- Dušeti pilsēta Gruzijas austrumos, Mcheta-Mtianeti mharē, rajona administratīvais centrs, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas kopš 1213 g.
- Bolnisi pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bastēra pilsēta Gvadelupas salas dienvidrietumos, Karību jūras piekrastē, Gvadelupas reģiona administratīvais centrs, 14100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Eskuintla pilsēta Gvatemalā ("Escuintla"), departamenta administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Puertobarrjosa pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kesaltenango pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sanmarkosa pilsēta Gvatemalā ("San Marcos"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Vevetenango pilsēta Gvatemalā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 57300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Čimaltenango pilsēta Gvatemalā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 62900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kankana pilsēta Gvinejā, reģiona administratīvais centrs, osta Milo krastos, 114000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Labe pilsēta Gvinejā, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 49500 iedzīvotāju (1999. g.)
- Mamu pilsēta Gvinejā, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 49500 iedzīvotāju (1999. g.)
- Nzerekore pilsēta Gvinejas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, 107300 iedzīvotāju (1999. g.)
- Kindija pilsēta Gvinejas dienvidrietumos ("Kindia"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 96100 iedzīvotāju (1999. g.)
- Boke pilsēta Gvinejas Republikā, Futadžalona plato rietumu nogāzē, reģiona administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju
- Gonaiva pilsēta Haiti, Artibonitas departamenta administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Lekē pilsēta Haiti, Dienvidu departamenta administratīvais centrs, 55000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Pordepē pilsēta Haiti, Ziemeļrietumu departamenta administratīvais centrs, 70000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kapaitjēna pilsēta Haiti, Ziemeļu departamenta administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 130000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Čoluteka pilsēta Hondurasā ("Choluteca"), departamenta administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Komajagva pilsēta Hondurasā ("Comayagua"), departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Laseiba pilsēta Hondurasā ("La Ceiba"), Atlantidas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 156400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Truhiljo pilsēta Hondurasā (Trujillo"), Kolonas departamenta administratīvais centrs, 62600 iedzīvotāju (2015. g.)
- Sanpedro Sula pilsēta Hondurasā, Kortesas departamenta administratīvais centrs, 600600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bjelovara pilsēta Horvātijā ("Bjelovar"), Bjelovaras-Bilogoras županijas administratīvais centrs, 40300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Karlovaca pilsēta Horvātijā ("Karlovac"), Karlovacas županijas administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Osijeka pilsēta Horvātijā ("Osijek"), Osijekas-Baraņasa županijas administratīvais centrs, 108000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rijeka pilsēta Horvātijā ("Rijeka"), Piejūras-Kalnu županijas administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Slavonski Broda pilsēta Horvātijā ("Slavonski Brod"), Brodas-Posavinas županijas administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Splita pilsēta Horvātijā ("Split"), Splitas-Dalmācijas županijas administratīvais centrs, 178100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šibenika pilsēta Horvātijā ("Šibenik"), Šibenikas-Kninas županijas administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastša, 46300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Varaždina pilsēta Horvātijā ("Varaždin"), županijas administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zadara pilsēta Horvātijā ("Zadar"), županijas administratīvais centrs, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kerdla pilsēta Igaunijā (_Kärdla_), Hījumā salas ziemeļu daļā, Hījumā apriņķa administratīvais centrs, 3050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Pērnava pilsēta Igaunijā (_Pärnu_), osta pie Baltijas jūras, apriņķa administratīvais centrs, 39730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Jegeva pilsēta Igaunijā ("Jõgeva"), apriņķa administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kuresāre pilsēta Igaunijā ("Kuressaare"), Sāmsalas dienvidos, Sāremā apriņķa administratīvais centrs, 13200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1563. g.
- Viljandi pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 17470 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.; Vīlande
- Rapla pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 5630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Antsla pilsēta Igaunijā, Veru apriņķī, pagasta administratīvais centrs, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Pelva pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Põlva"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 6580 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Veru pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Võru"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 12670 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1784. g.
- Tartu pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā, Emajegi krastos, 2. lielākā Igaunijas pilsēta, Tartu apriņķa administratīvais centrs, 97600 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1632. g.), pilsētas tiesības kopš 1224. g.
- Paide pilsēta Igaunijas vidienē, Jervas apriņķa administratīvais centrs, 8230 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Jehvi pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā ("Jõhvi"), Austrumviru apriņķa administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Rakvere pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru apriņķa administratīvais centrs, 20 km uz dienvidiem no Somu līča, 15260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1302. g.
- Haidarābādu pilsēta Indijā (_Hyderābād_), Mūsi krastos, Telangānas štata administratīvais centrs (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas štatā), 11052500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kavarati pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Pudučerri pilsēta Indijā ("Puducherry"), Bengālijas līča rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma teritorijas administratīvais centrs, 549400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Itānagara pilsēta Indijā, Arunāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 59500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Imphāla pilsēta Indijā, Asamas kalnu ielejā, Manipuras krastos, Manipuras štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Dispura pilsēta Indijā, Asamas štata administratīvais centrs, 2000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Raipura pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štata administratīvais centrs, 1010000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šrīnagara pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štata vasaras administratīvais centrs, 1180000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rānčī pilsēta Indijā, Džhārkhandas štata administratīvais centrs, 1070000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bhopāla pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata administratīvais centrs, 1745000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bhubanešbara pilsēta Indijā, Odišas (līdz 2011. g. - Orisas) štata administratīvais centrs, 837700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džajpura pilsēta Indijā, Rādžastānas štata administratīvais centrs, 3070000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čandīgarha pilsēta Indijā, tāda paša nosaukuma teritorijas, kā arī Harjānas un Pendžābas štata administratīvais centrs (ārpus štata teritorijas), 1063000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kohīma pilsēta Indijas austrumos, Nāgālendas štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agartala pilsēta Indijas austrumos, Tripūras štata administratīvais centrs, \~523000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Šilonga pilsēta Indijas austrumu daļā, 1525 m vjl., Meghālajas štata administratīvais centrs, 143200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Āīzola pilsēta Indijas austrumu daļā, Mizorāmas štata administratīvais centrs, 293400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Thiruvananthapurama pilsēta Indijas dienvidos, Lakšadvīpu jūras piekrastē, Keralas štata administratīvais centrs, 743700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čennai pilsēta Indijas dienvidos, osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata administratīvais centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa
- Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā, Karnatakas štata administratīvais centrs (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Gāndhīnagara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata administratīvais centrs, dibināta 1964. g.
- Panadži pilsēta Indijas rietumos, osta Arābijas jūras krastā, Goa štata administratīvais centrs, 40000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Patna pilsēta Indijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Patna"), osta Gangas krastā, Bihāras štata administratīvais centrs, 1680000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gāntoka pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Himalajos, netālu no Natu pārejas 1900 m vjl., Sikimas štata administratīvais centrs, 98700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Leha pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Ladākhas teritorijas administratīvais centrs
- Srinagara pilsēta Indijas ziemeļos (angļu val. "Srinagar"), Kašmiras ielejā 1600 m vjl., Dželamas krastos, Džammu un Kašmiras štata administratīvais centrs, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Laknava pilsēta Indijas ziemeļos, Gomati krastos, Utarpradēšas štata un Laknavas apgabala administratīvais centrs, 3380000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Šimla pilsēta Indijas ziemeļos, Himalaju pakājē, Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 2275 m vjl., 169600 iedzīvotāju (2015. g.); senāk - Simla
- Dehrādūna pilsēta Indijas ziemeļos, Utarakhandas štata administratīvais centrs, 578000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džammu pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Jammu"), Džammu un Kašmīras štata administratīvais centrs, 791000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džajapura pilsēta Indonēzijā ("Jayapura"), Jaungvinejas salas ziemeļos, Papua provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 256700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Makasara pilsēta Indonēzijā ("Makassaar"), osta Sulavesi dienvidrietumu piekrastē, Dienvidsulavesi provinces administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Manokvari pilsēta Indonēzijā ("Manokvari"), Rietumpapua provinces administratīvais centrs, 136300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Padana pilsēta Indonēzijā ("Padang"), Rietumsumatras provinces administratīvais centrs, osta Mentavaju šauruma krastā, 833600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Palembana pilsēta Indonēzijā ("Palembang"), Sumatras salā, Dienvidsumatras provinces administratīvais centrs, naftas izvedosta Musi lejtecē (pieejama arī jūras kuģiem), 1323200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tandžunpinana pilsēta Indonēzijā ("Tanjungpinang"), Bintanas salas piekrastē, Riau Salu provinces administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ternate pilsēta Indonēzijā ("Ternate"), tāda paša nosaukuma salā, Ziemeļmoluku provinces administratīvais centrs 1715 m vjl., 204200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Denpasara pilsēta Indonēzijā, Bali salas dienvidu daļā, Bali provinces administratīvais centrs, 574600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Surabaja pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provinces administratīvais centrs, osta Maduras šauruma krastā, 2611500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Banduna pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces administratīvais centrs, 2288600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Jogjakarta pilsēta Indonēzijā, Javas salā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 391600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bandžarmasina pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Dienvidkalimantānas provinces administratīvais centrs, osta Baritas deltā, 576400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pontianaka pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Rietumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 531400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Samarinda pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, Austrumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 539700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Matarama pilsēta Indonēzijā, Lombokas salas rietumu piekrastē, Rietumu Nusa Tengara provinces administratīvais centrs
- Ambona pilsēta Indonēzijā, Moluku salās, Moluku provinces administratīvais centrs, 285000 iedzīvotāju (2010. g.); Amboina
- Semarana pilsēta Indonēzijā, osta Javas salas ziemeļu piekrastē, Centrālās Javas provinces administratīvais centrs, 1352900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pekanbaru pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā, Riau provinces administratīvais centrs, 585400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bandarlampuna pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidos, Lampunas provinces administratīvais centrs, 790100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Benkulu pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidrietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
- Džambi pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 531900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Banda Ačeha pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu galā, Ačehas provinces administratīvais centrs, 218200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Manado pilsēta Indonēzijā, Ziemeļsulavesi provinces administratīvais centrs, osta Sulavesi ziemeļaustrumu daļā, 701400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baakūba pilsēta Irākā (_Ba‘qūbah_), Dijālas muhāfazas administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2003. g.)
- Dīvānīja pilsēta Irākā ("Ad Dīwānīyah"), Kādisījas muhāfazas administratīvais centrs, Hillas krastos, 311200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kūta pilsēta Irākā ("Al Kūt"), Vāsitas muhāfazas administratīvais centrs, 296300 iedzīvotāju (2003. g.)
- Erbīla pilsēta Irākā ("Arbīl"), Kurdistānas reģiona un Erbīlas muhāfazas administratīvais centrs, 925000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Suleimānija pilsēta Irākā ("Sulaimaniya"), Kurdistānas reģionā, Suleimānijas muhāfazas administratīvais centrs, 591700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ramādī pilsēta Irākā, Anbāras muhāfazas administratīvais centrs, 288600 iedzīvotāju (2003. g.)
- Nāsirīja pilsēta Irākā, Dīkāras muhāfazas administratīvais centrs, 407300 iedzīvotāju (2003. g.)
- Dahūka pilsēta Irākā, Kurdistānas reģionā, Dahūkas muhāfazas administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Semāva pilsēta Irākā, Mutannas muhāfazas administratīvais centrs, 127700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kerbela pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 457700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Nedžefa pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 522000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kirkūka pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 590500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Basra pilsēta Irākas dienvidaustrumos, Šatelarabas krastā, 90 km no Persijas līča, muhāfazas administratīvais centrs, 837000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hilla pilsēta Irākas vidienē ("Hilla"), Bābilas muhāfazas administratīvais centrs, 335800 iedzīvotāju (2003. g.)
- Arāka pilsēta Irānā (_Arāk_), Markazī ostāna administratīvais centrs, 446800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ahvāza pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Būšehra pilsēta Irānā ("Būshehr"), ostāna administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 162000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gorgāna pilsēta Irānā ("Gurgan"), Golestānas ostāna administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Horamābāda pilsēta Irānā ("Khorram Ābād"), Luristānas ostāna administratīvais centrs, 333900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Gazvīna pilsēta Irānā ("Qazvin"), ostāna administratīvais centrs, 355300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Zāhedāna pilsēta Irānā ("Zahidan"), Sīstānas un Beludžistānas ostāna administratīvais centrs, 567400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Isfahāna pilsēta Irānā (اصفهان, Isfahan), 1602100 iedzīvotāju (2006. g.), valsts otrā lielākā pilsēta, ostāna administratīvais centrs
- Rešta pilsēta Irānā, Amenas Elasmas ostāna administratīvais centrs, 557400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Urmija pilsēta Irānā, Hadžas ostāna administratīvais centrs, 583300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bandarabāsa pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna administratīvais centrs, 379300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sanandadža pilsēta Irānā, Kurdistānas ostāna administratīvais centrs, 316900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sārī pilsēta Irānā, Māzenderānas ostāna administratīvais centrs, 261300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Jezda pilsēta Irānā, ostāna administratīvais centrs, 432200 iedzīvotāju (2006. g.), apkaimē svina un cinka rūdas ieguve
- Kuma pilsēta Irānā, tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 959100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kermāna pilsēta Irānas dienvidaustrumos ("Kirman"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Šīrāza pilsēta Irānas dienvidos (persiešu val. "Shīrāz"), Farsas ostāna administratīvais centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kermānšāha pilsēta Irānas rietumos ("Karmanshah"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 794900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bodžnūrda pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Bojnūrd"), Ziemeļhorasānas ostāna administratīvais centrs, 199800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mešheda pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Mashhad"), Kešefrūdas ielejā, Rezāvi Horasāna ostāna administratīvais centrs, 2766000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zandžāna pilsēta Irānas ziemeļaustrumu daļā ("Zanjan"), ostāna administratīvais centrs, 479600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ardabīla pilsēta Irānas ziemeļrietumos (_Ardabīl_), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs
- Tebrīza pilsēta Irānas ziemeļrietumos (persiešu: تبریز, azerbaidžāņu: Təbriz), Adžičajas upes ielejā, Austrumazerbaidžānas ostāna administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Hamadāna pilsēta Irānas ziemeļrietumu daļā ("Hamadan"), senatnē Ekbatana, ostāna administratīvais centrs, 479600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Karika pie Šenonas pilsēta Īrijā (_Carrick-on-Shannon_), Lītrimas grāfistes administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kevana pilsēta Īrijā (_Cavan_), grāfistes administratīvais centrs, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Klonmela pilsēta Īrijā (_Clonmel_), Sautiperēri grāfistes administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dandolka pilsēta Īrijā (_Dundalk_), Lautas grāfistes administratīvais centrs, 37800 iedzīvotāju (2011. g.); Dūndalgana
- Enisa pilsēta Īrijā (_Ennis_), Klēras grāfistes administratīvais centrs, 25400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kilkeni pilsēta Īrijā (_Kilkenny_), grāfistes administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Liforda pilsēta Īrijā (_Lifford_), Donegolas grāfistes administrtīvais centrs, Foilas upes kreisajā krastā, 1660 iedzīvotāju (2011. g.)
- Longforda pilsēta Īrijā (_Longford_), grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Longforta
- Malingāra pilsēta Īrijā (_Mullingar_), Vestmītas grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.); Muilangāra
- Neisa pilsēta Īrijā (_Naas_), Kildēras grāfistes administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2011. g.): Nosa
- Navana pilsēta Īrijā (_Navan_), Mītas grāfistes administratīvais centrs, 2860 iedzīvotāju (2011. g.); Ūiva
- Nīna pilsēta Īrijā (_Nenagh_), Nortiperēri grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Tēnoka
- Portlīša pilsēta Īrijā (_Portlaoighise_), Līšas grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tralī pilsēta Īrijā (_Tralee_), Kerri grāfistes administratīvais centrs, 23700 iedzīvotāju (2011. g.); Trolī
- Talamora pilsēta Īrijā (_Tullamore_), Ofali grāfistes administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2011. g.); Talakvora
- Voterforda pilsēta Īrijā (_Waterford_), Voterfordas grāfistes administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veksforda pilsēta Īrijā (_Wexford_), grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Viklova pilsēta Īrijā (_Wicklow_), Viklovas grāfistes administratīvais centrs, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Kilvantona
- Kārlova pilsēta Īrijā ("Carlow"), tāda paša nosaukuma grāfistes administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2011. g.); Kjaharlaka
- Monahana pilsēta Īrijā ("Monaghan"), Olsteras kanāla krastos, grāfistes administratīvais centrs, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Roskomona pilsēta Īrijā ("Roscommon"), grāfistes administratīvais centrs, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Slaigo pilsēta Īrijā ("Sligo"), grāfistes administratīvais centrs, 17600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Limerika pilsēta Īrijā (angļu val. _Limerick_), grāfistes administratīvais centrs, 91500 iedzīvotāju (2011. g.); Limnaha
- Kāslreja pilsēta Īrijā, Belfāstas dienvidu piepilsēta, apgabala administratīvais centrs
- Korka pilsēta Īrijas dienvidos (angļu val. _Cork_, īru val. _Corcaigh_), grāfistes administratīvais centrs, 119200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Golveja pilsēta Īrijas rietumos (_Galway_), grāfistes administratīvais centrs, 75500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aosta pilsēta Itālijā (_Aosta_), autonomā reģiona _Valle d'Aosta_ administratīvais centrs, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaljāri pilsēta Itālijā (_Cagliari_), Sardīnijas autonomā reģiona un provinces administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izernija pilsēta Itālijā (_Isérnia_), Molizes reģionā, provinces administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sondrio pilsēta Itālijā (_Sondrio_), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agridžento pilsēta Itālijā ("Agrigento"), Sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas
- Ankona pilsēta Itālijā ("Ancona"), Markes reģiona un Ankonas provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 100300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belluno pilsēta Itālijā ("Belluno"), Venēcijas reģiona Belluno provinces administratīvais centrs, 35500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaltaniseta pilsēta Itālijā ("Caltanissetta"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampobaso pilsēta Itālijā ("Campobasso"), Molizes reģionā, provinces administratīvais centrs, 48400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazerta pilsēta Itālijā ("Caserta"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 74900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Katandzāro pilsēta Itālijā ("Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjeti pilsēta Itālijā ("Chieti"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 51300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komo pilsēta Itālijā ("Como"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kremona pilsēta Itālijā ("Cremona"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 72100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krotone pilsēta Itālijā ("Crotone"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuneo pilsēta Itālijā ("Cuneo"), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enna pilsēta Itālijā ("Enna"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fermo pilsēta Itālijā ("Fermo"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ferrāra pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fodža pilsēta Itālijā ("Foggia"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 149000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Forli pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frozinone pilsēta Itālijā ("Frosinone"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorīcija pilsēta Itālijā ("Gorizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Groseto pilsēta Itālijā ("Grosseto"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Impērija pilsēta Itālijā ("Imperia"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 42300 iedzīvotāju (2014. g.)
- L'Akvila pilsēta Itālijā ("L'Aquila"), Peskāras krastā, Abruco reģiona un L'Akvilas provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spēcija pilsēta Itālijā ("La Spezia"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 92800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Latīna pilsēta Itālijā ("Latina"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 119500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leče pilsēta Itālijā ("Lecce"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leko pilsēta Itālijā ("Lecco"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lodi pilsēta Itālijā ("Lodi"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luka pilsēta Itālijā ("Lucca"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 87500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mačerata pilsēta Itālijā ("Macerata"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 42100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mantuja pilsēta Itālijā ("Mantova"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Matēra pilsēta Itālijā ("Matera"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Modēna pilsēta Itālijā ("Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 179300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nuoro pilsēta Itālijā ("Nuoro"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oristāno pilsēta Itālijā ("Oristano"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 31000 iedzīvotāju (2014. g.); Araistanisa
- Paduja pilsēta Itālijā ("Padova"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 209200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāvija pilsēta Itālijā ("Pavia"), Lommbardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Perudža pilsēta Itālijā ("Perugia"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 163300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pezāro pilsēta Itālijā ("Pesaro"), Markes reģionā, Pezāro un Urbīno provinces administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peskāra pilsēta Itālijā ("Pescara"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 116600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjačenca pilsēta Itālijā ("Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 101100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Piza pilsēta Itālijā ("Pisa"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pistoija pilsēta Itālijā ("Pistoia"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 88800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pordenone pilsēta Itālijā ("Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Potenca pilsēta Itālijā ("Potenza"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 66300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Prato pilsēta Itālijā ("Prato"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 187300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Raguza pilsēta Itālijā ("Ragusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ravenna pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Redžo di Kalabrija pilsēta Itālijā ("Reggio di Calabria"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rieti pilsēta Itālijā ("Rieti"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 47300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rimini pilsēta Itālijā ("Rimini"), Adrijas jūras piekrastē, Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 143800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rovigo pilsēta Itālijā ("Rovigo"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salerno pilsēta Itālijā ("Salerno"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasāri pilsēta Itālijā ("Sassari"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 126000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Savona pilsēta Itālijā ("Savona"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjēna pilsēta Itālijā ("Siena"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sirakūzas pilsēta Itālijā ("Siracusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taranto pilsēta Itālijā ("Taranto"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 198400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terāmo pilsēta Itālijā ("Teramo"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terni pilsēta Itālijā ("Terni"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trapāni pilsēta Itālijā ("Trapani"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trento pilsēta Itālijā ("Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 115700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trieste pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Udīne pilsēta Itālijā ("Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varēze pilsēta Itālijā ("Varese"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verčelli pilsēta Itālijā ("Vercelli"), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 46400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verona pilsēta Itālijā ("Verona"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 253800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vičenca pilsēta Itālijā ("Vicenza"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 113700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viterbo pilsēta Itālijā ("Viterbo"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palermo pilsēta Itālijā (it. val. _Palermo_), osta Sicīlijas ziemeļu piekrastē, Sicīlijas reģiona un Palermo provinces administratīvais centrs, 655000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bari pilsēta Itālijā, Apūlijas reģiona un Bari provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 312800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Breša pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona un Brešas provinces administratīvais centrs, 188600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mesīna pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģionā, Sicīlijas salas ziemeļaustrumos, provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā (_Áscoli Piceno_), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Areco pilsēta Itālijas centrālajā daļā ("Arezzo"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Florence pilsēta Itālijas centrālajā daļā (it. val. _Firenze_), Arno upes krastos, Toskānas reģiona un Florences provinces administratīvais centrs, 367000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Brindizi pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Brindisi"), Apūlijas reģiona Brindizi provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neapole pilsēta Itālijas dienvidos ("Napoli"), Vezuva piekājē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, Kampānijas reģiona administratīvais centrs, 958000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Benevento pilsēta Itālijas dienvidos, Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boloņa pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos ("Bologna"), Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Venēcija pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos (it. "Venezia"), reģiona un provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā (pilsētas vecākā daļa atrodas uz 118 salām Adrijas jūras Venēcijas lagūnā), 270 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- Bolcāno pilsēta Itālijas ziemeļos (_Bolzano_), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Milāna pilsēta Itālijas ziemeļos (_Milano_), Padānas līdzenumā, Lombardijas reģiona un Milānas provinces administratīvais centrs, 1275000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bergāmo pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu piekājē, provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1815. g.
- Alesandrija pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Alessándria_), Pjemontas reģionā, Tanāras krastos, provinces administratīvais centrs, 89400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjella pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Biella_), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asti pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Asti"), Pjemontas reģiona provinces administratīvais centrs, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā pilsēta pazīstama kopš IX gs.
- Dženova pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Genova_), Ligūrijas jūras Dženovas līča krastā, Ligūrijas reģiona un Dženovas provinces administratīvais centrs, 581700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Turīna pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Torino_), atrodas Rietumalpu piekājē, Po upes krastos, Pjemontas reģiona un Turīnas provinces administratīvais centrs, 872600 iedzīvotāju
- Parma pilsēta Itālijas ziemeļu daļā ("Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 177900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beerševa pilsēta Izraēlā, Dienvidu apgabala administratīvais centrs, 185400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Montegobeja pilsēta Jamaikā ("Montego Bay"), Sentdžeimsas pagasta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 89200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Meipena pilsēta Jamaikā, Kleredonas pagasta administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Mandevila pilsēta Jamaikā, Mančestras pagasta administratīvais centrs, 30500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Speništauna pilsēta Jamaikā, Sentketerinas pagasta administratīvais centrs, 131100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Saporo pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā
- Aomori pilsēta Japānā (_Aomori_), Honsju salas ziemeļos, prefektūras administratīvais centrs, 288000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Fukui pilsēta Japānā ("Fukui"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 266800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fukušima pilsēta Japānā ("Fukushima"), Honsju salas austrumos, prefektūras administratīvais centrs, 292600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gifu pilsēta Japānā ("Gifu"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 413100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jamagata pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas ziemeļu daļā, prefektūras administratīvais centrs, 254200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jamaguči pilsēta Japānā ("Yamaguchi"), Honsju salas dienvidrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 196600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kagošima pilsēta Japānā ("Kagoshima"), Kjusju salas dienvidos, osta Kagošimas līča krastā, prefektūras administratīvais centrs, 604500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kanadzava pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kumamoto pilsēta Japānā ("Kumamoto"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 670100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Maebaši pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Macue pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Mijadzaki pilsēta Japānā ("Miyazaki"), Kjusju salas dienvidaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 401100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Mito pilsēta Japānā ("Mito"), Honsju salas centrālajā daļā, Ibaraki prefektūras administratīvais centrs, 270800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Morioka pilsēta Japānā ("Morioka"), Honsju salas ziemeļos, Ivates prefektūras administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2015. g.)
- Nagano pilsēta Japānā ("Nagano"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 377600 iedzīvotāju (2015. g.)
- Nagasaki pilsēta Japānā ("Nagasaki"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 429500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Naha pilsēta Japānā ("Naha"), Okinavas prefektūras administratīvais centrs, 313500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Nara pilsēta Japānā ("Nara"), Honsju salas dienvidos, prefektūras administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2012. g. )
- Ņiigata pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Oita pilsēta Japānā ("Oita"), Kjusju salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, osta Japānas Iekšējās jūras Bepu līča krastā, 478100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ocu pilsēta Japānā ("Otsu"), Honsju salā, Bivas ezera dienvidu krastā, Šigas prefektūras administratīvais centrs, 341000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Saga pilsēta Japānā ("Saga"), prefektūras administratīvais centrs, 236400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Šidzuoka pilsēta Japānā ("Shizuoka"), prefektūras administratīvais centrs, 712200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Takamacu pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Tojama pilsēta Japānā ("Toyama"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 418700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Tokušima pilsēta Japānā ("Tokushima"), Šikoku salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 258600 iedzīvotāju (2015. g.)
- Tottori pilsēta Japānā ("Tottori"), Honsju salas dienvidrietumos, netālu no Japāņu jūras, prefektūras administratīvais centrs, 193700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Cu pilsēta Japānā ("Tsu"), Honsju salas dienvidos, Ises līča rietumu krastā, Mie prefektūras administratīvais centrs, 286000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hirosima pilsēta Japānā (japāņu: 広島市, Hiroshima-shi; angļu val. "Hiroshima"), Honsju salā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 1945. g. 6. augustā amerikāņi nometa uz to atombumbu, mūsdienās atjaunota, \~1,1 mij iedzīvotāju, uzcelts Miera centrs un muzejs atombumbas sprādziena upuru piemiņai
- Kofu pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, Jamanaši prefektūras administratīvais centrs, 193100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kioto pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju
- Okajama pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sendai pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļaustrumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, Mijagi prefektūras administratīvais centrs, 1027300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Akita pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 323600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Koči pilsēta Japānā, Šikoku salā, prefektūras administratīvais centrs, 332000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Macujama pilsēta Japānā, Šikoku salas ziemeļrietumos, Ehimes prefektūras administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Vakajama pilsēta Japānā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 373500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Vē pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.)
- Numea pilsēta Jaunkaledonijas salas dienvidos, osta Koraļļu jūras krastā, Francijas aizjūras teritorijas "Jaunkaledonija" administratīvais centrs, 91400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hamiltona pilsēta Jaunzēlandē ("Hamilton"), Ziemeļsalā, Vaikato reģiona administratīvais centrs, 155300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Pālmerstonnorta pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Fānārei pilsēta Jaunzēlandē ("Whangarei"), Ziemeļsalā, Nortlendas reģiona administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kraistčērča pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Kenterberijas reģiona administratīvais centrs, 178500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Nelsona pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, reģiona administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Inverkārgila pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Sautlendas reģiona administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Danīdina pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidaustrumos, Otago reģiona administratīvais centrs, 111000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Taurana pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģiona administratīvais centrs, 108900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Neipīra pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Hoksbejas reģiona administratīvais centrs, 56300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ņūplimuta pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Taranaki reģiona administratīvais centrs, 49300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Gisborna pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Gisborne"), provinces administratīvais centrs, zvejas osta Poverti līča krastā, 36100 iedzīvotāju (2016. g.)
- Amrāna pilsēta Jemenā (_'Amrān_), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 83800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hudeida pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Mukella pilsēta Jemenā ("Al Mukallā"), Hadramautas muhāfazas administratīvais centrs, 198700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Iba pilsēta Jemenā ("Ibb"), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 262800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lehidža pilsēta Jemenā, muhāfazas administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Demāra pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 167200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Taiza pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 522600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Baida pilsēta Jemenas dienvidrietumu daļā, muhāfazas administratīvais centrs
- Adžlūna pilsēta Jordānijā (_ʻAjlūn_), muhāfazas administratīvais centrs
- Zerka pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mādeba pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2004. g.)
- Salta pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 73500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Irbida pilsēta Jordānijas ziemeļos ("Irbid"), muhāfazas administratīvais centrs, 250600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Džordžtauna pilsēta Kaimanu salās ("Georgetown"), šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 31800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Berdzora pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 2000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šuši pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Martuni pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Karvačara pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 530 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kovsakana pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kamponķāma pilsēta Kambodžā ("Kampong Cham"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas labajā krastā, 118200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kamponthuma pilsēta Kambodžā ("Kampong Thum"), provinces administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (1998. g.)
- Kampota pilsēta Kambodžā ("Kampot"), provinces administratīvais centrs, 627900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Sīsophona pilsēta Kambodžā ("Sisophon"), Bantīejmīenķeajas provinces administratīvais centrs, 190400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tākhmau pilsēta Kambodžā, Kandālas provinces administratīvais centrs, 58300 iedzīvotāju (1998. g.)
- Sianukvila pilsēta Kambodžā, provinces administratīvais centrs, osta Siāmas līča krastā, 66700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sīemrīeba pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Pothisata pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 27200 iedzīvotāju (1998. g.)
- Kraķēha pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 28900 iedzīvotāju (1998. g.)
- Prijvēna pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (1998. g.)
- Batdambana pilsēta Kambodžā, uz rietumiem no Tonlēsāba ezera, provinces administratīvais centrs, 171400 iedzīvotāju (1998. g.)
- Bafusama pilsēta Kamerūnā (_Bafoussam_), Rietumu reģiona administratīvais centrs, 242000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ngaundere pilsēta Kamerūnā, Adamavas reģiona administratīvais centrs, 189800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bertva pilsēta Kamerūnā, Austrumu reģiona administratīvais centrs, 173000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Marva pilsēta Kamerūnā, Galējo Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 271700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Garva pilsēta Kamerūnā, Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 356900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Duala pilsēta Kamerūnas rietumos (angļu val. "Douala"), Vuri grīvlīča krastā, Piekrastes provinces administratīvais centrs, 1907000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bamenda pilsēta Kamerūnas rietumos 1440 m vjl., Ziemeļrietumu reģiona administratīvais centrs, 316100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Buea pilsēta Kamerūnas rietumos, Kamerūna dienvidaustrumu nogāzē, Dienvidrietumu provinces administratīvais centrs, 119000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šarlotauna pilsēta Kanādā ("Charlottetown"), provinces "Prinča Edvarda Sala" administratīvais centrs, 106170 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dosona pilsēta Kanādā ("Dawson"), Jukonas provincē, Jukonas krastā, līdz 1953. g. bija provinces administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Frederiktona pilsēta Kanādā ("Fredericton"), Sentdžonas krastos, Ņūbransvikas provinces administratīvais centrs, 56200 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1785. g.)
- Helifeksa pilsēta Kanādā ("Halifax"), Jaunskotijas provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 282900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Jelounaifa pilsēta Kanādā ("Yellowknife"), Greitsleiva ezera ziemeļu krastā, Ziemeļrietumu Teritoriju administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ikaluita pilsēta Kanādā ("Iqaluit"), Nunavutas teritorijas administratīvais centrs, atrodas uz Bafina salas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, 7740 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ridžaina pilsēta Kanādā ("Regina"), Saskačevanas provinces administratīvais centrs, 179200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Viktorija pilsēta Kanādā ("Victoria"), Vankuveras salā, Britu Kolumbijas provinces administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Vaithorsa pilsēta Kanādā ("Whitehorse"), Jukonas teritorijas administratīvais centrs, osta Jukonas krastos, pie Aļaskas autoceļa, 23300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vinipega pilsēta Kanādā ("Winnipeg"), Redriveras krastos, Manitobas provinces administratīvais centrs, 641500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Edmontona pilsēta Kanādā, Albertas provinces administratīvais centrs, 730400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sentdžonsa pilsēta Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provinces administratīvais centrs, 100600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kvebeka pilsēta Kanādā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 491100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Akkela pilsēta Kazahstānā (_Aqköl_), Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko
- Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska
- Atirau pilsēta Kazahstānā (_Atıraw_), apgabala administratīvais centrs, osta Urālas kreisajā krastā, 197500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Kekšetau pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala administratīvais centrs, 140950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1832. g.
- Deržavina pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Esila pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Makinska pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 17200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Atbasara pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1892 g.
- Stepņaka pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 3840 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Ščučinska pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 46000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Algha pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga
- Šalkara pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1928. g.
- Kandiaghaša pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 32100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Taldikorghana pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Sarkanta pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kapšaghaja pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaskelena pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Kizilorda pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, 214600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Kulsari pilsēta Kazahstānā, Atirau apgabalā, rajona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Eskemena pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska
- Zaisana pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Džetisaja pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs
- Šimkenta pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem
- Šardara pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Sariaghaša pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Karkarali pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Kostanaja pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala administratīvais centrs, 222600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1893. g.
- Ļisakovska pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 36800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Žitikara pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Orala pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska
- Aksaja pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Karaghandi pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Petropavla pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska
- Tajinša pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mamļuta pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Taraza pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala administratīvais centrs, 352800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karatau pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Šu pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Pavlodara pilsēta Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Irtišas labajā krastā, 330500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1861. g.
- Mombasa pilsēta Kenijā, nelielā koraļļu salā Indijas okeāna piekrastē (ar kontinentu savieno dambji un tilts), Krasta provinces administratīvais centrs, 862100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kakamega pilsēta Kenijā, Rietumu provinces administratīvais centrs, 57100 iedzīvotāju (1999. g.)
- Ņeri pilsēta Kenijā, Vidusprovinces administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (1999. g.)
- Garisa pilsēta Kenijā, Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (1999. g.)
- Nakuru pilsēta Kenijas vidienē ("Nakuru"), Riftveli provinces administratīvais centrs, 256300 iedzīvotāju (2004. g.)
- Larnaka pilsēta Kipras Republikā ("Larnaka"), eparhijas administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Limasola pilsēta Kipras Republikā, eparhijas administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Pafa pilsēta Kipras Republikā, tāda paša nosaukuma eparhijas administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa
- Batkena pilsēta Kirgizstānā, apgabala administratīvais centrs
- Džalalabata pilsēta Kirgizstānā, Kugartas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Talasa pilsēta Kirgizstānas Republikā 1280 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 34500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Oša pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Narina pilsēta Kirgizstānas Republikā, apgabala administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Tokmoka pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Karakola pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabala administratīvais centrs, 61900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Papeete pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, Franču Polinēzijas administratīvais centrs, 26500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Matāutu pilsēta Klusā okeāna Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijas "Volisa un Futuna" administratīvais centrs, 1130 iedzīvotāju (2008. g.)
- Arauka pilsēta Kolumbijā (_Arauca_), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs
- Tunha pilsēta Kolumbijā ("Tunja"), Austrumkordiljerā 2820 m vjl., Bojakas departamenta administratīvais centrs, 191900 iedzīvotāju (2016. g.)
- Armenija pilsēta Kolumbijas Republikā (_Armenia_), Kindio departamenta administratīvais centrs, 278700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kartahena pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cartagena"), Bolivaras departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 871300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kukuta pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cucuta"), Ziemeļsantanderas departamenta administratīvais centrs, 582300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Manisalesa pilsēta Kolumbijas Republikā ("Manizales"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 2153 m vjl., Kaldasas departamenta administratīvais centrs, 358500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Monterija pilsēta Kolumbijas Republikā ("Monteria"), Kordovas departamenta administratīvais centrs, osta Sinu krastos, 299700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pereira pilsēta Kolumbijas Republikā ("Pereira"), Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1467 m vjl., Risaraldas departamenta administratīvais centrs, 379600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Valjedupara pilsēta Kolumbijas Republikā ("Valledupar"), Sesaras departamenta administratīvais centrs, 315400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Santamarta pilsēta Kolumbijas Republikā, Magdalenas departamenta administratīvais centrs, 407100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Viljavisensio pilsēta Kolumbijas Republikā, Metas departamenta administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Letisija pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sinseleho pilsēta Kolumbijas Republikā, Sukres departamenta administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ibage pilsēta Kolumbijas Republikā, Tolimas departamenta administratīvais centrs, 481800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Neiva pilsēta Kolumbijas Republikā, Uilas departamenta administratīvais centrs, 305300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pasto pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos ("Pasto"), vulkāna Pasto piekājē 2594 m vjl., Narinjo departamenta administratīvais centrs, 321400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Popajana pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1760 m vjl., Kaukas departamenta administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kibdo pilsēta Kolumbijas rietumos ("Quibdo"), Čoko departamenta administratīvais centrs, 126400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bukaramanga pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Bucaramanga"), Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 1018 m vjl., Santanderas departamenta administratīvais centrs, 591000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Barrankilja pilsēta Kolumbijas ziemeļos, Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Fomboni pilsēta Komoru Savienībā ("Fomboni"), Mvali salas administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mucamudu pilsēta Komoru Savienībā ("Mutsamudu"), Nzvani salas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kabinda pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabinda"), Lomami provinces administratīvais centrs, 219200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kabve pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabwe"), Centrālās provinces administratīvais centrs, 176800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kolvezi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kolwezi"), Lualabas provinces administratīvais centrs, 456400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Matadi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālās Kongo provinces administratīvais centrs, 245900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kisangani pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces administratīvais centrs, 682600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bukavu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces administratīvais centrs, osta Kivu ezera dienvidu krastā. 471800 iedzīvotāju (2004. g.), senāk saucās Kostermanvila
- Mbandaka pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bunija pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ituri provinces administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kikvita pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvilu provinces administratīvais centrs, 294200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kananga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces administratīvais centrs, 720400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Goma pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provinces administratīvais centrs, 249900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Puentnuāra pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lubomo pilsēta Kongo Republikā, Niari departamenta administratīvais centrs, 106300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Veso pilsēta Kongo Republikā, Sangas departamenta administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Čedžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čedžudo salā, Čedžudo īpašās autonomās provinces administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čhodžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonpukto provinces administratīvais centrs, 623900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čondžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provinces administratīvais centrs, 633300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kangje pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Kanggye"), Čagando provinces administratīvais centrs, 252000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Sinijdžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Čhondžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), (hangilā: 청진시 ; handžā: 清津市), Hamgjonpukto provinces administratīvais centrs, osta Japāņu jūras krastā, 614900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Hamhina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provinces administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Hedžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provinces administratīvais centrs, 273600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sarivona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhepukto provinces administratīvais centrs, 298700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Vonsana pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Kanvondo provinces administratīvais centrs, 358300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Phjonsona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kesona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 334400 iedzīvotāju (1993. g.)
- Alahvela pilsēta Kostarikā (_Alajuela_), provinces administratīvais centrs, 42900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kartago pilsēta Kostarikā ("Cartago"), provinces administratīvais centrs, 100800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Liberija pilsēta Kostarikā ("Liberia"), Gvanakastes provinces administratīvais centrs, 56900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Limona pilsēta Kostarikā ("Limon"), provinces administratīvais centrs, 58500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Puntarenasa pilsēta Kostarikā ("Puntarenas"), provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Abenguru pilsēta Kotdivuārā (_Abengourou_), Viduskomoe reģiona administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (1998. g.)
- Aboiso pilsēta Kotdivuārā (_Aboisso_), reģiona administratīvais centrs
- Adzope pilsēta Kotdivuārā (_Adzopé_), Aņebī reģiona administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Mana pilsēta Kotdivuārā ("Man"), Diuīmontaņas reģiona administratīvais centrs, 116700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Sanpedro pilsēta Kotdivuārā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lejassasandras reģiona administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (1988. g.)
- Daloa pilsēta Kotdivuārā, Augšsasandras reģiona administratīvais centrs, 227900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bvake pilsēta Kotdivuārā, Bandamas ielejas reģiona administratīvais centrs, 607600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Divo pilsēta Kotdivuārā, Dienvidbandamas reģiona administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (1998. g.)
- Gaņoa pilsēta Kotdivuārā, Fromažē reģiona administratīvais centrs, 107100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bvafle pilsēta Kotdivuārā, Marahue reģiona administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dimbokro pilsēta Kotdivuārā, Nzi-Komoe reģiona administratīvais centrs, 85200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Korhogo pilsēta Kotdivuārā, Savannas reģiona administratīvais centrs, 142000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona
- Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras
- Arkadaka pilsēta Krievijā (_Arkadak_), Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolpina pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā
- Belova pilsēta Krievijā (Belova), Kemerovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Soļikamska pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sestrorecka pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts
- Puškina pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Blagoveščenska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
- Vologda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 308200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurgāna pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 325700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smoļenska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 331000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Belgoroda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Kurska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 431200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 487000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļipecka pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 509700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rjazaņa pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 530300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kemerova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 544000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orenburga pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova
- Kaļiņingrada pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči
- Uļjanovska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska
- Tomska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Tomas labajā krastā, 557200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tjumeņa pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Turas krastā, 679900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostroma pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saratova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tambova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Cna kreisajā krastā, 285000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnojarska pilsēta Krievijā, Austrumsibīrijā, osta Jeņisejas krastos, novada administratīvais centrs, 927200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Blagoveščenska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Birska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Ufa pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas administratīvais centrs, atrodas Belajas upes krastos pie Djomas ietekas Ufas upē, 1096700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belebeja pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas rietumos, rajona administratīvais centrs, 59500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g., kā apdzīvota vieta dibināta 1757. g.
- Brjanska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala administratīvais centrs, 408500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ulanude pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska
- Groznija pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikas administratīvais centrs, 280300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aša pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Biļibina pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Čeļabinska pilsēta Krievijā, Dienvidurālos, Miasas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1169000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Birobidžana pilsēta Krievijā, Ebreju autonomā apgabala administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopā 1937. g.
- Habarovska pilsēta Krievijā, Habarovskas novada administratīvais centrs, 601000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bikina pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, rajona administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Magasa pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikas administratīvais centrs, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bratska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saļeharda pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naļčika pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas administratīvais centrs, Kaukāza ziemeļu priekškalnēs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elista pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikas administratīvais centrs, 104000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borovska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris
- Perma pilsēta Krievijā, Kamas krastos, novada administratīvais centrs, 1026500 iedzīvotāju
- Petropavlovska-Kamčatska pilsēta Krievijā, Kamčatkas novada administratīvais centrs, atrodas Kamčatkas pussalas austrumu krastā, osta Avačas līcī, 182700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Petropavlovskijporta
- Belomorska pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Baltās-Baltijas jūras kanāla, rajona administratīvais centrs, osta Baltās jūras krastā, 10400 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Petrozavodska pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikas administratīvais centrs, osta Oņegas ezera rietumu krastā, 272100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kronštate pilsēta Krievijā, kas administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, atrodas Somu līča austrumos (Kotļinas salā), 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vladimira pilsēta Krievijā, Kļazmas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 350100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belorečenska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
- Bogotola pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Boksitogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Joškarola pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas administratīvais centrs, 260300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stavropole pilsēta Krievijā, novada administratīvais centrs, 419800 iedzīvotāju (2014. g.), 1935.-1943. g. saucās Vorošilovska
- Krasnodara pilsēta Krievijā, novada administratīvais centrs, 805700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda
- Boroviči pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Bolotnoje pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala ziemeļaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Barabinska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Bogorodska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Orla pilsēta Krievijā, Okas krastos, apgabala administratīvais centrs, 319100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Abduļina pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
- Bolhova pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļrietumos, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g.
- Ņižņijnovgoroda pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tvera pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volgograda pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada
- Spaska pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems
- Bednodemjanovska pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems
- Beļinska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara
- Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barnaula pilsēta Krievijā, piestātne Obas kreisajā krastā, pie Barnaulkas ietekas Obā, Altaja novada administratīvais centrs, 600100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kasimova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs
- Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belaja Kaļitva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Balakova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Magadana pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blagodarnija pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 31950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Penza pilsēta Krievijā, Suras krastos, apgabala administratīvais centrs, 509200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Jekaterinburga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska
- Bogdanoviča pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Voroņeža pilsēta Krievijā, tāda paša nosaukuma upes krastos, apgabala administratīvais centrs, 1014600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vladivostoka pilsēta Krievijā, Tālajos Austrumos, Piejūras novada administratīvais centrs, osta Klusā okeāna Amūras līča austrumu krastā, 603200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kazaņa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bogorodicka pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
- Beļova pilsēta Krievijā, Tulas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bežecka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Kambarka pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Možga pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Votkinska pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glazova pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, Čepcas krastos, 94900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarapula pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, piestātne Kamas labajā krastā, 99800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iževska pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikas administratīvais centrs, atrodas Ižas (Kamas pietekas) krastos, 611000 iedzīvotāju (2009. g.), pilsētas tiesības kopš 1918. g.
- Tula pilsēta Krievijā, Upas krastos, apgabala administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivanova pilsēta Krievijā, Uvodas krastos, apgabala administratīvais centrs, 409200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaroslavļa pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
- Belozjorska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Bogučara pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Borisogļebska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Voronas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 64200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1704. g.
- Bobrova pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Bitjugas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1711. g.
- Alagira pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, pie Osetijas Kara ceļa, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1850. g.
- Murmanska pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Kolas pussalā, apgabala administratīvais centrs, 299100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novosibirska pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska
- Pleskava pilsēta Krievijas rietumu daļā (krievu val. "Псков"), apgabala administratīvais centrs, 206700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaluga pilsēta Krievijas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 334200 iedzīvotāju (2014. g. )
- Kamagveja pilsēta Kubā ("Camaguey"), provinces administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sjenfuegosa pilsēta Kubā ("Cienfuegos"), provinces administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Gvantanamo pilsēta Kubā ("Guantanamo"), provinces administratīvais centrs, 208400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Olgina pilsēta Kubā ("Holguin"), provinces administratīvais centrs, 275400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Lastunasa pilsēta Kubā ("Las Tunas"), provinces administratīvais centrs, 150500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Matansasa pilsēta Kubā ("Matanzas"), provinces administratīvais centrs, osta pie Floridas šauruma, 130400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Pinara del Rio pilsēta Kubā ("Pinar del Rio"), provinces administratīvais centrs, 137800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Santaklara pilsēta Kubā ("Santa Clara"), Viljaklaras provinces administratīvais centrs, 208500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Santjgo de Kuba pilsēta Kubā ("Santiago de Cuba"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 426200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bajamo pilsēta Kubā, Granmas provinces administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sanktispiritusa pilsēta Kubā, provinces administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sjego de Avila pilsēta Kubā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ahmedī pilsēta Kuveitā (_Al Aḩmadī_), muhāfazas administratīvais centrs, 19000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Haikou pilsēta Ķīnā ("Haikou"), Hainaņas salā, Dienvidķīnas jūrā, Hainaņas provinces administratīvais centrs, 534000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Hefei pilsēta Ķīnā, Aņhui provinces administratīvais centrs, 1170000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sjinina pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces administratīvais centrs, 1029400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Naņdzjina pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincas administratīvais centrs, 2966000 iedzīvotāju (2002. g.); Nankina; Naņdzina
- Kouluna pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 2019500 iedzīvotāju (2006. g.); Dzjuluna
- Tiaņšuivei pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 268900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Cjuaņvaņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kuicjina pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Dabu pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 310800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Dzjaņdzjuņao pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 344900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Šatiaņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 425100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Tuņmeņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 488200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bajnnūra pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, aimaka administrtīvais centrs
- Taipa pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 41800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Aomiņa pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 433700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sjiaņa pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provinces administratīvais centrs, 2657900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sjudžou pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 1210800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dzjiņaņa pilsēta Ķīnā, Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2346000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Lhasa pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona administratīvais centrs, 3650 m vjl., 373000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Hefeja pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hefei"), Aņhujas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Naņčana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanchang"), Dzjansji provinces administratīvais centrs, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šidzjadžuana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Shijiazhuang"), Hebejas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Taijuaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Džendžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zhengzhou"), Henaņas provinces administratīvais centrs, 2,03 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Dzinaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Siaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Uhaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (武汉 Wǔhàn), osta pie Haņšui ietekas Jandzi (pieejama arī jūras kuģiem), Hubejas provinces administratīvais centrs, 10610000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Čanša pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Hunaņas provinces administratīvais centrs, osta Sjandzjanas krastā, 2,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Fudžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, osta Miņdzjanas krastā, Fudzjaņas provinces administrtīvais centrs, 1,22 mlj iedzīvotāju
- Čuncjina pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Chongqing"), provinces administratīvais centrs, osta Jandzi krastā, 4,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Juičena; Basjana
- Čendu pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā, Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces administratīvais centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kuņmina pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Kunming"), Juņnaņas kalnienē, Djanči ezera ziemeļu krastā 1800 m vjl., Juņnaņas provinces administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Guijana pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Naņnina pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes osta Sidzjanas krastā, Guansji Džuanu autonomā reģiona administratīvais centrs, 807000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Guandžou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces administratīvais centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona
- Urumči pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Iņčuaņa pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Yinchuan"), Ninsjas Hueju autonomā reģiona administratīvais centrs, 535700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Laņdžou pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā, osta Huanhes labajā krastā, Gaņsu provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Atapī pilsēta Laosā (_Attapu_), valsts dienvidos, provinces administratīvais centrs
- Khammūana pilsēta Laosā ("Muang Khammouan"), osta Mekongas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2012. g.); Thākhēka; Takeka
- Savannakhēta pilsēta Laosā ("Savannakhet"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 124000 iedzīvotāju (1996. g.)
- Lūenphabāna pilsēta Laosā, Lūenphabānas provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (1993. g.)
- Pāksē pilsēta Laosas dienvidos, Čampāsaka provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 73200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Samnīe pilsēta Laosas ziemeļaustrumos ("Xam Nua"), Hūephanas provinces administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Phonsālī pilsēta Laosas ziemeļos, provinces administratīvais centrs, \~6000 iedzīvotāju
- Luangprabanga pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru
- Piltene pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten
- Baldone pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Mohaleshuka pilsēta Lesoto Karalistē ("Mohales Hoek"), distrikta administratīvais centrs, 25000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Baabda pilsēta Libānā (_B'abdā_), Kalnu Libānas muhāfazas administratīvais centrs, 55000 iedzīvotāju (1998. g.)
- Zehla pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (1998. g.)
- Saida pilsēta Libānā, Dienvidlibānas muhāfazas administratīvais centrs, 149000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Tarābulusa pilsēta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bjūkenana pilsēta Libērijā, Grandbasas grāfistes administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bārklivila pilsēta Libērijā, Grandkru grāfistes administratīvais centrs
- Azīzīja pilsēta Lībijā (_Al ʻAzīzīyah_), Džifāras šebījas administratīvais centrs, 222300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Aubārī pilsēta Lībijā (_Awbārī_), Vādī el Hajāta šebījas administratīvais centrs
- Misrāta pilsēta Lībijā, šebījas administratīvais centrs, 354800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Benī Valīda pilsēta Lībijā, tāda paša nosaukuma šebījas administratīvais centrs
- Beida pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos, pie Bengazi-Tobrukas autoceļa, Džebelelahdaras šebījas administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Derna Pilsētā Lībijas ziemeļos ("Derna"), šebījas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, \~80000 iedzīvotāju
- Endovera pilsēta Lielbritānijā (_Andover_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, Rietumoksfordšīras distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs
- Ārmā pilsēta Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2011. g.); Ardvoka
- Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos
- Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā (_Berwick-upon-Tweed_), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kembridža pilsēta Lielbritānijā (_Cambridge_), Anglijas austrumu daļā, Kembridžšīras grāfistes administratīvais centrs, 123900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1209. g.)
- Kārlaila pilsēta Lielbritānijā (_Carlisle_), Anglijas ziemeļos, Kambrijas grāfistes administratīvais centrs, 75300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čelmsforda pilsēta Lielbritānijā (_Chelmsford_), Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Londonas, Eseksas grāfistes administratīvais centrs, 168300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čestera pilsēta Lielbritānijā (_Chester_), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dorčestera pilsēta Lielbritānijā (_Dorchester_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Dorsetas grāfistes administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Darema pilsēta Lielbritānijā (_Durham_), Anglijas ziemeļu daļā, grāfistes administratīvais cents, 94400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras
- Glostera pilsēta Lielbritānijā (_Gloucester_), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
- Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Hereforda pilsēta Lielbritānijā (_Hereford_), Anglijas rietumu daļā, Herefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hanitona pilsēta Lielbritānijā (_Honiton_), Devonas grāfistē, Austrumdevonas distrikta administratīvais centrs
- Ipsviča pilsēta Lielbritānijā (_Ipswich_), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lestera pilsēta Lielbritānijā (_Leicester_), Anglijā, Lesteršīras grāfistes administratīvais centrs, 329800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lūisa pilsēta Lielbritānijā (_Lewes_), Anglijā, Austrumsaseksas grāfistes administratīvais centrs
- Linkolna pilsēta Lielbritānijā (_Lincoln_), Anglijā, Linkolnšīras grāfistes administratīvais centrs, 93500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lisbērna pilsēta Lielbritānijā (_Lisburn_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 120200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Liverpūle pilsēta Lielbritānijā (_Liverpool_), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija
- Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nortelertona pilsēta Lielbritānijā (_Northallerton_), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Noridža pilsēta Lielbritānijā (_Norwich_), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta, 132500 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas grāfistes austrumdaļā Jāras un tās pietekas Vensumas krastos
- Notingema pilsēta Lielbritānijā (_Nottingham_), Anglijā, Trentas krastos, Notingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 305700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prestona pilsēta Lielbritānijā (_Preston_), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šrūsberi pilsēta Lielbritānijā (_Shrewsbury_), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Steforda pilsēta Lielbritānijā (_Stafford_), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tontona pilsēta Lielbritānijā (_Taunton_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Troubridža pilsēta Lielbritānijā (_Trowbridge_), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trūro pilsēta Lielbritānijā (_Truro_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas grāfistes administratīvais centrs, 19400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vinčestera pilsēta Lielbritānijā (_Winchester_), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Vustera pilsēta Lielbritānijā (_Worcester_), Anglijā, Vusteršīras grāfistes administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eilsburija pilsēta Lielbritānijā ("Aylesbury"), Anglijā, 58 km no Londonas, Bakingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Braitona pilsēta Lielbritānijā ("Brighton"), Anglijā, Lamanša piekrastē, Īstsaseksas grāfistes administratīvais centrs, 138200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Čičestera pilsēta Lielbritānijā ("Chichester"), Anglijā, Vestaseksas grāfistes administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Edinburga pilsēta Lielbritānijā ("Edinburgh"), Skotijas administratīvais centrs, osta Fērtoforta līča krastā, 468700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hārforda pilsēta Lielbritānijā ("Hertford"), Anglijā, \~30 km uz ziemeļiem no Londonas, Hārfordšīras grāfistes administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Metloka pilsēta Lielbritānijā ("Matlock"), Anglijas vidienē, Dārbšīras grāfistes administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Redinga pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veikfīlda pilsēta Lielbritānijā ("Wakefield"), Anglijas centrālajā daļā, Vestjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 325800 iedzīvotāju (2011. g.), ietilpst Vestraidingas konurbācijā
- Vestbromviča pilsēta Lielbritānijā ("West Bromwich"), Anglijā, Vestmidledsas grāfistes administratīvais centrs, 75400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vorika pilsēta Lielbritānijā, Anglijā ("Warwick"), Vorikšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bārnsli pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~30 km uz dienvidiem no Līdsas, Sautjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lečvērta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē, Ziemeļhārtfordšīras distrikta administratīvais centrs
- Tevistoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē, Rietumdevonas distrikta administratīvais centrs
- Litlhemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Erunas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta; nozīmīgs Anglijas dienvidu piekrastes kūrorts
- Horšema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Horšemas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Bedforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
- Spoldinga pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Velendas upes krastos, Linkolnšīras grāfistes Dienvidholendas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Northemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, Northemptonšīras grāfistes administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Belimīna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Dangenona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Entrima pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Karikfērgusa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Kreigevona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Lārna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Limavadi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Ņūtaunebi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Oma pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
- Ņūtaunārdsa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala administratīvais centrs
- Kolreina pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas upes krastos, apgabala administratīvais centrs
- Daunpatrika pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala administratīvais centrs
- Eniskilena pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala administratīvais centrs
- Bengora pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nortdaunas apgabala administratīvais centrs
- Ņūri pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala administratīvais centrs
- Belfāsta pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas administratīvais centrs, kā arī Belfāstas apgabala administratīvais centrs, 281000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Benbridža pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidu daļā, Bennas krastos, apgabala administratīvais centrs
- Strabāna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Īrijas pierobežā, apgabala administratīvais centrs
- Kukstauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, apgabala administratīvais centrs
- Eksetera pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos (_Exeter_), Anglijā, Devonas grāfistes administratīvais centrs, osta Eksas upes krastā, 129800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Bristole pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol"), Anglijas dienvidrietumu daļā, osta Eivonas krastā, Eivonas grāfistes administratīvais centrs, 435000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hanaroa pilsēta Lieldienu salā ("Hanga Roa"), Čīles īpašās teritorijas administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Birštona pilsēta Lietuvā (_Birštonas_), Kauņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
- Kaišadore pilsēta Lietuvā (_Kaišiadorys_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 8370 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā (_Kazlų Rūda_), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Marijampole pilsēta Lietuvā (_Marijampolė_), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Molēti pilsēta Lietuvā (_Molėtai_), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
- Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Raseiņi pilsēta Lietuvā (_Raseiniai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rietava pilsēta Lietuvā (_Rietavas_), Telšu apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
- Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
- Traķi pilsēta Lietuvā (_Trakai_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Ukmerģe pilsēta Lietuvā (_Ukmergė_), Viļņas apriņķa Ukmerģes rajona administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
- Zarasi pilsēta Lietuvā (_Zarasai_), Utenas apriņķa, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6980 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1843. g.
- Birži pilsēta Lietuvā ("Biržai"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11950 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1589. g.
- Ignalina pilsēta Lietuvā ("Ignalina"), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5260 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Jonava pilsēta Lietuvā ("Jonava"), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Ķēdaiņi pilsēta Lietuvā ("Kėdainiai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 26080 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1590. g.
- Klaipēda pilsēta Lietuvā ("Klaipėda"), Klaipēdas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 158900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1257.-1258. g.
- Kretinga pilsēta Lietuvā ("Kretinga"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1609. g.
- Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Panevēža pilsēta Lietuvā ("Panevėžys"), Nevēžas krastos, Panevēžas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 97590 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pluņģe pilsēta Lietuvā ("Plungė"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19560 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rokišķi pilsēta Lietuvā ("Rokiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Simna pilsēta Lietuvā ("Simnas"), Alītas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 1440 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
- Skoda pilsēta Lietuvā ("Skuodas"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6250 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1572. g.
- Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Tauraģe pilsēta Lietuvā ("Tauragė"), Tauraģes apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23840 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Telši pilsēta Lietuvā ("Telšiai"), Telšu apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 24880 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Troškūni pilsēta Lietuvā ("Troškūnai"), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldības administratīvais centrs, 433 iedzīvotāji (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Utena pilsēta Lietuvā ("Utena"), Utenas apriņķa un rajona administratīvais centrs, 28090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
- Akmene pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Druskininki pilsēta Lietuvas dienvidos ("Druskininkai"), Alītas apriņķī, Nemunas labajā krastā, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Lazdiji pilsēta Lietuvas dienvidrietumos (_Lazdijai_), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1597. g.
- Alīta pilsēta Lietuvas dienvidu daļā ("Alytus"), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
- Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Šauļi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā ("Šiauliai"), ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta, apriņķa un pašvaldības rajona administratīvais centrs, 106850 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1713. g.
- Gamprina pilsēta Lihtenšteinā (_Gamprin_), pagasta administratīvais centrs, 1600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plankene pilsēta Lihtenšteinā (_Planken_), pagasta administratīvais centrs, 430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rugella pilsēta Lihtenšteinā (_Rugell_), pagasta administratīvais centrs, 2100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šellenberga pilsēta Lihtenšteinā (_Schellenberg_), pagasta administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trīzene pilsēta Lihtenšteinā (_Triesen_), pagasta administratīvais centrs, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trīzenberga pilsēta Lihtenšteinā (_Triesenberg_), pagasta administratīvais centrs, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ešene pilsēta Lihtenšteinā ("Eschen"), pagasta administratīvais centrs, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Balcersa pilsēta Lihtenšteinā, pagasta administratīvais centrs, 4500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šāna pilsēta Lihtenšteinā, pagasta administratīvais centrs, 5900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Befutaka pilsēta Madagaskarā, Fianaranco provinces dienvidos, Dienvidmidungi nacionālā parka dienvidos
- Tomasina pilsēta Madagaskarā, Tomasinas reģiona administratīvais centrs, 203500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tamatave pilsēta Madagaskaras austrumu krastā ("Tamatave"), reģiona administratīvais centrs, liela osta, 274700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fianaranco pilsēta Madagaskaras dienvidaustrumos ("Fianarantsoa"), reģiona administratīvais centrs, 165200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tuliara pilsēta Madagaskaras dienvidrietumos, reģiona administratīvais centrs, 114000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Anciranana pilsēta Madagaskaras ziemeļos (_Antsirariana_), provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 73500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Mahadzanga pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Mahajanga"), reģiona administratīvais centrs, 152800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mamudzu pilsēta Majotas salā, Majotas Departamentālkopienas administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ipoha pilsēta Malaizijā ("Ipoh"), Perakas štata administratīvais centrs, 657900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Džohorbahru pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kanara pilsēta Malaizijā ("Kangar"), Malajas pussalā, Perlisas štata administratīvais centrs, 48900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kučina pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Melaka pilsēta Malaizijā ("Melaka"), štata administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Penana pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna
- Šahalama pilsēta Malaizijā ("Shah Alam"), Selanoras štata administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kota Baharu pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas austrumu piekrastē, Kelantanas štata administratīvais centrs, 1718000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Serembana pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas dienvidrietumos, Negerisembulanas štata administratīvais centrs, 314500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kuantana pilsēta Malaizijā, Pahanas štata administratīvais centrs, 354400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Blantaira pilsēta Malāvijā, Dienvidu reģiona administratīvais centrs, 779000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mzuzu pilsēta Malāvijā, Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hitadū pilsēta Maldīvijas dienvidos, Dekunu provinces administratīvais centrs, 9470 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kurludufuši pilsēta Maldīvijas ziemeļu daļā, Matiuru provinces administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Gao pilsēta Mali Republikā ("Gao"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 52200 iedzīvotāju (2002. g.), IX-XVII gs. Songaji valsts galvaspilsēta
- Kajesa pilsēta Mali Republikā ("Kayes"), reģiona administratīvais centrs, osta Senegālas kreisajā krastā, 83100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Tombuktu pilsēta Mali Republikā ("Tombouctou"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sikaso pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, 156700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Mopti pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, Bani labajā krastā, pie ietekas Nigērā, 82200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Segu pilsēta Mali Republikā, Segu reģiona administratīvais centrs, 87600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Agādīra pilsēta Marokā (_Agadir_), Sūsas-Māsas-Draas reģiona administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sāfī pilsēta Marokā (_Safi_), Dukālas-Abdas reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 284800 iedzīvotāju (2004. g.)
- El Džadīda pilsēta Marokā ("El Jadida"), reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā
- Marrākeša pilsēta Marokā ("Marrakech"), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģiona administratīvais centrs, 801000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Udžda pilsēta Marokā ("Oujda"), Austrumu reģiona administratīvais centrs, 400700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kenitra pilsēta Marokā, Garbas-Šrārdas-Benī Huseina reģiona administratīvais centrs, osta Sebu grīvā, 359100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Miknēsa pilsēta Marokā, Miknēsas-Tāfīlātas reģiona administratīvais centrs, 469200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tanžera pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģiona administratīvais centrs, 669700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Benī Mellāla pilsēta Marokas centrālajā daļā, reģiona administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Satāta pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Fēsa pilsēta Marokas ziemeļos ("Fes"), Fēsas-Būlmānas reģiona administratīvais centrs, 920700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Portmaturina pilsēta Maurīcijā ("Port Mathurin"), Rodrigesas salas reģiona administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ajūnelatrusa pilsēta Mauritānijā (_Ayoûn el ʻAtroûs_), Rietumhodas vilājas administratīvais centrs
- Akdžūdžta pilsēta Mauritānijā (_Akjoujt_), Inširi vilājas austrumos, tās administratīvais centrs
- Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs
- Ātāra pilsēta Mauritānijā (_Atár_), Adrāras vilājas administratīvais centrs
- Nuadibu pilsēta Mauritānijā ("Nuadibu"), Dahlet Nuadibu vilāja administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kifa pilsēta Mauritānijā, Asābas vilāja administratīvais centrs, 50800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Selibabi pilsēta Mauritānijā, Gidimakas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kaedi pilsēta Mauritānijā, Gorgolas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Zuerata pilsēta Mauritānijā, Tīris Zemmūras vilāja administratīvais centrs, 44700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Roso pilsēta Mauritānijā, Trarzas vilāja administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Fortdefransa pilsēta Mazajās Antiļu salās ("Fort-de-France"), Martinikas Reģiona administratīvais centrs, 87200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gustavija pilsēta Mazo Antiļu salu Senbartelmī salā, Senbartelmī Kopienas administratīvais centrs, 5040 iedzīvotāju (2004. g.)
- Marigo pilsēta Mazo Antiļu salu Senmartēnas salā, Senmartēnas Kopienas administratīvais centrs, 28500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Veli pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos, Angiljas salā, Lielbritānijas valdījuma "Angilja" administratīvais centrs, 117000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Rodtauna pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kampeče pilsēta Meksikā ("Campeche"), pavalsts administratīvais centrs, osta Meksikas līča krastā, 211700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Četumala pilsēta Meksikā ("Chetumal"), Kintana Roo pavalsts administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čivava pilsēta Meksikā ("Chihuahua"), pavalsts administratīvais centrs 1423 m vjl., 748500 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1954. g.)
- Sjudadviktorija pilsēta Meksikā ("Ciudad Victoria"), Tamaulipasas štata administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kvernavaka pilsēta Meksikā ("Cuernavaca"), Vulkāniskās grēdas dienvidu piekājē 1540 m vjl., Morelosas pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kuljakana pilsēta Meksikā ("Culiacan"), Sinaloas pavalsts administratīvais centrs, 605300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Durango pilsēta Meksikā ("Durango"), pavalsts administratīvais centrs, 463800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gvadalahara pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Gvanahvato pilsēta Meksikā ("Guanajuato"), pavalsts administratīvais centrs, 171700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ermosiljo pilsēta Meksikā ("Hermosillo"), Sonoras pavalsts administratīvais centrs, 641800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lapasa pilsēta Meksikā ("La Paz"), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 189200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Merida pilsēta Meksikā ("Merida"), Jukatanas pavalsts administratīvais centrs, 734200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mehikali pilsēta Meksikā ("Mexicali"), Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Morelija pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pačuka pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Puebla pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Keretaro pilsēta Meksikā ("Queretaro"), atrodas Meksikas kalnienē 1813 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Saltiljo pilsēta Meksikā ("Saltillo"), Koavila de Saragosas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tepika pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tlaskala pilsēta Meksikā ("Tlaxcala"), pavalsts administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Toluka pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tustlagutjerresa pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Viktorija pilsēta Meksikā ("Victoria"), Tamaulipasas pavalsts administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2007.g.)
- Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Halapa pilsēta Meksikā ("Xalapa"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts administratīvais centrs, 387900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Monterreja pilsēta Meksikā (sp. val. "Monterrey"), Austrumu Sjerramadres kalnu piekājē 490-640 m vjl., Nuevoleonas pavalsts administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Čilpansingo pilsēta Meksikas dienvidrietumos ("Chilpancingo"), Gerrero pavalsts administratīvais centrs, 187250 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kolima pilsēta Meksikas rietumos ("Colima"), pavalsts administratīvais centrs, 137400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Agvaskaljentesa pilsēta Meksikas vidienē ("Aguascalientes"), pavalsts administratīvais centrs, 722300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oahaka pilsēta Meksikas vidienē ("Oaxaca"), Dienvidu Sjerramadres kalnos 1550 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 258000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sakatekasa pilsēta Meksikas vidienē ("Zacatecas"), Meksikas kalnienē 2248 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1219000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Andrijevica pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 1070 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ulciņa pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 10800 iedzīvotāju (2003. g.)
- Budva pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Berane pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 11800 iedzīvotāju (2003. g.)
- Hercegnovi pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 12700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bara pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Plužine pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Cetiņe pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15100 iedzīvotāju (2003. g.), valsts vēsturiskā galvaspilsēta (no XV gs. līdz 1946. g.) un valsts prezidenta rezidence
- Bijelo Poļe pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Žabļaka pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 1940 iedzīvotāju (2003. g.)
- Pļevļa pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 21400 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kolašina pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 3000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Plava pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 3600 iedzīvotāju (2003. g.)
- Mojkovaca pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2003. g.)
- Danilovgrada pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 5200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Šavnika pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 570 iedzīvotāju (2003. g.)
- Nikšiča pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Tivata pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Rožaje pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 9600 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kotora pilsēta Melnkalnes dienvidrietumos ("Kotor"), osta Adrijas jūras Kotoras līča krastā, kopienas administratīvais centrs, 5300 iedzīvotāju
- Daglasa pilsēta Menas Salā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 26200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kolonja pilsēta Mikronēzijā ("Colonia"), Japas štata administratīvais centrs, 3200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kolonja pilsēta Mikronēzijā ("Kolonia"), Ponpejas štata administratīvais centrs, 5680 iedzīvotāju (2000. g.)
- Moena pilsēta Mikronēzijā, Čūkas štata administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Tofola pilsēta Mikronēzijā, Kosrae štata administratīvais centrs, 2500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Mandalaja pilsēta Mjanmā ("Mandalay"), apgabala administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Magve pilsēta Mjanmā (Birmā), Iravadi kreisajā krastā ("Magway"), apgabala administratīvais centrs, 289200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pegu pilsēta Mjanmā, apgabala administratīvais centrs, 200900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Baseina pilsēta Mjanmā, Iravadi apgabala administratīvais centrs, 215600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Phaana pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Hpa-an"), Karenas pavalsts administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Molamjaina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tončī pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hakha pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Činas pavalsts administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mjičina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kačinas pavalsts administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 146500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Loiko pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kajas pavalsts administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sitve pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Aneninoja pilsēta Moldovā (_Anenii Noi_), rajona administratīvais centrs, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komrata pilsēta Moldovā, Gagauzijas autonomās teritoriālās vienības administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belci pilsēta Moldovā, otrā lielākā pilsēta valstī, rajona administratīvais centrs, 144900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ungeni pilsēta Moldovā, Prutas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dondušeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glodeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Basarabjaska pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nisporeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riškani pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taraklija pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Florešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sindžereja pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaloveni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Keleraši pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hinčešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Felešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Keušeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jedineca pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strešeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čimišlija pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orheja pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soroka pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kahula pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 40900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kantemira pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šoldenešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Štefanvode pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oknica pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krjuleni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bričeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Telenešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leova pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, piestātne Prutas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rezina pilsēta Moldovas ziemeļaustrumos, Dņestras krastos, rajona administratīvais centrs, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jedinci pilsēta Moldovas ziemeļrietumos ("Edinet"), rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Drokija pilsēta Moldovas ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altaja pilsēta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka administratīvais centrs
- Arvaihēra pilsēta Mongolijā (_Arvajheer_), Uvurhangaja aimaka administratīvais centrs
- Čoibalsana pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
- Dzūnmoda pilsēta Mongolijā ("Zuunmod"), Centra aimaka administratīvais centrs, 1530 m vjl., 14700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Dalandzadagada pilsēta Mongolijā, 1470 m vjl., Dienvidgobi aimaka administratīvais centrs, 18700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bulgana pilsēta Mongolijā, aimaka administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bajanhongora pilsēta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Ulgī pilsēta Mongolijā, Bajanulgī (Bajanelgejas) aimaka administratīvais centrs, 27600 iedzīvotāju (2005. g.); Elgeja
- Darhana pilsēta Mongolijā, Darhanūlas aimaka administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Uļastaja pilsēta Mongolijā, Dzavnanas aimaka administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Hovda pilsēta Mongolijā, Hovdas aimaka administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Erdeneta pilsēta Mongolijā, Orhonas aimaka administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Suhbātara pilsēta Mongolijā, Selengas aimaka administratīvais centrs, 22300 iedzīvotāju (1998. g.)
- Ulāngoma pilsēta Mongolijā, Uvsnūra aimaka administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Undurhāna pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Henteja aimaka administratīvais centrs, 18100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Barūnurta pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Suhebatora aimaka administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sainšanda pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Sajnšand"), Austrumgobi aimaka administratīvais centrs, 28700 iedzīvotaju (2012. g.)
- Cecerlega pilsēta Mongolijas vidienē, Arhangaja aimaka administratīvias centrs, 20600 iedzīvotāju
- Mandalgobi pilsēta Mongolijas vidienē, Vidusgobi aimaka administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Muruna pilsēta Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimaka administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (1998. g.)
- Nampula pilsēta Mozambikā ("Nampula"), provinces administratīvais centrs, 478000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kelimane pilsēta Mozambikā ("Quelimane"), Zambezijas provinces administratīvais centrs, osta Kvakvas grīvā pie Mozambikas jūras šauruma, 193000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Šaišai pilsēta Mozambikā, Gazas provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pemba pilsēta Mozambikā, Kabu Delgadu provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šimoju pilsēta Mozambikā, Manikas provinces administratīvais centrs, 239000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Matola pilsēta Mozambikā, Maputu provinces administratīvais centrs, 675000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lišinga pilsēta Mozambikā, Ņasas provinces administratīvais centrs, 142000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Beira pilsēta Mozambikā, Sofalas provinces administratīvais centrs, liela osta Mozambikas šauruma krastā, 436000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Iņambane pilsēta Mozambikas dienvidaustrumos ("Inhambane"), provinces administratīvais centrs, osta Mozambikas šaurums, 63800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tete pilsēta Mozambikas rietumos, provinces administratīvais centrs, osta Zambezes labajā krastā, 153000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kietmanshopa pilsēta Namībijā ("Keetmanshoop"), Karasas reģiona administratīvais centrs, 14900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Cumeba pilsēta Namībijā ("Tsumeb"), Ošikoto reģiona administratīvais centrs, 14100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Svakopmunda pilsēta Namībijā, Erongo reģiona administratīvais centrs, 25400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Rundu pilsēta Namībijā, Okavango reģiona administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Gobabisa pilsēta Namībijā, Omahekes reģiona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ošahati pilsēta Namībijā, Ošanas reģiona administratīvais centrs, 42600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Džanakpura pilsēta Nepālā, Džanakpuras zonas administratīvais centrs, 74200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Pokhara pilsēta Nepālā, Gandakī zonas administratīvais centrs, 156300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Dharānbāzāra pilsēta Nepālā, Kosī zonas administratīvais centrs, 95300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bhairāhava pilsēta Nepālā, Lumbinī zonas administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Mahendranagara pilsēta Nepālā, Mahākālī zonas administratīvais centrs, 80800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Hetauda pilsēta Nepālā, Nārājanī zonas administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Dhangarhi pilsēta Nepālā, Setī zonas administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Arnema pilsēta Nīderlandē (_Arnhem_), Reinas labajā krastā, Gelderlandes provinces administratīvais centrs, 151400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enshede pilsēta Nīderlandē (_Enschede_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 158000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hārlema pilsēta Nīderlandē (_Haarlem_), Ziemeļholandes provinces administratīvais centrs, 155800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leleistade pilsēta Nīderlandē (_Lelystad_), Flevolandes provinces administratīvais centrs, 76200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zvolle pilsēta Nīderlandē (_Zwolle_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ljauveta pilsēta Nīderlandē (frīzu val. _Ljouwert_), Frīzlandes provinces administratīvais centrs, 108200 iedzīvotāju (2014. g.); Leuvardena (holandiešu val. _Leeuwarden_)
- Utrehta pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provinces administratīvais centrs, 330800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hertogenbosa pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Oranjestade pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, šīs teritorijas administratīvais centrs, 26400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Māstrihta pilsēta Nīderlandes dienvidu daļā (_Maastricht_), Limburgas provinces administratīvais centrs, osta Māsas krastos, 121900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Midelburga pilsēta Nīderlandes rietumos (_Middelburg_), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Assen_), Drentes provinces administratīvais centrs, 67300 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvotā vieta dibināta 1257. g., pilsētas tiesības kopš 1809. g.
- Groningena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Groningen_), provinces administratīvais centrs, 197800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tahua pilsēta Nigērā ("Tahoua"), reģiona administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Doso pilsēta Nigērā, Doso reģiona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Zindera pilsēta Nigērā, Zinderas reģiona administratīvais centrs, 170600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bilma pilsēta Nigēras austrumos, Kavaras oāzes administratīvais centrs, \~2500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Maradi pilsēta Nigēras dienvidos ("Maradi"), reģiona administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Agadesa pilsēta Nigēras vidienē (_Agadez_), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 88500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Abakaliki pilsēta Nigērijā (_Abakaliki_), Eboņi štata administratīvais centrs, 115600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Asaba pilsēta Nigērijā (_Asaba_), Deltas štata administratīvais centrs, 68700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Auka pilsēta Nigērijā (_Awka_), Anambras štata administratīvais centrs, 144700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Jola pilsēta Nigērijā (_Yola_), Adamavas štata administratīvais centrs, 75800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Birninkebi pilsēta Nigērijā ("Birnin Kebbi"), Kebi štata administratīvais centrs, 87300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Damaturu pilsēta Nigērijā ("Damaturu"), Jobes štata administratīvais centrs, 196100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Duce pilsēta Nigērijā ("Dutse"), Džigavas štata administratīvais centrs, 17700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Enugu pilsēta Nigērijā ("Enugu"), Enugu štata administratīvais centrs, 563600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gombe pilsēta Nigērijā ("Gombe"), tāda paša nosaukuma štata administratīvais centrs, 226100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Jenagoa pilsēta Nigērijā ("Yenagoa"), Bajelsas štata administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ikeģa pilsēta Nigērijā ("Ikeja"), Lagosas štata administratīvais centrs, 313200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Džalingo pilsēta Nigērijā ("Jalingo"), Tarabas štata administratīvais centrs, 92900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Džosa pilsēta Nigērijā ("Jos"), Plato štata administratīvais centrs, 705400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lafija pilsēta Nigērijā ("Lafia"), Nasaravas štata administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lokodža pilsēta Nigērijā ("Lokoja"), Kogi štata administratīvais centrs, 90000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Maiduguri pilsēta Nigērijā ("Maiduguri"), Borno štata administratīvais centrs, 521000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Makurdi pilsēta Nigērijā ("Makurdi"), Benue štata administratīvais centrs, 209400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Minna pilsēta Nigērijā ("Minna"), Nigēras štata administratīvais centrs, 261500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Overri pilsēta Nigērijā ("Owerri"), Imo štata administratīvais centrs, 165500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Porthārkorta pilsēta Nigērijā ("Port Harcourt"), Riversas štata administratīvais centrs, osta Nigēras deltā, 972300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sokoto pilsēta Nigērijā ("Sokoto"), štata administratīvais centrs, 583000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ujo pilsēta Nigērijā ("Uyo"), Akva Ibomas štata administratīvais centrs, 80700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Umuahija pilsēta Nigērijā ("Umuahia"), Abias štata administratīvais centrs, 203400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bauči pilsēta Nigērijā, štata administratīvais centrs, 285500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kaduna pilsēta Nigērijas centrālajā daļā ("Kaduna"), štata administratīvais centrs, 1147200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kalabara pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Calabar"), Krosriveras štata administratīvais centrs, osta Krosas grīvlīča krastā, 429700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ado Ekiti pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos, Ekiti štata administratīvais centrs, 424430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Benina pilsēta Nigērijas dienvidos, Edo štata administratīvais centrs, 1398000 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta XII gs., senās Beninas valsts galvaspilsēta
- Abeokuta pilsēta Nigērijas dienvidrietumos (_Abeokuta_), pie Ogunas upes, dibināta 1825. gadā kā patvēruma vieta no vergu ķērājiem, pilsētu apjoza 3 m augsts zemes valnis 32 km garumā, Ogunas štata administratīvais centrs, 487600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Akure pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Akurẹ"), Ondo štata administratīvais centrs, 330500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ibadana pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ibadan"), Ojo štata administratīvais centrs, 1339000 iedzīvotāju (2006. g.), universitāte (dibināta 1948. g.), senās Jorubas valsts galvaspilsēta
- Ilorina pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ilorin"), Kvaras štata administratīvais centrs, 756000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ošogbo pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Osogbo"), Osunas štata administratīvais centrs, 346900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kacina pilsēta Nigērijas ziemeļos ("Katsina"), štata administratīvais centrs, 358400 iedzīvotāju (2005. g.); līdz XIX gs. - hausu Kacinas pilsētvalsts centrs
- Kano pilsēta Nigērijas ziemeļos (angļu val. "Kano"), štata administratīvais centrs, 3739000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gusau pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos ("Gusau"), Zamfaras štata administratīvais centrs, 147400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Blūfīldsa pilsēta Nikaragvā ("Bluefields"), Dienvidatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs, 38600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Granada pilsēta Nikaragvā ("Granada"), Nikaragvas ezera ziemeļrietumu krastā, departamenta administratīvais centrs, 79400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Leona pilsēta Nikaragvā ("Leon"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 139400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Matagalpa pilsēta Nikaragvā ("Matagalpa"), kalnienē 705 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bilvi pilsēta Nikaragvā (miskitu val. "Bilwi", spāņu val. "Puerto Cabezas"), Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs, 39400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Huigalpa pilsēta Nikaragvā, Čontalesas departamenta administratīvais centrs, 42800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Masaja pilsēta Nikaragvā, departamenta administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Hinotega pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 41100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Esteli pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 90300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Činandega pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 95600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ārendāle pilsēta Norvēģijā (_Arendal_), Eustagderes filkes administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Drammene pilsēta Norvēģijā (_Drammen_), Buskerudas filkes administratīvais centrs, 66200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lillehammere pilsēta Norvēģijā (_Lillehammer_), Oplannes filkes administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Būdē pilsēta Norvēģijā ("Bodø"), Nūrlannes filkes administratīvais centrs, 50200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kristiansanna pilsēta Norvēģijā ("Kristiansand"), Vestagderes filkes administratīvais centrs, osta Skageraka ziemeļu piekrastē, Ūtras grīvā, 86000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sarpsborga pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkes administratīvais centrs, osta Glommas lejtecē, 54060 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vadse pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkes administratīvais centrs, Varangeres pussalas dienvidos, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kongsvingere pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elveruma pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moelva pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 4190 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brummundāle pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāmara pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes administratīvais centrs, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bergena pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkes administratīvais centrs, 272000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stavangere pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkes administratīvais centrs, 130750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šīena pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkes administratīvais centrs, 53400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tensberga pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkes administratīvais centrs, 41550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trumse pilsēta Norvēģijas ziemeļu daļā (_Troms_), filkes administratīvais centrs, 71600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alofi pilsēta Okeānijā (_Alofi_), Niue salā, ar Jaunzēlandi brīvi asociētas valsts administratīvais centrs, 580 iedzīvotāju (2006. g.)
- Avarua pilsēta Okeānijā (_Avarua_), Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā
- Fakaofo pilsēta Okeānijā, Jaunzēlandes aizjūras teritorijas Tokelau administratīvais centrs, 480 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sūra pilsēta Omānā (صور , angļu "Sur"), Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 66800 iedzīvotāju (2003. g.)
- Suhāra pilsēta Omānā, Bātinas muhāfazas administratīvais centrs, 104300 iedzīvotāju (2003. g.)
- Burajmī pilsēta Omānā, Burajmī muhāfazas administratīvais centrs, 68000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Nizva pilsēta Omānā, Dāhilījas mintakas administratīvais centrs, 68800 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ibrī pilsēta Omānā, Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 97400 iedzīvotāju (2003. g.)
- Salāla pilsēta Omānā, Zufāras mintakas administratīvais centrs, 156500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Gilgita pilsēta Pakistānā (_Gilgit_), Gilgitas un Baltistānas autonomās pavalsts administratīvais centrs, 1500 m vjl., 56700 iedzīvotāju (1998. g.)
- Muzafarābāda pilsēta Pakistānā ("Muzaffarābād"), Azadkašmīras autonomās pavalsts administratīvais centrs, 686900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pešāvara pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kveta pilsēta Pakistānas rietumos ("Kweta"), Beludžistānas provinces administratīvais centrs, transporta mezgls pie Bolana kalnu pārejas, 615000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Lahora pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos (angļu val. "Lahore"), Ravi kreisajā krastā, Pendžābas provinces administratīvais centrs, 6700000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hānjūnisa pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 130600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Rafaha pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 145100 iedzīvotāju (2003. g.)
- Deirelbeleha pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 45900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
- Nāblusa pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, muhāfazas administratīvais centrs, 134100 iedzīvotāju (2003. g.)
- Tūlkarma pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, muhāfazas administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Rāmalla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Rāmallas un Bīras muhāfazas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Čičika pilsēta Panamā ("Chichica"), Ngobes-Bugles pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 6130 iedzīvotāju (2010. g.)
- Elporvenira pilsēta Panamā ("El Porvenir"), Kunajalas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Unjončoko pilsēta Panamā ("Union Choco"), Emberas-Vounānas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago pilsēta Panamas Republikā ("Santiago"), Veragvasas provinces administratīvais centrs, 21800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Davida pilsēta Panamas Republikā, Čiriki provinces administratīvais centrs, 77100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čitre pilsēta Panamas Republikā, Erreras provincas administratīvais centrs, 7700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kolona pilsēta Panamas Republikā, provinces administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā un Panamas kanāla galapunkts, 42100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci
- Arava pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Arawa_), Ziemeļu Zālamana salu (Bugenvilas) autonomā reģiona administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kokopo pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumjaunbritānijas provinces administratīvais centrs, 20300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Vevaka pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumsepikas provinces administratīvais centrs, 19700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Goroka pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 18600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Mendi pilsēta Papua-Jaungvinejā, Dienvidu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 17100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Lae pilsēta Papua-Jaungvinejā, Morobes provinces administratīvais centrs, osta Jūona līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Popondeta pilsēta Papua-Jaungvinejā, Oro provinces administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Maunthāgena pilsēta Papua-Jaungvinejā, Rietumu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Madanga pilsēta Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Madanga"), osta pie Astrolaba līča, provinces administratīvais centrs, 27400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Aregva pilsēta Paragvajā (_Areguá_), Centrālā departamenta administrtīvais centrs
- Koronelovjedo pilsēta Paragvajā ("Coronel Oviedo"), Kaagvasas departamenta administratīvais centrs, 240500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Viljarrika pilsēta Paragvajā ("Villarrica"), Gvairas departamenta administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Konsepsjona pilsēta Paragvajā, departamenta administratīvais centrs, 76400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Enkarnasjona pilsēta Paragvajas dienvidaustrumos ("Encarnacion"), Itapvas departamenta administratīvais centrs, osta Paranas labajā krastā, 69800 iedzīvotāju (2002. g.), dibināta 1632. g.
- Abankaja pilsēta Peru (_Abancay_), Apurimakas reģiona administratīvais centrs 2377 m vjl., 58700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ajakučo pilsēta Peru ("Ayacucho"), reģiona administratīvais centrs, 151000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1677. g.)
- Kaljao pilsēta Peru ("Callao"), departamenta administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, Limas piepilsēta, 876900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čiklajo pilsēta Peru ("Chiclayo"), Lambajekes reģiona administratīvais centrs, 524400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kusko pilsēta Peru ("Cuzco") 3800 m vjl., tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 348900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vankajo pilsēta Peru ("Huancayo"), Huninas reģiona administratīvais centrs, 323100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vanuko pilsēta Peru ("Huanuco"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 149200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ika pilsēta Peru ("Ica"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 219900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ikitosa pilsēta Peru ("Iquitos"), Loreto reģiona administratīvais centrs, osta Amazones kreisajā krastā, 371000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pjura pilsēta Peru ("Piura"), Pjuras reģiona administratīvais centrs, 377500 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1532. g. (vecākā spāņu pilsēta Peru)
- Puno pilsēta Peru ("Puno"), reģiona administratīvais centrs, osta Titikakas ezera rietumu krastā, 120200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Truhiljo pilsēta Peru ("Trujillo"), Lalibertadas reģiona administratīvais centrs, 682800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Varasa pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta
- Kahamarka pilsēta Peru, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 162300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Takna pilsēta Peru, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 242500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pukaljpa pilsēta Peru, Ukajali reģiona administratīvais centrs, osta Ukajali kreisajā krastā, 204800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Valga pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
- Bjalistoka pilsēta Polijā, Podlases vojevodistes administratīvais centrs, 295000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1692. g.
- Žešova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistes administratīvais centrs, 182000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Olština pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes administratīvais centrs, 175000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Opole pilsēta Polijā, vojevodistes administratīvais centrs, 121600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.
- Ļubļina pilsēta Polijā, vojevodistes administratīvais centrs, 347700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1317. g.
- Kelce pilsēta Polijas dienvidaustrumos ("Kielce"), Sventokšiskas vojevodistes administratīvais centrs, 201000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
- Vroclava pilsēta Polijas dienvidrietumu daļā, Odras krastos, Lejassilēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 631200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Katovice pilsēta Polijas dienvidu daļā, Silēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 307200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1865. g.
- Krakova pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Poznaņa pilsēta Polijas rietumu daļā, Lielpolijas vojevodistes administratīvais centrs, osta Vartas krastos, 550700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Lodza pilsēta Polijas vidienē, vojevodistes administratīvais centrs, 2. lielākā Polijas pilsēta, 720000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gdaņska pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta pie Baltijas jūras, netālu no Vislas deltas, 460400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Ščecina pilsēta Polijas ziemeļrietumos ("Szczecin"), Rietumpomožes vojevodistes administratīvais centrs, 408900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1243. g.
- Bidgošča pilsēta Polijas ziemeļu daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta Bidgoščas kanāla un Brda upes krastos, 361300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Aveiru pilsēta Portugālē ("Aveiro"), apgabala administratīvais centrs, 78500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Beža pilsēta Portugālē ("Beja"), apgabala administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bragansa pilsēta Portugālē ("Bragansa"), apgabala administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kaštelu Branku pilsēta Portugālē ("Castelo Branco"), apgabala administratīvais centrs, 56100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koimbra pilsēta Portugālē ("Coimbra"), Mondegas labajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 200. g. p. m. ē.
- Evora pilsēta Portugālē ("Evora"), apgabala administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Faru pilsēta Portugālē ("Faro"), apgabala administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 64600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gvarda pilsēta Portugālē ("Guarda"), apgabala administratīvais centrs, 42500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gimarainša pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pontadelgada pilsēta Portugālē ("Ponta Delgada"), Azoru autonomā reģiona administratīvais centrs, Sanmigelas salas dienvidu piekrastē, 68800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Portalegri pilsēta Portugālē ("Portalegre"), apgabala administratīvais centrs, 24900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santareima pilsēta Portugālē ("Santare'm"), apgabala administratīvais centrs, 62200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Setubala pilsēta Portugālē ("Setubal"), apgabala administratīvais centrs, 121200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Viana du Kaštelu pilsēta Portugālē ("Viana do Castelo"), apgabala administratīvais centrs, 88700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilareala pilsēta Portugālē ("Vila Real"), apgabala administratīvais centrs, 51800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Viseu pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
- Leirija pilsēta Portugālē, apgabala administratīvais centrs, 126900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Funšala pilsēta Portugālē, Madeiras salā, Madeiras autonomā reģiona administratīvais centrs, 111900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Portu pilsēta Portugāles ziemeļos (_Porto_, arī _Oporto_), apgabala administratīvais centrs, osta Doru grīvā, 2. lielākā Portugāles pilsēta, 237600 iedzīvotāju (2011. g.); Oportu
- Braga pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
- Agvadilja pilsēta Puertoriko austrumu piekrastes ziemeļu daļā, pašvaldības administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sanhuana pilsēta Puertoriko salas ziemeļos, Puertoriko Sadraudzības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 416000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aresibo pilsēta Puertoriko salas ziemeļu daļā ("Arecibo"), pašvaldības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 102200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Senbenuā pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senpjēra pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senpola pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sendenī pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kluža-Napoka pilsēta Rumānijā (_Cluj-Napoca_), Klužas žudeca administratīvais centrs, 324500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konstanca pilsēta Rumānijā (_Constanta_), Melnās jūras piekrastē, žudeca administratīvais centrs, 283900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Timišoara pilsēta Rumānijā (_Timisoara_), Timišas žudeca administratīvais centrs, 319300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džurdžu pilsēta Rumānijā ("Giurgiu"), žudeca administratīvais centrs, 61300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pjatranjamca pilsēta Rumānijā ("Piatra Neamt"), Njamcas žudeca administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tirgumureša pilsēta Rumānijā ("Tirgu-Mures"), Murešas žudeca administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2011. g.); Mārošvāšārheja
- Pitešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudeca administratīvais centrs, 155400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tirgužiu pilsēta Rumānijā, Goržas žudeca administratīvais centrs, 82500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Buftja pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudeca administratīvais centrs, 22200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tirgovište pilsēta Rumānijā, Jalomicas labajā krastā, Dimbovicas žudeca administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rešica pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudeca administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sfintugeorge pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa
- Baja Mare pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudeca administratīvais centrs
- Drobeta-Turnuseverina pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rimnikuvilča pilsēta Rumānijā, Oltas labajā krastā, Vilčas žudeca administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ploješti pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Satumare pilsēta Rumānijā, Somešas krastos, žudeca administratīvais centrs, 102400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fokšani pilsēta Rumānijā, Vrančas žudeca administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Botošani pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 106800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Buzeu pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 115500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sibiu pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 147300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Brašova pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 253200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jasi pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 290400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vasluja pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 55400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tulča pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 73700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sučava pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 92100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Galaca pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Keleraši pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Breila pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 180300 iedzīvotāju (2011. g.), osta Donavas kreisajā krastā, līdz kurai brauc jūras kuģi
- Aleksandrija pilsēta Rumānijas dienvidos (_Alexandria_), Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1834. g.
- Krajova pilsēta Rumānijas dienvidrietumos ("Craiova"), Dolžas žudeca administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arada pilsēta Rumānijas rietumos (_Arad_), Murešas labajā krastā, žudeca administratīvais centrs, 159100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Deva pilsēta Rumānijas rietumos ("Deva"), Murešas vidusteces kreisajā krastā, Hunedoaras žudeca administratīvais centrs, 61100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
- Bakeu pilsēta Rumānijas ziemeļaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bistrica pilsēta Rumānijas ziemeļos, Bistricas upes krastos, Bistricas-Neseudas žudeca administratīvais centrs
- Oradja pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Bihoras žudeca administratīvais centrs, 196400 iedzīvotāju (2011. g.); Naģvārada
- Bajamare pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Maramurešas žudeca administratīvais centrs, 123800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Avačapana pilsēta Salvadorā (_Ahuachapán_), departamenta administratīvais centrs
- Sanmigela pilsēta Salvadorā ("San Miguel"), departamenta administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arara pilsēta Saūda Arābijā (_‘Ar‘ar_), Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bāha pilsēta Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), mintakas administrtīvais centrs
- Hāila pilsēta Saūda Arābijā ("Ha'il"), Hāilas mintakas administratīvais centrs, 267000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Dammāma pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Džīzāna pilsēta Saūda Arābijā, Džīzānas mintakas administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bureida pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakas administratīvais centrs, 614000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nedžrāna pilsēta Saūda Arābijā, Nedžrānas mintakas administratīvais centrs, 246900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tebūka pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas administratīvais centrs, 441400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Senluī pilsēta Senegālā (fr. "Saint-Louis"), reģiona administratīvais centrs, 171300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ziginšora pilsēta Senegālas dienvidrietumos, Ziginšoras reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Diurbela pilsēta Senegālas rietumos ("Diourbel"), reģiona administratīvais centrs, 100400 iedzīvotāju (2007. g.); Ģurbela
- Kaulaka pilsēta Senegālas rietumos ("Kaolack"), reģiona administratīvais centrs, osta Salumas krastā, 186000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tjesa pilsēta Senegālas rietumos, reģiona administratīvais centrs, 263500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čārlstauna pilsēta Senkitsā un Nevisā ("Charlestown"), Nevisas salas administratīvais centrs, 1820 iedzīvotāju (2001. g.)
- Niša pilsēta Serbijā (_Niš_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabala administratīvais centrs, 183200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Sada pilsēta Serbijā ("Novi Sad"), Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, 250400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pirota pilsēta Serbijā ("Pirot"), Centrālās Serbijas daļā, apgabala administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Raška pilsēta Serbijā ("Raška"), apgabala administratīvais centrs Centrālajā Serbijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Užice pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vaļeva pilsēta Serbijā ("Valjevo"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabala administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zaječara pilsēta Serbijā ("Zaječar"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bora pilsēta Serbijas austrumos ("Bor"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 34150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Irkutska pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
- Tartūsa pilsēta Sīrijā (_Țarțūs_), Vidusjūras austrumu krastā, muhāfazas administratīvais centrs
- Lādikīja pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija
- Raka pilsēta Sīrijā ("Ar Raqqah"), muhāfazas administratīvais centrs, 168200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Deir ez Zora pilsēta Sīrijā ("Deir ez Zor", ديرالزور), Eifratas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 223200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Hama pilsēta Sīrijā ("Hamāh"), muhāfazas administratīvais centrs, 427400 iedzīvotāju (2003. g.)
- Himsa pilsēta Sīrijā, Homsas muhāfazas administratīvais centrs, 729700 iedzīvotāju (2003. g.); Homsa
- Idliba pilsēta Sīrijā, Idlibas muhāfazas administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2003. g.)
- Kenema pilsēta Sjerraleones Republikā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 128400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bo pilsēta Sjerraleones Republikā, Dienvidu provinces administratīvais centrs, 181600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Makeni pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 82800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Košice pilsēta Slovākijā ("Košice"), apgabala administratīvais centrs, 239800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nitra pilsēta Slovākijā ("Nitra"), apgabala administratīvais centrs, 78400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Prešova pilsēta Slovākijā ("Prešov"), apgabala administratīvais centrs, 91000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trnava pilsēta Slovākijā ("Trnava"), apgabala administratīvais centrs, 66000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žilina pilsēta Slovākijā ("Žilina"), Vāhas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 81000 iedzīvotāju (2018. g.)
- Trenčīna pilsēta Slovākijā, apgabala administratīvais centrs, 55900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Banska Bistrica pilsēta Slovākijā, apgabala administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2019. g.)
- Gālkaghjo pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Galmudugas administratīvais centrs, 85300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Garove pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Puntlendas administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Hemēnlinna pilsēta Somijā (_Hämeenlinna_), Kantahemes reģiona administratīvais centrs, 67800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs
- Tampere pilsēta Somijā (somu _Tampere_, zviedru _Tammerfors_), Pirkanmā reģiona administratīvais centrs, 220600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oulu pilsēta Somijā (somu val. _Oulu_), Ziemeļpohjanmā reģiona administratīvais centrs, 193900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mariehamna pilsēta Somijā (somu val. "Maarianhamina", zviedru val. "Mariehamn"), Olandes (Ālandu salu) novada autonomā reģiona administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2014. g.); Mārianhamina
- Vāsa pilsēta Somijā, Pohjanmā (Esterbotenas) reģiona administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Turku pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģiona administratīvais centrs, 182300 iedzīvotāju (2014. g.); Obu
- Joensū pilsēta Somijas dienvidaustrumos (_Joensuu_), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kouvola pilsēta Somijas dienvidos (_Kouvola_), uz austrumiem no Lahti, Kimenlākso reģiona administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lahti pilsēta Somijas dienvidos ("Lahti"), Peijethemes reģiona administratīvais centrs, osta Peijennes ezera dienvidu krastā, 103400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Pori pilsēta Somijas dienvidrietumos (somu val. _Pori_), Satakuntas reģiona administratīvais centrs, osta Botnijas līča krastā, 83500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kokola pilsēta Somijas rietumos (_Kokkola_), Botnijas līča krastā, Viduspohjanmā reģiona administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuopio pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis
- Rovaniemi pilsēta Somijas ziemeļos (_Rovaniemi_), Lapzemes reģiona administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akoruņa pilsēta Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.)
- Kadisa pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjudadreala pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kordova pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kvenka pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žirona pilsēta Spānijā ("Gerona"), Katalonijā, provinces administratīvais centrs, 97200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granada pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gvadalahara pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velva pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veska pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haena pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leona pilsēta Spānijā ("Leon"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 129600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lugo pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Merida pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mursija pilsēta Spānijā ("Murcia"), reģiona administratīvais centrs, 439700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palensija pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pamplona pilsēta Spānijā ("Pamplona"), Navarras privileģētā apgabala administratīvais centrs, 196200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salamanka pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sorija pilsēta Spānijā ("Soria"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tervela pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Toledo pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vitorija pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa
- Samora pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santandera pilsēta Spānijā, Kantabrijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 175700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burgosa pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 177800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļeida pilsēta Spānijā, Katalonijā, provinces administratīvais centrs, 139200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baņolesa pilsēta Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
- Logronjo pilsēta Spānijā, Larjohas autonomā apgabala administratīvais centrs, Ebro labajā krastā, 152000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Avila pilsēta Spānijas centrālajā daļā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas
- Malaga pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sevilja pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Badahosa pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaseresa pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saragosa pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.)
- Bilbao pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.)
- Ovjedo pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu
- Fāšira pilsēta Sudānā ("Al Fāshir"), Ziemeļdārfūras vilājas administratīvais centrs, 263200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kasala pilsēta Sudānā ("Kassalā"), vilājas administratīvais centrs, 332900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Vadmedenī pilsēta Sudānā ("Wad Madanī"), Džazīras vilājas administratīvais centrs, 299900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Rabeka pilsēta Sudānā, Baltās Nīlas vilājas administratīvais centrs, 179400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Njala pilsēta Sudānā, Dienviddārfūras vilājas administratīvais centrs, 565700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gadārifa pilsēta Sudānā, Gadārifas vilājas administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Dāmira pilsēta Sudānā, Nīlas vilājas administratīvais centrs, 12990 iedzīvotāju (2000. g.)
- Džuneina pilsēta Sudānā, Rietumdārfūras vilājas administratīvais centrs, 131700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Būrsūdāna pilsēta Sudānā, Sarkanās jūras piekrastē, Bahr el Ahmaras vilājas administratīvais centrs, 437300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Obeida pilsēta Sudānā, Ziemeļkordofānas vilājas administratīvais centrs, 420900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Demezīna pilsēta Sudānā, Zilās Nīlas vilājas administratīvais centrs, 160500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Albina pilsēta Surinamā (_Albina_), Maroveines distrikta administratīvais centrs
- Džeimstauna pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.)
- Dzjiliņa pilsēta šajā provincē (ķīn. val. "Jilin"), osta Sungari krastā, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1954. g. bija provinces administratīvais centrs
- Badulla pilsēta Šrilankā (_Badulla_), Uvas provinces administratīvais centrs
- Galle pilsēta Šrilankā ("Galle"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 90900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kandi pilsēta Šrilankā, Centrālās provinces administratīvais centrs, 119600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Batikaloa pilsēta Šrilankā, salas austrumu piekrastē, Austrumu provinces administratīvais centrs
- Anurādhapura pilsēta Šrilankā, Ziemeļu Centrālās provinces administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kote pilsēta Šrilankā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 150600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Trinkomali pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Džafna pilsēta Šrilankas ziemeļos ("Jaffna"), osta Polka šauruma krastā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 88100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Altdorfa pilsēta Šveicē (_Altdorf_), Ūrī kantona administratīvais centrs, 9000 iedzīvotāju (2013.)
- Apencelle pilsēta Šveicē (_Appenzell_), Apencelles-Innerrodenes kantona administratīvais centrs, 5730 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frauenfelde pilsēta Šveicē (_Frauenfeld_), Turgavas kantona administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2013.)
- Līstāle pilsēta Šveicē (_Liestal_), Bāzeles-lauku kantona administratīvais centrs, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zarnene pilsēta Šveicē (_Sarnen_), Obvaldenes kantona administratīvais centrs, 10100 iedzīvotāju (2013.)
- Kūra pilsēta Šveicē (fr. _Coire_, vācu _Chur_, it. _Coira_, retoromāņu _Cuira_), Graubindenes kantona administratīvais centrs, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lucerna pilsēta Šveicē (fr. _Lucerne_, vācu _Luzern_, it. _Lucerna_), kantona administratīvais centrs, 80500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zoloturna pilsēta Šveicē (fr. _Soleure_, vācu _Solothum_, it. _Soletta_, retoromāņu _Solotum_), kantona administratīvais centrs, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cūga pilsēta Šveicē (fr. _Zoug_, vācu _Zug_, it. _Zugo_), kantona administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fribūra pilsēta Šveicē (fr. "Fribourg", vācu "Freiburg"), Fribūras (Freiburgas) kantona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Glarusa pilsēta Šveicē (fr. "Glaris", vācu "Glarus", it. "Glarona", retoromāņu "Glaruna"), kantona administratīvais centrs, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neišatele pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello / Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktgallene pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šafhauzene pilsēta Šveicē (fr. "Schaffhouse", vācu "Schaffhausen", it. "Sciaffusa", retoromāņu "Schaffusa"), kantona administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Delemona pilsēta Šveicē (fr., it. "Delemont", vācu "Delsberg"), Juras kantona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2013.)
- Sjona pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu _Sion_, vācu _Sitten_, it. _Seduno_), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.)
- Švīce pilsēta Šveicē (fr., vācu _Schwyz_, it. _Svitto_, retoromāņu _Sviz_), kantona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lozanna pilsēta Šveicē (fr., vācu "Lausanne", it. "Losanna"), Vo kantona administratīvais centrs, 132800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bāzele pilsēta Šveicē (vācu "Basel", it. "Basilea"), Bāzeles pilsētas kantona administratīvais centrs, 173800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hērizava pilsēta Šveicē, Apencelles-Auserrodenes kantona administratīvais centrs, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Siona pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bellincona pilsēta Šveices dienvidos, Tičīno kantona administratīvais centrs, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ārava pilsēta Šveices ziemeļos (_Aarau_), Āres krastā, Ārgavas kantona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cīrihe pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. _Zurich_, vācu _Zürich_, it. _Zurigo_, retoromāņu _Turitg_), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hudžanda pilsēta Tadžikistānā ("Khujand"), Fergānas ielejas rietumos, Sirdarjas krastos, Sugdas vilojata administratīvais centrs, 154700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kergontepa pilsēta Tadžikistāna ("Qūrghonteppa"), Haltonas vilojata administratīvais centrs, 69900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Vahdata pilsēta Tadžikistāna, rajona administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Horega pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Naņtou pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs
- Pinduna pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 216000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džanhua pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 236000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Taojuaņa pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 391800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tainaņa pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 764700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dzjiņmeņa pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, tāda paša nosaukuma salās Taivānas šauruma rietumos, Sjameņas līcī
- Dzjiluna pilsēta Taivānā, Dzjilunas apriņķa administratīvais centrs, 390400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Douliu pilsēta Taivānā, Juņliņas apriņķa administratīvais centrs
- Maguna pilsēta Taivānā, Penhu salās, Penhu apriņķa administratīvais centrs
- Hualiaņa pilsēta Taivānā, salas austrumu krastā, apriņķa administratīvais centrs
- Miaoli pilsēta Taivānā, salas rietumu daļā, apriņķa administratīvais centrs
- Ilaņa pilsēta Taivānā, salas ziemeļaustrumu daļā, apriņķa administratīvais centrs
- Taiduna pilsēta Taivānas salas dienvidaustrumu krastā, apriņķa administratīvais centrs
- Gaosjuna pilsēta Taivānas salas dienvidrietumu krastā, apriņķa administratīvais centrs, Taivānas otrā lielākā pilsēta un lielākā osta, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Taidžuna pilsēta Taivānas salas rietumos, apriņķa administratīvais centrs, 2781000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Dzjaji pilsēta Taivānas salas rietumu daļā, apriņķa administratīvais centrs, 270300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taibeja pilsēta Taivānas salas ziemeļos, Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sjiņdžu pilsēta Taivānas ziemeļrietumos, apriņķa administratīvais centrs, 399000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Amnātčarona pilsēta Taizemē (_Amnat Charoen_), provinces administratīvais centrs
- Ānthona pilsēta Taizemē (_Ang Thong_), provinces administratīvais centrs
- Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs
- Nakhonsavana pilsēta Taizemē ("Nakhon Sawan"), provinces administratīvais centrs, 114500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ajuthaja pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija
- Sonkhla pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čhīanmai pilsēta Taizemē (เชียงใหม่, Chiang Mai), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čhonburī pilsēta Taizemē, Bangkokas līča austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 183300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Nonthaburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Samutprākāna pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Surātthānī pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Nakhonsītammarāta pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Nakhonpathoma pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 120800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Khonkēna pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 141200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čanthaburī pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 86500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Rajona pilsēta Taizemē, Siāmas līča piekrastē, provinces administratīvais centrs, 106700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Uborātčhatānī pilsēta Taizemē, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 106600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Nakhonratčhasīma pilsēta Taizemē, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 204600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Udonthānī pilsēta Taizemē, valsts ziemeļaustrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 222400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Lampāna pilsēta Taizemes ziemeļu daļā ("Lampang"), provinces administratīvais centrs, Vangas kreisajā krastā, 147800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Aruša pilsēta Tanzānijā (_Arusha_), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 233000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Babati pilsēta Tanzānijā (_Babati_), provinces administratīvais centrs
- Iringa pilsēta Tanzānijā ("Iringa"), provinces administratīvais centrs, 55500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kigoma pilsēta Tanzānijā ("Kigoma"), valsts rietumu daļā, Tangaņikas ezera austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Mtvara pilsēta Tanzānijā ("Mtwara"), valsts dienvidrietumu daļā, osta Indijas okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Morogoro pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 132400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Tanga pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 141700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Singida pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Tabora pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 97200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Mbeja pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidrietumu daļā, provinces administratīvais centrs, 266400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Songea pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 54200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Moši pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļaustrumu daļā, Kilimandžāro provinces administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Mvanza pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, osta Viktorijas ezera dienvidu krastā, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Musoma pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, Viktorijas ezera austrumu piekrastē, Maras provinces administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bukoba pilsēta Tanzānijā, Viktorijas ezera rietumu piekrastē, Kageras provinces administratīvais centrs, 57000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kokbērntauna pilsēta Tērksu un Kaikosas Salās, šīs Lielbritānijas aizjūras teriorijas administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Atakpame pilsēta Togo Republikā (_Atakpamé_), reģiona administratīvais centrs, 68000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Sokode pilsēta Togo Republikā, Centrālā apgabala administratīvais centrs, 101000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Skarboro pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("Scarborough"), Tobāgo autonomās pašvaldības administratīvais centrs, 17000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Ben Arūsa pilsēta Tunisijā, vilājas administratīvais centrs, dienvidrietumos no galvaspilsētas Tunisas
- Monastīra pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sfāksa pilsēta Tunisijas austrumos, vilājas administratīvais centrs, 265100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kairavāna pilsēta Tunisijas Republikā ("Al Qayrawān"), vilājas administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Gafsa pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, 84700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Binzarta pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 114400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kasraina pilsēta Tunisijas rietumos ("Al Qasrayn"), vilājas administratīvais centrs, 439200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tauzera pilsēta Tunisijas rietumos ("Tauzar"), tāda paša nosaukuma oāzē, vilājas administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Nābula pilsēta Tunisijas ziemeļaustrumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bādža pilsēta Tunisijas ziemeļos (_Bājah_), pie Tunisas-Annabas (Alžīrijā) autoceļa, vilājas administratīvais centrs, dibināta 1. gs. p. m. ē.
- Kefa pilsēta Tunisijas ziemeļrietumos ("El Kef"), vilājas administratīvais centrs, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agri pilsēta Turcijā (_Ağri_), ila administratīvais centrs, 107800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aksaraja pilsēta Turcijā (_Aksaray_), ila administratīvais centrs, 186600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ardahana pilsēta Turcijā (_Ardahan_), ila administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Artvina pilsēta Turcijā (_Artvin_), ila administratīvais centrs, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Konja pilsēta Turcijā (_Konya_), ila administratīvais centrs, 967000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Malatja pilsēta Turcijā (_Malatya_), ila administratīvais centrs, 426400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Adapazari pilsēta Turcijā ("Adapazari"), Sakarjas ila administratīvais centrs, 244700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Afjonkarahisara pilsēta Turcijā ("Afyon Kara Hisar"), ila administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.); Afjona
- Amasja pilsēta Turcijā ("Amasya"), ila administratīvais centrs, 91900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Biledžika pilsēta Turcijā ("Bilecik"), ila administratīvais centrs, 51300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bitlisa pilsēta Turcijā ("Bitlis"), ila administratīvais centrs, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bolu pilsēta Turcijā ("Bolu"), ila administratīvais centrs, 131300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burdura pilsēta Turcijā ("Burdur"), ila administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Denizli pilsēta Turcijā ("Denizli"), ila administratīvais centrs, 516000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Erzindžana pilsēta Turcijā ("Erzincan") 1185 m vjl., ila administratīvais centrs, 96500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Erzuruma pilsēta Turcijā ("Erzurum"), Armēnijas kalnienē 1960 m vjl., ila administratīvais centrs, 367200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gaziantepa pilsēta Turcijā ("Gaziantep"), ila administratīvais centrs, 1376400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Giresuna pilsēta Turcijā ("Giresun"), ila administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jalova pilsēta Turcijā ("Yalova"), ila administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jozgata pilsēta Turcijā ("Yozgat"), ila administratīvais centrs, 78300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Izmita pilsēta Turcijā ("Izmit"), Kodžaeli ila administratīvais centrs, osta Marmora jūras Izmitas līča krastā, 248000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Karamana pilsēta Turcijā ("Karaman"), ila administratīvais centrs, 141600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kastamonu pilsēta Turcijā ("Kastamonu"), ila administratīvais centrs, 128500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kilisa pilsēta Turcijā ("Kilis"), ila administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kirikale pilsēta Turcijā ("Kirikkale"), uz austrumiem no Ankaras, Kizilirmakas krastos, ila administratīvais centrs, 192700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kirklareli pilsēta Turcijā ("Kirklareli"), ila administratīvais centrs, 67400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mardina pilsēta Turcijā ("Mardin"), ila administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ordu pilsēta Turcijā ("Ordu"), ila administratīvais centrs, 147900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osmanije pilsēta Turcijā ("Osmaniye"), ila administratīvais centrs, 209300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rize pilsēta Turcijā ("Rize"), ila administratīvais centrs, 104500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Siirta pilsēta Turcijā ("Siirt"), ila administratīvais centrs, 135400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sivasa pilsēta Turcijā ("Sivas"), ila administratīvais centrs, 312600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tokata pilsēta Turcijā ("Tokat"), ila administratīvais centrs, 132400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tundželi pilsēta Turcijā ("Tunceli"), ila administratīvais centrs, 31500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vana pilsēta Turcijā ("Van"), ila administratīvais centrs, 370200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zonguldaka pilsēta Turcijā ("Zonguldak"), ila administratīvais centrs, 109100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Adijamana pilsēta Turcijā (turku: _Adiyaman_, kurdu: _Semsûr_), ila administratīvais centrs, 304600 iedzīvotāju (2018. g.)
- Čanakale pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 111100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiršehira pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 114200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nigde pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 118200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dizdže pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 135600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tekirdāga pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 150100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ušaka pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 187900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čoruma pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 231100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gimišhane pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 32400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elaziga pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 347900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Batmana pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bajburta pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bartina pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hakari pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Širnaka pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 63300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mugla pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 64700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čankiri pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 74200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Muša pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 81800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nevšehira pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 92100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bingela pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 98400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Igdira pilsēta Turcijas austrumos, ila administratīvais centrs, 82700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dijarbakira pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Diyarbakir"), Tigras krastos, ila administratīvais centrs, 1300000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Antakja pilsēta Turcijas dienvidos (_Antakya_), Hatajas ila administratīvais centrs, 217000 iedzīvotāju (2013. g.), senajos laikos bija zināma kā Antioha jeb Antiohija
- Mersina pilsēta Turcijas dienvidos (_Mersin_), ila administratīvais centrs, 624000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Adana pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Isparta pilsēta Turcijas dienvidrietumos ("Isparta") 1035 m vjl., ila administratīvais centrs, 222500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ajdina pilsēta Turcijas dienvidrietumu daļā (_Aydın_), ila administratīvais centrs, 207500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antalja pilsēta Turcijas Republikā (_Antalya_), ila administratīvais centrs, 775000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Samsuna pilsēta Turcijas Republikā ("Samsun"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 605300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kahramanmaraša pilsēta Turcijas Republikā, ila administratīvais centrs, 443600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šanliurfa pilsēta Turcijas Republikā, ila administratīvais centrs, 526200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kajseri pilsēta Turcijas Republikas vidienē (_Kayseri_), ila administratīvais centrs, 1043000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trabzona pilsēta Turcijas Republikas ziemeļaustrumos, ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 1254400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Balikesira pilsēta Turcijas rietumos ("Balikesir"), ila administratīvais centrs, 267900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Manisa pilsēta Turcijas rietumos ("Manisa"), Gedizas upes ielejā, ila administratīvais centrs, 309000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kitahja pilsēta Turcijas rietumos, ila administratīvais centrs, 213000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Izmira pilsēta Turcijas rietumu daļā ("Izmir"), pie Egejas jūras, ila administratīvais centrs, 2606000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Eskišehira pilsēta Turcijas rietumu daļā, ila administratīvais centrs, 599800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karsa pilsēta Turcijas ziemeļaustrumos ("Kars"), netālu no Armēnijas robežas, ila administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sinopa pilsēta Turcijas ziemeļos ("Sinop"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 38600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bursa pilsēta Turcijas ziemeļrietumos (_Bursa_), ila administratīvais centrs, 1704000 iedzīvotāju (2013. g.); Brusa
- Edirne pilsēta Turcijas ziemeļrietumos ("Edirne"), pie Grieķijas robežas, ila administratīvais centrs, 148500 iedzīvotāju (2013. g.); senāk saucās - Adrianopole, dibināta 117. g. kā Hadrianopolis
- Karabika pilsēta Turcijas ziemeļu daļā, ila administratīvais centrs, 110300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Balkanabata pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2004. g.); Nebitdaga
- Bereketa pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kopetdaga grēdas ziemeļrietumu atzara ieplakā, rajona administratīvais centrs, 24500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Dašoguza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajeta administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2004. g.); Tašauza
- Tirkmenabata pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajeta administratīvais centrs, 256000 iedzīvotāju (2004. g.); Čardžova; līdz 1940. g. - Čardžuja
- Mari pilsēta Turkmenistānā, tās dienvidu daļā, pie Murgabas upes un Karakuma kanāla, vilajeta administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Anaņjiva pilsēta Ukrainā (_Anan’iv_, _Ананьїв_), Odesas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Apostolove pilsēta Ukrainā (_Апостолове_), Dņepropetrovskas apgabala dienvidrietumos, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls
- Ternopiļa pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 217100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kropivnicka pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 234300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rivne pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 250300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Černivci pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 258800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žitomira pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čerkasi pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 285600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Poltava pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 296760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dnipro pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.)
- Hmeļnicka pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vinnica pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 371700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohoduhiva pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, jūras un upes osta Melnās jūras Bugas limāna krastā, apgabala administratīvais centrs, 496200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čornobiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Brovari pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 98200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohuslava pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava
- Bobrineca pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Simferopole pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomās Republikas administratīvais centrs, 362400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Priviļļe pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bolhrada pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
- Berežani pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beršada pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lucka pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala administratīvais centrs, 215000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hersona pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, apgabala administratīvais centrs, 299000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Odesa pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, osta Melnās jūras ziemeļrietumu krastā, apgabala administratīvais centrs, 1016000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ivanofrankivska pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.)
- Ļviva pilsēta Ukrainas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 730300 iedzīvotāju (2013. g.), 1772.-1918. g. saucās Lemberga
- Sumi pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala administratīvais centrs, 269200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Harkiva pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas, Lopaņas, Udas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1442500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Černihiva pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Desnas labajā krastā, 296000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vāda pilsēta un oāze Alžīrijas austrumos (_El Oued_), vilājas administratīvais centrs, 134700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Puentapitra pilsēta un osta Gvadelupā ("Pointe-a-Pitre"), Francijas aizjūras reģiona Gvadelupas administratīvais centrs, 26100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Vilemstade pilsēta un osta Kirasao salā, Nīderlandes aizjūras teritorijā "Nīderlandes Antiļas" ("Willemstad"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hāga pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā _'s-Gravenhage, Den Haag_, angļu val. _The Hague_), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debrecena pilsēta Ungārijā ("Debrecen"), Hajdū-Biharas meģes administratīvais centrs, 203900 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1912. g.)
- Heveša pilsēta Ungārijā ("Heves"), meģes administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miškolca pilsēta Ungārijā ("Miskolc"), Boršoda-Abaūjas-Zemplēna meģes administratīvais centrs, 161300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Segeda pilsēta Ungārijā ("Szeged"), Čongrādas meģes administratīvais centrs, 161900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Solnoka pilsēta Ungārijā ("Szolnok"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sombatheja pilsēta Ungārijā ("Szombathely"), Vašas meģes administratīvais centrs, 77600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tolna pilsēta Ungārijā ("Tolna"), meģes administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zalaegersega pilsēta Ungārijā ("Zalaegerszeg"), Zalas meģes administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kečkemēta pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģes administratīvais centrs, 112100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pēča pilsēta Ungārijā, Baraņas meģes administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēkēščaba pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģes administratīvais centrs, 60600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sēkešfehērvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģes administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tatabāņa pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģes administratīvais centrs, 67000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ērda pilsēta Ungārijā, Peštas meģes administratīvais centrs, 63300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīreģhāza pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģes administratīvais centrs, 118200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapošvāra pilsēta Ungārijas dienvidrietumos, pie Kapošas upes, Šomoģas meģes administratīvais centrs, 64900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vesprēma pilsēta Ungārijas rietumu daļā, meģes administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Egera pilsēta Ungārijas ziemeļos ("Eger"), Hevešas meģes administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģēra pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Artigasa pilsēta Urugvajā (_Artigas_), departamenta administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Salto pilsēta Urugvajā ("Salto"), departamenta administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Takvarembo pilsēta Urugvajā ("Tacuarembo"), departamenta administratīvais centrs, 51200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Maldonado pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 54600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Rivera pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Paisandu pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2004. g.)
- Melo pilsēta Urugvajā, Serrolargo departamenta administratīvais centrs, 50600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Mersedesa pilsēta Urugvajā, Sorjano departamenta administratīvais centrs, 42000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Namangana pilsēta Uzbekistānā ("Namangan"), Fergānas ielejas ziemeļos, pie Ziemeļu Fergānas kanāla, vilojata administratīvais centrs, 484900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Andidžona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilajeta administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana
- Urganča pilsēta Uzbekistānā, Horezmas vilojata administratīvais centrs, 138600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Nukusa pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas administratīvais centrs, 240700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Karši pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilojata administratīvais centrs, 204700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Gulistona pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilajeta administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Džizaha pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 131500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Navoji pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 138100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Fergāna pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 183000 iedzīvotāju (2001. g.); Skobeļeva (1907.-1924. g.)
- Buhāra pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 249000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Samarkanda pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 312900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Diseldorfa pilsēta Vācijā (_Düsseldorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvais centrs, atrodas pie Diseles ietekas Reinā, 598700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hannovere pilsēta Vācijā (_Hannover_), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Minstere pilsēta Vācijā (_Muenster_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, apgabala administratīvais centrs, 299700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Magdeburga pilsēta Vācijā ("Magdeburg"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zārbrikene pilsēta Vācijā ("Saarbruecken"), Zāras federālās zemes administratīvais centrs, 177200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valdminhene pilsēta Vācijā ("Waldmuenchen"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vīsbādene pilsēta Vācijā ("Wiesbaden"), Hesenes federālās zemes administratīvais centrs, 273900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drēzdene pilsēta Vācijas austrumu daļā ("Dresden"), Saksijas federālās zemes administratīvais centrs, Elbas krastos, 530800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štutgarte pilsēta Vācijas dienvidrietumos (_Stuttgart_), Nekāras krastos, Bādenes-Virtenbergas federālās zemes administratīvais centrs, 598000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Minhene pilsēta Vācijas dienvidu daļā (_München_), Īzaras krastos, Bavārijas federālās zemes administratīvais centrs, 1407800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ķīle pilsēta Vācijas ziemeļos ("Kiel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes administratīvais centrs, atrodas Baltijas jūras piekrastē, 241500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Liganvila pilsēta Vanuatu, Sanmas provinces administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (1999. g.)
- Barinasa pilsēta Venecuālā, Meridas Kordiljeras piekājē, štata administratīvais centrs, 307400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Kartjē pilsēta Venecuēlā ("Āmazonas"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Koro pilsēta Venecuēlā ("Coro"), Falkonas štata administratīvais centrs, 158300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kumana pilsēta Venecuēlā ("Cumana"), Sukres štata administratīvais centrs, 235300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Laasunjona pilsēta Venecuēlā ("La Asuncion"), Nueva Esparta štata administratīvais centrs, atrodas Karību jūras Margaritas salā, 28500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Lagvaira pilsēta Venecuēlā ("La Guaira"), Vargasas štata administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lostekesa pilsēta Venecuēlā ("Los Teques"), Karību Andos 1169 m vjl., Mirandas štata administratīvais centrs, 236500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Merida pilsēta Venecuēlā ("Merida"), štata administratīvais centrs, 230000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Puertoajakučo pilsēta Venecuēlā ("Puerto Ayacucho"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sankarlosa pilsēta Venecuēlā ("San Carlos"), Kohedesas štata administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sanfelipe pilsēta Venecuēlā ("San Felipe"), Jarakujas štata administratīvais centrs, 118600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanfernando de Apure pilsēta Venecuēlā ("San Fernando de Apure"), Apures štata administratīvais centrs, 202700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanhuana de los Morrosa pilsēta Venecuēlā ("San Juan de los Morros"), Gvariko štata administratīvais centrs, 120100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Truhiljo pilsēta Venecuēlā ("Trujillo"), štata administratīvais centrs, 46300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Tukupita pilsēta Venecuēlā ("Tucupita"), Delta Amacuro štata administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Valensija pilsēta Venecuēlā (spāņu valodā "Valencia"), Andos 482 m virs jūras līmeņa, Karabobo štata administratīvais centrs, 1,5 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Barselona pilsēta Venecuēlā, Ansoategi štata administratīvais centrs, 704000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sjudadbolivara pilsēta Venecuēlā, Bolivaras štata administratīvais centrs, 313000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Gvanare pilsēta Venecuēlā, Portugesas štata administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kabimasa pilsēta Venecuēlā, Sulijas štata administratīvais centrs, 214000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sankristobala pilsēta Venecuēlā, Tačiras štata administratīvais centrs, 307000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Maturina pilsēta Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Maturin"), Monagasas štata administratīvais centrs, 542300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Marakaja pilsēta Venecuēlas ziemeļos (sp. val. "Maracay"), Karību Andos 457 m vjl., Aragvas štata administratīvais centrs, 400000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Barkisimeto pilsēta Venecuēlas ziemeļos, Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
- Marakaibo pilsēta Venecuēlas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Maracaibo"), Sulijas štata administratīvais centrs, Venecuēlas 2. lielākā pilsēta, 2072000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kontho pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Mito pilsēta Vjetnamā ("My Tho"), osta Mekongas deltā, provinces administratīvais centrs, 220000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Fanthjeta pilsēta Vjetnamā ("Phan Thiet"), Dienvidķīnas jūras piekrastē, Biņthuonas departamenta administratīvais centrs, 146000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Viņa pilsēta Vjetnamā ("Vinh"), Ngeanas provinces administratīvais centrs, 490000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Vjetči pilsēta Vjetnamā, Honas labajā krastā, Futho provinces administratīvais centrs, 284000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bakzana pilsēta Vjetnamā, provinces administratīvais centrs
- Benče pilsēta Vjetnamā, provinces administratīvais centrs, Mekongas atzara grīvlīča krastā
- Bakljeu pilsēta Vjetnamas dienvidos, provinces administratīvais centrs
- Kaobana pilsēta Vjetnamas ziemeļaustrumos ("Cao Bang"), provinces administratīvais centrs, 84400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bakkana pilsēta Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, provinces administratīvais centrs
- Laokaja pilsēta Vjetnamas ziemeļos ("Lao Cai"), pie Ķīnas robežas, provinces administratīvais centrs, 98400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Lanšona pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Lang Son"), Kikungas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Thaņhoa pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Thanh Hoa"), provinces administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tujenkuana pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā, Lo upes labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bakniņa pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs
- Livingstona pilsēta Zambijā ("Livingstone"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, 97500 iedzīvotāju (2000. g.); Maramba
- Ndola pilsēta Zambijā ("Ndola"), Koperbeltas provinces administratīvais centrs 1268 m vjl., 374800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čipata pilsēta Zambijā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kasama pilsēta Zambijā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 74200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Beitbridža pilsēta Zimbabvē, Dienvidmatabelelendas provinces dienvidos, Limpopo upes kreisajā krastā
- Mutare pilsēta Zimbabvē, Manikalendas provinces administratīvais centrs, 152100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Masvingo pilsēta Zimbabvē, Masvingo provinces administratīvais centrs, 57500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Gveru pilsēta Zimbabvē, Midlendsas provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bulavajo pilsēta Zimbabvē, provinces administratīvais centrs, 676800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Činhoji pilsēta Zimbabvē, Rietummašonalendas provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā
- Halmstade pilsēta Zviedrijā (_Halmstad_), Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai
- Krišanstade pilsēta Zviedrijā (_Kristianstad_), Skones lēnes administratīvais centrs, 35700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Upsāla pilsēta Zviedrijā (_Uppsala_), lēnes administratīvais centrs, 140500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vekše pilsēta Zviedrijā (_Vekše_), Krūnuberjas lēnes administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Visbija pilsēta Zviedrijā (_Visby_), Gotlandas salas rietumu krastā, Gotlandes lēnes administratīvais centrs, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lūleo pilsēta Zviedrijā, Botnijas līča ziemeļrietumu piekrastē, Norbotenas lēnes administratīvais centrs, 46600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fāluna pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Linšēpinga pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Estešunda pilsēta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes administratīvais centrs, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Erebrū pilsēta Zviedrijā, lēnes administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- Nīšēpinga pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes administratīvais centrs, osta Baltijas jūras krastā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kārlstade pilsēta Zviedrijā, Vēnerna ziemeļu piekrastē, Vermlandes lēnes administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ūmeo pilsēta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Burosa pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 66300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vesterosa pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnes administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jenšēpinga pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Kalmara pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos, lēnes administratīvais centrs, osta Kalmaras šauruma krastā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gēteborga pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos, pie Gētas ietekas Kategatā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 540100 iedzīvotāju (2010. g.), lielākā Zviedrijas osta; Jēteborga
- Gibraltāra Pilsēta, Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Gibraltārs" administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju, 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Spānijas pilsētas Lanilejas de la Konsepsjonas
- diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces
- policijas iecirknis pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība
- Palana Pilsētciemats Krievijas Kamčatkas novadā, bijušais Korjaku autonomā apgabala administratīvais centrs, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.)
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas
- pirtkurīši pirtskurīši (rudmieses, sarkanigas sēnes)
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m)
- kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- bēguma straume plūdmaiņu straume, kuras laikā ūdens masas var atstāt krastu ar ātrumu līdz 10 jūras jūdzēm stundām
- bīčs Pludmale
- pļažs Pludmale
- pludmalis Pludmale
- plūdmalis Pludmale
- bīčotājs Pludmales volejbola spēlētājs
- bīčvolejbolists Pludmales volejbolists; bīčists
- bīčs Pludmales volejbols
- bīčvolejbols Pludmales volejbols
- bosabols pludmales volejbols uz piepūšama batuta
- bīčvolejs Pludmales volejbols; katrā komandā ir divi spēlētāji, spēle notiek smilšu laukumā
- kadmioze Pneimokonioze, kas radusies pēc kadmija putekļu ieelpošanas
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (cariskajā Krievijā); policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā cariskajā Krievijā)
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra
- getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros
- Upmaļi Porečje - apdzīvota vieta Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 61 km no Krāslavas un 25 km no Dagdas
- korehidors Portugālē administrators
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Madeiras autonomais reģions Portugāles Republikas autonoms reģions, atrodas Atlantijas okeānā \~1200 km uz dienvidrietumiem no valsts kontinentālās daļas, administratīvais centrs — Funšala, platība — 801 kvadrātkilometrs, 267800 iedzīvotāju (2011. g.), 11 municipalitātes
- Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria
- Bamingi-Bangorana prefektūra Centrālāfrikas Republikā, administrtīvais centrs - Ndele, robežojas ar Vakagas, Augškoto, Vakas un Nana-Grebizi prefektūru, kā arā ar Čadas Republiku
- radiācijas izturīgi stikli pret γ starojumu izturīgi stikli, to sastāvā ietilpst svina, bismuta vai volframa oksīdi; lēnos neitronus absorbē stikli, kas satur kadmija oksīdu (CdO) un bora oksīdu (B~2~O~3~)
- patrulēšana Pretzemūdeņu aviācijas lidmašīnu darbība
- prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu
- marka priekšējās atdures iespiedmašīnā
- Lactarius deliciosus priežu rudmiese
- anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks
- administratīvā aizturēšana procesuāls piespiedu līdzeklis administratīvā pārkāpuma procesā; aizturētajai personai ir tiesības pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo darba devējam
- menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats)
- dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols protokols, kurš ļauj tīkla administratoriem centralizēti pārvaldīt un automatizēt _IP_ adrešu organizāciju datoru tīklos
- Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku
- čangvads Province - administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Taizemē
- Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Limpopo Province Dienvidāfrikas Republikā ("Limpopo"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Polokvane, platība - 123900 kvadrātkilometru, 5227200 iedzīvotāju (2009. g.)
- Mpumalana Province Dienvidāfrikas Republikā ("Mpumalanga"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Mbombela, platība - 79490 kvadrātkilometru, 3606800 iedzīvotāju (2009. g.)
- Austrumkāpa province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. _Oos-Kaap_, angļu val. _Eastern Cape_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bhišo, platība - 169580 kvadrātkilometru, 6648600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Rietumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Wes-Kaap", angļu val. "Western Cape"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Keiptauna, platība - 129370 kvadrātkilometru, 5356900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Aurora province Filipīnās (_Aurora_), Lusonas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Balera
- Austrumnegrosa province Filipīnās (_Negros Oriental_), Negrosas salas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dumagete
- Pangasinana province Filipīnās, Ilokosas reģiona dienvidos, daļēji aptver Lingajenas līci, robežojas ar Launionas provinci, kā arī ar Kordiljeras administratīvo, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
- Abra province Filipīnās, Kordiljeras administrtīvajā reģionā, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs Bangeda
- Bengeta province Filipīnās, Lusonas salā, Kordiljeras administratīvajā reģionā
- Augšogove province Gabonā (_Haut-Ogoouē_), robežojas ar Ogoves-Lolo un Ogoves-Ivindo provinci, kā arī ar Kongo Republiku, administratīvais centrs - Fransvila
- Austrumu province province Kamerūnā (_l'Est, Province de_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bertva
- Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci
- Britu Kolumbija province Kanādas dienvidrietumos pie Klusā okeāna ("British Columbia"), administratīvais centrs — Viktorija, platība — 944735 kvadrātkilometri, 4511000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Austrumu province province Kenijā (_Mashariki_), atrodas valsts ziemeļu un vidusdaļā, administratīvais centrs - Kerugaja
- Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
- Augšvele province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Uele_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administrtīvais centrs - Isiro
- Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji
- Gaņsu Province Ķīnā ("Gansu"), Huanhes augšteces rajonā, platība 425800 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Laņdžou, reljefs kalnains
- Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas
- Hubei Province Ķīnā ("Hubei"), platība - 185900 kvadrātkilometru, 57230000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Uhaņa
- Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
- Aņhui province Ķīnas austrumu daļā (_Anhui_), Jandzi lejteces rajonā, platība - 130000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Hefei
- Hebei Province Ķīnas austrumu daļā ("Hebei"), platība - 187700 kvadrātkilometru, 71850000 iedzīvotāju (2012. g.), administratīvais centrs - Šidzjadžuana
- Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
- Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
- Hunaņa province Ķīnas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Čanša, daļēji līdzenums, kurā nodarbojas ar lauksaimniecību, daļēji kalnu rajons ar mežiem un minerālu ieguvi
- Juņnaņa province Ķīnas dienvidos, platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu)
- Guidžou Province Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Guizhou"), administartīvais centrs - Guijana, platība - 176167 kvadrātkilometri, 37750000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m
- Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons
- Liaonina Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Liaoning"), Dzeltenās jūras piekrastē, platība - 230000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Šeņjana
- Dzjiliņa Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība - 290000 kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Čančuņa
- Frīzlande Province Nīderlandes ziemeļrietumos ("Friesland"), platība - 3349 kvadrātkilometri, 646300 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Leuvardena
- Haiberpahtunhva Province Pakistānā ("Khyber Pakhtunkhwa"), atrodas tās teritorijas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Pešāvara, platība - 74521 kvadrātkilometrs, 20215000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Pendžāba Province Pakistānā ("Punjab"), atrodas tās teritorijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Lahora, platība - 205344 kvadrātkilometri, 102179000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sinda Province Pakistānā ("Sindh"), atrodas tās teritorijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Karāči, platība - 140914 kvadrātkilometri, 51377000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Beludžistāna Province Pakistānā, atrodas tās teritorijas dienvidrietumos, administratīvais centrs – Kveta, platība – 347190 kvadrātkilometru, 11935000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Austrumsepika province Papua-Jaungvinejā (_East Sepik_), Jaungvinejas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vevaka
- Austrumu kalniene province Papuā-Jaungvinejā (_Eastern Highlands_), atrodas valsts vidienē, robežojas ar Madangas, Morobes, Gallfas un Simbu provinci, administratīvais centrs - Goroka
- Austrumu province province Sjerraleones Republikā (_Eastern_), administratīvais centrs - Kenema, robežojas ar Dienvidu un Ziemeļu provinci, kā arī ar Gvineju un Libēriju
- Austrumu province province Šrilankā (_Eastern Province_), atrodas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Batikaloa
- Biņdiņa Province Vjetnamas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Kujņona ("Quy Nhon"), platība - 6025 kvadrātkilometri, 1510000 iedzīvotāju (2013. g)
- Austrumu province province Zambijā (_Eastern Province_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Čipata
- Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
- Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
- publisko tiesību subjekts publisko tiesību juridiskā persona tās orgāna vai cita tāda institucionāla veidojuma personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja
- Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas
- Apencelles-Innerrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Apencelle, valoda - vācu, ticīgie - katoļi
- Apencelles-Auserrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Hērizava, valoda - vācu, ticīgie - protestanti, katoļi
- tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki
- Arābijas jūra pusslēgtā jūra Indijas okeānā (_Arabian sea_), starp Arābijas un Indostānas pussalu, platība - 3683 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 2734 m, lielākais - 5203 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,1 m
- pusudmala Pusvadmala
- bambaziņš Pusvadmalas audums
- bambažiņš Pusvadmalas audums
- pusvadmalkārta Pusvadmalas uzvalks
- maydey Radiosignāls sauciens pēc palīdzības, ko lieto uz kuģiem un lidmašīnās
- pamatdarbības izmaksas rādītājs, ko aprēķina, summējot ražošanas izmaksas un administrācijas izmaksas, kuras radušās uzņēmuma normālā tirdzniecības procesā
- lielais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Vanessa atlanta"), saukts arī par admirāli
- servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
- Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm
- Aghstafas rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağstafa rayonu_), atrodas valsts ziedmeļrietumos
- raķešlidmašīna Raķešnesēja lidmašīna
- džets Reaktīvā lidmašīna
- strūklene Reaktīvā lidmašīna
- strūkllidmašīna Reaktīvā lidmašīna
- raķešlidmašīna Reaktīva lidmašīna, kurā pamatdzinējs ir raķešdzinējs
- ramjet Reaktīvais dzinējs, kurā gaisa plūsmu rada lidmašīnas kustība
- kubiskais tetraedrs regulārs četrskaldnis, kura skaldnes ir vienādmalu trijstūri
- Austrumu reģions reģions Burkinafaso austrumos (_Est_), robežojas ar Centra-Austrumu, Centrālo Plato un Sāhelas reģionu, kā arī ar Nigēru, Beninu un Togo, administratīvais centrs - Fada Ngurma
- Adžēra-Lamī reģions Čadā (_Hadjer-Lamis_, حجر لميس), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Masakori
- Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
- Bata reģions Čadā, robežojas ar Borku-Ennedi-Tībestī, Vādī Fira, Vadaji, Gera, Adžēra-Lamī un Kanema reģionu, administratīvais centrs - Ati
- Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
- Augšdemerara/Berbisa reģions Gajānā (_Upper Demerara/Berbice_), administratīvais centrs - Lindena
- Augštakutu/Augšesekibo reģions Gajānā (_Upper Takutu/Upper Essequibo_), valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Letema
- Austrumu reģions reģions Ganā (_Eastern_), robežojas ar Voltas, Lielās Akras, Centrālo un Ašanti reģionu, administratīvais centrs - Koforidua
- Abruco reģions Itālijā (_Regione Abruzzo_), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra
- Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
- Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
- Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
- Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
- Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu
- Adamava reģions Kamerūnā, administratīvais centrs Ngaundere, robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Centra un Austrumu reģionu, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
- Austrumi reģions Kamerūnas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bertva, robežojas ar Dienvidu un Centra reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Rebubliku un Kongo Republiku
- Augšsasandra reģions Kotdivuāras Republikā (_Haut-Sassandra_), administratīvais centrs - Daloa
- Bafinga reģions Kotdivuāras Republikā, atrodas valsts rietumos, administratīvais centrs - Tuba
- Bandamas Ieleja reģions Kotdivuāras Republikā, robežojas ar Savannas, Zanzānas, Nzi-Komoe, Marahue un Vorodugu reģionu, administratīvais centrs - Bvake
- Guansji Džuanu autonomais reģions reģions Ķīnas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m
- Apurimaka reģions Peru dienvidu daļā (_Apurimac_), administratīvais centrs - Abankaja
- Reinzeme-Pfalca Reinzemes-Pfalcas zeme - Vācijas federālā zeme ("Rheinland-Pfalz"), platība - 19847 kvadrātkilometri, 4061000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Mainca
- čarterreiss reiss, ko transportlīdzeklis (gk. lidmašīna) veic pēc nomas līguma
- grēdots zemūdens reljefs reljefs, ko veido gari, šauri, paralēli akumulācijas paaugstinājumi un kas veidojies, stiprām plūdmaiņu straumēm iedarbojoties uz smilšainu jūras dibenu
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā)
- RSEBAA Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
- badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.)
- rodmens Rodmenis - gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa
- Rodrigesa Rodrigesas salas reģions - autonoma teritorija Maurīcijas Republikas sastāvā, ("Rodrigues" / "Rodrigues Island Region"), administratīvais centrs - Portmaturina, platība - 109 kvadrātkilometri, 40000 iedzīvotāju (2006. g.)
- piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas
- raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā
- Vatikāna Pilsētvalsts Romas katoļu baznīcas reliģiski administratīvais, organizatoriskais centrs (itāliešu valodā "Vaticano"), teritoriāli niecīga absolūta teokrātiska monarhija, 826 iedzīvotāji (2009. g.)
- kūrija Romas pāvesta varas centrālo iestāžu kopums; baznīcas administrācijas iestāžu kopums
- kopotājveltnis Rotāciju iespiedmašīnās iekārtota ierīce vairāku lokšņu uzkrāšanai, kuras novada izlicējā
- Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
- rūsmatis Rudmatis
- rūzmatis Rudmatis
- svila Rudmatis, sarkangalvis
- svile Rudmatis, sarkangalvis
- rudene rudmiese
- jurmiesis Rudmiese
- jurmiezis Rudmiese
- rozene Rudmiese
- rudele Rudmiese
- rudmiesa Rudmiese
- rudmiesēte Rudmiese
- rudmieze Rudmiese
- rudzumiese Rudmiese
- sivēngaļa Rudmiese
- Phoenicurus erythronotus rudmuguras erickiņš
- Cossypha semirufa rudmuguras sārtčakstīte
- ruka Rukata - vadmalas velšanas aizgādne, gars
- falcaparāts ruļļu drukas iespiedmašīnas palīgiekārta, kas nodrošina papīra loksnes vadīšanu
- locīšanas sekcija ruļļu iespiedmašīnas sastāvdaļa lokšņu nogriešanai no ruļļa un burtnīcu locīšanai
- krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs
- vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs
- kersey Rupja krustā austa vadmala vai vilnas drāna
- mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras)
- dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji viendabīgās (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
- mājdrēbes Sadzīves ģērbi, kas paredzēti valkāšanai mājās (piem., priekšauts, peldmētelis); mājģērbi
- Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.)
- administratīvs saistīts ar administrāciju, pārvaldi; administrācijai, pārvaldei raksturīgs
- vazomotorisks saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazdmotors
- Saksija Saksijas brīvvalsts - Vācijas federālā zeme ("Sachsen"), platība - 18416 kvadrātkilometri, 4296000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Drēzdene
- Saksija-Anhalte Saksijas-Anhaltes zeme - Vācijas federālā zeme ("Sachsen-Anhalt"), platība - 20445 kvadrātkilometri, 2494000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Magdeburga
- parish Sākumā baznīcas draudze, bet no 1601. g. arī administratīvi zemākā pašvaldības vienība Anglijā
- Bornholma sala Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (angļu val. _Bornholm_), Dānijas Galvaspilsētas reģiona teritorija, platība - 588 kvadrātkilometri, 43200 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Renne, osta
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
- Basilana sala Filipīnu dienvidu daļā, starp Sulu un Mindanao jūru, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, izņemot salas ziemeļu daļu ap Isabelas pilsētu, kas administratīvi ietilpst Zamboganas pussalas reģionā
- Manhetena sala Hudzonas upē un Ņujorkas pilsētas administratīvais rajons, ASV, platība - 35 kvadrātkilometri; Manhatana
- Mena sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. _Isle of Man_), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala
- Hokaido sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens
- Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
- Niue sala Klusajā okeānā ("Niue"), Polinēzijā, uz austrumiem no Tongas, Jaunzēlandes valdījums, platība - 263 kvadrātkilometri, 1354 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Alofi, administratīvais iedalījums - 14 ciemu
- Džērsija sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
- Montserrata sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā)
- Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona
- Nevisa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna
- Sentkitsa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera
- Novadnieki Saldus novada apdzīvotās vietas "Draudzība" bijušais nosaukums, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
- Salta Saltas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Salta" / "Provincia de Salta"), platība - 155488 kvadrātkilometri, 1267300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m
- Admiralitātes salas salu grupa Klusā okeāna rietumos (40 salas, angļu val. "Admiralty Islands") Bismarka arhipelāgā uz ziemeļiem no Jaungvinejas salas, ietilpst Papuā-Jaungvinejā, apdzīvo papuasi
- Māršala Salas salu valsts Klusajā okeānā (angļu val. “Marshall Islands”), Māršala Salu Republika, platība — 181,3 kvadrātkilometri, 65859 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta — Madžuro, administratīvais iedalījums — 24 pašvaldības
- Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu
- Sansalvadora Salvadoras galvaspilsēta (sp. val. "San Salvador"), departamenta administratīvais centrs, atrodas vulkāna piekājē 682 m vjl., 543000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns
- nams samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas; arī attiecīgā iestāde, uzņēmums
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu
- Sandarišķi Sandariškas, apdzīvota vieta Naujenes pagastā, kas padomju laikā bija atsevišķas ciema padomes administratīvais centrs
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts
- Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis
- vadmalbaķis Saritināts vadmalas audums
- svilis Sarkangalvis, rudmatis
- rižijs Sarkanmatis, rudmatis
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- davelt Savelt (vadmalu)
- selfmademan Selfmēdmens
- kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi
- noms Senās Ēģiptes galvenās administratīvās vienības grieķiskais nosaukums
- sinedrijs Senās Jūdejas vecāko padome septiņdesmit cilvēku sastāvā, kam bija arī tiesas un administratīvās funkcijas
- Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Palmira senpilsēta Sīrijas tusksneša oāzē ("Palmyra"), netālu no tagadējās Tadmoras, radusies I gt. p. m. ē., Palmiras valsts centrs līdz III gs. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi
- Senpjēra Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopienas administratīvais centrs, 5500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
- Vojvodina Serbijas Republikas autonomais novads, administratīvais centrs - Novi Sada, platība - 21506 kvadrātkilometri, 1979000 iedzīvotāju (2008.)
- heksagramma Sešstūra zvaigzne, kas izveidota no diviem vienādmalu trijstūriem, piem., Dāvida zvaigzne
- atmiņas pārvaldības bloks shēma, kas pārveido virtuālās atmiņas adreses reālās atmiņas adresēs, kā arī veic citas atmiņas administratīvās vadības funkcijas
- rumbucis sieviešu svārki no ļoti rupjas vadmalas
- lonžerons Sijai līdzīgs garenvirziena elements (karkasos) lidmašīnas spārnā, kas padara to stabilu
- Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti
- Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Eumerus strigatus sīpolu ziedmuša
- administratīvā atstumtība situācija, kurā dalību valsts vai pašvaldības programmās un pakalpojumu saņemšanu nosaka ierobežojoši administratīvi un/vai organizatoriski nosacījumi, nevis iedzīvotāju vajadzības un atbilstība programmu un pakalpojumu saņemšanas kritērijiem
- Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju
- Boforta skala skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai ballēs pēc vēja iedarbības uz priekšmetiem vai pēc jūras viļņošanās, no 0 (klusums) līdz 12 (orkāns); skalu izstrādājis angļu admirālis Boforts (1774.-1857. g.)
- leptoceridae Slaidmaksteņu dzimta
- leptocerus Slaidmaksteņu dzimtas ģints
- mystacides Slaidmaksteņu dzimtas ģints
- triaenodes Slaidmaksteņu dzimtas ģints
- laiskummaiss Sliņķis; laidmaiss
- Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru
- aviovienība Smago bumbvedēju daļas apakšvienība, kas sastāv no dažām lidmašīnām
- zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae")
- dolichopodidae Smaragdmušu dzimta
- tryptichus Smaragdmušu dzimtas ģints
- sociālā administrēšana sociālās politikas administratīvā procesa nodrošināšana un pārvaldība
- ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro
- Bahi solončaks Tanzānijā, Singidas un Dodomas provincē jeb administratīvajā rajonā
- pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs
- delma garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no delma plecgala virsotnes līdz plaukstas locītavai (līdz īlai); virskreklu lielumu skalas vadmērs
- kājas garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no kājstakles līdz pēdapakšu līmenim; bikšu lielumu skalas vadmērs
- Lapzeme Somijas lielākais reģions, kas aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 98984 kvadrātkilometri, 180800 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Rovaniemi
- Dienvidpohjanmā Somijas reģions, platība - 14000 kvadrātkilometru, 192700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Seinejoki
- Pirkanmā Somijas reģions, platība - 14469 kvadrātkilometri, 505700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Tampere
- Dienvidsavo Somijas reģions, platība - 18768 kvadrātkilometri, 150700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Mikeli
- Vidussomija Somijas reģions, platība - 19950 kvadrātkilometru, 275900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Jiveskile
- Ziemeļsavo Somijas reģions, platība - 20367 kvadrātkilometri, 248200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kuopio
- Ziemeļkarēlija Somijas reģions, platība - 21584 kvadrātkilometri, 164900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Joensū
- Kainū Somijas reģions, platība - 24453 kvadrātkilometri, 78600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kajāni
- Dienvidrietumsomija Somijas reģions, platība - 2800 kvadrātkilometru, 474100 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Turku
- Ziemeļpohjanmā Somijas reģions, platība - 37149 kvadrātkilometri, 406500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Oulu
- Kimenlākso Somijas reģions, platība - 5595 kvadrātkilometri, 178900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kouvola
- Kantaheme Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 174900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Hemēnlinna
- Viduspohjanmā Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 68900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kokola
- Peijetheme Somijas reģions, platība - 6257 kvadrātkilometri, 201500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lahti
- Dienvidkarēlija Somijas reģions, platība - 6873 kvadrātkilometri, 131300 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lapēnranta
- Pohjanmā Somijas reģions, platība - 7932 kvadrātkilometri, 181600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Vāsa
- Satakunta Somijas reģions, platība - 8412 kvadrātkilometri, 223200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Pori
- Usimā Somijas reģions, platība - 9568 kvadrātkilometri, 1160500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Helsinki
- Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru
- Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Estremaduras autonomais apgabals Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs — Merida, platība — 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.)
- Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (_Andalucia_), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.)
- Galisija Spānijas Karalistes Galisijas autonomais apgabals ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Santjago de Kompostela, platība - 29574 kvadrātkilometri, 2737000 iedzīvotāju (2009.)
- Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Kantabrija Spānijas Karalistes sastāvdaļa (_Cantabria_; _Comunidad Autonoma de Cantabria_), atrodas valsts ziemeļos Biskajas līča piekrastē, administratīvais centrs - Santandera, platība - 5321 km^2^, 578700 iedzīvotāju (2009.)
- spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
- spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums
- efors Spartā - viena no piecām tautas sapulcē ik gadus ievēlētām augstākām amatpersonām, kas uzraudzīja administratīvo darbību, kārtoja tieslietas un ārlietas
- barjerlaka speciāla dispersijas laka, kas palielina iepakojuma mitrumizturību un taukvielu necaurlaidību; to izmanto, lakojot ofseta iespiedmašīnā mitrus novilkumus pirms UV lakas uzklāšanas
- hidroaerodroms Speciāli sagatavota akvatorija, no kuras paceļas un kur nolaižas vai stāv hidrolidmašīnas un kurā ietilpst ēku un aprīkojuma komplekss hidroplānu ekspluatācijai
- lidjosla Speciāli sagatavots zemes iecirknis, kas nodrošina lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos divos savstarpēji pretējos virzienos
- militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus
- vienspēle Spēle (piemēram, tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs
- sets Spēles daļa (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
- bīčot Spēlēt pludmales volejbolu
- baltgalvji Spilvas - pūkas, lidmatiņi (augam)
- lidmodelisms sporta veids - lidmodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem; aviomodelisms
- badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu
- lidmodelists Sportists, kas specializējies lidmodelismā; aviomodelists
- pilotāžas trenažieris stacionāra iekārta lidmašīnas apkalpes locekļu apmācīšanai un trenēšanai, izveidots kā noteikta lidmašīnas tipa pilota kabīnes precīza kopija
- štangelis Stangeļcirkulis; bīdmērs
- migrācijas saldo starpība starp konkrētajā administratīvajā teritorijā uz pastāvīgu dzīvi iebraukušo un no tās uz citām pastāvīgās dzīves vietām izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā
- Bandas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Banda Sea"), starp Seramu, Tanimbaru, Timoru, Kalaotou, Sulavesi, Buru, Sulas salām, platība - 714000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 7440 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 2,4 m
- Javas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā, Malajas arhipelāgā, starp Kalimantānu, Javu un Sumatru, platība — 522000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1272 m, regulāras pusdiennakts un diennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
- Floresas jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Flores Sea"), Indonēzijā, starp Floresas, Sumbavas un Sabalanas salu, platība — 115000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1522 m, lielākais dziļums — 5121 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,3 m
- Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra
- Savu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Savu Sea") starp Floresu, Sumbu un Timoru, platība - 104000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3475 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2 m
- Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m
- Sulu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulu Sea"), starp Filipīnu salām, Kalimantānas salu un Sulu arhipelāgu, platība - 335000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5576 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2-3 m
- Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m
- Bali jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, Indonēzijā, starp Javu, Bali, Lomboku, Sumbavu, Sabalanas, Kangeanas salu, Sulavesi un Maduru, platība - 400000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 800 m, plūdmaiņas - līdz 1,7 m
- IBF Starptautiskā badmintona federācija (angļu "International Badminton Federation")
- IMPAC Dublinas literārā prēmija starptautiska literāra balva (angļu "The International IMPAC Dublin Literary Award"), ko piešķir Dublinas pilsētas padome un uzņēmums IMPAC, bet pasākumu administrē Dublinas pilsētas publiskā bibliotēka, pretendentus izvirza pasaules valstu bibliotēkas
- centimetriskais ISO lieluma apzīmējums Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) ieteiktais ģērba l. a. ar informatīvo vadmēru nosaukumiem pievienotiem vai piktogrammā ierakstītiem tipfigūru vadmēru garumiem centimetros, kuriem proporcionālie izmēri ir iekonstruēti ģērba piegriezumdetaļās
- stūres impulss strauja īslaicīga kādas vadības stūres atliekšana un atgriešana sākumstāvoklī, nemainot citu lidmašīnas vadības ierīču stāvokli
- Hartūma Sudānas galvaspilsēta un vilājas administratīvais centrs (angļu val. "Khartoum"), 2737500 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta Baltās un Zilās Nīlas satekā
- Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra
- Dzeldes-Sudmalnieku dzirnavezers Sudmalezers Nīkrāces pagastā
- Sudmalnieku dzirnavezers Sudmalezers, ūdenskrātuve Nīkrāces pagastā
- tērkšķines sudmaliņām līdzīga ierīce, kas griežoties rada troksni
- terkšķines Sudmaliņām līdzīga ierīce, kas griežoties rada troksni
- sudmalis Sudmalnieks
- Jaunsudmaļu dzirnavezers Sudmaļu dzirnavezers Pūres pagastā
- Lazdukalnu strauts Sudmaļu strauta kreisā krasta pieteka Kandavas novada Zantes pagastā
- bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
- bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
- Surinama Surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- Svatini Svatini Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (sisvati val. "Swatini"), platība - 17363 kvadrātkilometri, 1337200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mbabane, administratīvais iedalījums - 4 distrikti, robežojas ar Mozambiku un Dienvidāfriku
- ūdens dispersijas laka sveķu (piemēram, uz polivinilspirta bāzes) šķīdums ūdenī, ko uzklāj novilkumam tieši iespiedmašīnā, izmantojot lokšņu iespiedmašīnas pēdējo sekciju vai speciālu lakošanas sekciju ar papildu žāvēšanas iekārtu
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali
- Ābertau Svonzi, apvienotā pārvalde (administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība) Velsā, Lielbritānijā
- huni Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi; hanungi
- hamti Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, Čindvinas augšteces apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
- Skageraks šaurums starp Jitlandes pussalas ziemeļrietumu krastu un Skandināvijas pussalu (dāņu, norv., zv. val. _Skagerrak_), savieno Baltijas jūru (Kategatu) un Ziemeļjūru, garums - 225 km, platums - 60-150 km, dziļums - līdz 809 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,4 m
- dekanāts šīs administrācijas telpas
- ciems šīs pamatvienības administrācija, pārvaldes darbinieki
- Šlēsviga-Holšteina Šlēsvigas-Holšteinas zeme - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein"), platība - 15763 kvadrātkilometri, 2829000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Ķīle
- Bīrdmora šļūdonis šļūdonis Antarktīdā (angļu val. "Beardmore Glacier"), viens no lielākajiem šļūdoņiem pasaulē, garums - \~160 km, platums - \~40 km, sākas Antarktīdas plato, iekļaujas Rosa šelfa ledājā
- Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces
- Kolorādo Štats ASV ("Colorado"), administratīvais centrs - Denvera, platība - 269602 kvadrātkilometri, 5355900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konektikuta Štats ASV ("Connecticut"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Hārtforda, platība - 14356 kvadrātkilometri, 3596700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena
- Mērilenda Štats ASV ("Maryland"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Anapolisa, platība - 32134 kvadrātkilometri, 5976400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mičigana Štats ASV ("Michigan"), administratīvais centrs - Lansinga, platība - 250439 kvadrātkilometri, 9910000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Misūri Štats ASV ("Missouri"), atrodas valsts centrālajā daļā, Misisipi labajā krastā, abpus Misūri lejteces, administratīvais centrs - Džefersonsitija, platība - 180533 kvadrātkilometri, 6063600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montāna Štats ASV ("Montana"), administratīvais centrs - Helina, platība - 380837 kvadrātkilometri, 1023600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nebraska Štats ASV ("Nebraska"), administratīvais centrs - Linkolna, platība - 200346 kvadrātkilometri, 1881500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nevada Štats ASV ("Nevada"), administratīvais centrs - Kārsonsitija, platība - 286352 kvadrātkilometri, 2839100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu
- Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu
- Ņūdžersija Štats ASV ("New Jersey"), administratīvais centrs - Trentona, platība - 22587 kvadrātkilometri, 8938200 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Delavēru, Pensilvāniju un Ņujorku
- Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku
- Ziemeļkarolīna Štats ASV ("North Carolina"), administratīvais centrs - Roli, platība - 139391 kvadrātkilometrs, 9944000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ziemeļdakota Štats ASV ("North Dakota"), administratīvais centrs - Bismarka, platība - 183112 kvadrātkilometri, 739500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tenesī Štats ASV ("Tennessee"), administratīvais centrs - Našvila, platība - 109150 kvadrātkilometru, 6549400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Teksasa Štats ASV ("Texas"), administratīvais centrs - Ostina, platība - 695622 kvadrātkilometri, 26957000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vērmonta Štats ASV ("Vermont"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Montpīljera, platība - 24900 kvadrātkilometru, 626600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rietumvirdžīnija Štats ASV ("West Wirgina"), administratīvais centrs - Čārlstona, platība - 62755, 1850300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vaiominga Štats ASV ("Wyoming"), administratīvais centrs - Šaiena, platība - 253337 kvadrātkilomretri, 584200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viskonsina Štats ASV ("Wisconsin"), administratīvais centrs - Medisona, platība - 169639 kvadrātkilometri, 5757600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luiziāna Štats ASV (angļu val. "Louisiana", fr. "Louisiane"), atrodas valsts dienvidos pie Meksikas līča, administratīvais centrs - Batonrūža, platība - 134265 kvadrātkilometri, 4650000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dienvidkarolīna Štats ASV dienvidaustrumu daļā ("South Carolina", no 1788. g.), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 80400 kvadrātkilometru, 4832500 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Kolumbija
- Misisipi Štats ASV dienvidos ("Mississippi"), administratīvais centrs - Džeksona, platība - 125433 kvadrātkilometri, 2994100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu
- Dienviddakota Štats ASV vidusdaļā ("South Dakota", no 1889. g.), administratīvais centrs - Pīra, platība - 199552 kvadrātkilometri, 853000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers
- Rietumaustrālija Štats Austrālijā ("Western Australia"), administratīvais centrs - Pērta, platība - 2531562 kvadrātkilometri (gandrīz trešdaļa no Austrālijas kopējās platības), 2270300 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ziemeļu teritoriju un Dienvidaustrālijas štatu, apskalo Indijas okeāns
- Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
- Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kvīnslenda Štats Austrālijas ziemeļaustrumos ("Queensland"), administratīvais centrs - Brisbena, platība - 1734174 kvadrātkilometri, 4473000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu
- Espiritu Santo štats Brazīlijas austrumos ("Espirito Santo"), Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs — Vitorija, platība — 46078 kvadrātkilometri, 3487200 iedzīvotāju (2009. g.)
- Riugrandi du Norti štats Brazīlijas austrumos (“Rio Grande do Norte”), administratīvais centrs — Natala, platība — 52797 kvadrātkilometri, 3137500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Baija štats Brazīlijas austrumos, Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns
- Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.)
- Parana Štats Brazīlijas dienvidos ("Parana"), administratīvais centrs - Kuritiba, platība - 199315 kvadrātkilometri, 10686200 iedzīvotāju (2009. g.)
- Riugrandi du Sula štats Brazīlijas dienvidos (“Rio Grande do Sula”), administratīvais centrs — Portualegri, platība — 281749 kvadrātkilometri, 10914100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju
- Matugrosu du Sula štats Brazīlijas rietumu daļā (“Mato Grosso do Sul”), atrodas uz dienvidiem no Matugrosu štata, administratīvais centrs — Kampugrandi, platība — 357125 kvadrātkilometri, 2360500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu
- Para Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Para"), administratīvais centrs - Beleima, platība - 1247690 kvadrātkilometru, 7431000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju
- Pernambuku Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Pernambuco"), administratīvais centrs - Resifi, platība - 98312 kvadrātkilometru, 8810300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu
- Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Mahārāštra Štats Indijā ("Mahārāshtra"), administratīvais centrs - Mumbaja (Bombeja), platība - 307577 kvadrātkilometri, 106894000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - marathu
- Odiša štats Indijā, Bengālijas līča ziemeļrietumu piekrastē, administratīvais centrs - Bhubanešbara, platība - 155707 km^2^, 39899000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - oriju
- Manipura Štats Indijas austrumos ("Manīpur"), administratīvais centrs - Imphāla, platība - 22327 kvadrātkilometri, 2627000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - meiteju
- Nāgālenda štats Indijas austrumos, administratīvais centrs - Kohīma, platība - 16579 kvadrātkilometri, 2187000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu
- Mizorāma Štats Indijas austrumu daļā ("Mizorām"), administratīvais centrs - Āīzola, platība - 21087 kvadrātkilometri, 980000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - mizo
- Tripura Štats Indijas austrumu daļā ("Tripura"), administratīvais centrs - Agartala, platība - 10486 kvadrātkilometri, 3510000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, bengāļu boroku
- Rietumbengāle štats Indijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Kolkata (Kalkuta), platība - 88752 kvadrātkilometri, 87869000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - bengāļu
- Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu
- Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
- Karnātaka Štats Indijas dienvidrietumu daļā ("Karnātaka"), administratīvais centrs - Bengalūru, platība - 191791 kvadrātkilometrs, 57399000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - kannadigu
- Bihāra Štats Indijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Patna, platība - 94163 kvadrātkilometri, 93823000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - maithilī, hindi
- Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara
- Goa Štats Indijas rietumu daļā ("Gomya"), Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Panadži, platība - 3702 kvadrātkilometri, 1628000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - konkanu
- Madhja Pradēša štats Indijas vidienē (_Madhya-Pradesh_), administratīvais centrs - Bhopāla, platība - 308245 kvadrātkilometri, 69279000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
- Asama štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dispura, platība - 78438 kvadrātkilometri, 29929000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - asamiešu
- Meghālaja štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Šilonga, platība - 22429 kvadrātkilometri, 2536000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu
- Sikima štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Rietumbengāles štatu, kā arī ar Nepālu, Ķīnu un Butānu, administratīvais centrs - Gāntoka, platība - 7096 kvadrātkilometri, 594000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - nepāliešu; mazākapdzīvotais un otrs mazākais (aiz Goa) Indijas štats
- Harjāna Štats Indijas ziemeļrietumos ("Hariyāņā"), platība - 44212 kvadrātkilometru, 23772000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), valoda - hindi
- Rādžastāna Štats Indijas ziemeļrietumu daļā ("Rājasthān"), administratīvais centrs - Džajpura, platība - 342239 kvadrātkilometri, 64641000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
- Utarakhanda štats Indijas ziemeļu daļā (_Uttarakhand_), administratīvais centrs - Dehrādūna, platība - 53483 kvadrātkilometri, 9497000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, hindi
- Pendžāba Štats Indijas ziemeļu daļā ("Panjāb"), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), platība - 50362 kvadrātkilometri, 26591000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - pendžābu
- Utarpradēša Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttar-Pradesh"), administratīvais centrs - Laknava, platība - 240928 kvadrātkilometri, 190891000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
- Džohora Štats Malaizijā ("Johor"), Malajas pussalas dienvidos, administratīvais centrs - Džohorbahru, platība - 19984 kvadrātkilometri, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kedaha Štats Malaizijā ("Kedah"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Alorsetara, platība - 9426 kvadrātkilometri, 1818200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kelantana Štats Malaizijā ("Kelantan"), Malajas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Kota Baharu, platība - 14922 kvadrātkilometri, 2100000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Melaka Štats Malaizijā ("Melaka"), Malajas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Melaka, platība - 1650 kvadrātkilometru, 8972900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Negerisembulana Štats Malaizijā ("Negerisembulan"), Malajas pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Serembana, platība - 6645 kvadrātkilometri, 1004800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pahana Štats Malaizijā ("Pahang"), Malakas pussalā, administratīvais centrs - Kuantana, platība - 35964 kvadrātkilometri, 1396500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Peraka Štats Malaizijā ("Perak"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Ipoha, platība - 21006 kvadrātkilometri, 2260600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Perlisa Štats Malaizijā ("Perlis"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Kanara, platība - 810 kvadrātkilometru, 215000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pulaupinana Štats Malaizijā ("Pulau Pinang"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Pinana, platība - 1046 kvadrātkilometri, 1890000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Sabaha Štats Malaizijā ("Sabah"), Kalimantānas salas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Kota Kinabalu, platība - 76115 kvadrātkilometru, 3387900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Saravaka Štats Malaizijā ("Sarawak"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Kučina, platība - 124450 kvadrātkilometru, 2500000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čūka Štats Mikronēzijā, platība - 127 kvadrātkilometri, 53000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Moena
- Akva Iboma štats Nigērijā (_Akwa Ibom_), administratīvais centrs - Ujo, platība - 7081 km^2^, \~4805000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
- Anambra štats Nigērijā (_Anambra_), administratīvais centrs - Auka, platība - 4844 kvadrātkilometri, 4182000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- Adamava Štats Nigērijā ("Adamawa"), administratīvais centrs - Jola, platība - 36917 km^2^, 3168100 iedzīvotāju, atrodas valsts austrumu daļā
- Borno Štats Nigērijā ("Borno"), administratīvais centrs - Maiduguri, platība - 70898 kvadrātkilometri, 4151200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
- Krosrivera Štats Nigērijā ("Cross River"), administratīvais centrs - Kalabara, platība - 20156 kvadrātkilometri, 2889000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos
- Delta Štats Nigērijā ("Delta"), administratīvais centrs - Asaba, platība - 17698 kvadrātkilometri, 4098400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- Eboņi Štats Nigērijā ("Ebonyi"), administratīvais centrs - Abakaliki, platība - 5530 kvadrātkilometru, 2173500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- Edo Štats Nigērijā ("Edo"), administratīvais centrs - Benina, platība - 17802 kvadrātkilometri, 32183000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- Ekiti Štats Nigērijā ("Ekiti"), administratīvais centrs - Ado Ekiti, platība - 6353 kvadrātkilometri, 2384200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
- Enugu Štats Nigērijā ("Enugu"), administratīvais centrs - Enugu, platība - 7161 kvadrātkilometrs, 3257300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- Gombe Štats Nigērijā ("Gombe"), administratīvais centrs - Gombe, platība - 18768 kvadrātkilometri, 2353900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Imo Štats Nigērijā ("Imo"), administratīvais centrs - Overri, platība - 5530 kvadrātkilometru, 3934900 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- Jobe Štats Nigērijā ("Yobe"), administratīvais centrs - Damaturu, platība - 45502 kvadrātkilometri, 2321600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā
- Džigava Štats Nigērijā ("Jigawa"), administratīvais centrs - Duce, platība - 23154 kvadrātkilometri, 4348600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļu daļā
- Kacina Štats Nigērijā ("Katsina"), administratīvais centrs - Kacina, platība - 24192 kvadrātkilometri, 5792600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļu daļā
- Kebi Štats Nigērijā ("Kebbi"), administratīvais centrs - Birninkebi, platība - 36800 kvadrātkilometru, 3238600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā
- Kogi Štats Nigērijā ("Kogi"), administratīvais centrs - Lokodža, platība - 29833 kvadrātkilometri, 3278500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidusdaļā
- Kvara Štats Nigērijā ("Kwara"), administratīvais centrs - Ilorina, platība - 36825 kvadrātkilometri, 2371100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā
- Lagosa Štats Nigērijā ("Lagos"), administratīvais centrs - Ikeģa, platība - 3475 kvadrātkilometri, 9013500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos
- Nasarava Štats Nigērijā ("Nassarawa"), administratīvais centrs - Lafija, platība - 27117 kvadrātkilometri, 1863300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē
- Nigēra Štats Nigērijā ("Niger"), administratīvais centrs - Minna, platība - 76363 kvadrātkilometri, 39502000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā
- Oguna Štats Nigērijā ("Ogun"), administratīvais centrs - Abeokuta, platība - 16762 km^2^, 3728100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumos
- Ojo Štats Nigērijā ("Oyo"), administratīvais centrs - Ibadana, platība - 28454 km^2^, 5591600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
- Ondo Štats Nigērijā ("Ondo"), administratīvais centrs - Akure, platība - 14606 km^2^, 3441000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
- Ošuna Štats Nigērijā ("Osun"), administratīvais centrs - Ošogbo, platība - 9251 km^2^, 3423500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
- Plato Štats Nigērijā ("Plateau"), administratīvais centrs - Džosa, platība - 30913 kvadrātkilometri, 3178700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē
- Riversa Štats Nigērijā ("Rivers"), administratīvais centrs - Porthārkorta, platība - 11077 kvadrātkilometri, 5185400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos
- Taraba Štats Nigērijā ("Taraba"), administratīvais centrs - Džalingo, platība - 54473 kvadrātkilometri, 2300700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts austrumu daļā
- Zamfara Štats Nigērijā ("Zamfara"), administratīvais centrs - Gusau, platība - 39762 kvadrātkilometri, 3259800 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā
- Bajelsa štats Nigērijā, administratīvais centrs - Jenagoa, platība - 10773 kvadrātkilometri, 1703400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
- Benue štats Nigērijā, administratīvais centrs – Makurdi, platība – 34059 kvadrātkilometri, 4219200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Beleliou štats Palau salu dienvidrietumu daļā, aptver vairākas salas (Beliliou, Nedpusu, Nereu u. c.), administratīvais centrs - Klouklubeta
- Apure štats Venecuēlā (_Apure_), administratīvais centrs - Sanfernando de Apure, platība - 76500 kvadrātkilometru, 508800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gvariko Štats Venecuēlā ("Guarico"), administratīvais centrs - Sanhuana de los Morrosa, platība - 64986 kvadrātkilometri, 788300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bolivara Štats Venecuēlas dienvidaustrumos ("Bolivar"), administratīvais centrs - Sjudadbolivara, platība - 238000 kvadrātkilometru, 1620400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Amazonasa Štats Venecuēlas dienvidos ("Amazonas"), administratīvais centrs - Puertoajakučo, platība - 180145 kvadrātkilometri, 153600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sulija Štats Venecuēlas rietumos ("Zulia"), administratīvais centrs - Marakaibo, platība - 63100 kvadrātkilometru, 3821000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tačira Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Tachira"), administratīvais centrs - Sankristobala, platība - 11100 kvadrātkilometru, 1242200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Delta Amakuro štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Delta Amacuro"), administratīvais centrs - Tukupita, platība - 40200 kvadrātkilometru, 163400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Monagasa Štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Monagas"), administratīvais centrs - Maturina, platība - 28930 kvadrātkilometru, 908600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sukre Štats Venecuēlas ziemeļaustrumu daļā ("Sucre"), administratīvais centrs - Kumana, platība - 11800 kvadrātkilometru, 960600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Falkona Štats Venecuēlas ziemeļos ("Falcon"), administratīvais centrs - Koro, platība - 24800 kvadrātkilometru, 950100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nueva Esparta štats Venecuēlas ziemeļos (“Nueva Esparta”), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs — Laasunjona, platība — 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lara Štats Venecuēlas ziemeļrietumu daļā ("Lara"), administratīvais centrs - Barkisimeto, platība - 19800 kvadrātkilometru, 1881600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Portugesa Štats Venecuēlas ziemeļrietumu daļā ("Portuguesa"), administratīvais centrs - Gvanare, platība - 15200 km^2^, 925100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ansoategi štats Venecuēlas ziemeļu daļā (_Anzoátegui_), administratīvais centrs - Barselona, platība - 43300 kvadrātkilometru, 155600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aragva štats Venecuēlas ziemeļu daļā (_Aragua_), administratīvais centrs - Marakaja, platība - 7014 kvadrātkilometru, 1736000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Karabobo Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Carabobo"), administratīvais centrs - Valensija, platība - 4650 kvadrātkilometru, 2331600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kohedesa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Cojedes"), administratīvais centrs - Sankarlosa, platība - 14800 kvadrātkilometru, 318300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jarakuja Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Yaracuy"), administratīvais centrs - Sanfelipe, platība - 7100 kvadrātkilometru, 634300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vargasa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Vargas"), Karību jūras piekrastē, administratīvais centrs - Lagvaira, platība - 1496 kvadrātkilometri, 340300 iedzīvotāju (2010. g.)
- švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju
- Šafhauzenes kantons Šveices Konfederācijas administratīvi teritoriāla vienība, platība — 298 kvadrātkilometri, 75300 iedzīvotāju (2009.)
- koordinētās testēšanas metode tāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju standartatbilstības testēšanas metode, kurā augšējais testeris izvietots testējamā sistēmā un testu koordinācijai izmantots administratīvās pārvaldības protokols, tādējādi dodot iespēju specificēt vadības un novērošanas funkcijas vienīgi apakšējā testera darbības terminos
- mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
- pūkaiņš tāds, kam ir lidmatiņi; tāds, kas līdzīgs lidmatiņiem
- varens tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām)
- smalkvadmalas tāds, kas ir darināts no smalkas vadmalas
- rupjvadmalas tāds, kas ir izgatavots no rupjas vadmalas
- milinis tāds, kas ir šūts no vadmalas (par apģērbu)
- oficiāls tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots
- padots tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; pakļauts (2)
- alipotropisks tāds, kas neietekmē lipīdmaiņu
- pakļauts tāds, kura darbību kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā vada tās augstākais posms, personas ar plašākām pilnvarām, lielāku varu
- Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu
- Kalnu Badahšana Tadžikistānas Republikas autonomais vilojats, atrodas Tadžikistānas austrumu daļā, platība - 64200 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Horega, 218000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
- Ķīnas Republika Taivāna - valsts Taivānas salā un tās apkārtnē, kā arī atsevišķās nelielās salās Taivānas šauruma rietumu piekrastē, platība — 36190 kvadrātkilometru, 23138000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Taibeja, administratīvais iedalījums — 19 apriņķi
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
- AWACS Tāldarbības radiolokāciju sistēmas lidmašīnas (angļu "Airborne Warning and Control Svstem")
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
- Tatarstāna Tatarstānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Kazaņa, platība - 67800 kvadrātkilometru, 3769000 iedzīvotāju (2009.)
- kasi tauta, dzīvo Indijas austrumos, Meghālajas štatā, arī Bangladešas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi ar dažām vedoīdu iezīmēm
- maolani tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
- mulaji tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
- kaji tauta, dzīvo Mjanmas Savienībā (Birma), gk. Kajas pavalstī, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - dienvidmongoloīdi, reliģija - budisms (hinajana), kristiānisms arī animistiskie kulti
- marieši tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- šumeri tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji
- sumeri tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji; šumeri (1)
- udmurti tauta, Udmurtijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, runā udmurtu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, somi, igauņi, ungāri, udmurti)
- aviotehniķis Tehniķis, kurš veic lidmašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudes un profilaktisko apkalpi
- kombināts Tehnoloģiski nesaistītu vienas nozares uzņēmumu administratīvs apvienojums
- sāntēmēšana Tēmēšana bombardēšanā pēc virziena novadot lidmašīnu uz mērķi tā, lai lidmašīnas lidojuma līnija ietu no vēja puses attiecībā pret mērķi bumbas novirzes attālumā
- Vatikāns teokrātiska pilsētvalsts, kas izvietota šajā uzkalnā, Romas katoļu baznīcas politiskais, administratīvais un ideoloģiskais centrs; Romas pāvesta (katoļu baznīcas galvas) rezidence
- hošuns Teritoriāli administratīva vienība Mongolijā no 16. gs. līdz 1991. g.
- Pudučerri Teritorija Indijā ("Puducherry"), sastāv no 4 atsevišķiem anklāviem, administratīvais centrs - Pudučerri pilsēta, platība - 480 kvadrātkilometru, 1074000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - tamilu, angļu, franču
- Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.)
- mukopolisaharidoze Tezaurismoze, kuras gadījumā vērojami mukopolisaharīdmaiņas traucējumi, kā arī mukopolisaharīdu uzkrāšanās audos un ekskrēcija ar urīnu
- Tibeta Tibetas autonomais reģions - adminstratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Lhasa, platība - 1228400 kvadrātkilometru, 2840000 iedzīvotāju (2007. g.), 7. gs. izveidojās par budistu valsti un lamaisms kļuva par savdabīgu tibetiešu reliģiju, 18.-19. gs. Ķīnas vasaļvalsts, neatkarību ieguva 1912. g. un par valsts galvu kļuva dalailama, 1950. g. Ķīna to okupēja
- Tičīno Tičīno republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Bellincona, platība - 2812 kvadrātkilometri, 332600 iedzīvotāju (2009.)
- reabilitēšana Tiesību atdošana (saskaņā ar tiesas lēmumu vai administratīvā kārtā)
- reabilitācija tiesību atdošana saskaņā ar tiesas lēmumu vai administratīvā kārtā
- pilsētas tiesības tiesiska norma, kas piešķir pilsētai administratīvu autonomiju
- apriņķa prokurors tiesu administrācijas un policijas amatpersona 19. gadsimtā, kas nodeva tiesai apsūdzētos likuma pārkāpējus, piedalījās tiesas sēdēs, baznīcu un skolu lietu izspriešanā, kā arī policijas darbā; amats pastāvēja līdz 1864. g. tiesu nolikuma ieviešanai Baltijā
- pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas
- tīmekļmeistars Tīmekļa pārzinis - persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu
- spoguļserveris Tīmekļa serveris, ko datoru tīkla administrators papildus pievieno tīklam, ja pienākošais trafiks ir tik liels, ka tīklā esošais tīmekļa serveris to nespēj apstrādāt
- vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators
- lielummērs Tipfigūras sekundārais, vadmēriem proporcionāli aprēķinātais somatomērs
- tipfigūru sekundārais somatomērs tipfigūras somatomērs, kura mērgarumu aprēķina, ievietojot noteikta lieluma tipfigūras vadmēru vērtības regresijas vienādojumā, kas iegūts attiecīgās populācijas antropometriski statistiskā pētījumā; lielummērs
- plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede
- Tīringene Tīringenes brīvvalsts - Vācijas federālā zeme ("Thueringen"), platība - 16172 kvadrātkilometri, 2355000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Erfurte
- Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.)
- Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats
- osta Transporta uzņēmums vai organizācija, valsts vai pašvaldību pārvaldes institūcija jūras transporta administratīvo funkciju veikšanai kuģniecības drošības un jūras transporta izmantošanas jomā
- līnijreiss Transportlīdzekļa (piemēram, lidmašīnas) reiss regulāras satiksmes ietvaros
- līgumreiss Transportlīdzekļa, parasti lidmašīnas, reiss, ko veic, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu starp transportlīdzekļa īpašnieku un tā nomnieku
- Rodēzijas un Njasalendas federācija triju bijušo Lielbritānijas koloniju administratīvi politiska apvienība Dienvidāfrikā (1953.-1963. g.), ietilpa Dienvidrodēzija (tagad Zimbabve), Ziemeļrodēzija (Zambija) un Njasalenda (Malāvija)
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība
- deltveida spārni trīsstūrveida spārnu konstrukcija ļoti ātrām lidmašīnām
- Edinburga Tristana da Kuņas salu administratīvais centrs ("Edinburgh"), 290 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā
- kukuružņiks Trokšņaina krievu lidmašīna (Otrā pasaules kara laikā)
- lauxaniidae Trūdmušu dzimta
- Admers tuksnesis Alžīrijas dienvidaustrumos (_Admer, Erg dʾ_)
- Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira
- Turgava Turgavas kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Frauenfelde, platība - 991 kvadrātkilometrs, 241600 iedzīvotāju (2009.)
- konsolidācija Tūrisma operatoru vai aģentūru sadarbība līgumreisu komplektēšanā, lai nodrošinātu lidmašīnu pilnu noslogojumu
- muširs Turku feldmaršals
- Strautnieku strauts ūdenetece Zantes pagastā, satekot ar Eglīšu strautu izveido Sudmaļu strautu
- Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers
- Jaunmoku dzirnavezers ūdenstilpe Tukuma novada Tumes pagastā, platība — 1,8 ha; Sudmaļu dzirnavezers
- votjaki Udmurti - somugru cilts, kas dzīvo starp Vjatkas un Kamas upi Vjatkas un Ufas apgabalos (guberņās) Krievijā
- Udmurtija Udmurtijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Iževska, platība - 42100 kvadrātkilometru, 1528000 iedzīvotāju (2009.)
- Inmars Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, demiurgs, kas rada visu labo
- Kildisins Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - dievs, kas dzīvo debesīs un no turienes pārvalda Visumu; arī zemes un ražas dievs
- Keremets Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - ļaunuma radītājs, pretstats savam labajam brālim Inmaram
- besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem
- udm. Udmurtu-
- Uganda Ugandas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā, platība - 241139 kvadrātkilometri, 32369500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kampala, administratīvais iedalījums - 79 distrikti, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Sudānu, Keniju, Tanzāniju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
- iespiedsekcija unificēta iespiedmašīnas sekcija, kas sastāv no formas, ofseta un iespiedcilindriem, kā arī krāsas un mitrināšanas sistēmām
- Savana upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī
- Delavēra upe ASV, garums 600 km, sākas Ketskila kalnos (Apalačos) 600 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Delavēras līcī, plūdmaiņas 210 km augšpus grīvas
- Hudzona upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu
- Megna upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru
- Abuluga upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļos, Kordiljeras administratīvā reģiona ziemeļu daļā, lejtece - Kagajanas Ielejas reģionā, ietek Babujanas šaurumā
- Ganga upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m)
- Kambarka upe Krievijā, Permas novadā un Udmurtijas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Vala upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka
- Čepca upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē
- Iža upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Nilga upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
- Uva upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
- Lumpuna upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Ļuga upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Kiļmeza upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros
- Umjaka upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Uta upe Krievijas Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Atna upe Norvēģijā (_Atna_), Oplannes un Hēdmarkas filkē, Lomas labā krasta pieteka
- Sepika upe Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Sepik"), garums - 1120 km, grīvā platums - 18 km, dziļums - 16-30 m, plūdmaiņas 100 km augšpus ietekas Jaungvinejas jūrā
- Ūrī Ūrī kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Altdorfa, platība - 1077 kvadrātkilometri, 35100 iedzīvotāju (2009.)
- Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns
- Ūsti Ūsti pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
- iecelt Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu
- uzņēmuma pāreja uzņēmuma vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana citai personai uz līguma, administratīvā vai normatīvā akta, tiesas sprieduma vai kāda cita pamata, kas radies starp pusēm ārpus to līgumiskajām saistībām, kā arī komercsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana
- Sudmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Pūres upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība — 7 ha; Jaunsudmaļu dzirnavezers
- Kauliņa Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, izteka un augštece Īvandes pagastā, garums - 26 km, kritums - 67 m, ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas; lejtecē Sudmalupe
- pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni
- Mēklenburga-Priekšpomerānija Vācijas federālā zeme ("Mecklenburg-Vorpommern"), platība - 23174 kvadrātkilometri, 1720000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Šverīne
- Ziemeļreinas–Vestfālenes zeme Vācijas federālā zeme ("Nordrhein-Westfalen"), platība - 34043 kvadrātkilometri, 18075000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Diseldorfa
- Zāra Vācijas federālā zeme ("Saarland"), platība - 2569 km^2^, 1056000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Zārbrikene
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
- Arnsbergas apgabals Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvi teritoriāla vienība, robežojas ar Ķelnes, Diseldorfas, MInsteres un Detmoldas apgabalu, kā arī ar Hesenes federālo zemi; Arnsberga
- junkerss Vācu lidmašīnu tips, ko būvēja firma "Junkers & Co"
- Austrumzeme Vācu okupācijas laikā 1941-44 Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja "Reichskommissariat Ostland" Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
- lidmašīnas vadība vadības ierīču atliekšana, lai panāktu vajadzīgo telpisko stāvokli; lidmašīnas vadībā lieto aerodinamiskās plāksnes
- myla vadmala
- milna Vadmala
- pusmila Vadmala, kam viens velku pavediens ir vilnas, otrs - kokvilnas, audi - vilnas
- sukna Vadmala, tūks
- vadmalnieks Vadmalas audējs
- vadmalnīcas Vadmalas bikses
- seki vadmalas jaciņa
- vadmalkārta Vadmalas uzvalks
- rukata Vadmalas velšanas aizgādne, gars
- rukums vadmalas vērpšanas aizgādne, gars
- maļu mīt vadmalu velt baļļā
- tipfigūru primārais somatomērs vadmērs
- leitmotīvs Vadmotīvs
- vaivadija Vaivada (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vojevodiste (1)
- valdmeisters Valdmeistars
- somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda)
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas institūcijas piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu
- Taivāna valsts "Ķīnas Republika", atrodas Taivānas salā, kā arī vairākās mazākās salās, platība - 36190 kvadrātkilometru, 23138000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Taibeja, administratīvais iedalījums - 19 apriņķi
- Bahamas valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. _The Bahamas_), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.)
- žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija
- tautas policija valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības sargāšanai
- policija Valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
- Burundi valsts Āfrikas centrālajā daļā, platība - 27834 kvadrātkilometru, 9511330 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Gitega, administratīvais iedalījums - 17 provinces, robežojas ar Ruandu, Tanzāniju un Kongo Demokrātisko Republiku
- Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces
- Zimbabve valsts Āfrikas dienvidu daļā, platība - 390757 kvadrākilometri, 11392600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Harare, administratīvais iedalījums - 8 provinces un 2 pilsētas, robežojas ar Zambiju, Mozambiku, Dienvidāfrikas Republiku un Bostvanu
- Burkinafaso valsts Āfrikas rietumos (angļu val. _Burkina Faso_), platība - 274200 kvadrātkilometru, 15,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Vagadugu, adminmistratīvais iedalījums - 13 reģioni, robežojas ar Mali, Nigēru, Beninu, Togo, Ganu un Kotdivuāru
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu
- Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju
- Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci
- Japāna Valsts Āzijas austrumos(japāņu valodā "日本"), galvaspilsēta - Tokija, atrodas Klusā okeāna rietumu malā, gk. Japānas salās, administratīvais iedalījums - 47 prefektūras, nav sauszemes robežu
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- Bahreina valsts Āzijas dienvidrietumos, uz 33 salām Persijas līcī, platība - 665000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Manāma, administratīvais iedalījums - 5 gubernatūras, lielākās salas savienotas ar dambjiem ar Arābijas pussalu savieno tilts (25 km)
- Butāna valsts Āzijas dienvidu daļā (angļu val. "Bhutan"), Himalaju dienvidaustrumos, platība - 46500 kvadrātkilometri, 691140 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 distrikti, robežojas ar Ķīnu un Indiju
- Libāna valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu
- Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
- Kongo Republika valsts Centrālajā Āfrikā (“Congo” / “République du Congo”), platība — 342000 kvadrātkilometru, 4012800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Brazavila, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Gabonu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku un Kongo Demokrātisko Republiku, \~150 km apskalo Atlantijas okeāns
- Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu
- Centrālāfrika valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Republique Centrafrique_), platība - 622984 kvadrātkilometri, 4511500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 14 prefektūras, 2 ekonomikas prefektūras un 1 komūna
- Čada valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru
- Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra
- Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru
- Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu
- Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns
- Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā (_Timor Lorosae_), aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
- Bangladeša valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali
- Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
- Ziemeļmaķedonija valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, platība - 25713 kvadrātkilometri, 2066700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Skopje, administratīvais iedalījums - 74 kopienas, 1 pilsēta, robežojas ar Serbiju, Bulgāriju, Grieķiju, Albāniju un Kosovu
- Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra
- Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju
- demoskopija valsts ekonomiskās, administratīvās un politiskās situācijas analīze un diagnoze
- Santome un Prinsipi Demokrātiskā Republika valsts Gvinejas līcī, Rietumāfrikas piekrastē, ietver Sntomi un Prinsipi salu, kā arī dažas klinšainas saliņas, platība — 1001 kvadrātkilometrs, 212700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 provinces
- dīvāns Valsts iestāde dažās Austrumu zemēs, kura nodarbojas ar administratīvām un tiesu lietām vai ar līdzekļu vākšanu valsts kasei
- Islande valsts Islandes salā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (islandiešu valodā "Island"), platība - 103000 kvadrātkilometru, 306700 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Reikjavīka, administratīvais iedalījums - 26 sislas, Dāņu šaurums (280 km) šķir no Grenlandes
- Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru
- mežsaimniecība Valsts mežu fonda administratīvi saimnieciska vienība (līdz 1957. gadam)
- Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
- Tuvalu Valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 26 kvadrātkilometri, 10472 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Vaiaku, administratīvais iedalījums - 9 distrikti
- Tonga valsts Okeānijā, Polinēzijas dienvidrietumos, platība - 748 kvadrātkilometri, 122580 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nukualofa, administratīvais iedalījums - 5 iecirkņi
- Jaunzēlande valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. _New Zealand_, maoru val. _Aotearoa_), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu
- Zālamana salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija
- draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām
- Togo valsts Rietumāfrikā (_Togo_; _Togolaise, République_), platība - 56785 kvadrātkilometri, 6031800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lome, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, robežojas ar Ganu, Burkinfaso un Beninu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
- Gana valsts Rietumāfrikā (angļu val. _Ghana_), platība - 238533 kvadrātkilometri, \~24 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Akra, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Kotdivuāru, Burkinafaso un Togo, apskalo Gvinejas līcis
- Benina valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Mali valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju
- Jordānija valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu; Jordānijas Hāšimītu Karaliste
- Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste
- aizliegums Valsts vai administratīvas varas akts, ar kuru kas tiek aizliegts
- lēmums valsts vai administratīvo institūciju rīkojums, norādījums; kolektīva saistība, vienošanās
- Antigva un Barbuda valsts Vidusamerikā (_Antigua and Barbuda_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, parlamentāra monarhija Nāciju Sadraudzībā, valsts galva - Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators, galvaspilsēta - Sentdžonsa, administratīvais iedalījums - 6 kopienas un 2 teritorijas, 69500 iedzīvotāju
- Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas
- Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu
- Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti
- Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums
- Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
- Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m
- Kanāda Valsts Ziemeļamerikā (angļu val. "Canada"), platība - 9984670 kvadrātkilometru, 34018950 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Otava, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 3 teritorijas, robežojas ar ASV, apskalo Klusais, Ziemeļu Ledus un Atlantijas okeāns
- Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku
- unitāra valsts valsts, kuras struktūrā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības
- Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces
- pieteikumvārds Vārds, ko lietotājam piešķir datoru tīkla administrators un ko izmanto, lai identificētu lietotāju
- burnass Vatēts vīriešu vadmalas pusmētelis
- Bebri Vecbebri, apdzīvota vieta Aizkraukles novada Bebru pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- vedummaksa Vedmaksa
- priekškāpa Vēja sanestu smilšu valnis pludmalē
- kara tribūns vēlēta amatpersona, kas kara laikā leģionos veica administratīvus un saimnieciskus pienākumus
- valde vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u.tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts
- iespiedmašīnas velmes velmju sistēma krāsas un (ofseta iespiedmašīnās) ūdens uzklāšanai iespiedformai
- pārvelt Velt (vadmalu) vēlreiz, no jauna
- maļa Veļama vadmala (ironiski par sliktu vadmalu)
- Novgoroda Veļikijnovgoroda (līdz 1999. g. - Novgoroda) ir pirmā senās Krievzemes galvaspilsēta, vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta, šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Sanktpēterburgas, 225000 iedzīvotāju (2021. g.)
- Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns
- Venecuēla Venecuēlas līcis - atrodas Karību jūras dienvidu daļā, Venecuēlas piekrastē (sp. val. "Golfo de Venezuela"), starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums - 231 km, platums pie ieejas - 98 km, dziļums - 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 1 m
- Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
- aerodinamiskā spura vertikāla aerodinamiska virsma lidmašīnas ceļa stabilitātes palielināšanai
- skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības
- Vitkomba spārniņi vertikālas aerodinamiskas plāksnes lidmašīnas spārna galos, priekšējā uz augšu, pakaļējā (īsākā) – uz leju
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos
- Potjomkins Vēsturiska persona, krievu feldmaršals, 18. gs. otrā puse
- Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja
- Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a
- tiesību avots vēsturiski izveidojies un valsts atzīts tiesību normu fiksēšanas veids; vēsturiski tie iedalīti spēkā esošajos un vēsturiskajos, kas savukārt sadalīti normatīvos aktos, normatīvos līgumos, tiesas un administratīvos precedentos, paražu tiesībās
- ātrspiede vēsturisks apzīmējums iespiedmašīnām, kas 19. gadsimta vidū aizstāja rokas iespiedpreses
- Dofara Vēsturisks novads Omānas dienvidrietumos, sausgultņu saposmots tuksnešains plato, administratīvais centrs - Salāla
- Astūrija vēsturisks novads Spānijas ziemeļos (_Asturias_) un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju
- Farsa Vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza
- Rīgas licejs vidēja vispārizglītojoša mācību iestāde ("Schola Carolina) Rīgā, 1675. g. - 1804. g., gatavoja ierēdņus guberņu un pilsētu administrācijas iestādēm
- ekonomiskā klase vidēji lēta tarifa ceļojumu klase lidmašīnās
- Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m
- Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m
- oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem
- balji Viduslaiku Francijā - karaļa ierēdnis, kam bija administratīva un tiesu vara plašā apgabalā (baljāžā)
- aviete Viegla (vienvietīga) lidmašīna ar mazas jaudas motoru
- aerodinamo Vieglas konstrukcijas dinamo mašīna, ko lietoja lidmašīnās aviācijas pirmsākumos
- Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās
- Ararata viena no 10 Armēnijas marzām (_Ararat_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no galvaspilsētas Erevēnas, administratīvais centrs - Artašata
- Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
- Abšeronas rajons viena no administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām Azerbaidžānā (_Abşeron rayonu_), atrodas valsts austrumu daļā
- autonomais apgabals viena no autonomijas administratīvajām formām PSRS, kas ietilpa savienotajā republikā vai tās administratīvajā vienībā - novadā un bija ar atšķirīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu un sadzīves īpatnībām
- Austrumflandrija viena no Beļgijas provincēm (_Oost-Vlaanderen_), ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2991 kvadrātkilometrs, 1400000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Gente
- Rietumflandrijas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 3125 kvadrātkilometri, 1130000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brige
- Limburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2414 kvadrātkilometru, 805800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Haselta
- Luksemburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 4443 kvadrātkilometri, 256000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Arlona
- Flāmu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2106 kvadrātkilometri, 1038000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Lēvena
- Eno province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3800 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Monsa
- Valoņu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 1093 kvadrātkilometri, 347000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Vavra
- Skotija viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra
- Džammu un Kašmīra viena no Indijas savienības teritorijām ((dogru: जम्मू और कश्मीर, urdu: جموں اور کشمیر, Jammūn va Kaśmīr), robežojas ar Ladākhu, Pendžābas un Himāčalas Pradēšas štatiem, kā arī ar Pakistānu; platība ir 42 241 km^2^, administratīvais centrs vasarā ir Džammu, bet ziemā štata lielākā pilsēta Šrīnagara
- aravaki viena no lielākajām indiāņu valodu grupām Dienvidmerikā; ap 100 valodu
- tedžass viena no tatvām - oranžs vienādmalu trīsstūris ar smaili uz augšu - alķīmijas un rituālās maģijas, smalkā elementa "uguns" un manipūra čakras simbols
- elevons viena no vairākām kustīgām plāksnēm pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas, kas veic augstuma stūres un elerona funkcijas
- līdzpusīgs Vienādmalu
- izopleurons Vienādmalu figūra
- klostervalsts Vienas autonomās administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Grieķijā, blakus 13 perifērijām
- oktaedrs vienkāršā kristalogrāfiskā forma, astoņskaldnis, kura skaldnes ir vienādmalu trijstūri
- ciparelements Vienkāršākais atmiņas eledments kas paredzēts viena binārcipara (0 vai 1) fiksēšanai
- VAD Vienotais administratīvais dokuments
- SAD Vienotais administratīvais dokuments ("single administrative dokuments")
- monoplāns Vienplāksnis, lidmašīna, kurai ir tikai viena nesējvirsma (viens spārnu pāris)
- laidiens vienreizēja apdrukājamā materiāla kustība cauri iespiedmašīnai neatkarīgi no tās uzbūves shēmas un krāsu sekciju daudzuma
- Mindanao Musulmaņu autonomais reģions viens no 17 Filipīnu administratīvā iedalījuma reģioniem, platība - 26974 kvadrātkilometri, 177320 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Kotabato (ārpus reģiona)
- Ligūrija viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra
- Abū Dabī viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 67340 km^2^, 1628000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvas centrs Abū Dabī, robežojas ar Dubaijas emirātu, kā arī ar Omānu un Saūda Arābiju, apskalo Persijas līcis
- Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
- tarāns gaisā viens no gaisa kaujas cīņas paņēmieniem, kad ar lidmašīnas propelleri vai spārnu triecas pret pretinieka gaisakuģi
- Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju
- Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina
- Iekšējā Mongolija viens no pieciem Ķīnas autonomajiem reģioniem, atrodas ziemeļu daļā un veido robežu ar Mongolijas Republiku, platība — 1183000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs — Huhhota, 24050000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju
- Latgales priekšpilsēta viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā, platība — 50 kvadrātkilometru, \~189500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valonija viens no trijiem Beļgijas reģioniem, aizņem valsts dienvidu daļu, platība - 16844 kvadrātkilometri, 3414000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Namīra
- Flandrija viens no trijiem Beļgijas reģioniem, aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 13522 kvadrātkilometri, 6161600 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brisele
- lēne Vietējās pārvaldes administratīvā vienība Zviedrijā
- detālplānojums Vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, ko izstrādā pašvaldības lēmumā noteiktai teritorijai
- gmina Vietējās pašvaldības un administratīvi teritoriālā vienība Polijā
- vilaija Vilāja - administratīvi teritoriāla vienība Alžīrijā kopš 1976. g.
- Augšnīla vilāja Dienvidsudānā (_A‘ālī an Nīl_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Malakāla
- Austrumu Ekvatorija vilāja Dienvidsudānas dienvidos (_Eastern Equatorial_), robežojas ar Centrālās Ekvatorijas un Džūnkalī vilāju, kā arī ar Etiopiju, Keniju un Ugandu, administratīvais centrs - Kapoeta
- Baglāna vilajets Afganistānā (_Baghlān_), robežojas ar Kondozas, Tahāras, Badahšānas, Nūrestānas, Pandžšīras un Samangānas vilajetu, administrtīvais centrs - Polehomrī
- Nangarhāra Vilajets Afganistānas austrumu daļā, administratīvais centrs - Džalālābāda, robežojas ar Paktijas, Kabulas, Lagmānas un Konaras vilajetu, kā arī ar Pakistānu
- Badahšāna vilajets Afganistānas ziemeļaustrumos (_Badakhshān_), administrtīvais centrs - Feizābāda
- Bādgīsa vilajets Afganistānas ziemeļrietumu daļā, pie Turkmenistānas robežas, administratīvais centrs - Kale i Nova
- Balha Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, administratīvais centrs Mazārešarīfa, robežojas ar Kondozas, Samangānaa, Sarepolas un Džouzdžānas vilajetu, kā arī ar Uzbekistānu un Tadžikistānu
- Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama
- otomans Vilnas, kokvilnas, zīda un mākslīgā zīda audums vadmalas pinumā, ko lieto dāmu mēteļiem, kā arī dekorāciju un mēbeļu drānām u. tml.
- Virdžīnija Virdžīnijas Sadraudzība - štats ASV ("Virginia" / "Commonwealth of Virginia"), administratīvais centrs - Ričmonda, platība - 110784 kvadrātkilometri, 8326300 iedzīvotāju (2014. g.)
- milinis vīriešu vadmalas bikses
- galvas apkārtmērs virs ausīm galvas lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; galvassegu, galvenokārt cepuru, lielumu skalas vadmērs
- net Virsdomēns interneta "vārtu" vai administratīvā servera apzīmēšanai
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu
- pierīkošana vispārējs apzīmējums dažādiem iespiedmašīnas sagatavošanas darbiem pirms ofseta drukas – iespiedformu un atsevišķu iespiedmašīnas mezglu sagatavošana, iespiedformu ievietošana iespiedmašīnā, krāsu sakritības nodrošināšana daudzkrāsu drukā u. c.
- boings Vispārīgs apzīmējums amerikāņu lidmašīnām, kas ražotas Viljama E. Boinga (Boeing, 1881-1956) dibinātajā uzņēmumā
- Ainažu pagasta teritorija visu administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā (1945.-1990. g.) tagadējam pagastam pievienota arī neliela daļa bijušā Salacas pagasta teritorijas
- Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra
- vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vaivadija (1)
- smilšu volejbols volejbola veids - katrā komandā ir divi spēlētāji, spēle notiek smilšu laukumā; pludmales volejbols
- piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni
- gromada Zemākā administratīvi teritoriālā vienība Polijā 1954.-1973. g.
- superkritiskais aerodinamiskais profils zemskaņas lidmašīnas spārna profils, kas, palielinot profila biezumu, ļauj palielināt lidojuma ātrumu par 50–100 km/h, saglabājot cēlējspēka koeficientu
- triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu
- Mammillaria bombycina zīdmatainā mamilārija
- syrphidae Ziedmušu dzimta
- syrphus Ziedmušu dzimta
- eristalis Ziedmušu dzimtas ģints
- eumerus Ziedmušu dzimtas ģints
- melanostoma Ziedmušu dzimtas ģints
- microdon Ziedmušu dzimtas ģints
- paragus Ziedmušu dzimtas ģints
- temnostoma Ziedmušu dzimtas ģints
- volucella Ziedmušu dzimtas ģints
- sīpolu ziedmuša ziedmušu dzimtas suga ("Eumerus strigatus")
- Voša līcis Ziemeļjūras līcis Lielbritānijas austrumu piekrastē (_The Wash_), garums - 26 km, platums pie ieejas - 23 km, garums - līdz 41 km, pusdiennakts plūdmaiņas - 7,6 m, stipras plūdmaiņas straumes, ātrums - līdz 4 km/h
- Sognefjords Ziemeļjūras līcis Skandināvijas pussalas dienvidrietumu piekrastē, lielākais Norvēģijas fjords (norv. val. "Sognefjorden"), garums - 204 km, platums - 1,5-6 km, dziļums - līdz 1208 m, krauji, līdz 1500 m augsti klinšu krasti, pusdiennakts plūdmaiņas \~1,5 m
- Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte
- Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
- Garapana Ziemeļu Marianas Salu Sadraudzības administratīvais centrs, 3590 iedzīvotāju (2000. g.)
- mītila Zilā ēdamgliemene ("Mytilus edulis") - ēdama sāļūdens gliemene, gliemežvāks iekšpusē zils, ārpusē brūni melns, dzīvo Z-Atlantijā gar krastiem no pludmales līdz dažu metru dziļumam, kur tā sasniedz 15 cm garumu, Latvijas piekrastē izaug tikai 3 cm gara
- rogatijs Ziņu pienesējs administrācijai
- navigācijas ZMP ZMP, kas ar satelītnavigācijas paņēmieniem nodrošina kuģu, lidmašīnu u. c. objektu atrašanās vietas (ģeogrāfisko koordinātu) precīzu noteikšanu
- Sphaerobolus stellatus zvaigžņu lodmete
- Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra
- Stokholmas lēne Zviedrijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, platība — 6519 kvadrātkilometru, 2192400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jēvleborja Zviedrijas lēne, ietver Jestrīklandi un Helsinglandi (izņemot daļu ziemeļrietumu teritorijas), kā arī Hamras draudzi Dalarnā, platība - 18192 kvadrātkilometri, 394000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Jēvle
- žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
- Hunedoara Žudecs Rumānijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Deva
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dm.