Paplašinātā meklēšana
Meklējam deju.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (358):
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
- dīdināt Aicināt uz deju, dancināt.
- dīdīt Aicināt uz deju, dancināt.
- dīdīties Aicināt uz deju, dancināt.
- Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms.
- Cintractia fischeri antrakoīdeju sugas "Anthracoidea fischeri" nosaukuma sinonīms.
- Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms.
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- dothideales Asku ķērpju klases dotīdeju rinda.
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
- arthopyrenia Asku ķērpju klases dotīdeju rindas pleosporu dzimtas ģints.
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus").
- arthrorhapis Asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints.
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- dothideales Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dotīdeju rinda.
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- nest priekšā atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
- mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
- iedot kurvīti atraidīt bildinājumu vai aicinājumu uz deju.
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
- pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
- orhis Augu ģints orhideju dzimtā ar sēkliniekam līdzīgiem diviem bumbuļiem.
- bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums.
- bacidia Bacīdijas - asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints.
- koda baletā - deju noslēgums; cēliena fināls, kurā piedalās visi solisti un kordebalets.
- divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
- baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs.
- dejotājs Baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
- baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
- baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
- sasisties Būt apmātam ar kādu ideju vai personu.
- krustot šķēpus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- krustot zobenus Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piem., par tēmu, ideju mākslas darbā).
- cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
- skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
- cycadaceae Cikadeju dzimta.
- cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās.
- cycadatae Cikadeju klase.
- cycadales Cikadeju rinda.
- atritinātā cikadeja cikadeju suga ("Cycas revoluta").
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
- plaģiātisms Citu autoru veikuma uzdošana par savu, arī ideju "zagšana".
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
- dejas uz ledus daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām.
- dancings Dansings - kafejnīca vai restorāns ar deju zāli.
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
- nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
- paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
- ballabile Dejisks, dejas; operā nelielas deju epizodes.
- lēkt Dejot (strauju deju).
- žīgot Dejot kādu populāru deju.
- izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot.
- nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju).
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
- tautas deju ansamblis deju kolektīvs, kura repertuārā ir tautas deju apdares un pēc folkloras avotiem veidotas horeogrāfijas, kā arī skatuviskās tautas dejas.
- placs deju laukums.
- zumba deju nodarbība, kas apvieno latīņamerikāņu deju ritmus ar aerobikas soļu pamatiem
- dejošana deju pulciņš
- zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe.
- masku balle deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
- flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā.
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju.
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.); arī iecerēt (1).
- izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.); izdomāt (2).
- rupors Domu, ideju u. tml. paudējs, izplatītājs.
- dothideaceae Dotīdeju dzimta.
- homostegia Dotīdeju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- didymella Dotīdeju dzimtas ģints.
- dothidella Dotīdeju dzimtas ģints.
- endodothella Dotīdeju dzimtas ģints.
- rhopographus Dotīdeju dzimtas ģints.
- scirrhia Dotīdeju dzimtas ģints.
- dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
- trīdēties Dziedāt deju mūzikas pavadījumā.
- hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā.
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika, attīstās kopš 20. gs. 80. gadiem; tehniskā mūzika.
- Kanādas elodeja elodeju suga ("Elodea canadensis").
- rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu.
- fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki.
- fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī.
- funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī.
- funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
- florideophyceae Florideju klase.
- babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
- karmanola Franču revolucionāru dziesma (1792. g.) ar deju; karmaņola.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock".
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- objektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā.
- smadzeņu vētra ideju ģenerēšanas metode, prāta vētra, ideju vētra, domu apmaiņa.
- prāta vētra ideju ģenerēšanas un problēmu risināšanas metode, kurai raksturīga intensīva un brīva ideju izteikšana.
- bezštoks Ideju trūkums.
- virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums.
- folklorizēties Iegūt folkloras funkcijas (par daiļdarbu, skaņdarbu, deju).
- gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
- pateikt (arī pasacīt) priekšā ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- breinstorms Intensīva domu apmaiņa, ideju ģenerēšana.
- sociālais medijs interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos.
- materializēt Īstenot (ideju, ieceri u. tml.); realizēt (ko) materiālā formā.
- iemiesot Īstenot, realizēt (kādu ideju, ieceri).
- akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
- ideācija Iztēles spēja; prāta aktivitāte, kas izpaužas ideju, priekšstatu un jēdzienu veidošanā.
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml.; iedomāties (4).
- ragga Jamaikas deju mūzika, kas 80. gados attīstījusies no regeja; jūtami ietekmējusies no hiphopa u. c.
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
- urraciņš Jautra ballīte, deju vakars.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
- vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
- calypso Kalipso - orhideju dzimtas ģints.
- kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
- kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās.
- horeogrāfija Kompozicionālā izveide (dejai, deju uzvedumam, baletam).
- komunārs Komunistisko ideju atbalstītājs, cīnītājs par komunistisko iekārtu.
- lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
- deržavņiki Krievijas sabiedriski politisko kustību pārstāvji, kas aizstāv ideju par Krieviju kā pasaules superlielvalsti.
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- eskarpīni Kungu deju kurpes, sevišķi rokoko laikmetā.
- spalvains Labs, vērtīgs (parasti par ideju, domu).
- Jaunā strāva latviešu inteliģences idejiskā kustība 19. gs. 90. gados; veicināja marksisma ideju izplatīšanos Latvijā.
- LSDF Latvijas Sporta deju federācija.
- lecideaceae Lecideju dzimta.
- catinaria Lecideju dzimtas ģints.
- cliostomum Lecideju dzimtas ģints.
- hypocenomyce Lecideju dzimtas ģints.
- lecidella Lecideju dzimtas ģints.
- psora Lecideju dzimtas ģints.
- schaereria Lecideju dzimtas ģints.
- toninia Lecideju dzimtas ģints.
- lecidales Lecideju rinda.
- Lecidea albohyalina lecideju suga.
- Lecidea albofuscescens lecideju suga.
- Lecidea botryosa lecideju suga.
- Lecidea confluens lecideju suga.
- Lecidea erythrophaea lecideju suga.
- Lecidea fuscoatra lecideju suga.
- Lecidea granulosa lecideju suga.
- Lecidea hunosa lecideju suga.
- Lecidea hypnorum lecideju suga.
- Lecidea monticola lecideju suga.
- Lecidea polycocca lecideju suga.
- Lecidea sanguineoatra lecideju suga.
- Lecidea turgidula lecideju suga.
- Lecidea uliginosa lecideju suga.
- Lecidea vernalis lecideju suga.
- Lecidea viridescens lecideju suga.
- Catillaria leucoplaca lecideju sugas "Catinaria grossa" nosaukuma sinonīms.
- Catillaria graniformis lecideju sugas "Cliostumum graniforme" nosaukuma sinonīms.
- Catillaria griffithii lecideju sugas "Cliostumum griffithii" nosaukuma sinonīms.
- Psora scalaris lecideju sugas "Hypocenomyce scalaris" nosaukuma sinonīms.
- Lecidea carpatica lecideju sugas "Lecidella carpatica" nosaukuma sinonīms.
- Lecidea tenebrosa lecideju sugas "Schaereria tenebrosa" nosaukuma sinonīms.
- iesēsties prātā Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
- ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu).
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
- deju un kustību terapija mākslu terapijas veids, kurā veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai izmanto deju un kustību elementus, lai radošā veidā panāktu pārmaiņas cilvēka emocionālajā stāvoklī, domāšanas veidā un kustību stilā.
- svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju.
- kastaņeta Mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes.
- cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia").
- ideju vētra metode ideju ģenerēšanai atklātā diskusijā bez ideju kritikas un analīzes.
- anamnēze Mistisku ideju atcerēšanās koncepcija Platona izziņas teorijā.
- viderlači Modernāku deju nosaukums vecāku cilvēku sarunā 19. gs.
- deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
- zuks mūzikas un deju stils, kas radies 1980. gados Antiļu salās.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
- invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
- pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
- murgains Neloģisks, arī nepieņemams (par domu, ideju, izteikumu u. tml.).
- eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums.
- afrāzija Nespēja runāt vispār slimīgu ideju, halucināciju, stupora ietekmē.
- nolēkt Nodejot (strauju deju).
- ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu).
- stiprs Noturīgs, nemainīgs (par ideju, uzskatu, u. tml.).
- parnasisms Novirziens franču dzejā 19. gs. 2. pusē, ko raksturo stingrs formas kults un tieksme pēc ideju skaidrības.
- orchidaceae Orhideju dzimta.
- plikauši Orhideju dzimtai piederīga augu ģints pļavu un mežmalu augs.
- putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām.
- tauksakņi Orhideju dzimtas augu ģints, gludmalu lūpām, 2 lapām, nedaudz ziediem.
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
- sūnsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, sīkiem iebaltiem ziediem, pie pamata iedobtu lūpu.
- sīkkātņi Orhideju dzimtas augu ģints, zobotu lūpas apmali, vienu, reti kad divām lapām.
- bletila Orhideju dzimtas ģints ("Bletilla"), savvaļā sastopama Ķīnas dienvidos, Eiropā audzē kā krāšņumaugu.
- bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu.
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- cimbīdijas Orhideju dzimtas ģints ("Cymbidium").
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga.
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
- dendrobija Orhideju dzimtas ģints ("Dendrobium").
- dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- epipogija Orhideju dzimtas ģints ("Epipogium").
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
- saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
- sūnene Orhideju dzimtas ģints ("Hammarbya"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos.
- lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga.
- divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
- vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- miltonija Orhideju dzimtas ģints ("Miltonia"), tropu epifīts, siksnveidīgām gludām lapām pāros, audzē siltumnīcās un augu mājās.
- ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
- neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- oncīdija Orhideju dzimtas ģints ("Oncidia") ar kādām 400 sugām, Rietumindijā un Amerikas tropos, dažas sugas un šķirnes audzē kā telpaugus.
- ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi.
- pafiopedila Orhideju dzimtas ģints ("Paphiopedilum").
- falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
- naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
- vanda Orhideju dzimtas ģints ("Vanda").
- celoglosas Orhideju dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi, gumi iegareni, divdaļīgi, Latvijā reti; dobziedes.
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
- vanilla Orhideju dzimtas ģints.
- odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē.
- vaniļa Orhideju dzimtas suga ("Vanilla planifolia"), kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- mušu ofrīda orhideju dzimtas suga (“Ophrys insectifera syn. Ophrys muscifera”), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama, aug pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās.
- pleione Orhideju dzomtas ģints ("Pleione").
- odontoglossum Orhideju ģints ar kādām 150 sugām Amerikā no Bolīvijas līdz Meksikai.
- phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā.
- taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā.
- orchidales Orhideju rinda.
- bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
- aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
- demogrāfiskās teorijas pamatideju sistēma par demogrāfiskās attīstības globālām un specifiskām jomām.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
- Jūdeja Par Jūdeju un Samariju tagad Izraēlā sauc Rietumkrastu.
- pārakcentēt Pārāk akcentēt (domu, ideju, formas elementu u. tml.).
- ideolatrija Pārspīlēta ideju pielūgsme.
- hipergnozija Pārspīlēta uztvere, t. i., vienas idejas izvēršana par ideju kopumu; novēro paranojas gadījumā.
- pielaist Pieļaut, atzīt par iespējamu (kādu domu, ideju).
- pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas.
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piemēram, par domu, ideju).
- platoniķis Platona filozofisko ideju atbalstītājs; platonists.
- platonists Platona filozofisko ideju atbalstītājs.
- aizsardzībniecība Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
- aizsardzībnieki Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
- ideoloģija Politisko, tiesisko, morālo, estētisko, reliģisko un filozofisko uzskatu un ideju sistēma.
- house Popmūzikas virziens (angļu "house music"); t. s. klubu mūzika; deju mūzika, kas attīstījās no diskomūzikas un kuras atskaņošanā liela nozīme ir dīdžejam, viņa prasmei samplēt, skrečot, respektīvi, veikt manipulācijas ar ierakstiem.
- eklekticisms Pretrunīgu ideju vairošanās.
- frontispiss Prettituls, ilustrācija blakus grāmatas titullapai; parasti tā attiecas uz grāmatas galveno ideju vai notikumu.
- breinstormings Problēmu risināšanas metode: šim nolūkam sapulcinātas grupas locekļi triecientempā piedāvā iespējami daudz ideju, kuru izvērtēšana notiek pēc tam; smadzeņu ofensīva, prātavētra.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju); psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
- katekse Psihoanalīzē domu vai jūtu koncentrēšana uz vienu ideju vai priekšmetu.
- asociatīvisms Psiholoģijas virziens, kas par visas garīgās dzīves pamatu uzlūkoja ideju asociāciju.
- purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
- ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem.
- izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
- interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
- kreativitāte Radošums - radošs spēks, spēja izgudrot, ideju bagātība.
- mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā.
- sacīt (arī teikt) priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, laktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- dejisks Saistīts ar deju (2), tai raksturīgs.
- domas mezglojas saka par juceklīgu domu, ideju kopumu.
- uzmetums Sākotnējais (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) variants (parasti vēl labojams); galveno (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) ideju fiksējums.
- sagriezt Sākt vadīt (kādu) dejā ar straujām riņķveida kustībām; sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
- garāžroks Samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai.
- dabūt kurvīti saņemt atteikumu, noraidījumu, bildinot vai lūdzot uz deju.
- dabūt kurvīti (retāk kurvi) saņemt bildinājuma noraidījumu; saņemt atraidījumu, lūdzot uz deju.
- mezglojums Sarežģītu parādību, ideju u. tml., parasti ciešs, nedalāms, kopums.
- dubultdancis Sarīkojuma deju veids.
- ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
- cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas.
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- batrachospermaceae Sārtaļģu nodalījuma florideju klases nemaljonu rindas dzimta.
- kriptonēmija Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Cryptonemiales"), visās jūrās, sevišķi tropos, >900 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
- nemalione Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Nemalionales"), aļģes ar pavedienveidīgu laponi, gk. jūrās, retāk saldūdeņos, 8 dzimtas, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 11 sugu.
- līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- žīga Sena ķeltu pāru tautasdeja, kas 17. gs. kļuva par salona deju.
- Terpsihora Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, deju un kordziedāšanas aizgādne.
- Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks.
- siciliāna Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā.
- ragtime Sinkopētā deju mūzika.
- koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
- skautisms Skautu organizācijas darbība; šīs darbības mērķu, ideju kopums.
- ķērmenes Smaržīgas Latvijas orhideju sugas.
- dejot sniegt deju priekšnesumu baleta izrādē, dejiskā uzvedumā, koncertā u. tml.
- fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu.
- kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus.
- radošums Spēja uz jaunradi, radoša aktivitāte, ideju bagātība.
- daiļslidošana Sporta veids - dažādu figūru, arī deju izpilde uz ledus ar slidām.
- kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā.
- griezt Strauji riņķojot, dejot (kādu deju).
- izrāviens svarīga atklājuma atklāsme - pārrāvums iepriekšējo ideju plūsmā un nonākšana pie citādas domāšanas, kas noved pie atklāsmes.
- turēt augstu (kaut kā) karogu svēti glabāt kādu ideju, ideālu, aizstāvēt to un censties īstenot.
- augstu turēt (kā) karogu svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu; svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to savā darbībā.
- bezidejisks Tāds (cilvēks), kam nav nozīmīgu ideju.
- remdens Tāds, kad nav izcilu notikumu, darbu, ideju (par laikposmu).
- bezdomu Tāds, kam nav dziļu domu, nozīmīgu ideju.
- patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no (kā) ietekmes (parasti par domu, ideju u. tml.).
- skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
- idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju; tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; tāds, kurā izpaužas pārliecība.
- krateklīgs Tāds, kas saistīts ar lēkšanu, kratīšanos (piemēram, par deju).
- cīnītājs Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
- TDA Tautas deju ansamblis.
- teikt (arī sacīt) priekšā teikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
- skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
- tiesiskā apziņa to ideju, teoriju, uzskatu, pārliecību u. c. kopums, kas atspoguļo indivīdu un sabiedrības tiesisko dzīvi un ir saistīts ar cilvēku tiesībām un pienākumiem.
- uzlēkt Uzdejot (strauju deju).
- estētisms Uzskats par mākslu, kas pamatojas uz ideju par tīro mākslu, "mākslu mākslai".
- propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
- padancināt Vairākkārt lūgt uz deju.
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
- vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs.
- ašvatha Vēdisma un hindu mitoloģijā - svētais vīģeskoks, kas iemiesoja pasaules koka ideju.
- bīdīt Veicināt, atbalstīt; virzīt, realizēt (piem., kādu ideju).
- dejot Veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju
- jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
- sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā.
- stanhopea Viendīgļlapju augu ģints orhideju dzimtā, epifīti ar vienu eliptisku līdz ovālu lapu gaisa bumbulim un lieliem ziediem nokarenā ziedkopā, vairāk nekā 50 sugu tropu Amerikā.
- celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti.
- galeola Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Galeola"), konstatētas 6 sugas.
- gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās.
- katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās.
- kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga.
- pārtija Viesības; vakars (piemēram, deju vakars).
- neobjektivitāte vispārīgākā nozīmē ir tendence nosliekties kādā noteiktā virzienā, būt pozitīvi vai negatīvi noskaņotam attiecībā uz kādu ideju, grupu, cilvēku vai objektu.
- ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām; senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle.
- šķirties Zaudēt, atzīt par zudušu (piemēram, domu, ideju).
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- saleps Žāvēti dzegužpuķu un dažu citu orhideju dzimtas augu bumbuļi, kas satur gļotainu vielu un stērķeli; lieto medicīnā un zīda audumu apstrādē.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa deju.