Paplašinātā meklēšana

Meklējam ulu.

Atrasts vārdos (175):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2164):

lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu
frinoderma ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi; A avitaminozes pazīme
pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē
adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos
sarmatainā adiante adiantu suga ("Adiantum hispidulum")
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei
aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
aizgramzt Aizcirst koku ar trulu cirvi
emeritēties aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms
trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā
apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu
skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi
upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
klinartroze Anomāla kaulu savienojuma novirze locītavā
asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
peridivertikulīts Ap zarnas divertikulu esošo audu iekaisums
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
tropometrs aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai
Briedīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Celmene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Celmenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Dvorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Esmeraldova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Ežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Gobusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Grīvgals apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Guznava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Jāņusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Krasnogorka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Nikolajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Oļģina apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Paulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pordari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Silaciems apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Sita apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Steķintava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Stirnusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Tīreļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Tropiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Vasiļjeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Vladimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Kubulu pagastā
Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli"
Kahului apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kāneohe apdzīvota vieta ASV ("Kaneohe"), Havaju štatā, Honolulu salā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pērlsitija apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaipahu apdzīvota vieta ASV ("Waipahu"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā
Pangutarana apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Sulu jūras dievidos, Pangutaranas salā
Lupapula apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Sulu jūras Kagajansulu salā
Luuka apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas austrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Lugusa apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Siasi apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Batubatu apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi rajona administratīvais centrs, Sulu arhipelāgā, Tavitavi salas dienvidos
Barhau apdzīvota vieta Indonēzijā, Benkulu provincē, Engano salā Indijas okeānā
Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
apinis apiņi ("Humulus")
Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā
kēpelējošais apinis apiņu suga ("Humulus scandens")
cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu
tabulrēķini Aprēķini, kuru rezultātus atspoguļo tabulu veidā
pēpele Apse ("Populus")
apskrabinēt Apskrubināt (kaulus)
baltā apse apšu suga ("Populus alba")
parastā apse apšu suga ("Populus tremula")
sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība)
ortzonds ar dzelzs oksīdu stipri sacementētas, nereti izlocītas joslas nogulumos
dziedzerkuņģis ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana
pamatiežu virsa ar kvartāra nogulumiem pārklātais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa
lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
irag ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos
irāg ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos
iriek ar partikulu "-iek" pastiprināts "ir" jautājuma teikumos
jeb ar partikulu "vai" ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus
vakuola ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas
uzblieķēt ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs
uzblietēt ar vālēm dauzīt māla kulu, līdz tas paliek sīksts un izturīgs
Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
kuņģa dziedzeri ārējās sekrēcijas dziedzeri kuņģa gļotādā, kas izstrādā kuņģa sulu
alonoms Ārēju stimulu vadīts
osteorefleksterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifērās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas
dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti
eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies
aiztecināt Asinot padarīt trulu
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts
retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā
plankumainā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum")
clathroporinaceae Asku ķērpju klases pirenulu rindas dzimta
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
molekulārā astrofizika astrofizikas nozare, kas pētī kosmiskajā telpā atrodošos molekulu starojumu
Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.)
demagnetizācija Atmagnetizēšana, molekulu magnētiskās orientācijas izjaukšana feromagnētiskā materiālā
sīkā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus comtulus")
heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ
koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos
alilgrupa Atomu grupa ar summāro formulu C~3~H~5~- un struktūru CH~2~=CH-CH~2~-
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
Štarka efekts atomu un molekulu enerģijas līmeņu sašķelšanās elektriskā laukā, kas izraisa spektrālo līniju sašķelšanos
autojonizācija Atomu un molekulu jonizācija stipru elektrisko lauku ietekmē
izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu
kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās
makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas
citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu
hondrosternāls attiecīgs uz krūšu kaulu un ribu skrimšļiem
išiokavernozs attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem
išiosakrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu
išiovagināls attiecīgs uz sēžas kaulu un maksti
išiovertebrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un mugurkaulāju
išiorektāls attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu
etmokraniāls attiecīgs uz sietiņkaulu un galvaskausu
jugomaksilārs attiecīgs uz vaiga kaulu un augšžokli
jugāls attiecīgs uz vaiga kaulu, piem., vaiga punkts
iliospināls attiecīgs uz zarnu kaulu un mugurkaulu
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem
atkapsulēt atvērt kapsulu
kaula smadzenes audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos
parostīts Audu iekaisums ap kaulu
smalkpakulu audekls audums, kas izgatavots no smalkas pakulu dzijas
hemocitoblastoma Audzējs, kurā ir kaulu smadzenēm tipiskas šūnas
īga Auglīgais nogulums, kas pēc plūdiem paliek uz pļavām
apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
Augstais Velds augstums - 1300-2000 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
Vidējais Velds augstums - 800-1300 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā
Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
micela augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību
ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti
aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu
grieztava Balandu suga ("Atriplex patulum")
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba")
vācapse Baltā apse ("Populus alba")
spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji
Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē
Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē
Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants
Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums
Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski
Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē
Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē
Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē
Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski
Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē
Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē
Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski
Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē
Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski
Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus")
kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus")
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu
alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot
amieloisks bez kaulu smadzeņu līdzdalības (limfatisks, monocitārs)
amieloisks bez muguras smadzenēm; bez kaulu smadzenēm
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus
kurkulis Biogrāfija, dzīves gājums (latīņu "Curriculum vitae")
biešu blakts blaktīm piederošs 3-4 mm garš biešu kaitēklis, kas sūc lapu sulu un izplata virālo lapu čokurošanos
mīnāt Blieķēt - dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos
locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari
Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā
Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
skarbā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces asperulus")
pycnonotidae Bubulu dzimta
hypsipetes Bubulu dzimtas ģints
pycnonotus Bubulu dzimtas ģints
brūnausu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes amaurotis")
Maskarēnu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes borbonicus")
sarkanvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus jocosus")
baltvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus leucogenys")
dzeltenvēdera bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus xanthorrhous")
Krasnogvardeiska Bulunghura, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos
naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments
pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem
primaverins C20H28O13, glikozīds dažās prīmulu sugās
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements
kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu
kurcumi Caurums, ko ieurbj kokā sulu tecināšanai
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
tūba cilvēks ar trulu gaumi
dārzenis cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē)
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
mielotoksīns Citotoksīns, kas noārda kaulu smadzeņu šūnas
muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
izšķilas Čaulu vai citu kādu segu paliekas pēc cāļu, kukaiņu izšķilšanās
fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
starprinda Daiļdarbu un titulu salikumos starp pilnām rindām saliek īsās vai tā sauktās nedzīvās rindas, ko starpinājumā neņem vērā
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
apsukāt daļēji nosukāt, izsukāt (linus, kaņepājus); sukājot atdalīt (daļu pakulu)
ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma
kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
zīmēšanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, izmantojot tādus zīmējuma elementus kā līnijas, lokus un aploces, ko uzglabā atmiņā matemātisku formulu veidā, un ar vektorgrafikas palīdzību ļauj viegli atveidot attēlus dažādos lielumos
pārskatu ģenerators datu apstrādes programma, kas sagatavo un izvada datus vajadzīgā formāta tabulu un pārskatu veidā
tabulorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas vaicājumoperācijas izpildes rezultātā displeja ekrānā izspīdina tabulu
blēķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
blieķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2
apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
pseidofosīlijas dažādi izveidojumi noguluma iežos, kas ir dažādu nedzīvās dabas procesu sekas
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
Kubuļu pagasts dažkārt rakstos lietots Balvu novada Kubulu pagasta nosaukuma variants
māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
mezofāzes dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli
Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
rinonekroze Deguna kaulu nekroze
elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu
osteoartropātija Deģeneratīva locītavas un tās kaulu slimība
aurikula Dekoratīvs prīmulu dzimtas dārzaugs (tā iesaukts lapu formas dēļ)
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans)
aitu diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus filaria")
govju diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus viviparus")
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem
soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
mirsīnijaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Myrsiniaceae")
teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae")
sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas
krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības
adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā
krotonkondensācija Divu viena aldehīda molekulu kondensācijas reakciju vai dažādu aldehīdu kondensācijas reakciju 1. un 2. pakāpe
gaidelīte Dižā prīmula ("Primula elatior"), prīmulu suga
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
korkungi Domkapitulu un kollēgiātkapitulu, arī regulēto kanoniķu iestāžu locekļi
Kanāriju dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus canariensis")
parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris")
turbidīti Dubļu straumju nogulumi jūrās un okeānos
galvas uts dūrējutu apakškārtas suga ("Pediculus humanus capitis")
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā
pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos
luteinizācija Dzeltenā ķermeņa izveidošanās; olnīcas folikulu šūnu pārveidošanās
dzeltenknābja Alpu kovārnis dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus")
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus")
repināt dziedēt (salauztus kaulus)
globigerīnu dūņas dziļūdens nogulu tips - sīku planktona foraminīferu ar lodveidīgām vairākkameru čaulām sakopojumi
džergzde Dzirkste - kaulu, arī locītavu sāpes
implants Dzīvā organismā sterili ievietots ilgmūžīgs biosavietojams keramikas, polimēru vai citu materiālu kaulu vai citu audu aizvietotājs
CV Dzīves un darba gājums, īsa biogrāfija (latīņu "curriculum vitae")
kaitēklis Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu
kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi
osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas
mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos
matricmodeļi Ekonomiski matemātiski modeļi matricu (tabulu) veidā; atspoguļo attiecības starp ražošanas izmaksām un rezultātiem, izmaksu normatīvus, saimnieciski ražotājekonomisko struktūru
excipulaceae Ekscipulu dzimta
discella Ekscipulu dzimtas ģints
dothichiza Ekscipulu dzimtas ģints
heteropatella Ekscipulu dzimtas ģints
izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu)
oseoalbumoīds Elastisks, šķiedrains kaulu proteīns
debajs Elektriskā dipolmomenta ārpussistēmas mērvienība, ar ko mērī molekulu elektrisko dipolmomentu
starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes
ierosmes potenciāls elektronvoltos izteikts enerģijas daudzums, kas nepieciešams atomu (molekulu) ierosināšanai
Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums
kauleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku kaulus, smēreļļas veids
depula Embrija attīstības stadija, kurā blastula pārvēršas par gastrulu
iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J)
ekforija Engrammas atjaunošana atmiņā, atkārtojot sākotnējo stimulu
maldu gruntsūdens epizodisks gruntsūdens aerācijas zonā, kurš vietumis veidojas uz vājāk filtrējošu nogulumu slāņiem vai lēcām un atrodas virs attiecīgā apvidus gruntsūdeņu līmeņa; virsgruntsūdens
tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu
eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs
eritroblasts Eritrocītu mātšūna kaulu smadzenēs
plazmotropisms Eritrocītu noārdīšana aknās, liesā un kaulu smadzenēs
eritropoēze Eritrocītu veidošanās sarkanajās kaulu smadzenēs
haptofors Ērliha apzīmējums specifiskajai molekulu grupai, ar kuru toksīni vai aglutinīni piesaistās antivielām, antigēniem vai šūnu receptoriem
halogēnieži Evaporīti - hemogēni nogulumieži, kas veidojas ūdens baseinos sausa un silta klimata apstākļos, iztvaikošanai pārsniedzot ūdens pieplūdi
saldūdens kaļķieži ezeros un avotu izplūdes vietās izgulsnējušies un uzkrājušies kalcija karbonāta nogulumi
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
Dalainors ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči
Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve
fabulists Fabulu autors
Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale")
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
anhidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulu atņemšanu savienojumam
sintetāzes Fermentu klase; katalizē divu molekulu saistīšanos; ligāzes
fīzs Fizs - dzirkstošs, putojošs kokteilis ar augļiem vai augļu sulu
iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās gan pašā ledājā, tā plaisās, caurkusumos un virsas iedobēs
ārpusledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās no ledus brīvajās platībās - kontaktjoslās ar kūstošo ledu vai tiešā tā tuvumā
FSH Folikulus stimulējošais hormons
kontūrfonts Fonts, ko ar matemātisku formulu palīdzību veido kā katras rakstzīmes pamatkontūru; pirms drukāšanas šos kontūras var mērogot un pārveidot par bitkartētām rakstzīmēm; vairākiem lāzerprinteru tipiem tie ir iebūvēti
barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai)
lignīts fosilā koksne, kam ir zema pārogļotība un kas sastopama brūnoglēs u. c. nogulumos
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei
konsulāts Francijā - konsulu valdīšanas laiks (no 1799. gada līdz 1804. gadam)
Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^
Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību
aprīlis Gada ceturtais mēnesis; sulu mēnesis
cālenīca Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
dzeguzītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
dzegužpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
elknuši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaigalīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļbikses Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailenītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpieši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiešiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiesīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpietīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļupiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļziediņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
paslavas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
prīmulīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
tabakpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
tikbiksi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
vistkājiņas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
vistkājiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
zvaniņš Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
primula veris gaiļbiksīte, prīmulu ģints suga
aerojonizācija Gaisa molekulu jonizācija
galēnisms Galēna (un Hipokrāta) mācība par ķermeņa sulu nozīmi temperamenta veidošanā un slimību izcelsmē
eukrasija Galēna temperamentu mācībā normāls dzīvības sulu maisījums organismā
kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu)
epifolikulīts Galvas matu folikulu iekaisums
ventrikulīts Galvas smadzeņu ventrikulu iekaisums
kraniomalācija Galvaskausa kaulu atmiekšķēšanās
kranīts Galvaskausa kaulu iekaisums
diploja Galvaskausa kaulu porainā kaulviela
kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas
osteoakūze Galvaskausa kaulu skaņu vadāmība
kraniogrāfija Galvaskausa un sejas kaulu rentgenogrāfija
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma
dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
čingulis Gaļas gabals ar kaulu
čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs)
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību
grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
akēdija Garīgs kūtrums, trulums
garkulu suseklis garkulu kuļamais sols
pahiperiostīts Garo kaulu plēves iekaisums un sabiezējums
Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
reālā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības (atšķirībā no ideālās gāzes) ir atkarīgas no molekulu mijiedarbības
girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
glacigēniskie nogulumi glaciālie nogulumi, kas veidojušies bez aktīvas kušanas ūdeņu līdzdalības
gēsti Glaciālo nogulumu veidotas zemienes ziemeļrietumu Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā; smiltāji, virsāji, kūdrāji
glacimarīns glacimarīnie nogulumi - jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas
ķiģelis Gliemezis ar savu mājiņu, čaulu
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei
perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju
SER Gludais endoplazmatiskais tīkls (angļu "smooth endoplasmic reticulum")
gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot
paragneisi Gneisi, kas rodas, nogulumu iežiem pārveidojoties
diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri
kontekstneatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulu kreisajā pusē var būt tikai viens atsevišķs palīgsimbols, bet labajā - pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdīte
granitizācija Granītu veidošanās procesi Zemes dzīlēs no agrīnākiem magmatiskiem, metamorfiem iežiem vai nogulumiežiem
granulocitopoēze Granulocītu attīstības process kaulu smadzenēs
granulopeksija Granulu fiksācija
degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei
ģilināt Griezt ar trulu nazi
žurnīt Griezt ar trulu nazi
gruvešu konusi gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes
guļš Gulus
bandaga Gundega ("Ranunculus")
kraupe Gundega ("Ranunculus")
sviestpuķe Gundega ("Ranunculus")
ugunspuķe Gundega ("Ranunculus")
aseņlāsītes Gundegas ("Ranunculus")
asinspuķe Gundegas ("Ranunculus")
blusenes Gundegas ("Ranunculus")
brīnumpuķe Gundegas ("Ranunculus")
bundagas Gundegas ("Ranunculus")
celceniks Gundegas ("Ranunculus")
dedzītes Gundegas ("Ranunculus")
gaiļapēdas Gundegas ("Ranunculus")
gundedzenes Gundegas ("Ranunculus")
gundedziņa Gundegas ("Ranunculus")
gundenes Gundegas ("Ranunculus")
gungunda Gundegas ("Ranunculus")
gunsdega Gundegas ("Ranunculus")
kašķporna Gundegas ("Ranunculus")
kašķpuķe Gundegas ("Ranunculus")
kašķpuķes Gundegas ("Ranunculus")
kramppuķe Gundegas ("Ranunculus")
pīpene Gundegas ("Ranunculus")
pīpenīte Gundegas ("Ranunculus")
rūgtene Gundegas ("Ranunculus")
sūrenīte Gundegas ("Ranunculus")
sūrine Gundegas ("Ranunculus")
sūrinīte Gundegas ("Ranunculus")
sūrne Gundegas ("Ranunculus")
sūrnes Gundegas ("Ranunculus")
trakulītes Gundegas ("Ranunculus")
ugunsdzēsēji Gundegas ("Ranunculus")
kurpīšlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus aconitifolius")
kodīgā gundega gundegu suga ("Ranunculus acris")
tīruma gundega gundegu suga ("Ranunculus arvensis")
zeltainā gundega gundegu suga ("Ranunculus auricomus")
bumbuļu gundega gundegu suga ("Ranunculus bulbosus")
Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus")
Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii")
rāvas gundega gundegu suga ("Ranunculus flammula")
Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva
villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama
garlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus lingua")
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti
daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus")
ložņu gundega gundegu suga ("Ranunculus repens")
plašā gundega gundegu suga ("Ranunculus reptans")
Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva
ļaunā gundega gundegu suga ("Ranunculus sceleratus")
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās)
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu
Kambrijas formācija ģeoloģijā ūdenī nogulusies zemes kārta, cieta, no lielā spiediena sagrumbāta
pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā
litoloģija Ģeoloģijas nozare par nogulumiežiem, to sastāvu, uzbūvi un ģenēzi
ekspluatācijas izpēte ģeoloģiskā izpēte, kuru veic atradnes izmantošanas procesā derīgā izrakteņa saguluma apstākļu, kvalitātes un krājumu precizēšanai
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
subakvālie procesi ģeoloģiskie procesi, kas norisinās zem ūdens, - nogulumu uzkrāšanās, ūdensbaseinu dibenu izskalošanās
talasoģeosinklināle Ģeosinklināle, kas izveidojusies okeāniskā tipa Zemes garozā, tajā notiek nogulumu intensīva uzkrāšanās
medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm
drakunkuloze Helmitoze, ko ierosina "Dracunculus" ģints nematodes
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
folikulstimulētājhormons Hipofīzes izstrādāts hormons, kas sekmē olnīcas pūslīša (folikula) augšanu; folikulus stimulējošais hormons; FSH
diskrāzija Hipokrāta termins organisma sulu nenormāla sastāva apzīmēšanai
fungīns Hitīnam līdzīga viela sēņu šūnapvalkā, kas kavē gremošanas sulu darbību
šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda
hiperplastiskā hondrodistrofija hondrodistrofija, kurā uz kaulu epifīzēm veidojas multipli skrimšļa izaugumi
deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi
trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments
Hailara Hulunbuira - pilsēta Ķīnā
umbilikācija Iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā
akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu
kraniofenestrija Iedzimti kaulu defekti galvaskausa velvē
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi
moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums
pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā
aula Iekaisuma apmale ap baku vakcīnas pustulu
frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem
masspektrometrs Iekārta vielas daļiņu (atomu, molekulu) sašķirošanai pēc masas ar elektrisko un magnētisko lauku
inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze)
nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana
Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m
garkulu suseklis ierīce garkulu tīrīšanai
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā
metamorfizētie ieži ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem
blakusieži Ieži, kas no sāniem aptver derīgo izrakteņu iegulu
dēdēšanas garoza iežu komplekss (formācija), kas veidojas litosfēras virspusē iegulušo iežu dēdēšanas procesā
ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti
diskordance Iežu saguluma veids, kurā jaunākus nogulumus no vecākiem nodala izskalojuma virsma vai sedimentācijas pārtraukums
plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību
konkordance Iežu slāņu sagulums to pareizā vecuma secībā
litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm
netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai
klizeometrs Instruments, ar ko mērīt iegurņa ass nolieces leņķi pret mugurkaulu
standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība
hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens
parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā
grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis
diaģenēze Irdenu nogulu pārveidošanās par iezi sablīvēšanās un ķīmisku reakciju rezultātā
šleifs Irdenu nogulumiežu josla, kas veidojusies, saplūstot izneses konusiem, un aptver kalna vai augstienes piekāji
asegajs Īss duramais šķēps zulu un citām karotāju tautām Dienvidāfrikā
struplapu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rutabulum")
sedimentācija izdalīšanās no šķīduma nogulšņu veidā; rašanās nogulumu, veidā
uzsulot Izdalīt sulu
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem
koproplanēze Izkārnījumu izdalīšanās no zarnas pa neparastiem ceļiem, piem., pa fistulu vai ievainojumu
katapultēšanās Izkļūšana no lidaparāta, izmantojot sēdekli un kapsulu ar autonomu dzinējierīci; lidaparāta ekipāžas lidaparāta atstāšanas paņēmiens un process avārijas situācijā, izmantojot speciālas ierīces
izčāgāt Izknābāt kodolu un čaulu atstāt
aritmetizēt Izmantot skaitliskās metodes uzdevuma risināšanā, un sastādīt aprēķina formulu uzdevuma atrisināšanai ar datoru
pamežģījums Izmežģījums, kad locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela
luksācija Izmežģījums, pilnīga stabila kaulu locītavu galu pārvietošanās
pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela
petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos
blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči
nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti
orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos
tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi
spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos
pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā
ptyctodus Izmirusi zivju ģints, no kuras devona nogulumos atrasti tikai zobi
titanotheriidae Izmiruši, tapiriem līdzīgi, ziloņa lieluma zīdītāji, sastopami eocena un oligocena nogulumos
ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu
paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos
izkaulot Izņemt, atdalīt kaulus
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu
distrakcija Izstiepums; stiepšana un pretstiepšana kaulu lūzumu ārstēšanā
izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās
kregi Jaunākā terciāra (pliocēna) nogulumi Anglijā, sastāv gk. no gliemju čaulu gruvešiem
neartroze Jaunas locītavas, līdz ar locītavas kapsulu, attīstīšanās kaulu lūzumu vietā
cefalhematoma Jaundzimušā galviņas "asinstūska", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi
ceflhematoma Jaunpiedzimušā galviņas "asinspampums", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi
aplastiskā mieloze jebkura kaulu smadzeņu slimība, kas nomāc asins šūnu veidošanos
mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana
samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi
gigantoma Jebkurš milzu šūnu audzējs (parasti kaulu audzēji)
zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa
jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem
grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg)
radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas
tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes
jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni
asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība
kristālrežģis jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās
kristāla režģis jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās; kristālrežģis
zilais valis joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera musculus")
golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
Aspicottus bubalis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis")
zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga
Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
Panaja jūras līcis Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Panajas un Negrosas salām
Ondas līcis jūras līcis Filipīnās, Sulu jūras rietumos, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Paitanas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumos, Malaizijas teritorija
Labukas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Koralbejs jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Sanantonio līcis jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
enkrinīts Jūras liliju fosilās atliekas, kas atrodas nogulumiežos
halmirolīze jūras nogulu zemūdens sadēdēšana, izšķīšana, kas notiek oksidēšanās u. c. procesu ietekmē
marīnie nogulumi jūras nogulumi
glacimarīnie nogulumi jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
Tapiantanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, savieno Sulu jūras dienvidaustrumus ar Mindanao jūru, ziemeļaustrumos norobežo Basilanana un Tapiantanas salas, bet dienvidrietumos Samalesas salas
Gimarasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Panajas un Gimarasas salu rietumos un ziemeļrietumos un Negrosas salu austrumos un dienvidaustrumos, savieno Sulu jūras Panajas līci ar Visaju jūru
Sibutu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu arhipelāga rietumu daļā, starp Sibutu salu rietumos un Tavitavi un Simunulas salu austrumos
Dumaranas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūrā, starp Palavanas un Dumaranas salu
Kujo Austrumu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Kujo salām un Panajas salu
Kujo Rietumu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūras ziemeļos starp Kujo salām austrumos un Palavanas un Kalamjanas salām rietumos
Tapaanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidos, Sulu arhipelāgā, starp Tavitavi un Tapulas salām
Balabakas Ziemeļu šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidrietumu daļā, savieno Sulu jūru ar Dienvidķīnas jūru
Baraveli šaurums jūras šaurums Indijas okeāna Maldīvu salās, starp Nūnu un Lavijani jeb Miladunmardulu un Fādiporlu salām
Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu
Bangi Dienvidu šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas (Borneo) salu dienvidos un Balambananas un Bangi salu ziemeļos, savieno Dienvidķīnas jūru ar Sulu jūru
Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
divplankumu jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobiusculus flavescens")
konsulāras tiesības juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus
kaldzene kāda augu suga, kas aug meža biezoknī un satur riebīgu sulu
disproporcionēties Kādam molekulu veidam sadalīties divu citu veidu molekulās
skrimšķins kāds, kas grauž kaulus
osteokaheksija Kaheksija hroniskas kaulu slimības dēļ
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
paleogēns kainozoja pirmais periods (pirms 67-25 mlj gadu) un tajā izveidojušos nogulumu sistēma, plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji; paleogēna periods
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali
Hoga rags Kalimantānas (Borneo) salas galējais austrumu punkts, Sulu jūras dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis
Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
Balelesbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, Mpulanas un Kvazulu-Natālas provinces robežšķirtne
Džamantavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4718 m, noguluma un metamorfie ieži
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa
Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem
apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis
kvartārģeoloģiskā karte karte, kurā parādīta dažādu ģenētisko tipu kvartāra nogulumu izplatība
reibuma kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum temulum")
kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru
kloāka Kaula nekrozes dobums ar fistulu
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu
atslēgas kauls kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšukaulu
malakosteoze kaulu atmiekšķēšanās
deformēts iegurnis kaulu atmiekšķēšanās (kalcija sāļu trūkums) sekas
osteomalācija Kaulu atmiekšķēšanas, ko gk. rada vielmaiņas traucējumi
osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
hipostoze Kaulu attīstības traucējums
densitometrija Kaulu blīvuma noteikšanas metode
Kaulu Kaulu ezers - Kauļu ezers Amatas pagastā
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā)
osteoartroze Kaulu galu un locītavu skrimšļu deģenerācija
hemangioosteoma Kaulu hemangioma
osteomioze Kaulu izmēru samazināšanās
osteometrija Kaulu izmēru un proporciju noteikšana
krimte Kaulu krimte - reimatisms
hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs
mastiklis Kaulu mastiklis - skelets
matrikss Kaulu matrikss - kaulaudu šūnstarpu viela
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā
osārijs Kaulu nams
kaulārde Kaulu noārdīšanās
dislokācija kaulu pārvietošanās pēc to lūzuma
kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ
osatūra Kaulu sakārtojums ķermenī vai tā daļā
džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā
kaulu lauzējs kaulu sāpes
dzērkste Kaulu sāpes
ostalģija Kaulu sāpes
dzirgzde Kaulu sāpes, kaulu reimatisms
dzirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms
čirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms; dzirkste
dzirksts Kaulu sāpes, reimatisms
laužas Kaulu sāpes; locekļu sāpes
ģikte Kaulu sāpes; podagra
osteoreceptori Kaulu sensoriskās sistēmas perifēriskā daļa, centrālās nervu sistēmas veidojumi, kas atrodas kaulos un nuztver elektriskus, mehāniskus, termiskus un citus kairinājumus
osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem
osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija
mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās
eritroblastoma Kaulu smadzeņu audzējs, kura šūnas līdzīgas eritroblastiem; mielomas paveids
centroskleroze Kaulu smadzeņu dobuma aizpildīšanās ar kaulvielu
hemomielogramma Kaulu smadzeņu hemogramma
mielīts Kaulu smadzeņu iekaisums (osteomielīts)
leikomielopātija Kaulu smadzeņu leikocitārās sistēmas slimība
mieloplasts Kaulu smadzeņu leikocīts
mielopātija Kaulu smadzeņu patoloģiskas pārmaiņas
mielogramma Kaulu smadzeņu šūnelementu sastāva grafisks attēlojums
imunocīts Kaulu smadzeņu un aizkrūtes dziedzera izcelsmes limfocīts, kas nodrošina imūnatbildi
mieloģenēze Kaulu smadzeņu un to producēto šūnu veidošanas
mieloterapija Kaulu smadzeņu vai to ekstrakta lietošana terapijā
mielopoēze Kaulu smadzeņu veidošanās; asins šūnu veidošanas kaulu smadzenēs
ēdājs Kaulu un ādas tuberkulozes veids
osteoze Kaulu vai kaulaudu veidošanās; pārkaulošanās
kaulrade Kaulu veidošanās un augšana
marenīcas Kaulu zāles suga "Cerastium triviale"
nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām
Kauļi Kauļu ezers - atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, platība - 1,4 ha; Kaulu ezers
jūtis kaut kā saistījums, savienojums; sadura; kaulu savienojums, locītava
astesgabals Kautķermeņa gālas gabals, kas ietver asteskaulu
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai
Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
alfabētiskais rādītājs klasifikācijas tabulu palīgaparāts – priekšmetu rubriku un tām atbilstošo klasifikācijas indeksu alfabētisks uzskaitījums, kas vispārināti un adekvāti atspoguļo klasifikācijas tabulu saturu un atvieglo iespieddarbu un citu dokumentu klasificēšanu
kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
organiskās līmes klīsteris, kaulu jeb galdnieku līme
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
nosapakalāties kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu)
kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini
lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators
šķeteklis Koka rīks ar ko šķeterē pakulu kodeļu
kašeklis Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
teceknis Koks ar iedobumu sulu laišanai no bērza
koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu
koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
kurantiņš kokteilis _Black Balsam Currant_, gāzēts alkoholisks kokteilis, kura sastāvs bagātināts ar _Rīgas Melno balzamu_ un upeņu sulu
galvaskausa un smadzeņu trauma kombinēts galvas ādas, galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojums, kas var ietvert arī galvaskausa kaulu, pamatnes un sejas kaulu lūzumu
Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus
bada kondīcija kondīcija, kad dzīvnieka ķermenis ir noliesējis; krasi izceļas kaulu kontūras
letālā imperfektā osteoģenēze konģenitāla vai hereditāra ļaundabīgā kaulu trausluma forma (autosomāli recesīva pārmantošana)
situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā
skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu
sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137
bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu
aluviālie nogulumi kontinentālie nogulumi, kas veidojas upju ģeoloģiskās darbības rezultātā
starpleduslaikmeta nogulumi kontinentālie vai jūras nogulumi, kas apledojumu skartajos vai tiem pieguļošajos apganbalos veidojušies laikposmos starp diviem apledojumiem
litomorfoģenēze Kontinentālo (arī jūras krasta zonas) nogulumu ģenētisko tipu rašanās
molasi Kontinentālu un marīnu nogulumu slāņkopas, kas aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
Kapa koraļļu sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Laparana koraļļu sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Pērlbenka koraļļu sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu
Cotula coronopifolia kotulu suga
divmāju kotula kotulu suga ("Cotula dioica")
sarainā kotula kotulu suga ("Cotula hispida")
zeltpīpeņlapu kotula kotulu suga ("Cotula pyrethrifolia")
retēju kotula kotulu suga ("Cotula potentillina")
skarbā kotula kotulu suga ("Cotula squalida")
Dzjuluna Kouluna - pilsēta Ķīnā, Honkongā ("Jiulong")
radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā
cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
piekrastes nogulumi krasta zonas nogulumi; viļņu un to radīto straumju darbībā radušies akumulatīvi veidojumi
olveida krasula krasulu suga ("Crassula ovata")
Šmita krasula krasulu suga ("Crasula schmidtii")
zaļā vārna krāšņvārnu dzimtas suga (“Coracias garrulus”), Latvijā aizsargājama
zaļvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas krāšņvārnu dzimtas suga ("Coracias garrulus"), kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām, Eiropā aizsargājams
heroldija Krievijā 1722.-1917. g. muižnieku titulu un privilēģiju resors
Krievija Krievijas plāte - Austrumeiropas platformas centrālā daļa, kas pārklāta ar nogulumiežu segu, Latvija atrodas tās rietumu daļā
skrumslis Krimslis; kaulu izvirzījums, paresninājums (locītavā)
skrimstināt Krimst, skrubināt (kaulu)
sternals Krūšu kaula-, uz krūšu kaulu attiecīgs, ar to saistīts
Tutinova Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukuma variants
auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
couloir Kuluārs
Kulundas stepe Kulundas līdzenums
kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām
eskvairs Kungs (vīrieša uzvārda pievārds (Anglijā), ko dažkārt lieto, ja nemin nekādu citu titulu)
Zaļcupe Kurnas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
diartroze Kustīgs kaulu savienojums
Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā
absorbcijas spektroskopija kvantu sistēmas (atomu, molekulu, šķidrumu, cietvielu) enerģētisko stāvokļu noteikšanas metode, mērot tās gaismas absorbcijas spektrus
zeltgalvas ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus proregulus")
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst)
sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns
čemurziežu zaļganā blakts ķermenis zaļgans ar tumšu zīmējumu, uzturas ziedu čemuros un barojas izsūcot šūnsulu no ziediem, ziedu kātiņiem
plecu josla ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma
acrocordia Ķērpju nodalījuma asku ķērpju pirenulu rindas ģints
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām
augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju
solvatētais elektrons ķīmiski aktīva daļiņa, kas rodas šķīdumā, brīvajam elektronam ap sevi izveidojot polarizētu šķīdinātāja molekulu apvalku
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām
sašūšanas aģents ķīmisks savienojums, ko pievieno polimērus saturošām sistēmām un kas izraisa makromolekulu šķērssaistīšanos telpiskā struktūrā
izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija
trepāns Ķirurģisks instruments kaulu urbšanai
dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu
lēsa Labības sagulums, veldre
eikrazija Labs organisma sulu sastāvs; normāla veselība
saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē
pundurplūškoks Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus")
pusirbene Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus")
zeltainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Sericulus chrysocephalus")
alkšņu blusiņa lapu uts posmsnuķaino kārtā, sūc sulu no alkšņu lapām
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs
pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē
akumulācijas reljefs Latvijā veidojies uzkrājoties jūras, upju, ezeru, ledāja eolajiem u. c. nogulumiem, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības gaitā
Židiņu svīta Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas ietver agrā viduspleistocēna starpleduslaikmeta nogulumu kopumu
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu
glaciofluviāls Ledāja kušanas ūdeņu straumju radīts (attiecas uz nogulumiem un reljefa formām)
ledāja komplekss ledāja un tā kušanas ūdeņu veidoto nogulumu un reljefa formu sakopojums šļūdoņu un kontinenta segledāju malās
raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki
vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi
agranulocīts Leikocīts, kuram, atšķirībā no granulocīta, citoplazmā nav olbaltumvielu graudiņu (granulu)
limfosarkoleikoze Leikoze ar kaulu smadzeņu un limfvadu sarkomatozu deģenerāciju
akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti
hormions Lemeša mugurējās malas savienojuma vieta ar spārnkaulu
Austrumsomija lēne Somijā (_Itā-Suomi / Östra Finland_), pastāvēja 1998.-2009. g., robežojās ar Oulu, Rietumsomijas un Dienvidsomijas lēni, kā arī ar Krieviju, administratīvais centrs bija Mikeli
atstarošanas leņķis leņķis, ko veido atstarotais gaismas stars ar perpendikulu, kas novilkts gaismas stara krišanas punktā
lesveida Lesam ārēji līdzīgi nogulumu veidojumi (smilšmāls, mālsmilts)
lesoīdi Lesam līdzīgi putekļu smilšu nogulumi ūdens baseinos
Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi
Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes
abrāzijas-akumulācijas līdzenums līdzenums, kas veidojas jūras viļņiem noārdot reljefa pacēlumus un aizpildot ar nogulumiem pazeminājumus
Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums
ģeosinklināle liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās
neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas
makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību
atrautenis liels (100 m un vairāk) iežu blāķis, kuru ledājs pārvietojis no sākotnējā saguluma vietas
mastodonozaurs liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos
Slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņkopa
slāņkopa liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņu svīta
sekretārs liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas
langusts liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā)
gaļīguma koeficients liemeņa gaļas un kaulu attiecība
stratigrāfiskās metodes lieto iežu vecuma noteikšanai, nogulumu sadalīšanai stratigrāfiskās vienībās un to korelācijai
lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās
galdnieka līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai
kollagens Līmes radītāji audi, saistaudu kā arī kaulu un skrimšļu pamatvielas galvenā sastāvdaļa
limfosarkoma Limfmezgla sarkoma; arī kaulu smadzeņu cilmes audzējs ar limfmezgla struktūru
spillas linu vai pakulu vērpšanas atkritumi
mošus Literatūrā sastopams auga "Mimulus moschatus" nosaukums
daudzvērtīgā loģika loģisko izteiksmju, kuru mainīgajiem ir vairāk nekā divas vērtības, pētīšanas kārtulu un metožu sistēma
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
vardūkšņa ložņu gundega (_Ranunculus repens_)
sudabrine Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
ugunspuķe Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardukļi Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
varduklis Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardūkšņi Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardūkšnis Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
varzulājs Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vedriņš Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vedris Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vēdris Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
plazmocitoma Ļaundabīga slimība, kas skar gk. kaulu smadzenes
izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos
mieloma Ļaundabīgs kaulu smadzeņu audzējs
flišs ļoti bieza ritmiski slāņotas uzbūves terigēno nogulumu slāņkopa, ko veidojušas suspensiju plūsmas dziļūdens ieliecēs
pienstobrs ļoti liela, ar piensulu pildīta šūna (augā, tā orgānā)
neiroendokrīnā familiārā osteopātija ļoti reti sastopama familiāra hipofosfatēmiska kaulu distrofija ar kompleksiem centrālās nervu sistēmas darbības un endokrīniem traucējumiem
rāvine ļoti rupji pakulu svārki
pelīti ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru
mehanurģija mācība par neasiņainām operācijām mežģījumu ievilkšanā, kaulu lūzumu salikšanā u. c.
sedimentoloģija mācība par nogulumiežiem, to sastāvu, uzbūvi un veidošanos
konsolidācija Magmas sacietēšana (solidifikācija) vai nogulu pārvēršanās par nogulumiezi (litifikācija)
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā)
vārpu pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus")
tipiskā mājas pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus musculus")
polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai
Bā Maldīvijas Republikas atols (_Baa_), atrodas Indijas okeāna Maldīvu salu ziemeļrietumu daļā, ietver Dienvidu Mārlosmandulu un Goidū atolu
mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu
protokols RTP maršrutēšanas tabulu protokols (angļu "Routing Table Protocol")
mašikolumbe Mašukulumbve
aritmetizācija Matemātiska uzdevuma risināšanā lietojamās skaitļu metodes, kļūdas novērtēšanas metodes izraudzīšanās un aprēķina formulu sastādīšana uzdevuma atrisināšanai ar datoru
tabulēšana Matemātisku tabulu sastādīšana un izskaitļošana
trihoanestēzija Matu (matu folikulu) jutības zudums
trihokriptoze Matu folikulu slimība
osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija
saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās)
simfīze Mazkustīgs divu kaulu savienojums ar skrimšļaudiem
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā
Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
megakarioftīze Megakariocītu trūkums kaulu smadzenēs, kas rada trombocitopēniju asinīs
rotators mehāniska sistēma, ko izmanto, lai idealizēti aprakstītu molekulu un kodolu rotāciju
biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas
menoūrija Menstruālā asiņošana caur urīnpūšļa fistulu
metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā
fistulogrāfija Metode fistulu rentgenoloģiskai izmeklēšanai ar kontrastvielu
mezomorfija Mezodermas veidojumu (kaulu, muskuļu) relatīvs pārsvars somatotipā
mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās
velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes
ektopiskā mielopoēze mieloīdo audu veidošanās ārpus kaulu smadzenēm
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
virspusējā mikoze mikoze, kas skar epidermas raga slāni un matu folikulus, piem., klijveida ēde
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas
loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa
gludās ādas mikrosporija mikrosporija, kurai raksturīgi apaļi perēkļi, kuru centrā vērojama lobīšanās un perifērijā ir vezikulu valnītis
skrimtele Mīkstā, pārtikā izmantojamā kaulu daļa (no cūkas galvas, starp ribām)
pļavblaktis Mīkstblakšu dzimtas ģints, polifāgi, sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla
anakantina Mīkstspuru kaulu zivju apakškārta
mīkstspuru Mīkstspuru zivis - kaulu zivju grupa (apakškārta), ar nepārkaulotiem spuru stariem un bez dzeloņiem staru galos
megadžouls Miljons džoulu
megakariocīts Milzu šūna kaulu smadzenēs ar lielu lēverainu kodolu, no kuras rodas trombocīti
dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos
mellits Minerāls medus krāsā, veido tetragonālas piramīdas un blīvus ieslēgumus ogļu nogulumos
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piemēram, kalcīts, dolomīts)
konkrēcija Minerālu veidojums, sakopojums, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma
cements Minerālviela, kas nogulumiežos aizpilda telpu starp dažāda sastāva un izcelsmes daļiņām, tās sasaistot
titulēt Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to)
mirstības varbūtība mirstības tabulu rādītājs; attiecība starp mirušo skaitu kādā vecuma intervālā un šī intervāla sākuma vecumu sasniegušo skaitu
mirstības modeļtabulas mirstības tabulu sistēma, kas atspoguļo mirstības intensitātes izmaiņas iedzīvotājiem ar dažādu dzīvotspēju
milzu miskante miskantu suga ("Miscantus floridulus syn. Miscantus synensis var. giganteus")
konformācija Molekulu forma telpā, kas veidojas atomu vai atomu grupu iekšējās pagriešanās, saišu deformāciju un citu deformāciju rezultātā, nemainot molekulu konfigurāciju
rotācijas spektrs molekulu spektra līnijas un joslas, kas saistītas ar molekulu daļu savsterpējo griešanos
aktivācija molekulu vai atomu savstarpējās iedarbības pastiprināšana, pievadot enerģiju
fotodisociācija Molekulu, radikālu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
fotoķīmiskā disociācija molekulu, radikāļu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas iedarbībā; fotodisociācija; fotolīze
kvantu ģenerators monohromatisku elektromagnētisko viļņu avots, kurā izmanto kvantu sistēmu (atomu, molekulu, kristālu) inducēto starojumu
osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs
dzimtmuižniecība Muižnieku titulu mantojušo kopums
limfomieloma Multipli kaulu smadzeņu audzēji, kuru šūnas atgādina limfocītus
hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi
nesajēdzība Muļķība, bezjēdzība, trulums
lobotomija Mūsdienās reti lietota ķirurģiska iejaukšanās dažu psihisku slimību gadījumos, kad tiek izgriezta saite starp lielo smadzeņu priekšējo daļu un centrālajām daļām; dažos gadījumos nomierina, bet rada trulumu, parasti tiek aizstāta ar medikamentu lietošanu
sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli
rakats Musulmaņu lūgšanu formulu cikls, ko norunā arābu valodā, izpildot noteiktas lūgšanu pozas un kustības
zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu
naviculaceae Navikulu dzimta
diploneis Navikulu dzimtas ģints
gomphonema Navikulu dzimtas ģints
gyrosigma Navikulu dzimtas ģints
stauroneis Navikulu dzimtas ģints
caloneis Navikulu dzimtas kramaļģu ģints
Navicula atomus navikulu suga
Navicula cryptocephala navikulu suga
Navicula cuspidata navikulu suga
Navicula fossalis navikulu suga
Navicula gracilis navikulu suga
Navicula minuscula navikulu suga
Navicula minima navikulu suga
Navicula mutica navikulu suga
Navicula pusilla navikulu suga
Navicula pygmea navikulu suga
Navicula radiosa navikulu suga
Navicula rhynchocephala navikulu suga
Navicula subtilissima navikulu suga
amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas
epidiaskopija Necaurspīdīgu attēlu (rasējumu, zīmējumu, tabulu utt.) vai caurspīdīgu diapozitīvu projicēšana uz ekrāna ar epidiaskopu
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots
fokāls nefrīts nefrīts, kad iekaisums skar tikai atsevišķus nieru stromas vai glomerulu rajonus; raksturīgs nieru insuficiences vispārējo simptomu trūkums
Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams
psedodislokācijas Neīstas dislokācijas, traucējumi zemes garozas slāņu normālā sagulumā, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo (eksogēno) ģeoloģisko spēku darbību
pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas
jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos
medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums
metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot
ērzekls Nekārtīga (pakulu) kodeļa
aizbuinīt Nekārtīgi nogriezt (ar trulu nazi)
Sicīlijas nektāraskorde nektāraskordu suga ("Nectarascordum siculum")
sinostoze Nekustīgs kaulu savienojums, kuru veido pārkaulojušies skrimšļaudi
Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē
Baguana neliela sala Filipīnās (_Baguan_), Sulu jūras dienvidrietumu daļā
Manigina neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumos
Semirara neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumos
Sibaja neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumos
Kaluja neliela sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā
Simunula neliela sala Filipīnās, Sulu arhipelāgā, Mindanao jūras rietumos
Pata neliela sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, starp Tapulas salām un Holo salu, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Batbatana neliela sala Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Panajas salas, Rietumu Visajas reģiona Antikes provincē
Sibutu neliela sala Sulu arhipelāga dienvidrietumos, Sulu jūras dienvidos un Sulavesi jūras jūras ziemeļrietumos, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Boaana neliela sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Bankorana neliela sala Sulu jūrā, Filipīnu Mimaropas reģiona teritorija
Tambisana neliela sala Sulu jūras dienvidos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Malavali neliela sala Sulu jūras dienvidrietumos, Bangi Dienvidu šauruma dienvidaustrumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Lumbukana neliela sala Sulu jūras rietumos, Filipīnu teritorija
osuārijs neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā
tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos
grozgalvītis neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš
libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai)
Kalandagau nelielu salu grupa Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļos
Maitigida nelielu salu grupa Filipīnās, Sulu jūras ziemeļrietumos, Palavanas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Sanmigela salas nelielu salu grupa Sulu jūrā, Filipīnu Mimaropas reģiona Palavanas provinces teritorija
Tērtlailendas nelielu salu grupa Sulu jūras dienvidrietumu daļā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, dienvidrietumos Malaizijas teritorija, ziemeļaustrumos - Filipīnu
mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu
mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu
hipercelularitāte Nenormāla šūnu vairošanās, piem., kaulu smadzenēs
panmieloze Nenormāla visu kaulu smadzeņu elementu proliferācija
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu
sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums
beneceptors Nervu aparāts, kas piegādā nervu centriem labvēlīga rakstura stimulus
ruikāt Neveikli griezt ar trulu nazi
ruinīt Neveikli griezt ar trulu nazi
hondroosteodistrofija nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus; garīgā attīstība nav traucēta
sulalus no bērza sulām darināts alus; sulu alus
kapele no kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos
krija no liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai
plauka no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
plauks no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
plūka no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
trepelis no mikroskopiskām sfēriskām opāla daļiņām sastāvošs nogulumiezis
noblēķēt Noblietēt (rijas kulu pirms kulšanas)
biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties
kolūvijs Nogāžu piekājes nogulumi, ko veido pa nogāzi nobrukuši, nobiruši vai noskaloti ieži dēdēšanas procesā
sedimenti Nogulas, nogulumi
nogula Nogulu slānis
nogulda Nogulu slānis
noguls Nogulu slānis
koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas
dolomitizācija Nogulu vai iežu (gk. kaļķakmens) sākotnējo sastāvdaļu sekundāra aizstāšanās ar dolomītu
sedimentācija nogulu veidošanās, kas noris ūdenī vai gaisā, materiālam mehāniski, ķīmiski vai bioķīmiski izgulsnējoties
kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts
cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls
nosēdumi Nogulumi
biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam
devons Nogulumi, kas radušies šajā periodā
kembrijs Nogulumi, kas radušies šajā periodā
delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas
šelfa nogulumi nogulumi, kas uzkrājušies šelfa joslās, gk. oļi, grants, smilts, aleirīti, māli
ieplaku nogulumi nogulumi, kas veidojas ezera dibenā
terigēnie nogulumi nogulumi, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem
litorālie nogulumi nogulumi, kas veidojušies okeānu un jūru, kā arī ezeru krastiem pieguļošajā akvatorijas daļā (litorālē)
interstadiālie nogulumi nogulumi, kas veidojušies starp divām kāda apledojuma ledāju virzīšanās stadijām
kontinentālie nogulumi nogulumi, kas veidojušies uz sauszemes – upēs, ezeros ledāju un vēja darbības rezultātā
elūvijs Nogulumi, ko veido nepārvietoti iežu dēdēšanas produkti (augsne, dēdējumgarozas)
sediments Nogulumiezis
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos
domerīts Nogulumiezis, kas sastāv no dolomīta un māla; dolomītmerģelis
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas
oļiezis Nogulumiezis, ko veido galvenokārt oļi
merģelis Nogulumiezis, kura sastāvā ir karbonāti
sedimenta ieži nogulumieži
sedimentieži Nogulumieži
evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens
mēmie ieži nogulumieži, kas nesatur organismu atliekas, pēc kurām varētu noteikt to ģeoloģisko vecumu
biogēnie ieži nogulumieži, kas sastāv gk. no dažādu organismu atliekām; organogēnie ieži
organogēnie ieži nogulumieži, kas sastāv no dažādu organismu atliekām
jūras nogulumi nogulumieži, kas veidojušies jūrās un okeānos; marīnie nogulumi
enkrinīta kaļķakmeņi nogulumieži, kas veidojušies no jūras liliju fosilajām atliekām
piroklastiskie ieži nogulumieži, kas veidojušies no vulkāniskiem drupveida materiāliem
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību
litoģenēze Nogulumiežu veidošanās un izmaiņu procesu kopums
nogultne Nogulums, kas (dibenā) nogulsnējies
dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla
ledāja kušanas ūdeņu nogulumi nogulumu komplekss, kas ietver ledāja kušanas ūdeņu straumju gultnēs uzkrājušos fluvioglaciālos nogulumus un ledāja kušanas ūdeņu baseinos nogulsnējušos limoglaciālos nogulumus
vadhorizonts Nogulumu kopa (slānis vai slāņkopa), kas labi izsekojama reģiona robežās
glaciokarsts Nogulumu sākotnējā saguluma traucējumi un noslēgtu katliežveida ieplaku veidošanās, izkūstot aprimuša ledāja ledus blāķiem
varvēts Nogulumu slānis, kas sadalīts māla un smilšu slāņu pāros, kuros pārmaiņus ir gaišs un tumšs slānis kopā veidojot gadskārtu (par nogulumiem, kas ziemās veidojas tumši un vasarās gaiši)
fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos
apraktais reljefs nogulumu vai vulkanogēno iežu nosegts reljefs, kas izveidojies pirms šo iežu uzkrāšanās
nopraulēt Noklāties ar praulu kārtu
nopraulot Noklāties ar praulu kārtu
pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni
nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus)
noskurāties Nomest veco ādu, čaulu
noraujas Noplēšana, pakulu atlikumu noņemšana no linu susekļa
klavikul- norāda uz atslēgas kaulu
klavikulo- norāda uz atslēgas kaulu
kleid- norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu
kleido- norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu
siring- norāda uz kanālu, cauruli vai fistulu
siringo- norāda uz kanālu, cauruli vai fistulu
oseo- norāda uz kaulu
osi- norāda uz kaulu
ost- norāda uz kaulu
oste- norāda uz kaulu
osteo- norāda uz kaulu
miel- norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm
mielo- norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm
sakr- norāda uz krustu kaulu
sakro- norāda uz krustu kaulu
sterno- norāda uz krūšu kaulu
ventrikulo- norāda uz kuņģi, sirds kambari vai smadzeņu ventrikulu
rahi- norāda uz mugurkaulu
rahio- norāda uz mugurkaulu
iši- norāda uz sēžas kaulu vai sēžu
išio- norāda uz sēžas kaulu vai sēžu
parieto- norāda uz sienu vai paura kaulu
etmo- norāda uz sietiņkaulu
sfen- norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu
sfeno- norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu
opo- norāda uz sulu vai seju
ambli- norāda uz trulu, vāju
ilio- norāda uz zarnkaulu vai tukšuma apvidu
eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā
tipfigūras etalona manekens noteikta lieluma tipfigūrai atbilstošo izmēru (parasti torsa) manekens, ko lieto ģērba antropometriskās atbilstības vizuālai pārbaudei, konstruējot modeļparaugu vai pārbaudot tiražētā ģērba piegulumu
hemiterpēns Ogļūdeņradis ar formulu C5H8 (piem., izoprēns), kas radniecīgs terpēniem
mīčaule Ola ar mīkstu čaulu
mīkstčaulis Ola ar mīkstu čaulu
oligodendrogliomatoze Oligodendrogliomu diseminācija smadzeņu apvalkos vai smadzeņu ventrikulu ependīmas iekšējā kārtā
hiperluteinizācija Olnīcas folikulu pārmērīga luteinizācija
tekoluteocīts Olnīcu folikulu saistaudapvalka šūna
onkohematoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta ļaundabīgās šūnas asinīs, asinsrades orgānos, arī kaulu smadzenēs un citos orgānos, piemēram, limfmezglos
iridenkleize Operācija intraokulārā spiediena pazemināšanai: varavīksnenes daļu ievada sklēras griezumā, lai panāktu pastāvīgu fistulu
spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus
vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam
krīts Organiskas izcelsmes, parasti balts, nogulumiezis
sulfaminskābes Organiski savienojumi ar vispārēju formulu RNHSO~3~H
sulfinskābes Organiski savienojumi ar vispārēju formulu RSO2H
karbocikliskie savienojumi organiski savienojumi, kuru molekulu uzbūves pamatā ir ciklā saistīti oglekļa atomi
fosilizācija Organisku vielu pārakmeņošanās zemes garozas nogulu iežos; fosiliju izveidošanās
diafīze Organisma garo kaulu vidusdaļa
rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi
abisālie nogulumi organogēno un minerālo nogulu uzkrājumi okeānu dziļākajās vietās; dziļūdens nogulumi
automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā
segmentārā osteotomija osteotomija, kad kaulu pārcērt vairākos segmentos; lieto kaula pagarināšanai vai plašas deformācijas izlabošanai
zemādas osteotomija osteotomija, ko izdara taustes kontrolē, neatsedzot kaulu
Kurzemes apledojums otrais viduspleistocēna apledojums Latvijā, kura morēnas nogulumi sākotnēji nodalīti un nereti sastopami atsegumos Rietumkurzemē
odorimetrija Ožas stimulu noteikšana
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko)
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
salu pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon insulanus"), Latvijā aizsargājama
brūnganā pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon spadiceus"), Latvijā aizsargājama
Tufa pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon tophaceus"), Latvijā aizsargājama
iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
aptrulināt padarīt trulu
atālēt padarīt trulu
atasināt padarīt trulu
atbuilēt padarīt trulu
atmurīt padarīt trulu
attrulināt padarīt trulu
Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja
Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta
pakalnīcas Pakulu auduma bikses
pakulaudekls Pakulu audums
pakulnieks Pakulu audums
pokuļnīks pakulu dzijas audums
pakulu spurgulis pakulu mudžeklis
sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai
pakulgājums Pakulu šķira
tepeklis Pakulu vai linu vīkšķis pannas ieziešanai ar taukvielām
oligocēns Paleogēna vēlā epoha pirms 37 mlj līdz 25 mlj gadu un šā laikposma nogulumi
apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā
Ziemeļlatgales pacēlums pamatiežu pacēlums Austrumlatvijas zemienes ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 163 m (Numernes valnis), to klāj 5-25 m biezi kvartāra nogulumi, pamatmorēnas līdzenums ar pauguriem un grēdām, purvi, meži
sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama
subluksācija Pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā kaulu gali locītavā dislocēti tikai daļēji
pepele Papele ("Populus")
pēpele Papele ("Populus")
balzāmpapele Papeļu suga - balzāma papele ("Populus balsamifera")
balzāmpapele Papeļu suga - rietumu balzāmpapele ("Populus trichocarpa")
balzāma papele papeļu suga ("Populus balsamifera")
Kanādas papele papeļu suga ("Populus canadensis")
Eifratas papele papeļu suga ("Populus euphratica")
piramidālā papele papeļu suga ("Populus nigra "Italica"", arī "Populus pyramidalis")
melnā papele papeļu suga ("Populus nigra")
lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem
papulācija Papulu veidošanās
hinhidrons Parabenzohinona un hidrohinona molekulu komplekss; lieto platīna elektroda pagatavošanai, kas nepieciešams pH noteikšanai
pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi, kurai par iemeslu ir molekulu kustība
litifikācija Pārakmeņošanās, irdenu nogulu pārtapšana cietos iežos
apsa Parastā apse ("Populus tremula")
Foeniculum officinale parastā fenheļa "Foeniculum vulgare" nosaukumma sinonīms
irbenes parastā irbene (_Viburnum opulus_)
ģirbes koks parastā irbene ("Viburnum opulus")
girbas Parastā irbene ("Viburnum opulus")
ģirbe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irbenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irbinājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irbines Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irūbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irūbiņa Parastā irbene ("Viburnum opulus")
jirbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
jirbine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsalakoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsalkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāšens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsulis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kazenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kleiders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
krustozoliņi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
mīkliņš Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pankokpliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pankokplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pliederpenkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
plieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putakslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putākslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pūtenes Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putinis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putukšļi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
šnēballe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
sniegbāle Parastā irbene ("Viburnum opulus")
sniegbaltīte Parastā irbene ("Viburnum opulus")
sniegpika Parastā irbene ("Viburnum opulus")
suņplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
apeinis Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apeins Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apeni Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apeņi Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apēņi Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apiens Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apinīši Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apīnīts Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apins Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apīns Parastais apinis ("Humulus lupulus")
appiņa Parastais apinis ("Humulus lupulus")
appiņi Parastais apinis ("Humulus lupulus")
appīnis Parastais apinis ("Humulus lupulus")
fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
krēķis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
sīlis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
zīlrozis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
kastainis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastaiņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastanājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kaštani Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kaštaņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastanis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastaņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kaštans Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kaštāns Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastens Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
krastiņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
krastnāji Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
skrastenājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
skrastinājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks
epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus
epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus
valīds Pareizs - tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet; tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos
apsulāties pārklāties ar sulu
sarkanspārnu sisenis parkšķis, siseņu apakškārtas suga ("Psophus stridulus"), Latvijā aizsargājama
dislokācija pārmaiņa iežu slāņu sākotnējā sagulumā tektonisko kustību, karsta procesu, ledāja spiediena, noslīdeņu u. c. iespaidā
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai
kausveida parmēlija parmēliju suga ("Parmelia acetabulum"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
normoblastoze Pārmērīga normoblastu veidošanās kaulu smadzenēs
difosfāti pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu
izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā)
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums
hiāts Pārtraukums nogulumu kārtībā, viena vai vairāku slāņu iztrūkums zināmā nogulumu sērijā
paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība
izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu)
pārkaulot Pārvērst par kaulu
eiststiskas svārstības Pasaules okeāna līmeņa maiņas, kas rodas sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, jūras nogulu uzkrāšanos, kā arī citiem netektoniskiem cēloņiem
Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm
pašķēri Pašķēros aust - ieaust linu vai pakulu velkos vilnas audus
ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd
pahiperiostoze Patoloģiskas pārmaiņas garajos kaulos, kas izpaužas ar kaulu plēves sabiezējumu
ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām
iztvērums Patvaļīgi izvēlēta ģenerālkopas apakškopa, ko izmanto statistiskam eksperimentam, lai iegūtu pētījamo lielumu pazīmju (parametru) vērtību tabulu
Morēnas paugurs paugura tipa reljefa forma, ko veido gk. glacigēnie (morēnas) nogulumi
Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka
Paulu Paulu Afonsu ūdenskritums - Pauluafonsu ūdenskritums Brazīlijā
hipostenūrija Pavājināta nieru koncentrācijas spēja; tā kā nieru kanāliņi nespēj koncentrēt glomerulu filtrātu, izdalās urīns ar mazu īpatnējo svaru
lielcekule Pavārds vistai ar lielu cekulu, arī pūce vai irbe
nīzāns Pavasara (apm. latv. sulu) mēnesis Vecās Derības jaunākos rakstos
anagallis Pavirzas - divdīgļlapju klases prīmulu dzimtas ģints
paxina Paxina acetabulum - rumpuču sugas "Helvella acetabulum" nosaukuma sinonīms
tarsektomija Pēdas pamata kaulu daļēja vai pilnīga rezekcija
tarsoptoze Pēdas pamata kaulu noslīdējums, veidojoties plakanajai pēdai
Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā
mājas pele peļu suga ("Mus musculus"), aprakstīts \~60 pasugu, Latvijā konstatētas 2 pasugas
alimentārā pentozūrija pentožu ekskrēcija urīnā, ksiloze un arabinoze pēc pārmērīgas ķiršu, plūmju, vīnogu u. c. augļu vai to sulu lietošanas uzturā
Pārkuņu ezers Pērkonu ezers Kubulu pagastā
Pērkoņu ezers Pērkonu ezers Kubulu pagastā
ieguvējs persona, kas izcīnījusi, sasniegusi ko (piemēram, apbalvojumu, titulu)
lāsainā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus guttatus"), kas Latvijā sastopama brīvā dabā
dzeltenā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus luteus")
prīmulveida pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus primuloides")
atvērtā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus ringens")
diatomeju analīze pētījumu metode nogulumu veidošanās apstākļu un ģeoloģiskā vecuma noskaidrošanai pēc tajos esošo kramaļģu krama čaulu piederības pie ekoloģiskā ziņā atšķirīgām sugām
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
lauka piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco tinnuculus"), Latvijā aizsargājama
galactodendron Piena koks Venecuēlā, dod iesaldenu, krāsā un garšā govs pienam līdzīgu dzeramu sulu
pielādēt Piepildīt ar pulveri (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu)
salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu)
pierieteklis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
pierietnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
pierots Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
piežmaudzīt Piespaidīt, izspiest sulu (piemēram, ogām vai biezpienam)
parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani
lādēt Pildīt ar pulveri (patronas čaulu), pildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu)
spaļot Pildīties ar linu vai pakulu atliekām atdaloties
Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dulūta pilsēta ASV ("Duluth"), Džordžijas štatā, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dulūta pilsēta ASV ("Duluth"), Minesotas štatā, osta Augšezera rietumu galā, 86200 iedzīvotāju (2014. g.)
Honolulu pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas
Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā
Andradina pilsēta Brazīlijā (_Andradina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
Apiai pilsēta Brazīlijā (_Apiai_), Sanpaulu štata dienvidaustrumu daļā
Ararakvara pilsēta Brazīlijā (_Araraquara_), Sanpaulu štatā, 208700 iedzīvotāju (2010. g.)
Araraša pilsēta Brazīlijā (_Araras_), Sanpaulu štatā
Asiša pilsēta Brazīlijā (_Assis_), Sanpaulu štata dienvidrietumu daļā
Atibaja pilsēta Brazīlijā (_Atibaia_), Sanpaulu štatā
Avare pilsēta Brazīlijā (_Avaré_), Sanpaulu štatā
Gvaruļuša pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.)
Žundiai pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.)
Limeira pilsēta Brazīlijā ("Limeira"), Sanpaulu štatā, 296400 iedzīvotāju (2015. g.)
Marilija pilsēta Brazīlijā ("Marilia"), Sanpaulu štatā, 232000 iezdīvotāju (2015. g.)
Moži das Kruzisa pilsēta Brazīlijā ("Mogi das Cruzes"), Sanpaulu štatā, 163300 iedzīvotāju (2011. g.)
Pirasikaba pilsēta Brazīlijā ("Piracicaba"), Sanpaulu štatā, 297800 iedzīvotāju (2010. g.)
Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.)
Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.)
Prezidenti Venseslau pilsēta Brazīlijā ("Presidente Venceslau"), Sanpaulu štatā, 39300 iedzīvotāju (2012. g.)
Riuklaru pilsēta Brazīlijā ("Rio Claro"), Sanpaulu štatā, 201500 iedzīvotāju (2016. g.)
Barabonita pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
Bariri pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
Bebedoru pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
Bauru pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata vidienē, 367000 iedzīvotāju (2015. g.)
Batataisa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata ziemeļaustrumu daļā
Baretusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata ziemeļu daļā
Sankarlusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 222000 iedzīvotāju (2012. g.)
Taubate pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 232000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanžozē du Riupretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 372500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanžozē dus Kampusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 533500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ribeiraunpretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 545000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sorokaba pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 551000 iedzīvotāju (2007. g.)
Santuandrē pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 668000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ozašku pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 701000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kubatana pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 127000 iedzīvotāju (2015. g.)
Arasatuba pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos (_Araçatuba_), Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kampinasa pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Campinas"), Sanpaulu štatā, 1022000 iedzīvotāju
Sanvisenti pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sankaetana du Sula pilsēta Brazīljā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 149300 iedzīvotāju (2010. g.)
Amanzimtoti pilsēta Dienvidāfrikā (_Amanzimtoti_), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna piekrastē
Pītermaricbērha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Pietermaritzburg"), Kvazulu-Natālas provinces administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2006. g.)
Durbana pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Durban"), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna krastā, 3,36 mlj iedzīvotāju (2007. g.), DĀR lielākā osta un 3 lielākā pilsēta
Ņūkāsla pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, 49100 iedzīvotāju (2001. g.)
Umlazi pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, Durbanas piepilsēta, 386800 iedzīvotāju (2001. g.)
Belitovila pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provinces austrumos, Ilembes distrikta dienvidos, Indijas okeāna krastā
Kabugao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona Apajao provinces administratīvais centrs, Abulugas upes krastos
Niarra pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas Sulu jūras piekrastē
Hinobaana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas dienvidrietumos, Sulu jūras piekrastē
Sipalaja pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas rietumos, Sulu jūras austrumu piekrastē
Suuha pilsēta Filipīnās, Sulu arhipelāga Holo salā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Holo pilsēta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas ziemeļrietumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Fatehpura Sikri pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.); Mogulu impērijas galvaspilsēta 1571.-1585. g., 1986. g. iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Karnūlu pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajerpuluha pilsēta Indonēzijā (_Ayerpuluh_), Riau Salu provinces Bulanas salas ziemeļu daļā
Kananga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces administratīvais centrs, 720400 iedzīvotāju (2004. g.)
Baja-Bvanga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces ziemeļrietumu pierobežā
Novoaltaiska pilsēta Krievijā, Altaja novada ziemeļos, Obas labajā krastā, 71000 iedzīvotāju (2014. g.), tilts pār Obu savieno ar Barnaulu
Novoaņņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džandžou pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provinces dienvidos, Dzjulundzjanas labajā krastā, 567900 iedszīvotāju (2000. g.)
Kouluna pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 2019500 iedzīvotāju (2006. g.); Dzjuluna
Hulunbuira pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Hulun Buir"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona ziemeļu daļā, 262200 iedzīvotāju (2000. g.)
Kimpulunga pilsēta Rumānijā ("Cimpulung"), Ardžešas žudecā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.)
Oulu pilsēta Somijā (somu val. _Oulu_), Ziemeļpohjanmā reģiona administratīvais centrs, 193900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kajāni pilsēta Somijas vidienē (_Kajaani_), Kainū reģionā, pie Oulujervi ezera, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kulu pilsēta Turcijā ("Kulu"), Konjas ilā, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kulundžaka pilsēta Turcijā ("Kuluncak"), Malatjas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Suluova pilsēta Turcijā ("Suluova"), Amasjas ilā, 37200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sulusaraja pilsēta Turcijā ("Sulusaray"), Tokatas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Morana pingvīkula pingvīkulu suga ("Pinguicula moranensis")
piramīdpapele Piramidālā papele ("Populus nigra "Italica"")
pyrenulaceae Pirenulu dzimta
pyrenulales Pirenulu rinda
Pyrenula laevigata pirenulu suga
Pyrenula leucoplaca pirenulu suga
Pyrenula nitida pirenulu suga
Pyrenula nitidella pirenulu suga
sedimentoģenēze Pirmā litoģenēzes stadija, kas aptver iežveidotāja materiāla rašanos, tā pārvietošanos un nogulumu uzkrāšanos
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu
Lētīžas apledojums pirmais viduspleistocēna apledojums Latvijas teritorijā, kura nogulumi atsedzas Lētīžas krastos arī zemes virspusē
nabas saite placentāļu, arī cilvēka, orgāns (_funiculus umbilicalis_), kas savieno augli ar placentu
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass)
šņapstenice Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum")
baseins plaša norobežota nogulumu izrakteņu platības teritorija ar kopīgu ģeoloģiskās attīstības vēsturi
sineklīze Plaša, lēzeni ieliekta platformu struktūra ar biezu nogulumiežu segu
platformsega Platformas augšējais struktūrstāvs, ko veido nogulumieži un vulkanogēnie ieži
plate platformas daļa, kur kristālisko pamatklintāju klāj nogulumiežu sega
aspicottus Platgalvju dzimtas ģints "Taurulus" sinonīms nosaukums
platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos
karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija
vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
brahiopodi Pleckāji, jūras bezmugurkaulnieki (ap 280 sugām) ar divvāku čaulu
obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs
brahimetapodija Pleznas vai delnas kaulu nenormāls īsums
zīdainā plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus prunulus")
lakstaugu plūškoks plūškoku suga ("Sambucus ebulus")
krūkle Plūškoku suga ("Sambucus ebulus")
Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā
mazas enerģijas pneimatiskais ierocis pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus
depolimerizācija Polimēra fragmentu (elementārposmu) atšķelšana no makromolekulu virknēm - polimerizācijai pretēja reakcija
polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās
polisulfoni Polimēri, kuru makromolekulu virknēs ir -SO2- grupas
radiācijas sašūšana polimēru molekulu sašūšana ar jonizējošu starojumu
tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis; saistīti saldūdens kaļķi
garīgs apsāpums prāta trulums, letarģija
Tetraphis pellucida praulu četrzobe
rifejs Prekembrija nogulumu komplekss (daži autori to atzīst par grupu), kas veidojies proterozoja 2. pusē pirms 1650-680 mlj gadu; veido gk. metamorfizēti karbonātieži
estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos
primulaceae Prīmulu dzimta
duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu
Alpu vijolītes prīmulu dzimtas daudzgadīgi augi; ciklamenas
pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
vairodzene Prīmulu dzimtas ģints ("Androsace"), lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā, >100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 2 no tām adventīvas
sīkaudzīte Prīmulu dzimtas ģints ("Centunculus"), nelieli, viengadīgi lakstaugi, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte
ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs
pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga
sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga
zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas
ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga
kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros
pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
primulales Prīmulu rinda
prīmulaugi Prīmulu rindas dzimta, lakstaugi, reti krūmi, ar vienkāršām rozetē sakārtotām lapām, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 16 sugu
ausainā prīmula prīmulu suga ("Primula auricula")
Bīsa prīmula prīmulu suga ("Primula beesiana")
Bulleja prīmula prīmulu suga ("Primula bulleyana")
Bullesa prīmula prīmulu suga ("Primula bullesiana")
sniegziedu prīmula prīmulu suga ("Primula chionantha")
zobainā prīmula prīmulu suga ("Primula denticulata")
dižā prīmula prīmulu suga ("Primula elatior")
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula elatior"), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros
bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams
Florindas prīmula prīmulu suga ("Primula florindae")
Japānas prīmula prīmulu suga ("Primula japonica")
Jūlijas prīmula prīmulu suga ("Primula juliae"), kuras daudzas šķirnes ir iecienīts krāšņumaugs
sarmotā prīmula prīmulu suga ("Primula pulverulenta")
rožainā prīmula prīmulu suga ("Primula rosea")
Ķīnas prīmula prīmulu suga ("Primula sinensis")
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula veris syn. Primula officialis"), ko izmanto kā ārstniecības augu un krāšņumaugu
parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis")
pūkainā prīmula prīmulu suga ("Primula x pubescens"), kas iegūta sugas krustojot
zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus
tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām
transponējamie elementi prokariotu DNS molekulu rajoni (IS elementi un transpozoni), plazmīdas un bakteriofāgi, kas var migrēt un iebūvēties vienā vai vairākos citu prokariotu genoma saitos
hemialbumoze Proteīnu sagremošanas produkts, kaulu smadzeņu normāla sastāvdaļa; osteomalācijā atrodams urīnā
maršrutēšanas tabulu protokols protokols, ko izmanto maršrutēšanas tabulu (instrukciju vai soļu sarakstu), lai apstrādātu ienākošos izsaukumus, kā arī lai noteiktu izejošo izsaukumu ceļu datoru tīklā
maršrutētāja protokols protokols, ko izmanto, lai noteiktu maršrutētāja statusu attiecībā pret citiem datoru tīkla maršrutētājiem un veiktu to iekšējo tabulu atjaunošanu
Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.)
sūba Province Indijas lielmogulu valstī
Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji
subadars Provinces pārvaldnieks Indijas lielmogulu valstī
daudzzaru pterula pterulu ģints sēņu suga ("Pterula multifida")
svītrainā pūce pūču dzimtas suga ("Surnia ulula"), Latvijā aizsargājama
Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā
piestenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Crucibulum"), Latvijā konstatēta 1 suga
pusgāzus pusgulu
pusaudeklis Puslina audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet kokvilnas, pakulu u. c. dzijas
Zamboangas pussala pussala Filipīnās, Mindanao salas rietumu atzars, kuru rietumos un ziemeļos apskalo Sulu jūra, bet dienvidos Mindanao jūras Moro līcis
Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums
pustulācija Pustulu veidošanās
gaisa maisi putnu bronhu turpinājums ārpus plaušām ķermeņa dobumā, kaulu dobumos un zem kakla ādas, regulē putna ķermeņa temperatūru, atvieglo lidošanu un peldēšanu
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu; šīs kārtas putni
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa")
sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku
radiostroncijs Radioaktīvs stroncija izotops ar pussabrukšanas periodu 50,5 dienas; lietots kaulu audzēju terapijā
radiodati Radiostacijas frekvences (frekvenču paketes), indeksi, paroles, izsaukumi (adrešu kodi), radiosakaru grafiki, kā arī izsaukumu tabulu atslēgas u. c. dati, kas nepieciešami radioapmaiņai
migrācijas tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju migrācijas intensitāti
laulātības tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju stāšanos laulībā noteikā laika posmā, piemēram, kopš dzimšanas, kopš šķiršanās vai kopš laulības partnera nāves
rachīts Rahīts - kaulu slimība
tabulators Rakstāmmašīnas ierīce tabulu rakstīšanai
kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā
sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus")
stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai
izgulsnēties Rasties nogulumu veidā
nogulsnēties Rasties nogulumu veidā
želeja Receklis, ko gatavo, vārot augļus, to sulu kopā ar cukuru
distoceptors Receptors, kas uztver stimulus no attāliem avotiem, piem., gaismu un skaņu
soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus
cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu
iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī
struktūrreljefs Reljefs, kura forma sakrīt ar to veidojošo iežu saguluma formām; parasti veidojas vietās, kur zemes virspusē denudācijas rezultātā atsedzas cieto iežu slāņi
theromorpha Reptiļu rinda, kuros saskatāmas abinieku, reptiļu un bruņurupuču pazīmes, nogulumos sastopami no augškarbona līdz triasam
zīlīšu resngalvis resngalvju suga ("Falcunculus frontatus")
ādas amiloidoze reta slimība, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās niezošu pigmentētu papulu vai plātnīsu veidā dažādos ādas slāņos
nepilnīgā osteoģenēze reta slimība, ko raksturo multipli garo kaulu lūzumi
primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras
Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti rezervātu grupa Brazīlijā (_Mata Atlántica-Reservas do Sudeste_), Sanpaulu un Paranas štatā
Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas)
Meandra rifs rifs Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūrā
Tubatahas rifi rifu grupa Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras vidusdaļā
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus
šķelbete Rīks linu, pakulu kulstīšanai
vaķe Rīks linu, pakulu kulstīšanai
blieķis Rīks, ar ko sasist mālu kulu cietu
punktveida rituļvabole rituļvaboļu suga ("Clambus punctulum")
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas
baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās
manipuls Romiešu kājnieku vienība (60-120 cilvēku), kas sastāvēja no divām centūrijām; vēlāk manipulus apvienoja kohortās (pa trim katrā kohortā)
Rumīna Romiešu mitoloģijā - ar krūti barojošo māšu dieviete, kuru bieži attēloja kā vilceni, kas baroja Romas dibinātājus Romulu un Remu
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu
nexum Romiešu tiesībās personīgs aizdevums, ko nodrošina paša parādnieka persona, un ko izdara paralēlas mancipācijas formā, sakot īpašu formulu, kurā izteikts parādnieka notiesājums (dammācija) parāda neatmaksas gadījumā
ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu
rudbārdis Rudspārnis jeb bārdainais akmeņgrauzis ("Noemacheilus barbatulus", senāk "Cobitis barbatula")
Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
kausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella acetabulum")
perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā
gravelīts Rupjgraudains nogulumiezis, sacementēta grants
mērceklis Rupji savērpta pakulu dzija
rupjpakulu Rupjpakulu audekls - audekls no rupjām pakulām
marškūns Rupjš pakulu audums
dupra drēbe rupjš pakulu audums, maisu drēbe
kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums
aleirolīts Sacementējies nogulumiezis, blīvs aleirīts
sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu)
vai saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē
sindesmoze Saistaudains kaulu savienojums
kaulplēve saistaudu apvalks, kas klāj kaulus; kaula plēve; periosts
endosts Saistaudu slānis, kas izklāj kaulu smadzeņu dobumu
titulārs saistīts ar [titulu]{s:2612}, tam raksturīgs
konsulārs saistīts ar konsulu, konsulātu tiesībām un darbību, konsulu, konsulātu tiesībām un darbībai raksturīgs
korpuskulārs saistīts ar korpuskulu, tai raksturīgs; tāds, kas sastāv no korpuskulām
makromolekulārs saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs
molekulārs saistīts ar molekulu vai molekulām, molekulai vai molekulām raksturīgs
vertebrāls saistīts ar mugurkaulu
spināls saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs
pustulozs saistīts ar pustulu (1), tai raksturīgs
pustulozs saistīts ar pustulu (2), tai raksturīgs
uvulārs saistīts ar ūvulu, tai raksturīgs
Podoces panderi saksaulu tuksnešsīlis
Passer ammodendri saksaulu zvirbulis
aizsulot sākt izdalīt sulu no sevis
Bangi sala Balabakas šauruma dienvidos un Sulu jūras rietumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Agutaja sala Filipīnās (_Agutaya_), Sulu jūras ziemeļu daļā, Kujo salu grupā
Arena sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, dienvidrietumos no Kagajanas salām
Kaluša sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Kagajanas salām
Kujo sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļos, tāda paša nosaukuma salu grupā
Dumarana sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļrietumu daļā
Iloka sala Filipīnās, netālu no Palavanas salas ziemeļaustrumu gala, Sulu jūras ziemeļaustrumu piekrastē
Gimarasa sala Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras Panajas līcī, dienvidos no Panajas salas
Holo sala Filipīnās, Sulu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Damai sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Tapanas šauruma ziemeļrietumu daļā
Balabaka sala Filipīnās, Sulu jūras rietumos, dienvidrietumos no Palavanas salas dienvidrietumu gala
Panaja sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoro un Negrosu, rietumos apskalo Sulu jūra, ziemeļos - Sibujanas jūra, austrumos - Visaju jūra, dienvidaustrumos - Gimarasas šurums, dienvidos - Panajas līcis, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m
Basilana sala Filipīnu dienvidu daļā, starp Sulu un Mindanao jūru, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, izņemot salas ziemeļu daļu ap Isabelas pilsētu, kas administratīvi ietilpst Zamboganas pussalas reģionā
Prinča Patrika sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība — 15750 kvadrātkilometru, augstums — līdz 247 m, līdzena, nogulumieži, tundra
Kagajansulu sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Kinapusana sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Dasalana sala Sulu jūras dienvidaustrumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Tavitavi sala Sulu jūras dienvidos, Sulu arhipelāga dienvidrietumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Džambonana sala Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Bugsuka sala Sulu jūras rietumos, Filipīnu Mimaropas reģionā, austrumos no Palavanas salas dienvidrietumu gala
metastabilais stāvoklis salīdzinoši stabils atomu vai molekulu ierosināts kvantu stāvoklis
autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās)
Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru)
Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka
Baruntorejs Sālsnogulu ezers Krievijā, Aizbaikāla novadā Mongolijas pierobežā, \~600 m vjl., ūdens bagātos gados platība - līdz 578 kvadrātkilometri, sausos gados izžūst
Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija
Kujo salas salu grupa Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras ziemeļos
Tapulas salas salu grupa Filipīnās, Sulu arhipelāgā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Samalesas salas salu grupa Filipīnās, Sulu jūras dienvidaustrumos, Sulu arhipelāgā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Kagajanas salas salu grupa Sulu jūrā, Filipīnu Mimaropas reģiona Palavanas provincē
Pilasas salas salu grupa Sulu jūras dienvidaustrumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Pangutaranas salas salu grupa Sulu jūras dienvidu daļā, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Sulu arhipelāgs salu virkne Klusajā okeānā, Filipīnu dienvidrietumos, no Kalimantānas līdz Mindanao, kopējā platība — 4068 kvadrātkilometri, norobežo Sulu jūru no Mindanao jūras
Joldijas jūra sāļūdens baseins, kas pastāvēja Baltijas jūras ieplakā pirms 10000-9000 gadu, Latvijas teritorijā tās krasta veidojumi atrodas zem pašreizējā jūras līmeņa, nogulumi konstatēti līdz 25 m zjl.
osteopēnija Samazināta kaulu masa nepietiekamas osteoīdu veidošanās dēļ
konfluence Saplūšana; divu vai vairāku kaulu savienojums, kas vēlāk izveidojas par vienu
parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem
mielosarkoma Sarkoma, kas sastāv no mieloīdām vai kaulu smadzeņu šūnām
detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem
cenceris Savēlušos linu, pakulu, matu u. tml. kopums
granulācija savienojumā "Saules granulācija": teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls
mūžam savienojumā ar noliegtu verbu vai ar partikulu "ne": nekad
ventrikulocisternostomija Savienojuma izveidošana starp smadzeņu trešo ventrikulu un starpkājiņu cisternu
mežapiņi Savvaļā augoši apiņi ("Humulus lupulus")
mežapīnis Savvaļas apinis ("Humulus lupulus")
lupatu deķis sega, kur linu vai pakulu velkos ieaustas strēmelēs sagrieztas lupatas
populiscitum Senā Romā tautas sapulces lēmums, sākotnēji romiešu tautas ("populus Romanus"), vēlāk visas tautas (ieskaitot plebejus) lēmums, pretstatā vienīgi plebeju lēmumiem (plebiscītiem) viņu sapulcēs
ekseģēti Senajā Grieķijā - orākulu, likumu un paražu izskaidrotāji, vēlāk ceļveži (pilsētā)
konsulāts Senajā Romā - konsulu valdīšanas laiks (republikas periodā)
decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi
pontifiks Senās Romas augstākās priesteru kolēģijas loceklis; no 5. gs. šo titulu sāka attiecināt uz kristiešu bīskapiem, parasti uz pāvestu
kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu
dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus
fosilie augi seni izmiruši augi, kas Zemes garozas nogulumiežos saglabājušies pārakmeņojumu vai nospiedumu veidā
ziemas sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena tintinnabulum")
tilīti Senu pirmspleistocēna apledojumu stipri sablīvēti, reizēm metamorfizēti ledāja (morēnas) nogulumieži
hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus
specifiskais citotoksiskais zirga serums serums, ko iegūst, ievadot par antigēnu cita dzīvnieka liesas un kaulu smadzeņu ekstraktu; mazā devā stimulē retikuloendoteliālo sistēmu, lielā - darbojas toksiski
stratigrāfiskās shēmas shēmas, kurās parādīta Zemes garozu veidojošo nogulumiežu, vulkanogēno un metamorfo iežu vecuma secībaun taksonomiskā pakļautība
pierote Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2)
pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma
pusainis sieviešu krekls, kura augšdaļa izgatavota no audekla, bet apakšdaļa - no pakulu auduma
mikroinielolinifocīts Sīka limfoīdā retikulārā kaulu smadzeņu šūna
mikromielolimfocīts Sīka limfoīdā retikulārā kaulu smadzeņu šūna
ripsnojums Sīkas (parasti no dažiem milimetriem līdz 1-3 cm augstas), vairāk vai mazāk paralēlas, viļņveidīgas grēdiņas, kas rodas uz irdenu nogulumu (galvenokārt smilšu) virsmas vēja, ūdens straumes vai viļņošanās procesā
tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama
dūņas Sīku organisko vielu vai minerāldaļiņu nogulumi ūdenskrātuvju dibenā
thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās
špricēšana Sīku, smalku punktu uzšļircināšana dažādos biezumos un nogulumos uz papīra vai iespiežamā laukuma ar otu un tušu
primārie silicītieži silicītieži, kas sastāv no bezūdens vai hidratizētā SiO2 un gk. ir nogulumieži
vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos
krāķis Sīlis ("Garrulus glandarius")
Širvintu svīta silūra sistēmas Ludlovas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu daļā, raksturota Subates urbumā, kur tās biezums ir 6 m
Rotsikilas svīta silūra sistēmas Venlokas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļu daļā, nodalīta Igaunijā, Latvijā nodalīta 54. Kolkas urbumā, kur to veido 36 m bieza dolomitizēta kaļķakmens un dolomīta slāņkopa
artrocēle Sinoviālās membrānas trūce caur locītavas kapsulu
veidotājgramatika Sintakses kārtulu kopums, kas apraksta pareizu teikumu veidošanas procedūru
ligāzes Sintetāzes - fermentu klase; katalīzē divu molekulu saistīšanos
cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās
Sicīlijas sīpols sīpolu suga ("Allium siculum")
Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā
Vilkarūcis Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā
Dvorupe Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
piro-skābes Skābes, ko iegūst atņemot divām molekulām skābes vienu molekulu ūdens
moreles Skābie ķirši, gaiši sarkanām ogām, vāji krāsotu sulu
koeficients Skaitlis, kas rāda, cik daudz viena veida molekulu piedalās apskatāmajā ķīmiskajā reakcijā
osteofonija skaņas vadāmība pa kaulu
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu
osteogrāfija Skeleta kaulu aprakstīšana
vurinēt Skribināt (kaulu)
spondilolistēze Skriemeļa ķermeņa novirze attiecībā pret zemāk esošo skriemeli, pārvietojoties uz priekšu un leju, visbiežāk starp piekto jostas skriemeli un krustu kaulu
sinhondroze Skrimšļains kaulu savienojums
skumbrijveida Skumbrijveida zivis - kaulu zivju formu grupa ar slēgtu peldpūsli, stingru mugurkaulu, visai garu dakšainu asti
dzeguze slaids, vidēji liels putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku vai rūsganpelēku apspalvojumu un tumšākām svītrām uz gaiša apspalvojuma vēdera; pazīstams ar balss skaņu "kukū" un to, ka pats netaisa ligzdu, bet dēj olas svešu putnu ligzdās, lai tie tos izaudzina; Latvijā atbilst tikai viena putnu suga - parastā dzeguze ("Cuculus canorus")
diagonalslāņojums Slāņojuma veids, kur slāņi iet slīpi, šķērsām horizontāliem; sastopams deltu un kāpu nogulumos
retikuloendotelioze Slimība, kam raksturīga hemopoētisko orgānu (liesas, kaulu smadzeņu, limfmezglu, aknu) hiperplāzija, proliferējot retikulārajām šūnām
akromegālija Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam
aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi
lingvatuloze Slimība, ko izraisa lingvatulu invāzija
furunkuloze Slimība, kurai raksturīga atkārtota furunkulu veidošanās
hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina
sērija slīpslāņotu nogulumu uzbūves vienība
ventrikuloskopija Smadzeņu ventrikulu apskate ar endoskopu
ventrikulogramma Smadzeņu ventrikulu rentgenattēls
smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem
less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs
baltīte Sniega baltīte - parastā irbene ("Viburnum opulus")
solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites
Ziemeļpohjanmā Somijas reģions, platība - 37149 kvadrātkilometri, 406500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Oulu
pietriekšt Spaidot, šķaidot izspiest (ogu sulu) pietiekami, daudz
mantojamība spēja tikt nodotam tālāk (par mantu, pilnvarām, titulu utt.)
molekulārspēki Spēki, kas darbojas starp vielas molekulām un saistīti ar molekulu elektronu apvalku mijiedarbību
molekulspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī molekulu spektrus
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli)
osteodiastāze Sprauga starp diviem pāra kauliem attīstības anomālijas gadījumā; patoloģiska divu kaulu attālināšanās
apgalvojuma spriedums spriedums ar apgalvojošo kopulu "ir"
nolieguma spriedums spriedums ar noliedzošo kopulu "nav"
folikulārais impetigo stafilokoku ierosināts virspusējs matu folikulu sastrutojums u. c.
iridolīze Starp lēcas kapsulu un varavīksneni radušos saaugumu pārgriešana
Kūras ieplaka starpkalnu depresija Aizkaukāzā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Lihas grēdu un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā un Gruzijā, neogēna un kvartāra jūras un aluvālo nogulumu pildīta sinklināle
sinhondrotomija Starpkaulu skrimšļa pārdalīšana
interglaciālie nogulumi starpleduslaikmeta nogulumi
Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m
Sulu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulu Sea"), starp Filipīnu salām, Kalimantānas salu un Sulu arhipelāgu, platība - 335000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5576 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2-3 m
Mindanao jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, starp Sulu arhipelāgu un Mindano salu, dienvidos nosacīta robeža ar Sulavesi jūru
Z Starptautisks signāls "Zulu" - nozīmē "man vajadzīgs velkonis"
intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā
Arukilas svīta statigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva nogulumu slāņkopā Latvijā (izņemot Kurzemes ziemeļu malu starp Kolku un Ventspili), biezums - 24-103 m
karbunkuloze stāvoklis, kam raksturīga vairāku karbunkulu vienlaicīga vai secīga veidošanās
atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos
Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
mazā dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus parvulus"); mazā darvinžube
augsnes zonde stienis ar reni augsnes vai nogulumu izlūkošanai
perceptīvā jeb uztveres aizsardzība stimulu neievērošana vai kropļošana to pretīguma dēļ
diapīras stipri sakrokoti un saplaisājuši iežu ķermeņi, kas, virzoties uz augšu, pārrāvuši vai pacēluši uz augšu virs tiem sagulušos iežu slāņus
ortopēdiskā stomatoloģija stomatoloģijas nozare, kas nodarbojas ar zobu, zobu rindu un žokļa kaulu protezēšanu
biostratigrāfija Stratigrāfijas pamatnozare, kas pētī slāņu u. c. ģeoloģisko veidojumu relatīvo vecumu un to saguluma vēsturisko secību, izmantojot paleontoloģijas metodes
Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva
Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos
revulsija Strauja sulu kustēšanās
karbunkuls Strutaina ādas slimība - cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu
diplostomuls Sūcējtārpu ģints ("Diplostomulum"), kuru kāpuri parazitē zivju acīs
spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna
kupažētās sulas sulas, kam pie pamatsulas pievieno līdz 35% citu augļu vai ogu sulu
izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā
Margarinotus striola sulu strupvabole
phyllocnistidae Sulukožu dzimta
phyllocnistis Sulukožu dzimtas ģints
Suļukta Sulukta - pilsēta Kirgizstānā
Sandzjana līdzenums Sunļao līdzenuma ziemeļu daļa Sungari un Usuri upstarpā, Ķīnā, lēzens, pārpurvots līdzenums, garums - \~400 km, platums - 120-160 km, augstums - 50-200 m, kalnu palikšņi ar augstumu līdz 627 m, nogulumieži, skujkoku un platlapju meži, purvi, pļavu stepe
trūle Sūnveidīgs kūdras u. c. sagulums purvos
dzidrināšana suspendēto daļiņu izdalīšana no šķidruma (nostādinot, filtrējot, centrifugējot); sulu dzidrināšanai lieto fizikālās, fermentatīvās, koloidāli ķīmiskās metodes
akustiskās svārstības svārstības, kas atomu un molekulu termiskajā kustībā realizējas kristālrežģī
Čelkars Šalkars - sālsnogulu ezers Kazahstānā
dzeguze šīs dzimtas ģints "Cuculus"
zirgkastaņa šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās
zīdaste šīs dzimtas ģints ("Bombycilla), pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas, Latvijā konstatēta 1 suga
tītenis šīs dzimtas ģints ("Convolvulus"), \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
palmčivulis šīs dzimtas ģints ("Dulus")
dievkrēsliņš šīs dzimtas ģints ("Euphorbia"), lakstaugi, krūmi un koki ar indīgu piensulu, >680 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi; eiforbijas
magone šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas
parastā zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla garrulus"), strazda lieluma putns ar īsu, spēcīgu knābi un īsu asti, Latvijā caurceļotāja un ziemotāja
palmčivulis šīs ģints suga ("Dulus dominicus")
plēsīgā fitosejula šīs ģints suga ("Phytoseiulus persimilis"), ko izmanto augu mājās tīklērču apkarošanai
pupuķis šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze
traikšķēt Šķaidīt, spaidīt (spiežot sulu)
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš
kost riekstu šķelt rieksta čaulu ar zobiem
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem
osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas
kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
atlants Tabulu, attēlu, zīmējumu sakopojums (kādā nozarē)
puspakulu tāds (audums), kam linu velki un pakulu audi
monoklināls tāds (iežu saguluma veids), kur slāņi krīt vienā virzienā
izostāzija tāds Zemes garozas un mantijas stāvoklis, kur to masas ir līdzsvarā; nogulumiem uzkrājoties, atsevišķi Zemes garozas bloki grimst, bet, iežiem izskalojoties, - paceļas
multikapsulārs tāds, kam ir daudz kapsulu
kaulveida tāds, kam ir kaula forma, veids; tāds, kas atgādina kaulu
kristālisks tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli)
ekvimolekulārs tāds, kam ir vienāds izšķīdinātās vielas molekulu skaits
asternāls tāds, kam nav krūšu kaula; kas nav savienots ar krūšu kaulu
perifolikulārs tāds, kas aptver folikulu
parasternals tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā
parasternāls tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā
intramedulārs tāds, kas atrodas muguras vai kaulu smadzenēs
monostotisks tāds, kas attiecas tikai uz vienu kaulu
mastookcipitāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu
mastoparietāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un paura kaulu
atlantookcipitāls tāds, kas attiecas uz atlantu un pakauša kaulu
nazomalārs tāds, kas attiecas uz degunu un vaiga kaulu
metakarpofalangeāls tāds, kas attiecas uz delnas kaulu un falangām
petrookcipitāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula piramīdu un pakauša kaulu
temporomandibulārs tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu un apakšžokli
temporomaksilārs tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu vai deniņiem un augšžokli
karpokarpāls tāds, kas attiecas uz divām plaukstas pamata daļām, piem., uz plaukstas pamata kaulu divām rindām
kraniosakrāls tāds, kas attiecas uz galvaskausu un krustu kaulu
oseofibrozs tāds, kas attiecas uz kaulu un saistaudiem
ragiokrīns tāds, kas attiecas uz koloīda pildītām vakuolām dziedzeršūnu citoplazmā secernējošo granulu attīstības stadijā
sakrouterīns tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un dzemdi
sakrovertebrāls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaula skriemeļiem
sakrospināls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaulu vai mugurkaula skriemeļiem
sakroperineals tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi
sakroperineāls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi
sternovertebrāls tāds, kas attiecas uz krūšu kaulu un skriemeļiem
vomeronazāls tāds, kas attiecas uz lemesi un deguna kaulu
splenomedulārs tāds, kas attiecas uz liesu un kaulu smadzenēm
tarsotarsāls tāds, kas attiecas uz locītavu starp abām pēdas pamata kaulu rindām
mieloīds tāds, kas attiecas uz muguras vai kaulu smadzenēm
parietoskvamozs tāds, kas attiecas uz paura kaulu un deniņu kaula zvīņu
parietosfenoidāls tāds, kas attiecas uz paura kaulu un spārnkaulu
parietotemporāls tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu
pārietotemporals tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu
parietookcipitāls tāds, kas attiecas uz paura un pakauša kaulu vai daivu
omoklavikulārs tāds, kas attiecas uz plecu un atslēgas kaulu
omohioīds tāds, kas attiecas uz plecu un mēles kaulu
interkostohumerāls tāds, kas attiecas uz ribstarpu spraugām un augšdelma kaulu
išiokapsulārs tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un gūžas locītavas kapsulu (kapsulas daļu, kas piestiprināta sēžas kaulam)
išiobulbārs tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un urīnizvadkanāla briedumķermeņa sīpolu
sfenoidāls tāds, kas attiecas uz spārnkaulu
rektokokcigeāls tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un astes kaulu
perosāls tāds, kas iet caur kaulu
submolekulārs tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā
emeritēts tāds, kas ir pensionēts un saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml. (piem., emeritēts profesors)
hidrokinētisks tāds, kas ir saistīts ar ūdens vai citu šķidrumu kustību, ūdens molekulu pārnesi, piem., sekrēcijas procesos
mieloīds tāds, kas līdzīgs kaulu smadzenēm
mielogēns tāds, kas radies kaulu smadzenes
mieloīds tāds, kas radies kaulu smadzenēs
hiperreaktīvs tāds, kas reaģē spēcīgāk nekā parasti uz kairinātāju vai stimulu
osteogēns tāds, kas rodas no kaula; tāds, kas veido kaulu
osteokartilaginozs tāds, kas sastāv no kaula un skrimšļa; tāds, kas attiecas uz kaulu un skrimsli
pakalainis tāds, kas satur daudz pakulu
pakulains tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums; tāds, kas ir pagatavots no pakulām
limfadenoīds tāds, kas uzbūves ziņā līdzīgs limfmezglam (liesa, kaulu smadzenes, mandeles un gļotādu limfaudi)
vienatoma tāds, ko veido viens atoms (par molekulu)
gāzveida tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli)
Tripole Tarābulusa - pilsēta Libānā, tās senāks nosaukums
kulainis Tarakāns (virtuves prusaks) ar olu kapsulu
ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas
ūdeņraža mākonis tas pats, kas difūzais miglājs, tikai iedalīts pēc ūdeņraža molekulu vai atomu jonizācijas pakāpes
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle
pakavāboliņš Tauriņziežu augs - gulu vai pacilu, parasti vienkāršu stublāju, 9-15 plūksnotām, ačgārni olējādām vai pat iegarenām lapām, dzelteniem ziediem - pa 4-10 čemuros, 1 pāksti, pakavveidīgi ieliektiem sēklu sēklu loceklīšiem
ambliafija Taustes trulums
ndebeli tauta Dienvidāfrikas ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; amandebeli
sulusmali tauta, dzīvo gk. Mindano rietumos un dienvidu piekrastē, arī Sulu arhipelāgā, Palavanas dienvidos (Filipīnās) un Kalimantānas ziemeļu piekrastē (Malaizijā), pieder pie moro tautām
angoni tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos, kopskaits \~0,5 mlj cilvēku, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas
matebeli tauta, dzīvo Zimbabvē un Zambijā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie
ēdējs Tautas apzīmējums pirkstu un kaulu sastrutojumiem
antropogēnie nogulumi tehnogēnie nogulumi
vienkāršs teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido patstāvīgs vārds noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdu - prievārdu, partikulu vai palīgdarbības vārdu
fluvioglaciālie nogulumi tekošu ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi, glaciālo nogulumu tips
struktūrzonas Tektoniskās zonas - zonas krokojuma apgabalā, retāk platformu teritorijā, kurām raksturīgas noteiktas tektoniskas struktūras, nogulumu uzkrāšanās, magmatisko procesu, endogēnās mineralizācijas īpatnības
talasokratons Tektoniski mazkustīgs okeāna gultnes apgabals (okeāniskā platforma), kura pamatā ir bazalta slānis, ko sedz dažādi nogulumi
Inčukalna struktūra tektonisks kristāliskā pamatklintāja un nogulumiežu segas kupolveida pacēlums, garums - 80 km, platums - 10-12 km, kembrija un ordovika iežos 1968. g. ierīkota Inčukalna pazemes gāzes krātuve
hidroģeoloģiskā karte tematiska karte, kura attēlota pazemes ūdeņu izplatība, sagulumu apstākļi, dinamika, sastāva īpatnības
kvantu mehānika teorētiskās fizikas nozare, kurā pēta mikrodaļiņu (molekulu, atomu, neitronu, protonu, elektronu utt.) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību
akumulācijas terase terase, kam raksturīgs normāls aluviālo nogulumu biezums un kurā parasti pārstāvētas visas alūvija galvenās fācijas
Piedņepras zemiene terasēts līdzenums starp Piedņepras un Viduskrievijas augstieni, Ukrainā, platums — līdz 120 km, augstums — 50-160 m, fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi, reljefs — līdzens, pazeminās Dņepras virzienā; Dņepras zemiene
Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.)
segslāņu līdzenums teritorija, ko veido horizontāli saguluši nogulumieži vai vulkāniski ieži
ģeoloģiskā karte teritorijas ģeoloģiskās uzbūves attēlojums noteikta mēroga topogrāfiskajā kartē, parādot galvenokārt dažāda vecuma iežu izplatību (neieskaitot kvartāra nogulumus)
izkaut Tīrīt (katlu, kubulu)
pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem
Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms
tauriņi tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
apiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
apinis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
dienvidītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
ēpas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
gaiļgriķi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
gaiļugriķi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
griķes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
ingas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazapens Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazapinis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazinājs Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazuapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazuvija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazvija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazviji Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
laukapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
laukrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
laukteciņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
mālrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
osote Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
pūsliņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
roža Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rožeņa Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rūtene Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rūžeņa Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rūžeņas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
sētlodis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
staipekļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
staipekņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
taureņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
taurenīši Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
taurenītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tekampuķe Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tinekļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tīrumrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tīrumtītnis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītaviņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītene Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītiņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītnis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
trekterīši Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vārnaks Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vijiņas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vijokļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vijoļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītenis tīruma tītenis (“Convolvulus arvensis”)
graniponpuķe Tīrumu tītenis ("Convolvulus arvensis")
tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs
Savonas tītenis tīteņu suga ("Convolvulus sabatius"), ko Latvijā audzē kā atraktīvu nokareno augu
trejkrāsu tītenis tīteņu suga ("Convolvulus tricolor"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
disrefleksija traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā disrefleksija, veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus; raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu
sīkā trifele trifeļu suga ("Tuber puberulum")
sarzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem
sarzis Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem
serzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem
kaučuka koki tropu koki (retāk krūmi), no kuriem iegūst piensulu kaučuka ražošanai
anoija Trulums
stumpums Trulums
trulprātība Trulums, plānprātība
tuberkulācija Tuberkulu veidošanās process
simtkājis tūkstoškāju apakšklases ģints ("Julus terrestris")
kilodžouls Tūkstotis džoulu
Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas
Barabonitas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā, Sanpaulu štatā, uzpludināta uz Tjetes upe
sedimentācijas baseins ūdenstilpe, kurā notiek vai ir notikusi nogulu uzkrāšanās
kolomijka Ukrainas guculu tautas masu deja, pamatfigūra - slēgts loks
Luvua upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula
Paranapaneima upe Brazīlijā ("Rio Paranapanema"), augštece Sanpaulu štata dienvidu daļā, tālāk Sanpaulu un Paranas štata robežupe, garums - \~900 km
Tiete upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā
Bafalo upe Dienvidāfrikā (_Buffalo_), Kvazulu-Natālas provincē, Tugelas kreisā krasta pieteka
Kulunda upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā
Sujetka upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā
Abū Alī upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Tarābulusas (Tripoles)
Kinabatanana upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
Segama upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
Suguta upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Oulujoki upe Somijā, Kainū un Ziemeļpohjanmā reģionā, Oulujervi ezera noteka uz Botnijas līci
alūvijs upju straumju sanesti nogulumi; aluviālie nogulumi
(ie)urbt sulas urbjot (ie)veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai
ieurbt sulas urbjot ieveidot kokā (_parasti_ bērzā) caurumu sulu tecināšanai
urbt sulas urbjot veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai
kurcenis Urbums bērzā sulu tecināšanai pavasarī
plakanīte Utu suga, kaunuma uts ("Pediculus pubis")
kraniospināls uz galvaskausu un mugurkaulu attiecīgs
deviācijas noteikšana uz kuģa vai jahtas pēc deviācijas iznīcināšanas paliek tā saucamā atlikusī deviācija, ko nosaka deviators un sastāda deviācijas tabulu ik pa 10 vai 15 grādiem katram kompasam atsevišķi
knābis uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem)
kostoklavikulārs uz ribām un atslēgas kaulu attiecīgs
kostosternāls uz ribām un krūšu kaulu attiecīgs
kostospināls uz ribām un mugurkaulu attiecīgs
ventrikulārs uz ventrikulu (kambari) attiecīgs (parasti sirds vai smadzeņu)
slāņojums Uzbūve slāņa formā (parasti nogulumiežiem, melamorfajiem iežiem); dalījums slāņos (1)
Celmenes ūdenskrātuve uzpludināta uz Kurnas upes Balvu novada Kubulu pagastā, platība — 10 ha
uzgalvenis Uzraksts virs tabulu galvenes ar titulveida salikumu
bradiestēzija Uztveres (maņas) trulums
špandavs Vācu armijas ložmetējs "MG-42", ko lietoja 2. pasaules kara laikā; kauluzāģis
atlauzīt vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm (parasti kaulus)
iebraucīt vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu)
guzs Vairāku furunkulu saplūdums
androsace Vairodzene - prīmulu dzimtas ģints
mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis
smilšmāls Vāji saistīts nogulumu iezis - smilts un māla sajaukums, kurā ir 10 -30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis
pakulzaķis Vājš, neuzņēmīgs cilvēks; arī trūcīgs (pakulu drānās ģērbies) cilvēks
kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki
biheivioristiskā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz biheiviorisma atziņām psiholoģijā un kas runu, tāpat kā visu cilvēka uzvedību, traktē tikai kā tiešu reakciju uz stimulu, atsakoties no novērošanai nepieejamu apziņas procesu analīzes
oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers
Saldus pacēlums vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Kalveni un Blīdeni, garums — \~90 km, platums — 10-15 km
Rietumkursas izcilnis vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu, garums — \~100 km, platums — 10-30 km
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži
dzeltenknābja klinškovārnis vārnu dzimtas suga ("Pyrrhocorax graculus")
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]"
palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai
agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu
dārza vējgriķis vējgriķu suga ("Fallopia convolvulus syn. Polygonum convolvulus")
impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments
nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu
diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi
cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris
cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre
cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris
pembele vērpjot savilkta, satinusies pakulu pika
kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums
ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis
karakulaita Vērtīgas šķirnes aita, no kuras jēriem iegūst karakulu; attiecīgā aitu šķirne
ģeoloģiskais griezums vertikāla Zemes garozas šķēluma grafisks attēlojums, kurā parādīts iežu sastāvs un sagulums
podēciji Vertikāli izaugumi uz ķērpju lapoņa, kuru izcelsme saistīta ar ekscīpulu
ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus"
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu
Jehvi horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā iespējams nodalīt tikai nosacīti, tādēļ tas apvienots ar zemāk iegulušo Idaveres horizontu
Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m
Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā
Pulvernieku griezums viduspleistocēna otrā starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums 10. urbumā Lētīžas labajā pamatkrastā, 6 km no ietekas Ventā, pieņemts par stratotipu 1964. g.
diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu
opoka Viegls, sīkporains nogulumiezis, kas sastāv no silīcija dioksīda (opāla); izmanto cementa rūpniecībā un adsorbentiem
monohidrāts viela, kuras viena molekula satur vienu kristalizācijas ūdens molekulu
hidroksilapatīts viela, no kuras sastāv kaulu un zobu minerālā daļa
rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību
nesakārtotas sistēmas vielas kondensētā stāvoklī, kurām nav stingra periodiskuma atomu vai molekulu izvietojumā
kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām
inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve
monomolekulārs slānis vielas slānis fāžu robežvirsmā, kas sastāv tikai no 1 molekulu kārtas un veidojas adsorbcijas vai virsmdifūzijas dēļ
platforma viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai
FORTRAN viena no programmēšanas valodām (saīs. no angļu FORmula TRANslator - formulu tulkotājs)
fortrans viena no programmēšanas valodām (saīs. no angļu FORmula TRANslator - formulu tulkotājs)
diagonāllīnija Viena vai divkārša diagonāla līnija (sākot ar 6 punktiem un vairāk) ķīmisku formulu salikumiem
metatarsektomija Viena vai vairāku pleznas kaulu izgriešana
disproporcionēšanās Vienas vielas molekulu savstarpēja reakcija, kurā notiek to sadalīšanās divu citu veidu molekulās, parasti saistīta ar izejvielas vienlaicīgu oksidēšanos un reducēšanos
mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī
vilkpienene Viengadīga nezāle līdz 30 cm gariem stublājiem, pienveidīgu sulu, zaļgani dzeltenīgiem ziediem
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā
asociācija Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu
osteoartrīts Vienlaicīgs locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums
atomlaiks vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci
meža zīme vienota parauga dokuments – sveķu, sulu, celmu, mizu, zaru, zaleņa, eglīšu, meiju u. c. dekoratīvo materiālu un meža blakusizmantošanas produktu ieguves atļauja, arī nelikumīgi nocirsto koku izvešanas atļauja
kristāliskā režģa svārstības viens no galvenajiem cietvielas iekšējās kustības veidiem – struktūras daļiņu (atomu, jonu, molekulu) svārstības ap saviem līdzsvara stāvokļiem
Avogadro likums viens no gāzu fizikas pamatlikumiem, saskaņā ar kuru dažādu ideālu gāzu molekulu skaits tilpuma vienībā (vienādā temperatūrā un spiedienā) ir vienāds; jebkuras gāzes viena grammolekula normālos apstākļos ieņem 22,414 litru tilpumu
dendriceptors viens no jutīgiem punktiem dendrīta zaraino izaugumu galos, kas uztver stimulus no citu neironu efektoriem
tuberkulozais spondilīts viens no kaulu tuberkulozes veidiem
foraminīferu analīze viens no visplašāk izplatītajiem mikropaleontoloģisko analīžu veidiem nogulumiežu stratigrāfiskajos pētījumos
megakariocīti viens no zīdītājdzīvnieku un cilvēka kaulu smadzeņu šūnu veidiem, kas ir daudz lielāki par citām kaulu smadzeņu šūnām (diametrs - ap 40 mikronu), tāpēc tos arī sauc par milzu (mega-) kariocītiem
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos
datu lauks vieta, kas ierakstā rezervēta noteiktas informācijas glabāšanai; relāciju datu bāzēs, kur dati tiek glabāti tabulu kopas veidā, ieraksti tabulās veido rindiņas, bet datu lauki - kolonnas
ūdensrijējs vieta, kur ģeoloģisku procesu un nogulumiežu īpatnību dēļ pazemē aiztek upe vai strauts
asiņmore Villainā gundega ("Ranunculus lanuginosus")
Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums viļņots morēnu līdzenums Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļā, augstums — līdz 127 m (Zilaiskalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
sarzenes vīriešu bikses no linu vai pakulu auduma
kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas)
nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē
limforetikuloze Vispārēja hroniska slimība ar limfmezglu palielināšanos un folikulu hiperplāziju; folikuli sastāv no cieši sablīvētām lielām retikuloendotēlija šūnām
panmieloftīze Vispārēja kaulu smadzeņu aplāzija
Famenas stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienība, seklas jūras un lagunāro nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 180 m, iedala 2 pastāvos
Eifela stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienība, seklas jūras un piekrastes nogulumu slāņkopa
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība - nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā
slāniskums vispārināta īpašība --> slānisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā
trulība vispārināta īpašība --> truls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trulums (2)
panmielopātija Visu kaulu smadzeņu funkciju traucējums
papele Vītolu dzimtas ģints ("Populus"), liels, ātraudzīgs koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas
apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām ("Populus")
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi
zilvārna Zaļā vārna ("Coracias garrulus")
zālājsisenis Zaļais zālājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Omocestus viridulus"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā
zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
lizimahija Zeltene 2(1) - prīmulu dzimtas ģints
stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži
nogulumiežu sega Zemes garozas augšējā kārta, ko veido gk. nogulumieži
autohtoni Zemes garozas daļa vai slāņkopa, kas ieguļ tieši zem tektoniska uzbīdījuma un atrodas savā veidošanās vietā maz pārveidotā sagulumā
tektoniskās deformācijas Zemes garozas iežu slāņu saguluma apstākļu, formas un apjoma pārmaiņas tektonisko procesu iedarbībā
plātne Zemes garozas platformas daļa, ko klāj nogulumiežu sega
pseidodislokācijas Zemes garozas slāņu sagulumu traucējumi, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo ģeoloģisko spēku darbību
slāņlīdzenums Zemes platformas plātnes, ko klāj gandrīz horizontāli nogulumiežu slāņi (piemēram, Austrumeiropas līdzenums)
Augštrāķijas zemiene zemiene Bulgārijas dienvidrietumos, tektoniskā ieliecē Maricas vidusteces baseinā, garums - \~160 km, platums - līdz 40 km, gk. aluviāli nogulumi, sauss, mēreni kontinentāls klimats
Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi
Mezopotāmijas zemiene zemiene Rietumāzijā (angļu val. “Mesopotamia”), Eifratas un Tigras vidusteces un lejteces baseinā, to veido upju aluviālie nogulumi, virsa pārsvarā līdzena, garums — > 1000 km, platums, — \~400 km, augstums — līdz 100 m vjl.
upaskoks Zīdkoku dzimtas koks, kas izdala indīgu piensulu, ko lietoja bultu saindēšanai; aug Indijā un Malajā; ančars
ančars Zīdkoku dzimtas koks, kas izdala indīgu piensulu, ko lietoja bultu saindēšanai; aug Indijā un Malajā; upaskoks
Ziemeļkurzeme Ziemeļkurzemes augstiene - atrodas Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums - līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls
nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī
kronītis Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu
parastais zirgkastanis zirgkastaņu ģints ("Aesculus hippocastanum")
Kalifornijas zirgkastaņa zirgkastaņu suga ("Aesculus californica")
sārtā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus carnea")
palsā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus flava")
kailā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus glabra")
parastā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus hippocastanum")
sīkziedu zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus parviflora")
asinssarkanā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus pavia")
uzkaulis Zirgu slimība, hronisks lecamās locītavas iekaisums, kā rezultātā rodas kaulu uzaugumi
fitosejula Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas ģints ("Phytoseiulus")
arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās
teleostei Zivju kārta - īstās kaulu zivis, kuru ģindenis jau pilnīgi pārkaulojies visās daļās
Nkulukulu Zulu dievs ("Vecumvecais")
matebele Zulu kufru cilts Dienvidāfrikā
amazuli Zulusi - tauta Dienvidfrikas Republikā
zulu Zulusi - tauta Dienvidfrikas Republikā
Unkulunkulu Zulusu (Dienvidāfrika) mitoloģijā - pirmsencis, kultūrvaronis, kurš radīja pirmos cilvēkus
Dzerkaļupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
Vēciņupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
lašu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus coregoni")
karpu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus foliaceus"); karpu uts
konhostraki Žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), tikai fosilās formas, Latvijā atrod devona nogulumos; recentos šīs apakškārtas vēžus sauc par divvākčauļiem
Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
zivjēdis Žokļkājvēžu apakšklases kārta žaunastvēžu kārtas ģints ("Argulus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
holerāģija Žults izplūšana, piem., caur aknu abscesa fistulu
holecistostomija Žultspūšļa pārgriešana un iešūšana vēdera sienā, radot fistulu

ulu citās vārdnīcās:

MEV

ulu