Paplašinātā meklēšana

Meklējam ubi.

Atrasts vārdos (464):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (865):

micubiši _Mitsubishi_ markas automašīna
micuks _Mitsubishi_ markas automašīna
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
angļu kubikcolla 16,387064 kubikcentimetri.
Parīzes kubikcolla 19,8356 kubikcentimetri.
sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja.
zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
briljanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja, dimanta kāzas.
papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri
valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms
gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana
apčužināt Apčubināt
appužināt Apčubināt
Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā
Arosa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Bonaduca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Domata apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Flimsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Lencerheide apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Savoņina apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Truna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Valsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Mištaira apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Senta apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Škuola apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
Ardeca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cerneca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Cuoca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Suša apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
Poskjāvo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienviaustrumu daļā
Bruzio apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Pontrezīna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Samedana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
Lostallo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Mezoko apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Roveredo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
Silsmarija apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Silvaplana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
Disentisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumvitga apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
Sumviča apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumu daļā
Igisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Jēnaca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Klostersa-Serneisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Šīrsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Trimmisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
apgrubināt Apgrauzt, apkrimst, apskrubināt
skrabināt Apgrauzt, apskrubināt
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās)
apgrabināt Apgrauzt, apskrubināt visapkārt
apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt
apsirot Apklāt jumta aizmuguri ar lubiņām
apkņubināt Apknubināt
apgramžļāt Apkodīt, apgrauzt, apkrimst, apskrubināt visapkārt
apskrabināt Apskrubināt
apskrubīt Apskrubināt
apskrabinēt Apskrubināt (kaulus)
aprubināt Apskrubināt, apgrauzt
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
priģelēt ar pērienu skubināt
sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
uzstuidīt ar spēku paskubināt
kramptīt ar zobiem grauzt, skrubināt
dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs)
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības
lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
aveņu astainītis astainīšu suga ("Callophyrs rubi")
Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski
sorosieši ASV biznesa magnāta Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji, personas, kam ir saistība ar Dž. Sorosu
tiri Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas
tiru Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas
tisu Atkārtojumā izsaka paskubinājumu veiklākai darbībai
zizināt atkārtoti skubināt, pieteikt
atkribināt Atknibināt, atlupināt; atkrubināt
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri
Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
atskrabināt Atskrubināt
atskribināt Atskrubināt
atskrubīt Atskrubināt
neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos
autobetonmaisītājs Automašīna, uz kuras šasijas ir uzmontēts cikliskās darbības betonmaisītājs ar tilpumu līdz 10 kubikmetriem
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā
leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts
īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi
nātrija hlorīds bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls
urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu
čankāt Biedēt, trenkāt, skubināt
apslogas Biezi dēļi, ar kuriem tiek pārklātas lubu jumta lubiņas jumta korē
tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu
borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
Brigelsa Breila - apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
jediji Bubi - tauta, dzīvo Ekvatorīlajā Gvinējā
Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km
Bubere Bubieris, upe Vērgales pagastā
Bubiere Bubieris, upe Vērgales pagastā
Bubiers Bubieris, upe Vērgales pagastā
bubinēt Bubināt
burbināt Bubināt
reģināt Bubināt
urināt Bubināt
bubināties Bubināt (par zirgiem)
bobināt Bubināt (par zirgu)
bubenēt Bubināt 1(1)
vidzināt Bubināt 1(1)
izbubināt Bubināt un pabeigt bubināt
atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu)
sabubināt Bubinot iegūt, sasniegt
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem)
uzbubināt Bubinot sazināties (par zirgiem)
knibēt Burzīt, skrubināt, kņudēt, kutēt. kalt
sēdēt pie viena galda (ar kādu) būt domubiedriem; atzīt kādu par sev līdzvērtīgu, sevis cienīgu
dziedāt vienu dziesmu (ar kādu) būt domubiedriem; runāt līdzi, atbalstīt
razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos
dubinskieši Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Dubinska" iedzīvotāji
trijdienu ciba ciba 1200 kubikcentimetru tilpumā
nedēļas ciba ciba 2100 kubikcentimetru tilpumā
gana ciba ciba 250 kubikcentimetru (0,25 l) tilpumā = 1 sauja = 1 glāze = 1/6 stopa
divnedēļu ciba ciba 4030 kubikcentimetru apjomā
dienas ciba ciba 425 kubikcentimetru tilpumā
kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
dzimšanas diena cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja
dzimumdiena cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja; dzimšanas diena
jubilārs cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja
buģis cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā
gavilnieks cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs
gaviļnieks cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs
linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā
lielā čakste čakstu ģints suga ("Lanius excubitor"), Latvijā sastopama samērā reti
maskainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius nubicus")
kužināt Čubināt (piemēram, guļasvietu)
izčubināt Čubināt un pabeigt čubināt
uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam)
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls
čuldīt Čudīt, skubināt
Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens
aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot
pārkrubināt daļēji apskrubināt, noskrubināt
raidināt Daudzkārt raidīt, paskubināt
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
kubiciņš dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets
krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu
dimantkāzas dimanta kāzas - 75 vai 60 gadu kāzu jubileja
dichodon Diochodon viscidum - šaubīgās radzenes "Cerastium dubium" nosaukuma sinonīms
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja; sudraba kāzas
ģīmjzieži Divdīgļlapju augu dzimta tubifloru rindā, gk. zāļaugi vai krūmi ar nedalītām lapām, zigomorfiem ziediem
kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
viendomnieki Domubiedri
līdztecis Domubiedrs
Gulbenes ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiķa ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiķu ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiņu Dubiķu ezers - Dubiķis Prodes pagastā
Dubina Dubinka, ezers Kaplavas pagastā
Dubinsky Dubinskas muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
Dubina Dubiņs, ezers Kombuļu pagastā
Dubiņa ezers Dubiņs, ezers Kombuļu pagastā
dūku Dūdot, rubināt
dujāt Dūdot, rubināt; saka par paipalas balss skaņām
kaunuma uts dūrējutu apakškārtas suga ("Phthirus pubis")
ikteruss Dzelte, sindroms, kam raksturīga dzeltena ādas un gļotādas krāsa; hiperbilirubinēmijas sekas
Baikāls Dziļākais ezers pasaulē, atrodas Austrumsibīrijas dienvidu daļā, platība - 31500 kvadrātkilometru, garums - 636 km, lielākais platums - 79 km, lielākais dziļums - 1620 m, bagāta flora un fauna, pasaulē otrais lielākais ezers pēc tilpuma - 23600 kubikkilometru
goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena
čūdīt Dzīt, skubināt
murt Dzīt, skubināt
splenst dzīt, skubināt (cūkas)
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem
mazērkšķainais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus subinermis ")
enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^)
skrubīt Ēvelēt ar skrubi (rupjēveli)
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers
Neļaubītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,8 ha; Neļauba ezers; Neļaubis
Mičigans ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru
Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Ķerubiņu ezers
Daškeviča ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,3 ha; Dubinka; Dubonkas ezers; Duninkas ezers
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
Dubinka ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 2,3 ha, Dubinas ezers; Dubinkas ezers
Dubiņs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 7,6 ha; Dubina ezers; Dubiņa ezers
Hūrons ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru
rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli
redzamās gaismas starojums fizioterapijas veids, ko izmanto jaunpiedzimušo apstarošanai hiperbilirubinēmijas ārstēšanā
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.)
kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
grebzdēt Grauzt, skrubināt, kasīt
žlebināt Grauzt, skrubināt, košļāt, valstīt pa muti
krempt Grauzt; krimst, skrubināt
kremstīt Grauzt; krimst, skrubināt
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu)
izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē)
sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs
Gūbija Gubio, pilsēta Itālijā ("Gubbio")
Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus")
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
gaubica Haubice
ātršāvējhaubice Haubice ar palielinātu šaušanas ātrumu, un parasti var veikt līdz 6 šāvieniem minūtē
pašgājējhaubice Haubice, kas uzmontēta uz motorizētas šasijas ar riteņu vai kāpurķēžu piedziņu
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
aizabubinēties Iebubināties
iesabubinēties Iebubināties
sabubinēt Iebubināties
sacildīt Ieinteresējot pamudināt, saskubināt, uzmundrināt
stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt
cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi
ierubenēties Ierubināties
iebubināties iesākt bubināt un tūlīt apklust (par Zirgu)
aizbubināties iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties
ierubināties iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni)
aizrubināties iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties
ieskrubināt iesākt skrubināt, bet nepabeigt
aizskrubināt iesākt skrubināt, bet nepabeigt; ieskrubināt
ieskrubināties iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt
ieskrubīt Ieskrubināt
izčubināties ilgāku laiku, daudz čubināties
izrubināties ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni)
izskrubināties ilgāku laiku, daudz skrubināt
skrabināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt
skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (1)
skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (2)
Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga
vorticisms īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā
nobubināt īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu)
uzrubināt īsu brīdi rubināt (par rubeni)
izčužināt Izčubināt
izgrandīt Izkasīt, izskrubināt tīru
Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu
izčakstināt Izrušināt, izirdināt, izčubināt
izkribināties Izskrubināties
izkrubināties Izskrubināties
uzvēlēt Izteikt novēlējumu (jubilejā, svētkos u. tml.)
Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls
Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies
Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece
Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls
Kisakaihime japāņu mitoloģijā — Zemes dieviete, Kamimusubi meita
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
apmičot Jaunajai sievai uzlikt sievas aubi (mici)
skubinieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" iedzīvotāji
Skubīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" nosaukuma variants
Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē
rubinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji
rievelēt Jokot, trakot, skubināt draiskuļot
jubīlis jubileja
dranīca Jumta lubiņa
jūsējs Jūsu domubiedrs, piekritējs, draugs
urdītājs kāds, kas urda; skubinātājs, steidzinātājs
pakužināties kādu brīdi čubināt
pačudīt kādu brīdi paskubināt
parubināt kādu brīdi rubināt
izrubināties kādu laiku rubināt 2(2), urbināt
brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku
Boubīns kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži)
Andžingiča kalnu grēda Madagaskarā (_Andringitra_), Fianaranco provincē, augstākā virsotne - 2658 m (Bubi)
nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ierubinieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ierubiņa" (tagad - "Īrubiene") iedzīvotāji
braunāt Kasīt, skrubināt
braunāties Kasīties, skrubināties
brauņīties Kasīties, skrubināties
kasubi Kašubi
retrokatetrizācija Katetra ievadīšana pa suprapubisku atveri urīnizvadkanālā virzienā uz ārpusi
abhāzu-adigu valodas kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, kurā ir 2 apakšgrupas: abhāzu valodas (_abhāzu_ un _abāzu valoda_) un adigu valodas (_adigejiešu_ un _kabardiešu-čerkesu valoda_); kā arī ubihu valoda
uzgrauzt kaut ko grauzt, skrubināt, krimst
sirot klāt jumta aizmuguri ar lubiņām
kludiķis Klubiķis
grudzināt Klusu zviegt; bubināt
mānīgā knīdija knīdiju suga ("Cnidium dubium"), Latvijā aizsargājama
knausīties Knosīties, skrubināt
kņubināt Knubināt
iesnāties Knubināt spalvas
kņubināties Knubināties
kņubrināt Kņubināt
kņubrināties Kņubināties
braķis Koka sastatnis, ko liek siena vai labības gubiņas vidū
sarcīnas Koku baktēriju grupējums, kurā šūnas sakopotas kubiskā sainītī
TBIL Kopējais bilirubīns (angļu "total bilirubin")
Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama
rubinieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji
garansins Krāsviela, ko iegūst no rubijas; tagad to aizstāj sintētiskās krāsas
maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru)
tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu
smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu
Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
kremtīt Krimst, skrubināt
krimstīt Krimst, skrubināt
skrimstināt Krimst, skrubināt (kaulu)
kremsties Krimsties, skrubināt
diakisdodekaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 trapecām, kristalogrāfijā regulārās (kubiskas) singonijas (sistēmas) pamatforma
tetrakisheksaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 vienādsānu trijstūra plāksnēm, kristalogrāfijā kubiskās (heksaedriskās) singonijas vienkārša forma
ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
deltoīddodekaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoedrs
deltoedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoīddodekaedrs
heksakistetraedrs Kristalla forma, kas ierobežota 24 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
heksakisoktaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 48 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli)
deviņas eņģeļu kārtas kristīgajā mitoloģijā — eņģeļu hierarhijas pakāpes, ko veido trīs triādes, ko skaita (no augšas uz leju) šādā kārtībā: pirmā triāde — serafi, ķerubi un troņi; otrā triāde — kundzības, spēki, varas; trešā triāde — pirmspēki, erceņģeļi, eņģeļi (vārda šaurākā nozīmē)
kabaļjērija Kubiešu laukuma mērs - 1343 āri
juka kubiešu tautas deja
kubika Kubikase
čvarka Kubikmetra ceturtā daļa
centistērs Kubikmetra simtdaļa
kubiks Kubikmetrs
kubs Kubikmetrs
cb Kubiks (angļu "cubic")
kubiknolīdzinājums Kubikvienādojums
kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums
kubists Kubisma pārstāvis
kubik- Kubveidīgs, kubisks, kāpināts kubā (gk. tilpuma mērvienību nosaukumos)
piekūdīt Kūdīt, paskubināt, pamudināt
reģistra tonna kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas
reģistra tonnāža kuģa tilpums reģistra tonnās (1 reģistra tonna ir 100 kubikpēdu)
sikot Kustēties, skubināt
kutravāt Kutināt; paskubināt vai uzmundrināt
Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^)
tūteniski Lakats pār aubi pārsiets
Skubynova Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skubinova" nosaukums latgaliski
Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru
Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors
artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs
Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
bu lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu
nū lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam)
šķienēt likt lubiņas
sītometrs Lubiša izgudroti labības svari
dubinovieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Dubinova" iedzīvotāji
marūbija Lūpziežu dzimtas ģints ("Marrubium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka
Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka
Rubiju madara madaru suga ("Galium rubioides")
lauka magone magoņu suga ("Papaver dubium")
abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.)
avangardisms Mākslas virzienu kopums 20. gs. sākumā, kurus pārstāv dažādas modernismam raksturīgas stilistiskas izpausmes (kubisms, futūrisms, konstruktīvisms u. c.)
alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā
blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem
īrubienieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Īrubiene" iedzīvotāji
Jakubina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jakubini" nosaukuma variants
gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās; ierīce pie kombaina, kura sakrāj salmus un izmet gubiņās
pagubīte Maza gubiņa
pagrubināt mazliet grubināt
pabudīt mazliet paskubināt
stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
trīdēt Medībās skubināt suni
darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas)
standarts mērs kokmateriālu tirdzniecībā (165 vai 180 kubikpēdas)
pērdele Mērvienība malkas daudzuma mērīšanai, \~0,8 kubikmetri
vieglie metāli metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā
smagie metāli metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā
mezobiliviolīns Mezobilirubinogēna vai sterkobilinogēna oksidēšanās produkts; mezobilirodīna izomērs
braģis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
braķis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
kubikkilometrs Miljards kubikmetru
vieglie minerāli minerāli, kuru blīvums ir mazāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru
periklazs Minerāls MgO, kristalizējas kubiskā singonijā, kontakta joslas minerāls
kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu
paraklēze Mudinājums, paskubinājums, mierinājums, prasība
mūdīt Mudināt (1), skubināt
bakstēt Mudināt, skubināt
bakstīt Mudināt, skubināt
budzēt Mudināt, skubināt
būdzīt Mudināt, skubināt
čudīt Mudināt, skubināt
tūdīt Mudināt, skubināt, kūdīt (uz kaut ko)
izbūdzīt Mudinot, skubinot panākt rezultātu
Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
lasts Neapstrādātu dēļu mērs, vienāds ar 40 kubikpēdām
urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt)
pačuknīt nedaudz paskubināt
paukcināt nedaudz paskubināt, pamudināt
pabubināt neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu)
pačubināt neilgu laiku, mazliet čubināt
pačubināties neilgu laiku, mazliet čubināties
parubināt neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt
paskrubināt neilgu laiku, mazliet skrubināt
paskrubināties neilgu laiku, mazliet skrubināties
bungdobums neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā
buksnīt Nelikt mierā, skubināt, mudināt
neliekams Nelūgts, bez uzaicinājuma, bez skubināšanas, labprātīgs
kraplaks no rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai)
celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos
nobubināties Nobubināt (1)
norubināt Nograuzt, noskrubināt
nokņubināt Noknubināt
nokņubelēties Noknubināties
nokņubināties Noknubināties
noburbināt Nomurmināt, nobubināt
smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru)
nokripšķināt Noskrubināt
noskraustināt Noskrubināt
noskrimšķināt Noskrubināt
uzsvētīt Nosvinēt, atzīmēt (piemēram, jubileju)
darba pūriņš noteikta tilpuma cilindrs (piem. 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai
norubināt Noteiktu laiku rubināt (par rubeni)
lasts Novecojis kuģa tilpuma mērs, vienāds ar divām reģistrtonnām jeb 5,66 kubikmetri
Nūbija Nūbijas tuksnesis - atrodas Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. "Nubian Desert"), gk. Sudānas ziemeļaustrumos
kurkt Ņerkstēt; rubināt
čaldrens Ogļu tilpuma mērvienība - 1,3 kubikmetri
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
Raudiņu jūrakmens otrais lielākais Latvijas jūrakmens, atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā \~100 m no krasta, augstums — 2,2 m, garums — 5,4 m, platums — 4,5 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 30 kubikmetri
Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja
paknūbāties Paknābāties; paknubināties
paknuzināt Paknubināt
paknubinēt paknubināties
paknuzināties Paknubināties
urdi Pamudinājumi, skubinājumi
dracāt Pamudināt, paskubināt
ieradzināt Pamudināt, paskubināt
saradzināt Pamudināt, paskubināt (uz kaut ko)
izmudināt Pamudinot, paskubinot dabūt ārā
pavirza Paskubinājums, pamudinājums
sašķirmināt paskubināt
iemurt Paskubināt
mucināt Paskubināt
pabidžīt Paskubināt
pabudzīt Paskubināt
pakudināt Paskubināt
paskubinēt Paskubināt
pieskubināt Paskubināt
pošīt Paskubināt
šudīt Paskubināt
kundināt Paskubināt (uz sliktu), kūdīt
atskubināt Paskubināt ierasties
izmudīt Paskubināt izdabūt
žmudzināt Paskubināt zirgu ar lūpu šmakstināšanu
uzskūpstīt Paskubināt zirgu ar skaļu šmaukstienu
iemudināt Paskubināt, iedrošināt
mustrināt Paskubināt, mudināt
pastīdīt Paskubināt, pakūdīt
rūķēt paskubināt, pamudināt
sabidžīt paskubināt, pamudināt
dundurēt Paskubināt, pamudināt
paskadināt Paskubināt, pamudināt
saskadināt Paskubināt, pamudināt
sastuidīt Paskubināt, pamudināt
šumdēt Paskubināt, pamudināt
žmūdzināt Paskubināt, pamudināt
pajumdīt Paskubināt, pamudināt, uzrīdīt
pastuidīt Paskubināt, pamudināt, uzrīdīt
pievābīt Paskubināt, pierunāt
uzderināt Paskubināt, pierunāt (uz kaut ko)
pabudināt Paskubināt, steidzināt, dzīt uz priekšu
izurdīt Paskubināt, uzmodināt
uzmudrīt Paskubināt, uzmudināt
skundīt paskubināt, uzmundrināt
sapudžināt Paskubināt, uzmundrināt
pieskūtēt Paskubināt, uzmusināt, uzkūdīt
aizbudīt Paskubinot dabūt klāt (pie)
paskubinājums paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums
skubinājums paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(1); arī mudinājums (1)
skubinājums paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(2); arī mudinājums (2)
sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt
sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt (2)
Japānas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella rubida")
aiztūdīt Pierunāt aiziet (mudinot, skubinot)
aprubināt Pieskandināt rubinot
mezobilifuscīns Pigments, viens no diviem izomēriskiem mezobilirubinogēna šķelšanās produktiem
Dubica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubimeca pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.)
Pardubice pilsēta Čehijā ("Pardubice"), Labas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 89500 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlinsko pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
Lanškrouna pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2012. g.)
Litomišla pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
Visoke Mīto pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 12470 iedzīvotāju (2012. g.)
Brandīsa pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūsti pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.)
Bistre pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
Moravska Tršebova pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
Ronova pie Doubravas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.)
Seča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
Svitavi pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržezova pie Svitavas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrohūvtīneca pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Jeleni pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
Proseča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrudima pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 23200 iedzīvotāju (2012. g.)
Dašice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
Luže pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2530 iedzīvotāju (2012. g.)
Jevīčko pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
Hvaletice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrasta pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršemošnice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2012. g.)
Jablonne pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2012. g.)
Lāzne Bohdaneča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
Sezemice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3570 iedzīvotāju (2012. g.)
Slatiņani pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
Krālīki pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
Heržmanūvmesteca pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
Skuteča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 5230 iedzīvotāju (2012. g.)
Žamberka pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
Letohrada pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.)
Holice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.)
Hoceņa pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
Polička pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8970 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršelouča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.)
Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Siubjako pilsēta Itālijā ("Subiaco"), Lacio reģiona Romas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska
Arseņjeva pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidu daļā, Daubihes labajā krastā, 54000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Gubina pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
Rubi pilsēta Spānijā ("Rubi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.)
Īlanca pilsēta Šveicē (_Ilanz_), Graubindenes kantonā, 2330 iedzīvotāju (2013. g.)
Maienfelde pilsēta Šveicē ("Maienfeld"), Graubindenes kantonā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kūra pilsēta Šveicē (fr. _Coire_, vācu _Chur_, it. _Coira_, retoromāņu _Cuira_), Graubindenes kantona administratīvais centrs, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanktmorica pilsēta Šveicē (fr. _Saint-Moritz_, vācu _Sankt Moritz_, it. _San Maurizio_, retoromāņu _San Murezzan_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tūzisa pilsēta Šveicē (fr., vācu _Thusis_, it. _Tosana_, retoromāņu _Tusan_), Graubindenes kantonā, 2950 iedzīvotāju (2013. g.)
Splūgene pilsēta Šveicē (fr., vācu "Spluegen", it "Spluga", retoromāņu "Spleia"), Graubiondenes kantonā, 400 iedzīvotāju (2013. g.)
Istaravšana pilsēta Tadžikistānā, Sugdas vilojatā, 59200 iedzīvotāju (2007. g.), 2002. g. pilsēta atzīmēja 2500 gadu jubileju
Davosa pilsēta un kūrorts Šveices Alpos (_Davos_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gūbene pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina
Štraubinga pilsēta Vācijā ("Straubing"), Bavārijas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice
Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai
Laveru polderis polderis Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, platība — 1180 ha, ierīkots 1972.-1976. g., sūkņu stacijā 5 sūkņi ar kopējo jaudu 3,65 kubikmetri sekundē
slovincieši Poļiem radnieciska neliela slāvu tauta, tuvu rada kašubiem
uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī
suprapubiskā transvezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur suprapubisku vēdersienas un urīnpūšļa griezienu
Aklais purvs purvs Sīļukalna pagastā, platība - 2277 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums 4,3 m, lielākais dziļums 7 m, kopējie kūdras krājumi 40900000 kubikmetru
puskubiks Puse kubikmetra
pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri); šāda tilpuma trauks
čučala Putnubiedēklis
terkšķins Putnubiedēklis, kas sastāv no diviem sakrustotiem skaliem
tērkšķenis Putnubiedēklis, kas vējā grab vai tarkšķ
pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs
rucināt radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt
šaubīgā radzene radzeņu suga ("Cerastium dubium"), Latvijā adventīva, atrasta 1983. g. uz dzelzceļa uzbēruma Daugavpilī
kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju)
sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet
reģistrtonna Reģistra tonna - kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas
Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā
rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība; 1 rentgenu liela doza 1 kubikcentimetrā gaisa normālos apstākļos rada 2080000000 jonu pārus
dubinieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dubina" iedzīvotāji
subinaitieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" iedzīvotāji
Subynaite Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" nosaukums latgaliski
uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt
epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
rubiaceae Rubiju dzimta
ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli
cinhona Rubiju dzimtas augu ģints, tropos, iegūst hinīnu
valdmeistars Rubiju dzimtas augu miešķu suga, smaržīgais miešķis
sherardia Rubiju dzimtas ģints
miešķis Rubiju dzimtas ģints ("Asperula"), augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
gardēnija Rubiju dzimtas ģints ("Gardenia"), krūmaugi, kuru dažas sugas ar smaržīgiem ziediem audzē arī kā istabas puķes
iksora Rubiju dzimtas ģints ("Ixora")
mirmekodija Rubiju dzimtas ģints ("Myrmecodia")
nertera Rubiju dzimtas ģints ("Nertera"), 6 sugas dienvidu puslodē
penta Rubiju dzimtas ģints ("Pentas")
pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
Galium rubioides rubiju madara
kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta
rubikons Rubikona; robeža aiz kuras nav atpakaļceļa
rutināt Rubināt
tirināt Rubināt
urulēt Rubināt
vērdēt Rubināt
vērdīt Rubināt
verdīt Rubināt (kā rubenis), saukt (kā mednis)
rubenēt Rubināt 1
rubeņot rubināt^1^
rubēt Rubināt^1^
sarkanā rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus rubinus"), Latvijā aizsargājama
Rubežnoje Rubižne, pilsēta Ukrainā
Lopubirze Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lapubirze" nosaukums latgaliski
Rubyni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" nosaukums latgaliski
sačužināt Sačubināt
kub. Saīsinājumos - kubik-
kubistisks saistīts ar kubismu, tam raksturīgs
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus
sakņubu Sakņubis, salīcis
sapujāt Sakūdīt, paskubināt
rubīna samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus rubinus"), Latvijā aizsargājama
čokariski Sarāvies, sagubis
purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē
Xerocomus rubinus sarkanās rubīnbekas "Chalciporus rubinus" nosaukuma sinonīms
izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt
sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt
sastudzināt saskubināt
saskubīt Saskubināt
saštuidīt Saskubināt, samācīt
šuki Sauciens, ar kuru skubina suni (ko meklēt)
Jubilejas Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Jubileja" nosaukuma variants
sārtā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota subincarnata")
senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087)
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu
Tanak Senebreju vārdu Tora, Nebiim un Ketubim akronīms; jūdaisma svētie raksti, ko kristietībā sauc par "Veco Derību"
konkubīne sieviete, kas dzīvo konkubinātā
konkubīna sieviete, kas dzīvoja ar vīrieti konkubinātā; mīļākā; draugaļa
kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^)
hektosters Simts kubikmetri
jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu
skrīdināt Skriedināt, mudināt, skubināt
grepināt Skrubināt dārzājus vai augļus
skrubt Skrubināt, grauzt
kņobīties Skrubināt, kā zirgi viens otram ar zobiem loba ādu
ķermināties Skrubināt, kalt
gnozīt Skrubināt, knosīt
vurināt Skrubināt, urbināt, kasīt
atskrubināt Skrubinot atdalīt
noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula)
noskrubināt Skrubinot atdalīt nost
apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis)
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt
izkrubināt Skrubinot izveidot (caurumu, robu); izgrauzt
saskrubināt Skrubinot saēst; arī sagrauzt (1)
uzskrubināt Skrubinot uzēst
skrubulis Skrubis, līcenis (3)
stumjams un velkams skubināms, mudināms; slinks
raitīt skubināt
bidzināt Skubināt
prāvīt Skubināt
skadināt Skubināt
šulināt Skubināt
skubināties Skubināt (1) sevi
skubināties Skubināt (2) sevi
naikāt Skubināt (liellopu) ar rīksti
nūžāt Skubināt (zirgu)
saratavīt Skubināt pie darba (bieži) ar stingru uzrunu
ierotināt Skubināt spēlēties, rotaļāties
redzināt Skubināt, drošināt; uztraukt; aicināt; bildināt, uzrunāt
kadināt Skubināt, kūdīt
kaģināt Skubināt, kūdīt; kadināt
timerēt Skubināt, modināt, nelikt miera
bukņāt Skubināt, mudināt
buknēt Skubināt, mudināt
buknīt Skubināt, mudināt
kurdīt Skubināt, mudināt
pungurēt Skubināt, mudināt
studzināt Skubināt, mudināt
ukcināt Skubināt, mudināt
bidināt Skubināt, pamudināt
bidžīt Skubināt, pamudināt
vadzināt Skubināt, pamudināt
denkt Skubināt, piespiest
varīt Skubināt, raidīt, triekt
urdzīt Skubināt, spiest
skubīt Skubināt, steidzināt
umīt Skubināt, steidzināt
studīt Skubināt, stumdīt
daņģināt Skubināt, triekt
radzināt Skubināt; pamudināt, uzmudināt, likt (piemēram, pie darba)
stuidīt Skubināt; studīt
skubīties Skubināties
aizjundīt Skubinot aizdzīt
aizurdīt Skubinot dabūt prom
izskubināt Skubinot izrīkot, izkārtot
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko)
ieskubināt Skubinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā)
saskraidināt Skubinot skriet nogurdināt
uzskubināt Skubinot uzmudināt
aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur)
pastumdelis Slinka (vai stulba) dzīva būtne, kas vienmēr ir jāskubina (parasti par zirgu)
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā
Rosa eglanteria smaržlapu rozes "Rosa rubinigosa" nosaukuma sinonīms
mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
neskaidrā spārnene spārneņu suga ("Fissidens dubius"), kas ir reta, aug uz karbonātiem bagātas minerālaugsnes un kūdras
suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
selekcionārs sporta speciālists, kas no jauniešu un zemāka līmeņa komandām atlasa perspektīvus spēlētājus profesionāliem klubiem
mainīgais staipeknis stapekņu suga ("Lycopodium dubium")
load Starptautiskajā kokmateriālu tirdzniecībā dažreiz lietotā angļu kravas vienība, atbilst 50 angļu kubikpēdām jeb 1,416 kubikmetriem
loads Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
lods Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
lote Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
louds Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
drīzināt Steidzināt, skubināt, mudināt, paātrināt
iekripšināt Steigšus skrubinot (graužot) ēst
krāvummetrs Sters, kubikmetrs - meža taksācijas tilpuma mērvienība, ko lieto grēdās krauto materiālu tilpuma izteikšanai
stumburēt Stingri un neatlaidīgi skubināt
iztrocināt stipri paskubināt, pamudināt
ķibināties Strādāt kādu sīku darbu ar pirkstiem, skrubināt
stumdeklis Stumdāms, skubināms cilvēks
Rubynauci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubinauci" nosaukums latgaliski
atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)
atskatīties Svinēt (jubileju, atceri)
rubija šīs dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, plati lancetiskām lapām, baltu ziedu, rubiju madara ("Galium rubioides")
rudais monarhķauķis šīs ģints suga ("Monarcha rubiensis")
pudžināt Šmakstinot, un radot citas skaņas ar muti, skubināt zirgu
kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni
ievērojams tāds, kas ir saistīts ar ko nozīmīgu, izcilu (piemēram, par gadadienu, jubileju)
litrs tāds, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs (par trauku)
upes tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Charadrius dubius")
ladīni tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
bakubi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi
balubi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi
lubi tauta, dzīvo Zairas dienvidu daļā, valoda (kiluba jeb čiluba) pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi; balubi
niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
kubikass Tilpuma (parasti malkas) mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri
kubikpēda Tilpuma (parasti malkas) mērvienība (kubs ar pēdu garām šķautnēm) - aptuveni 0,027 kubikmetri
kubikaršina Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 0,359728 kubikmetri
kubikcolla Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikcentimetri
kubiklīnija Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikmilimetri
kubikveršoks Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 87,8244 kubikcentimetri
kubiksažens Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 9,71268 kubikmetri
unce Tilpuma mērvienība - 29,57 kubikcentimetri ASV un 28,41 kubikcentimetri Lielbritānijā
garča tilpuma mērvienība - aptuveni 0,003 kubikmetri (3 litri); šāda tilpuma mērtrauks
sieciņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,13 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
sieks Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,26 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
kubiks Tilpuma mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri
ciešmetrs Tilpuma mērvienība - viens kubikmetrs blīvas koksnes masas, blīvais kubikmetrs
litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg
purpura tirānputns tirānputnu suga ("Pyrocephalus rubinus")
ķubiteika Tjubiteika - cepure
mainīgā tladianta tladiantu suga ("Thladianta dubia")
litris Trauks, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs
litrs Trauks, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs
tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg
tibi Tubi - tauta Centrālajā Sahārā
tjubings Tubings
pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību
Nūbijas tuksnesis tuksnesis Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. “Nubian Desert”), gk. Sudānas ziemeļaustrumos
absolūtais mitrums tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa
Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi
Ūla upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izveidojas pie Dubičiem satekot Katrai un Peļasai no Baltkrievijas
Bubieris upe Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 12 km; Bubere; Buberes upe; Bubiere; Bubiers
Priekšreina upe Šveicē, Graubindenes kantonā, Reinas kreisā satekupe
Moeza upe Šveicē, Graubindenes un Tičīno kantonā, Tičīno kreisā krasta pieteka
Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.)
ftiriāze Utainība, ko izraisa kaunuma uts (Phthirus pubis)
plakanīte Utu suga, kaunuma uts ("Pediculus pubis")
uzčužināt Uzčubināt
uzčavāt Uzčubināt (gultu)
izčabināt Uzčubināt, taustot viegli izpurināt
čužināt Uzčubināt; rušināt
iejodināt Uzmudināt, ieskubināt, satrakot
samudīt Uzmudināt, paskubināt
samudrināt Uzmudināt, paskubināt
sastidzināt Uzmudināt, paskubināt
uzjodināt Uzmudināt, paskubināt
pamudīt Uzmudināt, paskubināt, pamudināt
pieurdīt uzmudināt, saskubināt uz ilgu laiku, pietiekami
paradzināt Uzmudināt, skubināt
sabūdzīt Uzmudināt, uzskubināt
kudīt Uzmundrināt uz darbu, paskubināt
kudināt Uzmundrināt, paskubināt
sapužīt Uzmundrināt, paskubināt
uzmucināt Uzmusināt, paskubināt
pamusināt Uzmusināt, saskubināt
apčabināt Uzpurināt, uzčubināt (gultu, lai tā kļūtu mīkstāka)
pakums Uzraugs, paskubinātājs
šuš Uzsauciens sivēna paskubināšanai
piepjgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Sphindiidae"), maz pētītas vaboles ar melnu vai tumšbrūnu ķermeni 1-2 mm garumā, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga - "Sphindus dubius"
nomudīt vairākkārt skubināt, mudināt
bāzīt vairākkārtīgi bāzt, sabāzt, čubināt
valstssvētki Valsts jubilejas svētki
margainais vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Clausilia dubia")
ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri
balistits Vecākais nitroglicerīna šaujamais pulveris, parasti kubiņos
vēlēt laimes vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus
saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē
ēvele vieglā atomašīna _Mitsubishi Evolution_
putubetons Vieglbetons - betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru
applikšķināt Viegli uzsist, apčubināt
kaza Viena ceturtdaļa no vienas kubikases (malkas)
švinka Viena kubikass (malkas)
piena blīvums viena kubikcentimetra piena masa gramos 20 °C temperatūrā
kubikmilimetrs Viena miljarddaļa kubikmetra
kubikcentimetrs Viena miljondaļa kubikmetra
kubikdecimetrs Viena tūkstošdaļa kubikmetra
uzmudināties Vienam otru pamudināt, paskubināt
uzvedināties Vienam otru paskubināt, uzkūdīt
bāliņš Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa
bālīns Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa
stumdināt vienmēr bīdīt, stumdīt (un skubināt)
apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai
goda vieta vieta, pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.
Kasūbijas vīķis vīķu suga ("Vicia cassubica")
krastmalas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Perforatella rubiginosa")
konkubinārs Vīrietis, kas dzīvo konkubinātā
mehāniskais transporta līdzeklis visa veida automobīļi, traktori, tramvaji, trolejbusi, motocikli un citas pašgājējas mašīnas, kas pārvietojas ar savu dzinēju, izņemot transporta līdzekli ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentrimetiem
supervulkāns Vulkāns, kas viena izvirduma laikā var izsviest vismaz 1000 kubikkilometrus materiāla
avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus
zāģmateriālu iznākums zāģmateriālu daudzums, ko iegūst no izejmateriāla viena kubikmetra
sieceņvieta Zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (aptuveni 0,13 kubikmetriem) labības
aveņu zieddūrējs zieddūrēju suga ("Anthonomus rubi")
artilērija Zinātnes nozare, kas pētī lielgabalu, haubiču, mortīru, mīnmetēju konstruēšanu un izmantošanu
dudulis Zirgs, kas vienmēr bubina
maiszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Clubionidae"), raksturīgas prāvas, iegarenas ligzdas, ko veido no baltpelēkas, blīvas tīmekļa segas, ķeramtīklus neveido, medījumu iegūst piezogoties, Latvijā konstatētas 22 sugas
lielais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus rubicilla")

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ubi.