Paplašinātā meklēšana

Meklējam raga.

Atrasts vārdos (148):

Atrasts vārdu savienojumos (13):

Atrasts skaidrojumos (799):

tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
Blana rags Abjada raga agrākais nosaukums.
nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem.
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
aizšļūkt Aizbraukt ar ragavām.
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm.
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
Akmeņraga bāka Akmensraga bāka.
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei").
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia").
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia").
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama.
stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera").
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium").
cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā.
mazā raganzālīte Alpu raganzālīte.
Circaea alpina Alpu raganzālīte.
ragavnieks Amatnieks, kas izgatavo ragavas.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
gastrogrāfs Aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai.
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
Ķipati apdzīvota vieta (skrajciems) Mērsraga pagastā.
Alksnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Mērsraga pagastā.
Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā.
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Portu Apgabals Portugālē ("Distrito de Porto"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
šķienēt apkalt ragavas.
gričalāt Ar kārti griezt uz ledus ragavas.
ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
lēzēties Ar ragavām no kalna traukties.
šļūte Ar ragavām slīpi nobraukta nogāze.
uzlēžāt Ar ragaviņām (no kalna) slidināties.
kable Ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei.
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Alagezs Aragacs - kalnu masīvs Armēnijā.
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli.
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums.
Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā.
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m.
kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne.
ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2).
ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni.
atzvalas Atzveltne uz ragaviņām.
atzvales Atzveltne uz ragaviņām.
atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt.
korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa.
korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa.
kurgans Atzveltnis ragavām.
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta.
basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta.
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem.
Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma.
āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum").
Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece.
balzdi Balsti, kas savieno ragavu slieces ar to augšdaļu.
balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes.
baļķragas Baļķu vedamās ragavas.
vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām.
oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību.
Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem.
ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
skaļbis bluķis uz ragavām baļķu vešanai.
ķilpe Bluķis uz ragavām, kas tiek izmantots, lai vilktu baļķus.
peķe Bluķis, klucis ragavās, uz kura guļ vedamais baļķis.
kūlenis Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai; klūdzenis.
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma.
brags Braga 1.
izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt.
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz.
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu.
nošļūtēt Braukt ar ragavām.
kulbot Braukt ragavās ar kulbu.
kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā).
kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu.
Hieracium fuscocinereum brūnganpelkā mauraga.
laumēt Burt, raganot.
burtavnīca Burve (ragana).
zavitniece Burve, ragana.
bāslis Burvis; burvības; raganu nešļavas.
Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Hieracium umbellatum čemurainā mauraga.
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Astragalus danicus Dānijas tragantzirnis.
klubnīks Dārza zemene ("Fragaria ananassa").
remenes Dārza zemene ("Fragaria ananassa").
zemenājs Dārza zemene ("Fragaria ananassa").
Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda.
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
kozuris Dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums.
Astragalus cicer dedestiņu tragantzirnis.
raganiņa Dem. --> ragana.
ragaviņas Dem. --> ragavas.
ragotiņas Dem. --> ragavas.
raguteles Dem. --> ragavas.
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām.
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
Matthiola bicornis divragainā matiola.
smaržīgā dracēna dracēnu suga ("Dracaena fragans").
ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu.
āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara.
savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa.
riekstputniņš Eirāzijas riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
Šķiltiņgrāvis Engures ezera pieteka tā ziemeļu galā, Mērsraga pagastā.
keratomalācija Epidermas raga slāņa atmiekšķēšanās.
diskeratoze Epidermas raga slāņa nenormāla attīstība.
keratolīze Epidermas raga slāņa sairšana; lobīšanās.
Sila ezers ezers Mērsraga pagastā, platība - <1 ha.
Gailītis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers.
Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
kulcierēt Garus baļķus vedot ar divām ragavām, stūrēt aizmugurējās ragavas.
Hieracium laevigatum gludā mauraga.
sklandots ceļš gluds ceļš, pa kuru ragavas slīd sānis.
robs Govs raga ieliekums, kas izveidojas pēc katras atnešanās.
noregs Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu; noraga (2).
lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai.
sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi.
Lāčupe Grīva Talsu un Mērsraga novadā.
Mucupe Grīva, ūdenstece Talsu un Mērsraga novadā.
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā.
Astragalus rytilobus grumbdaivu tragantzirnis.
ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums.
Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m.
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
drāga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena; draga (2).
droga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenstilpes dibena; draga (1).
liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
ieoderēt Iestūrēt (ragavas baļķus vedot).
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt.
izšļūcāties Ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām).
ielūksis Ilkss (ratiem, ragavām u. tml.).
kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
nartas Īpašas ragavas (tundrā), kurās jūdz briežus vai suņus.
Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu.
mauraga Īstā mauraga - mauragu apakšģints ("Hieracium").
celmiņš Izcilnis briežveidīgo galvaskausa daļā starp raga rozeti un galvaskausu.
paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi.
razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
krumults Izliekts koks ragavu pagarināšanai.
izlēžāt Izvizināt (ar ragavām, kamanām).
izlēžāties Izvizināties (ar ragavām, kamanām).
izlēžoties Izvizināties (ar ragavām, kamanām).
piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji.
zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji.
likt ilksīs jūgt (ratos, ragavās, arklā u. tml.).
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci.
Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h).
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes.
Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
Ādmiņu kalns kalns Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augstums - 269,5 m.
Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m.
dzenis Kamanām, ragavām un ratiem kāšiem līdzīgi dzelži, aiz kuriem vezumu sienot aizmet virvi.
caragana Karaganas.
kokveida karagana karaganu suga ("Caragana arborescens").
oranžā karagana karaganu suga ("Caragana aurantiaca").
krūma karagana karaganu suga ("Caragana frutex").
Maksimoviča karagana karaganu suga ("Caragana maximowicziana").
turktatāru austrumu dialekti karagasu valoda, Abakanas tatāru valoda, Altaja tatāru valoda, sojonu valoda, barabiniešu valoda.
naras Kārtis, ko liek uz ragavām.
limpas Kārtis, ko sienu vai salmus vedot pārliek ratiem vai ragavām.
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni.
ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu).
Keipjorka Keipjorkas pussala - Jorkas raga pussala Austrālijas ziemeļaustrumos.
apartnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
bukusakne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
noarātni Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
noartne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
noartnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
noragi Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
norags Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
ņorags Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
norāti Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
norātna Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
norātne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
norātnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
norauga Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
sirdszāle Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
sirdszāles Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
suņķērmele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
suņķiemele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
suņķimele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
suņķimene Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga").
Pimpinella saxifraga klinšu noraga.
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
kūlinis Klucis ar iedobumiem uz ragavām baļķu nostiprināšanai.
kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals.
siļkša agrīziņs klūga ilkss piestiprināšanai pie ratiem vai ragavām.
grīvonkys klūgas ragavu mietņu piestiprināšanai pie saturkokiem.
kūliņš Klūgu pinums zemnieku ragavām.
kulcenis Koka baļķis, kas bluķa vilkšanas laikā tiek piesiets ragavām.
ķimpolis Koka bluķis, ko liek uz ragavām baļķu vilkšanai.
ķimpols Koka bluķis, ko liek uz ragavām baļķu vilkšanai.
priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus.
savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
sānkoki Koka kārtis, ko novieto uz ratiem vai ragavām, lai sienu vai salmus vedot paplašinātu virsmu.
kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu.
kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu.
kvulīņs koka klucis baļķu vešanai uz ragavām.
plōcs koka klucis ragavās baļķu vešanai.
klūdzenis Koka klucis uz ragavām, uz kā, baļķus vedot, liek baļķa resno galu.
raktenes Koka ragavas.
razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
pavilksnis Koka šķiene ("pazole") zem ragavu slieces.
prozuls Koka uzliktnis ragavām vai ratiem.
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni.
koķine Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kokinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
koķinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kocene Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml., pretstatā "dzelzenēm".
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
parastā karagana kokveida karagana.
Caragana arborescens kokveida karagana.
mežragkoncerts Koncerts mežragam un orķestrim.
Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums.
Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski.
dreslis Krēsls uz ragavām ērtākai braukšanai.
bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās.
Caragana frutex krūmveida karagana.
putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
čupurs Kukaragas.
kukeragas Kukaragas.
kunkurprece Kukaragas.
kupalači Kukaragas.
kupaprece Kukaragas.
pečpauna Kukaragas.
picīpauna Kukaragas.
picpauna Kukaragas.
pikāpauna Kukaragas.
ušavi Kukaragas.
pičpauna Kukuragas.
pičupauna Kukuragas.
pikapauna Kukuragas.
pikpauna Kukuragas.
pikupauna Kukuragas.
kūlenes Kūlenis 2, bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai.
vilciņi Kūlenis 2, bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai.
ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
ķibe Kurzemē puslaivveidīga silīte no plāniem dēlīšiem, ko vieglākam vedamam uzsien uz ragavām.
Bai-Dze Ķīniešu mitoloģijā - dievība, kuru iztēlojās kā gudru un viszinošu zvēru, līdzīgu ragainai lauvai, un kuram piemita runas spējas.
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām.
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst.
vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
riņķlēžas Ledus karuselis, kur vizinās ar ragaviņām, kas piestiprinātas pie kārts.
dārza matiola lefkoju suga ("Mathiola bicornis"); divragainā matiola
Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m.
sprundzene Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām.
sprundzenis Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām.
Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
noarātni Lielā noraga ("Pimpinella major").
noartnes Lielā noraga ("Pimpinella major").
norāti Lielā noraga ("Pimpinella major").
norātnes Lielā noraga ("Pimpinella major").
Pimpinella major lielā noraga.
Circaea lutetiana lielā raganzālīte.
Sirex gigas lielā skujkoku ragaste.
Euphorbia grandicornis lielragainā eiforbija.
Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
krubas Līki koki ragavu paplašināšanai, lai tur varētu uzlikt vairāk malkas.
krumuldi Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu.
krumulti Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu.
līkkocis Līks koks ragavu pagarināšanai.
līkāns Līks koks, ko liek šķērsām ragavām malku vedot.
ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
kļautenes Ļodzīgas ragavas.
Caragana maximowicziana Maksimoviča karagana.
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
xiphydriidae Māņragastu dzimta.
xiphydria Māņragastu dzimtas ģints.
mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella").
cielavenes Mauragas ("Hieracium").
mauroga Mauragas ("Hieracium").
vanadze Mauragas ("Hieracium").
vanagzāles Mauragas ("Hieracium").
hieracium Mauragas un īsto mauragu apakšģints.
vanadzes Mauragas.
sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m.
šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
ježika Mazas ragavas.
ježikas Mazas ragavas.
važuteles Mazas, vienkāršas, sliktas ragavas.
pašļaukt Mazliet, nedaudz paslidināt (ragavas).
traliņš Mazs zvaniņš, ko izmanto kā rotājumu (piemēram, pie zirglietām, ragavām vai citur).
aurnieks Medību raga pūtējs; medību taurētājs.
komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa.
Engures ezera kanāls Mērsraga kanāls, kas savieno Engures ezeru ar Rīgas jūras līci.
Markgrafen Mērsraga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Mērsraga pagastā.
mērsradznieki Mērsraga novada apdzīvotās vietas "Mērsrags" iedzīvotāji.
upesgrīvnieki Mērsraga novada apdzīvotās vietas "Upesgrīva" iedzīvotāji.
ķipatnieki Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Ķipati" iedzīvotāji.
Brankciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa.
Grūženciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa.
Ķīsterciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa.
padraza Metāla sliede zem ragavu koka sliecēm.
Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
meniedzes Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemanes Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemenāji Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemenājs Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemenes Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemeņi Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemenīcas Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemenīte Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemenītes Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemenoga Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemeņoga Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemetene Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemināji Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemine Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemines Meža zemene ("Fragaria vesca").
zeminis Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemiņoga Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemlīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemnāji Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemnīca Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemnīcājs Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemnīcas Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemnīdzājs Meža zemene ("Fragaria vesca").
zemnīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca").
mežragspēle Mežraga spēle.
miekne Mietne - slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām).
bolgzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu.
bolzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu.
stypyns mietnis, ragavu daļa.
virspusējā mikoze mikoze, kas skar epidermas raga slāni un matu folikulus, piem., klijveida ēde.
Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
viegle Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve.
motorragavas Motorkamanas; ragavas, kuru dzinējs ir motors.
glioze Muguras smadzeņu pelēkā viela ap centrālo kanālu un pakaļējā raga priekšpusē.
Hieracium murorum mūru mauraga.
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals.
strelka Naga vai raga stars nepārnadžiem.
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
erģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
ērģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
ješka Nelielas kamanas, arī ragavas.
jezika Nelielas kamanas, ragavas.
važus Nelielas ragavas ar kulbu.
puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne.
šlūces Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, nostiprinot tievos galus uz tām.
šļūckas Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, uz kurām nostiprina tikai baļka resgali.
šļurciņas Nelielas ragavas baļķu vešanai.
šlurkas Nelielas ragavas baļķu vešanai.
ķimpolis Nelielas ragavas baļķu vilkšanai.
ķimpols Nelielas ragavas baļķu vilkšanai.
razvaļas Nelielas ragavas.
razvalkas Nelielas ragavas.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
zemenāju nematode nematožu klases suga ("Aphelenchoides fragariae").
drēģi No 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai.
ķiba No dēlīšiem vai lubām gatavots ragavu kurvis.
plētinis No dēļiem izgatavots četrstūris, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk labības.
jerzika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
ježika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
rags No dzīvnieka raga gatavota banka 2.
bumbeņa No gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā.
kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā.
balzīt Nodrošināt ragavas ar balzieniem.
paļenka Nojume pie rijas ratiem un ragavām.
vazaune Nojume ratiem un ratiem un ragavām.
Astragalus penduliflorus nokarenais tragantzirnis.
noragas Noraga ("Pimpinella").
norātni Noraga (1).
noartnes Noragas ("Pimpinella").
norātnes Noragas ("Pimpinella").
noartni Noragas.
pimpinella Noragas.
suņķērmeles Noragas.
suņķimenes Noragas.
klinšu noraga noragu suga ("Pimpinella saxifraga").
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
keratīns Olbaltumviela, ādas ragakārtas galvenā sastāvdaļa; atrodas arī matos, spalvās, zvīņās, ragos.
Caragana aurantiaca oranžā karagana.
Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
blizerds Orkānveidīgas beijas pie Ziemeļamerikas austrumu krastiem ziemeļos no Haterasa raga, kas uznāk virs kontinenta pie skaidras debess, dažreiz sasniedzot arī jūru.
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt.
pusragana Pa pusei ragana, sieviete ar dažādām prasmēm, ko apkārtējie neizprata.
Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja.
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen.
Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas.
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja.
valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi.
astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu.
palāps Pamatne, zole vīzēm vai slieces ragavām.
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros.
ploškas Papildus rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena.
applešāt Paplašināt (ragavu) malas.
razole Paplašinātas ragavas vai rati.
razvaļas Paplašinātas ragavas vai rati.
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
paragane Pareģe, zīlniece; paragana.
paragone Pareģe, zīlniece; paragana.
paregone Pareģe, zīlniece; paragana.
kurvenīcas Pārjumtas ragavas, ragavas ar grozu.
parakeratoze Pārragošanās anomālija, kas izpaužas ar epidermas šūnu nespēju veidot normālu raga slāni.
hiperkeratoze Pārragošanās, ādas raga slāņa hipertrofija, bieži arī graudainā un pamatslāņa hipertrofija.
E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
slīdēt Pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu.
paslēpēt Paslīdēt (par kamanām, ragavām).
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu.
Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā.
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā.
keratomikoze Patogēnu mikroskopisko sēņu ierosināta slimība, kas lokalizējas epidermas raga slānī.
palēžāt Pavizināt (ar ragavām, kamanām).
palēžāties Pavizināties (ar ragavām, kamanām).
izgriļļoties Pēc sirds patikas izbraukāties ar ledus karuseļa ragaviņām.
droga Peldoša ierīce derīgo izrakteņu iegūšanai no ūdenstilpes dibena; draga (2).
drāga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai; draga (1).
tempelis Pie ragavām piestiprināts koks ar ierobu baļķu vešanai.
noskrējens Piebraukts (ceļš), ka ragavas var viegli apgāzties.
pabrauktne Piebūve (uz stabiem) zirgu un ratu vai ragavu novietošanai.
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
Talina Pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marzā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
Aparana Pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marzā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
Aštaraka Pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
Artika Pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, Aragaca ziemeļrietumu piekājā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
Providensa Pilsēta ASV (angļu val. "Providence"), Rodailendas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna Naragansetas līča krastā, 179200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kimberli Pilsēta Dienvidāfrikā (Kimberley), Labās Cerības raga provincē, 167000 iedzīvotāju, dimanta ieguves centrs.
Keiptauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Fraganjāno Pilsēta Itālijā ("Fragagnano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjetragalla Pilsēta Itālijā ("Pietragalla"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
Akšatau Pilsēta Kazahstānā, Karagandhi apgabalā.
Aksuajuli Pilsēta Kazahstānā, Karagandhi apgabalā.
Barseluša Pilsēta Portugālē ("Barcelos"), Bragas apgabalā, 120400 iedzīvotāju (2011. g.).
Bragansa Pilsēta Portugālē ("Bragansa"), apgabala administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ešpozendi Pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.).
Fafi Pilsēta Portugālē ("Fafe"), Bragas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2011. g.).
Gimarainša Pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.).
Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
Mirandela Pilsēta Portugālē ("Mirandela"), Bragansas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.).
Vizela Pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.).
Braga Pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus.
karzeni Pinums ragavām.
kurza Pīta kulba, ko liek uz ragavām.
kurmalas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas.
kurmanas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas.
kurmana Platas ragavas ar atzveltni.
kurmankas Platas ragavas ar atzveltni.
ķurzulis Platas ragavas ar atzveltni.
Hellvīkena Plats un sekls Ēresuna līcis (Hoellviken) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, piekrastē vasarnīcu rajons, peldvieta.
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās.
obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
spiedums Plostnieku terminoloģijā - ar sprostragatas palīdzību apstādināts liels baļķu vairums upē.
sīpoliežgrauzis Pļavu akmeņlauzīte ("Saxifraga granulata").
Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām).
bērzs lietuviešu mitoloģijā pretstatā latviešu tradīcijai ir saistīts ar htonisko pasauli (it īpaši ar Velnu un raganām).
raktas primitīvas koka ragavas (sastāv no 2 sliecēm, kas savienotas ar šķērskokiem).
Hieracium x prussicum prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
stragna Purva dūksts; stragana.
Hieracium diaphanoides puscaurspīdīgā mauraga.
sabats Pusnakts sanāksme ar attiecīgu rituālu (piemēram, raganām).
raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
raģe Radze, ragaine.
radzenieks raga (2) pūtējs.
ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
kornits raga surogāts, ko iegūst, sapresējot raga atgriezumus; izmanto pogu u. c. galantērijas izstrādājumu izgatavošanai.
keratoģenēze Raga šūnu un raga veidojumu rašanās un attīstība.
Centrorus cornutus ragainā cikāde.
Glaucium corniculatum ragainā glaucija.
Solanum cornutum ragainā naktene.
Viola cornuta ragainā vijolīte.
Oxalis corniculata ragainā zaķskābene.
dižcekulainā slīce ragainais dūkuris ("Podiceps auritus", senāk "Dytes auritus").
Podiceps auritus ragainais dūkuris.
Lotus corniculatus ragainais vanagnadziņš.
ragrillis Ragainis, ragacis.
ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis.
baba jaga ragana; slota.
boletus luridus raganu beka.
Alpu raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea alpina").
lielā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea lutetiana"), Latvijā aizsargājama.
vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds.
zilā skujkoku ragaste ragastu suga ("Paururus juvencus"), Latvijā sastopama retāk, tās kāpuri priedes stumbrā attīstās 3-4 gadus.
lielā skujkoku ragaste ragastu suga ("Sirex gigas"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tās kāpuri koksnē attīstās 2 vai vairākus gadus un dažkārt stipri bojā egļu stumbrus.
lagošis ragavām un ratiem uzliekama virsbūve cilvēku un preču transportam.
slēpes ragavas akmeņu pārvadāšanai (slīdoša plāksne vai savienotas slieces).
stakles ragavas akmeņu vešanai.
kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
gaļvinis ragavas ar liektām sliecēm.
reibinis ragavas ar liektām sliecēm.
lagošis ragavas.
atstulpe Ragavu detaļa - dzelzs stienis, kas savieno ragavu slieces uzliekto galu ar pirmo mietni.
balzene Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
balzienis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
balzinis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
balzins Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
baļzonis Ragavu detaļa - šķērskoks, kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
ūzkale Ragavu detaļa, kas satur kopā ragavu mietnes.
uzkala Ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes.
uzkava Ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes.
ragaža Ragavu kulba; virs ragavām liekams kāršu režģis siena u. c. vešanai.
regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals.
apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
skriba ragavu režģis (uzliekams paplatinājums).
krēsls ragavu sastāvdaļa - iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs.
racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
ragavu galva ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
ježikas Rāmis 1(1), ko izmanto ragavu virsmas palielināšanai, lai varētu uzkraut lielāku vezumu.
plētenis Rāmis ragavu paplašināšanai, lai varētu platāk kravu uzkraut.
plētnis Rāmis ragavu paplašināšanai, lai varētu platāk kravu uzkraut.
lāmica Rāmis ratu vai ragavu virsmas palielināšanai, vedot sienu, salmu, labības kūļus u. tml.
drēģis Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut; apgrozs 3; arī šāds rāmis ragavu paplašināšanai.
ķesis Rāmis, ko uzliek uz ragavām labību vai sienu vedot, lai varētu sakraut lielāku vezumu.
lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas.
vezums rati vai ragavas ar kravu
kulba Rati, ragavas ar segtu virsu.
skārdeles Ratiem vai ragavām uzliekamas redeles.
skribas Ratos un ragavās iesedzams koka pinums.
stute Ratu detaļa, kas katrā stūrī satur kopā ratu vai ragavu apakšējo daļu ar augšējo.
šķēne Ratu un ragavu apkalums.
uzkula Ratu vai ragavu uzliekamā daļa, kas izgatvota no apaļkokiem.
demonoloģija Reliģijas mācība par dēmoniem, velniem, raganām, džiniem u. c. ļauniem gariem.
rēkšas Režģis, ko novieto virs ragavām.
rodze Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes") - vārnu dzimtas putns.
riekstzīle riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
krēķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
krīķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
riekstsīlis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
riekstvista Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes").
Leonards Rietumeiropas zemākā līmeņa mitoloģijā - viens no galvenajiem dēmoniem, sātana iemiesojums, kurš rīko un vada raganu sabatu.
rante rieva govij uz raga.
rants rieva govij uz raga.
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus.
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
rīksteņi Rīkšu saišķi, pinumi, ko liek uz ragavām (kā ragavu grīdu).
bābiņa Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
bābīna Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
bābiņš Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
grīvonkys sagrieztas klūgas vai striķi ilkss piestiprināšanai pie ragavām.
ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba rīku un mašīnu novietošanai.
kribas Saistīti stieņi, kas veido zemnieka ragavu pamatni.
raganīgs Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs; raganisks.
raganisks Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs.
Karaga sala sala Beringa jūras Karagas līcī, pie Kamčatkas austrumu krasta, Krievijas Kamčatkas novadā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 912 m, krasti krauji, klinšaini, tundra (pundura ciedrupriedes).
Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja.
Astragalus glycyphyllos saldlapu tragantzirnis.
Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas.
smaržīgais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera fragantissima").
savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
Mērsraga kanāls savieno Engures ezeru ar Rīgas jūras līci Mērsraga pagastā, garums — 4 km; Engures ezera kanāls.
Hieracium sabaudum Savojas mauraga.
ķebeze Sēdeklis, ko uzliek uz ragavām ērtākai braukšanai.
Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja.
Šušna Senindiešu mitoloģijā - sausuma dēmons, viens no asurām, kuru uzvarēja dievs Indra; viņu iztēlojās kā ragainu, šņācošu čūsku, kas dēj olas.
bukarags Sens mūzikas rīks no āža, auna vai liellopa raga.
Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai.
sieviska sieviete, arī ragana.
Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē.
Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h.
arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
skauģene skaudīga sieviete; ragana, burve.
raganot Skriet raganās, burties, apburt.
Baba Jaga slāvu mitoloģijā — mežā dzīvojoša sieviete, burve, ragana.
atsklanda Slidena vieta uz ragavu ceļa.
griļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām.
grīļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām.
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
mietris Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām); mietne.
mietne Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām).
kurzas Sliktas ragavas.
kuržas Sliktas ragavas.
ragaņbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes; raganbulta.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
Astragalus arenarius smiltāju tragantzirnis.
ķusis Spilvens sēdēšanai ratos vai ragavās.
ķuslis Spilvens, ko paliek mīkstākai sēdēšanai ratos vai ragavās, arī ar salmiem piebāzts maiss gulēšanai.
Hieracium x piloselliflora spilvziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
spradzenāji Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
spradzenājs Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
sprādzene Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
spradzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
sprādzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
sprādzine Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga.
staburadze Staburaga klintī iemiesojies sievietes gars; attēlota kā vērpēja.
robežkrodzinieki Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Robežkrogs" iedzīvotāji.
Vīgante Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" bijušais nosaukums.
staburadzieši Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" iedzīvotāji.
kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt.
krazvankas Statnis ratu vai ragavu paplašināšanai.
Hieracium x flagellare stīgu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
keratoma Stipri izteikts epidermas raga slāņa sabiezējums, kas atgādina audzēju.
gurtene Straumes griešanās jūrā pie stāva zemes raga.
grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava.
grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
odere Stūre (laivai, ragavām, u. tml.).
Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats.
akmeņlauzīte Šīs dzimtas ģints ("Saxifraga"), >370 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vēl dažas audzē kā krāšņumaugus.
akmeņlauzīte Šīs rindas dzimta ("Saxifragaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, \~35 ģintis, >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
Hieracium bifidum šķeltā mauraga.
vembele Šķērskoks, ko novieto uz ragavām, vedot sienu salmus u. tml.
valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
ragveida Tāds, kam ir dzīvnieka raga forma, veids.
ragaiņš Tāds, kam ir ragam līdzīgi izaugumi, veidojumi.
bezaste Tāds, kam nav astes, bezastes, ragana.
čemurziedains Tāds, kam ziedi čemuros, piem., čemurziedainās mauragas.
keratolītisks Tāds, kas sairdina un liek blaugznoties epidermas raga slānim.
alksnejciemnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (arī "Alksnejciems") iedzīvotāji.
alksnājnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (senāk arī "Alksnājs") iedzīvotāji.
Alksnājciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants.
Alksnājs Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants.
Alksnejciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants.
Dižciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa.
Pekeļciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa.
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas.
dzeltenā akācija tauriņziežu dzimtas krūms ar spirāliski sakārtotām lapām; karagana.
balanti Tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi.
āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža (vai auna, liellopa) raga.
antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope".
joslainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius paragaudis").
āžu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius traganus", syn. "Inoloma traganum"); āžu biezkāte.
tragants Tragakanta sveķi; tragakants (2).
tragantgumija Tragants.
astragalus Tragantzirņi - tauriņziežu dzimtas ģints.
Heliophobus kitti tragantzirņu pūcīte.
smiltāju tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus arenarius").
dedestiņu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus cicer"), Latvijā aizsargājama, adventīva.
Dānijas tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus danicus").
saldlapu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus glycyphyllos").
nokarenais tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus penduliflorus"), Latvijā aizsargājama.
Grumbdaivu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus rytilobus"), Latvijā adventīva.
traktorragavas Traktorvilkmes ragavas.
pajūgs Transportlīdzeklis - rati, ragavas ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku.
taurinieks Trompetists, raga pūtējs.
Avotiņu Lasmaņa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Staburaga pagastā.
Alksnājgrāvis ūdenstece Latvijā, Talsu novada Mērsraga pagastā, ietek Engures ezerā, garums - 3 km.
Daudzīšu strauts ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Dižciemu un Brankciemu.
Jaunais grāvis ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Upesgrīvu un Mērsragu.
Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe.
bosorkāņas Ungāru mitoloģijā - un folklorā raganas, kuras iztēlojās kā kroplīgas vecenes, kuras spēja lidot pa gaisu un pārvērsties par dzīvniekiem.
Mamberano Upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga.
Ķikans Upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna.
lešuka Uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai; leša.
leša Uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai.
kreslis Uz ragavām uzliekams un noņemams atzveltnes sēdeklis.
poruška Uz ragavām uzsienama atzveltne (ērtākai sēdēšanai).
drāgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
drēgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
rēziks Uz ragavām vai ratiem uzliekams aprīkojums siena vai labības vešanai.
koris Uz ratiem vai ragavām liekams grozs.
odne Uzkala - ragavu slieces balsta augšdaļas stiprinājuma koks.
endas Uzkalas - ragavu vai ratu sastāvdaļa, bomveidīgi koki virsmalā gar ragavu (ratu) sāniem.
sliskas Uzliekama virsdaļa ragavām tilpuma pavairošanai.
bratkas Uzlikas ragavām vai ratiem.
uzrežģīt Uzlikt režģveida paplašinājumu (ragavām, ratiem).
kūliņš Uzragavām liekams klucis, kas nepieciešams baļķu vešanai.
aerodinamiskā kompensācija vadības plākšņu šarnīra momentu līdzsvarošana ar aerodinamiskiem spēkiem; pēc darbības principa un konstruktīvā izpildījuma ir ass kompensācija, iekšējā kompensācija un raga aerodinamiskā kompensācija.
piegriezenis Valgs, ar ko piestiprina (ragavu) ilksi pie mietnes.
Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m.
riekstrozis Vārnu dzimtas ģints ("Nucifraga").
Eirāzijas riekstrozis vārnu dzimtas suga ("Nucifraga caryocatactes"), neliels putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu; Latvijā nelielā skaitā.
Amerikas riekstrozis vārnu dzimtas suga ("Nucifraga columbiana").
lužikas Vecas ragavas.
slēpsnes Vecas ragavas.
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
pavalkāt Velkot, piemēram, ratiņus, ragaviņas, pavizināt (kādu).
apse Velna koks, raganas malka.
Mergera Vēstures avotos 1495. g. minētais Mērsraga nosaukums.
Mārgrube Vēstures avotos 16. gs. un vēlāk sastopams Mērsraga nosaukums.
Circaea x intermedia vidējā raganzālīte.
Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga.
Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā.
fragarīns Viela meža zemeņu lapās (Fragaria vesca L.), kas atslābina dzemdes muskulatūru.
sliece Viena no (parasti) divām slīdoša transportlīdzekļa (piemēram, ragavu) apakšējām, samērā šaurām sastāvdaļām, kas saskaras ar ceļa virsmu.
ilkss viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem, ragavām u. tml., zirga iejūgšanai.
korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni.
kulda Vienkāršas ragavas.
korpačapuža Vieta zem atzveltnes ragavām.
regavapuža Vieta zem ragavām.
balziens Vīksnas vai ievas vica, ar ko sasēja ragavām pretējās slieču mietnes.
Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.).
inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus.
apgrieziens Virve, ar kuru ilksis piestiprina pie ragavu slieces (mietnes).
priekšenīca Virve, ko liek ratu vai ragavu priekšā, ar ko vezuma (siena, labības u. tml.) bomi piesiet.
lēžot Vizināt (ar kamanām, ragaviņām); lēžāt.
lēžāt Vizināt (ar kamanām, ragaviņām).
lēžoties Vizināties (ar kamanām, ragavām); lēžāties.
lēžāties Vizināties (ar kamanām, ragavām).
aizbraucināties Vizinoties, braucot ar ragaviņām (nejauši) nonākt.
Hieracium lactucella zeltainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Hieracium auricula zeltainās mauragas "Hieracium lactucella" nosaukuma sinonīms.
zemenes Zemenes ("Fragaria").
dārza zemene zemeņu suga ("Fragaria ananassa").
meža zemene zemeņu suga ("Fragaria vesca").
spradzene Zemeņu suga ("Fragaria viridis").
Mērsrags Zemesrags Rīgas līča piekrastē, Mērsraga novadā, otrs lielākais zemesrags (aiz Kolkasraga) Latvijā, raksturīgi lieli akmeņi krāvumi jūras krastā un jūrā.
kuračkiņas Zemnieku ragavas ar grozu, pārjumti rati vai kamanas.
Adatas raga plato zemūdens plakankalne Indijas okeāna rietumos, uz dienvidaustrumiem no Adatas raga, dziļums 2025 m.
valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie.
tobogans Ziemeļamerikas indiāņu ragavas bez sliecēm un ar uzliektu priekšgalu.
Mērsraga mulda ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta vaga Rīgas līcī uz ziemeļaustrumiem no Mērsraga, \~10 km attālumā no krasta, dziļums — 66 m (dziļākā vieta Rīgas līcī), garums — \~5 km, platums — \~1 km, apkārtnē dziļums — 35-40 m.
Paururus juvencus zilā skujkoku ragaste.
Hieracium caesium zilganā mauraga.
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.
grievalga Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite.
grievalta Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite.
griezvalga Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite.
grīvanka Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite.
meimurs Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite.
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa raga.