Paplašinātā meklēšana

Meklējam raga.

Atrasts vārdos (154):

Atrasts vārdu savienojumos (16):

Atrasts skaidrojumos (847):

tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
Blana rags Abjada raga agrākais nosaukums
nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās
Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
aizšļūkt aizbraukt ar ragavām
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
Akmeņraga bāka Akmensraga bāka
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei")
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia")
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia")
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera")
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā
mazā raganzālīte Alpu raganzālīte
Circaea alpina Alpu raganzālīte
ragavnieks Amatnieks, kas izgatavo ragavas
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
ieklājs apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai)
palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
gastrogrāfs aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Ķipati apdzīvota vieta (skrajciems) Mērsraga pagastā
Alksnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Mērsraga pagastā
Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas austrumos, Kasahas upes krastos
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas rietumos, netālu no Turcijas robežas
Akšatau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqşataw_), Karagandhi apgabalā
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
šķienēt apkalt ragavas
gričalāt ar kārti griezt uz ledus ragavas
ūdensdārzs ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus
lēzēties ar ragavām no kalna traukties
šļūte ar ragavām slīpi nobraukta nogāze
uzlēžāt ar ragaviņām (no kalna) slidināties
kable ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām)
Alagezs Aragacs - kalnu masīvs Armēnijā
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne
kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena)
ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu
ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni
ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2)
atzvalas Atzveltne uz ragaviņām
atzvales Atzveltne uz ragaviņām
atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt
korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa
korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa
kurgans Atzveltnis ragavām
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
basorīns augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos
grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem
Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma
āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum")
Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece
balzdi Balsti, kas savieno ragavu slieces ar to augšdaļu
balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes
baļķragas Baļķu vedamās ragavas
vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām
oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību
Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai
zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem
ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām
skaļbis bluķis uz ragavām baļķu vešanai
ķilpe Bluķis uz ragavām, kas tiek izmantots, lai vilktu baļķus
peķe Bluķis, klucis ragavās, uz kura guļ vedamais baļķis
kūlenis Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai; klūdzenis
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
brags Braga 1
izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām)
nošļūtēt Braukt ar ragavām
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu
kulbot Braukt ragavās ar kulbu
kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā)
kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu
Hieracium fuscocinereum brūnganpelkā mauraga
laumēt Burt, raganot
burtavnīca Burve (ragana)
zavitniece Burve, ragana
bāslis Burvis; burvības; raganu nešļavas
Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Hieracium umbellatum čemurainā mauraga
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Astragalus danicus Dānijas tragantzirnis
klubnīks Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
remenes Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
zemenājs Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
kozuris dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums
Astragalus cicer dedestiņu tragantzirnis
raganiņa dem. --> ragana
ragaviņas dem. --> ragavas
ragotiņas dem. --> ragavas
raguteles dem. --> ragavas
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
Matthiola bicornis divragainā matiola
smaržīgā dracēna dracēnu suga ("Dracaena fragans")
ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu
āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku
aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa
saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara
riekstputniņš Eirāzijas riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
Šķiltiņgrāvis Engures ezera pieteka tā ziemeļu galā, Mērsraga pagastā
keratomalācija Epidermas raga slāņa atmiekšķēšanās
diskeratoze Epidermas raga slāņa nenormāla attīstība
keratolīze Epidermas raga slāņa sairšana; lobīšanās
Mainits ezers Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļrietumu daļā
Sila ezers ezers Mērsraga pagastā, platība - <1 ha
Gailītis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers
Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
kulcierēt Garus baļķus vedot ar divām ragavām, stūrēt aizmugurējās ragavas
Hieracium laevigatum gludā mauraga
sklandots ceļš gluds ceļš, pa kuru ragavas slīd sānis
robs Govs raga ieliekums, kas izveidojas pēc katras atnešanās
noregs Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu; noraga (2)
lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai
sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi
Lāčupe Grīva Talsu un Mērsraga novadā
Mucupe Grīva, ūdenstece Talsu un Mērsraga novadā
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā
Astragalus rytilobus grumbdaivu tragantzirnis
ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda
akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums
Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
drāga ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena; draga (2)
droga ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenstilpes dibena; draga (1)
liektuve ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai
ieoderēt Iestūrēt (ragavas baļķus vedot)
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt
izšļūcāties ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām)
ielūksis Ilkss (ratiem, ragavām u. tml.)
kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem
Banādiras krasts Indijas okeāna Āfrikas piekraste, aptuveni no Mogadīšo līdz Gvardafui ragam
nartas Īpašas ragavas (tundrā), kurās jūdz briežus vai suņus
Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu
mauraga Īstā mauraga - mauragu apakšģints ("Hieracium")
celmiņš Izcilnis briežveidīgo galvaskausa daļā starp raga rozeti un galvaskausu
paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi
razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut
krumults Izliekts koks ragavu pagarināšanai
izlēžāt Izvizināt (ar ragavām, kamanām)
izlēžāties Izvizināties (ar ragavām, kamanām)
izlēžoties Izvizināties (ar ragavām, kamanām)
piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji
zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji
likt ilksīs jūgt (ratos, ragavās, arklā u. tml.)
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas)
Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
Lanuzas līcis jūras līcis Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumos
Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h)
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju
braga brags kādu skaņu atdarinošs izsauciens, piemēram: _ledi gāja braga brags_
Ādmiņu kalns kalns Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augstums - 269,5 m
Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
dzenis Kamanām, ragavām un ratiem kāšiem līdzīgi dzelži, aiz kuriem vezumu sienot aizmet virvi
caragana Karaganas
kokveida karagana karaganu suga ("Caragana arborescens")
oranžā karagana karaganu suga ("Caragana aurantiaca")
krūma karagana karaganu suga ("Caragana frutex")
Maksimoviča karagana karaganu suga ("Caragana maximowicziana")
turktatāru austrumu dialekti karagasu valoda, Abakanas tatāru valoda, Altaja tatāru valoda, sojonu valoda, barabiniešu valoda
naras Kārtis, ko liek uz ragavām
limpas Kārtis, ko sienu vai salmus vedot pārliek ratiem vai ragavām
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā
cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni
ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu)
Keipjorka Keipjorkas pussala - Jorkas raga pussala Austrālijas ziemeļaustrumos
Pimpinella saxifraga klinšu noraga
apartnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
bukusakne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noarātni Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noartne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noartnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noragi Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norags Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
ņorags Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norāti Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norātna Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norātne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norātnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norauga Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
sirdszāle Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
sirdszāles Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķērmele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķiemele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķimele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķimene Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
kūlinis Klucis ar iedobumiem uz ragavām baļķu nostiprināšanai
kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals
siļkša agrīziņs klūga ilkss piestiprināšanai pie ratiem vai ragavām
grīvonkys klūgas ragavu mietņu piestiprināšanai pie saturkokiem
kūliņš Klūgu pinums zemnieku ragavām
kulcenis Koka baļķis, kas bluķa vilkšanas laikā tiek piesiets ragavām
ķimpolis Koka bluķis, ko liek uz ragavām baļķu vilkšanai
ķimpols Koka bluķis, ko liek uz ragavām baļķu vilkšanai
priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus
savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
sānkoki Koka kārtis, ko novieto uz ratiem vai ragavām, lai sienu vai salmus vedot paplašinātu virsmu
kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu
kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu
kvulīņs koka klucis baļķu vešanai uz ragavām
pluocs koka klucis ragavās baļķu vešanai
klūdzenis Koka klucis uz ragavām, uz kā, baļķus vedot, liek baļķa resno galu
raktenes Koka ragavas
razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut
pavilksnis Koka šķiene ("pazole") zem ragavu slieces
prozuls Koka uzliktnis ragavām vai ratiem
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni
koķine Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kokinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
koķinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kocene Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml., pretstatā "dzelzenēm"
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga
parastā karagana kokveida karagana
Caragana arborescens kokveida karagana
mežragkoncerts Koncerts mežragam un orķestrim
Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums
Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski
dreslis Krēsls uz ragavām ērtākai braukšanai
bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās
Caragana frutex krūmveida karagana
putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
dzelkņcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus")
čupurs Kukaragas
kukeragas Kukaragas
kunkurprece Kukaragas
kupalači Kukaragas
kupaprece Kukaragas
pečpauna Kukaragas
picīpauna Kukaragas
picpauna Kukaragas
pikāpauna Kukaragas
ušavi Kukaragas
pičpauna Kukuragas
pičupauna Kukuragas
pikapauna Kukuragas
pikpauna Kukuragas
pikupauna Kukuragas
kūlenes Kūlenis 2, bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai
vilciņi Kūlenis 2, bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai
ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam
ķibe Kurzemē puslaivveidīga silīte no plāniem dēlīšiem, ko vieglākam vedamam uzsien uz ragavām
Bai-Dze Ķīniešu mitoloģijā - dievība, kuru iztēlojās kā gudru un viszinošu zvēru, līdzīgu ragainai lauvai, un kuram piemita runas spējas
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst
vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus
pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona
pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
riņķlēžas Ledus karuselis, kur vizinās ar ragaviņām, kas piestiprinātas pie kārts
dārza matiola lefkoju suga ("Mathiola bicornis"); divragainā matiola
Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
sprundzene Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām
sprundzenis Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām
Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Pimpinella major lielā noraga
noarātni Lielā noraga ("Pimpinella major")
noartnes Lielā noraga ("Pimpinella major")
norāti Lielā noraga ("Pimpinella major")
norātnes Lielā noraga ("Pimpinella major")
Circaea lutetiana lielā raganzālīte
Sirex gigas lielā skujkoku ragaste
Euphorbia grandicornis lielragainā eiforbija
Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
krubas Līki koki ragavu paplašināšanai, lai tur varētu uzlikt vairāk malkas
krumuldi Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
krumulti Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
līkkocis Līks koks ragavu pagarināšanai
līkāns Līks koks, ko liek šķērsām ragavām malku vedot
ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
kļautenes Ļodzīgas ragavas
Caragana maximowicziana Maksimoviča karagana
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
xiphydriidae Māņragastu dzimta
xiphydria Māņragastu dzimtas ģints
Aragacotna marza Armēnijā (_Aragatsotn_), administratīvais centrs - Aštaraka
mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella")
vanadzes Mauragas
cielavenes Mauragas ("Hieracium")
mauroga Mauragas ("Hieracium")
vanadze Mauragas ("Hieracium")
vanagzāles Mauragas ("Hieracium")
hieracium Mauragas un īsto mauragu apakšģints
sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām
Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
ježika Mazas ragavas
ježikas Mazas ragavas
šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
važuteles Mazas, vienkāršas, sliktas ragavas
pašļaukt mazliet, nedaudz paslidināt (ragavas)
traliņš mazs zvaniņš, ko izmanto kā rotājumu (piemēram, pie zirglietām, ragavām vai citur)
aurnieks Medību raga pūtējs; medību taurētājs
komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa
Engures ezera kanāls Mērsraga kanāls, kas savieno Engures ezeru ar Rīgas jūras līci
Markgrafen Mērsraga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Mērsraga pagastā
mērsradznieki Mērsraga novada apdzīvotās vietas "Mērsrags" iedzīvotāji
upesgrīvnieki Mērsraga novada apdzīvotās vietas "Upesgrīva" iedzīvotāji
ķipatnieki Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Ķipati" iedzīvotāji
Brankciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
Grūženciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
Ķīsterciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
padraza Metāla sliede zem ragavu koka sliecēm
Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
meniedzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemanes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņi Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīte Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenītes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemetene Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemināji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemine Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemines Meža zemene ("Fragaria vesca")
zeminis Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemiņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemlīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīca Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
mežragspēle Mežraga spēle
miekne Mietne - slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām)
bolgzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu
bolzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu
stypyns mietnis, ragavu daļa
virspusējā mikoze mikoze, kas skar epidermas raga slāni un matu folikulus, piem., klijveida ēde
Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana
viegle Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve
motorragavas Motorkamanas; ragavas, kuru dzinējs ir motors
glioze Muguras smadzeņu pelēkā viela ap centrālo kanālu un pakaļējā raga priekšpusē
Hieracium murorum mūru mauraga
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
Atons nacionālais parks Grieķijā (_Mount Athos_), aptver Ajonoras pussalas lielāko daļu, no Arapes raga līdz Pinnu ragam
strelka Naga vai raga stars nepārnadžiem
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega
erģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms
ērģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms
Lahanosa neliela sala Filipīnās, Karagas reģionā, Filipīnu jūras rietumos
razvaļa nelielas kamanas vai ragavas
ješka Nelielas kamanas, arī ragavas
jezika Nelielas kamanas, ragavas
razvaļas Nelielas ragavas
razvalkas Nelielas ragavas
važus Nelielas ragavas ar kulbu
puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne
šlūces Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, nostiprinot tievos galus uz tām
šļūckas Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, uz kurām nostiprina tikai baļka resgali
šļurciņas Nelielas ragavas baļķu vešanai
šlurkas Nelielas ragavas baļķu vešanai
ķimpolis Nelielas ragavas baļķu vilkšanai
ķimpols Nelielas ragavas baļķu vilkšanai
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai
puļa neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij)
polis neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis
zemenāju nematode nematožu klases suga ("Aphelenchoides fragariae")
drēģi no 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai
ķiba no dēlīšiem vai lubām gatavots ragavu kurvis
plētinis no dēļiem izgatavots četrstūris, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk labības
jerzika no dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai)
ježika no dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai)
rags no dzīvnieka raga gatavota banka 2
bumbeņa no gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā
kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā
balzīt Nodrošināt ragavas ar balzieniem
paļenka Nojume pie rijas ratiem un ragavām
vazaune Nojume ratiem un ratiem un ragavām
Astragalus penduliflorus nokarenais tragantzirnis
noragas Noraga ("Pimpinella")
norātni Noraga (1)
noartni Noragas
pimpinella Noragas
suņķērmeles Noragas
suņķimenes Noragas
noartnes Noragas ("Pimpinella")
norātnes Noragas ("Pimpinella")
klinšu noraga noragu suga ("Pimpinella saxifraga")
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
keratīns Olbaltumviela, ādas ragakārtas galvenā sastāvdaļa; atrodas arī matos, spalvās, zvīņās, ragos
Caragana aurantiaca oranžā karagana
Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
blizerds Orkānveidīgas beijas pie Ziemeļamerikas austrumu krastiem ziemeļos no Haterasa raga, kas uznāk virs kontinenta pie skaidras debess, dažreiz sasniedzot arī jūru
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt
pusragana Pa pusei ragana, sieviete ar dažādām prasmēm, ko apkārtējie neizprata
Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja
Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja
valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi
astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu
palāps Pamatne, zole vīzēm vai slieces ragavām
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros
ploškas papildu rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena
applešāt Paplašināt (ragavu) malas
razole Paplašinātas ragavas vai rati
razvaļas Paplašinātas ragavas vai rati
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna)
paragane Pareģe, zīlniece; paragana
paragone Pareģe, zīlniece; paragana
paregone Pareģe, zīlniece; paragana
kurvenīcas Pārjumtas ragavas, ragavas ar grozu
parakeratoze Pārragošanās anomālija, kas izpaužas ar epidermas šūnu nespēju veidot normālu raga slāni
hiperkeratoze Pārragošanās, ādas raga slāņa hipertrofija, bieži arī graudainā un pamatslāņa hipertrofija
E413 pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas
slīdēt pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu
paslēpēt Paslīdēt (par kamanām, ragavām)
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu
Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā
keratomikoze Patogēnu mikroskopisko sēņu ierosināta slimība, kas lokalizējas epidermas raga slānī
palēžāt Pavizināt (ar ragavām, kamanām)
palēžāties Pavizināties (ar ragavām, kamanām)
izgriļļoties pēc sirds patikas izbraukāties ar ledus karuseļa ragaviņām
droga Peldoša ierīce derīgo izrakteņu iegūšanai no ūdenstilpes dibena; draga (2)
drāga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai; draga (1)
tempelis Pie ragavām piestiprināts koks ar ierobu baļķu vešanai
noskrējens Piebraukts (ceļš), ka ragavas var viegli apgāzties
pabrauktne Piebūve (uz stabiem) zirgu un ratu vai ragavu novietošanai
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte
Aparana pilsēta Armēnijā (_Aparan_), Aragacotnas marzā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Artika pilsēta Armēnijā (_Art’ik_), Širakas marzā, Aragaca ziemeļrietumu piekājē, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Aštaraka pilsēta Armēnijā (_Ashtarak_), Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
Arteni pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marza dienvidrietumos
Talina pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marzā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
Providensa pilsēta ASV (angļu val. "Providence"), Rodailendas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna Naragansetas līča krastā, 179200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bamaga pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā, Jorkas raga pussalas ziemeļos
Kimberli pilsēta Dienvidāfrikā (Kimberley), Labās Cerības raga provincē, 167000 iedzīvotāju, dimanta ieguves centrs
Ārnistona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Arniston_), Rietumkāpas provinces dienvidos, pie Adatas raga
Keiptauna pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Butuana pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Karagas reģiona Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā pie tās ietekas Butuanas līcī, 337000 iedzīvotāju (2015. g.)
Sokorro pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Lielajā Bukasa salā
Nasipita pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salā, Butuanas līča dienvidu piekrastē
Prosperidada pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu daļā
Talakogona pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu daļā
Trento pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu daļā
Bisliga pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu krastā
Tandaga pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu piekrastes ziemeļu daļā
Santjago pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas rietumu daļas ziemeļu izvirzījuma rietumu piekrastē
Sanmigela pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā
Kantilana pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumu piekrastē
Surigao pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļos, Initvana šauruma krastā
Mainita pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļu daļā
Kanitlana pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļu daļas austrumos, Lanuzas līča piekrastē
Dapa pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Siargao salas dienvidu piekrastē
Santamonika pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Siargao salas ziemeļu daļā, Dinagatas šauruma krastā
Lingiga pilsēta Filipīnās, Karagas reģionadienvidaustrumos, Mindanao salas austrumu piekrastē
Bajugana pilsēta Filipīnās, Mindanao salā, Karagas reģiona Dienvidagusanas provinces ziemeļu daļā
Barobo pilsēta Filipīnās, Mindanao salas Liangas līča piekrastē, Karagas reģiona Dienvidsurigao provincē
Fraganjāno pilsēta Itālijā ("Fragagnano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjetragalla pilsēta Itālijā ("Pietragalla"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Barseluša pilsēta Portugālē ("Barcelos"), Bragas apgabalā, 120400 iedzīvotāju (2011. g.)
Bragansa pilsēta Portugālē ("Bragansa"), apgabala administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ešpozendi pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.)
Fafi pilsēta Portugālē ("Fafe"), Bragas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2011. g.)
Gimarainša pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.)
Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mirandela pilsēta Portugālē ("Mirandela"), Bragansas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vizela pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.)
Braga pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
Balangoda pilsēta Šrilankas dienvidu daļā, Sabaragamuvas provincē
Benī Hijāra pilsēta Tunisijā, Nābulas vilājā, Bona raga pussalas dienvidu piekrastē
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus
karzeni Pinums ragavām
kurza Pīta kulba, ko liek uz ragavām
kurmana Platas ragavas ar atzveltni
kurmankas Platas ragavas ar atzveltni
ķurzulis Platas ragavas ar atzveltni
kurmalas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas
kurmanas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas
Hellvīkena plats un sekls Ēresuna līcis (_Höllviken_) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, Zviedrijā, Skones lēnes dienvidrietumos
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs
spiedums Plostnieku terminoloģijā - ar sprostragatas palīdzību apstādināts liels baļķu vairums upē
sīpoliežgrauzis Pļavu akmeņlauzīte ("Saxifraga granulata")
Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām)
bērzs lietuviešu mitoloģijā pretstatā latviešu tradīcijai ir saistīts ar htonisko pasauli (it īpaši ar Velnu un raganām)
raktas primitīvas koka ragavas (sastāv no 2 sliecēm, kas savienotas ar šķērskokiem)
Hieracium x prussicum prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
stragna Purva dūksts; stragana
Hieracium diaphanoides puscaurspīdīgā mauraga
sabats Pusnakts sanāksme ar attiecīgu rituālu (piemēram, raganām)
raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm
raģe Radze, ragaine
radzenieks raga (2) pūtējs
ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
kornits raga surogāts, ko iegūst, sapresējot raga atgriezumus; izmanto pogu u. c. galantērijas izstrādājumu izgatavošanai
keratoģenēze Raga šūnu un raga veidojumu rašanās un attīstība
Centrorus cornutus ragainā cikāde
Glaucium corniculatum ragainā glaucija
Solanum cornutum ragainā naktene
Viola cornuta ragainā vijolīte
Oxalis corniculata ragainā zaķskābene
Podiceps auritus ragainais dūkuris
dižcekulainā slīce ragainais dūkuris ("Podiceps auritus", senāk "Dytes auritus")
Lotus corniculatus ragainais vanagnadziņš
ragrillis Ragainis, ragacis
ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis
baba jaga ragana; slota
boletus luridus raganu beka
Alpu raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea alpina")
lielā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea lutetiana"), Latvijā aizsargājama
vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds
zilā skujkoku ragaste ragastu suga ("Paururus juvencus"), Latvijā sastopama retāk, tās kāpuri priedes stumbrā attīstās 3-4 gadus
lielā skujkoku ragaste ragastu suga ("Sirex gigas"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tās kāpuri koksnē attīstās 2 vai vairākus gadus un dažkārt stipri bojā egļu stumbrus
lagošys ragavām un ratiem uzliekama virsbūve cilvēku un preču transportam
lagošys ragavas
slēpes ragavas akmeņu pārvadāšanai (slīdoša plāksne vai savienotas slieces)
stakles ragavas akmeņu vešanai
kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana
kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana
gaļvinis ragavas ar liektām sliecēm
reibinis ragavas ar liektām sliecēm
atstulpe Ragavu detaļa - dzelzs stienis, kas savieno ragavu slieces uzliekto galu ar pirmo mietni
balzene Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
balzienis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
balzinis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
balzins Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
baļzonis Ragavu detaļa - šķērskoks, kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
ūzkale Ragavu detaļa, kas satur kopā ragavu mietnes
uzkala ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes
uzkava Ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes
ragaža Ragavu kulba; virs ragavām liekams kāršu režģis siena u. c. vešanai
regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals
apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums
skriba ragavu režģis (uzliekams paplatinājums)
krēsls ragavu sastāvdaļa - iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs
racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm
ragavu galva ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa
ježikas rāmis 1(1), ko izmanto ragavu virsmas palielināšanai, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
jezilkas rāmis 1(1), ko izmanto ragavu virsmas palielināšanai, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
plētenis Rāmis ragavu paplašināšanai, lai varētu platāk kravu uzkraut
plētnis Rāmis ragavu paplašināšanai, lai varētu platāk kravu uzkraut
lāmica Rāmis ratu vai ragavu virsmas palielināšanai, vedot sienu, salmu, labības kūļus u. tml.
drēģis Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut; apgrozs 3; arī šāds rāmis ragavu paplašināšanai
ķesis Rāmis, ko uzliek uz ragavām labību vai sienu vedot, lai varētu sakraut lielāku vezumu
lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas
vezums rati vai ragavas ar kravu
kulba Rati, ragavas ar segtu virsu
skārdeles Ratiem vai ragavām uzliekamas redeles
skribas Ratos un ragavās iesedzams koka pinums
stute Ratu detaļa, kas katrā stūrī satur kopā ratu vai ragavu apakšējo daļu ar augšējo
šķēne Ratu un ragavu apkalums
uzkula Ratu vai ragavu uzliekamā daļa, kas izgatvota no apaļkokiem
demonoloģija Reliģijas mācība par dēmoniem, velniem, raganām, džiniem u. c. ļauniem gariem
rēkšas Režģis, ko novieto virs ragavām
riekstzīle riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
krēķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
krīķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
riekstsīlis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
riekstvista Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
rodze Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes") - vārnu dzimtas putns
Leonards Rietumeiropas zemākā līmeņa mitoloģijā - viens no galvenajiem dēmoniem, sātana iemiesojums, kurš rīko un vada raganu sabatu
rante rieva govij uz raga
rants rieva govij uz raga
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
rīksteņi Rīkšu saišķi, pinumi, ko liek uz ragavām (kā ragavu grīdu)
bābiņa Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
bābīna Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
bābiņš Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis
zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem
grīvonkys sagrieztas klūgas vai striķi ilkss piestiprināšanai pie ragavām
ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba rīku un mašīnu novietošanai
kribas Saistīti stieņi, kas veido zemnieka ragavu pamatni
raganisks saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs
raganīgs saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs; raganisks
Karaga sala sala Beringa jūras Karagas līcī, pie Kamčatkas austrumu krasta, Krievijas Kamčatkas novadā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 912 m, krasti krauji, klinšaini, tundra (pundura ciedrupriedes)
Siargao sala Filipīnu austrumos, Karagas reģiona ziemeļaustrumos, Filipīnu jūras rietumos
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja
Astragalus glycyphyllos saldlapu tragantzirnis
Barlaventu salas salu grupa Atlantijas okeānā, Zaļā raga salu ziemeļu daļa, Kaboverdes teritorija
Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas
smaržīgais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera fragantissima")
savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
Mērsraga kanāls savieno Engures ezeru ar Rīgas jūras līci Mērsraga pagastā, garums — 4 km; Engures ezera kanāls
Hieracium sabaudum Savojas mauraga
ķebeze Sēdeklis, ko uzliek uz ragavām ērtākai braukšanai
Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja
Šušna Senindiešu mitoloģijā - sausuma dēmons, viens no asurām, kuru uzvarēja dievs Indra; viņu iztēlojās kā ragainu, šņācošu čūsku, kas dēj olas
bukarags Sens mūzikas rīks no āža, auna vai liellopa raga
Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai
sieviska sieviete, arī ragana
Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē
Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h
arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā)
skauģene skaudīga sieviete; ragana, burve
raganot Skriet raganās, burties, apburt
Baba Jaga slāvu mitoloģijā — mežā dzīvojoša sieviete, burve, ragana
šlēpes slēpes, nelielas ragavas baļķu vešanai
atsklanda Slidena vieta uz ragavu ceļa
griļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām
grīļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās
paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās
paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās)
mietne Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām)
mietris Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām); mietne
kurzas Sliktas ragavas
kuržas Sliktas ragavas
ragaņbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes; raganbulta
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem
Astragalus arenarius smiltāju tragantzirnis
Aizvēja salas Sotaventu salas, Zaļā raga salu dienvidu daļa, Karboverdes teritorija
ķusis Spilvens sēdēšanai ratos vai ragavās
ķuslis Spilvens, ko paliek mīkstākai sēdēšanai ratos vai ragavās, arī ar salmiem piebāzts maiss gulēšanai
Hieracium x piloselliflora spilvziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
spradzenāji Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
spradzenājs Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
sprādzene Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
spradzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
sprādzenes Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
sprādzine Spradzene ("Fragaria viridis"), zemeņu suga
staburadze Staburaga klintī iemiesojies sievietes gars; attēlota kā vērpēja
robežkrodzinieki Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Robežkrogs" iedzīvotāji
Vīgante Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" bijušais nosaukums
staburadzieši Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" iedzīvotāji
kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt
krazvankas Statnis ratu vai ragavu paplašināšanai
Hieracium x flagellare stīgu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
keratoma stipri izteikts epidermas raga slāņa sabiezējums, kas atgādina audzēju
gurtene Straumes griešanās jūrā pie stāva zemes raga
grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava
odere Stūre (laivai, ragavām, u. tml.)
Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats
akmeņlauzīte šīs dzimtas ģints ("Saxifraga"), >370 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vēl dažas audzē kā krāšņumaugus
akmeņlauzīte šīs rindas dzimta ("Saxifragaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, \~35 ģintis, >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
Hieracium bifidum šķeltā mauraga
vembele Šķērskoks, ko novieto uz ragavām, vedot sienu salmus u. tml.
valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās
ragveida tāds, kam ir dzīvnieka raga forma, veids
ragaiņš tāds, kam ir ragam līdzīgi izaugumi, veidojumi
bezaste tāds, kam nav astes, bezastes, ragana
čemurziedains tāds, kam ziedi čemuros, piem., čemurziedainās mauragas
keratolītisks tāds, kas sairdina un liek blaugznoties epidermas raga slānim
alksnejciemnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (arī "Alksnejciems") iedzīvotāji
alksnājnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (senāk arī "Alksnājs") iedzīvotāji
Alksnājciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants
Alksnājs Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants
Alksnejciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants
Dižciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
Pekeļciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs
karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas
dzeltenā akācija tauriņziežu dzimtas krūms ar spirāliski sakārtotām lapām; karagana
balanti tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi
āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža (vai auna, liellopa) raga
antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope"
joslainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius paragaudis")
āžu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius traganus", syn. "Inoloma traganum"); āžu biezkāte
tragants Tragakanta sveķi; tragakants (2)
tragantgumija Tragants
astragalus Tragantzirņi - tauriņziežu dzimtas ģints
Heliophobus kitti tragantzirņu pūcīte
smiltāju tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus arenarius")
dedestiņu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus cicer"), Latvijā aizsargājama, adventīva
Dānijas tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus danicus")
saldlapu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus glycyphyllos")
nokarenais tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus penduliflorus"), Latvijā aizsargājama
Grumbdaivu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus rytilobus"), Latvijā adventīva
traktorragavas Traktorvilkmes ragavas
pajūgs Transportlīdzeklis - rati, ragavas ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku
taurinieks Trompetists, raga pūtējs
Avotiņu Lasmaņa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Staburaga pagastā
Alksnājgrāvis ūdenstece Latvijā, Talsu novada Mērsraga pagastā, ietek Engures ezerā, garums - 3 km
Daudzīšu strauts ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Dižciemu un Brankciemu
Jaunais grāvis ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Upesgrīvu un Mērsragu
Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe
bosorkāņas Ungāru mitoloģijā - un folklorā raganas, kuras iztēlojās kā kroplīgas vecenes, kuras spēja lidot pa gaisu un pārvērsties par dzīvniekiem
Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī
Mamberano upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga
Teimara upe Lielbritānijā (_River Tamar_), Anglijā, šķērso Kornvolas pussalu no ziemeļiem, izteka dienvidos no Hārtlenda raga, ietek Lamanšā pie Plīmutas
Ave upe Portugālē (_Ave_), Bragas apgabalā, ietek Atlantijas okeānā pie Vila du Konde
Ķikans upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna
leša uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai
lešuka uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai; leša
kreslis uz ragavām uzliekams un noņemams atzveltnes sēdeklis
poruška uz ragavām uzsienama atzveltne (ērtākai sēdēšanai)
drāgas uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai
drēgas uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai
rēziks uz ragavām vai ratiem uzliekams aprīkojums siena vai labības vešanai
koris uz ratiem vai ragavām liekams grozs
odne Uzkala - ragavu slieces balsta augšdaļas stiprinājuma koks
endas Uzkalas - ragavu vai ratu sastāvdaļa, bomveidīgi koki virsmalā gar ragavu (ratu) sāniem
sliskas Uzliekama virsdaļa ragavām tilpuma pavairošanai
bratkas Uzlikas ragavām vai ratiem
uzrežģīt Uzlikt režģveida paplašinājumu (ragavām, ratiem)
kūliņš Uzragavām liekams klucis, kas nepieciešams baļķu vešanai
aerodinamiskā kompensācija vadības plākšņu šarnīra momentu līdzsvarošana ar aerodinamiskiem spēkiem; pēc darbības principa un konstruktīvā izpildījuma ir ass kompensācija, iekšējā kompensācija un raga aerodinamiskā kompensācija
piegriezenis Valgs, ar ko piestiprina (ragavu) ilksi pie mietnes
Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m
riekstrozis Vārnu dzimtas ģints ("Nucifraga")
Eirāzijas riekstrozis vārnu dzimtas suga ("Nucifraga caryocatactes"), neliels putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu; Latvijā nelielā skaitā
Amerikas riekstrozis vārnu dzimtas suga ("Nucifraga columbiana")
lužikas Vecas ragavas
slēpsnes Vecas ragavas
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
pavalkāt Velkot, piemēram, ratiņus, ragaviņas, pavizināt (kādu)
apse Velna koks, raganas malka
Mergera Vēstures avotos 1495. g. minētais Mērsraga nosaukums
Mārgrube Vēstures avotos 16. gs. un vēlāk sastopams Mērsraga nosaukums
Circaea x intermedia vidējā raganzālīte
Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga
Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā
fragarīns Viela meža zemeņu lapās (Fragaria vesca L.), kas atslābina dzemdes muskulatūru
sliece viena no (parasti) divām slīdoša transportlīdzekļa (piemēram, ragavu) apakšējām, samērā šaurām sastāvdaļām, kas saskaras ar ceļa virsmu
ilkss viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem, ragavām u. tml., zirga iejūgšanai
korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni
kulda Vienkāršas ragavas
korpačapuža vieta zem atzveltnes ragavām
regavapuža vieta zem ragavām
balziens Vīksnas vai ievas vica, ar ko sasēja ragavām pretējās slieču mietnes
Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.)
baļas vinčas uz ragavām, ko izmanto tīkla auklu uztīšanai, izvelkot tīklu no ūdens
inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus
apgrieziens Virve, ar kuru ilksis piestiprina pie ragavu slieces (mietnes)
priekšenīca Virve, ko liek ratu vai ragavu priekšā, ar ko vezuma (siena, labības u. tml.) bomi piesiet
lēžāt Vizināt (ar kamanām, ragaviņām)
lēžot Vizināt (ar kamanām, ragaviņām); lēžāt
lēžāties Vizināties (ar kamanām, ragavām)
lēžoties Vizināties (ar kamanām, ragavām); lēžāties
aizbraucināties Vizinoties, braucot ar ragaviņām (nejauši) nonākt
Aragacs vulkānisks kalnu masīvs Džavahetijas-Armēnijas kalnienē (_Aragatz lerr_), Armēnijā, platība - \~8000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 4090 m; Alagezs
Hieracium lactucella zeltainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Hieracium auricula zeltainās mauragas "Hieracium lactucella" nosaukuma sinonīms
zemenes Zemenes ("Fragaria")
brakšenes zemeņu suga (_Fragaria viridis_) jeb spradzenes
dārza zemene zemeņu suga ("Fragaria ananassa")
meža zemene zemeņu suga ("Fragaria vesca")
spradzene Zemeņu suga ("Fragaria viridis")
Pakri rags zemesragas Igaunijas Harju apriņķī, Pakri pussalas ziemeļrietumos
Brendonheds zemesrags Īrijas rietumu piekrastē, Atlantijas okeāna Tralī līča rietumos, Dinglas zemesraga ziemeļos
Mērsrags Zemesrags Rīgas līča piekrastē, Mērsraga novadā, otrs lielākais zemesrags (aiz Kolkasraga) Latvijā, raksturīgi lieli akmeņi krāvumi jūras krastā un jūrā
kuračkiņas Zemnieku ragavas ar grozu, pārjumti rati vai kamanas
Adatas raga plato zemūdens plakankalne Indijas okeāna rietumos, uz dienvidaustrumiem no Adatas raga, dziļums 2025 m
valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie
tobogans Ziemeļamerikas indiāņu ragavas bez sliecēm un ar uzliektu priekšgalu
Mērsraga mulda ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta vaga Rīgas līcī uz ziemeļaustrumiem no Mērsraga, \~10 km attālumā no krasta, dziļums — 66 m (dziļākā vieta Rīgas līcī), garums — \~5 km, platums — \~1 km, apkārtnē dziļums — 35-40 m
Paururus juvencus zilā skujkoku ragaste
Hieracium caesium zilganā mauraga
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle
grievalga Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite
grievalta Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite
griezvalga Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite
grīvanka Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite
meimurs Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža

raga citās vārdnīcās:

MEV

raga