pikupauna
pikupauna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: lokatīvs, vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pikupauna | pikupaunas |
| Ģen. | pikupaunas | pikupaunu |
| Dat. | pikupaunai | pikupaunām |
| Akuz. | pikupaunu | pikupaunas |
| Lok. | pikupaunā | pikupaunās |
Kukuragas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- D 4. Kad laimi atradīšu A D Vienā pasakainā zemē, To vecāsmātes lakatā A D Es tūliņ ietīšu, G Un uzmetis to pikupaunā, D Soļošu uz mājām, D Ja varēja to Sprīdītis, A D Tad varēšu ar' es.