Paplašinātā meklēšana

Meklējam rūgt.

Atrasts vārdos (70):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (297):

aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem
sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas
Gratiola officinalis ārstniecības rūgtene
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā
amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
ciāns bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu (CN)~2~; diciāns
fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai
zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē
Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst
Peucedanum cervaria briežu rūgtdille
fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus"
pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos
lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns
meniantīns C33H50O14, rūgts glikozīds puplakšu lapās
taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem
greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu
Picris echioides daglīšu rūgtpiene
zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides")
rūgšana darbība --> rūgt
īdzināt darīt pretīgu, rūgtu
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām)
kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts
serēt Ēdot sajust rūgtu garšu
Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve
samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma
gaizans Gaizs - rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas
sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
pikts garšas ziņā stiprs; sīvs; vidējs starp sūru un rūgtu
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša
rēmeles Grēmas, rūgtas atraugas
silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds
izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei
euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību
piesājēt iegūt nepatīkamu, rūgtu piegaršu
ierūgt iesākt rūgt
Saussurea esthonica Igaunijas rūgtlape
sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica")
Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms
atrūgt ilgāku laiku rūgt
tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu
nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu, izmanto arī lētu smaržīgo ziepju ražošanā
cetrarīns Islandes ķērpja rūgtviela, kristāliska viela, kas stimulē gremošanas trakta peristaltiku un sekrēciju
gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu
apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
dzelties izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem)
durties sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
izčāpt Izrūgt
izkobēt Izrūgt, norūgt
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties
cūkčamariņš kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi)
arnicīns Kalnu arnikas rūgtā aktīvā viela
Peucedanum oreoselinum kalnu rūgtdille
citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā
kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī
amaroīds katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem
zelve kaut kas ļoti nelāgs, rūgts
sūra kaut kas rūgts, sūrs
sūre kaut kas rūgts, sūrs
sarūgtoties kļūt pārmērīgi rūgtam
sasūrt kļūt rūgtam
rūgtēt kļūt rūgtam (pēc garšas)
iesūroties kļūt rūgtam, sāļam
apsūrēt kļūt sāļam (rūgtam)
izkārot kļūt šūnainam, porainam, uzrūgt
sarūgtināties kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam
bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās
ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā
izvaukšķēt Labi izrūgt (par mīklu)
atkupināt Ļaut sarūgt (pienam)
rūgts kā žults ļoti rūgts
psihotrīns ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids
rūgts kā vērmeles ļoti rūgts (_biežāk_ pārnestā nozīmē)
rūgts kā apses miza ļoti rūgts (tiešā un pārnestā nozīmē)
kā dzīvu vardi norijis ļoti sarūgtināts
gauži ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties)
Picris hieracoides mauragu rūgtpiene
ierūgtens mazliet rūgtens; ierūgts
rūgtens mazliet rūgts (1)
rūgtens mazliet rūgts (2)
rūgtens mazliet rūgts (3)
ierūgts mazliet rūgts; rūgtens
miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām)
norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2)
kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī
pasērs nedaudz nepatīkama (rūgta) garša
sērīgs Negaršīgs, rūgts
parūgt neilgu laiku, mazliet rūgt
grauzties sirdī nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
žults Niknums, ļaunums (pret kādu); arī sarūgtinājums
pikro- norāda uz rūgtu
oleāze Olīveļļas enzīms, kurš padara eļļu rūgtu un kura darbības dēļ tā zaudē krāsu
sūra smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts
sasūrot padarīt rūgtu
sūrot padarīt rūgtu, sāļu
sūroties padarīt rūgtu, sāļu
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt
rūgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks
rūgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks
ieraudzēt panākt, ka sāk rūgt
šķērnēt par daudz sarūgt (par skābputru)
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums
abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums
apskrieties pārņem sarūgtinājums, apvainojums
pārraudzēties pārrūgt
ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām
ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām
pikrogeizija Patoloģiska rūgtas garšas sajūta
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu)
rūgums paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(1)
rūgums paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(2)
rūgums paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(3)
uzrūgums paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (1)
uzrūgums paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (2)
(ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
duncis sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
durt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt kā ar nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt kā nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt kā nazim sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
iedurties sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
kā dunča dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
kā naža dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
naža asmens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
(ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam
lēkma Piedegusi, rūgta šķīsta putra
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu
piecilt Pierūgt
atrūgties pietiekoši rūgt
izkupināt Pievienot paniņas pienam un ļaut tam sarūgt
amigdalīns Plūmju u. c. augļu kauliņu rūgtviela (ar rūgto mandeļu smaržu), kurai sadaloties, rodas zilskābe
bigarādija Pomerance, rūgtais apelsīns - mūžzaļš koks, no kura ziediem un lapām iegūst ēterisku eļļu, kuru izmanto parfimērijā; audzē kā krāšņumaugu
vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli
Peucedanum palustre purva rūgtdille
purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli
Tīšezera purvs purvs Zlēku pagastā ap Tīsezeru, tā zemsedzē aug gk. iesirmā ciesa, lielā dzērvene, purva rūgtdille, purva vārnkāja, grīšļi, sfagni
kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
kupot Putot, rūgt
sērēt radīt rūgtu, sēru garšu
sērīt radīt rūgtu, sēru garšu; sērēt (2)
sūreles Rēmens, rūgtas atraugas
sarūgums rezultāts --> sarūgt
Leucopaxillus amarus rūgtā baltmietene
Gentianella amarella rūgtā drudzenīte
šķērma rūgta garša mutē
Iberis amara rūgtā ibēre
Cardamine amara rūgtā ķērsa
Pertusaria amara rūgtā pertuzārija
kamolainā rūgtlape rūgtā rūgtlape
Saussurea amara rūgtā rūgtlape
Hypholoma fasciculare rūgtā sērsēne
Polygala amarella rūgtā ziepenīte
Citrullus colocynthis rūgtais arbūzs
gaužasaras rūgtas asaras
Gentiana amarella rūgtās drudzenītes "Gentianella amarella" nosaukuma sinonīms
Saussurea glomerata rūgtās rūgtlapes "Saussurea amara" nosaukuma sinonīms
briežu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum cervaria")
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi
kalnu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum")
purva rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum palustra")
rūktene rūgtene (1)
salkens rūgteni salds
rūgtenīgs rūgtens
rūtans rūgtens
rūgtīgs Rūgtens, parūgts
ārstniecības rūgtene rūgteņu suga ("Gratiola officinalis")
rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem
daglīšu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris echioides")
mauragu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris hieracioides")
pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1)
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt
apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt
apžultīt Sagandēt, samaitāt, sarūgtināt
garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība
iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina
žults krājas saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi
dūša aptekas (kādam) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, aizvainojumu, ja pārņem dusmas
sirds nosāpas (arī nosāp) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu
sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu
sirds apsāpas saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu
iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas
žults apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
žults aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas
nelabums apskrien ap sirdi saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko)
aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis
sasajemties sākt intensīvi rūgt
sājēt sākt kļūt rūgtam
aizrūgt sākt rūgt
apsirkt sākt rūgt
sūrt sākt rūgtēt
pamatgaršas Salda, skāba, rūgta un sāļa garša; tās var sajaukties dažādos veidos
kampari Saldi rūgts liķieris, ko parasti lieto kokteiļa (aperitīva) veidā
parūgtens samērā, arī mazliet rūgtens
parūgts samērā, arī mazliet rūgts
aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem)
aizvainojošs Sāpinošs, sarūgtinošs, nesmalkjūtīgs, nievājošs
sakupučot Sarūgt
sapukāt Sarūgt
saraugt Sarūgt
sašķēst Sarūgt
atkupt Sarūgt (par pienu)
saburbēt Sarūgt, sasmakt
saburbt Sarūgt, sasmakt
sasājēt Sarūgtēt
sasūrēt Sarūgtēt
rūgts piliens sarūgtinājums
ķerties pie sirds Sarūgtināt, aizvainot
gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties
gaudēt Sarūgtināt, novest līdz asarām
sažultīt Sarūgtināt, sariebt
žultīt Sarūgtināt, sariebt
iegruzīt Sarūgtināt; sagādāt rūpes
sagrīnis sarūgtināts, nomākts, novārdzis
rūgtin savienojumā ar "rūgts" formām izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
aptecēties Savienojumos "sirds, dūša aptekas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums, arī dusmas
miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu
šķērbēt skābt, rūgt
garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu
jestrs Spīvs, rūgts, ass
želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts
pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu
sūra sūrene, rūgta zāle
pērkšt sūrstoši sāpēt no kaut kā pārāk salda, arī rūgta un pikta
šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt
abidnai tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina
nelaimīgs tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts
sīvs tāds, kam ir asa, piemēram, rutkiem raksturīgā (rūgti skāba vai rūgti sāļa) garša
iesājš tāds, kam ir nedaudz sūra, rūgta garša; arī nedaudz novadējies
sājš tāds, kam ir nepatīkami sūra, rūgta garša; arī bezgaršīgs, novadējies; sūrs, rūgts (par garšu)
saldenrūgts tāds, kam ir saldeni rūgta garša; saldeni rūgts (par garšu)
saldenrūgts tāds, kam ir saldeni rūgta smarža; saldeni rūgts (par smaržu)
saldrūgts tāds, kam ir saldi rūgta garša; saldi rūgts (par garšu)
saldrūgts tāds, kam ir saldi rūgta smarža; saldi rūgts (par smaržu)
smaržlapu tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša
sūrs tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāļi vai skābi rūgta garša
sūrs tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāļi vai skābi rūgta smarža
vērmeļrūgts tāds, kas ir vērmeļu rūgtumā; ļoti rūgts
gaužs tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina
durstīgs tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm); arī dzeļošs (3)
žēls tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes
sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi
deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk)
uzcilt Uzrūgt
čīžāt Uzrūgt, rūgstot izplesties (par alu)
sacilt Uzrūgt, uzbriest
ciānūdeņražskābe Vāja, bet ļoti indīga neorganiska skābe ar rūgto mandeļu smaržu, zilskābe
rūgtviela Viela ar rūgtu garšu (parasti augos)
benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā
aplauzties Vilties, būt sarūgtinātam
rūgtenums vispārināta īpašība --> rūgtens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
rūgtenums vispārināta īpašība --> rūgtens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
rūgtenums vispārināta īpašība --> rūgtens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums

rūgt citās vārdnīcās:

MLVV

rūgt

LLVV

rūgt

MEV

rûgt