Paplašinātā meklēšana
Meklējam plīst.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- (tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (vai) plīst no (arī aiz) skaudības
- (vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības
- ausis plīst (vai) pušu
- galva plīst (vai) pušu, arī galva (vai) pušu plīst
- lai lūst vai plīst
- no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt, pārsprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst)
- plīst (vai) pušu
- plīst no (arī aiz) smiekliem
- riepa plīst (arī sprāgst)
- riepa sprāgst (arī plīst)
- runā tā, ka ausis plīst pušu
- seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības
- sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu)
- sirds (vai) plīst pušu
- sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu)
- sirds plīst vai pušu
- sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām
- vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības
Atrasts skaidrojumos (173):
- nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
- (pār)iet pušu (pār)plīst
- izšaut ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu)
- plūšķēties ar troksni plīst
- viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
- atdrimt Atbirzt, atdrupt, atplīst
- stirks Atdarina skaņu, kas rodas apģērbam plīstot
- atplēsties Atplīst
- atšiept Atplīst (par apavu purngalu)
- zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
- nostirkstēt Atskanēt troksnim, kāds rodas plīstot drēbei
- iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
- uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni)
- atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot
- sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu)
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- ielupt daļēji pārplīst, pārsprāgt
- aizsprēgāt daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt
- noplīsis divd. --> noplīst
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot
- iedruzēt Ieplīst
- ieduzēt Ieplīst
- iesprakšķēt Ieplīst
- ievizēt Ieplīst
- paplīst Ieplīst
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes
- iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt
- pāsēt Ieplīst, pārplīst
- iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties
- ietrūkt Ieplīst; ieplaisāt
- ieķeksēt Ieskrambāt, ieplīst
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi
- brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai
- gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus
- saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst)
- sielains kārtains (par koku, kam dažas kārtas neplīst, bet drūp)
- triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas
- koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku
- sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
- sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
- skambains Koks, kas labi neplīst, bet tikai lūst nelielām skambām
- smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus
- ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst
- pārsalēt Lielā salā pārplīst, pārsprāgt
- brakt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
- brākt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
- plinkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
- plirkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam
- stirkš lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni
- dirkš lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni
- trak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem
- aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko); notecināt
- stiepes pretestība maksimālais stiepšanas spēks, kuru materiāls iztur nesaplīstot
- aizplīst mazliet ieplīst
- ieduzt mazliet ieplīst (par trauku)
- ieplīst mazliet, arī vietumis saplīst
- pašķīst mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu)
- šķerbāt negludi, neglīti saplīst
- sasadauzīties nejauši saplīst (par traukiem)
- skamba neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.)
- skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.)
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem)
- saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst
- iesasisties no sitiena ieplīst (par traukiem)
- iesadauzīties no sitiena tikt iebojātam; ieplīst
- nodraskāties Nobružāties, noplīst; nobrāzties
- apduzt Noduzt, noplīst visapkārt
- noviesties Noirt, noplīst
- neplīstošs nolieguma divdabis --> plīst
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1)
- skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam
- nodrikst Noplīst
- noloskāties Noplīst
- noņerbot Noplīst
- noplusnēt Noplīst
- notrepēt Noplīst, kļūt saplīsušam
- aizpluskāties Noplīst, kļūt skrandainam, sadriskāties (plīst)
- nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst
- noberzt pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna)
- autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.)
- iet pušu pārplīst
- pāriet pušu pārplīst
- uzplīst Pārplīst
- noberbelēties Pārplīst, kļūt noplīsušam
- pārdairīties Pārplīst, pāršķelties
- patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni)
- padraskāt Pavalkāt, panēsāt (parasti apstākļos, kur ātri plīst, nobružājas)
- izplīsums paveikta darbība --> izplīst; izplīsusi vieta
- plīsums paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2); bojājums, plaisa
- plīsums paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3); izdilusi (kā) vieta, arī caurums
- plīsums paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4)
- sasprādzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka saplīst, sasprāgst
- pārsprādzināt Pieļaut, ka (kas) pārplīst, pārsprāgst
- dasasisties Pieskarties (kam) tā, ka (tas) saplīst
- lūzāt Plaisāt, plīst
- lūzinēt Plaisāt, plīst
- plīksnīt Plaisāt, plīst
- aizplīst Plaisāt, plīst, iegūt plaisas
- plošāties plīst, dilt (no biežas valkāšanas)
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot (kam), rasties (par caurumu)
- saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā); plīstot, sprāgstot pārdalīties
- plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam
- stirkšķēt radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim
- džinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim
- žvinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- zvanīt radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām
- šķindēt radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- plarkšēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim
- plarkšķēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim
- plirkšēt radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai
- plirkšķēt radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai
- viršķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē; arī plīstot drēbei); atskanēt šādam troksnim
- tirkšēt radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem
- tirkšķēt radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem
- strinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- strinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- trinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
- trinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
- atplīsums rezultāts --> atplīst (1); atplīsusī daļa
- plīsums rezultāts --> plīst (1)
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
- atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- riepa plīst (arī sprāgst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera
- riepa sprāgst (arī plīst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera
- nobirt Salūzt, saplīst
- strinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti
- trinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis
- saplīsties saplīst
- saskarbalāt saplīst
- saskarbalāties saplīst
- saduzt Saplīst (par priekšmetiem)
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu)
- noskrēdāt Saplīst, kļūt saplaisājušam
- nodraiskāties Saplīst, noplīst
- sadairēties Saskaldīties, saplīst
- plīsin savienojumā ar "plīst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.)
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; arī drupata, drumstala
- drabažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas
- drubažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas
- lupat lampās sīkos gabalos, strēmelēs, druskās (saplēst, saplīst u. tml.)
- talsīt Skaldīt, šķelt; salikt slejās; plīst, plaisāt
- skalains Skaļš, labi plīstošs, šķiedrains
- ļurkšis skaņa, kas rodas plīstot uzpeldošiem burbuļiem alus vai vīna rūgšanas procesā
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.)
- bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem
- plīns tāds, kas labi plīst, šķeļas
- neplīstošs tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem)
- disruptīvs tāds, kas uztrūkst, plīst, piem., abscess
- plīsens tāds, kas viegli plīst
- plīsīgs tāds, kas viegli plīst
- drumstalains tāds, kur ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
- sasadauzīties Tiekot kratītam, dauzītam, iegūt bojājumu, arī saplīst
- applīst tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot
- pulkšķēt Troksnis, kas rodas burbulim uzpeldot pie šķidruma virsmas un pārplīst
- pļepināt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- pļepēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
- pļerēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
- plīzīgs Viegli plīstošs; trausls
- skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga
- laupsna Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem
- laupsne Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem
plīst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV