Paplašinātā meklēšana

Meklējam plīst.

Atrasts vārdos (19):

Atrasts vārdu savienojumos (25):

Atrasts skaidrojumos (171):

nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
(pār)iet pušu (pār)plīst.
izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
plūšķēties Ar troksni plīst.
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam.
atdrimt Atbirzt, atdrupt, atplīst.
stirks Atdarina skaņu, kas rodas apģērbam plīstot.
atšiept Atplīst (par apavu purngalu).
atplēsties Atplīst.
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
nostirkstēt Atskanēt troksnim, kāds rodas plīstot drēbei.
iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni).
atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu).
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
ielupt Daļēji pārplīst, pārsprāgt.
aizsprēgāt Daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt.
noplīsis Divd. --> noplīst.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
pāsēt Ieplīst, pārplīst.
iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties.
ietrūkt Ieplīst; ieplaisāt.
iedruzēt Ieplīst.
ieduzēt Ieplīst.
iesprakšķēt Ieplīst.
ievizēt Ieplīst.
paplīst Ieplīst.
ieķeksēt Ieskrambāt, ieplīst.
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai.
gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst).
sielains kārtains (par koku, kam dažas kārtas neplīst, bet drūp).
triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas.
koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2).
skambains Koks, kas labi neplīst, bet tikai lūst nelielām skambām.
smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus.
ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst.
pārsalēt Lielā salā pārplīst, pārsprāgt.
brakt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
brākt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
plinkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
stirkš Lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni.
dirkš Lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni.
trak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem.
aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko); notecināt.
ieduzt Mazliet ieplīst (par trauku).
aizplīst Mazliet ieplīst.
ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
šķerbāt negludi, neglīti saplīst.
sasadauzīties Nejauši saplīst (par traukiem).
skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
iesasisties No sitiena ieplīst (par traukiem).
iesadauzīties No sitiena tikt iebojātam; ieplīst.
nodraskāties Nobružāties, noplīst; nobrāzties.
apduzt Noduzt, noplīst visapkārt.
noviesties Noirt, noplīst.
neplīstošs Nolieguma divdabis --> plīst.
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1).
skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam.
notrepēt Noplīst, kļūt saplīsušam.
aizpluskāties Noplīst, kļūt skrandainam, sadriskāties (plīst).
nodrikst Noplīst.
noloskāties Noplīst.
noņerbot Noplīst.
noplusnēt Noplīst.
nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot.
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
noberzt Pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna).
autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.).
noberbelēties Pārplīst, kļūt noplīsušam.
pārdairīties Pārplīst, pāršķelties.
patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni).
iet pušu pārplīst.
pāriet pušu pārplīst.
uzplīst Pārplīst.
padraskāt Pavalkāt, panēsāt (parasti apstākļos, kur ātri plīst, nobružājas).
izplīsums Paveikta darbība --> izplīst; izplīsusi vieta.
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2); bojājums, plaisa.
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3); izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4).
sasprādzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka saplīst, sasprāgst.
pārsprādzināt Pieļaut, ka (kas) pārplīst, pārsprāgst.
dasasisties Pieskarties (kam) tā, ka (tas) saplīst.
aizplīst Plaisāt, plīst, iegūt plaisas.
lūzāt Plaisāt, plīst.
lūzinēt Plaisāt, plīst.
plīksnīt Plaisāt, plīst.
izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot (kam), rasties (par caurumu).
saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā); plīstot, sprāgstot pārdalīties.
plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam.
stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
plarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
plirkšēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
viršķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē; arī plīstot drēbei); atskanēt šādam troksnim.
tirkšēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
atplīsums Rezultāts --> atplīst (1); atplīsusī daļa.
plīsums Rezultāts --> plīst (1).
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
riepa plīst (arī sprāgst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
riepa sprāgst (arī plīst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
nobirt Salūzt, saplīst.
trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis.
strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
saduzt Saplīst (par priekšmetiem).
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
noskrēdāt Saplīst, kļūt saplaisājušam.
nodraiskāties Saplīst, noplīst.
saplīsties saplīst.
saskarbalāt saplīst.
saskarbalāties saplīst.
sadairēties Saskaldīties, saplīst.
plīsin Savienojumā ar "plīst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; arī drupata, drumstala.
drabažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas.
drubažas Sīkas daļas, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.); drumstalas; drupatas.
lupat lampās sīkos gabalos, strēmelēs, druskās (saplēst, saplīst u. tml.).
talsīt Skaldīt, šķelt; salikt slejās; plīst, plaisāt.
skalains Skaļš, labi plīstošs, šķiedrains.
ļurkšis Skaņa, kas rodas plīstot uzpeldošiem burbuļiem alus vai vīna rūgšanas procesā.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem.
plīns Tāds, kas labi plīst, šķeļas.
neplīstošs Tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
disruptīvs Tāds, kas uztrūkst, plīst, piem., abscess.
plīsens Tāds, kas viegli plīst.
plīsīgs Tāds, kas viegli plīst.
drumstalains Tāds, kur ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
sasadauzīties Tiekot kratītam, dauzītam, iegūt bojājumu, arī saplīst.
applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
pulkšķēt Troksnis, kas rodas burbulim uzpeldot pie šķidruma virsmas un pārplīst.
pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
pļepēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
pļerēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
plīzīgs Viegli plīstošs; trausls.
skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga.
laupsna Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem.
laupsne Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem.

plīst citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV