Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam osla.

Atrasts vārdos (86):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (639):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla
pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas
sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā
Altiplana Altiplano - depresiju josla Centrālajos Andos
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē)
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
mutuli Antīkā arhitektūrā plātnes zem geizona, virs triglifu joslas
Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā
Stolānu ezers Antoslavas ezers Ņukšu pagastā
Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
Borisogļebska apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma
ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni
ortzonds ar dzelzs oksīdu stipri sacementētas, nereti izlocītas joslas nogulumos
dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika
noglizināt ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu)
šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
vādžot Arot atstāt neapartas joslas
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā
platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem
novicināt ātri noslaucīt; ātri nopļaut
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
sviķelis Atšķirīgā rakstā veidota josla, vīle (zeķē)
strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā)
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām
apbirzēt Atzīmēt sējamās vai apsētās joslas
vebe Auduma malas josla
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas
solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
alpīna josla augstkalnu josla ar kalnu pļavām; plašākā nozīmē - visa josla, kas atrodas kalnos virs mežu joslas
subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu
metafīze Augšanas josla stobrkaula galos starp epifizi un diafīzi
kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta
plente Austa josla vai lenta sedulkas virsmā
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu
drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
doldrums Bezvēja un mainīgu vēju josla ekvatora tuvumā
galeriju mežs bieza meža joslas upes krastos savannās un prērijās, tuneļmežs
papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā
braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas
jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas
stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
sienmale Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
sienmalis Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā
krūšu reģistrs cilvēka balss diapazona zema josla
pakaļa cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (4)
nočurāt Čurājot noslapināt
Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
pamale Debess josla apvāršņa tuvumā
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika
garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona
diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā
drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību
joslošanās Drukas defekts, kas rodas iespiešanas laikā, – pamanāmas, parasti drukas virzienam perpendikulāras joslas uz novilkuma
frīzs Dzega, josla; frīze
karnīze Dzega, noslēguma josla, kas sienu atdala no jumta
kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda
ekotons ekosistēmu saskares josla, kurā viena ekosistēma pāriet otrā
surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu
Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
dzirvans Eža, neuzarta zemes strēmele, josla starp diviem tīrumiem
subantarktiskā josla fizioģeogrāfiskā josla Zemes dienvidu puslodē starp mēreno joslu ziemeļos un antarktisko joslu dienvidos
joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa
kanāls frekvenču josla, kas rezervēta specifiskai, piemēram, vienas raidsabiedrības lietošanai
koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu
Fabrī–Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai
naga mēnestiņš gaiša lokveida josla pie naga saknes
noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4)
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
vale Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts āboliņš
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība
ūdens joma garena, parasti nošķirta, ūdens josla
dibenstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē kimjoslas rajonā
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
nepārzāģētā josla gāžamā koka stumbrā iepretī aizzāģējumam atstātā josla, kas nodrošina koka krišanu vēlamā virzienā
Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu
granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu
ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
lietojumlogs Grafiskajā lietotāja saskarnē - logs, kas sastāv no virsrakstjoslas, lietojumu izvēlņu joslas un darba laukuma
sāngrāvis Grāvis katrā ceļa pusē (vai vienā pusē), kas savāc un novada virszemes ūdeni no ceļa klātnes un brīvjoslas; ceļa grāvis
Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m
Ņūtona gredzeni gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas, plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē
Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei
Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus
berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu
iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas)
šekums Iegurņa josla; arī augšējā (kājas) daļa
apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai
galvgala remodulators ierīce, kas uztver datus no jebkuras platjoslas marķiermaģistrāles tīkla stacijas, izmantojot vienu nesējfrekvenci, un pārraida tos citām stacijām, izmantojot citu nesējfrekvenci
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.)
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.)
iebirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
iebiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
uzbirzēt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
uzbirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
uzbiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
celiņš Informācijas ieraksta josla magnetofona lentā
vienjoslas pārraide informācijas pārraide, kurā izmantota amplitūdas modulācija ar nomāktu nesējfrekvenci un tikai viena sānjosla
asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM
stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu
maiandrs Īpatnējs seno grieķu joslas ornaments, kas simbolizēja viļņotu ūdens virsmu
šleifs Irdenu nogulumiežu josla, kas veidojusies, saplūstot izneses konusiem, un aptver kalna vai augstienes piekāji
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu
līnija Izcirsta josla (mežā)
stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita
bāriskais ķīlis izobāru kartēs fiksēta augsta gaisa spiediena joslas iespiešanās zema spiediena joslas slāņos
izgramžāt Izslaucīt, noslaucīt (ar pirkstiem)
Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā
izbirzēt Izvilkt birzes (sējumu joslas, vagas)
strēla Josla
strēle Josla
sviela Josla
sviels Josla
mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo
sliede josla (ierīcē), pa ko virzās kāda detaļa; apakšējā, sliedei līdzīgā daļa, ar ko arkls slīd pa zemi
mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas; josla, kas piekļaujas šai robežai
kārta Josla (kādā teritorijā)
aizsargjosla josla (no polimēra, metāla vai cita materiāla), kas kā papildu aizsarglīdzeklis tiek iestrādāta substrātā tā izgatavošanas laikā; ir plašs aizsargjoslu klāsts – no polimēra joslām līdz joslām, kas pārklātas ar metālu, krāsainām lamināta joslām ar mikrodruku un ārkārtīgi sarežģītām mašīnlasāmām joslām
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu
spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam
ekvatoriālā josla josla abpus ekvatora starp 5-8 Z platuma grādiem un 4-11 D platuma grādiem
debess mala Josla pie horizonta
ragstarpe Josla starp dzīvnieka ragiem
aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni
mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte
tropu josla josla starp tropu lokiem, 23°27' uz abām pusēm no ekvatora
subtropi josla starp tropu un mēreno joslu; subtropu josla
buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus
subarktiskā josla josla ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu
apgabals Josla, daļa
loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
loma josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
loms Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves
ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla
ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem
robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās
starprinda Josla, kas atrodas starp augu rindām
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām
vidusjosla Josla, kas atrodas, pastāv (kā) vidū
šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
apmala Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
birzmala Josla, kas robežojas ar birzi; birzes mala
šķirjosla Josla, kas šķir, nodala (ko)
ugunsloks Josla, ko apšauda
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
uguns josla josla, kuru apšauda
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
šļāce Josla, līnija, iestaigāta sliede
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
rinka Josla, sleja
slejs Josla, sleja
sloka Josla, sleja
banga Josla, svītra
vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam
Amadina fasciata joslainā amadīnžubīte
Crotalus horridus joslainā klaburčūska
Cryptanthus zonatus joslainā kriptante
pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis
Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis
joslaini Joslains
subtropu josla joslas abpus ekvatoram polu virzienā no tropu joslas, pārejas apgabali starp tropu un mēreno joslu; subtropi
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums
jumta kopne jumta konstrukcija, kas vispārējā gadījumā sastāv no augšējās un apakšējās joslas, statņiem un atgāžņiem, kuri savā starpā savienoti mezglu punktos; visvienkāršākā jumta konstrukcija sastāv no divām spārēm un apakšējās joslas
piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte
neritiskā josla jūras josla gar krastu, kuras dziļums nepārsniedz 200 m, tajā daudz dažādu augu un dzīvnieku
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā
kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas
nivālā josla kalnu augšējā augstākā josla, kas atrodas virs sniega robežas
Austrumtaurs kalnu sistēma Turcijas austrumos (_Doğu Toroslar_), no Malatajas ila līdz Vana ezeram
ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles
noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai
kārte Kārta, josla
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei
glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai
apmala Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu)
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu)
vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju
apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā): augu kopums šādā laukumā, joslā
smalkkārtnis Koks, kuram ir šauras kārtas, joslas
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos)
ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā
Austrālijas dzelzskoks koslapu kazuarīna paralēls nosaukums
Kasuarina equisetifolia koslapu kazuarīns jeb Austrālijas dzelzskoks
krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi
vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi
strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā
optiskais spektrs krāsu josla, ko iegūst, sadalot baltās gaismas staru
ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā
areolīts Krūts zirnīša joslas iekaisums
bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas
iegurņa dobums ķermeņa dobums, ko norobežo iegurņa joslas skelets; tajā atrodas urīnpūslis un sievietes dzimumorgāni, caur to iet taisnā zarna un urīnizvadkanāls
kājstarpa Ķermeņa josla starp kājām; vieta starp kājām
kājstarpe Ķermeņa josla starp kājām; vieta starp kājām
kājstarpis Ķermeņa josla starp kājām; vieta starp kājām
plecu josla ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma
vasaras laiks laika skaitīšanas sistēma, kas par 1 stundu apsteidz joslas laiku
joslu laiks laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu
dirva Lauka josla, strēmele
optiskā josla lāzerlasāms informācijas nesējs (lāzerlasāma josla) ar samērā lielu ietilpību (līdz 4 MB), kas iestrādāta identifikācijas kartēs
Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība
nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu
ledus pāržmauga ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei
seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku
Aizkraukle lībiešu apdzīvots novads 10.-13. gs., ziemeļos un rietumos to norobežoja Dīvajas upe, austrumos robežojās ar Koknesi, dienvidos piederēja arī zemes josla Daugavas kreisajā krastā
skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām
sahel Līdzena un iekopta zemes josla jūras piekrastē
galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.)
ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām
vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā
frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu
piekāje Līnija vai šaura pārejas josla, kas plānā vai kartē norobežo kalna nogāzes pārejas posmu no blakus esošās līdzenās teritorijas
robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu; arī robežjosla (1)
ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.)
aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta
biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm
Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km
uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā)
ugunsjūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā); uguns jūra
radiodiapazons Magnētisko svārstību spektra josla, kurā svārstību viļņu garums atbilst radioviļņiem; radioviļņu diapazons
zemfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla aptuveni atbilst skaņu frekvenču diapazonam – no dažiem desmitiem hercu līdz dažiem desmitiem kilohercu
platjoslas pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla pārklāj zemfrekvences un augstfrekvences pastiprinātāju caurlaides joslas
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem)
roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā
mežu zona mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe
gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē
migmatīts Metamorfs iezis, kurā mijas tipiska metamorfa ieža (gneisa, amfibolīta) un magmatiska ieža (granīta, sienīta) joslas
kulise meža josla starp divām kailcirtes cirsmām, kuras platums ir atkarīgs no cirsmu piesliešanās veida; ja lieto starpjoslu piesliešanās veidu, tad platums ir vienāds ar cirsmas platumu, bet, ja lieto kulišu piesliešanos, tad divkāršs vai trīskāršs cirsmas platums
mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu
mežmale Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu
aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem
mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
agromežmeliorācija Mežsaimniecisku pasākumu komplekss aramzemes mitruma režīma uzlabošanai ierīkojot mežu joslas
periklazs Minerāls MgO, kristalizējas kubiskā singonijā, kontakta joslas minerāls
mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta
rotācijas spektrs molekulu spektra līnijas un joslas, kas saistītas ar molekulu daļu savsterpējo griešanos
Baltkrievijas grēda morēnu pauguraiņu josla Baltkrievijas ziemeļrietumos, garums - \~500 km, augstums - līdz 345 m
Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā)
pabirze Neapsēta vai divkārši apsēta sējumu josla
ežmalīte Neapstrādāta josla starp laukiem
glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu
šuve nekustīga savienojuma josla (organisma daļām)
purifikators neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu
strīkults neliels dēlis, ar kuru, gatavojot ķieģeļus, no ķieģeļu kastes tiek noslaucīts liekais māls
mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu
tālummaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas labā augšējā stūrī
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs)
bangaine Nevienāds, joslains
bangainis Nevienāds, joslains
bangains Nevienāds, joslains
bangaiņš Nevienāds, joslains
sētstarpis no abām pusēm ar žogu nodalīta josla, ceļš (pa to parasti dzen mājlopus); vieta starp diviem žogiem
gate no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš (pa ko parasti dzen mājlopus); gatve
sētstarpa no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem
sētstarpe no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem
veloceliņš no autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem
diagonālribas no dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai
vaļumjosla no ledus brīva vai neaizsalstoša josla gar krastu
pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai
asums no skaidra detaļu attēlojuma atkarīgs subjektīvs iespaids, aplūkojot fotogrāfisku attēlu; to nosaka pārejas joslas lielums uz dažāda optiska blīvuma zonu robežas
priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
tracīt Noraut, nogriezt, noslaucīt
peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā)
kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu
noslacināt Noslacīt
nošļacināt Noslacīt
noblišķāties Noslacīties
nolocīties Noslaistīties
nosaslaistīties Noslaistīties
noslamstīties Noslaistīties
nosukstēties Noslaistīties
nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt
noslampēt Noslampāt
noslapēt Noslapināt
detersija Noslaucīšana; brūču apkopšana
nosveibināt Noslaucīt
nosvelbināt Noslaucīt
nobriezt Noslaucīt (ar vienu vēzienu)
nošļaukt Noslaucīt (kaut ko šķidru)
apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis)
izaslaucīties Noslaucīt sevi
noslaucīties Noslaucīt sevi, sava ķermeņa daļas
noblaizīt Noslaucīt, noberzēt, noglāstīt
izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses)
novīkšīt Noslaucīt, notīrīt
nosaslaucīties Noslaucīties
atslaukt Noslaukt nedaudz piena
nosloņķēties Noslinkot, noslaistīties
nosluņķēties Noslinkot, noslaistīties; nosloņķēties
rīdze Nošuve, arī apmale; audumā izstrādāta josla, caurā vīle
daļa noteikta (piemēram, ceļa, dzelzceļa) josla, puse, noteikts posms
triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība
atsavināmā josla noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei
tonzūra Noteiktā veidā izskūta, izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem un mūkiem)
spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu
izlaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas
izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas
pagrieziena josla pagrieziena manevram pielāgota un attiecīgi apzīmēta josla
noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls"
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
stanauka Papildus piešķirta neliela zemes josla sādžas kopienā
dumščiks Papildus piešķirta, iedalīta neliela zemes josla sādžas kopienā
koplietojamais tīkls Ethernet parastā tīkla _Ethernet_ topoloģija, kad tīkla stacijas kopīgi izmanto visu tīkla joslas platumu
atmosfēras fronte pārejas josla starp silto un auksto gaisa masu
priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu; mežastepe
facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums
pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru
līdzsvarošana Pastiprinājumu un vājinājumu regulēšana platjoslas tīkla katrā pārraides kanāla posmā, lai sasniegtu vienādus signāla līmeņus staciju izejās
nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties
pogājums paveikta darbība, rezultāts --> pogāt(1); daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi
noburzīt Pavirši noslaucīt
klājjosla Pēdējā (augšējā) apšuves josla, t. s. šīrgaņģis
ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru
ķimeņjosla Peldlīdzekļa ārējās apšuves josla ķimeņu rajonā
Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
liedags Piejūras josla, piekraste
Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci
Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km
teritoriālie ūdeņi piekrastes ūdeņi, t. i., jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi
Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos
Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju
Osorno pilsēta Čīlē ("Osorno"), Longitudinālajā ielejā, Loslagosas reģionā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.)
Puertomonta pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.)
Glina pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kutina pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.)
Novska pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oroslavje pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Petriņa pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
Popovača pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.)
Sisaka pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.)
Daņilova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Gavrilovjama pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rostova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļubima pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Miškina pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
Ugļiča pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
Pereslavļzaļeska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa
Ribinska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.)
Koslada pilsēta Spānijā ("Coslada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 88800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dnipro pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.)
Goslāra pilsēta Vācijā ("Goslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 50700 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas veidā
magnētiskā josla plāna magnētiska materiāla josla, ko piestiprina pie polimēra materiāla kartēm un izmanto datu uzglabāšanai
fluorescējoša aizsargjosla plāna polimēra, metāla vai cita materiāla josla, kas papīra izgatavošanas procesā ir pilnībā vai daļēji iestrādāta substrātā; fluorescē UV gaismā
apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla
tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva
ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam
vienkabeļa platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā gan turpvērstajam kanālam, gan atpakaļvērstajam kanālam tiek izmantots viens un tas pats kabelis
divkabeļu platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā turpvērstajam kanālam izmanto vienu, bet atpakaļvērstajam kanālam citu kabeli
atpakaļvērstais kanāls platjoslas lokālajos tīklos - datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens ir pretējs virzienam, kādā tiek pārsūtīta lietotāja informācija; šo kanālu izmanto pārraidīto datu pārbaudei vai kļūdu labošanai; reversais lokālā tīkla kanāls
impulsu pastiprinātājs platjoslas pastiprinātājs, kas paredzēts atsevišķu vai periodisku sprieguma impulsu pastiprināšanai
deltveida muskulis plecu joslas muskulis, kas aptver pleca locītavu no priekšpuses, sāniem un mugurpuses
divgalvainais muskulis plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā; gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā
pļavmala Pļavas malējā josla; josla gar pļavu
pļavmale Pļavas malējā josla; josla gar pļavu
bars Pļavas vai lauka josla, ko apstrādā vienā paņēmienā - pļāvējs nopļauj vienā gājienā, linu plūcējs noplūc, sējējs apber vienā gājumā
polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama
Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
priekšjosla Priekšējā (kā) josla
plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta
Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā
purvkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla
purkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla; purvkāja
soklajs Purvaina pļavas malējā josla gar mežu
Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas
serdes (koksnes) stars radiāla audu josla no mizas uz serdi, kas uzkrāj rezerves barības vielas vai ietver sveķaili
radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai
sarakstīt raibu, lāsainu noslacīt
noslacīties refl. --> noslacīt; tikt noslacītam
noslapināties refl. --> noslapināt; tikt noslapinātam
kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu
Barguzinas rezervāts rezervāts Krievijā, Burjatijas Republikā, Barguzina grēdas rietumu nogāzē un Baikāla ziemeļaustrumu piekrastē (~100 km gara, 3 km plata akvatorijas josla), platība — 2632 kvadrātkilometri (sauszeme), augstums — 456-3000 m, dibināts 1916. g.
Ščerbakova Ribinska - pilsēta Krievijas Jaroslavļas apgabalā, tās nosaukums 1946.-1957. g.
striša Riša - taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā)
ritlodziņš Ritjoslas daļa, kas rāda redzamās informācijas novietojumu attiecībā pret kopējo logā pieejamo informēāciju
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis)
marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai)
fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas
saira Rūpnieciski nozīmīga vējzivju kārtas skumbrijlīdaku dzimtas zivs (gk. izplatīta Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos)
pretplūsma Sabiedriskā transporta josla - ar kustību pretējā virzienā - vienvirziena ielā
dotums Saimnieciskās joslas ārsaimnieciskais faktors jeb ārsaimniecisks priekšnosacījums
Griničas laiks sākummeridiāna jeb Griničas meridiāna vietējais laiks, kas sakrīt ar 0. joslas laiku; pasaules laiks
Palavana sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla
mārša sāļais purvs jūras piekrastē (veidojas mērenās joslas jūru piekrastē)
zona samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība
pāržmauga samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu)
vīle samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē
starpa samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem); arī sprauga
švīka samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
svītra samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
sleja samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā)
sleja samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā)
mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei); josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei
mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai)
sarkanrīkste Sarkana josla, kas kļūst redzama strauji griežot kvēlojošu ogli
oglekļa zvaigzne sarkanā milzu zvaigzne, kuras spektrā novērojamas spēcīgas C, un CN absorbcijas joslas
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un apdzīvotās vietās
rezervētā satiksmes josla satiksmes josla vai joslas, kas rezervētas noteiktiem satiksmes līdzekļu veidiem visu dienu vai tikai maksimumstundās
tauvas josla sauszemes josla (4-20 m plata) gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kurā nedrīkst tikt ierobežota kājāmgājēju pārvietošanās
piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā
krasts sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares josla starp ūdenstilpi un sauszemi
mēnestiņš savienojumā "naga mēnestiņš": gaiša lokveida josla pie naga saknes
noslavēt savienojumā "nevarēt noslavēt": nevarēt beigt slavēt
šuve savienojuma josla starp kāda materiāla detaļām, priekšmetiem
perforācijas joslas numerācija secīga numerācija 30 cm intervālos uz filmas negatīva perforācijas joslas tuvumā, orientieris filmas attīstīšanas, montāžas un demonstrēšanas procesā
periglaciālā josla segledājam pieguloša josla, kuras klimata un dabas īpatnības veidojas segledāja ietekmē
kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām
šelfs Seklūdens josla ap kontinentu starp jūras krastu un vietu, kur sākas krasta dziļuma nogāze
Ādama tilts sēkļu, saliņu un koraļļu rifu josla starp Indostānas pussalu un Šrilankas salu (_Adam ’s Bridge_), atdala Manaras līci no Polka šauruma, garums - \~30 km, lielākais dziļums starp salām - \~1,5 m
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
rokauts Servjete - drānas vai papīra autiņš lūpu noslaucīšanai vai drēbju aizsargāšanai ēdot
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos
zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka Joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus
Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma)
priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns
sleija Sleja - samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā)
rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums
uguns vilnis spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās
skrejceļš sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu
apvadze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
apvādze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
sinhronais optiskais tīkls starptautisku platjoslas tīklošanas standartu kopums informācijas pārraidei pa optiskajiem kabeļiem
krastmala Stāvs krasta nostiprinājums; josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu
īstais humuss stepju joslas melnzemēs un mērenā klimata neitrālās augsnēs sastopamās trūdvielas
līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem
pampa Subtropu joslas stepes līdzenums (Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā)
borda Svītra, josla (kas norobežo, piemēram, griestus un dažādās krāsās krāsotas sienas daļas)
svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē)
strīpe Svītraina josla (dažām lauksaimniecības kultūru šķirnēm)
pusstrīpa Svītru josla (audumā) - puse no simetriskas svītru joslas
strijas Svītrveida atrofijas joslas ādā
trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš)
iela šāda josla kopā ar celtņu rindām gar to
birze Šādas joslas iezīmējums
šīslaikus Šajos laikos; šoslaikus
koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju
lēvere Šaura ādas vai gaļas josla; arī strēmele
pamatdiapazons Šaura frekvenču josla plaša diapazona televīzijas kanāla zemākajā frekvenču daļā
pārsmilga Šaura josla starp diviem tīrumiem, mežiem u. tml.
stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem)
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš
stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla
zemes šaurums šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas
zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas; zemes šaurums
rats Šaura, augstāka josla (audumā); arī šādu joslu kopums
pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
slāpiens šaura, gara josla, strēmele
strīpa Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā
svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā
sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem)
zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle
zemes mēle šaura, izstiepta zemes josla, strēle; zemesmēle
pavādze Šaura, neuzarta josla starp divām vagām
stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla; pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums
līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla
jūraszāles šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
riņģis Šķūnī sakrautā siena vai labības josla
Nordenšelda Zeme Špicbergenas salas josla starp Īsfjordu un Vanmijenfjordu, no Grenlandes jūras līdz Stūrfjordam
šaurjoslas Tādas joslas apzīmējums, ko parasti izmanto noteiktam mērķim vai kas pieejama tikai vienam lietotājam
rāmains tāds (auduma gabals), kam ir gar malām svītras, joslas
jostains tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru
jostaiņš tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru
ķutains tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
ķutaiņš tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
ķūtis tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
divtāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir divas (pakāpeniskas) daļas, joslas
piectāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir piecas (pakāpeniskas) daļas, joslas
trīstāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir trīs (pakāpeniskas) daļas, joslas
daudztāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir vairākas, daudzas (pakāpeniskas) daļas, joslas
biržains tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas
biržaiņš tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas
krancaiņš tāds (suns), kam ir balta pakakle vai balta josla ap kaklu
lipains tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas
lipaiņš tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas
ļipaiņš tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas
strēļains tāds, kam ir garenas, šauras joslas forma, veids; tāds, kas sastāv no garenām, šaurām joslām
smalkkārtains tāds, kam ir šauras kārtas, joslas
smalkkārtaiņš tāds, kam ir šauras kārtas, joslas
sarkanbaltsarkans tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, sarkanām joslām ir balts laukums, balta josla
strūklains tāds, kas atgādina strūklu; arī svītrains, joslains
pakaļējs tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai
ultraviolets tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz violetās gaismas joslas
infrasarkans tāds, kas gaismas spektrā piekļaujas sarkanās gaismas joslai
nemelnzemes tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu)
joslains tāds, kurā ir joslas (1)
šatierēts tāds, kura krāsu veido vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums
riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā)
rīkjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur izdalīti ar labi atšķiramam ikonām apzīmēti laukumiņi (pogas), kas pārstāv bieži lietojamas komandas
virsrakstjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur norādīts loga vai tajā redzamā dokumenta nosaukums, tā krāsa norāda, vai logs ir aktīvs
ritjosla Taisnstūrveida josla loga ietvara labajā vai apakšējā malā, ko izmanto loga satura pārvietošanai horizontālā vai vertikālā virzienā
izvēļņu josla taisnstūrveida josla, kas parasti atrodas displeja ekrāna vai loga augšējā daļā un kurā norādīti pieejamo izvēļņu vārdi
skaldītājjosla Taisnstūrveida josla, ko pārvietojot, var sadalīt logu horizontālās vai vertikālās daļās
priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts
zaigraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
mērjosla Tekstapstrādes un datorizdevniecības programmās - displeja ekrāna josla, kas collās vai citās mērvienībās norāda rindiņu platumu, rindkopu atkāpes un citu teksta elementu izvietojumu
līnija T3 telefonu tīkla liela joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 45 megabiti sekundā, tajā ir 672 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē
līnija T1 telefonu tīkla vidēja joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 1,544 megabiti sekundē; tajā it 24 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē
Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās
falšborts Tērauda plākšņu josla virs kuģa augšējā klāja - kuģa borta turpinājums, kas samazina aizborta ūdens iekļūšanu uz klāja
dziļa aizmugure teritorija, kas atrodas tālu no frontes joslas
iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam vai noteiktai darbībai
siltuma josla termiskā josla
aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra
karstā josla termiskā josla, kas atrodas starp tropu lokiem, kur Saule divas reizes gadā atrodas zenītā
apsēja Tīruma josla, kas nejauši palikusi neapsēta
birzs Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā
birze Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna - vienā braucienā)
birzis Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā rokas vēzienā
Toseles-Mēķes Toseles-Mēķes polderis - atrodas Nīcas pagastā, platība - 2861 ha, 2 sūkņu stacijas, agrākā Mēķes ezera vietā zemes virsmas atzīmes ir zem jūras līmeņa, no Baltijas jūras atdala augstu kāpu josla, ziemeļu daļā dambis norobežo no Bārtas
vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas
satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus
rīkdrāna Trauku lupata; lupata darbarīku noslaucīšanai, rīklupata
līnijuguns Trīs un vairāk zemes aeronavigācijas ugunis, kas novietotas uz šķērslīnijas ar nelieliem intervāliem tā, ka no attāluma izskatās kā īsa gaismas josla
raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra
Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
medziņš Tukša josla starp diviem tīrumiem
Romanova-Borisogļebska Tutajevas pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1822.-1918. g.
jūras šaurums ūdens josla, kas atdala sauszemes daļas un savieno ūdens baseinus (jūras) vai to daļas
Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m
ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam
ūdens ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā); ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām)
krastmala Ūdenstilpes josla gar sauszemi
krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā
piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā
operācijpastiprinātājs universāls (līdzsprieguma un maiņsprieguma, frekvenču josla vairāki desmiti MHz) elektrisko signālu pastiprinātājs ar ļoti lielu ieejas pretestību (desmiti līdz tūkstoši megomu) un mazu izejas pretestību (daži omi); operacionālais pastiprinātājs
Kasta upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
Sota upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
Kostroma upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā
Obnora upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
piekrasta valnis upei piekļāvusies, virs pārējās palienes paaugstināta josla, kas veidojas palienei strauji pārplūstot ar duļķainiem ūdeņiem tieši pār krastu
inundācijas apgabals upes plūdos appludinātā josla
dzēšana Uzrakstītā vai uzzīmētā norīvēšana vai noslaucīšana
ATM komutators vairākpieslēgvietu ierīce, kas platjoslas ISDN tīklos veic šūnu komutāciju
bezvadu pārraides iezīmēšanas valoda valoda, kas izveidota šaurjoslas bezvadu ierīču, piemēram, mobilo telefonu un peidžeru satura un lietotāju saskarņu specifikāciju aprakstam
stīgot veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
strīpāt veidot (parasti audumā) svītras, joslas
starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām
sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam); šīs vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla
vidiena Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā)
vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā)
cvingers Viduslaiku pilī - josla starp ārējo un iekšējo mūri
viķelēt Viegli, virspusēji noslaucīt
šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās)
redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas
tausts vienkārša stienīšveida kontroles ierīce šķidruma līmeņa noteikšanai, parasti ar divām atzīmēm, kas norāda minimālo un maksimālo pieļaujamo līmeni; kontrolējot šķidruma (parasti - eļļas) līmeni, spēkratiem jāatrodas horizontāli; taustu izņem, noslauka un ievieto tam paredzētajā vietā līdz galam; izņemot taustu vēlreiz, pēc tā saslapšanas līmeņa konstatē šķidruma līmeni tvertnē un tā atbilstību atzīmēm
Aisena viens no Čīles Republikas 15 reģioniem (_Aisén, Región de_), atrodas valsts dienvidu daļā, robežojas ar Loslagosas reģionu ziemeļos un Magaljanesa un Čīles Antarktikas reģionu dienvidos
pārvārte vieta aiz vārtiem; josla apkārt kādam īpašumam
ribstarpa vieta, josla starp (cilvēka vai dzīvnieka) ribām
bangu terase viļņu nogludināta, slīpi pret jūru vērsta krasta josla
kroka Viļņveida veidojums, josla (piemēram, tērpiem, aizkariem)
aerodinamiskā pēda virpuļu plūsmas josla aiz lidojošā gaisakuģa; dalās tuvajā un tālajā virpuļjoslā, kurās spiediena atšķirība no apkārtējās vides ir dažāda
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā); šādā veidā darināt (ko)
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi
vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā
vati zemas jūras piekrastes līdzenumu joslas Ziemeļeirāzijā, kuras paisuma laikā applūst un bēguma laikā nožūst, izveidojušās no sīkiem smilšu graudiņiem un duļķu sanešiem
termiskā josla Zemes ģeogrāfiskā platuma josla ar noteiktu gaisa termisko režīmu, kuras veidošanos nosaka dažādu apgabalu saņemtais atšķirīgais Saules siltuma daudzums; siltuma josla
pamale Zemes josla apvāršņa tuvumā
jūrmala Zemes josla gar jūru; jūras krasts
piekraste Zemes josla gar krastu; krastmala (1)
krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru)
krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru); krasts (1)
trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem
tropiskā josla zemeslodes karstākā josla abpus ekvatoram ar svelmainu, karstu klimatu, pasātiem un musoniem
Vislas Žulavi zemiene Vislas deltā, Polijā, platība — >1000 kvadrātkilometru, vietām līdz 1,8 m zjl., no Baltijas jūras norobežo līdz 35 m augstu kāpu josla
tihamma Zemu līdzenumu josla Arabijas nomalēs, sevišķi Sarkanās jūras piekrastē
ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
ģenciāna Ziemeļu mērenās joslas augstkalnu un Andu kalnu zāļaugs ar piltuves veidīgiem, lielāko tiesu zilas krāsas ziediem
ģenciāns Ziemeļu mērenās joslas augstkalnu un Andu kalnu zāļaugs ar piltuves veidīgiem, lielāko tiesu zilas krāsas ziediem
boreālā fauna ziemeļu puslodes mērenās joslas jūru zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku komplekss un ziemeļu puslodes sauszemes mērenās joslas skujkoku un jaukto mežu dzīvnieku komplekss
boreālie meži ziemeļu puslodes mērenās joslas skujkoku meži

osla citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: