Paplašinātā meklēšana

Meklējam nedaudz.

Atrasts vārdos (3):

nedaudz:1
nedaudzi:1
nedaudzīt:1

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (476):

Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu.
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli.
pajozt Apjožot nedaudz uzspraust.
Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
sašļucināt ar grūtībām nedaudz izslaukt (pienu).
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz).
krāpināt Atkārtoti nedaudz apkrāpt.
drāztīt Atkārtoti nedaudz drāzt, sadalīt skaidās.
pakodāt Atkārtoti nedaudz iekost (ieēst).
pārmīcīt Atkārtoti nedaudz mīcīt.
apmīžalēt Atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu.
apmīžļāt Atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu.
pakrutināt Atkārtoti nedaudz purināt, kratīt.
pamaksāt Atkārtoti nedaudz samaksāt.
smaidelēt Atkārtoti nedaudz smaidīt.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
atsvīst Atsilt; atsilstot kļūt nedaudz mitram.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
hipomezisoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo.
hipomezosoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo.
pavadēns Auksts un nedaudz vējains laiks.
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
banku koncentrācija banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās.
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu.
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu.
pieēnoties Būt nedaudz līdzīgs.
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
tikiņ Cik, nedaudz, tikko.
šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
šļikšķināt Čurāt (nedaudz, bet bieži).
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
apretināt Darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru.
multa paucis daudz (kas) nedaudz vārdos.
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kāds Dažs (2); nedaudz.
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
drupīt Dem. --> drupu; mazliet, nedaudz.
larghetto Diezgan plaši; tempa apzīmējums - nedaudz ātrāk par "largo".
jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks.
apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs.
osmants Divdīgļlapju klases oleāceju dzimtas ģints ("Omanthus"), nedaudz sugu, koki vai krūmi.
pāris Divi, daži, nedaudzi.
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
alquanto Drusku, nedaudz.
druscītiņ Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscīt.
druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ.
drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
multum, non multa dziļš saturs nedaudz vārdos.
non multa, sed multum dziļš saturs nedaudz vārdos.
oligofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto nedaudzu sugu augus vai dzīvniekus.
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali.
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers.
Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers.
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers.
izopolihromija Fotokopēšanas metode, ar kuru polihromu fotoattēla sadala nedaudzos konkrētas krāsas laukumos.
pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
piegrābstīties Grābstot nedaudz sakopt.
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete.
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
katliene Ieapaļš vai nedaudz izstiepts Zemes virsmas pazeminājums.
iemuidzīt Ieburzīt, piespiežot nedaudz ieliekt.
iemest priekšā iedot govīm nedaudz ēst.
iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries.
iepidžināt Iedzert (nedaudz).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
iehrapņīt Ieēst (nedaudz).
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa.
iesvēpt Iekurināt, nedaudz sasildīt.
iešpricēt Ieliet (nedaudz).
ielamāties Iesākt lamāties, nedaudz.
noslīpens Ieslīps, nedaudz slīps.
noslīps Ieslīps, nedaudz slīps.
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
noplaikšķināt Ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas).
lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
smīkstēt Ilgstoši nedaudz sāpēt.
melzt Ilgstoši, nedaudz sāpēt.
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts.
zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist.
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni.
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
labils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, līdzsvars neatjaunojas.
stabils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, tā atgriežas līdzsvarā.
ļepuška kāda nedaudz iepuvusi sēne.
lādzgrūde Kāds krūms ar nedaudz raibiem stumbriem.
murdelis Kāds, kurš padara nedaudz neskaidru (ūdeni u. tml.).
pažvīkstēt Kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot.
padrāztīt Kādu brīdi nedaudz drāzt 1.
pārmirdzināt Kādu brīdi nedaudz līt ierobežotā platībā.
pališķēt Kādu brīdi, nedaudz lišķēt.
izsmelkties Kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt.
pasulāties Kādu laiku nedaudz suloties.
paslampāt Kādu laiku, nedaudz slampāt.
iezobot Kādu nedaudz izsmiet.
pakaisīt Kaisot novietot (kur); kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis.
uzdusmoties Kļūt (nedaudz) dusmīgam.
saskurbt Kļūt nedaudz ieskābušam.
paviedēties Kļūt nedaudz redzamam.
aizsalēties Kļūt nedaudz saldam.
pasūrēt Kļūt nedaudz sāļam.
iesmirkt Kļūt nedaudz samirkušam.
uzsmakt Kļūt nedaudz sasmakušam, iepuvušam, iepelējušam.
uzvīst Kļūt nedaudz savītušam.
paslimt Kļūt nedaudz slimam.
paspirgt Kļūt nedaudz spirgtākam.
ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā.
decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai.
farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
krecelēt Krekšķināt, nedaudz klepot; atkāsēt.
neorganiskie luminifori kristāliskas vielas, kurās ievadīts nedaudz piejaukuma jonu (aktivatoru), t. s. kristālfosfori.
kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks.
tīklcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas.
2. klimatiskais rajons Kurzemes augstiene, klimats nedaudz kontinentālāks.
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu.
animācija Kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus.
iečākstēt Kūstot sākt kļūt nedaudz irdenam (par ledu).
bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ.
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags.
klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
graizelēt Laiku pa laikam nedaudz iegriezt, nogriezt.
cūkāties Laiku pa laikam nedaudz līt (tā, ka traucē darbu).
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala.
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
unciāļu raksts latīņu un grieķu raksta grafiskais veids, kam raksturīgi nedaudz ieapaļi lielie burti.
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt).
zobatkarēm Ļoti nedaudz ieēst.
naga platums ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz.
descendences teorija mācība, ka visi organismi pamazām attīstījušies no nedaudz pirmveidiem.
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
poco Maz, nedaudz.
ieraibens Mazliet raibs; ar nedaudz raibumiem.
pažākstīties Mazliet, nedaudz ākstīties.
pašņūkāt Mazliet, nedaudz apošņāt.
paveldzēt Mazliet, nedaudz apslapināt.
pamurzāt Mazliet, nedaudz aptraipīt.
pavaņķēt Mazliet, nedaudz ar vāli sist.
pažilīt Mazliet, nedaudz asināt.
pavēsmināties Mazliet, nedaudz atvēsināties.
pablēdīgs Mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns.
piegrozt Mazliet, nedaudz draudēt, biedēt.
pagraužļāt Mazliet, nedaudz grauzt.
pašķērst Mazliet, nedaudz izšķērdēt.
paprašņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
paprāšņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
pašķesties Mazliet, nedaudz ķildoties, rāties.
pavizuļoties Mazliet, nedaudz laiku pa laikam vizuļot, mirdzēt.
pamurcīt Mazliet, nedaudz murcīt.
papliekns Mazliet, nedaudz noguris, piekusis.
pavārstīties Mazliet, nedaudz noskaidroties.
padrāzns Mazliet, nedaudz palaidnīgs.
pašļaukt Mazliet, nedaudz paslidināt (ragavas).
paučināt Mazliet, nedaudz paucināt; paučāt.
paučāt Mazliet, nedaudz paucināt.
pamudēt Mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
paplodzināties Mazliet, nedaudz plivināties, sitot spārnus.
paveldzēt Mazliet, nedaudz remdēt (slāpes).
pamurzāt Mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt.
paūkšņāt Mazliet, nedaudz saukt, pasaukt.
pieskrabināt Mazliet, nedaudz skrāpēt, skrambāt.
pašmukšināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmukšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmūkšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmukstināt Mazliet, nedaudz smakšķināt.
pasmejus Mazliet, nedaudz smejoties.
pašķērst Mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku).
pičāties Mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā).
pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
papost Mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost.
patūkt Mazliet, nedaudz uzpampt.
pašļaubs Mazliet, nedaudz vai gandrīz šķībs, slīps.
pamurgot Mazliet, nedaudz vai kādu brīdi murgot.
paslidens Mazliet, nedaudz vai viduvēji slidens, glums.
paveicināt Mazliet, nedaudz veicināt.
pavilnot Mazliet, nedaudz, kādu laiku plucināt (vilnu).
pažūrēt Mazliet, nedaudz, šad un tad lūrēt, lūkoties.
pa druskai mazliet, nedaudz; drusku.
par naga melnumu mazliet, nedaudz.
par naga melnumu (arī tiesu, platumu) mazliet, nedaudz.
par naga platumu (arī melnumu, tiesu) mazliet, nedaudz.
par (viena) mata tiesu (arī galu) (arī par naga tiesu (arī platumu, melnumu)) mazliet, nedaudz.
par matu mazliet, nedaudz.
par naga tiesu mazliet, nedaudz.
bišķiņ Mazliet, nedaudz.
bišku Mazliet, nedaudz.
drupu Mazliet, nedaudz.
drusku Mazliet, nedaudz.
vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas.
klijas miltu rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, apstrādājot bezplekšņu graudus; sastāv no samaltu graudu graudapvalkiem, dīglīšiem un nedaudz endosperma.
pakustināties Mosties, nedaudz pakustēties.
sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem.
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
uzkapināt dūšu (sirdi) nedaudz iedzert (alkoholu).
rūsganans nedaudz iesarkans, ruds.
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
kapeika nedaudz naudas, neliela naudas summa.
kāda kapeika nedaudz naudas, neliela naudas summa.
izlaist riksi nedaudz paskraidīt.
izmest līkumu nedaudz pastaigāties, pavizināties, pabraukāties.
rūsanans nedaudz rūsganīgs.
sālītans nedaudz sāļš.
rimdinēt nedaudz sildīt.
slīpens nedaudz slīps.
šķībans nedaudz šķībs.
mazpadsmit nedaudz vairāk par desmit.
iemest ogu nedaudz, ar baudu iedzert alkoholisku dzērienu.
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
Batērstas latviešu kopiena nedaudzi latvieši pēc nometnes ir palika šajā pilsētā un izveidoja latviešu koloniju.
paļurkāt Nedrošiem soļiem nedaudz iet.
pseidounipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums, kurš nedaudz atstatus no n. ķermeņa sadalās dendrītā un aksonā.
Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu.
mikrotransfūzija Neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
promicēlijs Neliela, īsu laiku dzīvojoša sēnes hifa, uz kuras attīstās nedaudz sporu (sporīdiju).
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties.
paklumzāt Neveikli paiet (nedaudz).
nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
nosmeķēties Nogaršot; nedaudz apēst.
paslēpēt Nomīdīt (nedaudz).
mazliet Norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
atslaukt Noslaukt nedaudz piena.
sviedrīgs Nosvīdis, nedaudz sasvīdis.
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
bodesolekts Olekts, kas ir nedaudz īsāka par parasto.
bodsolekts Olekts, kas ir nedaudz īsāka par parasto.
oligarchija Oligarhija - nedaudzu personu valdība.
oligomorfs Organisms ar nedaudzām attīstības stadijām.
tauksakņi Orhideju dzimtas augu ģints, gludmalu lūpām, 2 lapām, nedaudz ziediem.
uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt.
uzcīls Pacēlums, tāds, kas atrodas nedaudz augstākā vietā.
iemīkšķēt Padarīt nedaudz mīkstāku.
iemīkšķināt Padarīt nedaudz mīkstāku.
ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu.
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
Ogresgala pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ogres pilsētu, Suntažu pagastu, kā arī ar Ķeguma un Ikšķiles novadu; pagasts dibināts 1928. g. Ikšķiles (tagadējā Tīnūžu) un Rembates pagasta teritorijā, pēc 2. pasaules kara robežas ar šiem pagastiem nedaudz mainījušās.
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja.
pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas.
pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci.
pieskarties Paņemt un nedaudz apēst.
čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas.
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
aizpērslot Pārklāties ar nedaudzām sniegpārslām.
augogle Pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns.
E153 Pārtikas uzlabotājs - augogle, krāsviela, iespējamā iedarbība - nedaudz toksisks.
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā.
čopers Pats primitīvākais akmens darbarīks, ko izgatavoja, nedaudz apskaldot oli no vienas puses.
zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
ievalgs Pavalgs, valgans, nedaudz mitrs.
pakruķēt Pavilkt (nedaudz, pēc pamudinājumiem).
uzšvīkāt Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; pavirši uzrakstīt (parakstu).
kvalitatīvās pazīmes pazīmes, ko detrerminē gk. viens vai nedaudzi oligogēni.
Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu.
Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā.
pasprāgt Pēkšņi nedaudz atvērties.
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu.
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz.
pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku.
Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta.
lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva.
pavalodot Pļāpāt (mazliet, nedaudz).
pārpļauties pļaujot nejauši šķērsot robežu un nedaudz nopļaut kaimiņa laukā.
Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
kumaronsveķi Polimerizācijas produkts, ko iegūst, apstrādājot akmeņogļu darvas frakciju 155-185 grādu temperatūrā ar nedaudz sērskābes vai dažām sālīm, pie kam polimerizējas gk. šai esošie kumaroni un indēni.
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
kaldināšana Reljefa iespiešana sagataves virsmā, nedaudz mainot izejmateriāla biezumu.
noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju.
Labradoras morēnas rievoto morēnu tips, veido iegarenu, nedaudz līkumotu, lokveidīgi izliektu un subparalēlu, šķērsām ledāja virzienam vērstu, vietām sazarotu grēdu sistēmu.
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus.
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
(ir) kapeika pie dvēseles saka, ja kādam ir nedaudz naudas.
galva ir silta saka, ja kāds ir nedaudz iereibis.
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko.
pašķebināt Sākt šķebināt, nedaudz šķebināt.
Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
Stelpes pagasta teritorija salīdzinot ar pirmskara pagasta teritoriju ir nedaudz samazinājusies (no 7040 ha uz 6837,9 ha) robežu izmaiņu rezultātā, kas nav skārušas ciemu tipa apdzīvotās vietas.
pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
sakaustīt Sapļaut nedaudz zāles ar neasu izkapti.
aizbīties Satrūkties, nedaudz nobīties.
Ains sausgultne Omānā (_ʻAyn, Wādī al_), Zāhiras mintakā un nedaudz iesniedzas Dāhilījas mintakā.
Akāba sausgultne Sīnāja pussalā (_ʻAqābah, Wādī_), Ziemeļsīnāja muhāfazā, nedaudz iesniedzas arī Dienvidsīnāja muhāfazā.
pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kas atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
bazīdijs Sēnēm sporu nesēju pavedienu gali, kur attīstās un nošņorējas nedaudzas ārējas sporas.
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē.
ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks.
uzsmalcināt Sīkām lāsēm nedaudz līt.
siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā.
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi.
velēklis Slapjums, nedaudz netīrs.
kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
homeoterapija Slimības profilakse vai ārstēšana ar slimību izraisītājai radniecīgu, nedaudz atšķirīgu vielu.
svempele Spītīga, nedaudz stūrgalvīga ķēve.
palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē.
paspīlēt Stiepjot, staipot nedaudz izplest, palielināt.
stiprs (arī sīvs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
sīvs (arī stiprs) malks stiprs alkoholisks dzēriens; nedaudz stipra alkoholiska dzēriena.
iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
streipaļāt Streipuļot (nedaudz).
iečūpstināt Sūkājot (nedaudz) ieēst.
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai.
ēškot Šad un tad nedaudz ēst, našķoties.
Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m.
gārnis Šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
retai Tā ka ir maz sastopams, lietots; tā, ka kas ir tikai dažiem, nedaudziem.
pakreimains Tāds (rūgušpiens), kam ir klāt nedaudz krējuma.
diatonisks stils tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
raibēns Tāds, kam ir nedaudz raibumu (parasti nekontrastējošās krāsās).
iesājš Tāds, kam ir nedaudz sūra, rūgta garša; arī nedaudz novadējies.
oligogēns Tāds, kas attiecas uz pārmantotu īpašību, kuru noteic tikai viens vai nedaudzi gēni.
mazs Tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
mazlietots Tāds, kas ir maz vai nedaudz lietots.
pakrumpains Tāds, kas ir nedaudz saburzīts.
ceblis Tāds, kas ir nedaudz savēlies.
šaurs Tāds, kas ir saistīts tikai ar vienu darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām.
slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
iegreizs Tāds, kas nav gluži taisns, pareizs; nedaudz greizs.
paklepains Tāds, kas nedaudz klepo; tāds, kam ir neliels klepus.
mazs Tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
mazs Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
šķērmains Tāds, kas skābstot ir nedaudz sabojājies, ieguvis nepatīkamu garšu.
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
šaurs Tāds, kurā ir iekļauti, apvienoti samērā nedaudzi cilvēki (par, parasti sociālu, grupu).
oligocistisks Tāds, kurā ir nedaudz cistu (piem., audzējs).
zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums.
skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam.
smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams.
plūksnas Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
plūksnes Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
ekoji Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
tivi Tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu.
ibibiji Tauta Nigērijā, nedaudz dzīvo Kamerūnā un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
idži Tauta Nigērijā; nedaudz dzīvo Kamerūnā; valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ibo Tauta Nigērijas dienvidaustrumos, nedaudz dzīvo Kamerūnā, valoda pieder pie kva valodām, pārsvarā zemkopji, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
volofi Tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu.
sereri Tauta Senegālas dienvidrietumos, nedaudz arī Gambijā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, tuvu radniecīgi fulbiem, volofiem, reliģija - islāms.
brahuji Tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
kašmirieši Tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti.
katalāņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi.
korejieši Tauta, Korejas pamatiedzīvotāji; runā korejiešu valodā; ticīgie - budisti, konfūcieši, nedaudz kristiešu.
krievi Tauta, Krievijas Federatīvās Republikas pamatiedzīvotāji; runā krievu valodā, ticīgie - pareizticīgie, nedaudz vecticībnieku.
ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji; runā ungāru valodā, ticīgie - gk. katoļi; nedaudz kalvinistu, luteriešu.
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti).
himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti.
siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele.
Lāgarbljouta upe Islandē, Austrumu Zemē, iztek no neliela ezera, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Vahdnajegidla.
mureksidreakcija Urīnskābei un daudziem tās atvasinājumiem raksturīga reakcija: vielu aplej ar nedaudz slāpekļskābes un uzmanīgi iztvaicē sausu, pārpalikums saslapēts ar amonjaku krāsojas purpura sarkanumā, jo rodas mureksīds.
uzmest Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz.
kičīgs Uzkrītošs, ārēji efektīgs, nedaudz piedauzīgs.
parocīt Uzlocīt, atlocīt (nedaudz).
oligofāgija Uztura režīms, kurā dzīvnieki izmanto tikai nedaudz (bieži tuvu radnieciskas) augu sugas.
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm.
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
ielasīties Vairākkārt nedaudz ieēst.
pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt.
klinklāviņš Vāja rakstura un nedaudz vientiesīgs cilvēks.
pusvakariņas Vakariņas, kurās ēd nedaudz viegli sagremojama, ne visai sātīga ēdiena.
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
1 balle pēc Boforta skalas vēja ātrums 0,3-1,5 m/s, vēsma, viegla gaisa kustība, dūmi nedaudz noliecas.
oligomastigoti Vicaiņi, kuriem ir nedaudz (piem., divas) vicu.
sīvans viegli, nedaudz sīvs.
dzīvniekkopība Viena no lauksaimniecības pamatnozarēm; zinātne par domesticētiem (arī nedaudzu sugu nedomesticētiem) dzīvniekiem un to audzēšanu.
apakšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas izdrukātas nedaudz zemāk par apkārtējo tekstu un ko parasti izmanto matemātikā un ķīmijā.
augšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas nodrukātas nedaudz augstāk par apkārtējo tekstu.
rakelēties Vietām nedaudz rakt, pielīdzināt, atkal rakt, apstrādāt zemes virskārtu.
vilnīt Viļņot (1), viļņoties (1), parasti nedaudz.
vilnīt Viļņot (2), viļņoties (2), parasti nedaudz.
idiogamists Vīrietis, kas seksuāli potents tikai pret vienu vai nedaudzām sievietēm, bet impotents pret visām pārējām.
lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
Brauheds zemesrags Īrijas salas dienvidrietumos, nedaudz uz austrumiem no Mizenheda.
bezzobji Zemu organizētu zīdītāju dzīvnieku kārta ar nedaudzām dzimtām un sugām.
ziemeļu ziloņronis ziloņruņa suga ("Mirounga angustirostris"), dzīvo pie Kalifornijas krastiem un ir nedaudz mazāks par dienvidu ziloņroni.
vējzivs Zivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Belonidae"), plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni, nedaudzas sugas mīt arī saldūdeņos, 12 ģinšu, >30 sugu, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē un Rīgas līcī konstatēta 1 suga.

nedaudz citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV