Paplašinātā meklēšana
Meklējam kanī.
Atrasts vārdos (62):
- kanī:1
- kanīls:1
- kanīns:1
- makanīt:1
- skanība:1
- skanīgs:1
- alkanība:1
- Kokanīši:1
- lokanība:1
- makanīte:1
- mikanīts:1
- kanīsieši:1
- atskanīgs:1
- Kuokanīši:1
- lunkanība:1
- plakanība:1
- plakanīgs:1
- plakanīte:1
- salkanība:1
- salkanīgs:1
- sarkanīgs:1
- sarkanīte:1
- Sarkanīte:1
- saskanība:1
- saskanīgs:1
- skanīgais:1
- skanīgums:1
- valkanība:1
- vulkanīts:1
- kanīšnieki:1
- labskanība:1
- labskanīgs:1
- pieskanīgs:1
- pliekanība:1
- tālskanība:1
- tālskanīgs:1
- tīrskanība:1
- tīrskanīgs:1
- daiļskanība:1
- daiļskanīgs:1
- jaukskanība:1
- jaukskanīgs:1
- nesaskanīgs:1
- pilnskanība:1
- pilnskanīgs:1
- sarkanīgums:1
- saskanīgums:1
- vienskanīgs:1
- kanīlmaizīte:1
- augstskanīgs:1
- daudzskanīgs:1
- labskanīgums:1
- neovulkanīti:1
- pieskanīgums:1
- tālskanīgums:1
- tīrskanīgums:1
- daiļskanīgums:1
- jaukskanīgums:1
- pilnskanīgums:1
- sudrabskanīgs:1
- urokanīnskābe:1
- palaiovulkanīti:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (352):
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- aprudināt Apkrāsot sarkanīgi (sarkanbrūni).
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
- sarkanēns Ar sarkanīgu nokrāsu; iesarkans.
- sarkulējs Ar sarkanīgu vai sarkanbrūnu nokrāsu; iesarkans.
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- dzidrs Augsts, skanīgs (par skaņu).
- gaišs Augsts, skanīgs (par skaņu).
- smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu.
- sārts Bāli sarkans, gaiši sarkans; arī sarkanīgs.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- nosmēķēta balss balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- afonisks Bez skaņas, neskanīgs, sēcošs.
- atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma.
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
- klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- zals Brūngans, sarkanīgs.
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
- sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
- kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- saiet Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
- saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
- slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
- Jeruzalemes dedzinātājs cilvēks ar sarkanīgiem matiem.
- sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
- sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
- platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība.
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai).
- daiļskanīgums Daiļskanība.
- daiļš Daiļskanīgs (par skaņām, skaņdarbiem).
- eifonisks Daiļskanīgs.
- aizsmacis Daļēji vai pilnīgi zaudējis balss skanīgumu.
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums.
- sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
- bitonāls Divskanīgs.
- kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
- konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
- ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- medinis Dzelteni sarkanīgs.
- sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
- daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs.
- labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
- sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- sadarēt Dzīvot saskanīgi, saticīgi.
- feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte.
- rudans gandrīz nogatavojies (sarkanīgs).
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- armonioso Harmoniski, daiļskanīgi.
- iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
- piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
- iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
- iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
- velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
- sažņaugta balss izmainīta, neskanīga balss.
- izčalot Izplūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem).
- sarkankūse kāda ar sarkanīgu kaunuma apmatojumu.
- meldziras Kāds tīrumu augs ar maziem, sarkanīgiem ziediem un mazām tumšām lapām.
- šarivari Kaķu koncerts, nesaskanīga, trakiska mūzika.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- ierūsēt Kļūt neskanīgam (par balsi).
- izčēkstēt Kļūt neskanīgam, čērkstošam (par balsi).
- piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu).
- krist Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
- norudīt Krāsoties sarkanīgam, kļūt sarkanbrūnam.
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m.
- varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- labskaņa Labskanība (parasti valodai).
- jaukskanība Labskanība.
- labskanīgums Labskanība.
- consonanza Labskanīga, saliedēta saskaņa.
- košs Labskanīgs, skaists.
- eufonisks Labskanīgs.
- jaukskanīgs Labskanīgs.
- ortofonisks Labskanīgs.
- jaukskanīgums Labskanīgums.
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
- kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
- klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
- kikē Lieto, lai atdarinātu (jauna gaiļa) neskanīgu dziesmu.
- bāc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
- būc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
- buk Lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni.
- locība Lokāmība, lunkanība.
- lokanums Lokanība (1).
- lokanums Lokanība (2).
- luknums Lokanība, veiklība.
- luknība Lunkanība (1), lokanība (1).
- lunkanums Lunkanība (1); lokanums (1).
- lunkanums Lunkanība (2); lokanums (2).
- eifonija Mācība par daiļskanību (daiļdarbā).
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- makantiņ Mazliet; mazlietiņ; makanīt.
- piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- muzikāls Melodisks, labskanīgs.
- muzikalitāte Melodiskums, labskanīgums.
- pierustēt mērcējot alkšņu mizu novilkumā krāsot sarkanīgā vai dzeltenīgā krāsā.
- trāps Mierīgs, rāms, skaidrs, bezvējains, skanīgs (par laiku).
- lakatiņi Mīksts, sarkanīgs ādas krokveida veidojums dažu putnu (piemēram, gaiļu, vistu) pakaklē.
- gumbrīns Naftas pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no askanīta māliem un organiskām vielām, kuras atdalītas no naftas; lieto kā organisko mēslojumu un augu augšanas stimulatoru.
- disharmonēt Neatbilst (kam); būt nesaskanīgam (ar ko).
- disharmonisks Neatbilstošs; nesaskanīgs, nesaskaņots.
- aizkapa balss nedabiska, dobja, neskanīga balss.
- dievsunītis Neliela, sarkanīga vabole.
- skambenis Neliels, bet skanīgs zvans.
- žvēkot Nepatīkami, nesaskanīgi, neglīti dziedāt.
- diskordants Nesaderīgs, nesaskanīgs.
- kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana; skaņu jūklis.
- močīties Nesaskanīgi, nesaderīgi dzīvot, izjust ciešanas.
- anachronisms Nesaskanīgs ar laiku.
- nesakritīgs Nesaskanīgs, dažāds.
- bezskaņas vārdi neskanīgi vārdi; vārdi bez skaņas.
- sauss Neskanīgs (par skaņām).
- piesmacis Neskanīgs.
- inkongruents nevienlīdzīgs, atšķirīgs, nesakritīgs; nesaskanīgs.
- sa- Norāda, ka vienlaicīgi, kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
- notocactus Notocactus rutilans - sarkanīgās parodijas ("Parodia rutilans") nosaukuma sinonīms.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- aizgrecelēt Padarīt (balsi) neskanīgu.
- rimenēt padarīt sarkanīgu.
- riminēt padarīt sarkanīgu.
- harmonizēt padarīt saskanīgu.
- sabalsoties Panākt savstarpēji saskanīgu skanējumu; skanēt saskanīgi, arī vienlaicīgi (ar ko citu skanošu).
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- vokalizēties Pāriet patskanī (par līdzskaņiem "j" un "v").
- flīģeļhorns Patīkami skanīga maiga tembra metāla pūšaminstruments.
- afonija Patoloģisks balss zudums vai neskanīgums.
- patumšs Pazems, samērā, arī mazliet neskanīgs (par skaņu).
- piepasīgs Piemērots; saskanīgs.
- kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
- pilnskaņa Pilnskanība (1).
- pilnskanīgums Pilnskanība (1).
- pilnskaņa Pilnskanība (2).
- pilnskanīgums Pilnskanība (2).
- supstobrs Plankumainais supstobrs - čemurziežu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku; līdz 2 m augsts, sarkanīgi plankumains stumbrs, balti ziedi, indīgs, Latvijā samērā reti ceļmalās, krūmājos, sētmalās.
- krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- pliekanums Pliekanība (1).
- pliekanums Pliekanība (2).
- pliekanums Pliekanība (3).
- urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt.
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt.
- pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- čalot Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība.
- sudrablauva Puma, Amerikas dižkaķu suga, mazāka par leopardu, sarkanīgi pelēkā krāsā.
- zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem.
- sarkanrozā Rozā ar sarkanīgu nokrāsu.
- kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
- rūsens Rūsgans - brūngans, sarkanīgs, ruds (par krāsu).
- mieranai Saderīgi, saskanīgi.
- sapasīgi Saderīgi, saskanīgi.
- sapasīgs Saderīgs, saskanīgs.
- konstitucionāls saistīts ar konstitūciju^1^, tai raksturīgs; saskanīgs ar konstitūciju^1^, tai atbilstošs.
- melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
- acis sarkanas kā raudai saka, ja acs baltums kļuvis sarkans vai varavīksnene ir sarkanīgā krāsā.
- sārtīte sarkanas vai sarkanīgas govs vārds.
- sarķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
- sārķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
- sarķene Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
- sarķis sarkanbrūns, sarkanīgs vērsis.
- sarķis Sarkanbrūns, sarkanīgs zirgs.
- sārķis Sarkanbrūns, sarkanīgs zirgs.
- Ceropis daurica sarkanīgā bezdelīga.
- piesarkanums Sarkanīga nokrāsa.
- Parodia rutilans sarkanīgā parodija.
- Philodendron erubescens sarkanīgais filodendrs.
- sarkane sarkanīgas krāsas govs.
- rozans sarkanīgi brūngans.
- rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- kuksis Sarkanīgi dzeltens zirgs.
- sārtmelns Sarkanīgi melns.
- sarkansalns Sarkanīgi pelēks, sarkanīgi sirms.
- šilkans Sarkanīgi spīguļojošs.
- zirdzeņi Sarkanīgi, negaršīgi kartupeļi.
- rudāzis sarkanīgs buks^1^ (1).
- sarkanbullis sarkanīgs bullis.
- vitelorubīns Sarkanīgs pigments olas dzeltenumā.
- sarcis Sarkanīgs zirgs.
- rūsans Sarkanīgs, brūnsarkans.
- sarkulens sarkanīgs, iesarkans, ruds.
- sārtnējs sarkanīgs, rozīgs.
- sarkains sarkanīgs, ruds.
- sarks Sarkanīgs, sārts, iesarkans.
- rudaļa sarkanīgs.
- rūkans Sarkanīgs.
- silkans Sarkanīgs.
- Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka.
- rūkains Sarkanmatains; sarkanīgs.
- vara krāsas, arī vara krāsā sarkans, sarkanīgs vai sarkani brūns.
- ruminēt sārtināt (krāsot sarkanīgu).
- sārtīties sārtoties, kļūt sarkanīgam.
- harmonēt Saskanēt, būt saskanīgam, samērīgam.
- tērzēšana Saskanīga, omulīga sarunāšanās, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
- vienādai Saskanīgi bez pretrunām.
- sadejot Saskanīgi dejot kopā (ar kādu).
- sadziedāt Saskanīgi dziedāt kopā (ar kādu).
- tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
- accordante Saskanīgi.
- harmonisks Saskanīgs, samērīgs; tāds, kurā nav pretrunu.
- konkordants Saskanīgs.
- štimmīgs Saskanīgs.
- sadarīgai Saticīgi, saskanīgi.
- izdzert Savienojumā "izdzerta balss": neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka kopīgā darbībā iegūst prasmi šo darbību saskanīgi veikt.
- protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga.
- porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā.
- kociņš Sitaminstruments, skanīgu kociņu pāris ritma un koloristisku efektu atskaņošanai.
- sudrabskaņa Skanīga, tīra skaņa.
- žibuļi Skanīgas krelles.
- gavilēt Skanīgi dziedāt (par putniem).
- trallināt Skanīgi dziedāt (par putniem).
- sonore Skanīgi, pilnskanīgi, sonori.
- sonoramente Skanīgi, skaļi.
- sonoro Skanīgi, skaļi.
- sonante Skanīgi.
- spalži Skanīgi.
- skaņš Skanīgs (2); arī skaļš (1).
- zvanīgs Skanīgs (2).
- sonors Skanīgs (piemēram, par balsi, tembru).
- braukšku Skanīgs sitiens.
- klaudzis Skanīgs vārds.
- metālisks Skanīgs, ass (par skaņu).
- skaidrs Skanīgs, bez trokšņa elementiem (par skaņām).
- spodrs Skanīgs, dzidrs (par skaņu).
- svaigs Skanīgs, dzidrs, tīrs (par skaņu).
- sidrabains Skanīgs, samērā augsts (par skaņu).
- sudrabains Skanīgs, samērā augsts (par skaņu).
- skalbs Skanīgs, skaidrs.
- pilnmutīgs skanīgs, skaļš (par balsi, smiekliem)
- skārdīgs Skanīgs, skaļš.
- sudrabskanīgs Skanīgs, tīrs (par skaņu); sudrabains.
- zvārdzīgs Skanīgs.
- skanība Skanīgums (1).
- skanība Skanīgums (2).
- skanība Skanīgums (3).
- skanums Skaņa, skanīgums.
- sonoritāte Skaņas pazīme, kas izpaužas kā vienas valodas skaņas relatīvi lielāks skanīgums salīdzinājumā ar citām skaņām vienādos apstākļos; skanīgums.
- mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus.
- sastrādāties Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt.
- borderterjers Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, alu dzīvnieku medībām, ūdram līdzīga galva, īss, raupjš apmatojums, sarkanīga krāsa.
- andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
- rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
- eksobazīdija šīs rindas dzimta ("Exobasidiaceae"), sēnēm nav augļķermeņa, bazīdijas ar bazīdijsporām veidojas tieši uz micēlija, obligāti ziedaugu parazīti, Latvijā parazitē uz ēriku dzimtas augiem un veido sarkanīgus uzblīdumus.
- sarkanbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkanbārdis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkansejains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga seja.
- sarkanmatains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sarkanmatis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sarkanacains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- sarkangalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanīgs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- sārtvaidzis tāds (priekšmets, parasti apaļīgs), kam ir sarkanīga krāsa, vai šādas krāsas laukumi.
- skaņš Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- rudkājis Tāds, kam ir sarkanīgas vai brūnas kājas.
- sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
- aizsmakt Tāds, kam nav skanīguma; tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
- nedzīvs Tāds, kam nav spilgtuma, spožuma (par gaismu, krāsu); tāds, kam nav skanīguma (par skaņu).
- tīrs Tāds, kas atbilst noteiktiem, vēlamajiem raksturojumiem (par skaņu, skaņdarba atskaņojumu); arī skanīgs (2).
- sintonisks Tāds, kas attiecas uz līdzsvarotu personības tipu, kas, pretstatā shizoidālajam tipam, ir saskanīgs domās, jūtās un rīcībā.
- saderīgs Tāds, kas ir savstarpēji saskanīgs, tāds, kas ir izmantojams kopā (ar ko).
- skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
- pilnskanīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas saskanīgā daudzveidībā, daudzpusībā.
- skaņš Tāds, kas rada skanīgas, arī skaļas skaņas; arī skanīgs (1).
- nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
- skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- šūpotnis Tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- rezultātu salīdzināmība testēšanas procesa īpašība, kas raksturo spēju iegūt saskanīgus rezultātus, testējot vienu un to pašu ierīci vai sistēmu ar dažādiem testēšanas līdzekļiem.
- lūsas Troksnis, kas rodas neskanīgiem priekšmetiem krītot vai vienam pret otru dauzoties.
- sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs); šī koka koksne.
- kastaņkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu niansi.
- kaparkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu nokrāsu.
- kastaņbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu niansi.
- varabrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu); kaparbrūns.
- kaparbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
- tumšruds Tumšsarkanīgi brūns, tumši brūns.
- Mozie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums latgaliski.
- Mazie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums.
- piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas.
- sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- liekvārds Vārds, kas neko nenozīmē, bet kuru var iespraust runā labskanības dēļ, lai atstātu gudrāku iespaidu.
- klidzināt Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- daiļskanība Vispārināta īpašība --> daiļskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība; eifonija.
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (1).
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (2).
- pieskanīgums Vispārināta īpašība --> pieskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnskanība Vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnskanība Vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (1).
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (2).
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanība (3).
- sarkanīgums Vispārināta īpašība --> sarkanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (1).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (2).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (3).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaņums Vispārināta īpašība --> skaņš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skanīgums (2); arī skaļums (1).
- skaņums Vispārināta īpašība --> skaņš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skanīgums (1).
- tālskanīgums Vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanība.
- tālskanība Vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanīgums.
- tīrskanīgums Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrskanība.
- tīrskanība Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valkanums Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme; valkanība.
- miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta.
- tumšs Zems, arī neskanīgs (par skaņu).
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis.
kanī citās vārdnīcās:
MEV