piepasīgs
Lietojuma biežums :
piepasīgs īpašības vārds; žargonisms
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | piepasīgs | piepasīgi |
Ģen. | piepasīga | piepasīgu |
Dat. | piepasīgam | piepasīgiem |
Akuz. | piepasīgu | piepasīgus |
Lok. | piepasīgā | piepasīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
piepasīga | piepasīgas |
piepasīgas | piepasīgu |
piepasīgai | piepasīgām |
piepasīgu | piepasīgas |
piepasīgā | piepasīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | piepasīgais | piepasīgie |
Ģen. | piepasīgā | piepasīgo |
Dat. | piepasīgajam | piepasīgajiem |
Akuz. | piepasīgo | piepasīgos |
Lok. | piepasīgajā | piepasīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
piepasīgā | piepasīgās |
piepasīgās | piepasīgo |
piepasīgajai | piepasīgajām |
piepasīgo | piepasīgās |
piepasīgajā | piepasīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Piemērots; saskanīgs.
Saistītās nozīmespieskanīgs, piemērīgs, piederīgs, piedabīgs.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
piedabīgs1 — Piemērots.
piederīgs1 — Piemērots, atbilstošs.
piedienīgs1 — Piemērots (2), atbilstošs.
pielīdzīgs1 — Piemērots.
piemērīgs1 — Tāds, kas atbilst (kam) pēc kādām normām, nosacījumiem.
piemērots2 — Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos).
pieskanīgs1 — Atbilstošs, piemērots.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad maliņas piešūtas, variet izskaistināt kleitiņu ar kādu piepasīga auduma " brošiņu"!