Paplašinātā meklēšana
Meklējam kājot.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (200):
- aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- aizdukņīt Aizdzīt dunkājot.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot.
- izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
- nosukāt Atpoguļot (linus); sukājot nodalīt (pakulas).
- ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris.
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
- izbraukāt Braukājot izvingrināt.
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu).
- aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz).
- nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
- puslēkšus Daļēji lēkājot, palēkdamies.
- apsukāt Daļēji nosukāt, izsukāt (linus, kaņepājus); sukājot atdalīt (daļu pakulu).
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
- piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
- uzdunkāt Dunkājot pamodināt.
- uzieskāt Ieskājot atrast (utis).
- apieska Ieskājoties atrastais.
- slotāt Iet, kājot.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- apkakāt Kakājot aptraipīt.
- apkakāties Kakājot aptraipīties.
- dēnēt Kļūt plānākam valkājot (par apģērbu, apaviem).
- villāt Kost, knābt u. tml., piemēram, jaucot, plūkājot (apmatojumu, apspalvojumu).
- atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
- atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
- izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- aizsmādēt Ķengājot, zākājot, meklējot vainas, dabūt prom (aizvākt).
- sačūpstināt Laizot un sūkājot apēst.
- jukš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- jūkš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- jukšu Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- aizgānīt Lamājoties, zākājot patriekt, aizdzīt.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aizlēkāt Lēkājot attālināties; lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā).
- dalakstīt Lēkājot nogurt.
- nosalakstīties Lēkājot nogurt.
- nolakstīt Lēkājot nokļūt.
- aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlakstīt Lēkājot pārvirzīties.
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- salēkāt Lēkājot saspaidīt, saspiest.
- nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- limpatu Lēkājot, ar palēcieniem; limpadu.
- limpadu Lēkājot, ar palēcieniem.
- spriņģu Lēkšus, lēkājot.
- uzļepāt Lēnām lēkājot, virzītes augšā.
- tizlā vālodze lieto apsaukājoties.
- šķidrbiksa lieto apsaukājoties.
- šķidrbiksis lieto apsaukājoties.
- ola Lieto apsaukājoties.
- tomāts Lieto apsaukājoties.
- ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu.
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- linu sauja linus sukājot, saujā saņemtie lini.
- ļampata Ļimpata ļampata - lēkājot, ar palēcieniem.
- ļimpata Ļimpata ļampata - lēkājot, ar palēcieniem.
- atspoles diplomātija neatkarīga starpnieka centieni panākt kompromisa risinājumu starp karojošām pusēm, nemitīgi braukājot no vienas puses pie otras.
- lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi.
- lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi.
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- sadrāzt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
- sadrelēt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
- samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
- noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
- Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā.
- aptvarstīt Nogludināt visapkārt, applūkājot visu, kas nokarājas.
- nobraukāties Nogurt braukājot šurp un turp, arī nonākt līdz spēku izsīkumam.
- pa lielam nokārtoties kakājot.
- saparzāt Nosmulēt (drēbes, valkājot).
- noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
- noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- apzākāt Nozākāt, zākājot nomelnot.
- aizdunckāt Padzīt dunkājot, aiztrenkt.
- aizdukāt Padzīt dunkājot.
- aizdunkāt Padzīt dunkājot.
- smalkpakulas Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
- smalkpakuli Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli.
- pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci.
- pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- savillot Plēšoties sakost, saknābāt u. tml., izplūkājot, izjaucot apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvniekiem).
- noplūkāt Plūkājot atdalīt (no kā).
- noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
- atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
- atplūkāt Plūkājot dabūt vaļā.
- izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku.
- saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplūkāt Plūkājot sadalīt, sasmalcināt.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
- galpakulas Rupjās pakulas, ko linus sukājot, nosukā vispirms.
- garpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms; galpakuli.
- galpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms.
- čūpstināt Skaļi sūkāt; radīt ar lūpām troksni, kāds rodas (ko) sūkājot.
- trenkāties Skraidelēt, parasti, ko trenkājot.
- izstīvēties Stiepjot, velkot, arī valkājot kļūt garākam, platākam; izstiepties.
- piesukāt Sukājot (linus) sagatavot tos pietiekami, daudz.
- iečūpstināt Sūkājot (nedaudz) ieēst.
- uzsukāt Sukājot (pakulas, linus) pārsniegt noteiktu daudzumu.
- izsūkāt Sūkājot apēst (piemēram, konfekti).
- sasluksnīt Sūkājot apēst.
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ (matus).
- iesukāt Sukājot ieveidot (piemēram, matus).
- izsūkāt Sūkājot izsūkt.
- izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
- sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
- sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
- izsukāt Sukājot izveidot (piemēram, matos celiņu).
- uzsukāt Sukājot linus pārsniegt saskaņoto svaru.
- atsukāt Sukājot linus, panākt, ka (kas) atdalās no tiem.
- nosūkāt Sūkājot noēst.
- sasūkāt Sūkājot nolaizīt, noēst.
- nosūkāt Sūkājot nolaizīt.
- nosukāt Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes).
- nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
- nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
- atsukāt Sukājot panākt, ka (mati) ieņem noteiktu stāvokli.
- pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes).
- pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
- piesukāt Sukājot pieglaust, pielīdzināt.
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- pārsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
- nosukāties Sukājot sakārtot sev matus.
- uzsukāt Sukājot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu.
- sasūkāt Sūkājot sasniegt.
- atsasukāties Sukājot tikt atdalītam (par pakulām).
- izšļūkāt Šļūkājot izbojāt.
- pašļūkāt Šļūkājot pavirzīties.
- piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
- sašļūkāt Šļūkājot samīdīt, saplacināt (zāli, labību).
- sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
- šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot.
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
- atsukas Tas, kas atbirst, sukājot (ko).
- izsukas Tas, kas izbirst, sukājot (parasti linus).
- aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās); tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
- patekāt Tekājot pavirzīties.
- zešķēt Traipīt (parasti valkājot).
- zešķēties Traipīties (parasti valkājot, lietojot).
- uzampļoties Trakulīgi lēkājot vai skraidot uz kaut kā nokļūt.
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- ietrenkāt Trenkājot iebaidīt.
- ietrenkāt Trenkājot iedzīt (kur iekšā dzīvniekus).
- iztrenkāt Trenkājot izklīdināt (dzīvniekus).
- notrankāt Trenkājot nogurdināt.
- satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pārtrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni).
- noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst.
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
- nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus).
- izvalkāt Valkājot nolietot (drēbes, apavus); novalkāt.
- saplošāt valkājot noplēst, savalkāt.
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem.
- noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
- ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus).
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
- šļaukt Valkāt, valkājot apbružāt.
- nesties Valkāties; valkājot kļūt plānākam, cauram.
- bukņīt kopā viegli pagrūžot, dunkājot panākt, ka virzās, novietojas (kopā, ciešāk).
- diloties Viscaur nonēsāties ilgstoši valkājot.
- nozākāt Zākājot nopelt.
kājot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV