Paplašinātā meklēšana
Meklējam izbraukt.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (198):
- aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
- izairēt Airējot izbraukt.
- aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
- aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
- aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
- aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
- aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizklabināties Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
- aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
- aizmuļļāties Aizbraukt ar pūlēm.
- aizšķūtēties Aizbraukt ar pūlēm.
- aizšļūkt Aizbraukt ar ragavām.
- aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
- aizcīkstēt Aizbraukt čīkstot.
- aizdārdzēt Aizbraukt grabot, dārdot.
- aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
- aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
- aizķellāties Aizbraukt pa dubļainu ceļu.
- aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
- aizblārkšķēt Aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu.
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
- aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
- aiztecināt Aizbraukt sīkiem rikšiem.
- zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
- aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem.
- aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt.
- aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem.
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
- aizjādīties Aizbraukt; aiziet.
- aizpukšķināt Aizbraukt.
- aizripināt Aizbraukt.
- aizvagot Aizbraukt.
- aizvažāt Aizbraukt.
- aizvažot Aizbraukt.
- mahnuķ Aizbraukt.
- nobraukties Aizbraukt.
- aizreizot Aizceļot, aizbraukt.
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
- aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
- aizajaukties Aiziet, aizbraukt.
- aiztriept Aiziet, aizbraukt.
- aiztrakāt Aiziet, arī aizbraukt.
- aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
- aizmočīt Aiziet; aizbraukt.
- aizpirst Aiziet; aizbraukt.
- aizpisties Aiziet; aizbraukt.
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- nodīdelēt Aizvest, aizbraukt.
- aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
- izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
- aizakulties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
- izstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet.
- izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
- aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
- aizdragāt Ātri aizbraukt.
- aizkrēst Ātri aizbraukt.
- aizplēst Ātri aizbraukt.
- aizvālēt Ātri aizbraukt.
- aizvilnīt Ātri aizbraukt.
- aizvārīties Ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
- aizalaisties Ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
- aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt.
- izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
- izvārīt Ātri iziet, izbraukt u. tml.
- izvārīties Ātri iziet, izbraukt u. tml.
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom.
- izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
- izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
- grepains Bedrains, izbraukts.
- grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts.
- groba Bedre, izbraukta ratu sliede.
- parkas Bedres izbrauktā ceļā.
- penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu.
- maule Ceļā dziļi izbraukta gramba.
- grebe Ceļā izbraukta bedre.
- grepe Ceļā izbraukta bedre.
- dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
- dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
- iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru.
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
- izbraucams Divd. --> izbraukt.
- rekains Dobuļains, izbraukts.
- rēkains Dobuļains, izbraukts.
- aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt.
- sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā.
- greba Grebe - ceļā izbraukta bedre.
- aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi.
- braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
- iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- rakains ceļš izbraukts, grambains ceļš.
- ritaveņas izbraukts, grambains ceļš.
- izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
- izašķetināties Iziet, izbraukt.
- izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt.
- oļļāt Izmīdīt, izbraukt.
- izkučerēt Izvadīt (pajūgu); izbraukt.
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā.
- ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- izlavēt Lavējot izbraukt.
- aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizčunčināt Lēnām aizbraukt; aiziet.
- aizčakstināt Lēnām aizbraukt.
- aizčubināt Lēnām aizbraukt.
- aizdripināt Lēnām aizbraukt.
- aizlunkāt Lēnām aizbraukt.
- izvilkties Lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizklampāt Lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt.
- aiztrikšināt Lēni aizbraukt.
- aizurgāties Lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu).
- izurgāties Lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu).
- izkleberēt Lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt.
- aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
- aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
- izklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
- izklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
- izklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
- iztoškāties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- iztostīties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- iznūžāties Lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
- aizkarsēt Ļoti ātri aizbraukt.
- aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
- aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
- aizsaut Ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
- aizvārīt Ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt.
- izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
- aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
- kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
- kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts.
- sklandains nelīdzens, grambains, izbraukts (ceļš).
- gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
- izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt.
- neizbraucams Nolieguma divdabis --> izbraukt.
- dangot Padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu).
- bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba.
- gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml).
- izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- izbraukums Paveikta darbība --> izbraukt (2).
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
- aizpīpināt Pīpinot aizskriet, aizbraukt.
- aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu).
- izpokšināt Pukšķinot izbraukt.
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices.
- izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas.
- race Rise - riteņu izbrauktā grope ceļā; raka; rice.
- races Riteņu izbrauktas gropes ceļā.
- pasklandains Sasalis un izbraukts (ceļš).
- aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
- aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
- aizdzīties Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
- izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
- nosadrāzties Strauji, ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
- grambains Tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains.
- iztarkšķēt Tarkšķot izbraukt.
- iztarkšēt Tarkšot izbraukt.
- aiztirkšināt Tirkšķinot aizbraukt.
- braucamība transportlīdzekļa spēja braukt izbraukt (pa ceļu, taku, upi).
- notrakāt Trokšņaini aizbraukt (kur).
- aizbrazdinēt Trokšņojot aizbraukt prom.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- izmalt Viscaur izbraukt (8), izdangāt.
izbraukt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV