Paplašinātā meklēšana
Meklējam iecelt.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (148):
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
- sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
- uzkūļāties Ar grūtībām piecelties.
- uzkūlināties Ar grūtībām piecelties.
- uzkūļināties Ar grūtībām piecelties.
- uzgorīties Ar grūtībām, negribīgi piecelties.
- uzspirināties Ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties.
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
- iedimīt Ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu).
- ekstraordinārs ārštata vai speciāli iecelts, norīkots
- sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties).
- celties augšā atmosties no miega un piecelties.
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2).
- tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- kūkņāties Censties piecelties.
- tosīties Cilāties, mēģināt piecelties.
- investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.).
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- pacelties Daļēji piecelties, uzcelties.
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps.
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs.
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus.
- iečuksnīt Iedabūt, iecelt, iebāzt, iepakot.
- izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
- lobijs Indivīds vai personu grupa (lielu firmu, citu valstu dažādu politisku, ekonomisku un finansiālu grupējumu pārstāvji), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- svaidīt Izraudzīt un iecelt.
- bajī Karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs. Bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu. Bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā.
- zendgrāfs Kārļa Lielā ik gadus ieceltas divi personas, garīga un pasaulīga, apgabalu pārvaldīšanai.
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
- posadņiks Kņaza iecelts pārvaldnieks pagastos vai pilsētās Senkrievijā 10.-11. gs.
- Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
- Lao-Dzi Ķīniešu mitoloģijā - leģendārais daoisma pamatlicējs un grāmatas "Daodedziņ" autors, ap 550. g. p. m. ē. iecelts dievu kārtā.
- ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
- izkužināties Lēnām piecelties.
- izkužņāties Lēnām piecelties.
- izkūžņāties Lēnām piecelties.
- izkužņīties Lēnām piecelties.
- uzkūņāties Lēnām, ar grūtībām piecelties, uzcelties.
- uzkūņoties Lēnām, ar grūtībām piecelties, uzcelties.
- pietrausties Lēnām, parasti ar grūtībām, piecelties (kājās, arī sēdus).
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
- lobists Lielas firmas, citas valsts politiska, ekonomiska vai finansiāla grupējuma pārstāvis (aģents), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
- piecelt Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
- piecelt Likt (kādam) piecelties.
- pacelt (biežāk piecelt) kājās likt piecelties, panākt, ka pieceļas.
- celt kājās Likt piecelties.
- uzsprāgt Ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus).
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam.
- kūksnīties Mēģināt piecelties.
- iecelties Nejauši (nepareizi) iecelt.
- kukņāties Nesekmīgi pūlēties piecelties.
- ananastāzija Nespēja piecelties no sēdus stāvokļa aiz gribas trūkuma vai aiz sāpēm, kas savienotas ar bailēm.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts no miega, piecelts.
- nolikt Norīkot darbā (parasti pie kādas ierīces, mašīnas, arī kāda pasākuma veikšanai); iecelt (amatā).
- nozīmāt Norīkot, iecelt (par ko).
- nozīmēt Norīkot, iecelt (par ko).
- staknīties Nostāties uz savām kājām, izcelties, piecelties (pēc atveseļošanās).
- pārstāvētie Noteikta iedzīvotāju grupa, kas kādu ievēlētu vai ieceltu amatpersonu uzskata par savu pārstāvi, kurš jūt atbildību pret viņiem.
- konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības.
- tīmēt Nozīmēt, iecelt (amatā).
- upā Opā - lieto kā pamudinājumu piecelties.
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- uzramsties Pacelties, piecelties.
- stakrīt Palīdzēt piecelties uz kājām (par jaundzimušu teļu).
- uzgumzīt Pamodināt, piecelt.
- uzbakarēties Pamosties un piecelties no gultas.
- uzlēkt Parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
- iegnozīt Pēc vairākiem mēģinājumiem iecelt (kaut ko smagu).
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
- pietrūkties Pēkšņi un strauji piecelties (parasti kājās, sēdus).
- valsts ierēdnis persona, kas ir nokārtojusi valsts civildienests ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un uz noteiktu vai nenoteiktu laiku iecelta kādā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā minētajiem ierēdņu amatiem.
- piesliet kājās piecelt (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- dacelt Piecelt (pie kā).
- uzsliet Piecelt ar grūtībām kājās (cilvēku vai dzīvnieku).
- pacelt Piecelt, uzcelt kājās, sēdus u. tml.
- sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
- pieslieties Piecelties (parasti no sēdus vai guļus stāvokļa).
- pierausties Piecelties (parasti smagnēji).
- izacelties Piecelties no guļas vietas.
- pasacilāties Piecelties pēc slimības.
- uzslieties Piecelties sēdus, arī pussēdus (no guļus stāvokļa).
- uzslieties Piecelties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- uzrausties Piecelties, parasti ar grūtībām.
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- sasacelties Piecelties, parasti pēc pamošanās (par vairākiem, daudziem).
- izcelties Piecelties, uzcelties (no gultas).
- pacelties Piecelties, uzcelties kājās (no kā); piecelties sēdus, pussēdus u. tml.
- pacelties kājās piecelties.
- stūrēties augšā piecelties.
- iecilāties Piecelties.
- piesacelties Piecelties.
- uzstutēties Piecelties.
- uztikt Piecelties.
- uzstūkāt Piespiest piecelties.
- dienestpersona Publiskas - valsts vai pašvaldības - iestādes darbinieks, kas iecelts vai ievēlēts amatā un to izpilda uz likuma (ne līguma) pamata.
- skrebulēties pūlēties piecelties.
- kondemnācija Romiešu formulārā tiesas procesa institūts (beigudaļa formulā par to, kā pretora uzdevumā rīkoties viņa ieceltajam tiesnesim - notiesāt vai attaisnot atbildētāju).
- iečiknīt Rūpīgi ievietot, iecelt.
- modrīties Sadūšoties, pamosties, atmosties, piecelties.
- sakūksnīties sagatavoties piecelties.
- uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājuma strauji piecelties (kājās, sēdus).
- uzurrināt Saucot "urr! urr!" piecelt (cūkas).
- pielēkt Savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
- prokonsuls Senajā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
- propretors Senajā Romā - bijušais pretors, kas iecelts par provinces pārvaldītāju.
- ašvamedha senindiešu mitoloģijā - sīki aprakstīts mitoloģiska rakstura rituāls ar teiksmainu iedarbības spēku, kas, kā apgalvo upanašidas, spēj iecelt rituāla rīkotāju pasaules valdnieka godā un gāzt Indru no debesu troņa.
- nobilitēt Slavināt, cildināt, iecelt muižnieku kārtā.
- tazikinēzija Slimīga nosliece piecelties un staigāt; nespēja nosēdēt.
- ģenerālkapteinis Spānijas karaļa iecelts kādas kolonijas teritorijas pārvaldnieks.
- uzrozīties Staipoties piecelties.
- stāvkājām Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem.
- stāvkājās Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem.
- pietraukt Strauji piecelt.
- uzrauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
- uzšauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
- piesatrūkties Strauji piecelties (no guļas vai sēdus stāvokļa).
- saslieties Strauji piecelties, pacelties (sēdus).
- pietraukties Strauji piecelties.
- uzsperties Strauji piecelties.
- prekonizācija Svinīgs akts, ar ko pāvests slepenā konsistorijas sēdē piešķir amata tiesības jaunieceltam bīskapam.
- uzļodzīties Šūpojoties piecelties.
- jauniecelts Tāds, kas tikko vai nesen ir iecelts (piemēram, kādā amatā).
- čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
- tikt Tiekot ieceltam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- tapt Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- kļūt Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, tapt (par ko).
- administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
- nākt Tikt ieceltam (piemēram, amatā), iegūt (piemēram, slavu, varu).
- genro Tituls, kas Japānā 19. gs. beigās un 20. gs. sakumā bija valdošās šķiras virsotņu pārstāvjiem, uz visu mūžu ieceltiem imperatora padomniekiem.
- palliums uzplecis no baltas vilnas ar melniem krustiem, ko Romas pāvests sūta jaunieceltam bīskapam.
- štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
- nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu.
- pastāvīgā komisija vēlēta vai iecelta oficiālu personu grupa kāda pastāvīga uzdevuma veikšanai.
- komiteja vēlēta vai valsts varas iecelta cilvēku grupa, kas vada kādu valstisku vai sabiedrisku darbību.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- valde vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u.tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- šefeni Viduslaikos tiesas kunga iecelti pastāvīgi tiesas kolēģijas locekļi, kam pēc tiesas priekšsēdētāja aicinājuma vajadzēja atrast sprieduma projektu.
iecelt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV