Paplašinātā meklēšana

Meklējam gals.

Atrasts vārdos (223):

Atrasts vārdu savienojumos (35):

Atrasts skaidrojumos (504):

dzenolis Adatas gals.
dzenols Adatas gals.
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa.
tulis Aira platais (lāpstas) gals.
tullis Aira platais gals, lāpstiņa.
apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa.
apakšgals Apakšējais gals.
lejasgals Apakšējais gals.
lejgalis Apakšējais gals.
zemgalis Apakšējais gals.
kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals.
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
iegalis Apdedzis malkas gals.
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals".
Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
cepelnieks Ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns.
ārgals Ārējais gals.
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū.
šņubis Ass gals.
rags Ass, izliekts (kā) gals.
asgalīgs Ass; tāds, kam ir ass gals.
astagalis Astgals.
astagals Astgals.
astesgals Astgals.
astgalis Astgals.
astigalis Astgals.
astīgalis Astgals.
astigals Astgals.
govs aste atiris troses gals.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti.
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
konsole Atvienojams spārna gals.
kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals.
tops Augšējais (masta, stengas) gals.
augšgals Augšējais gals.
virsums Augšgals, augšdaļa, virsdaļa.
minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals).
baķgals Baķa gals.
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
krūts Baļķa gals, kurā izveidoti ierobi savienošanai (ēkas stūrī).
strupuļs baļķa gals.
rijeklis Barības vada augšgals, rīkle.
epikardija Barības vada lejasgals starp diafragmu un kuņģi.
kriška Beigas, cauri, gals.
pizdohen Beigas, nelabs gals.
pizģec Beigas, nelabs gals.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
ūzugals Bikšu staras gals.
birzgals Birzs gals.
roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
toptimberss Brangu augšējais gals (uz koka kuģa).
fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu.
celgals Celis, ceļgals.
celkaulgals Celis, ceļgals.
tulms Celms, gals.
ceļagals Ceļgals.
soska Cigaretes gals.
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
cirkātgals Cirvja kāta gals.
Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā.
kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala.
pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
nodega Degoša skala pārogļojies gals.
ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
dēļgals Dēļa gals; nomalis.
galiņš Dem. --> gals.
pirkstgaliņš Dem. --> pirkstgals.
skangaliņš Dem. --> skangals.
sprungaliņš Dem. --> sprungals.
šņūrgalis Desas gals (nosiets ar auklu).
Plosti Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Plostgals" nosaukuma variants.
Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants.
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
vasarasgals Dienvidu gals (celtnei).
kaltrops Divu īsu, asu metāla stienīšu savienojums, kas izveidots tā, ka viens asais gals vienmēr ir vērsts uz augšu; vairāk nekā 2000 gadus izmantots kā ierocis ienaidnieka aizkavēšanai.
apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī).
dongals Dona, klaipa gals.
knibgalis Dona, maizes klaipa gals.
knībgalis Dona, maizes klaipa gals.
knīblis Dona, maizes klaipa gals.
sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
kalpgals Dzīvojamās telpas gals, kur dzīvoja kalpi.
Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru).
Ēlandes dienvidu rags Ēlandes salas dienvidu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
Ēlandes ziemeļu rags Ēlandes salas ziemeļu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
enkurlietas Enkurs, enkurķēde vai enkurtrose (enkurgals) un enkurvinča.
ezargals Ezergals.
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība.
Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers.
Elena ezers ezers Īrijā, Lītrimas grāfistē, dienvidu gals iesniedzas arī Roskomonas grāfistē.
Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers.
Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m.
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers.
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers.
pīķis Gafeles pakaļējais (brīvais) gals.
galdgals Galda gals.
šņucis Galotne; smaile, priekšgals.
finis gals, beigas.
gaisteklis Ganu ceļa gals pie kūts vai laidara vārtiem.
bulstaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
bultaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
bulte Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
sētstarpgals Gatves gals.
stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla.
deguns Graudu, augļu tievākais gals.
bulīt Griezt ar nazi, kuram nodilis gals.
grotbomja noks grotbomja pakaļējais gals.
gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
iegalve Gultas galvas gals; iegalvis.
iegalvis Gultas galvas gals.
vietasgals Gultasgals.
telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti.
raiseklis Iesaiņojuma apsaites gals.
lūvēt līdz iešanai pār štagu iet pie vēja, līdz peldlīdzekļa priekšgals nonāk tieši pret vēju.
ilksgals Ilkss gals.
kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
stumpis Īss kāda garena priekšmeta gals; celms.
ruņģis Īss mieta gals.
kambars istabas neapkurināmais "otrais gals".
galenis Izejošās vārpstas gals, pie kura stiprina kādu detaļu.
pakāte Izkapts asmens gals, kas atrodas pie kāta.
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
soroks Izsmēķis; smēķētas cigaretes gals.
jahtheķis Jahtas pakaļgals.
heķis jahtas vai kuģa pakaļgals.
ahters Jahtas vai kuģa pakaļgals.
bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals.
paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus.
Zaķugols Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķugals" nosaukuma variants.
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē.
kovis Jumta augšējā sānu daļa, jumta augšgals.
jumtgals Jumta kore, jumta gals.
čugumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
čukumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
čukurngals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
čukurnis Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
čukurgals Jumta kores gals.
brods Jumta spāres gals.
antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
noka Jūrniecībā: rājas vai gafetes ārējais gals.
iemava Kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai.
kaigalis Kājgals, kājgalis.
kauba Kalna gals.
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi.
kacēns Kāpostu galviņas serde (kāta gals).
kārtsgals Kārts 1 gals.
purnis Kartupeļa bumbuļa tievākais gals.
oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals.
dona Klaipa gals.
klētsgals Klēts gals.
kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals.
bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
sivergalieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergals" iedzīvotāji.
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā.
rinions Kraniometrisks punkts, šuves lejasgals starp deguna kauliem.
strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
stuperklis Krusti, muguras gals; dibens.
papilla Krūts, pupa gals.
riete krūtsgals (krūts zīžamais gals).
lučuks Krūtsgals, krūts zīžamais gals.
krūšgals Krūtsgals.
baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce).
diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere.
Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
kūtsgals Kūts gals.
bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas.
dūris Ķeksim pierīkots ass gals duršanai.
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
kunis labības kūlīša apakšgals.
resgalis labības kūļa vai linu pēdas apakšējais gals.
tēvītis Laiva, kuģīša purns, priekšgals.
laivasgals Laivas gals.
astrags Laivas pakaļgals.
snāķis Laivas priekšgals, purns.
laukgalis Laukgals.
saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals.
lejgals Lejasgals (1).
lejgals Lejasgals (2).
keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
lemešgals Lemeš gals.
Guandunas pussala Liaodunas pussalas dienvidrietumu gals ("Guandongbandao"), Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība — \~3500 kvadrātkilometru; Kvantuna.
kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu).
zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus; dentāls līdzskanis.
dentāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
alveolārs līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas.
punta Lociņa asais gals, smaile.
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals.
nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt (1).
osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji.
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji.
klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips.
kaņcs maizes klaipa gals.
galinītis Maizes klaipa gals.
kampis Maizes klaipa gals.
ķīmene Maizes klaipa gals.
padoniņa Maizes klaipa gals.
lietusgals Mājas dienvidu gals.
mājasgals Mājas gals; vieta, tuvākā apkārtne mājas galā.
masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai).
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
matgals Mata gals.
apiks Mēles gals, kam ir aktīva loma skaņu veidošanā.
mēlesgals Mēles gals.
mēlgals Mēles gals.
atvars Metāla pūšamo instrumentu platais gals - pretējais piemutnim.
mietsgalis Mieta gals; neliels miets.
cefalostils Muguras stīgas galvasdaļas gals.
aste Murda gals.
kule Murda gals.
silagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" iedzīvotāji.
Silagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukuma variants.
Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski.
Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums.
tiltagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" iedzīvotāji.
Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski.
mumsgals Mūsu mājas gals; mūsu dzīvoklis.
lētum Nāve, gals, bojāeja.
kārtsveida stodere navigācijas zīme, kuras augšgalā piestiprināts attiecīgs apzīmējums, bet otrs gals noenkurots tā, lai stodere vienmēr būtu vertikālā stāvoklī.
dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
stripins Nederīgs valga gals; gabals.
Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals.
buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
atšļuka Nepievērpts dzijas gals auduma velkos.
neiromitors Nerva šķiedras gals, kas pārraida impulsu blakus neirona receptoram.
aucugalnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
aucgalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
reiņugalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Reiņugals" iedzīvotāji.
Muoļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālagals" nosaukums latgaliski.
Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums.
dzīgalis No auduma atdalījies pavediena gals.
bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu.
skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš.
kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals.
knibelis Nogriezts maizes klaipa gals.
sprāgalis nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals.
končiks Nosmēķētas cigaretes gals.
starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m.
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
Kārļi Ogres novada apdzīvotās vietas "Ogresgals" otrs nosaukums.
ogresgalieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ogresgals" iedzīvotāji.
Ogermuende Ogresgals.
šapka Olas resnais gals.
ostgals Ostas gals.
viņgals Otrais, pretējais gals.
otrgals Otrs, cits gals.
apciems Pagasta gals, kas sastāvēja no dažiem ciemiem.
pagrabgals Pagraba gals; vieta, tuvākā apkārtne pie pagraba gala.
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals.
pakaļšgals Pakaļgals.
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
kakumināls Par skaņu - tāds, kura izrunā mēles gals skar cietās aukslējas.
noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
nužgums Pastalas purngals.
nužinājums Pastalas purngals.
uzpurnis Pastalas purngals.
ūzpurnis Pastalas purngals.
purslas Pats purna gals ar lūpām, arī lūpas (dažkārt nicināmā nozīmē).
dziemulis Pauris, kalna gals.
āķgalnieki Pāvilostas pilsētciemata (agrāk - "Āķgals") iedzīvotāji.
diferents peldlīdzekļa galu novirze vertikālajā plaknē, ko izraisa peldlīdzekļa rotācija ap horizontālo šķērsasi; galsvere.
klanīšanās Peldlīdzekļa gareniskās (rotācijas) svārstības ap šķērsasi, kuru rezultātā mainās galsvere (diferents).
kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals.
vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass.
durugals Piedurknes gals (bez aproces).
dūrgals Piedurknes gals.
rokgals Piedurknes gals.
limāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni.
livāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni.
steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs).
Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms.
Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms.
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms.
pirkstgals Pirksta (1) gals.
atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta.
platgātheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
spoguļheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa.
vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā.
tymsuo ustoba pretistaba, kambaris, "otrais gals" dzīvojamā mājā, ko izmanto kā klēti; logu vietā aizbīdāms dēlis.
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
purns Priekšgals (transportlīdzeklim).
forgals Priekšgals.
namgals Priekšnama gals, virtuve, mājas gals.
priekšvadņa galva priekšvadņa augšējais gals.
radze profilēts stienītis riepas protektorā, kura gals ir izvirzīts virs protektora virsmas un uzlabo riepas saķeri ar ceļa virsmu
pursla purna gals ar vienu no lūpām.
purns Purngals (1, 2).
pirkstgals Purngals (apavam).
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži.
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu.
slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
L-antena Radioviļņu uztveršanai vai raidīšanai lietotā horizontālā antena, kuras viens gals iet taisnā leņķī lejup (uz aparātu).
regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals.
rājas noks rājas gals.
vāģpakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
vāģupakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
ķetna Rēdzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā).
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
rēpe Rēps - specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne.
celmgals Resnais gals, resgalis 1.
resgalis Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
boze Resns, lodveidīgs spieķa gals.
baltdūkstilgalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dūkstigals" iedzīvotāji.
Boltais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukuma variants.
Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
dūkstigalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Dūkstigals" iedzīvotāji.
Malnais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukuma variants.
Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
sakstagalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" iedzīvotāji.
Sakstagols Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" nosaukuma variants.
rijasgals Rijas gals; vieta, tuvākā apkārtne pie rijas gala.
kaklgals Rīkles gals.
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
raži rugāji, rudzu kūļa apakšējais gals.
dubengals Rungas gals.
kaps Sabrukums, iznīcība; beigas, gals.
bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals.
stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
stunda ir situsi saka, ja ir pienācis brīdis, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, kaut kam, ja ir pienācis kā gals, beigu posms.
čavans Saknes gals.
Saketygal Sakstagals.
Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā.
maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
knuģis Seglu priekšgals jeb purns.
dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā.
zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
kamans Sijas resnais gals.
kamāns Sijas resnais gals.
striglis Skabarga; strigals.
skangalds skala gabals, skangals.
skalgans Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš; skangals.
skangala Skals, skala gals.
skaigals Skangals, skals.
skalgals Skangals, skals.
šķībiski slīpi, tā, ka viens gals augstāk, bet otrs - zemāk.
špice Smaile, virsotne, galotne; priekšgals.
spicums Smails, ass gals.
beņķagals Sola gals.
talons Spaile, stīgu instrumentu lociņa apakšējais gals ar skrūvi astru saspīlējuma regulēšanai.
kakaža Spāres gals, kaba.
spārngals Spārna (1) gals.
spārngals Spārna (3) gals.
buru adata speciāla tērauda adata, kuras acs gals ir tievāks par smailes galu, kas izveidots trīsšķautņains.
puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
rēps Specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne.
spinakera ievilcējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja.
spinakera nolaidējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā un iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja.
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
poga spriguļa kāta gals.
imposts Staba, kolonnas vai sienas gals, kas noder par balstu arkai; arī loga spraislis.
spiega stabules pūšamais gals.
spiga Stabules pūšamais gals.
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd.
nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
orplīne Stipra līne (kaņepāju trose), kuras viens gals piestiprināts pie orpenkura, bet orpējot to ievelk vai ieņem.
varptrose Stipra līne vai trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem.
orptrose Stipra trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem.
epifīze Stobrkaula gals.
stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
dzenuls Svārpsta asais gals.
Arabata strēle šaura, gara jūras ūdeņu uzskalota pussala, atdala Sivašu no Azovas jūras, garums - \~100 km, platums - 270 m - 8 km, dienvidu gals pie Krimas, ziemeļos strēli no kontinenta šķir Geņičeskas šaurums (platums - 80-150 m).
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
šķēpgals Šķēpa gals.
šķūņagals Šķūņa gals; vieta, tuvākā apkārtne pie šķūņa gala.
šķūņgals Šķūņa gals.
Sērkapa Zeme Špicbergenas salas dienvidu gals, uz dienvidiem no Hurnsunntinna.
pārlaidus Tā, ka kā daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
stuburklis Tāds (koks), kam ir nogriezts vai nolauzts gals.
ass Tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts; smails.
ass Tāds, kam gals ir pakāpeniski sašaurināts un nobeidzas ar duršanai piemērotu smaili; tāds, ar ko viegli var durt.
smails Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
garpurnis Tāds, kam ir garš purngals.
ieapaļš Tāds, kam ir noapaļots gals, mala.
smailgalis tāds, kam ir smails gals.
smailgala Tāds, kam ir smails gals.
viengalīgs Tāds, kam ir tikai viens gals.
viengala Tāds, kam tikai viens gals tiek izmantots paredzētajam mērķim.
strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem).
pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
tālgals Tālais gals, attālākais gals.
tāļgals Tālgals.
parte Taļļas gals, kas tek caur blokiem; arī tā taļļas daļa, aiz kuras velk.
falrepe Tauva jeb gals, pa ko nolaisties no kuģa.
buirepa Tērauda trose, kuras viens gals nostiprināts pie stacionāra enkura, bet otrs - pie bojas, kas rāda enkura vietu.
galotne Tievais gals (saknei).
galotne Tievais gals (zaram), kur atrodas augšanas pumpuri.
tievgalis Tievākais (auga daļas, parasti stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
tievgalis Tievākais (priekšmeta, veidojuma) gals.
nokbendzele Tievs, īss gals buru piesiešanai apaļkoku galos.
cēziņš Tievs, īss gals takelāžas darbiem.
smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
aizars Tīruma gals, ko grāvja vai cita šķēršļa dēļ near gareniski, bet šķērsām.
laukgals Tīruma gals, mala.
torņgals Torņa gals, smaile.
pietauvošanās trose trose vai gals, ar kuru peldlīdzekli piesien.
šlepgals Trose vai tauva, velkamais gals, aiz kura velk velkonis (arī vilcējgals).
vilcējgals Trose vai tauva, velkamais gals, aiz kura velk velkonis.
savācējtrose trose, ar kuru cirsmā sagatavotos kokmateriālus savāc saiņos pirms to treilēšanas vai pievešanas, tās viens gals ir nostiprināts uz traktora vinčas spoles; atkarībā no traktora jaudas un darba tehnoloģijas garums ir 25—50 m, diametrs 15—25 mm.
pamatgals Troses gals, kas piestiprināts pie ceļamā vai velkamā priekšmeta.
tamps Troses vai virves gals; arī īss gals.
ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī.
ūkiņš Ūka, rīkles gals.
piegrīve Upes lejas gals.
nīcgals Upes lejgals; nīca.
nīca Upes lejgals; zema vieta.
lielās bungas uz pamatnes vertikāli novietotas bungas, ko spēlē ar koka vālīti, kuras gals apvilkts ar tūbu vai gumiju.
vagasgals Vagas gals.
virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam).
diengalis Vecs cilvēks vai ēka, kuru dienām tuvojas gals.
vērgale Vērbaļķa (dziedra) gals.
trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas.
nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; naža gals.
naža gals vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; nažgals.
spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
dārzagals Vieta dārza galā; dārza gals.
dārzgals Vieta dārza galā; dārza gals.
puragals Vieta purva galā; purva gals.
purvagals Vieta purva galā; purva gals.
ceļgals Vieta, kur ceļš sazarojas un iegriežas (piemēram, kādā saimniecībā) vai nogriežas (uz kādu citu ceļu); ceļa gals.
velkošais cilindrs vinčas spole, uz kuras tinas velkamais gals.
virsgals Virsējais, augšējais gals; arī augšgals.
virsgalis Virsgals.
tops Virsotne; augstākais līmenis; ievērības kalngals.
gals Virve, tauva, trose, kuras pamatgals ir piestiprināts uz kuģa, bet otrs gals brīvs, ostā to var izmantot kuģa nostiprināšanai piestātnē.
grigala Virves gals.
beigas Visattālākā vieta (telpai); gals (virknei).
sumpurnes Vīzes, kurām lūka gals purnā ieliekts uz iekšu u iestiprināts pinumā.
bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis).
zargals Zara gals.
knurga Zaraina nūja, kuras viens gals ir resnāks par otru; elastīga nūja.
nurga Zarains kociņš, kura viens galsi resnāks nekā otrs.
Kadlurs zemesrags Ņorvēģu jūrā, Fēru salu ziemeļos, Kalsojas salas ziemeļu gals.
Aņivas rags zemesrags Sahalīnas dienvidaustrumos (_Aniva, mys_), Toņinoaņivska pussalas dienvidu gals.
ziemasgals Ziemeļu gals (celtnei).
zodagals Zoda gals.
frašegirds Zoroastrismā šīs pasaules gals, tiesas diena.
flašegirds Zoroastrismā šīs pasaules gals, Tiesas Diena.
Āzene Zunda attekas (Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu) augšgals, platums - 40-50 m, pār to 2 tilti, kas savieno Ķīpsalu ar Daugavgrīvas ielu.
glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
dorķis Zvejas laivas pakaļgals, kur stūrmanis sēž.
aste Zvejas rīka - āmja gals.
rinuksis Zvejas tīkla gals.
čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.

gals citās vārdnīcās:

MLVV

gals

LLVV

gals

MEV

gals