Paplašinātā meklēšana

Meklējam gals.

Atrasts vārdos (223):

Atrasts vārdu savienojumos (31):

Atrasts skaidrojumos (511):

dzenolis Adatas gals
dzenols Adatas gals
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
tulis Aira platais (lāpstas) gals
tullis Aira platais gals, lāpstiņa
apakšgals Apakšējais gals
lejasgals Apakšējais gals
lejgalis Apakšējais gals
zemgalis Apakšējais gals
apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa
kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals
iegalis Apdedzis malkas gals
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
cepelnieks ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns
ārgals Ārējais gals
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū
šņubis Ass gals
rags Ass, izliekts (kā) gals
asgalīgs Ass; tāds, kam ir ass gals
astagalis Astgals
astagals Astgals
astesgals Astgals
astgalis Astgals
astigalis Astgals
astīgalis Astgals
astigals Astgals
govs aste atiris troses gals
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens)
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris
mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
konsole Atvienojams spārna gals
kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals
tops Augšējais (masta, stengas) gals
augšgals Augšējais gals
virsums Augšgals, augšdaļa, virsdaļa
minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals)
baķgals Baķa gals
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē
strupuļs baļķa gals
krūts Baļķa gals, kurā izveidoti ierobi savienošanai (ēkas stūrī)
rijeklis Barības vada augšgals, rīkle
epikardija Barības vada lejasgals starp diafragmu un kuņģi
kriška Beigas, cauri, gals
pizdohens beigas, nelabs gals
pizdohen Beigas, nelabs gals
pizģec Beigas, nelabs gals
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals
ūzugals Bikšu staras gals
birzgals Birzs gals
roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai)
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
toptimberss Brangu augšējais gals (uz koka kuģa)
fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu
celgals Celis, ceļgals
celkaulgals Celis, ceļgals
tulms Celms, gals
ceļagals Ceļgals
soska Cigaretes gals
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam
cirkātgals Cirvja kāta gals
Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala
pagaļgals daļēji sadegušas pagales gals
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens
samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē
nodega Degoša skala pārogļojies gals
ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
dēļgals Dēļa gals; nomalis
galiņš dem. --> gals
pirkstgaliņš dem. --> pirkstgals
skangaliņš dem. --> skangals
sprungaliņš dem. --> sprungals
šņūrgalis Desas gals (nosiets ar auklu)
Plosti Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Plostgals" nosaukuma variants
Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums
vasarasgals Dienvidu gals (celtnei)
kaltrops Divu īsu, asu metāla stienīšu savienojums, kas izveidots tā, ka viens asais gals vienmēr ir vērsts uz augšu; vairāk nekā 2000 gadus izmantots kā ierocis ienaidnieka aizkavēšanai
apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī)
dongals Dona, klaipa gals
knibgalis Dona, maizes klaipa gals
knībgalis Dona, maizes klaipa gals
knīblis Dona, maizes klaipa gals
sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals
zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu
stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals
stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals
kalpgals Dzīvojamās telpas gals, kur dzīvoja kalpi
Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru)
Ēlandes dienvidu rags Ēlandes salas dienvidu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija
Ēlandes ziemeļu rags Ēlandes salas ziemeļu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija
enkurlietas Enkurs, enkurķēde vai enkurtrose (enkurgals) un enkurvinča
ezargals Ezergals
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers
Elena ezers ezers Īrijā, Lītrimas grāfistē, dienvidu gals iesniedzas arī Roskomonas grāfistē
Atlina ezers ezers Kanādā (_Atlin Lake_), Britu Kolumbijas provinces ziemeļrietumos, ziemeļu gals iesniedzas Jukonas teritorijā, garums - 137 km, platums - 6,44 km
Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers
O ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs un garš, dienvidrietumu gals netālu no Džūras šauruma ziemeļrietumu atzara, garums \~35 km
Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
pīķis Gafeles pakaļējais (brīvais) gals
galdgals Galda gals
šņucis Galotne; smaile, priekšgals
finis gals, beigas
gaisteklis Ganu ceļa gals pie kūts vai laidara vārtiem
bulstaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
bultaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
bulte Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
sētstarpgals Gatves gals
stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla
deguns Graudu, augļu tievākais gals
bulīt Griezt ar nazi, kuram nodilis gals
grotbomja noks grotbomja pakaļējais gals
gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim
iegalvis Gultas galvas gals
iegalve Gultas galvas gals; iegalvis
vietasgals Gultasgals
telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti
raiseklis Iesaiņojuma apsaites gals
lūvēt līdz iešanai pār štagu iet pie vēja, līdz peldlīdzekļa priekšgals nonāk tieši pret vēju
ilksgals Ilkss gals
kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos
Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
stumpis Īss kāda garena priekšmeta gals; celms
ruņģis Īss mieta gals
kambars istabas neapkurināmais "otrais gals"
galenis Izejošās vārpstas gals, pie kura stiprina kādu detaļu
pakāte Izkapts asmens gals, kas atrodas pie kāta
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums
soroks Izsmēķis; smēķētas cigaretes gals
jahtheķis Jahtas pakaļgals
heķis jahtas vai kuģa pakaļgals
ahters Jahtas vai kuģa pakaļgals
bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals
paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus
Zaķugols Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķugals" nosaukuma variants
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē
kovis Jumta augšējā sānu daļa, jumta augšgals
jumtgals Jumta kore, jumta gals
čukurgals Jumta kores gals
čugumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukurngals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukurnis Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
brods Jumta spāres gals
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas
noka Jūrniecībā: rājas vai gafetes ārējais gals
iemava kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai
kaigalis Kājgals, kājgalis
kauba Kalna gals
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma
Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi
kacēns Kāpostu galviņas serde (kāta gals)
kārtsgals Kārts 1 gals
purnis Kartupeļa bumbuļa tievākais gals
oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals
dona Klaipa gals
klētsgals Klēts gals
kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals
bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai
sivergalieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergals" iedzīvotāji
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā
rinions Kraniometrisks punkts, šuves lejasgals starp deguna kauliem
strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem)
Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe
stuperklis Krusti, muguras gals; dibens
papilla Krūts, pupa gals
nipelis krūtsgals
krūšgals Krūtsgals
riete krūtsgals (krūts zīžamais gals)
lučuks Krūtsgals, krūts zīžamais gals
baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce)
diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere
Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka
kūtsgals Kūts gals
bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas
dūris Ķeksim pierīkots ass gals duršanai
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns)
kunis labības kūlīša apakšgals
resgalis labības kūļa vai linu pēdas apakšējais gals
tēvītis Laiva, kuģīša purns, priekšgals
laivasgals Laivas gals
astrags Laivas pakaļgals
snāķis Laivas priekšgals, purns
laukgalis Laukgals
saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals
lejgals Lejasgals (1)
lejgals Lejasgals (2)
keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem
lemešgals Lemeš gals
Guandunas pussala Liaodunas pussalas dienvidrietumu gals ("Guandongbandao"), Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība — \~3500 kvadrātkilometru; Kvantuna
kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu)
dentāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus
zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus; dentāls līdzskanis
alveolārs līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu
muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža
dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas
punta Lociņa asais gals, smaile
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals
nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt (1)
osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski
kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji
kaņcs maizes klaipa gals
galinītis Maizes klaipa gals
kampis Maizes klaipa gals
ķīmene Maizes klaipa gals
padoniņa Maizes klaipa gals
klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips
lietusgals Mājas dienvidu gals
mājasgals Mājas gals; vieta, tuvākā apkārtne mājas galā
masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai)
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja
matgals Mata gals
mēlesgals Mēles gals
mēlgals Mēles gals
apiks Mēles gals, kam ir aktīva loma skaņu veidošanā
atvars Metāla pūšamo instrumentu platais gals - pretējais piemutnim
mietsgalis Mieta gals; neliels miets
cefalostils Muguras stīgas galvasdaļas gals
pirskas kauls mugurkaula apakšējais gals
aste Murda gals
kule Murda gals
silagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" iedzīvotāji
Silagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukuma variants
Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski
Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums
tiltagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" iedzīvotāji
Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski
mumsgals Mūsu mājas gals; mūsu dzīvoklis
lētum Nāve, gals, bojāeja
kārtsveida stodere navigācijas zīme, kuras augšgalā piestiprināts attiecīgs apzīmējums, bet otrs gals noenkurots tā, lai stodere vienmēr būtu vertikālā stāvoklī
dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals
stripins Nederīgs valga gals; gabals
Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals
buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli
buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli
atšļuka Nepievērpts dzijas gals auduma velkos
neiromitors Nerva šķiedras gals, kas pārraida impulsu blakus neirona receptoram
aucugalnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji
aucgalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji
reiņugalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Reiņugals" iedzīvotāji
Muoļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālagals" nosaukums latgaliski
Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums
dzīgalis no auduma atdalījies pavediena gals
bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu
skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš
kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals
knibelis Nogriezts maizes klaipa gals
sprāgalis nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals
končiks Nosmēķētas cigaretes gals
starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai
Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
Kārļi Ogres novada apdzīvotās vietas "Ogresgals" otrs nosaukums
ogresgalieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ogresgals" iedzīvotāji
Ogermuende Ogresgals
šapka Olas resnais gals
ostgals Ostas gals
viņgals Otrais, pretējais gals
otrgals Otrs, cits gals
apciems Pagasta gals, kas sastāvēja no dažiem ciemiem
pagrabgals Pagraba gals; vieta, tuvākā apkārtne pie pagraba gala
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals
pakaļšgals Pakaļgals
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
kakumināls par skaņu - tāds, kura izrunā mēles gals skar cietās aukslējas
noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals
nužgums Pastalas purngals
nužinājums Pastalas purngals
uzpurnis Pastalas purngals
ūzpurnis Pastalas purngals
purslas Pats purna gals ar lūpām, arī lūpas (dažkārt nicināmā nozīmē)
dziemulis Pauris, kalna gals
āķgalnieki Pāvilostas pilsētciemata (agrāk - "Āķgals") iedzīvotāji
diferents peldlīdzekļa galu novirze vertikālajā plaknē, ko izraisa peldlīdzekļa rotācija ap horizontālo šķērsasi; galsvere
klanīšanās Peldlīdzekļa gareniskās (rotācijas) svārstības ap šķērsasi, kuru rezultātā mainās galsvere (diferents)
kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals
vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass
dūrgals Piedurknes gals
rokgals Piedurknes gals
durugals Piedurknes gals (bez aproces)
limāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni
livāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni
steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem
springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs)
Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti
Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms
Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms
pirkstgals Pirksta (1) gals
atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta
platgātheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā
spoguļheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā
akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa
vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā
tymsuo ustoba pretistaba, kambaris, "otrais gals" dzīvojamā mājā, ko izmanto kā klēti; logu vietā aizbīdāms dēlis
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals
forgals Priekšgals
purns Priekšgals (transportlīdzeklim)
namgals Priekšnama gals, virtuve, mājas gals
priekšvadņa galva priekšvadņa augšējais gals
radze profilēts stienītis riepas protektorā, kura gals ir izvirzīts virs protektora virsmas un uzlabo riepas saķeri ar ceļa virsmu
pursla purna gals ar vienu no lūpām
purns Purngals (1, 2)
pirkstgals Purngals (apavam)
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem
Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas
vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu
slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
L-antena Radioviļņu uztveršanai vai raidīšanai lietotā horizontālā antena, kuras viens gals iet taisnā leņķī lejup (uz aparātu)
regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals
rājas noks rājas gals
vāģpakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals
vāģupakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
ķetna Rēdzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā)
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals
rēpe Rēps - specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne
celmgals Resnais gals, resgalis 1
resgalis Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals
boze Resns, lodveidīgs spieķa gals
baltdūkstilgalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dūkstigals" iedzīvotāji
Boltais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukuma variants
Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski
dūkstigalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Dūkstigals" iedzīvotāji
Malnais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukuma variants
Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski
sakstagalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" iedzīvotāji
Sakstagols Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" nosaukuma variants
rijasgals Rijas gals; vieta, tuvākā apkārtne pie rijas gala
kaklgals Rīkles gals
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos
plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
raži rugāji, rudzu kūļa apakšējais gals
dubengals Rungas gals
kaps Sabrukums, iznīcība; beigas, gals
bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals
stunda ir situsi saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms
čavans Saknes gals
Saketygal Sakstagals
Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā
maiss samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs
knuģis Seglu priekšgals jeb purns
dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā
zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals
kamans Sijas resnais gals
kamāns Sijas resnais gals
striglis Skabarga; strigals
skangalds skala gabals, skangals
skalgans Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš; skangals
skangala Skals, skala gals
skunguls skangals, nodeguša skala gals
skaigals Skangals, skals
skalgals Skangals, skals
šķībiski slīpi, tā, ka viens gals augstāk, bet otrs - zemāk
špice Smaile, virsotne, galotne; priekšgals
spicums Smails, ass gals
beņķagals Sola gals
talons Spaile, stīgu instrumentu lociņa apakšējais gals ar skrūvi astru saspīlējuma regulēšanai
kakaža Spāres gals, kaba
spārngals Spārna (1) gals
spārngals Spārna (3) gals
buru adata speciāla tērauda adata, kuras acs gals ir tievāks par smailes galu, kas izveidots trīsšķautņains
puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās
rēps Specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne
spinakera ievilcējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja
spinakera nolaidējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā un iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals
poga spriguļa kāta gals
imposts Staba, kolonnas vai sienas gals, kas noder par balstu arkai; arī loga spraislis
spiega stabules pūšamais gals
spiga Stabules pūšamais gals
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd
nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu
orplīne Stipra līne (kaņepāju trose), kuras viens gals piestiprināts pie orpenkura, bet orpējot to ievelk vai ieņem
varptrose Stipra līne vai trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem
orptrose Stipra trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem
epifīze Stobrkaula gals
stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
dzenuls Svārpsta asais gals
Arabata strēle šaura, gara jūras ūdeņu uzskalota pussala, atdala Sivašu no Azovas jūras, garums - \~100 km, platums - 270 m - 8 km, dienvidu gals pie Krimas, ziemeļos strēli no kontinenta šķir Geņičeskas šaurums (platums - 80-150 m)
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša
šķēpgals Šķēpa gals
šķūņgals Šķūņa gals
šķūņagals Šķūņa gals; vieta, tuvākā apkārtne pie šķūņa gala
Sērkapa Zeme Špicbergenas salas dienvidu gals, uz dienvidiem no Hurnsunntinna
pārlaidus tā, ka kā daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
stuburklis tāds (koks), kam ir nogriezts vai nolauzts gals
ass tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts; smails
ass tāds, kam gals ir pakāpeniski sašaurināts un nobeidzas ar duršanai piemērotu smaili; tāds, ar ko viegli var durt
smails tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.)
garpurnis tāds, kam ir garš purngals
ieapaļš tāds, kam ir noapaļots gals, mala
smailgala tāds, kam ir smails gals
smailgalis tāds, kam ir smails gals
viengalīgs tāds, kam ir tikai viens gals
viengala tāds, kam tikai viens gals tiek izmantots paredzētajam mērķim
strups tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem)
pamīšs tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem)
Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
tālgals Tālais gals, attālākais gals
tāļgals Tālgals
parte Taļļas gals, kas tek caur blokiem; arī tā taļļas daļa, aiz kuras velk
falrepe Tauva jeb gals, pa ko nolaisties no kuģa
buirepa Tērauda trose, kuras viens gals nostiprināts pie stacionāra enkura, bet otrs - pie bojas, kas rāda enkura vietu
galotne Tievais gals (saknei)
galotne Tievais gals (zaram), kur atrodas augšanas pumpuri
tievgalis Tievākais (auga daļas, parasti stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals
tievgalis Tievākais (priekšmeta, veidojuma) gals
nokbendzele Tievs, īss gals buru piesiešanai apaļkoku galos
cēziņš Tievs, īss gals takelāžas darbiem
smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.)
aizars Tīruma gals, ko grāvja vai cita šķēršļa dēļ near gareniski, bet šķērsām
laukgals Tīruma gals, mala
torņgals Torņa gals, smaile
pietauvošanās trose trose vai gals, ar kuru peldlīdzekli piesien
vilcējgals Trose vai tauva, velkamais gals, aiz kura velk velkonis
šlepgals Trose vai tauva, velkamais gals, aiz kura velk velkonis (arī vilcējgals)
savācējtrose trose, ar kuru cirsmā sagatavotos kokmateriālus savāc saiņos pirms to treilēšanas vai pievešanas, tās viens gals ir nostiprināts uz traktora vinčas spoles; atkarībā no traktora jaudas un darba tehnoloģijas garums ir 25—50 m, diametrs 15—25 mm
pamatgals Troses gals, kas piestiprināts pie ceļamā vai velkamā priekšmeta
tamps Troses vai virves gals; arī īss gals
ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī
ūkiņš Ūka, rīkles gals
piegrīve Upes lejas gals
nīcgals Upes lejgals; nīca
nīca Upes lejgals; zema vieta
ciči uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums; krūtsgals
lielās bungas uz pamatnes vertikāli novietotas bungas, ko spēlē ar koka vālīti, kuras gals apvilkts ar tūbu vai gumiju
vagasgals Vagas gals
virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1)
galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam)
diengalis Vecs cilvēks vai ēka, kuru dienām tuvojas gals
vērgale Vērbaļķa (dziedra) gals
trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas
nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; naža gals
naža gals vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; nažgals
spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai)
dārzagals vieta dārza galā; dārza gals
dārzgals vieta dārza galā; dārza gals
puragals vieta purva galā; purva gals
purvagals vieta purva galā; purva gals
ceļgals vieta, kur ceļš sazarojas un iegriežas (piemēram, kādā saimniecībā) vai nogriežas (uz kādu citu ceļu); ceļa gals
velkošais cilindrs vinčas spole, uz kuras tinas velkamais gals
virsgals Virsējais, augšējais gals; arī augšgals
virsgalis Virsgals
tops Virsotne; augstākais līmenis; ievērības kalngals
gals Virve, tauva, trose, kuras pamatgals ir piestiprināts uz kuģa, bet otrs gals brīvs, ostā to var izmantot kuģa nostiprināšanai piestātnē
grigala Virves gals
beigas Visattālākā vieta (telpai); gals (virknei)
sumpurnes Vīzes, kurām lūka gals purnā ieliekts uz iekšu u iestiprināts pinumā
bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis)
zargals Zara gals
knurga Zaraina nūja, kuras viens gals ir resnāks par otru; elastīga nūja
nurga Zarains kociņš, kura viens galsi resnāks nekā otrs
Kadlurs zemesrags Ņorvēģu jūrā, Fēru salu ziemeļos, Kalsojas salas ziemeļu gals
Aņivas rags zemesrags Sahalīnas dienvidaustrumos (_Aniva, mys_), Toņinoaņivska pussalas dienvidu gals
ziemasgals Ziemeļu gals (celtnei)
zodagals Zoda gals
frašegirds Zoroastrismā šīs pasaules gals, tiesas diena
flašegirds Zoroastrismā šīs pasaules gals, Tiesas Diena
Āzene Zunda attekas (Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu) augšgals, platums - 40-50 m, pār to 2 tilti, kas savieno Ķīpsalu ar Daugavgrīvas ielu
glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris
dorķis Zvejas laivas pakaļgals, kur stūrmanis sēž
aste Zvejas rīka - āmja gals
rinuksis Zvejas tīkla gals
čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas

gals citās vārdnīcās:

MLVV

gals

LLVV

gals

MEV

gals