torņgals
torņgals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | torņgals | torņgali |
| Ģen. | torņgala | torņgalu |
| Dat. | torņgalam | torņgaliem |
| Akuz. | torņgalu | torņgalus |
| Lok. | torņgalā | torņgalos |
Torņa gals, smaile.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ainas no torņgaliem atgādina plānus vai kartes, no ielas līmeņa saskatāmi vienīgi fragmenti.
- Klusi iz zilganiem plūdiem mūžības torņgali kāp.
- Tie bija torņi, uz kuriem balstījās mazāki un asāki torņgali, daudzstāvīgi, sačupoti jumta mansardi.
- Bet tomēr arvien vēl jo skaistākām ainām, ar pilīm un torņgaliem pasakainiem, ar baltbērzu birzēm tā viļ mūs un sauc, un sirds kā bez jēgas uz priekšu tik trauc.
- Kāpiens tornī elpu aizraujošs, bet tā vērts - pasakaino skatu augšā papildina shēma ar apkārtnes galvenajiem orientieriem, un, kad sirds krūtīs beigusi dauzīties, var mēģināt ainavā sameklēt tikko sasniegto Mākoņkalnu, Ežezeru, Osvejas ezeru Baltkrievijā un pat vairāk nekā trīsdesmit kilometrus attālās Ludzas katoļu baznīcas baltos torņgalus.