Paplašinātā meklēšana
Meklējam debess.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- (kā) melna debess
- ak tu debess
- debess ass
- debess augstā
- debess āzis
- debess ekvators
- debess jumols
- debess kalējs
- debess ķermenis
- debess koordinātas
- debess kupols
- debess loks
- debess mala
- debess mehānika
- debess meridiāns
- debess paralēle
- debess pols
- debess sfēra
- debess spīdekļu diennakts kustība
- debess velve
- debesszilais sīpols
- kā melna debess
- nakts debess spīdēšana
- no visām debess pusēm
- pubuļaina debess
- zem klajas debess
Atrasts skaidrojumos (400):
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
- aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
- ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas
- nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā
- saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu
- virszemes astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas atrodas uz Zemes virsmas
- kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras
- sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību
- ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- elektrospektrofotometrs Astronomiska ierīce debess objektu spektru mērīšanai ar fotoelektrisko metodi; fotoelektriskais spektrofotometrs
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā
- ekvatoriālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir debess ekvatora plakne un pamatvirziens – pasaules ass
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
- baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem, tā skalas garums atbilst 1/8 riņķa līnijas
- kosmogrāfs Astronoms, debess spīdekļu pētnieks
- bezspraugas spektrogrāfs astrospektrogrāfs, ko lieto, lai iegūtu vāju debess spīdekļu spektrus
- bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem)
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
- atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma
- Aries Auns, debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Ari Auns, debess ziemeļu puslodes zvaigznējs
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu)
- kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem)
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem)
- Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
- zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā
- atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma
- Sagitta Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Sge Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Vel Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Vela Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- rādīt būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu)
- Cep Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā
- Cepheus Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā
- Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem
- astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem
- Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- galvenie horizonta punkti četri punkti (ziemeļu punkts, dienvidu punkts, austrumu punkts un rietumu punkts), kas veidojas matemātiskā horizonta krustpunktos ar debess meridiānu un debess ekvatoru
- neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
- debesi debess 1(1)
- gaiss debess 1(1)
- apmākšanās debess apklāšanās mākoņiem
- atbula debess atsarkums
- Argonautu Kuģis debess dienvidu puslodes četri zvaigznāji: _Buras_, _Kompass_, _Kuģa Ķīlis_, _Pūpe_; Latvijā novērojami Pūpe un Kompass
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sagittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
- teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu _Canis Major_, saīsinājums _CMa_), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams
- Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
- Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav novērojams
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
- Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
- Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs, balta 1,7 lieluma zvaigzne
- Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
- Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
- Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs, kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav redzams
- Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā
- rietumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustībai pretējā virzienā
- austrumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustības virzienā
- debess velve debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess kupols
- debess kupols debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess velve
- pamale debess josla apvāršņa tuvumā
- pusasteroīds debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs
- puskomēta debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs
- centaurs debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- spīdeklis debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu
- pavadonis debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā
- plutoīds debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam
- zvaigzne debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu
- komēta debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
- nutācija debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību
- tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju
- radiālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju
- rādiusvektors debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo
- meridiānaugstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī
- globuss debess ķermeņa lodveida modelis
- perturbācija debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā
- apocentrs debess ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no ķermeņa, ap kuru tas riņķo
- topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta
- orbīta debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā
- perihēlijs debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram
- pols debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk
- planētu pavadoņi debess ķermeņi, kas riņķo ap planētām to gravitācijas ietekmē
- Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
- oskulācija debess ķermeņu orbītu perturbāciju aprēķinos atsevišķā laika momentā teorētiski precīza orbīta
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā
- dienvidu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Dienvidpols
- ziemeļu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Ziemeļpols
- antiapekss debess punkts, kas pretējs Saules kustības apeksam
- launags debess puse - dienvidrietumi
- dzesna debess sārtums, vakara blāzma
- dziezna debess sārtums, vakara blāzma
- debess ass debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass
- zodiaks debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā
- kolūrs debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem
- meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru
- Galaktikas ekvators debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Galaktikas simetrijas plakne šķeļ debess sfēru; tas aptuveni sakrīt ar riņķi, kas novilkts pa vidu Piena Ceļa gaišajai joslai; ar debess ekvatoru tas veido 63° leņķi
- ekliptika debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā
- ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru
- Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru
- debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā
- zenīts debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- radiants debess sfēras punkts, no kura šķietami nāk visi vienas meteoru plūsmas meteori
- apekss debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm
- vertekss debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
- paralēle debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram
- deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli
- augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru
- nadīrs debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam
- aptimsāšana debess spīdekļa aptumsums
- aptimsums debess spīdekļa aptumsums
- ripa debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam
- disks debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam
- horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma
- pusmērs debess spīdekļa redzamais radiuss izteikts leņķa mērvienībās
- aberācija debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību)
- librācija debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu
- astrolatrija debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
- konstelācija debess spīdekļu savstarpējais novietojums
- debess loks debess velve
- debesu vāks debess velve
- debess jumols debess velve, debess kupols
- debesjums debess velve, debess kupols
- firmaments debess velve; arī izplatījums
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne – Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
- skyscraper debesskrāpis
- ziemelis debesspuse ziemeļi
- Delphinus Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Del Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigzvājs
- debestiņa dem. --> debess 1
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
- Hydrus Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Hyi Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- gaisa gaisma difūzais debess starojums, kas vērsts virzienā uz sensoru
- limbs Diska mala (debess spīdeklim)
- apgraust Ducināt pa visu debess pamali (par pērkonu)
- Gem Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Gemini Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Gru Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Grus Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- dzīle Dziļš (Zemes vai cita debess ķermeņa) slānis
- ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora
- rietumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams rītos
- austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros
- Aql Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
- Aquila Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
- Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā
- dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem)
- meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
- refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu
- Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru
- galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- Men Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Mensa Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
- atmosfēra gāzu slāņi, kas aptver debess ķermeņus
- atklātā glabāšana glabāšana ārpus telpām, zem atklātas debess
- Pic Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- Pictor Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Atlants grieķu mitoloģijā - milzis jeb titāns, Prometeja brālis, ko Zevs sodījis, likdams uz pleciem turēt debess jumu
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
- Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
- Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
- Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hya Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Hydra Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks
- immersija Iegremdēšana; viena debess ķermeņa ieiešana otra ēnā (aptumšošanās gadījumā)
- elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai
- daļiņu teleskops iekārta, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo kosmisko starojumu vai neitrīno plūsmu; daļiņu reģistrācijai izmanto kodolfizikas metodes
- kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa
- aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes
- astrogrāfs ierīce debess spīdekļu fotografēšanai, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja
- astrokompass ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora
- uzliesmot iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess)
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
- Ind Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Indus Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- meridiānriņķis instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai
- teleskops instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu un spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu
- altazimuts Instruments, ar ko nosaka debess ķermeņu augstumu un azimutu
- teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.)
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- raudzīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem
- skatīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem
- Vir Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Virgo Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru
- absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs
- apsīda kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
- Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā
- Crater Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- Crt Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- aptumšoties kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā)
- padzist kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem)
- Pyx Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Pyxis Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
- kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā
- lēnā nolaišanās kosmiskā lidaparāta nolaišanās uz debess ķermeņa virsmas ar tādu vertikālo ātrumu, ka netiek bojāts lidaparāta korpuss, iekārtas, aparatūra un necieš apkalpe; ātrums no 0 līdz ~10 m/s
- gravitācijas manevrs kosmiskā lidaparāta pārlidojums gar debess ķermeni pa noteiktu trajektoriju ar nolūku izmantot debess ķermeņa gravitācijas lauku lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņai
- nolaižamais aparāts kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa
- dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises
- Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā
- pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni
- For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- triecienkrāteris Krāteris, kas izveidojas Zemes vai cita debess ķermeņa virsmā sadursmē ar asteroīdu
- Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
- Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
- Car Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Carina Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem
- augšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais
- apakšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^)
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību
- Lac Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Lacerta Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās
- pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds
- epoha Laika moments, kam atbilst astronomisko novērojumu vai aprēķinu dati, kuri raksturo debess spīdekļu stāvokli
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru
- rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi
- saules augums laika noteikšanas paņēmiens pēc saules augstuma pie debess
- sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli
- apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- drakoniskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju
- sideriskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret zvaigznēm
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas
- aberācijas laiks laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei
- Vulpecula Lapsiņa, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Vul Lapsiņa, neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- lauzties lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- izpeldēt lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem); parādīties
- uzpeldēt lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
- spīdekļa stundas leņķis leņķis pie debess pola vai attiecīgs ekvatora loks, skaitot no novērotāja meridiāna pusdienas daļas caur rietumiem līdz spīdekļa meridiānam
- patiesā anomālija leņķis starp debess ķermeņa rādiusvektoru un tā orbītas lielāko asi
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem)
- spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni
- ekliptikas slīpums leņķis, ko veido ekliptikas plakne ar debess ekvatora plakni; tā vērtība ir 23° 26'
- elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules
- universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus
- astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts
- Vol Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Volans Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- CMa Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Canis Major Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Canis Maior Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- debesis Liels, parasti draudīgs, mākonis; debess (3)
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas
- magnētiskais ekvators līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei
- Lyr Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Lyra Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju
- Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Leo Minor Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu pusslodzes zvaigznājs
- CMi Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Canis Minor Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Equ Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Equuleus Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā
- Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu _Lacerta_, saīsinājums _Lac_), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
- Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams
- CVn Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Canes Venatici Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris
- trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas
- Cap Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Capricornus Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- gaišais miglājs miglājs, kas pie debess redzams kā gaišs objekts
- Mic Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Microscopium Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas
- saule Mūsu planētu sistēmas centrāla debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari
- saule mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, zvaigzne, ap kuru rotē Zeme
- Mus Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Musca Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- dvoraņiķ Nakšņot zem klajas debess
Atrasts piemēros (18):
- skaidrs Aiz pils debess pie apvāršņa sāka kļūt skaidrāka.
- pubulis debess bez neviena pubuļa
- telpa debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
- debess Kā milzīga, tumša bļoda tas debess bija pārlikts mums pāri.
- īstenošana Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.
- miljons Ņujorka ir valsts lielākā pilsēta, pazīstama visā pasaulē kā debesskrāpju un miljonu pilsēta.
- zem klajas debess Pasākums notika zem klajas debess.
- ātrs Sirds krūtīs dauzījās, debesskrāpja iekšās brauca ātrie lifti, kuru brakstoņa caurskanēja sienas, un pa logiem vīdēja velnišķīgais, naksnīgais, miljonus vērtais skats, kura vidū dižojās Empire State Building krāsaini izgaismotā virsotne.
- kalt Smēdē debesskalējs kaļ.
- skaidrot Šīs mandalas ģeogrāfisko un metafizisko jēgu var skaidrot ļoti dažādi, meklējot atbilstības gan šīs zemes, gan debess ķermeņu kartēs, gan cilvēka ārējā veidolā, gan viņa smalkajā ķermenī.
- zilums Tikai bezdelīgas bez skaņas slīd turp un atpakaļ pa debess zilumu.
- hujakš Tomēr laiks gāja, bet diskomforts nepazuda, un es jau sāku kļūt bažīgs, līdz vakar, liecot un staipot galvu uz visām debess pusēm, piepeši atskanēja skaļš krakšķis, un, hujakš!
- dziesma Tumši, tumši mākoņi, sajaukti ar dažiem baltiem, arī dažādās nokrāsās mirgojoša debess, jūrā spoži sarkana saule kā prožektors, tumšās priedes, fantastiskā smilgu krāsa, vējš, viļņu dziesma, mēs reibām, smējāmies un skrējām.
- lielgabarīta atkritumi Turpat blakus zem klajas debess izlikti atšķirotie lielgabarīta atkritumi, metāllūžņi un kokmateriāli.
- Saule Venera ir trešais spilgtākais objekts (spilgtākie ir Saule un Mēness) pie debess sfēras.
- diet Veseli kamoli odu un mušu dej gaisā - visa debess ir pilna dzīvības.
- miljons Visas zvaigznes bija iedegtas — Polārzvaigzne, Lielie Greizie rati, miljoniem citu redzamu un neredzamu debess spīdekļu.
- zem klajas debess Zem klajās debess šajā brīdī nekā cita nebija, tikai milzīgi lielais sporta laukums, daži sveši zēni un skrējējs ar garām rokām un kājām, kurš gatavojās it kā pacelties lidojumā.
debess citās vārdnīcās:
MLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv