Paplašinātā meklēšana
Meklējam debess.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (30):
- (kā) melna debess
- ak tu debess, arī augstā debess
- debess (arī debesu) jumols
- debess (arī debesu) loks
- debess (arī debesu) mala
- debess (arī pasaules) pols
- debess ass
- debess augstā
- debess āzis
- debess ekvators
- debess kalējs
- debess ķermenis
- debess koordinātas
- debess kupols
- debess mehānika
- debess meridiāns
- debess paralēle
- debess pols
- debess sfēra
- debess spīdekļu diennakts kustība
- debess velve
- debesu (arī debess) vāks
- kā melna debess
- nakts debess spīdēšana
- pubuļaina debess
- uz visām (četrām) debespusēm (arī debess pusēm)
- uz visām debess pusēm
- zem klajas debess, arī zem klajām debesīm
- zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā
- zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi
Atrasts skaidrojumos (656):
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
- aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
- ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas
- nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā
- saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu
- virszemes astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas atrodas uz Zemes virsmas
- kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras
- sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību
- ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- elektrospektrofotometrs Astronomiska ierīce debess objektu spektru mērīšanai ar fotoelektrisko metodi; fotoelektriskais spektrofotometrs
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā
- ekvatoriālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir debess ekvatora plakne un pamatvirziens – pasaules ass
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
- baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem
- kosmogrāfs Astronoms, debess spīdekļu pētnieks
- bezspraugas spektrogrāfs astrospektrogrāfs, ko lieto, lai iegūtu vāju debess spīdekļu spektrus
- bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem)
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
- atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma
- Aries Auns, debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Ari Auns, debess ziemeļu puslodes zvaigznējs
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu)
- kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem)
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem)
- Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
- zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā
- atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma
- Sagitta Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Sge Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Vel Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Vela Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- rādīt būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu)
- Cep Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā
- Cepheus Cefejs, zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā
- Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem
- astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem
- Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- galvenie horizonta punkti četri punkti (ziemeļu punkts, dienvidu punkts, austrumu punkts un rietumu punkts), kas veidojas matemātiskā horizonta krustpunktos ar debess meridiānu un debess ekvatoru
- neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
- teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams
- Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
- Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
- Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
- Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs
- Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
- Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
- Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
- Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā
- rietumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustībai pretējā virzienā
- austrumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustības virzienā
- debess velve debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess kupols
- debess kupols debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess velve
- tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju
- radiālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju
- perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā
- topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta
- planētu pavadoņi debess ķermeņi, kas riņķo ap planētām to gravitācijas ietekmē
- Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā
- dienvidu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Dienvidpols
- ziemeļu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Ziemeļpols
- debess ass debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru
- ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru
- Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru
- debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
- paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram
- deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli
- augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru
- horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
- debess (arī debesu) loks debess velve
- debesu (arī debess) vāks debess velve
- debess (arī debesu) jumols debess velve, debess kupols
- debesjums Debess velve, debess kupols
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
- Delphinus Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Del Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigzvājs
- debestiņa dem. --> debess 1
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
- Hydrus Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Hyi Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- gaisa gaisma difūzais debess starojums, kas vērsts virzienā uz sensoru
- limbs Diska mala (debess spīdeklim)
- apgraust Ducināt pa visu debess pamali (par pērkonu)
- Gem Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Gemini Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Gru Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Grus Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- dzīle Dziļš (Zemes vai cita debess ķermeņa) slānis
- ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora
- rietumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams rītos
- austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros
- Aql Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
- Aquila Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
- Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā
- dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem)
- meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
- refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu
- Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru
- galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- Men Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Mensa Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
- atmosfēra gāzu slāņi, kas aptver debess ķermeņus
- atklātā glabāšana glabāšana ārpus telpām, zem atklātas debess
- Pic Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- Pictor Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Atlants grieķu mitoloģijā - milzis jeb titāns, Prometeja brālis, ko Zevs sodījis, likdams uz pleciem turēt debess jumu
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
- Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
- Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
- Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hya Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Hydra Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks
- immersija Iegremdēšana; viena debess ķermeņa ieiešana otra ēnā (aptumšošanās gadījumā)
- elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai
- daļiņu teleskops iekārta, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo kosmisko starojumu vai neitrīno plūsmu; daļiņu reģistrācijai izmanto kodolfizikas metodes
- kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa
- aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes
- astrogrāfs ierīce debess spīdekļu fotografēšanai, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja
- astrokompass ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora
- uzliesmot iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess)
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
- Ind Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Indus Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- meridiānriņķis instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai
- teleskops instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu un spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu
- altazimuts Instruments, ar ko nosaka debess ķermeņu augstumu un azimutu
- teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.)
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- raudzīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem
- skatīties Izplatīt gaismu (kur, uz ko) - par debess spīdekļiem
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem
- Vir Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Virgo Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru
- absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs
- apsīda kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
- Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā
- Crater Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- Crt Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- aptumšoties kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā)
- padzist kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem)
- Pyx Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Pyxis Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
- kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā
- gravitācijas manevrs kosmiskā lidaparāta pārlidojums gar debess ķermeni pa noteiktu trajektoriju ar nolūku izmantot debess ķermeņa gravitācijas lauku lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņai
- nolaižamais aparāts kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa
- dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises
- Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā
- pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni
- For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- triecienkrāteris Krāteris, kas izveidojas Zemes vai cita debess ķermeņa virsmā sadursmē ar asteroīdu
- Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
- Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
- Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
- Car Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Carina Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem
- augšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais
- apakšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^)
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību
- Lac Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Lacerta Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās
- pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds
- epoha Laika moments, kam atbilst astronomisko novērojumu vai aprēķinu dati, kuri raksturo debess spīdekļu stāvokli
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru
- rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi
- saules augums laika noteikšanas paņēmiens pēc saules augstuma pie debess
- sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli
- apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- drakoniskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju
- sideriskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret zvaigznēm
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas
- aberācijas laiks laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei
- Vulpecula Lapsiņa, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Vul Lapsiņa, neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- lauzties lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- izpeldēt lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem); parādīties
- uzpeldēt lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
- spīdekļa stundas leņķis leņķis pie debess pola vai attiecīgs ekvatora loks, skaitot no novērotāja meridiāna pusdienas daļas caur rietumiem līdz spīdekļa meridiānam
- patiesā anomālija leņķis starp debess ķermeņa rādiusvektoru un tā orbītas lielāko asi
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem)
- spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni
- ekliptikas slīpums leņķis, ko veido ekliptikas plakne ar debess ekvatora plakni; tā vērtība ir 23° 26'
- elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules
- universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus
- astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts
- Vol Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Volans Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- CMa Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Canis Major Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Canis Maior Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- debesis Liels, parasti draudīgs, mākonis; debess (3)
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas
- magnētiskais ekvators līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei
- Lyr Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Lyra Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju
- Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Leo Minor Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu pusslodzes zvaigznājs
- CMi Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Canis Minor Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Equ Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Equuleus Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā
- Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
- Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā
- Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams
- CVn Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Canes Venatici Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris
- trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas
- Cap Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Capricornus Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- gaišais miglājs miglājs, kas pie debess redzams kā gaišs objekts
- Mic Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Microscopium Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas
- saule Mūsu planētu sistēmas centrāla debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari
- saule mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, zvaigzne, ap kuru rotē Zeme
- Mus Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Musca Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- dvoraņiķ Nakšņot zem klajas debess
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā izmanto astronomijas metodes; orientieri ir debess spīdekļi
- Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams
- Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi
- Gleznotājs neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pictor", saīsinājums "Pic"); Latvijā nav redzams
- Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams
- Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu
- Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros
- mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu
- Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams
- Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Sūknis neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē (latīņu "Antlia", sengrieķu "ἀντλία", saīsinājums "Ant"), spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav redzams
- Sekstants neliels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Sextans"; saīsinājums "Sex") zem Lauvas; spožu zvaigžņu nav; Latvijā redzams pavasarī
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ)
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos
- ekspozīcija Nogāžu orientācija attiecībā pret debess pusēm, horizonta plakni vai gaisa masām
- astro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu
- zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa)
- konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju
- perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni)
- Oct Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Octans Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- eliptiska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tā ātrums ir robežās starp pirmo un otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 0 un mazāka par 1
- hiperboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar ātrumu, kas pārsniedz otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 1
- paraboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 1
- riņķveida orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar pirmo kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 0
- Ori Orions, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Orion Orions, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- blizerds Orkānveidīgas beijas pie Ziemeļamerikas austrumu krastiem ziemeļos no Haterasa raga, kas uznāk virs kontinenta pie skaidras debess, dažreiz sasniedzot arī jūru
- uznirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
- sadurties par debess ķermeņiem, to kopumu
- sasniegt par debess spīdekļiem šķietamā kustībā
- iegailēties par debess spīdekļiem, apgaismes ķermeņiem, arī gaismu
- karāties par debess spīdekļiem, mākoņiem, miglu u. tml.
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā
- izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi
- izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem
- uzaust Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem)
- uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem)
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
- iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.)
- iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml)
- Aps Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Apus Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- jums parasti savienojumā "debess jums": debess velve, debess kupols
- nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem)
- ripot pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
- velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem)
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes
- Pav Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Pavo Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem)
- empirejs pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis
- apostolāts pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas
- Peg Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā
- Pegasus Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā
- Per Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Perseus Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4)
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); pretstāve
- planētas pretējā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no austrumiem uz rietumiem
- planētas tiešā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no rietumiem uz austrumiem
- planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams
- Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet
- Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru
- astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja
- interferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu attēlu iegūšanai, leņķiskā diametra un leņķiskā attāluma mērīšanai izmanto speciālus instrumentus - radiointerferometru un zvaigžņu interferometru
- radiointerferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu parametru mērīšanai izmanto radiointerferometru
- astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs
- astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru
- astrospektrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto enerģijas sadalījuma mērījumiem debess spīdekļu spektros; lieto kombinētus astrofotometrijas un astrospektroskopijas instrumentus
- aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu
- jūras astronomija praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātas) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem
- antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi
- Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi
- akrēcija process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides
- planetārijs projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess sfēras ainu
- epicikls Ptolemaja planētu teorijā - riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis
- Dra Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Draco Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hor Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Horologium Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā
- debess (arī pasaules) pols punkts, kurā debess sfēra krustojas ar pasaules asi
- debess pols punkts, kurā debess siera krustojas ar debess asi
- Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā
- Galaktikas Dienvidpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Skulptora zvaigznājā
- zvaigznes spožums punktveida debess objekta (visbiežāk zvaigznes) starojuma intensitātes mērs, ko mēra zvaigžņlielumos
- Kuģa Gals Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Pup Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Puppis Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu
- radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma
- plaukt Rasties, veidoties (par gaismu); parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem)
- maskons Relatīvi blīvāks iežu koncentrējums desmitiem km dziļumā zem Mēness vai kāda cita debess ķermeņa virsmas, kur novērojama smaguma spēka anomālija
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
- slīgt Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem)
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
- terminators Robeža starp (debess ķermeņa) apgaismoto un neapgaismoto daļu
- sinodisks saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli
- aizdegties sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem)
- sarkani Sarkana debess mala pēc saules rieta
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu
- ekvatoriālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota paralēli debess ekvatoram, bet rādītāja stienītis vērsts uz debess polu
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu
- Sex Sekstants, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Sextans Sekstants, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- sabeisms sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi
- auspicijs Senajiem romiešiem - zīlēšana pēc putnu lidojuma, debess parādībām u. c. zīmēm
- kvadrants Senlaicīgs instruments debess spīdekļa augstuma mērīšanai
- Kronoss Seno grieķu mitoloģijā Urāna (debess) un Gajas (zemes) dēls, debesu valdnieks, kamēr viņa dēls tam neatņēma troni
- ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni
- meteora ķermenis sīks debess ķermenis, kas pārvietojas Saules sistēmā
- pubulis sīks, balts mākonis (_debess bez neviena pubuļa_)
- oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi)
- Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm
- dziedrenis Skaidra, dzidra debess
- Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma)
- debess koordinātas skaitļi, kas raksturo astronomisko objektu un palīgpunktu stāvokli uz debess sfēras
- Rimfakse Skandināvu mitoloģijā Sala zirgs (zv. "Rimfaxe"), kas velk Nakts ratus pāri debess jumam
- Sco Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Scorpius Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
- brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem
- astrofobija Slimīgas bailes no zvaigznēm un debess izplatījuma
- astronomiskā gadagrāmata speciāla grāmata, kurā ievietotas debess ķermeņu efemerīdas u. c. ziņas par astronomiskajām parādībām attiecīgajā gadā
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari
- smaguma spēks spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem
- polārā distance spīdekļa meridiāna loks, skaitot no paaugstinātā debess pola līdz spīdekļa centram
- blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem)
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika
- Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura
- kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
- zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
- liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu
- starptautiskās kosmosa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) darbību kosmosa izpētē un izmantošanā, ieskaitot Mēnesi un citus debess ķermeņus
- kulminācija stāvoklis, arī moments, kad (debess spīdeklis) atrodas uz novērotāja meridiāna
- zenīts stāvoklis, arī moments, kad debess spīdeklis (parasti saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta
- konjunkcija stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes)
- ķinkt Strādāt sliktos laika apstākļos zem klajas debess
- sadursme Strauja (debess ķermeņu, to kopumu) saskaršanās
- Sagittarius Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Sgr Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Ant Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- Antlia Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- Lib Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Libra Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess
- karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotās debess vai tās daļas attēlojums plaknē
- Saopangs Šanu (Mjanna) mitoloģijā - skaidrās debess dievs
- saule šī debess ķermeņa lēkts vai riets
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem)
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
- ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem)
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem)
- izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem)
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem)
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem
- noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem)
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli)
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem
- parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem
- iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem
- iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli)
- iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem)
- efemerīdas tabulas, kas rāda noteiktiem laika momentiem aprēķinātus debess spīdekļu stāvokļus
- bezatmosfēras tāds (debess ķermenis), kam nav atmosfēras
- aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju
- zils tāds, kam ir, piemēram, skaidras debess, rudzupuķu krāsa
- paaugsts tāds, kas atrodas patālu virs horizonta (par debess spīdekļiem)
- hipaitrāls tāds, kas atrodas zem klajas debess
- vecs tāds, kas ir parādījies vai izveidojies samērā sen (par debess ķermeņiem)
- kvēls tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
- pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā)
- landesgemeinde Tautas sapulce atsevišķos Šveices kantonos, kas sanāca reizi gadā zem klajas debess un ievēlēja landammani
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā)
- gidēšana Teleskopa griešana līdzi debess spīdeklim ar nolūku kompensēt tā redzamo kustību pie debess sfēras, lai debess spīdekli varētu ērti aplūkot, fotografēt u. tml.
- ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi
- azimutālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir vertikāla (azimutālā ass), bet otra – horizontāla (augstuma ass); lai sekotu debess spīdekļiem to diennakts kustībā, teleskops, kas uzstādīts uz šāda montējuma, jāgriež ap abām asīm
- astrofotometrs Teleskopam pievienojams fotometrs debess spīdekļu spožuma mērīšanai
- Tel Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Telescopium Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- dioptriskais teleskops teleskops, kurā debess ķermeņa attēls tiek iegūts ar optisko stiklu palīdzību
- elektronteleskops Teleskops, kuram gaismas uztvērēja ierīce satur elektronoptisko pārveidotāju, elektronkameru vai kādu citu ierīci, kas debess spīdekļa optisko attēlu pārveido elektronattēlā, galarezultātā iegūstot pastiprinātu optisko attēlu
- Scl Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Sculptor Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- efemerīdu laiks teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību
- Ret Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Reticulum Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Tri Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Triangulum Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Tuc Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Tucana Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- planēta Tumšs debess ķermenis, kas saņem gaismu un siltumu no zvaigznes (saules) un riņķo ap to pa eliptisku orbītu
- aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem)
- pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem; uzaust (piemēram, par gaismu)
- Aqr Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Aquarius Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija
- uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
- uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem
- ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs
- Sct Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Scutum Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Cet Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Cetus Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Aur Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Auriga Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
- jupa Vēdiskajā rituālā upurēšanas stabs, kas simbolizē sargu un triju pasauļu - debess, gaisa un zemes - aizstāvi; tas simbolizē arī rituāla telpas vertikālo asi un pasaules koku
- apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām
- Tau Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Taurus Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Boo Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Bootes Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- apakšējās mākoņu robežas augstums vertikālais attālums starp zemes vai ūdens virsmu un pašu zemāko mākoņu slāni, kas aizsedz vairāk par pusi debess
- armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai
- Cancer Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cnc Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- jatromatemātiķis Viduslaiku ārsts, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi; ārsts astrologs
- austrumi viena no četrām debess pusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā
- puslode viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra
- dinamiskais laiks vienmērīgi ritošs laiks, kuru kopš 1984. gada lieto efemerīdu laika vietā Saules sistēmas debess ķermeņu kustības aprēķinos; dinamiskais laiks ir priekšā atomlaikam par 32,184 s
- Mon Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs
- Monoceros Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs
- Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša
- ziemeļpols viens no diviem (debess ķermeņa) poliem (pretējs dienvidpolam)
- dienvidpols viens no diviem (debess ķermeņa) poliem (pretējs ziemeļpolam)
- pols viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu
- trops viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23°27’ attālumā; tropu loks; saulgriežu loks
- paradīze vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci; arī debess (4)
- saule vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums
- astrotoponīms Vietvārds, kas nosauc ģeogrāfisku objektu uz kāda debess ķermeņa
- Lup Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Lupus Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai
- lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem)
- augšup Virzienā uz zenītu (par debess spīdekļiem, mākoņiem)
- rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem
- jatromatemātika Virziens viduslaiku medicīnā, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); apgaismojums laikā, kad saule riet
- peldēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
- ritēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
- tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
- Lep Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Lepus Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm)
- Dor Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Dorado Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Zobenzivs Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas
- planisfēra Zemes vai debess globusa attēls uz plakanas kartes pusložu veidā
- grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem)
- hemisfēra Zemes vai debess puslode
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis (1)
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts
- CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- debeszils Zils kā debess; debess zilumā
- astrodinamika zinātne par mākslīgo debess ķermeņu (kosmisko lidaparātu) kustību
- astronomija zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību
- astrobioloģija zinātne, kurā pēta problēmas par dzīvības eksistenci uz citiem debess ķermeņiem, eksobioloģija
- arheoastronomija Zinātnes nozare, kurā pēta senos priekšstatus par debess spīdekļiem, izmantojot galvenokārt arheoloģiskos izrakumus, etnogrāfiskos materiālus un vēstures pieminekļos ietverto astronomisko informāciju
- planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde
- Pisces Zivis, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Psc Zivis, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
- Ūdensvīrs zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aquarius", saīsinājums "Aqr") debess ekvatora rajonā zem Pegaza, spožākās zvaigznes tikko sasniedz 3. zvaigžņlielumu, Latvijā novērojams rudenī
- Zivis zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Pisces"; saīsinājums "Psc"), uz dienvidiem no Pegaza kvadrāta; spožu zvaigžņu nav; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
- Dienvidu Hidra zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Hydrus", saīsinājums "Hyi"), Latvijā nav novērojams
- Galds zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Mensa", saīsinājums "Phe"), tajā iesniedzas daļa no Lielā Magelāna Mākoņa; spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav novērojams
- Orions zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Orion", saīsinājums "Ori"), spožākās zvaigznes - Betelgeize, Rīgels, Bellatrikse
- Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α
- Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds
- Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis
- zvaigznes īpatnējā kustība zvaigznes leņķiskā pārvietošanās pie debess sfēras vienā gadā, kuras cēlonis ir zvaigznes kustība kosmiskajā telpā attiecībā pret Sauli
- zvaigznes vieta zvaigznes stāvoklis uz debess sfēras, to nosaka astronomisko koordinātu pāris
- astrognozija Zvaigžņu debess pazīšana, prasme pazīt pie debesīm zvaigznājus un atsevišķas zvaigznes
- grozāmā zvaigžņu karte zvaigžņu karte, kas attēlo virs horizonta redzamās zvaigžņotās debess izskatu noteiktam laika momentam un noteiktam ģeogrāfiskajam platumam
- zvaigžņu atlants zvaigžņu karte, kurā detalizēti attēloti atsevišķi zvaigžņotās debess apgabali
- vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai
- optiskā dubultzvaigzne zvaigžņu pāris, kas pie debess sfēras projicējas blakus, bet kosmiskajā telpā atrodas dažādos attālumos un nav savstarpēji fizikāli saistīti
- Cam Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Camelopardalis Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
debess citās vārdnīcās:
MLVV
MEV