Paplašinātā meklēšana
Meklējam cere.
Atrasts vārdos (122):
- cere:1
- ceres:2
- ceres:1
- cereji:1
- cerejs:1
- cerene:1
- cereni:1
- cereņš:1
- cereus:1
- apcere:1
- atcere:1
- cecere:5
- cecere:4
- cecere:3
- cecere:2
- cecere:1
- cucere:1
- facere:1
- iecere:1
- kacere:1
- pacere:1
- sacere:1
- cereāls:1
- cerebīt:1
- cerebr-:1
- cerekla:1
- cerekle:1
- cereoli:1
- cereras:1
- aizcere:1
- bezcere:1
- cencere:1
- ciecere:1
- Ciecere:1
- grecere:1
- piacere:1
- smecere:1
- Sodcere:1
- stucere:1
- šļūcere:1
- šmecere:1
- šnicere:2
- šnicere:1
- šnīcere:1
- šņecere:1
- šņicere:1
- šņīcere:1
- štucere:1
- cerebro-:1
- cerenīši:1
- ceresīns:1
- cerezīns:1
- cerezīts:1
- melncere:1
- neatcere:1
- plencere:1
- sliecere:1
- svētcere:1
- cerebrāls:1
- cerebroze:1
- cerenieki:1
- cerenieks:1
- ceresants:1
- pašapcere:1
- koncerete:1
- cereālijas:1
- cerebelīts:1
- cerebroīds:1
- ceremonija:1
- oreocerejs:1
- oreocereus:1
- pilocereus:1
- cerebrācija:1
- cerebrozīdi:1
- ceremoniāls:1
- ceremoniāls:2
- cerendnieki:1
- Lielciecere:1
- reminiscere:1
- ehinocerejs:1
- cerebrālijas:1
- ceremonēties:1
- cefalocerejs:1
- chamaecereus:1
- epicerebrāls:1
- selenicerejs:1
- selenicereus:1
- cerebronskābe:1
- cerebrotomija:1
- cerebrotonija:1
- cerebrozidoze:1
- cephalocereus:1
- decerebrācija:1
- echinocererus:1
- pericerebrāls:1
- cerebrastēnija:1
- cerebrohifoīds:1
- cerebropontīns:1
- cerebroskopija:1
- cerebrospināls:1
- cerebrostomija:1
- decerebelācija:1
- ekscerebrācija:1
- ekscerebrators:1
- intercerebrāls:1
- intracerebrāls:1
- paracerebelārs:1
- cerebroskleroze:1
- ceremoniālmaršs:1
- ekstracerebrāls:1
- intracerebelārs:1
- makulocerebrāls:1
- pontocerebelārs:1
- spinocerebelārs:1
- spinocereberāls:1
- cerebrogalaktoze:1
- cerebromeningīts:1
- cerebrovaskulārs:1
- dekstrocerebrāls:1
- intracerebellārs:1
- ceremonijmeistars:1
- cerebrofizioloģija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (445):
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2).
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
- gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa.
- Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
- Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
- Emburga Apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā.
- Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa.
- Oškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Cieceres pagastā.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- lustrācija Apskaidrota, ceremoniāla attīrīšanās.
- kā apburts ar apbrīnu, sajūsmu; esot pilnīgi kādas domas, ieceres, pārdzīvojuma varā.
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
- iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- izdalbāt Ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas.
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
- Lāčplēša diena atceres diena (11. novembris), kad 1919. gadā jaunizveidotā Latvijas valsts armija uzvarēja bermontiešus un atbrīvoja Rīgu.
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- retrospektīvais skatījums atskats uz bijušo; pagātnes notikumu tēlojums un apcere literatūrā (mākslā).
- mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
- konceptauto Automobilis - ideja (iecere).
- konceptautomobilis Automobilis - ideja (iecere).
- Baltais ezers Baltezers Cieceres pagastā.
- dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- Echinocererus reichenbachii var. baileyi Beilija ehinocerejs.
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- izvadīšana Bēru ceremonija - atvadīšanas no mirušā.
- funerālijas Bēru ceremonija, apbedīšanas izdevumi.
- kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā.
- sans facon bez ceremonijām.
- karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē.
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- lielciecernieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" iedzīvotāji.
- Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
- ciecernieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji.
- klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
- Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka.
- Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka.
- sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents.
- frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi.
- psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums.
- cephalocereus Cefalocereji.
- sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis").
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- sakrālā arhitektūra celtnes, ko izmanto reliģiskai darbībai un ceremonijām.
- Oreocererus celsianus Celza oreocerejs.
- rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas.
- Jamakuras cerejs cereju suga ("Cereus jamacaru").
- Peru cerejs cereju suga ("Cereus peruvianus").
- Urugvajas cerejs cereju suga ("Cereus uruguayanus").
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei.
- Zezer Ciecere (upe).
- Zezern Ciecere.
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
- Cieceris Cieceres ezers Saldus paugurainē.
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
- Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse.
- Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
- Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km.
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
- Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km.
- Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km.
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km.
- Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants.
- Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Zezern Cieceres pagasta bijušais nosaukums.
- Echinocererus rigidissimus cietais ehinocerejs.
- iniciācija Cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
- dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
- pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
- pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne.
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus").
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda.
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda.
- diptihs Divas gleznas vai divi skaņdarbi, ko vieno kopīga iecere.
- ideja Doma; iecere, nodoms, plāns.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
- Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka.
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
- meditācija dziļas pārdomas, dziļa apcere; viena no senākajām psihiskā līdzsvara atgūšanas un garīgās izaugsmes veicināšanas metodēm.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- echinocererus Ehinocereji.
- melnīgsnējais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus adustus").
- Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri").
- Beilija ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii var. baileyi").
- Reihenbaha ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii").
- cietais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus rigidissimus").
- mazērkšķainais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus subinermis ").
- Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii").
- Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe.
- Baltezers Ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers.
- Melnezers ezers Cieceres pagastā, platība - 1,4 ha.
- Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers.
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
- Danču ezers ezers Saldus novada Cieceres pagastā, platība — 1 ha.
- Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris.
- Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
- vaidhibhakti Ezoterismā Dieva pielūgsme, it sevišķi ievērojot daudz rituālu un ceremoniju.
- svāhā Ezoterismā mantra ar nozīmi "lai tā būtu!", kastiek atkārtota pēc lūgšanas vai arī kādas reliģiskas ceremonijas laikā.
- vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu.
- investitūra Feodālismā - ceremonija, kurā vasalim nodeva feodu.
- purifikācija Fiziska un garīga attīrīšanās, nereti ceremoniāla.
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus.
- ventrikulogrāfija Galvas rentgenogrāfija pēc cerebrospinālā šķidruma aizstāšanas ar gaisu vai citu kontrastvielu.
- fatans Galvenā telpa čaņbudisma klosterī, kurā notiek regulārās ceremonijas ar visu kopienas biedru piedalīšanos.
- kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
- Chamaecereus silvestrii Hamecereju ehinopsis ("Echinopsis chamaecereus").
- Echinopsis chamaecereus hamecereju ehinopsis.
- upanajana Hinduisma ticības mūku iesvētīšanas ceremonija.
- ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
- Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
- sadzīves tērpi ikdienas, lietišķie, atpūtas, ārstnieciskie, svinību un ceremoniju tērpi.
- Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
- lustrs Īpaša romiešu tautas šķīstīšanās ceremonija ar publisku (cūkas, auna un vērša) ziedojumu.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
- riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
- apsteigt Izpildīt (plānus, ieceres) ātrāk nekā paredzēts.
- ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti.
- parādīt (arī atdot) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dot (arī atdot) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā.
- Cereus jamacaru Jamakuras cerejs.
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- iesvētamais Jaunietis, kurš ar reliģisku ceremoniju tiek uzņemts par pilntiesīgu draudzes locekli.
- pedilavium Kāju mazgāšanas ceremonija, ko Romas katoļu baznīcā izpilda Zaļās ceturtdienas liturģijā.
- cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus").
- ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus").
- oreocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Oreocererus").
- Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
- goda eskorts karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
- ķērvele Kārvele (senāk "Scandix cerefolium").
- lapu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum cerefolium").
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
- eksekvijas Katoļu mirušo apglabāšanas ceremonijas, rituāls.
- kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres.
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
- Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā.
- Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
- družba Kāzinieki; kāzu ciemiņi, kas piedalās laulību ceremonijā.
- brālenieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
- brālinieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
- guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos.
- laulobnīki kāzu viesi, kas piedalās laulību ceremonijā un sēž pie kāzu galda.
- upursvētki Kolektīvs upurēšanas pasākums, upurēšanas ceremonija; upura pieņemšanas svinības.
- Krimilde Krimelde, Cieceres pieteka.
- Rītupe Krimelde, Cieceres pieteka.
- kristāmkleita Kristības ceremonijai šūta kleita, kristību tērps.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- dievgaldīns Kristīga ceremonija, kuras laikā ticīgie pieņem maizi un vīnu, kas ir Kristus mies un asinis.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- krists Kristīšana, kristību ceremonija.
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus.
- liposteatoze Ksantomas veids, kurā veidojas fosfatīdu vai cerebrozīdu ieslēgumi putainajās šūnās.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu.
- lustrācija Kultiska šķīstīšanās ceremonija.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts.
- ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu.
- Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas.
- Selenecereus grandiflorus lielziedu selenicerejs.
- metālmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto metālu.
- tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
- tpi Lieto, lai izteiktu nopēlumu, ceremoniāli nospļaujoties.
- brālis Līgavas vai līgavaiņa pavadonis kāzu ceremonijā.
- Luknas ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
- Mices ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
- Miču ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
- Luknes ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
- abhišekā Mācekļa ceremoniāla apslacīšana, ko veic garīgais audzinātājs iesvētīšanas rituāla laikā.
- rituālistika Mācība par baznīcas ceremoniju kārtību.
- adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā.
- koncepcija Mākslinieka, literāta, zinātnieka vispārīgā iecere, pamatideja.
- Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Echinocererus subinermis mazērkšķainajs ehinocerejs.
- Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka.
- Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā.
- schoenus Melnceres.
- Echinocereus adustus melnīgsnējais ehinocerejs.
- pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes.
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- apbedīšana Mirušā apglabāšana, parasti ar sēru ceremoniju; bēres.
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki.
- kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki.
- koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas.
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
- tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
- Našupīte Naša, Cieceres pieteka.
- asimptomātiskais neirosifiliss neirosifiliss, ko var diagnosticēt tikai pēc pozitīviem cerebrospinālā šķidruma testa rezultātiem; neirālas slimības pazīmju un simptomu nav.
- eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
- skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas; īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
- intrāde Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai.
- intrāda Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai.
- instašmara nievājošs apzīmējums _Instagramā_ populārai sievietei un influencerei.
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- kudums Nodoms, iecere, nolūks.
- plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
- atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
- laulāties Noslēgt laulību reliģiskā ceremonijā.
- ceremoniāls Noteiktam ceremoniālam 1 atbilstošs; arī svinīgs.
- dievgaldīns Nožogota vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija.
- prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
- oreocereus Oreocereji.
- sīkrievainais oreocerejs oreocereju suga ("Oreocererus pseudofossulatus ").
- Trolla oreocerejs oreocereju suga ("Oreocererus trollii").
- Celza oreocerejs oreocereju suga ("Oreocereus celsianus").
- organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu.
- hagiasms Ortodoksālajā baznīcā - kristīšana ar ūdeni (kā atcere par Jēzus kristīšanu).
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
- šūkne Pacere upes krastā, kur vēžiem alas.
- padziekste Pacere, pasiekste.
- pačare Pacere.
- pacers Pacere.
- padupe Pacere.
- padupes Pacere.
- pakraule Pacere.
- pakraulis Pacere.
- Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu.
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu.
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja.
- Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts.
- piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
- nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
- Pakse Paksīte, Cieceres pieteka.
- Pakstīte Paksīte, Cieceres pieteka.
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
- derināt Panākt, ka savstarpēji apsolās slēgt laulību; svinēt šādu solīšanos; būt lieciniekam šādā ceremonijā.
- heredoataksija Pārmantotas spinocerebrālās ataksijas paveids.
- pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko); šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
- naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā.
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- pašaplūkojums Pašapcere.
- pašaplūkošana Pašapcere.
- kristībzīme Pēc kristību ceremonijas baznīcas izsniegta apliecība ar kristīšanas apstiprinājumu.
- kardinālbīskapi Pēc pāvesta augstākie katoļu garīdznieki, 6 Romas apkārtnes diecēžu bīskapi, kardināli, kas veic atsevišķas ceremoniālas un formālas funkcijas.
- Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā.
- Cereus peruvianus Peru cerejs.
- izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.); arī apbedīt.
- pro memoria piemiņai, atcerei.
- ad futuram memoriam piemiņai, atcerei.
- Kaseresa Pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.).
- projekts plāns, iecere.
- čiks Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums.
- Echinocereus poselgeri Poselgera ehinocerejs.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
- investitūra Protestantiem - svinīga ceremonija, kurā jaunu garīgo amatpersonu ievada amatā.
- sultāns Pušķis pie huzāra cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
- Echinocererus reichenbachii Reihenbaha ehinocerejs.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- ordinācija Reliģiska ceremonija - uzņemšana garīdznieka amatā vai mūka kārtā.
- vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
- iesvētīšana Reliģiska ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu baznīcas draudzes locekli; viens no kristietības sakramentiem.
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; tai sekojošās svinības, mielasts.
- kronēšana Reliģiska ceremonija, monarham kāpjot tronī.
- lūgšana reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā ceremonijā izmantojamais teksts
- pārejas rituāli reliģiskas ceremonijas, kas iezīmē pāreju no viena dzīves stāvokļa uz citu.
- kulta kalpotājs (retāk kalps) reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- levē Rīta tualetes ceremoniāls Francijā.
- kristības Rituāla šķīstīšanas ceremonija, pēc kuras persona tiek uzņemta reliģiskā draudzē.
- felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
- sējas rudzi rudzu suga ("Secale cerealea"), ko ziemeļu puslodē kultivē kā viengadīgu labības augu.
- Schoenus ferrugineus rūsganā melncere.
- derinātājs Saderināšanās ceremonijas vadītājs.
- maizes jeb alus raugs saharomicēšu suga ("Saccharomyces cerevisiae").
- laulāt Saistīt laulības attiecībās ar reliģisku ceremoniju.
- sabrūk kā kāršu namiņš saka, ja kas pēkšņi beidz pastāvēt, izgaist, ja ieceres, nodomi nepiepildās.
- saiet dēlī saka, ja kas sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
- Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Annaskalni Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" otrs nosaukums.
- Cerenskaja Saldus novada Cieceres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- rudzis Sējas rudzi ("Secale cereale").
- atbalstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
- balstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
- selenicereus Selenicerejs.
- lielziedu selenicerejs selenicereju suga ("Selenicereus grandiflorus").
- pavana Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās.
- feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
- mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas).
- hiporhema Sengrieķu kulta ceremoniālā himna, ko dziedāja svinīgā gājienā.
- eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām.
- kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes.
- kamills Seno romiešu apzīmējums zēniem, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterus.
- pašapcere Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. apcere.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- padružka Sieviete, kas kāzu ceremonijā iet aiz jaunā pāra.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis.
- gurdvara Sikhu templis un sapulcēšanās vieta, kas sastāv no sapulču vietas, kur atrodas ādigrantha, un ēdiena gatavošanas un ēšanas vietas, kur notiekošās simboliskās maltītes noslēdz sikhu lūgšanu ceremonijas.
- Oreocererus pseudofossulatus sīkrievainais oreocerejs.
- Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka.
- kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas.
- macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās.
- Cephalocereus senilis sirmais cefalocerejs.
- svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere.
- ciecernieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji.
- Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski.
- galaktolipīds Slāpekli saturošs lipīds bez fosfora, kurā ietilpst galaktoze; cerebrozīds.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- šuri-muri Slepenas sarunas un ieceres.
- šurimuri Slepenas sarunas un ieceres.
- vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
- smece Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
- šmecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
- šņecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
- Spaļupīte Spaļu strauts, Cieceres pieteka.
- memoriāls Sporta sacensības (izcilu sportistu vai ar sporta attīstību saistītu cilvēku) atcerei.
- ceris Sprēslīca; cere.
- cerītis Sprēslīca; cere.
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība.
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms.
- līgavas kronis sudraba, bieži arī apzeltīts kronis, kas līgavai ir uz galvas laulības ceremonijas laikā baznīcā, jaunavības simbols; 19. gs. kļuva populārs miršu vainadziņš.
- dārza suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus cerefolium").
- atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu.
- rītus Svinīgi paņēmieni, ceremonijas, it sevišķi reliģijā.
- kults Šīs pielūgšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās; reliģisku rituālu un ceremoniju kopums.
- šņicere Šņecere.
- epicerebrāls Tāds, kas atrodas virs galvas smadzenēm, piem., epicerebrālā telpa (starp galvas smadzenēm un mīksto smadzeņu apvalku).
- neiroviscerāls Tāds, kas attiecas uz simpātisko un cerebrospinālo nervu sistēmu.
- memoriāls Tāds, kas ir veidots (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- nekristīts Tāds, kas nav izgājis kristīšanas ceremoniju.
- nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
- neatlaidīgs Tāds, kas, nevairoties no grūtībām, pārvarot šķēršļus, stingri, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, realizēt savas ieceres, nodomus.
- Remtes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa pirmskara Blīdenes, Jaunpils un Cieceres pagasta teritorijas.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
- nonkonformisms teistisks virziens Anglijā, kas neatzīst valsts anglikāņu baznīcas mācību un ceremonijas.
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā); lasāmais gabals.
- lasāmais gabals teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- skīnija Teltī ierīkots pārvietojams dievnams, kurā senie ebreji piekopa reliģiskās ceremonijas, pirms Jeruzalemē tika uzcelts templis.
- aizlūgumu templis templis Senajā Ēģiptē, kurā notika mirušajam veltītās ceremonijas.
- riza Tērps, ko garīdznieks valkā mises ceremonijā; rizas krāsa ir atkarīga no tā, kādus svētkus vai atceres dienu svin.
- dievkalpojums Ticīgo kopīgas lūgšanas, reliģiskas ceremonijas garīdznieka vadībā.
- tonsura Tonzūras izskūšanas ceremonija.
- Oreocererus trollii Trolla oreocerejs.
- Cieceres dzirnavezers ūdenskrātuve Saldus pilsētas un Cieceres pagasta teritorijā, uzpludināta uz Cieceres upes, platība 11,6 ha.
- Salas strauts ūdenstece Brocēnu novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezerā.
- Biļļu strauts ūdenstece Brocēnu novada Cieceres pagastā, ietek Ciecers ezera dienvidu galā.
- Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte.
- Lemzere Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezera dienvidu galā.
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha.
- Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Cereus uruguayanus Urugvajas cerejs.
- intence Uz kādu mērķi virzīts nodoms, nolūks, iecere.
- mielavas Uzcienāšana baznīcā tūlīt pēc laulību ceremonijas.
- Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Cieceres upes Saldus pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha.
- izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
- dhjānibuda vadžrajānas budisma mitoloģijā - apceres buda: pastāv uzskats, ka budu skaits ir neierobežots, bet apceres praksē aprobežojas ar pieciem budām, t. s. "apceres budām", un tiem atbilstošiem pieciem zemes budām.
- poliptihs vairākas gleznas, ko saista kopīga iecere, vienota krāsu gamma un kompozicionāls risinājums.
- abhišekā Valdnieka vai priestera ceremoniāla apslacīšana, ieceļot viņu amatā.
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem.
- kristītais (arī kristāmais) vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
- Alt-Zeezern Veccieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- kristīt Veikt (kā) kristības ceremoniju; pakļaut (ko) kristībai.
- pakrustīt Veikt (kā) kristības ceremoniju.
- Ciecere Ventas labā krasta pieteka Saldus un Skrundas novados, garums - 51 km, kritums - 78 m, iztek no Cieceres ezera.
- kontemplācija Vērošana, apcere, gremdēšanās sevī, kas bieži saistīta ar askētismu.
- Kaļķupīte Vēršāda, Cieceres pieteka.
- Nabagupe Vēršādas labā krasta pieteka Cieceres pagastā.
- lūgsna vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību, kā arī šādā ceremonijā izmantojamais teksts; [lūgšana]{s:1251}
- akreditācijas raksts vēstnieka vai cita pilnvarota diplomātiskā pārstāvja pilnvaras apliecinošs dokuments, ko viņam izsniedz pilnvarojošās valsts galva un ko viņš akreditācijas ceremonijā pasniedz tās valsts vadītājam, kurp viņš ir nosūtīts.
- reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas.
- MCA Vidējā galvas smadzeņu artērija (angļu "middle cerebral artery").
- interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts).
- herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis; kārtības uzturētājs ceremonijās; pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
- stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
- amficīts Viena no endotēlija šūnām, kuras aptver nervu šūnas cerebrospinālajos ganglijos; kapsulas šūna, pavadītājšūna.
- reliģiskā draudze vienas konfesijas vai netradicionālās reliģiskās organizācijas ticīgo apvienība, kas piedalās kopīgā reliģisko ceremoniju norisē, veido vienu (singulāru) organizatorisku struktūru un ir lokalizēta noteiktā apdzīvotā vietā.
- sulfatīds Viens no cerebrozīdu un sērskābes esteriem; cerebronu un kerazīnu sērskābes esteri kavē asinsreci.
- glikolipoīds Viens no taukskābju un ogļhidrātu esteriem; tos iedala galaktozīdos un cerebrozīdos.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- courtoisie Vispār atzīti paradumi, kas uz ieradumu tiesību pamata nodibinājušies valstu starptautiskā satiksmē; to neievērošana gan vēl nenozīmē tiesību pārkāpumu, bet to uzskata par nedraudzīgu aktu un valsts cieņas aizkaramu; daudzi diplomātiskā ceremoniāla noteikumi.
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- potlačs Ziemeļamerikas ziemeļrietumkrasta indiāņiem - ceremoniāla dāvanu apmaiņa lielos apmēros, no kuriem bija atkarīgs šās ceremonijas dalībnieku sociālais prestižs.
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- iezvanīt Zvanot pavēstīt par (reliģiskas ceremonijas) sākumu.
- izzvanīt Zvanot pavēstīt par reliģiskas ceremonijas beigšanos.
cere citās vārdnīcās:
MEV