Paplašinātā meklēšana

Meklējam audzin.

Atrasts vārdos (75):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (328):

neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās.
atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī.
psihiskās un fiziskās aiztures attīstības aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda organisma nepilnībām vai trūkumiem audzināšanā.
audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus.
spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
audzīte audzinātāja.
mentors audzinātājs, padomdevējs.
eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt (1).
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams.
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina.
bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu.
ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus.
bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams.
bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt.
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam.
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
džentrija Cienījamā ģimenē dzimušie un labi audzinātie.
zadināt Cildināt, daudzināt.
naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
bundzināt Daudzināt.
rīdzināt Daudzināt.
famozs Daudzināts, pazīstams, slavens.
noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt.
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
vingrošana Fiziskā audzināšana.
miesassods Fiziska sodīšana audzinošos nolūkos, kas mūsdienās ir aizliegta.
aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs.
Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi.
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā.
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu.
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki.
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu.
bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ.
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē.
ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo.
ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā.
vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos.
iedēstīt Ieaudzināt (1).
iedot pūrā līdzi iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
dot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
atklaudzināt Ilgāku laiku, daudz klaudzināt.
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
guru Indijā - garīgais audzinātājs vai sektas vadītājs.
Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams.
mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps.
noklaudzināt Īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt.
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
izaudzēt Izaudzināt (1).
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest.
izrūpēt Izaudzināt.
nodot strušku izbārt; lasīt morāli, sarāt, audzināt.
izklandzināt Izbazūnēt, izdaudzināt.
izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
izbundzināt Izdaudzināt.
dailēt Izglītot apmācot un audzinot.
izbungāties Izklaudzināties; izklauvēties.
izklapēties Izklaudzināties.
apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu.
sašķirt izraudzīt, atlasīt audzināšanai.
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā.
intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā.
audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks.
ordinārijs Kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs.
drausme Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, stingru audzināšanu.
piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai.
skangalds Klabata, klaudzināmais dēlis.
klasene Klases audzināšana (mācību stunda).
klapačas Klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām.
tappingtest Klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai.
stucināt Klaudzināt, ducināt.
tukšķināt Klaudzināt, klauvēt, pukstēt.
zvārkšēt Klaudzināt, tarkšķēt, dārdēt.
klaudzinēt Klaudzināt.
klūdzinēt Klaudzināt.
pankšķināt Klaudzināt.
klopēties Klaudzināties, klauvēties.
saklaudzināt klaudzinot modināt (vairākus).
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
noklaudzināt Klaudzinot raitin aust.
saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.).
saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
aizklauvēt Klauvējot, klaudzinot apdullināt.
uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
kankstināt Klauvēt, klaudzināt.
krakšināt Klauvēt, klaudzināt.
krakšķināt Klauvēt, klaudzināt.
krākšķināt Klauvēt, klaudzināt.
kukšēt Klauvēt, klaudzināt.
sisties Klauvēt, klaudzināt.
staukšķināt Klauvēt, klaudzināt.
klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā.
kopaudzināšana Kolektīvā audzināšana.
politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
koedukācija Kopaudzināšana.
kopība Kopšana, audzināšana, saimniekošana.
glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt.
pāst Kopt, audzināt.
krāstēvs Krāsnesis vai filistrs, kas rūpējas par kāda savas korporācijas zēna audzināšanu līdz uzņemšanai speciālā konventā.
Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks.
Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
bon ton labais tonis, smalkas manieres, laba audzināšana.
lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm.
rātmanis Labs audzinātājs (pārmācības nama uzraugs).
dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki.
Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
vecāku vara likumdošanā noteiktas vecāku tiesības un pienākumi bērnu audzināšanā līdz bērnu pilngadības sasniegšanai.
aktīvisms Literatūras un mākslas virziens (ekspresionisma novirziens), kas izcēlās Vācijā ap 1910. g., sludina aktīvu, tiešu, audzinošu īstenības iespaidošanu ar mākslas palīdzību; aktīvā māksla.
izlolot Lolojot izaudzināt.
rančošana Lopu baru ganīšana stepē un to izaudzināšana.
izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
abhišekā Mācekļa ceremoniāla apslacīšana, ko veic garīgais audzinātājs iesvētīšanas rituāla laikā.
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda.
komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā.
MAK Mācību un audzināšanas komisija.
pedagoģija Mācīšana, audzināšana, izglītība.
izglītība mācīšanas un audzināšanas process
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
nodarboties Mācīt, audzināt (kādu); pavadīt laiku (ar kādu).
aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt.
guvernante Mājskolotāja, audzinātāja.
piscikultūra Mākslīga zivju audzināšana.
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
smadzeņu skalošana masīva propaganda presē, uzbāzīga reklāma, vecāku un audzināšanas iestāžu moralizēšana (pārliecināšana) utt., respektīvi, kāda viedokļa uzspiešana.
metrs meistars; skolotājs, audzinātājs.
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas.
perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1).
ligzda Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai.
mirīds Musulmaņu mistiķu (sufiju) māceklis, kāda imama vai šeiha mācības piekritējs, ko audzina fanātiskā naidā pret citticībniekiem.
bļaurene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
muzene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
mūzene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
muzicene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
mūzicene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
nenorāts Neaudzināts, maz bārts.
mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks.
ampls Neaudzināts.
paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
mucā audzis, pa spundi barots nemācīts, neaudzināts, ar ļoti šauru redzesloku; neattapīgs.
dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks.
viena vecāka ģimene nepilna ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem, kas arī ir atbildīgs par bērna (bērnu) audzināšanu.
atkakls Nerātns, neaudzināts, palaidnīgs.
kā mežā audzis neuzvedīgs, neaudzināts.
skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
neaudzināts Nolieguma divd. --> audzināt.
pie Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
mentors Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja".
dižināt Pacelt statusā, lielīt, daudzināt.
iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu.
ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms.
ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām.
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
tenkt Pateikties, slavēt, daudzināt.
speciālā pedagoģija pedagoģijas apakšnozare, zinātne par bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesu, audzināšanu un sagatavošanu dzīvei.
metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
reliģijas pedagoģija pedagoģijas nozare, kas pētī reliģisku izglītību un audzināšanu.
mācībspēks Persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs.
patrons Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
kurators Persona, kurai uzdots vadīšanas un audzināšanas nolūkos sekot kāda darbam, mācībām, uzvedībai.
audžuvecāki personas, kas pastāvīgi vai uz laiku audzina pieņemtus bērnus.
klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
pieklapēt Pieklauvēt; pieklaudzināt.
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
pajemt Pieņemt, parasti audzināšanā, arī dzīvoklī.
bērnudārzs pirmsskolas vecuma (3–7 gadu vecu) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde.
pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs, gk. Padomju Savienībā u. c. komunistiskā bloka valstīs.
tautas pedagoģija praksē uzkrāta, ar folkloru un tradīcijām no paaudzes paaudzē nodota audzināšanas pieredze.
metodiķis Priekšmeta mācīšanas metodikas, audzināšanas metodikas speciālists.
rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā.
knabināties Radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu.
dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu.
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).
lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
mazbērnu novietne sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
pedagoģisks Saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību, tām raksturīgs.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
sociālā pedagoga darbības mērķis sekmēt indivīda socializācijas procesa norisi, nodrošināt sociālās audzināšanas pasākumus, kā rī veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvās socializācijas cēloņu un seku ierobežošanu.
seksuālā izglītošana seksuālā audzināšana, kas bērnus un jauniešus iepazīstina ar seksualitāti un bioloģiskās vairošanās likumsakarībām.
oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem.
Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu.
Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
jezuītes Sieviešu kongregācija, ko 1609. g. pēc jezuītu ordeņa noteikumiem dibināja meiteņu un jaunavu audzināšanai.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
dauzīt Skaļi klauvēt, klaudzināt.
padauzīt Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
piedauzīt Skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt.
skantīt skandināt, daudzināt, bieži par ko runāt.
Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs.
Māni Skandināvu mitoloģijā - mēness personifikācija, kas vada zvaigžņu gaitas un audzina divus zemes bērnus.
sliukšēt Skanēt skaņai, kas rodas klaudzinot ar āmuru, vai sitot pļauku pa ausi.
paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā; priekšzīmīga skola.
mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; atzinīgi novērtēt.
mauvais ton sliktais tonis; neaudzinātība.
izglītotāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi izglītot indivīdu, grupu vai kopienu par: a) viņiem pieejamiem vai viņu rīcībā esošiem resursiem; b) noteiktu sociālo prasmju apguvi vai pilnveidi; c) bērnu audzināšanu un aprūpi; d) savstarpējo attiecību modeļiem un efektīvas komunikācijas veidiem; e) medicīniska rakstura jautājumiem; f) vardarbības identificēšanu un novēršanu.
ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ.
soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt.
kolonija Speciāla uzdevuma (parasti audzināšanas) iestāde.
labošanas darbu kolonija speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
darba kolonija speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis.
spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
dryuksts stingra audzināšana.
audžu- Tāds, kas ir pieņemts audzināšanā; tāds, kas ir (kādu) pieņēmis audzināšanā.
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
pieņemts Tāds, ko pieņem audzināšanā.
grandeklis Tas, kas grandās - ar troksni ko gāž, gruj, sit, arī dauzās, klaudzinās.
sociālā audzināšana tiek skaidrota kā mērķtiecīga audzinošā darbība, kas nodrošina indivīda un grupas sociālo adaptāciju vidē, saskarsmes un sadarbības kultūru, sociālo normu izpratni, sava sociālā “es” apzināšanos sabiedrībā, kā arī sociālo un kultūras vērtību sistēmas apguvi.
tugendbunds Tiklības savienība, dibināta 1808. gadā Karaļaučos, lai vācu tautu uzaudzinātu tautiskā garā; tas bija protests pret Napoleona varu.
būt kāda mutē tikt daudzinātam, bieži ko pieminēt.
izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
pankšināt Trokšņaini klaudzināt.
klaugāt Trokšņojot (klaudzinot) iet.
bruzdēt Trokšņot, klaudzināt.
bruzdināt Trokšņot, klaudzināt.
bruzdināties Trokšņot, klaudzināt.
dzildināt Turpināt, sekmēt, audzēt, turēt, augt, audzināt.
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu); arī adoptēt.
valds Uzraudzība, audzināšana.
varmākas - upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils.
rātenē Vecumā, kad pakļaujas audzināšanai.
agela Vergturu aristrokrātijas pārstāvju dēlu (7-18 g. vecuma) slēgta tipa valsts audzināšanas iestāde senajā Spartā.
dzeguze Vieglas uzvedības sieviete, kas savus bērnus atstāj citu audzināšanā.
kaļ kā dzenis vienmērīgi, ritmiski klaudzina.
pabalsts daudzbērnu mātēm vienreizējas un regulāras naudas izmaksas mātēm, kuras audzina vairākus bērnus.
pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem).
vientuļais vecāks viens no vecākiem, kurš viens pats audzina bērnu(-us).
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūmas (2).
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
vientuļais tēvs vīrietis, kas nesastāv laulībā un audzina vienu vai vairākus bērnus bez mātes līdzdalības.
krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
filantropinisms Virziens audzināšanā, kas cenšas izkopt cilvēkmīlestību.
internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
paidagoģika Zinātne par audzināšanu un mācīšanu.
pedagoģija Zinātne par audzināšanu, mācīšanu un izglītību; attiecīgais mācību priekšmets.
defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, audzināšanu un mācīšanu.
zinātniskā padome zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija.
zvakšināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
zvakšķināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa audzin.