Paplašinātā meklēšana
Meklējam audzin.
Atrasts vārdos (75):
- audzin:1
- audzināt:1
- Daudzine:1
- audzinīce:1
- daudzināt:1
- draudzine:1
- ataudzināt:1
- draudzināt:1
- ieaudzināt:1
- izaudzināt:1
- klaudzināt:1
- klaudzinēt:1
- kraudzināt:1
- noaudzināt:1
- paaudzināt:1
- plaudzināt:1
- saaudzināt:1
- uzaudzināt:1
- žmaudzināt:1
- aizaudzināt:1
- atdaudzināt:1
- audzināšana:1
- audzinātājs:1
- audzinātava:1
- audzināties:1
- audzinātuve:1
- dadaudzināt:1
- iedaudzināt:1
- izdaudzināt:1
- neaudzināts:1
- nodaudzināt:1
- padaudzināt:1
- pāraudzināt:1
- pieaudzināt:1
- sadaudzināt:1
- aizdaudzināt:1
- apklaudzināt:1
- atklaudzināt:1
- draudzinieks:1
- iedraudzināt:1
- izdaudzināts:1
- izklaudzināt:1
- izplaudzināt:1
- noklaudzināt:1
- paklaudzināt:1
- pašaudzināts:1
- piedaudzināt:1
- sadraudzināt:1
- saklaudzināt:1
- sažmaudzināt:1
- uzklaudzināt:1
- aizklaudzināt:1
- aizklaudzinēt:1
- draudzināties:1
- izaudzināties:1
- klaudzināties:1
- neaudzinātība:1
- paaudzināties:1
- piedraudzināt:1
- pieklaudzināt:1
- izdaudzināties:1
- kopaudzināšana:1
- lopaudzinātājs:1
- mājaudzināšana:1
- pašaudzināšana:1
- darbaudzināšana:1
- darbaudzinātājs:1
- iedraudzināties:1
- izadaudzināties:1
- izklaudzināties:1
- sadraudzināties:1
- saklaudzināties:1
- pasadaudzināties:1
- dzimumaudzināšana:1
- attīstītājaudzināšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (200):
- audzēt [audzināt]{s:2065}
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
- pieklaudzināt ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību)
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs
- ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
- atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī
- psihiskās un fiziskās aiztures attīstības aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda organisma nepilnībām vai trūkumiem audzināšanā
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem)
- skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē
- edukacija audzināšana
- neopaidagoģija audzināšana pēc jaunas metodes
- attīstītājaudzināšana audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu
- brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus
- frēbelisms audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
- audzene audzināšanas stunda
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
- zelināt audzināt
- noaudzināt audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- lamāties audzināt; lasīt morāli
- audzīte audzinātāja
- aumeistars audzinātājs, mājskolotājs
- mentors audzinātājs, padomdevējs
- pedagogs audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists
- eirēni audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā
- epitīmija audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem
- izaudzināt audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās
- izaudzēt audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; [izaudzināt]{s:2064}
- uzaudzināt audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt (1)
- pāraudzināt audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
- ieaudzināt audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības)
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
- izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu)
- uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu)
- patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē
- bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
- mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā
- sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību
- apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu
- tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus
- bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams
- bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams
- sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē)
- džentrija Cienījamā ģimenē dzimušie un labi audzinātie
- zadināt Cildināt, daudzināt
- naktsaukle cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē
- audzinātājs cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs
- audzēknis cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis
- bundzināt Daudzināt
- rīdzināt Daudzināt
- famozs Daudzināts, pazīstams, slavens
- noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas
- surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu
- tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu
- vingrošana Fiziskā audzināšana
- miesassods Fiziska sodīšana audzinošos nolūkos, kas mūsdienās ir aizliegta
- aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs
- Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu
- Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
- bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo
- ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos
- iedēstīt Ieaudzināt (1)
- iedot pūrā līdzi iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu
- dot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās)
- atklaudzināt ilgāku laiku, daudz klaudzināt
- izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1)
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2)
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3)
- Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams
- mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps
- noklaudzināt īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt
- uzklaudzināt īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko)
- izrūpēt Izaudzināt
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest
- nodot strušku izbārt; lasīt morāli, sarāt, audzināt
- izklandzināt Izbazūnēt, izdaudzināt
- izbundzināt Izdaudzināt
- izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot
- dailēt Izglītot apmācot un audzinot
- izklapēties Izklaudzināties
- izbungāties Izklaudzināties; izklauvēties
- apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu
- sašķirt izraudzīt, atlasīt audzināšanai
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā
- intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā
- audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks
- ordinārijs kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs
- bērnaudzis kāds, kas audzina bērnus
- drausme Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, stingru audzināšanu
- piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai
- skangalds Klabata, klaudzināmais dēlis
- klasene Klases audzināšana (mācību stunda)
- klapačas Klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām
- tappingtest Klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai
- klaudzinēt Klaudzināt
- klūdzinēt Klaudzināt
- pankšķināt Klaudzināt
- stucināt Klaudzināt, ducināt
- tukšķināt Klaudzināt, klauvēt, pukstēt
- zvārkšēt Klaudzināt, tarkšķēt, dārdēt
- klopēties Klaudzināties, klauvēties
- saklaudzināt klaudzinot modināt (vairākus)
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
- izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms)
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
- noklaudzināt Klaudzinot raitin aust
- saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.)
- saklaudzināties Klaudzinot sazināties
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu
- aizklauvēt Klauvējot, klaudzinot apdullināt
- uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas
- kankstināt Klauvēt, klaudzināt
- krakšināt Klauvēt, klaudzināt
- krakšķināt Klauvēt, klaudzināt
- krākšķināt Klauvēt, klaudzināt
- kukšēt Klauvēt, klaudzināt
- sisties Klauvēt, klaudzināt
- staukšķināt Klauvēt, klaudzināt
- klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā
- kopaudzināšana Kolektīvā audzināšana
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana
- koedukācija Kopaudzināšana
- kopība Kopšana, audzināšana, saimniekošana
- pāst Kopt, audzināt
- glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt
- krāstēvs Krāsnesis vai filistrs, kas rūpējas par kāda savas korporācijas zēna audzināšanu līdz uzņemšanai speciālā konventā
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu
- bon ton labais tonis, smalkas manieres, laba audzināšana
- lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm
- rātmanis Labs audzinātājs (pārmācības nama uzraugs)
- dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs
- tuk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā)
- vecāku vara likumdošanā noteiktas vecāku tiesības un pienākumi bērnu audzināšanā līdz bērnu pilngadības sasniegšanai
- aktīvisms Literatūras un mākslas virziens (ekspresionisma novirziens), kas izcēlās Vācijā ap 1910. g., sludina aktīvu, tiešu, audzinošu īstenības iespaidošanu ar mākslas palīdzību; aktīvā māksla
- izlolot Lolojot izaudzināt
- rančošana Lopu baru ganīšana stepē un to izaudzināšana
- izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs
- abhišekā Mācekļa ceremoniāla apslacīšana, ko veic garīgais audzinātājs iesvētīšanas rituāla laikā
- filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā)
- paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauksaimniecībā, rūpnieciskā ražošanā, darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā
- MAK Mācību un audzināšanas komisija
- pedagoģija mācīšana, audzināšana, izglītība
- izglītība mācīšanas un audzināšanas process
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā)
- nodarboties Mācīt, audzināt (kādu); pavadīt laiku (ar kādu)
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei)
- izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību)
- izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt
- guvernante Mājskolotāja, audzinātāja
- piscikultūra Mākslīga zivju audzināšana
- Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus
- smadzeņu skalošana masīva propaganda presē, uzbāzīga reklāma, vecāku un audzināšanas iestāžu moralizēšana (pārliecināšana) utt., respektīvi, kāda viedokļa uzspiešana
- metrs meistars; skolotājs, audzinātājs
Atrasts piemēros (43):
- audzināt – Es saprotu, lēdij, tādi skati nav piemēroti labi audzinātai dāmai.
- audzināt – Jums ir bērni, un bērni ir jāaudzina abiem vecākiem.
- dzīve – Tā ir nežēlīga atteikšanās no cilvēcīgas ģimenes dzīves un normālas bērnu audzināšanas.
- ēst — audzinātāj, bet viņš ēd smiltis!
- audzināt Agrā celšanās tikai norūda un audzina raksturu.
- audzināšana Arī pašu tauta nekad netika piemirsta un augstais “estētiskās audzināšanas” uzdevums tika godam pildīts.
- audzināt Attīsti savas prasmes, audzini drosmi un draugu tīklu, iegūsti zināšanas un iekrāj kaut nedaudz kapitālu un visa pasaule Tev atvērsies.
- ierosināšana audzināšanas māksla ir ierosināšanas māksla.
- ļaut Aunu grūti audzināt, viņa pašapziņa ir liela, labprāt ļauj vaļu iegribām, kuras var aizvest par tālu.
- audzinātājs Balle beidzās ar Mētras klases audzinātāja iekrišanu aktu zāles krēslos.
- audzināt Bērnu mākslas skolām daudz ko var piedot, taču manā uztverē to galvenais uzdevums būtu audzināt gaumi.
- atdzimt Eiropā atdzimusī interese par jūgendstilu Rīgas daudzinātākā arhitekta rangā izvirzījusi Mihailu Eizenšteinu, kura projektētie nami saskaitāmi uz pirkstiem.
- mācīšana Es nolēmu, ka savu mūžu veltīšu bērnu audzināšanai un mācīšanai.
- uzbrukt Es uzbruku saviem vecvecākiem Žanam un Kozimai, kas mani uzaudzināja, un vainoju viņus it visā.
- audzināšana Esmu tikai viņa skolotāja, lēmums par dēla audzināšanu jāpieņem jums.
- būt Filmas ciltskoka varonim bijis brālis, kurš dikti kārojis audzināt meitu.
- darbs Fizikas skolotājs visu skolotāju vārdā pateicās par viņas korekto patriotiskās audzināšanas darbu un pasniedza ziedu grozu un smagu grāmatu "Vidzemes mālamatniecība".
- audzināšana Garīgais darbs ir bērnu audzināšana.
- garīgs Garīgais darbs ir bērnu audzināšana.
- alimenti Igaunijā vecākiem, kuri vieni audzina bērnus, par saņemtajiem alimentiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis.
- māmuļa Izaudzis tautiskās atmodas laikmeta tradīcijās, Misiņš nepiederēja pie tiem savas paaudzes locekļiem, kuru redzes apvārsnis sākās un beidzās ar daudzināto «māmuļu», Rīgas latviešu biedrību.
- neēdams Ja audzinātāja pateiks, ka ēdiens ir neēdams, bērns ņems piemēru no viņas.
- salīdzināt Ja filmu salīdzina ar bērnu, tad grūti pateikt, vai bērns izaugtu labāks, ja būtu rūpīgāk audzināts, lolots.
- kliegšana Kā bērnu audzināt bez kliegšanas un sodiem?
- atdzimt Kad manī atdzimst veltās cerības, daudzreiz zaudētās cerības, mani žņaudz vēlme tikai glāstīt un skūpstīt Lolitu — vienīgi sirds brīdinoši klaudzina nemierīgajā, Ģedimina iemīļotajā svingojošajā ritmā.
- audzinātājs Kāds no Ērika agrākajiem skolotājiem un audzinātājiem seko karalim un atrod viņu slēptuvē.
- apmīļot Kaķēns, kas audzināts ar mīlestību un bieži tiek apmīļots, izaugs par ļoti draudzīgu kaķi.
- govs Klases audzinātāja bija sarunājusi vietu Irbēnu govju kompleksā, kur varēšot ātri sapelnīt naudu studijām.
- audzinātājs Kristiana audzināšana tiek uzticēta audzinātājam Ditlevam Reventlovam, brutālam sadistam, kas terorizē savu aizbilstamo.
- sodīšana Latvijā vēl joprojām diezgan izplatīts ir uzskats, ka bērnu fiziska sodīšana ir normāls, pieņemams bērnu audzināšanas veids, pret ko nākas cīnīties ar dažādu kampaņu palīdzību.
- uzdevums Laulības uzdevums ir plašāks — izdzīvot, sakrāt mantu, uzaudzināt bērnus...
- nākamais Līdz ar to mēs veidojam tandēmus- tādas kā saliņas, kur šie cilvēki satiekas, un tā mēs audzinām nākamos speciālistus.
- raibi un rūtaini Lūgta atcerēties kopā pavadītos teju piecus gadus, audzinātāja atzīst:« Mums ir gājis« raibi un rūtaini».
- audzināšana Mana 15 gadus vecā māsīca, Mirdza P., apmeklē kādu nelielu privātskolu, kur audzināšana tiek vadīta stingri konservatīvā garā.
- audzināšana Manuprāt, vispareizākā audzināšana sastāvētu no tā, ka bērni jau no mazotnes pierastu pie zināmas darbu dalīšanas ģimenē.
- mazotne Manuprāt, vispareizākā audzināšana sastāvētu no tā, ka bērni jau no mazotnes pierastu pie zināmas darbu dalīšanas ģimenē.
- sapņot Mēs, sievietes, sapņojam savus laulātos pārveidot, pāraudzināt, bet viņi vēlas, lai mēs nekad nemainītos.
- audzināšana Mūzika- rakstura audzināšana bez traumatisma riska.
- sudrabs Nē, līdz īstam sudrabam matos Kaijai vēl tālu – vēl viņas augums spēcīgs un mugura taisna, vēl dzimušie bērni jāaudzina, vēl daudz svešu bērnu savās rokās jāsaņem, vēl...
- atzīmēt Neviens neatsaucās, audzinātāja atzīmēja žurnālā, ka Gustavs nav ieradies, un pēdējā solā sēdošo zēnu tā arī neviens nedz pamanīja, nedz uzrunāja.
- smiltis Neviens nedrīkst ēst smilšu kūkas, jo audzinātājas to bija aizliegušas.
- bažīties No mācībām viņa nebaidās, vairāk bažījas par to, kā savienos divu bērnu audzināšanu ar studijām.
- surogātmāte Pāris audzina divus dēlus, kuri nākuši pasaulē ar surogātmātes palīdzību.
audzin citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv