Paplašinātā meklēšana
Meklējam auši.
Atrasts vārdos (66):
- auši:1
- aušis:1
- bauši:1
- gauši:1
- rauši:1
- Rauši:1
- Sauši:1
- aušine:1
- aušiņa:1
- apauši:1
- klauši:1
- plauši:1
- raušis:1
- aizauši:1
- Cūkauši:1
- Garauši:1
- ķepauši:1
- lakauši:1
- lapauši:1
- lepauši:1
- ļakauši:1
- pagauši:1
- pārauši:1
- peļauši:1
- strauši:1
- vēžauši:1
- zaķauši:1
- Čaušica:1
- laukauši:1
- ļaukauši:1
- miegauši:1
- plikauši:1
- rumpauši:1
- sirmauši:1
- Sirmauši:1
- Smugauši:1
- kaušināt:1
- nejaušis:1
- aušinpēdu:1
- paperauši:1
- pārklauši:1
- kaušinīca:1
- klaušināt:1
- klaušinēt:1
- plaušiņas:1
- Saušinīki:1
- kokosrauši:1
- vārpakauši:1
- silesapauši:1
- apklaušināt:1
- izklaušināt:1
- izklaušinēt:1
- klaušinieks:1
- noklaušināt:1
- paklaušināt:1
- pļaušinieks:1
- saklaušināt:1
- uzklaušināt:1
- aizklaušināt:1
- klaušinājums:1
- klaušināties:1
- pārklaušināt:1
- traušināties:1
- apklaušināties:1
- ieklaušināties:1
- izklaušināties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (337):
- aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
- notriekties Aiz pārskatīšanās nejauši notriekt.
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- apgalvene Apauši bez pavadas.
- apgalvenis Apauši bez pavadas.
- apaukši Apauši.
- apausis Apauši.
- apgalve Apauši.
- apmuči Apauši.
- apoši Apauši.
- apoži Apauši.
- muči Apauši.
- uzmuči Apauši.
- apklaušenēt Apklaušināt.
- nolēcināties Aptašķīties (nejauši).
- atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu.
- piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
- liecenieks Ārkārtas klaušinieks.
- uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu).
- pārprašņāt atkārtoti izjautāt, izklaušināt.
- atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
- izgūtnēm Ātri, steidzīgi, nejauši.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- uši Bembu tautas cilts Zambijā; bauši.
- aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis.
- netīšām Bez nodoma, nejauši.
- korpas Biezpiena rauši.
- korpi Biezpiena rauši.
- uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
- iecirpties Cērpot nejauši iegriezties.
- tūrists Cilvēks, kas nejauši nokļuvis cietumā.
- calla Cūkauši.
- lakauši Cūkauši.
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
- goteņu lapas daudzgadīgi kallu dzimtas augi - cūkauši.
- izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu.
- iedrāzties Drāžot nejauši iegriezt (neparedzētā vietā vai sev).
- piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem.
- ieecēties Ecējot nejauši pārklāt ar zemi.
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- nogadīties Gadīties (parasti nejauši).
- nogrēkot Grēkot, nejauši, vienu reizi.
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
- Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
- Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- uzsēties Iesēties (dabiskā ceļā, vai arī nejauši).
- izlūkoties Ilgāku laiku izklaušināt, spiegot.
- klaušināties Ilgāku laiku klaušināt.
- delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu.
- izklaušinēt Izklaušināt.
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- noklaust Iztaujāt, izklaušināt, izdibināt.
- prakšāt Iztaujāt, izklaušināt.
- seķinēt Iztaujāt, izklaušināt.
- apklaust Izzināt, izpētīt, izklaušināt (visapkārt).
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- aizskaršana jebkura darbība, ko veic kāda persona ar nodomu vai nejauši, pakļaujot citu personu vardarbības aktam.
- kaceklis Kāds, kas iztaujā, izklaušina.
- iekrāmēties Kārtojoties, kravājoties nejauši tikt (kur) ieliktam (par priekšmetu).
- aizkāst Kāšot pienu, nejauši ļaut plūst garām spainim.
- uzmaisīties Klaiņojot nejauši ierasties.
- tauja Klaušināšana.
- taujas Klaušināšana.
- noklaušināt Klaušināt un pabeigt klaušināt.
- klausināt Klaušināt, izvaicāt; prasīt.
- klaušenēt Klaušināt.
- īstenieki Klaušinieki (ar zirgu) feodālajā Latvijā.
- īstenieks Klaušinieks, kas strādāja darbos ar zirgu.
- derža Klaušinieks.
- gaitnieks Klaušinieks.
- klausībnieks Klaušinieks.
- klausnieks Klaušinieks.
- saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
- erātisks Klejojošs; tālu aiznests; nejauši nokļuvis.
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- nokratīties Kratot nejauši nokratīt.
- žeboklis Laužņi, dzelzs pie apaušiem.
- uzklunkurēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet; arī nejauši uznākt, ierasties.
- akcidencijas Lieki (neplānoti) ienākumi; nejauši papildienākumi, nelieli darbi.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
- veiksme ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; [laime]{s:1836}
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; arī veiksme.
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- saplaucēt mazgājot krāsainu audumu kopā ar ko baltu vai gaišu, pēdējo nejauši nokrāsot.
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- dižvirsa Miežu putra, ko smērē uz dižraušiem.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki.
- muļķiņš Muļķītis, aušiņa.
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- necerot Negaidīti, nejauši.
- iecelties Nejauši (nepareizi) iecelt.
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
- aizbāzties Nejauši aizbāzt.
- aizstridzināt Nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā).
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- aizkausēties Nejauši aizkausēt, aiztaisīt.
- aizdancināt Nejauši aiznest, pazaudēt.
- aizskrūvēties Nejauši aizskrūvēt.
- aizšķiesties Nejauši aizšķiest.
- aizskleisties nejauši aizvērties (par grāmatu).
- apkravāties Nejauši apbirt, tikt apbērtam.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās); nolaistīt.
- apkrept Nejauši aplipt ar mēslu kunkuļiem.
- aizturēties Nejauši atpalikt.
- atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties.
- atvesties Nejauši atvest.
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
- pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
- pagadīties pie rokas (arī pa rokai) nejauši būt, atrasties tuvumā.
- pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
- uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
- iebārstīties Nejauši iebirt.
- ietrupināties Nejauši iedrupināt.
- iegraudāt Nejauši iegrūst.
- iekāpties Nejauši iekāpt.
- iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
- iesagrūsties Nejauši iekrist.
- iesajaukties Nejauši iekrist.
- iemīcīties Nejauši iemīcīt.
- iemīņāties Nejauši iemīdīties.
- piesasēties Nejauši iesēties.
- uzknesēties Nejauši iesist, uzsist.
- uzcirpties Nejauši ievainot aitu cirpšanas laikā.
- dasadabāties Nejauši inficēties.
- izbirties Nejauši izbirt (1).
- izgraudēt Nejauši izkrist no rokām.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
- sociālagregāts Nejauši izveidojusies grupa.
- iespraukt Nejauši nokasīt (daļēji nobrāzt).
- ieskriet kā sprikstīs nejauši nokļūt bīstamā, nevēlamā situācijā, piedzīvot ko nepatīkamu.
- iekulties Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- iegadīties Nejauši nonākt, parādīties (kur).
- padēvēt Nejauši nosaukt vai titulēt.
- nošauties Nejauši nošaut.
- sporādiskais meteors nejauši parādījies meteors, kas nepieder nevienai no meteoru plūsmām.
- emerdžents Nejauši parādījies.
- pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
- pārraidīties Nejauši pārraidīt.
- šumēties Nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei.
- pašumētis Nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams.
- dasabraukties Nejauši piebraukt.
- piekaisīties Nejauši piekaisīt.
- dasalipties Nejauši pielipt.
- krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
- samīdīties Nejauši samīdīt, samīt.
- sasadauzīties Nejauši saplīst (par traukiem).
- uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
- pagadīt Nejauši sastapt (ļaut notikt).
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
- pagadīt Nejauši sastapties.
- sasadurties Nejauši sastapties.
- sasagadīties Nejauši satikties; nejauši (kam) gadīties.
- aizgrūsties Nejauši tikt aizgrūstam (kam, kur garām).
- aizalieties Nejauši tikt aizlietam.
- aizasisties Nejauši tikt aizvērtam.
- apbirzt Nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām.
- apžļāgties Nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu.
- apdrāztīties Nejauši tikt apskrambātam.
- apsvaidīties Nejauši tikt apsmērētam.
- atsanesties Nejauši tikt atnestam.
- ietūcīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
- ietuncīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
- aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
- iejaucīties Nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast.
- aizaplēsties Nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam.
- ierīties Nejauši tikt ierītam.
- iestādīties Nejauši tikt iestādītam.
- izbērties Nejauši tikt izbērtam.
- nosalieties Nejauši tikt izlietam, nolietam.
- izlikties Nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā).
- nosabērties Nejauši tikt nobērtam.
- nosacirsties Nejauši tikt nocirstam.
- nogrūsties Nejauši tikt nogrūstam, pagrūstam.
- nosakaisīties Nejauši tikt nokaisītam.
- nolauzties Nejauši tikt nolauztam.
- nosabāzties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
- nosalikties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
- nopļauties Nejauši tikt nopļautam.
- nosarausties Nejauši tikt noraustam.
- piesamesties Nejauši tikt pavairotam (par adījuma valdziņiem).
- dasabērties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
- dasamesties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
- aizkaisīties Nejauši tikt piekaisītam.
- dasakrauties Nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu).
- piesalieties Nejauši tikt pielietam (vairāk nekā vajadzīgs).
- piemalties Nejauši tikt piemaltam (pie kā, kam klāt).
- piemizoties Nejauši tikt piemizotam (pie kā, kam klāt).
- sasasieties Nejauši tikt sasietam.
- uzbērties Nejauši uzbērt.
- uzbirkstīties Nejauši uzbirdināt ogles vai pelnus.
- uzbirties Nejauši uzbirt.
- uzbirzt Nejauši uzbirt.
- uzjukt Nejauši uzkrist.
- uzmīties Nejauši uzmīt.
- uzšļakāties Nejauši uzšļakstīties.
- uzsacīties Nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt.
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu).
- uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- aumešiņ Nejauši, negaidīti.
- nedomājot Nejauši, negaidot.
- iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī.
- uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk.
- uzpilēties Nejauši, negribēti uzpilēt.
- neviļus Nejauši, negribēti.
- nevīšus Nejauši, nevilšus.
- ieskriet nagos kādam nejauši, pēkšņi nokļūt kāda varā.
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- ņečaina Nejauši.
- nejaušīgi Nejauši.
- nevaši Nejauši.
- nevāši Nejauši.
- piemūrs Neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas.
- netīšums Netīši; arī nejauši.
- netīšus Netīši; arī nejauši.
- atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
- atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam.
- atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā.
- atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam.
- apmeloties Nezinot, nejauši pateikt nepatiesību.
- atklausināt Noklaušināt.
- noklausināt Noklaušināt.
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
- nodēt Nomest (kur); nejauši nolikt (kur) un neatrast.
- iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
- iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski).
- tauvināt Nopratināt, noklaušināt.
- uzņemties Ņemot (ko) nejauši pacelt kaut ko nevajadzīgu, nepiemērotu.
- plaikstes Pannas rauši.
- bibliomantija Pareģošana pēc grāmatas teksta, nejauši (uz laimi) uzšķirot kādu vietu.
- pārmīties pārkāpt (kam pāri; nejauši).
- apklausīt Pārklaušināt (virkni objektu).
- pārklausināt Pārklaušināt.
- pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti).
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- klaušinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt.
- aizaktivēties Pēkšņi, nejauši aktivēties.
- pietērpināt Pietiekoši (stingri) izklaušināt, nopratināt.
- nopīties Pinot nejauši izgatavot.
- plikausis Plikauši.
- uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni).
- pārpļauties pļaujot nejauši šķērsot robežu un nedaudz nopļaut kaimiņa laukā.
- uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- sirmauši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Sirmauši" iedzīvotāji.
- ģenētiskais dreifs populācijas ģenētiskās struktūras (dažādu alēļu frekvences) pārmaiņa, ko izraisa nejauši cēloņi, gk. ģeogrāfiskā izolācija.
- tirpināt Pratināt, tirdīt, klaušināt.
- avanposts Priekšējais pulks, kas nostādīts nometnē to apsargāt no nejaušiem ienaidnieka uzbrukumiem.
- uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko).
- iekrist klēpī rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm.
- iekrist rokās rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm.
- mulstīt Raustīt zirgu aiz apaušiem.
- uztašķīties Refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
- uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- rūnis rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta").
- rūnēni Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta").
- rūniķi Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta").
- uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- pazirkle Saitiņa pie apaušiem, iemauktiem, arī cepures.
- kā zemē atrasts saka par nejauši, necerēti radušos atspaidu, īstajā reizē noderīgu atbalstu.
- kā aklai vistai grauds saka, ja nejauši, necerēti gadās kas labās.
- liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- saklaustīt Saklaušināt.
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
- satrāpīt Sastapt, satikt (parasti nejauši).
- satrāpīties Sastapties, satikties (parasti nejauši).
- omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds.
- Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
- ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā nejauši, pēkšņi, improvizācijas rezultātā.
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- dasacirsties Spēcīgi (nejauši) iecirsties kur iekšā.
- blenst Spiegot, izklaušināt.
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- siekalas Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
- pamave Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē.
- pamāve Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē.
- gvāltnieks Tāds klaušinieks, kam papildus parastajiem darbiem bija jāiet arī siena ievākšanas darbos.
- akls Tāds, kas notiek, izraisās nejauši, negaidīti; nejaušs; negaidīts.
- veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
- krist Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
- uzbraucīties Tikt (nejauši) uzbraucītam; uzrotīties.
- apspulgāt Tikt nejauši apžilbinātam (ar spilgtu gaismu).
- pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
- pagadīties ceļā Tikt nejauši satiktam.
- dasasieties Tikt piesietam nejauši, negribēti.
- apsēja Tīruma josla, kas nejauši palikusi neapsēta.
- uztrīties Trinot nejauši radīt pārasmeni.
- garaušnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Garauši" iedzīvotāji.
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzbrist Uzkāpt (nejauši uz kā).
- uzklausināt Uzklaušināt.
- Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha.
- uzgaist Uzrasties (nejauši).
- padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- uzvētīties Vētot nejauši uzkrist pelavām uz graudiem.
- ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta.
- silesiemaukti Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī; silesapauši.
- silesapauši Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī.
- sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, laktiem).
- piešava Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
- piešāve Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
- piešavs Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
- pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
- aizbraukāties Vizinoties, braucot (nejauši) nonākt.
- aizbraucināties Vizinoties, braucot ar ragaviņām (nejauši) nonākt.
- riežis Zemes gabals, ko klaušiniekam bij jāapstrādā.
- consolida Zilauši.
- zilašņi Zilauši.
- zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai.
- uzpurnis Zirga purna pārsegs, ko stiprina pie apaušiem.
auši citās vārdnīcās:
MEV