Paplašinātā meklēšana

Meklējam auši.

Atrasts vārdos (66):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (337):

aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem
notriekties aiz pārskatīšanās nejauši notriekt
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko)
apaukši Apauši
apausis Apauši
apgalve Apauši
apmuči Apauši
apoši Apauši
apoži Apauši
muči Apauši
uzmuči Apauši
apgalvene Apauši bez pavadas
apgalvenis Apauši bez pavadas
apklaušenēt Apklaušināt
nolēcināties Aptašķīties (nejauši)
atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu
piesasisties ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā)
liecenieks Ārkārtas klaušinieks
uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu)
pārprašņāt atkārtoti izjautāt, izklaušināt
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju)
izgūtnēm Ātri, steidzīgi, nejauši
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem
uši Bembu tautas cilts Zambijā; bauši
aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis
netīšām bez nodoma, nejauši
korpas Biezpiena rauši
korpi Biezpiena rauši
uzsmaidīt būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.)
iecirpties Cērpot nejauši iegriezties
tūrists cilvēks, kas nejauši nokļuvis cietumā
calla Cūkauši
lakauši Cūkauši
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
atklāt sevi darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot)
goteņu lapas daudzgadīgi kallu dzimtas augi - cūkauši
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt
intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu
iedrāzties Drāžot nejauši iegriezt (neparedzētā vietā vai sev)
piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem
ieecēties Ecējot nejauši pārklāt ar zemi
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
nogadīties Gadīties (parasti nejauši)
nogrēkot Grēkot, nejauši, vienu reizi
Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos
Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu
Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu
Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku
Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku
uzsēties Iesēties (dabiskā ceļā, vai arī nejauši)
izlūkoties ilgāku laiku izklaušināt, spiegot
klaušināties ilgāku laiku klaušināt
delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu
izklaušinēt Izklaušināt
saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam
prakšāt Iztaujāt, izklaušināt
seķinēt Iztaujāt, izklaušināt
noklaust Iztaujāt, izklaušināt, izdibināt
apklaust Izzināt, izpētīt, izklaušināt (visapkārt)
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
aizskaršana jebkura darbība, ko veic kāda persona ar nodomu vai nejauši, pakļaujot citu personu vardarbības aktam
kaceklis kāds, kas iztaujā, izklaušina
iekrāmēties Kārtojoties, kravājoties nejauši tikt (kur) ieliktam (par priekšmetu)
aizkāst Kāšot pienu, nejauši ļaut plūst garām spainim
uzmaisīties Klaiņojot nejauši ierasties
tauja Klaušināšana
taujas Klaušināšana
klaušenēt Klaušināt
noklaušināt Klaušināt un pabeigt klaušināt
klausināt Klaušināt, izvaicāt; prasīt
īstenieki Klaušinieki (ar zirgu) feodālajā Latvijā
derža Klaušinieks
gaitnieks Klaušinieks
klausībnieks Klaušinieks
klausnieks Klaušinieks
īstenieks Klaušinieks, kas strādāja darbos ar zirgu
saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko)
erātisks Klejojošs; tālu aiznests; nejauši nokļuvis
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā)
nokratīties Kratot nejauši nokratīt
žeboklis Laužņi, dzelzs pie apaušiem
uzklunkurēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet; arī nejauši uznākt, ierasties
akcidencijas Lieki (neplānoti) ienākumi; nejauši papildienākumi, nelieli darbi
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši)
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas
veiksme ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; [laime]{s:1836}
laime ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; arī veiksme
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas)
saplaucēt mazgājot krāsainu audumu kopā ar ko baltu vai gaišu, pēdējo nejauši nokrāsot
uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko)
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
dižvirsa Miežu putra, ko smērē uz dižraušiem
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki
muļķiņš Muļķītis, aušiņa
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
necerot Negaidīti, nejauši
ņečaina Nejauši
nejaušīgi Nejauši
nevaši Nejauši
nevāši Nejauši
iecelties nejauši (nepareizi) iecelt
strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
aizbāzties nejauši aizbāzt
aizstridzināt nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā)
aizkārties nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā)
aizkausēties nejauši aizkausēt, aiztaisīt
aizdancināt nejauši aiznest, pazaudēt
aizskrūvēties nejauši aizskrūvēt
aizšķiesties nejauši aizšķiest
aizskleisties nejauši aizvērties (par grāmatu)
apkravāties nejauši apbirt, tikt apbērtam
aplaistīt nejauši apliet (vairākās vietās); nolaistīt
apkrept nejauši aplipt ar mēslu kunkuļiem
aizturēties nejauši atpalikt
atdurties nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties
atvesties nejauši atvest
pagadīties nejauši būt, atrasties (kur)
pagadīties ceļā nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas
pagadīties pie rokas (arī pa rokai) nejauši būt, atrasties tuvumā
pagadīties nejauši būt, notikt, gadīties
uzgadīties nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties)
iebārstīties nejauši iebirt
ietrupināties nejauši iedrupināt
iegraudāt nejauši iegrūst
iekāpties nejauši iekāpt
iekulties nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā)
iesagrūsties nejauši iekrist
iesajaukties nejauši iekrist
iemīcīties nejauši iemīcīt
iemīņāties nejauši iemīdīties
piesasēties nejauši iesēties
uzknesēties nejauši iesist, uzsist
uzcirpties nejauši ievainot aitu cirpšanas laikā
dasadabāties nejauši inficēties
izbirties nejauši izbirt (1)
izgraudēt nejauši izkrist no rokām
izgrūst nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko)
sociālagregāts nejauši izveidojusies grupa
iespraukt nejauši nokasīt (daļēji nobrāzt)
ieskriet kā sprikstīs nejauši nokļūt bīstamā, nevēlamā situācijā, piedzīvot ko nepatīkamu
iekulties nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī)
ieskriet nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā
iegadīties nejauši nonākt, parādīties (kur)
padēvēt nejauši nosaukt vai titulēt
nošauties nejauši nošaut
emerdžents nejauši parādījies
sporādiskais meteors nejauši parādījies meteors, kas nepieder nevienai no meteoru plūsmām
pārbraukties nejauši pārbraukt kaut kam pāri
pārraidīties nejauši pārraidīt
šumēties nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei
pašumētis nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams
dasabraukties nejauši piebraukt
piekaisīties nejauši piekaisīt
dasalipties nejauši pielipt
krunka nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos)
samīdīties nejauši samīdīt, samīt
sasadauzīties nejauši saplīst (par traukiem)
uzdurties nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā
pagadīt nejauši sastapt (ļaut notikt)
pagadīt nejauši sastapties
sasadurties nejauši sastapties
sagadīties nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur)
sasagadīties nejauši satikties; nejauši (kam) gadīties
aizgrūsties nejauši tikt aizgrūstam (kam, kur garām)
aizalieties nejauši tikt aizlietam
aizasisties nejauši tikt aizvērtam
apbirzt nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām
apžļāgties nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu
apdrāztīties nejauši tikt apskrambātam
apsvaidīties nejauši tikt apsmērētam
atsanesties nejauši tikt atnestam
ietūcīties nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties
ietuncīties nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties
aizgriezties nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts)
iejaucīties nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast
aizaplēsties nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam
ierīties nejauši tikt ierītam
iestādīties nejauši tikt iestādītam
izbērties nejauši tikt izbērtam
nosalieties nejauši tikt izlietam, nolietam
izlikties nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā)
nosabērties nejauši tikt nobērtam
nosacirsties nejauši tikt nocirstam
nogrūsties nejauši tikt nogrūstam, pagrūstam
nosakaisīties nejauši tikt nokaisītam
nolauzties nejauši tikt nolauztam
nosabāzties nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast
nosalikties nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast
nopļauties nejauši tikt nopļautam
nosarausties nejauši tikt noraustam
piesamesties nejauši tikt pavairotam (par adījuma valdziņiem)
dasabērties nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs
dasamesties nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs
aizkaisīties nejauši tikt piekaisītam
dasakrauties nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu)
piesalieties nejauši tikt pielietam (vairāk nekā vajadzīgs)
piemalties nejauši tikt piemaltam (pie kā, kam klāt)
piemizoties nejauši tikt piemizotam (pie kā, kam klāt)
sasasieties nejauši tikt sasietam
uzbērties nejauši uzbērt
uzbirkstīties nejauši uzbirdināt ogles vai pelnus
uzbirties nejauši uzbirt
uzbirzt nejauši uzbirt
uzjukt nejauši uzkrist
uzmīties nejauši uzmīt
uzšļakāties nejauši uzšļakstīties
uzsacīties nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
aumešiņ Nejauši, negaidīti
uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu)
uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu)
uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas)
nedomājot Nejauši, negaidot
neviļus Nejauši, negribēti
iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī
uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk
uzpilēties Nejauši, negribēti uzpilēt
nevīšus Nejauši, nevilšus
ieskriet nagos kādam nejauši, pēkšņi nokļūt kāda varā
sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu)
sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu)
saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu)
piemūrs neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas
netīšums Netīši; arī nejauši
netīšus Netīši; arī nejauši
atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam
atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam
atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā
atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam
apmeloties Nezinot, nejauši pateikt nepatiesību
atklausināt Noklaušināt
noklausināt Noklaušināt
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti
nodēt Nomest (kur); nejauši nolikt (kur) un neatrast
iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos)
tauvināt Nopratināt, noklaušināt
iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski)
uzņemties Ņemot (ko) nejauši pacelt kaut ko nevajadzīgu, nepiemērotu
plaikstes Pannas rauši
bibliomantija Pareģošana pēc grāmatas teksta, nejauši (uz laimi) uzšķirot kādu vietu
pārmīties pārkāpt (kam pāri; nejauši)
pārklausināt Pārklaušināt
apklausīt Pārklaušināt (virkni objektu)
pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti)
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
klaušinājums paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt
aizaktivēties Pēkšņi, nejauši aktivēties
pietērpināt pietiekoši (stingri) izklaušināt, nopratināt
nopīties Pinot nejauši izgatavot
plikausis Plikauši
uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni)
pārpļauties pļaujot nejauši šķērsot robežu un nedaudz nopļaut kaimiņa laukā
uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
sirmauši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Sirmauši" iedzīvotāji
ģenētiskais dreifs populācijas ģenētiskās struktūras (dažādu alēļu frekvences) pārmaiņa, ko izraisa nejauši cēloņi, gk. ģeogrāfiskā izolācija
tirpināt Pratināt, tirdīt, klaušināt
avanposts Priekšējais pulks, kas nostādīts nometnē to apsargāt no nejaušiem ienaidnieka uzbrukumiem
uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko)
iekrist klēpī rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm
iekrist rokās rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm
mulstīt Raustīt zirgu aiz apaušiem
uztašķīties refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā
uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko)
uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
rūnis rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta")
rūnēni Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta")
rūniķi Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta")
uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
pazirkle Saitiņa pie apaušiem, iemauktiem, arī cepures
kā zemē atrasts saka par nejauši, necerēti radušos atspaidu, īstajā reizē noderīgu atbalstu
kā aklai vistai grauds saka, ja nejauši, necerēti gadās kas labās
liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs
saklaustīt Saklaušināt
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti
satrāpīt Sastapt, satikt (parasti nejauši)
satrāpīties Sastapties, satikties (parasti nejauši)
omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā nejauši, pēkšņi, improvizācijas rezultātā
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
dasacirsties Spēcīgi (nejauši) iecirsties kur iekšā
blenst Spiegot, izklaušināt
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
siekalas šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse
pamave Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē
pamāve Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē
gvāltnieks tāds klaušinieks, kam papildus parastajiem darbiem bija jāiet arī siena ievākšanas darbos
akls tāds, kas notiek, izraisās nejauši, negaidīti; nejaušs; negaidīts
veiksmīgs tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši
krist tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši
uzbraucīties tikt (nejauši) uzbraucītam; uzrotīties
apspulgāt tikt nejauši apžilbinātam (ar spilgtu gaismu)
pagadīties tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam
pagadīties ceļā tikt nejauši satiktam
dasasieties tikt piesietam nejauši, negribēti
apsēja Tīruma josla, kas nejauši palikusi neapsēta
uztrīties Trinot nejauši radīt pārasmeni
garaušnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Garauši" iedzīvotāji
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
uzbrist Uzkāpt (nejauši uz kā)
uzklausināt Uzklaušināt
Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha
uzgaist Uzrasties (nejauši)
padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm)
uzvētīties Vētot nejauši uzkrist pelavām uz graudiem
ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta
silesapauši Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī
silesiemaukti Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī; silesapauši
sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, laktiem)
piešava vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu
piešāve vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu
piešavs vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu
pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai)
aizbraukāties Vizinoties, braucot (nejauši) nonākt
aizbraucināties Vizinoties, braucot ar ragaviņām (nejauši) nonākt
riežis Zemes gabals, ko klaušiniekam bij jāapstrādā
consolida Zilauši
zilašņi Zilauši
zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai
uzpurnis Zirga purna pārsegs, ko stiprina pie apaušiem

auši citās vārdnīcās:

MEV

àuši