Paplašinātā meklēšana

Meklējam alla.

Atrasts vārdos (120):

Atrasts etimoloģijās (10):

Atrasts vārdu savienojumos (37):

Atrasts skaidrojumos (200):

Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara allažu un Siguldas pagasta teritorijas
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā allažu pagasta
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms
alaž allaž
allažiņ allaž
Allažu ezers allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Alaži allaži
Allasch allaži
alažiņ allažiņ
alažīn allažiņ
Allažu luterāņu baznīca allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Allaschen allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā
Allasch allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā
Allasch allažu pagasta bijušais nosaukums
Allažskaja allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Stīveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada allažu pagastā
Plānupe apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada allažu pagastā
Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada allažu un Inčukalna pagastā
Allažmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada allažu pagasta dienvidu daļā
Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā
Galatina apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alla apdzīvota vieta Krievijā (_alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā
Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Salla apdzīvota vieta Somijā (_Salla_), Lapzemes austrumu daļā
Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē
Onsala apdzīvota vieta Zviedrijā (_Onsala_), Hallandes lēnē
Oskaštrēma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Oskarström_), Hallandes lēnē
Tvokere apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tvååker_), Hallandes lēnē
Vedije apdzīvota vieta Zviedrijā (_Veddige_), Hallandes lēnē
Hiltebruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē
Torupa apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
ķiplokzāle Ārstniecības ķiplocene ("allaria petiolata")
tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu
Černausku akmens atrodas Siguldas novada allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
Allahiekbers augstākā virsotne šajā klanienē (_allahūekber Tepe_), augstums - 3120 m
Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m)
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales")
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu
mēlene Ceļmallapa
celbedes ceļmallapas
Doronicum plantagineum ceļmallapu doronika
bizins cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris")
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem
zantedeschia Dižkallas jeb zantedešijas
sarkanpaura dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Synallaxis ruficapilla")
Plānupes dzirnavezers dzirnavezers Siguldas novada allažu pagastā, platība — 1,1 ha
Silupīte Egļupes nosaukums tās augštecē, Siguldas novada allažu pagastā
Zviedrīšu ezers ezers Alūksnes novada allažu pagastā, platība - <1 ha
Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; allažu ezers
Lagomadžore ezers Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība 212 km^2^, garums 62,5 km, lielākais dziļums 372 m; tūrisms; kūrorti: Lokarno (Šveicē), Arona, Pallanca (Itālijā)
Vecezers ezers Siguldas novada allažu pagastā, platība - <1 ha
Kallavesi ezers Somijas vidienē (_Kallavesi_), Ziemeļsavo reģionā, platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā)
arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
tulami Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienē
mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
Galjaarala Ghallaorola - pilsēta Uzbekistānā
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa allažu pagastā
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti
Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii")
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
Hulla Halla - pilsēta Lielbritānijā
Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus
Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima")
Kaļao Kaljao - pilsēta Peru ("Callao")
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla
Allahiekbers kalniene Turcijā (_allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā
Kingstona Kingstona pie Hallas - Halla
zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi
parastā kreimene kreimeņu suga ("Convallaria majalis") jeb maijpuķīte
ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
deltoīddodekaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoedrs
deltoedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoīddodekaedrs
heksakistetraedrs Kristalla forma, kas ierobežota 24 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
heksakisoktaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 48 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
allažnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "allažas" iedzīvotāji
platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs)
zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu
lielā lēcējpele lēcējpeļu suga ("allactaga major")
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
Tingvadlavahdns lielākais ezers Islandē (_Thingvallavatn_), atrodas 50 km uz austrumiem no Reikjavikas 103 m vjl., platība - 82,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 114 m, tektoniska izcelsme
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe
kreimene liliju dzimtas ģints (_Convallaria_), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte
Mazais ezers Linezers, ezers allažu pagastā
Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā
Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas
Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts)
pelēkais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Callaeas cinereus")
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
Mallavi Mellevī - pilsēta Ēģiptē ("Mallawi")
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas
Baltijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua callarias")
averss Monētas vai medaļas priekšpuse (monētai tā allaž ir puse ar valsts simbolu)
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
alamanda Mūžzaļu Brazīlijas augu ģints ("allamanda")
Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - allasch, krieviski - Allažskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē
Pallas-Ounastunturi Pallas-Ounastunturi nacionālais parks Somijas ziemeļrietumos, kas iekļauts Pallas-Illsetunturi nacionālajā parkā
pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā
Lonicera caerulea var. pallasii Pallasa sausserdis
Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
gailiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
govmēlīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
ieleje Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimelene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimelīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimine Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
krejmene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lakši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landari Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landiši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landišs Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landuši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landusis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lilija Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lilijas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maiglehens Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenīši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenītis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķe Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulksteņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulksteniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulkstenis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulkstentiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maizvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
naktsvijolītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdele Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdeles Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdzenāji Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdzene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaukļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaukliņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaušas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžauši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēzavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžavi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžokli Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžokļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vīnziediņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķauziņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zīdlapas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — allažu pagastā

Atrasts piemēros (43):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa alla.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies