Paplašinātā meklēšana

Meklējam alla.

Atrasts vārdos (119):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (228):

Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Galatina apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Salla apdzīvota vieta Somijā (_Salla_), Lapzemes austrumu daļā
Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē
Onsala apdzīvota vieta Zviedrijā (_Onsala_), Hallandes lēnē
Oskaštrēma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Oskarström_), Hallandes lēnē
Tvokere apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tvååker_), Hallandes lēnē
Vedije apdzīvota vieta Zviedrijā (_Veddige_), Hallandes lēnē
Hiltebruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē
Torupa apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu
Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m)
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales")
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
mēlene Ceļmallapa
celbedes ceļmallapas
Doronicum plantagineum ceļmallapu doronika
bizins cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris")
spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem
zantedeschia Dižkallas jeb zantedešijas
sarkanpaura dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Synallaxis ruficapilla")
Kallavesi ezers Somijas vidienē (_Kallavesi_), Ziemeļsavo reģionā, platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā)
arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
tulami Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienē
mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas
Galjaarala Ghallaorola - pilsēta Uzbekistānā
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti
Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii")
Hulla Halla - pilsēta Lielbritānijā
Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus
Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima")
Kaļao Kaljao - pilsēta Peru ("Callao")
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla
Kingstona Kingstona pie Hallas - Halla
zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi
parastā kreimene kreimeņu suga ("Convallaria majalis") jeb maijpuķīte
ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
deltoīddodekaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoedrs
deltoedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoīddodekaedrs
heksakistetraedrs Kristalla forma, kas ierobežota 24 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
heksakisoktaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 48 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs)
zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu
Tingvadlavahdns lielākais ezers Islandē (_Thingvallavatn_), atrodas 50 km uz austrumiem no Reikjavikas 103 m vjl., platība - 82,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 114 m, tektoniska izcelsme
kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte
Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts)
pelēkais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Callaeas cinereus")
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
Mahallaelkubra Mehalla el Kubra, pilsēta Ēģiptē
Mallavi Mellevī, pilsēta Ēģiptē ("Mallawi")
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas
Baltijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua callarias")
averss Monētas vai medaļas priekšpuse (monētai tā allaž ir puse ar valsts simbolu)
Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē
Pallas-Ounastunturi Pallas-Ounastunturi nacionālais parks Somijas ziemeļrietumos, kas iekļauts Pallas-Illsetunturi nacionālajā parkā
pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā
Lonicera caerulea var. pallasii Pallasa sausserdis
Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
gailiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
govmēlīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
ieleje Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimelene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimelīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
kreimine Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
krejmene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lakši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landari Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landiši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landišs Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landuši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
landusis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lilija Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
lilijas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maiglehens Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenīši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpulkstenītis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķe Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulksteņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulksteniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulkstenis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maipulkstentiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maizvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
naktsvijolītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdele Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdeles Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdzenāji Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
spīdzene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaukļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaukliņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaušas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžauši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēzavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžavi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžokli Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vēžokļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
vīnziediņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zaķauziņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zīdlapas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
zvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā
Kalaveja pilsēta ASV ("Callaway"), Floridas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dalasa pilsēta ASV ("Dallas"), Džordžijas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dalasa pilsēta ASV ("Dallas"), Oregonas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dalasa pilsēta ASV ("Dallas"), Teksasas štata ziemeļaustrumos, 1281000 iedzīvotāju (2014. g.)
Galatina pilsēta ASV ("Gallatin"), Tenesī štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.)
Taladīga pilsēta ASV ("Talladega"), Alabamas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Talahasī pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.)
Volavola pilsēta ASV ("Walla Walla"), Vašingtonas štatā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaiala pilsēta Austrālijā ("Whyalla"), Dienvidaustrālijas štatā, Spensera līča ziemeļrietumu krastā, 21800 iedzīvotāju (2016. g.)
Mellevī pilsēta Ēģiptes vidienē ("Mallawi"), Nīlas kreisajā krastā, 152200 iedzīvotāju (2012. g.)
Vallorīsa pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Tala pilsēta Īrijā (_Tallaght_), Dublinas grāfistē, 71500 iedzīvotāju (2011. g.); Taulakta
Gallarate pilsēta Itālijā (_Gallarate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 51000 iedzīvotāju (2014. g.)
Buzalla pilsēta Itālijā ("Busalla"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvastalla pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjetragalla pilsēta Itālijā ("Pietragalla"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbadžo di Kallalta pilsēta Itālijā ("San Biagio di Callalta"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vetralla pilsēta Itālijā ("Vetralla"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Volesi pilsēta Lielbritānijā ("Wallasey"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.)
Beverli pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, ziemeļos no Hallas
Rāmalla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Rāmallas un Bīras muhāfazas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2003. g.)
Kaljao pilsēta Peru ("Callao"), departamenta administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, Limas piepilsēta, 876900 iedzīvotāju (2007. g.)
Kuopio pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis
Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.)
Falkenberja pilsēta Zviedrijā (_Falkenberg_), Hallandes lēnē, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Halmstade pilsēta Zviedrijā (_Halmstad_), Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai
Kungsbaka pilsēta Zviedrijā (_Kungsbacka_), Hallandes lēnē, 19100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vārberja pilsēta Zviedrijā (_Varberg_), Hallandes lēnē, 27600 iedzīvotāju (2010. g.)
Laholma pilsēta Zviedrijā, Hallandes lēnē, 6100 iedzīvotāju (2010. g.)
babaunieks Purva cūkausis ("Calla palustris")
briežauss Purva cūkausis ("Calla palustris")
avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu
maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta
Locustella certhiola raibastes jeb Pallasa sisinātājķauķis
Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
Čedžudo sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m)
Jona sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, rietumos no Mallas salas
Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m
Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu
tralla savienojumā "tupeņu tralla" - kartupeļu biezputra
īssmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum fallax")
asura senindiešu mitoloģijā - būtne, viena no daudzām, kuru funkcijas laika gaitā mainījušās, tās kļuva par dieviem un cilvēkiem naidīgām būtnēm un dēmoniem, kuri mūžīgi karo ar dieviem, allaž ciešot sakāvi
palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe
lapreņģe Skalla
Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam
einheriji Skandināvu mitoloģijā - kritušie varoņi, kurus dievs Odins aicina uz Vallahu savā karadraudzē
Asgarda Skandināvu mitoloģijā - vieta, kur mīt dievi; tā sasniedzama pa tiltu, ko sauc par Bifrostu varavīksni (citā versijā tilts Bivrests - varavīksne vai Piena Ceļš); viena no viskrāšņākajām zālēm tur ir Valhalla
ceļmallapa Smiltāju ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
ziemeļu stērste stērstu suga ("Emberiza pallasi")
Magelāna šaurums šaurums starp Dienvidameriku un Ugunszemes arhipelāgu (sp. val. "Estrecho de Magallanes"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - 575 km, mazākais platums - 2,2 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 19,8 m
milzu skudrķērājs šīs dzimtas suga ("Grallaria gigantea")
Alosa finta šīs ģints sugas "Alosa fallax" nosaukuma sinonīms
zemestauki šīs rindas dzimta ("Phallaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis
grauznis tāds, kas allaž ar kaut ko nemierā
līdīgs tāds, kas allaž pieglaimojas
buzis tāds, kas allaž sabozies, drūms, pikts
ceļmallapa Ūdens ceļmallapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs
Āzijas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus pallasii")
Dūre ūdenstece Valmieras novada Rencēnu un Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 12 km; Kalla; Kulla
Talapūsa upe ASV ("Tallapoosa River"), Alabamas štatā, Alabamas kreisā satekupe
Valjaga upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m
Asvera upe Spānijā (_Azuer_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgaballa Sjudadrealas provincē, Gvadjanas kreisā krasta pieteka
Nogera Paraļesa upe Spānijā ("Noguera Pallaresa"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka
Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES
Nisana upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Hallandes lēnē, ietek Kategata Laholmas līcī pie Halmstades
Viskana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā
Ētrana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā pie Falkenberjas
Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
vīkals Vīkallapu kopa
kalanētika vingrinājumu ar nelielu amplitūdu daudzkārtēja atkārtošana; šādu vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija (_Callan Pinckney_, ASV)
čūla Vīrietis, arī bērns, kurš allaž raud
svinaugi Zālējāda kopziedlapju divdīglapju augu dzimta, šaurām apakšrozetes lapām, rožsārtiem vai purpursarkaniem ziediem, sausām vīkallapām; plumbaginaceae
ceļmallapa Zarainā ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
zvīņainā zemesmēlīte zemesmēlīšu ģints sēņu suga ("Geoglossum fallax")

Citās vārdnīcās nav šķirkļa alla.