Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ale.

Atrasts vārdos (687):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (4255):

artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu)
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija
kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji
temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība)
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
piezvanīt šefam aiziet uz tualeti
aiziet savās darīšanās aiziet uz tualeti
aiziet pa savām darīšanām aiziet uz tualeti
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
ekvivalentā shēma aizvietošanas shēma, kas vienkāršota, izmantojot ekvivalentos pārveidojumus
šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida")
platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum")
mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens")
raibais aklis akļu suga ("Galeopsis speciosa")
parastais aklis akļu suga ("Galeopsis tetrahit")
karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
albumozūrija Albumozu izdale urīnā
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm
vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm
rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm
mālainais aleirīts aleirīts ar māla piejaukumiem
smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem
vizlainais aleirīts aleirīts ar vizlas piejaukumiem
paterģija Alerģija pret vairākiem alergēniem
dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā
metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu
Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
alerģizācija Alerģiska stāvokļa rašanās; alergēna iekļūšana organismā
kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
mūru alise ališu suga ("Alyssum murale")
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
hromatūrija Anomālas krāsas urīna izdale
idiotoksīns Antigēns, kas izraisa alerģisku reakciju; alergēns
paralergīns Antigēns, kas izraisa paralerģiskas reakcijas
ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts
antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis
rumbulis Apaļa pagale; sprungulis
rata cepure apaļa platmale; ratenīca, ratene
ratene Apaļa veltas vilnas platmale
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
talajots Apaļš vai četrstūru akmeņu tornis Balearu salās
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops
parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos
Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem
Birzgale apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā
Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari
Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā
Lāčplēsis apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā
Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi
Plāņi apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā
Raudziņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā
Gambija apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Klīve apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Lielsalas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Pobuži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Vecpūņas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Akmeņdziras apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Ēvartciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Kamārce apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Krievlauki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Liepene apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Miķeļtornis apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Muižnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā
Auseika apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
Bebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā
Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā
Sumburciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā
Kalnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Keiri apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Kozupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Liepkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Mālgals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Ziemeļu Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Jaunā sādža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Ritiņauka apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Saksoneja apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Somugols apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Tartaki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Vārkavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Zaķupūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Zīpernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Žuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā
Augstikalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Čumine apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Grebeiži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Juzupole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Klopotova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Ļetki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Maļejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Maļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Mediņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Micāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Nirīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Palsinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Petuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Pūriski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Rejeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Steivanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Teļakalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Uļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Uškaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vecināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vidne apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vovernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Meikaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis
Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Galtene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Mazsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Ģibzde apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Burtnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Elkšķene apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Jaunupe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Lielirbe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Lodes apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Lūžņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Rēdznieku ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Standzes ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Oviši apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Platene apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā
Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
Marientāle apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Cīruļi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Dokupe apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Saraiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā
Ziemupe apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā
Slaidēni apdzīvota vieta (viensēta) Birzgales pagastā
Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
Almāra apdzīvota vieta Afganistānā, Fārjābas vijaletā
Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.)
Alendeila apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alendeila apdzīvota vieta ASV (“Allendale”), Mičiganas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārbondeila apdzīvota vieta ASV ("Carbondale"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gonzālisa apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gonzālisa apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Okdeila apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Okdeila apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozdeila apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rozdeila apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā
Bare apdzīvota vieta Eiopijā, Sumale / Somāli kilila dienvidos
Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā
Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
Višgoroda apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā
Bokova apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā
Ņūtonmora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Kaledonijas kanāla
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Ama apdzīvota vieta Mjanmā (_Ama_), Iravadi grīvlīča Bogale austrumu krastā
Anāta apdzīvota vieta Palestīnā, Jeruzālemes muhāfazā
Ajora apdzīvota vieta Spānijā (_Ayora_), Valensijas autonomajā apgabalā
Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā
Arta apdzīvota vieta Spānijā (_Artá_), Baleāru salās, Maļorkas salas austrumos
Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos
Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā
Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Baruru apdzīvota vieta Zimbabvē, Manikalendas provincē
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
borta Apģērbu apmale
borte Apģērbu apmale
līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa")
apkantējums Apmale
borde Apmale
burda Apmale
krante Apmale
piedurlīste Apmale (durvīm, logam)
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu
aprotījums Apmale, apšuvums
uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē
apkārtējs Apšuvumi, apmales, malas
kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales")
CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros
SWALK Apzīmogots ar mīlas pilnu skūpstu (angļu "sealed with a loving kiss"; īsziņās)
kinetogrāfija ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības
bipozitīvs ar divām pozitīvām valencēm
uzstrumpāt ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties
pergola ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
Jērika Arīha - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), 20400 iedzīvotāju (2006. g.)
hipersensibilitāte Ārkārtēja jutība pret ārēju kairinājumu, piem., pret alergēniem
Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā)
piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu
balderi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderiņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderjanis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldirjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldrians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldrijans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
balduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bamberjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
blanderjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldarjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bolderis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bolderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bolderjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldojāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldorjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldriaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldriāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bulderene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bulderiņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bulderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldrene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldriāne Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bulduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurīte Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurītis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurs Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
burbuļjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
dundujāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
dundurjāniņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
dundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
miereklis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
nobalnīca Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
vaderjāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valerians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valeriāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valerjaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
vaļerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valerjans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
antihistamīns Ārstniecības līdzekļi, kurus lieto pret alerģiskām slimībām
lupstāji ārstniecības lupstājs (_Levisticum officinale_, senāk _Ligusticum levisticum_)
lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
cūkpiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpieni Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpieniņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienīši Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cukpienīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cukpiens Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkupiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienaine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
piene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieneļi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieniene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sīvene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
dadzītis Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
kumeļmēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
melnsakne Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
sunīši Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
sunsmēle Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
suņumēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
gliemene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glumā Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glume Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glūme Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glumene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glumes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
raudupes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
taukene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
tauksaknes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
tauksaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
taukusaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živakosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živakoss Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živakosts Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živokosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale")
ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium")
ķērkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
ķērnis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
ķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
kūkojeņš Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
pērkoņi Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
slotzāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
tāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
ūdensšķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
žultine Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
zandija Asā zāle, kas aug pludmales kāpās
hemaleksīns Asiņu aleksīns
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
kalīcijas Asku ķērpju klases rinda ("Caliciales")
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
facīdija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Phacidiales")
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
histērija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales")
mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales")
vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas
diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas
ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta
floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
mazmāja Ateja, sausā tualete, kā atsevišķa būdiņa
noietne Ateja, tualete
ķembriķens Atejas vieta (tualete)
gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem
presto Ātrā tempā (ātrāk par alegro)
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Lindes parka dīķis atrodas Birzgales pagastā, platība - <1 ha
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums
diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā
štose Atšūta drēbes mala; apmale, apmalojums
decentralizācija Atteikšanās no vadības un pārvaldes funkciju sakopošanas vienā vietā; kapitāla sadale, uzņēmumus uzpērkot vai konkurences cīņā iznīcinot
centinormāls attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu
terminu atbilstība attieksme starp dažādu valodu terminiem, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu; terminu ekvivalence
dejot Atveidot (baleta tēlu)
Bengālijas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Ploceus benghalensis")
histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās
stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums
gardibene Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m
Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale")
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski
Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums
dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji
Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants
Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu
podokarps augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales")
zulšu gaļa aukstā gaļa, galerts
trizelis aukstā gaļa, galerts
recenis Aukstā gaļa, galerts
studine Aukstā gaļa, galerts
studinis Aukstā gaļa, galerts
studzenis Aukstā gaļa, galerts
studzinis Aukstā gaļa, galerts
studziņš Aukstā gaļa, galerts
Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
Galega orientalis austrumu galega
kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale")
sadalene Automašīnas sadales kārba
sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība
seivala aužamā šķieta apmale
Dalekarlijas avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis dalecarlica")
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
bacilūrija Baciļu izdale ar urīnu
zoogleja Baktēriju masa, kuru galertveida apvalki saplūduši kopā
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
mūru balanda balandu suga ("Chenopodium murale")
šaugalieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Šaugales" iedzīvotāji
balderiņš Baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderis Baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderjānis Baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderjāns Baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldrijānis Baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva
salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama
ballerīna Balerīna
plie baletā - ceļu saliekšana, kuras laikā uz grīdas balstās ar visu pēdu
padekatrs Baletā - deja četriem dejotājiem
padetruā Baletā - deja trim dejotājiem
adadžo Baletā - dejas forma (gk. duetā), kurā partneris atbalsta balerīnu satvērienos
figurants Baletā - dejotājs, kas dejo tikai kordebaletā
koda baletā - deju noslēgums; cēliena fināls, kurā piedalās visi solisti un kordebalets
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu
antrē Baletā - ievaddaļa, dejotāja un dejotājas uznākšana uz skatuves
batmāns Baletā - kustību grupa klasiskajā dejā
pas de chat baletā - lēciens, kurā pēdas pēc kārtas tiek paceltas pie pretējiem ceļgaliem
jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji
glissé baletā - slīdošs solis, parasti ar pēdas daļu
picikato Baletā - variācija, ko dejotāji izpilda asā, smalkā ritmā
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja
baletdejotājs Baleta mākslinieks
dejotājs Baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā
prima ballerina baleta soliste
žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības
hitons Baleta tērps bez piedurknēm
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem)
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas
danseuse Baleta vai varietē dejotāja
piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi
balets Baletdejotāju trupa
balletmeistars Baletmeistars
balete Balets
ballets Balets
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums
klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
WF Baltā sieviete (angļu "white female")
WM Baltais vīrietis (angļu "white male")
blanmanžē Baltās gaļas galerts
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem
Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā
Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā
piramidālā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum pyramidale")
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus")
Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā
saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
hebeloma Bārkstmales
ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales")
dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales")
receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales")
atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales")
afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales")
beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales")
eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales")
bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales")
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales")
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
augšbaznīca Baznīcas balkons, galerija, kur izvietojas koris
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants
Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski
Beit Lehma Bētleme - pilsēta Palestīnā
Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā)
laserpitium Bezgales
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
bīčists Bīčvolejbolists - pludmales volejbolists
desmatodon Biezmale
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
bikņīt Bikstīt (piemēram pagales)
čikstīt Bikstīt, rušināt (degošas pagales)
bansts Bikšu augšējā apmale, josta
brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu
arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms
Birsgallen Birzgale
gobēnieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Goba" iedzīvotāji
Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums
smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji
vecbirzgalieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecbirzgale" iedzīvotāji
vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski
Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos; tautā saukta arī par _dunduru puķi_ un _zirgu nadži_
tetrāde Bivalents (2)
gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai
Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
fitopaleontoloģija Botānikas nozare, kas pētī izmirušo augu fosilās atliekas; tas pats, kas paleobotānika
paleobotānika Botānikas un paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu; Bečuanalenda
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
hemoglobinūrija Brīva hemoglobīna izdale ar urīnu
brīvnauda Brīvzemnieka maksa par brīvību; kunga tiesas ekvivalents naudā
brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints
Gavia stellata brūnkakla gārgale
sarkankakla garlaciņa brūnkakla gārgale (_Gavia stellata_)
Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km
Bubere Bubieris, upe Vērgales pagastā
Bubiere Bubieris, upe Vērgales pagastā
Bubiers Bubieris, upe Vērgales pagastā
buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību
dulburjānis Buldurjānis - ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
barbeja Burvjlazdu apakšklases rinda ("Barbeyales"), gk. Āfrikā
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas
santalols C15H23OH, izšķir alfa un beta santalolu, terpēnspirts, santaleļļas galvenā sastāvdaļa, lieto parfimērijā un par deterģentiem
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti
koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae")
ceļa nomales šķautne ceļa nomales virsmas un nogāzes krustojuma līnija
ceļa klātnes šķautne ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
gatva Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms
okstiņš Cieta, apaļa platmale
oktoberis Cieta, apaļa platmale
ārstniecības cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum officinale")
caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance)
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms)
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
neoantrops cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā
rekonvalescents cilvēks rekonvalescences stāvoklī
faleristiķis cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku
dialektiķis cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska; dialektikas piekritējs
ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā
Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
cūkpienis Cūkpiene ("Taraxacum officinale")
dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum")
Bamptona rifi Česterfīlda salu austrumu daļa, Klusā okeāna Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas teritorija
trapezoīds Četrstūris ar nevienādām un neparalelām malām (nevienādmalu četrstūris)
ferocianogēns Četrvietīgs radikālis, kurā dzelzij ir divas valences
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km
Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts
svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts
Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē"
Fontinalis dalecarlica Dalekarlijas avotsūna
Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja
pagaļgals daļēji sadegušas pagales gals
Damara Damaralenda - kalniene Āfrikā
špaktele darbarīks špaktelēšanai; sliepne; paletes nazis; krāsotāja lāpstiņa
realizācija darbība, process --> realizēt (2); (kā) nodošana cita rīcībā, īpašumā, saņemot pretī naudu vai ekvivalentu preci
nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā)
vairākuzdevumu apstrāde darbu sadale starp vairākiem savstarpēji saistītiem procesoriem
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
FAT datņu iedales tabula ("file allocation table")
tabula FAT datņu iedales tabula (angļu "file allocation table")
krāsu ciklošana datorgrafikas tehnika, ko izmanto, lai mainītu viena vai vairāku pikseļu krāsu displeja ekrānā, mainot videoadaptera izmantoto krāsu paleti, nevis mainot katram pikselim krāsu bitus
datorizētā ražošana datoru lietošana ražošanā, piemēram, tehnoloģisko procesu vadībā, materiālu uzskaites un sadales, operatīvās plānošanas u. c. darbu automatizācijā
platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
pas Daudzdaļīga muzikāli dejiska forma klasiskajā baletā
valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
fumarskābe Daudzos augos sastopama maleīnskābes ģeometriskā izomērija
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami
galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe
Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna
Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
dreiskieši Daugavpills novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreiski" iedzīvotāji
jeruzalemieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Jerusalimka" (senāk - "Jeruzaleme") iedzīvotāji
samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji
Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums
Duenhof Daugmale
Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē
hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei)
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti
virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā
ūdenspagale Degoša malkas pagale
bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai
pas Deja baletā
brīvā deja dejas forma, kas izveidojās ap 1900, paredz brīvu horeogr. risinājumu, stingri neievērojot klasiskā baleta likumus
pā Dejas solis (gk. klasiskajā baletā)
octidi Dekādes 8. diena franču republikāniskā kalendārā
oktidijs Dekādes astotā diena franču revolūcijas kalendārā
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā
alenīte dem. --> alene (2), kamene
klaniņa dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace
nomalīte dem. --> nomale
palejiņa dem. --> paleja
vangalīte dem. --> vangale
zalīte dem. --> zale
zandalīna dem. --> zandale, sandale
zemgalieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna
Atlantiko departaments Kolumbijā (_Atlántico_), robežojas ar Bolivara un Magdalenas departamentu, apskalo Karību jūra
alerģiskais dermatīts dermatīts, kas attīstījies, alergēnam iedarbojoties uz sensibilizētiem audiem
Dekapole Desmit neatkarīgu pilsētu savienība Ziemeļpalestīnā un Austrumjordānijā (63. g. p. m. ē. - apmēram 200. g.)
brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu
nonidi Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
nonidijs Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
cirkonija alumooktahlorhidrāts dezodorējoša viela, ko lieto kā pretsviedru līdzekli, kas nav aerosola iesaiņojumā, bīstams ieelpojot, var izraisīt alerģisku reakciju kontakta gadījumā
starpdialekts Dialektāls lietojuma paradums, kurā zūd atšķirības starp dialektiem un rodas augstāka ranga veidojums ar plašāku lietojumu nekā vienam dialektam
landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri
aporēma Dialektisks, loģiski grūti atrisināms slēdziens
morfoloģiskais dialektisms dialektisms, kuram ir morfoloģiskas atšķirības no literārās valodas
sintaktiskais dialektisms dialektisms, kuram ir no literārās valodas atšķirīga sintaktiskā konstrukcija vai pārvaldījums
derivatīvais dialektisms dialektisms, kurš atšķiras no literārās valodas ekvivalenta ar vārddarināšanas afiksu
fonētiskais dialektisms dialektisms, kurš no literārās valodas ekvivalenta atšķiras tikai pēc skanējuma
dialektometrija Dialektoloģijas datu sintēze, izmantojot statistikas metodes
strukturālā dialektoloģija dialektoloģijas nozare, kurā pēta kādas valodas dialektus un izloksnes ar strukturālās valodniecības metodēm
dialektologs Dialektoloģijas speciālists
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu
vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri
diena diennakts kā noteikta kalendārā mēneša daļa
dienrādis Dienu rādītājs, kalendārs
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu
Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna
badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā
dipsakaugs Dipsaku dzimta ("Dipsacales")
sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos
meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos
simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām
podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu
panātre Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Lamiales")
kāpnīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Plemoniales")
balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā
bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales")
ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā
eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā
dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta
leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā
purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta
trohodendrs Divdīgļlapju klases burvjlazdu klases apakšklases rinda ("Trochodendrales"), 2 dzimtas Austrumāzijā
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta
diapensija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Diapensiales"), 1 dzimta, \~20 sugu, kalnos
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu
ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu
pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
zalktene Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Thymelaeales")
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni
ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas
lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta
aristolohija Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Aristolochiales")
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu
pipars Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Piperales"), tropu krūmi, liānas lakstaugi, retāk koki, \~2000 sugu
plumbagi Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Plumbaginales"), kurā ir viena dzimta
mirte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rinda ("Myrtales")
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
olīva Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Oleales"), kurā ir 1 dzimta
podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta
protejs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Proteales")
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu
saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
ambi- Divējāds (piem., ambivalence)
Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi
fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas; jumtgale
lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni
Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors
diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas
kollimācija Divu virzienu sakrišana vai paralelitāte mērīšanas instrumentā
kolimācija Divu virzienu sakrišana vai paralelitāte optiskajos instrumentos
cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans")
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos
baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens
austrumu doronika doroniku suga ("Doronicum orientale")
Ziļma ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā
Dzeņaukas ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā
Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem
vīdalnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Vīdale" iedzīvotāji
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe
abšivka Durvju vai loga apmale
naličniks Durvju vai loga ārējā apmale
botrīdija Dzeltenzaļo aļģu heterosifonu klases rinda ("Botrydiales")
dzelzceļa līnijas posms dzelzceļa līnijas daļa starp diviem blakus esošiem sadales punktiem (stacijām, izmaiņas un apdzīšanas punktiem)
garāmejas luksofors dzelzceļa līnijas sadales punkts ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa posmos
ceļa postenis dzelzceļa līnijas sadales punkts bez ceļu izvērses; paredzēts vilcienu kustības regulēšanai līnijās ar pusautomātisko bloķēšanu
apdzīšanas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts divceļu līnijā, kam ir ceļu izvērse vilcienu apdzīšanai un nepieciešamības gadījumos vilciena pārejai no viena galvenā ceļa uz otru
izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas
Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ
Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam
galerijnams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai slēgtā galerijā
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam
subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE)
mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona)
makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.)
parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu
ekzematīds Eksudatīvs dermatīds, kura varbūtējais cēlonis ir cirkulējošs alergēns
elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga
elektroiekārta elektriskas enerģijas ražošanas, pārveidošanas, sadales vai patērēšanas iekārta
kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm
elektriskā instalācija elektrisko kabeļu un vadu kopums, ko izmanto zemsprieguma (līdz 1000 V) elektriskās enerģijas sadalei tās patēriņa vietās
saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem
sistēmas pakalpojums elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmas no ražotājiem līdz lietotājiem
elektroenerģijas sistēmas dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji
elektroenerģijas sadale elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem
tekstrunas pārveidotājs elektroniska ierīce, kas, izmantojot runas sintezatoru, pārveido datorā ievadīto tekstu vai kādu tā daļu runas ekvivalentā, tādējādi sagatavojot tā izvadi runas formā
ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju
EPOS Elektroniskie pārdošanas punkti ("electronic point-of-sale")
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem)
pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju
ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā
sistēmas operators energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu u. tml.
enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
sadales sistēma enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei
epipalaiolits Epipaleolīts
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni
halēzija Ēriku rindas ģints ("Halesia"), kokiem līdzīgi dekoratīvi krūmi, ar zvanzveida ziediem un sīkiem, bumbierveida augļiem
aleutu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, nav rakstības
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem)
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas
olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.)
frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms
kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm
Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Čornojes ezers ezers Brigu pagastā un Krievijā, kopējā platība - 24 ha; Černoja ezers; Zaleskoje ezers
Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers
Lejas ezers ezers Ķekavas novada Daugmales pagastā, platība — 4,9 ha
Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Jāšezers ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers
Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs
Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers
Dziļezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers
Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers
Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas
Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
Galdacis ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
Kauguris ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
Dziļūts ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers
Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
Sedzeris ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains
Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Jazinks ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers
Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
Ots ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers
Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
Drīdzs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
Indrs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers
Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%
Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
Skaists ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%
Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers
Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu
Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
Lohness ezers Lielbritānijā (_Loch Ness_), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa
Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
Varnaviešu ezers ezers Nīcgales pagastā, platība - 3,8 ha; Vārkaviešu ezers
Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
Provala ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1 ha
Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers
Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers
Līduča ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers
Marientāles ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība — 2,9 ha
Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers
Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis
Silezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers
Sūnezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers
Stūriņezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers
Mazais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 2,1 ha
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
Puterezers ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers
Mazezers ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers
Zaļezers ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
unteža Ežmale
untežmala Ežmale
untežmale Ežmale
apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks
phalaenopsis Falenopši
parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale")
fenolftalīns Fenolftaleīna reducēšanās produkts, kas sārmainā vidē ir bezkrāsains; lieto asins konstatēšanai, oksidāžu, peroksīdu un vara noteikšanai
dvēseļu revīzija feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei
baletfilma Filma, kurā uzņemts balets
emerdžentā evolūcija filozofijas mācība, kas aplūko attīstību kā lēcienveida procesu; materiālistiskās dialektikas pretstats
dialektiskais materiālisms filozofisku uzskatu sistēma, ka apziņu rada matērija (materiālisms) un ka viss mainās (dialektika)
abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu
sistēmas lietotājs fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus
Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem
paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis
sigilārija Fosils, kokveidīgs staipekņu tipa augs, kas auga paleozoja otrajā pusē
sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon")
Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces
Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija
teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību
messidor Franču lielās revolūcijas kalendāra 10. mēnesis (no 20. jūnija līdz 19. jūlijam)
tridi Franču republikas kalendāra dekādē trešā diena
plivioze Franču revolūcijas kalendārā 5. mēnesis (no 20. janv. līdz 18. febr.)
septidi Franču revolūcijas kalendārā dekādes 7. diena
paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra
naudas plūsmas pārskats gada pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un naudas ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības
muharrams Gada pirmais mēnesis musulmaņu kalendārā
vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
jaunā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma; Gregora kalendārs
dārziņš Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm
mēnešdārzs Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm
galega Galegas
austrumu galega galegu suga ("Galega orientalis")
Lakstīgalu purvs Galenieku purvs Codes pagastā
Galājais Galenis, ezers Asūnes pagastā
Galējais ezers Galenis, ezers Asūnes pagastā
galisks Galenisks (1)
galisks Galenisks (2)
galeola Galeolas
Galeola cathcarthii galeolu suga
Galeola faberi galeolu suga
Galeola falcenori galeolu suga
Galeola humblotii galeolu suga
Galeola lindleyana galeolu suga
Galeola nudifolia galeolu suga
krusteja Galerija ap klostera pagalmu sakrālai procesijai un telpu savienošanai
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem
galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6)
balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv no stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas
tuneļmežs galeriju mežs
zilce Galerta receklis (bez gaļas)
šilts gaļa galerts
aukstāgaļa Galerts
aukstaisgaļa Galerts
blyužgyns Galerts
galete Galerts
kapķiezis Galerts
krecele Galerts
krecelgaļa Galerts
krecelis Galerts
krecenis Galerts
kvašaliņa Galerts
kvašeline Galerts
muzikantgaļa Galerts
šilts Galerts
studenis Galerts
studi Galerts
studīns Galerts
studziņa Galerts
triceklis Galerts
trīceklis Galerts
tricekls Galerts
trīcekls Galerts
trīceknis Galerts
trīculis Galerts
trīsins Galerts
žilte Galerts
aukstā gaļa galerts (1)
kopķēzis Galerts no cūkas galvas un kājām
zilcgaļa Galerts no nekvalitatīvas gaļas; gaļas receklis
receklis Galerts, arī želeja
auksteklis Galerts, aukstā gaļa
drebene Galerts, aukstā gaļa
drebenis Galerts, aukstā gaļa; drebene
kvašaline Galerts; kvašeline
krecekļains Galertveida, galertu saturošs
ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi
aizauss Galīga nomale
senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos
virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
žurbini Garas, saskaldītas pagales
urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis")
stropene Gardibene, platmale
dūkuris Gārgale
gargāle Gārgale
garlaka Gārgale
gārlaka Gārgale
garlaks Gārgale
kroka Gārgale ("Gavia")
kroķe Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2)
krokpīle Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2)
pakaļkājis Gārgale (novec. "Columbus cristatus")
gavia Gārgales
mūru garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium murale")
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
gāzu sadales fāzes gāzes sadales mehānisma vārstu atvērtā un aizvērtā stāvokļa periodi, kas izteikti kloķvārpstas pagrieziena grādos attiecībā pret virzuļa maiņas punktiem
centralizētā gāzesapgāde gāzesapgādes sistēma, kurā gāzi no ieguves rajoniem vai gāzes fabrikām pa maģistrālajiem gāzes vadiem piegādā gāzes sadales stacijām, no kurām tā pēc spiediena samazināšanas nonāk patērētāju gāzes tīklos
gyalectaceae Gialektu dzimta
dimerella Gialektu dzimtas ģints
gyalecta Gialektu dzimtas ģints
pachyphiale Gialektu dzimtas ģints
gobu gialekta gialektu suga ("Gyalecta ulmi")
figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs)
glikoholanerēze Glikoholskābes pastiprināta izdale ar žulti
zemgalieši Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
Gyalekta ulmi gobu gialekta
bordīra Grāmatrūpniecībā apmale
aprota Grāmatrūpniecībā apmales ārējā mala
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
untažmale grāvjmale
galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē
gregoriāņi Gregoriāņu kalendārs - Gregora kalendārs
metemptoze Gregoriskā kalendārā vienas dienas izlaišana 134 gados
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā
Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
kordeballets Grupās dejojoši dejotāji un dejotājas, kuri savrupējās lomās neuzstājas; kordebalets
kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām
imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām
gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli
adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu
mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
pšavi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
lečhumi Gruzīnu etnogrāfiskās grupas, dzīvo Gruzijā, Lečhumi vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā
Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos
zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji
Bengālijas gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus benghalensis")
gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
epistāzija Ģenētikā viena gēna pazīmju dominēšana pār otra, nealelomorfā pāra gēna pazīmēm
ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori
spēku paralelograms ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori
ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
haitieši Haiti pamatiedzīvotāji, oficiālā franču valoda, bet runā tās vietējā dialektā, ticīgie - katoļi; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
Alepa Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā
Alepo Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā
karolīnas halēzija halēziju suga ("Halesia carolina")
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints
chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
endonema Hamesifonu klases rindas "Siphonematales" zaļaļģu ģints
triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums
Desmatodon heimii Heima biezmale
rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
hercīnais Hercīnais krokojums - Zemes garozas tektoniskais cikls paleozoja ēras 2. pusē
landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas
landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas
virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints
eudesme Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
gobia Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
hiasmu terminalizācija hiasmu pārvietošanās bivalentu vai multivalentu distālo rajonu virzienā
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze
kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā
ozolpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedalea")
labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis")
ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām
čhatīsgarhu valoda hindi valodas dialekts, kurā runā gk. Čhatīsgarhas štatā
Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu
pseidoholecistīts Holecistītam līdzīgs sindroms, ko novēro kā alerģisku reakciju pret dažiem uzturlīdzekļiem
holesterinerēze Holesterīna pastiprināta izdale ar žulti
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi
konjugācija Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes profāzē (zigotēnā - pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus
klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā
gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints
paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām
dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
moldings Hromēta dekoratīva apmale (automobiļa virsbūvei)
coelosphaerium Hrookoku klases rindas "Chroococcales" zilaļģu ģints
gomphosphaeria Hrookoku klases rindas "Croococcales" ģints
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva
Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
idus Īdas - mēneša vidus dienas seno romiešu kalendārā
jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā
kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs
retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē
ķīniešu raksts ideogrāfisks raksta veids, kurā rakstu zīmes (hieroglifi) apzīmē morfēmas vai vārdus, tādēļ var lasīt neatkarīgi no dialekta
migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids
kartīšu sistēma iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem
aula Iekaisuma apmale ap baku vakcīnas pustulu
alerģisks iekaisums iekaisums, kas rodas, alergēnam atkārtoti nonākot organismā un sastopoties ar antivielām
laistīšanas iekārta iekārta ūdens sadalīšanai pa lauku un izsmidzināšanai uz augiem; sastāv no sūkņa vai sūkņu stacijas maģistrālā cauruļvada, sadales un laistīšanas cauruļvadiem, armatūras un laistīšanas aparātiem
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls
Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā
ūdensslēgs ierīce cauruļvados, kas neļauj gāzēm izkļūt gaisā, bet laiž cauri šķidrumus; lieto kanalizācijā un tualešu podos
sadales dēlis ierīce elektriskās strāvas sadalei
translators ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos
digitālais prožektors ierīce, kas dod iespēju ar digitāliem līdzekļiem panākt prožektora apgaismojuma efektu talevīzijas attēlā
analogciparu pārveidotājs ierīce, kas uztver analogsignālu un pārveido to ekvivalentā ciparsignālā, t. i. n-pozīciju paralēlā binārā vārdā, kurš attēlo šo analogsignālu
elektriskā ķēde ierīču kopums elektriskās (elektromagnētiskās) enerģijas vai informācijas pārvadei pa vadiem, sadalei un pārveidošanai; ķēdē ietilpst arī komutācijas aparatūra (slēdži, releji), mēraparāti un aizsardzības ierīces
masņits Ieslodzīto sadale
apciemot rūķīšus iet uz tualeti
atzīmēties Iet uz tualeti
aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem)
putrālis Ietvars; apmale
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela
tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti)
Balikesira ils Turcijas rietumos, robežojas ar Čanakales, Bursas, Kitahjas, Manisas un Izmiras ilu, rietumos apskalo Egejas jūra, ziemeļos - Marmora jūra
imūndepresīvs Imūndepresīvie līdzekļi - vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnreakcijas; lieto pret alerģiskām reakcijām, autoimūnslimību ārstēšanā, audu nesaderības reakcijas novēršanai
ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas
hindustāni Indijas un Pakistānas starpnacionālā saziņas valoda, kas stiprā persiešu, arābu un citu valodu ietekmē izveidojusies uz hindi dialektu pamata; no hindustāni attīstījusies literārā hindi un urdu valoda
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem)
maithilī Indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Indijas ziemeļaustrumos, Bihāras štatā, kā arī Nepālā, dažkārt tiek uzskatīta par hindi vai bengāļu valodas dialektu
reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem
bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana
bakterīds Infekciozi alerģiski ādas izsitumi, galvenokārt uz rokām un kājām
asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM
ārstniecības ingvers ingveru dzimtas suga ("Zingiber officinale"), kuras sakneņus izmanto par garšvielu
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
mezozojiskā krokošanās intensīva kalnveidošanās un granītiska sastāva iežu intrūziju veidošanās cikls, kas sākās triasa beigās un beidzās paleogēna sākumā
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta)
zašila Īpašas dakšas, ar ko satver kārti un virza paledus apakšu no viena āliņģa uz otru
kontaktsaderīgs īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas
tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
distribūtisms īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu
nelīdzenā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium salebrosum")
brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā
ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata")
Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.)
blakusceļš Izdales ceļš gar abām maģistrāles pusēm
lakūna izlaidums, kas mērķvalodas tekstā radies avottekstā lietotā vārda ekvivalenta trūkuma dēļ
pārejas izloksne izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības
subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības
izmaksu izvietošana izmaksu sadales process starp divām vai vairākām izmaksu rašanās vietām
centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos
brontotērijs Izmiris nepārnadžu kārtas zīdītājs, līdzīgs degunradzim, gandrīz ziloņa lielumā, dzīvojis paleolītā
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos
Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis")
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos
tetracoralla Izmirusi koraļļu grupa ar četru sistēmu radiāli vai bilaterāli novietotām septām un labi izveidotām šķērssienām, gk. paleozojā, 6 dzimtas
senspārņi izmirusi kukaiņu kārta (_Paleodictyoptera_)
pirmspāres Izmirusi kukaiņu kārta, primitīvi, spārēm līdzīgi paleozoja kukaiņi
hitinozoji Izmiruši paleozoja dzīvnieki, no kuriem iežos labi saglabājušās hitīna čaulas
stromatoporiedejas Izmiruši, no kembrija līdz paleogēnam dzīvojuši koloniāli rifveidotāji jūras organismi ar kaļķa skeletu
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās
ectocarpus Izogenerātu klases rindas "Ectocarpales" ģints
eskimosu–aleutu valodas izolēta valodu saime, ietilpst aleutu un eskimosu valoda
Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu
Jūda Makabejs Izraēlas vadonis karā pret sīriešiem, 165. g. p. m. ē. iekaroja Jeruzalemi
Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל‎, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ‎, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts
labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām
caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai); robainā ārējā (mežģīņu) mala
klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām)
Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime)
Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam
novelvēt izveidot eju, galeriju ar velvēm
Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam
ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori
dzori Japāņu sandales, kas sastāv no zoles un divām saitēm
ārstniecības jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum officinale"), ko audzē siltumnīcās vai telpās
transformatoru apakšstacija jaudas transformatoru, sadales, vadības un aizsardzības iekārtu kopums elektroenerģijas sprieguma izmainīšanai
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā)
NCL Jaunkaledonija, teritorijas trīsburtu kods
jaunkaledonieši Jaunkaledonijas iedzīvotāji
Duenhof Jaunlīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem
energoiekārta Jebkura iekārta enerģijas ražošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam
holonoze Jebkura slimība, kuras pamatā ir žults veidošanās un izdales traucējumi
denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte
bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji
Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
zemgaļi Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
zemgalnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
Ciāna Jeruzalemes kā Dieva pilsētas apzīmējums
Ariels Jeruzalemes pievārds
Svētais templis Jeruzalemes templis
jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale
jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai
zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J)
milizīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienības zīverta tūkstošdaļa
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā
Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi
ijars Jūdaistu civilā kalendāra astotais mēnesis
tevets Jūdaistu civilā kalendāra ceturtais mēnesis
tammuzs Jūdaistu civilā kalendāra desmitais mēnesis
sivans Jūdaistu civilā kalendāra devītais mēnesis
eluls Jūdaistu civilā kalendāra divpadsmitais mēnesis
hešvans Jūdaistu civilā kalendāra otrais mēnesis
švats Jūdaistu civilā kalendāra piektais mēnesis
adars Jūdaistu civilā kalendāra sestais mēnesis
kislevs Jūdaistu civilā kalendāra trešais mēnesis
avs jūdaistu civilā kalendāra vienpadsmitais mēnesis
Babilonijas gūstniecība jūdu izvešana uz Babiloniju un uzturēšanās tur pēc Jeruzalemes izpostīšanas 597. un 587. g. p. m. ē. (atgriešanās no gūsta no 538. g. p. m. ē.); eksils
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
pinakuls Jumta tornītis jeb fiale, arī sīks, izrotāts zelminis
želminis Jumtgale
Kalē Jupitera pavadonis (_Kale_), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 2 km
piejūre Jūrai tuva sauszemes daļa, jūras krasts ar tuvāko aizmuguri; kontinenta nomale gar okeānu
garķis Jūras gārgale
Arkūra līcis jūras līcis Jaunkaledonijas salas ziemeļrietumu galā (_Harcourt, Baie d’_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
Tapiantanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, savieno Sulu jūras dienvidaustrumus ar Mindanao jūru, ziemeļaustrumos norobežo Basilanana un Tapiantanas salas, bet dienvidrietumos Samalesas salas
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. _Canale di Otranto_), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m
žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus")
Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms
Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās
Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu
gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem
terciārs kainozoja ēras priekšpēdējais periods, tiek iedalīts divos patstāvīgos periodos – paleogēnā un neogēnā
paleogēns kainozoja pirmais periods (pirms 67-25 mlj gadu) un tajā izveidojušos nogulumu sistēma, plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji; paleogēna periods
baletomans Kaislīgs baleta cienītājs
balletomans Kaisls baleta mīļotājs
baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos
kalkariūrija Kalcija sāļu pastiprināta izdale ar urīnu
Purveitis Kalekaura ezers Apes pagastā
Purveits Kalekaura ezers Apes pagastā
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem)
garais gads kalendāra gads, kurā ir 366 dienas
kalendārais plāns kalendāra plāns, kalendārplāns
dzimšanas gads kalendārais gads, kurā persona ir piedzimusi
kalendārs Kalendāram atbilstošs; kalendārā paredzēts
dienmēnešrādnis Kalendārs
gadagrāmata Kalendārs
kalendere Kalendārs 1(1)
kalenderis Kalendārs 1(1)
kalenders Kalendārs 1(1)
kalendrs Kalendārs 1(1)
laika grāmata Kalendārs 1(1)
adventes kalendārs kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventa dienai paredzētām iedaļām
Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām
republikāniskais kalendārs kalendārs, ko 1793. gadā Francijā ieviesa Konvents; šajā kalendārā mēnešiem bija šādi nosaukumi: vandemjērs, brimērs, frimērs, nivozs, pluviozs, ventozs, žermināls, floreāls, preriāls, mesidors, termidors, fruktidors; gads sākās 22. septembrī - republikas pasludināšanas dienā; kalendārs pastāvēja līdz 1806. gadam
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas
kolenderis Kalendārs; kalenderis
calendae Kalendas
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaleši Kalešu upe - Kalešupe, Abavas pieteka
Kalešu upe Kalešupe, Abavas pieteka
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs; pjedmonts
Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m
Armutčuks kalniene Turcijā (_Armutçuk_), Čanakales un Balikesiras ilā, augstākā virsotne - 963 m (_Dede_)
Ciāna kalns Jeruzalemē
Ciona kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes
Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes
Mākoņkalns kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs
Sauleskalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
kale Kamēr, kaleit
kalēt Kamēr; kaleit
Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes")
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta
pods kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta; klozetpods
Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
Kapenītis Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Kapiņa ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Kapiņu ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Kupinīša ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Paļzenieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Palsinieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci
Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā
Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā
dialektu atlants karšu krājuma izdevums, kurā, izmantojot izoglosas un citas kartogrāfiskas zīmes, atspoguļoti dialektālu valodas parādību areāli
karšu nomenklatūra kartes sadale lapās pēc oficiāli noteiktas sistēmas
paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu
Zabludovka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems
katalepse Katalepsija
histerokatalepsija Katalepsija, kā histērijas simptoms
hemikatalepsija Katalepsija, kas skar tikai vienu ķermeņa pusi
Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu
ziemas kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma brumale syn. Tulostoma mammosum")
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
skangalieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Skaņgale" iedzīvotāji
caucalis Kaukales
marenīcas Kaulu zāles suga "Cerastium triviale"
siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede
krece kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs
Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.)
gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju
Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
kešju Kešjukoks - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale")
Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā
Tibērija ezers Kinnerets, ezers Izraēlā, Palestīnas vēsturiskajā novadā
asi Kisi - tauta Sjerraleones ziemeļrietumos un Gvinejas dienvidos
giji Kisi - tauta Sjerraleones ziemeļrietumos un Gvinejas dienvidos
bulomi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos
landumi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos
limbi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
šandekels Klāja apmale kuģiem, kā koka, tā dzelzs, iet paralēli kuģa sāniem un parasti biezāka par pārējo klāja segumu
Klāņu ezers Klāņezers Tārgales un Popes pagastā
Klaņu Klaņu ezers - Klāņezers Tārgales un Popes pagastā
Klāņu-Būšnieku Klāņu-Būšnieku kanāls - novada Klāņezera ūdeņus uz Būšnieku ezeru Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā
antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās
arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ
atitīde Klasiskajā baletdejā - viena no pamatpozām, kur dejotājs stāv uz vienas kājas, otra celī saliekta un pacelta atpakaļ
AIAC Klasiskās arheoloģijas starptautiskā asociācija (franču "Association internationale d'archeologie classique")
gravicembalo Klavicembale - 18. gs. klavieru paveids
apšuva Kleitas, malas apmalojums, apmale
kluatrs Klostera pagalms, kam apkārt galerija
ūdensklozets Klozets - tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam
atstātne Klusa, tukša, pamesta vieta; nomale
klusmalis Klusa, vientulīga vieta, nomale
kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi
Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu
pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu
ozolu kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Lymexylon navale")
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu
vertikāli integrēts elektroapgādes komersants komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība
paškompensēšana Kompensācijas darījuma forma, kuras gadījumā pārdevējs par savu preci pretī saņem citu, ekvivalentu pēc vērtības, preci
polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.)
aleksofiksīns Komplementa saistītāja antiviela, kas rodas asinīs pēc aleksofiksagēna ievadīšanas
horeogrāfija Kompozicionālā izveide (dejai, deju uzvedumam, baletam)
oftalmoreakcija Konjunktīvas iekaisums pēc viena piliena 1% tuberkulīna šķīduma ievadīšanas konjunktīvas maisā personām, kas alerģiskas pret tuberkulīnu
krāsu diapazons konkrētas iekārtas, piemēram, monitora vai printera, krāsu palete
hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā
kontinenta nogāze kontinenta zemūdens nomales galvenā daļa, kas atrodas starp šelfu un okeāna dziļgultni; platums parasti 20–100 km, dziļums no 100–200 m līdz 1400–3200 m
preriāls Konventa nodibinātā (1793) Franču revolūcijas laika kalendāra devītais mēnesis (no 20.-21. maija līdz 19.-20. jūnijam)
multipleksētā kopne kopne, kuras vadu skaits ir mazāks par pārraidāmo adrešu vai datu bitu skaitu. Izmantojot šādas kopnes, informācija tiek pārraidīta laikdales multipleksēšanas režīmā
bloka sējums kopš 15.-16. gadsimtu mijas iecienīts ķieģeļu kārtojuma veids sienas ārējā virsmā, kurā laidu kārtas mijas ar galenieku kārtām
korbalets Kordebalets
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo
oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu
stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu
etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu
cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu
heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas
heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas
stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos
glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu
gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas
izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas
izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu
cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
acetarsols Kosmētikas sastāvdaļa, antimikrobiāla viela, var radīt jutīguma pastiprinājumu, alerģiskas reakcijas
tribromsalāns Kosmētikas sastāvdaļa, antiseptiska viela, fungicīds, izmanto ziepēs un ārstnieciskajā kosmētikā, ASV aizligts lietot kosmētikā, jo izraisa fotoalerģiju
kokamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta alerģiju, dažiem cilvēkiem arī kontakta dermatītu
metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas
etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem
cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas
karbomērs Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, emulgators, izmanto kosmētikā un zobu pastā, var izraisīt alerģisku reakciju, acu kairinājumu
lauramīds DEA kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, putu veidotājs, izmato matu šampūnos, matu kondicionētājās, vannas putās, var izraisīt galvas ādas niezi, radīt alerģiskas reakcijas
trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
butilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, butilspirta un p-hidroksibenzoskābes esteris, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu
kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju
gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas
etiltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, var izraisīt ādas kairinājumu, matu lūšanu, spēcīgas alerģiskas reakcijas
kalcija sulfīds kosmētikas sastāvdaļa, depilējoša viela, toksiska, kodīga, var radīt ādas un acu kairinājumu, var izraisīt alerģiskas reakcijas
lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu
sorbitānleāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, plastificētājs, izmanto kosmētikā, acu dekoratīvajā kosmētikā, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni un alerģiskas reakcijas
eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
timerosals Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto acu preparātos, arī kā vakcīnu pildvielu, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, var būt toksisks
metildibromglutaronitrils Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā matu kondicionētāju, vannas putas, solārijos izmantojamajos iedeguma preparātos, tiek uzskatīts par kaitīgu lietošanai kosmētikas līdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd
izotiazolinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu
hloroacetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu, var būt toksisks inmūnsistēmai
metilizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto produktos bērniem, roku mazgāšanas līdzekļos, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu
propilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, skaistumkopšanas maskās, krēmos, arī pārtikā, var radīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas
metilhlorizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrajos roku un ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, pēcskūšanās līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, iespējams, mutagēns
fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus
triklokarbāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto ziepēs, ārstnieciskajā kmosmētikā, dezodorantos, var izraisīt fotoalerģiskas reakcijas, krampjus, ilgstoša lietošana var izraisīt vēzi
etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā
metilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, tiek izmantots daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns
hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas
dihidroksiacetons Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, mitrumuzturētājs, izmanto mākslīgā iedeguma līdzekļos, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, žurkām ir letāls injicēšanas gadījumā
rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā
rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu
linsēklu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto skūšanas krēmos, medicīniskās ziepes, var izraisīt alerģiskas reakcijas
magnija miristāts kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, izmato kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām
izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus
dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas
kanēļspirts Kosmētikas sastāvdaļa, sintētiska viela, aromātviela, smaržviela, izmanto sintētiskās smaržās, dezodorantos, var izraisīt alerģiskas reakcijas
lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
metilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, tiek izmantots smaržās un tualetes ūdeņos, var būt toksisks nervu sistēmai
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu
meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības
dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas
kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus
kokamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, acu dekoratīvās kosmētikas noņēmējos, šampūnos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, izsitumus uz acu plakstiņiem
parabēni Kosmētikas sastāvdaļas, konservanti, izmanto daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, kā arī dažādos tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu, kontakta dermatītu, iespējams krūts vēža riska palielinājums
ziemzaļā kosa kosu suga ("Equisetum hiemale")
homeopolārā saite kovalentā saite
atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris
dubultsaite Kovalentā saite starp diviem atomiem, ko veido četri elektroni, to apzīmē ar divām svītrām starp atomu simboliem -A=B-
hromospermija Krāsainas spermas izdale
veleinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" iedzīvotāji
Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova
priežmalieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" iedzīvotāji
čurkšķi Krastu čurkstes, alenes
sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
sistēmas palete krāsu palete, kuras izmantošanu dažādiem lietojumiem nodrošina konkrēta operētājsistēma
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs
krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs
boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu
apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību
Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei
stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais"
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
CSU Kristīgi sociālā savienība, konservatīva politiska partija Bavārijā, Vācijā (vācu "Christlich-Soziale Union")
emporas Kristīgo baznīcās virs sānjomiem un virs priekštelpas esošās galerijas
Kristu purvs Kristpurs Valdgales pagastā
Kaledonijas krokojums krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās un granitizācijas cikls, kas ilga no kembrija līdz devonam
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
Sūņu Palejas Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnu Paleja" bijušais nosaukums
almalnieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almale" (arī "Almāle") iedzīvotāji
kormalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kormale" iedzīvotāji
vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji
platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji
Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
kurmanci Kurdu valodas dialekts
zazaki Kurdu valodas dialekts
kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu
ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas
Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt
Gambija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija 1651. - 1661. g., atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, to veidoja vairākas apmetnes
Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni
Jēkabs Kurzemes un Zemgales hercogs (no 1642. g.) no Ketleru dzimtas (Jacobus; 1610.-1682. g.)
tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs
čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi)
kurzemiski kurzemnieku dialektā
riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs
kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu
ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji
cirsēnieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji
gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļumuiža" iedzīvotāji
lāčplēsieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji
lindieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Linde" iedzīvotāji
priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji
vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
latgalieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Latgale" iedzīvotāji
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
bramberģieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģi" iedzīvotāji
cerinieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Ceriņi" iedzīvotāji
Līve Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" bijušais nosaukums
daugmalieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" iedzīvotāji
līvenieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Līve" iedzīvotāji
strēlnieki Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
Djungob-Brambergskaja Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums krieviski
Duenhob-Brambergshof Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu
miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
brīvie radikāļi ķīmiski ļoti aktīvi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kurās centrālajam atomam ir nepāra skaits valences elektronu, no kuriem viens ir t. s. brīvais elektrons
ķīniešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, ir daudzi dialekti, daļa ir relatīvi tuvi viens otram, kamēr citi ļoti atšķirīgi; lieto ķīnieša rakstu
casnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
časnāgi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
časnaki Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
casnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
časnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
cesneks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
česnoks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
ķiplaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
sasnaks Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
svēteņi Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
svētenis Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
svētiņš Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga
zāles ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina graminea")
zaļsūnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina hypnorum")
apmalotā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina marginata")
mazā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina mniophila")
purva ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina paludosa")
sfagnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina sphagnorum")
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union")
Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā
laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados
kins Laika mērvienība maiju kalendārā, diena
tuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 18 uniali jeb 360 kini (dienas)
piktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 baktuni (~7900 gadi)
kinčiltuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (~3150000 gadi)
alautuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (63080062,1 gadu)
baktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 katuni (144000 dienas = 394,3 gadi)
uinals Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kini jeb dienas
kalabtuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 piktuni (~158000 gadi)
katuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 tuni (7200 dienas = 19,7 gadi)
Meža dienas laika posms no aprīļa beigām līdz maija nogalei, kad visā valsts teritorijā tiek organizēta koku un krūmu stādīšana un citi pasākumi
laikdale Laika sadales režīms, skaitļošanas sistēmas izmantošanas režīms, kurā vairāki lietotāji var risināt savus uzdevumus vienlaicīgi un neatkarīgi cits no cita
Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kura par pamatvienību izmanto sinodisko mēnesi, kas ilgst 29 vai 30 dienas, bet gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas; lunārais kalendārs
saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs
statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas
pārskata gads laikposms, kuru ir jāaptver gada pārskatam, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu un aptver 12 mēnešus
sirpienā pļaut laist izkapti apaleniski, puslokā pa zāli
Urālu lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza uralensis")
Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m
Lettgalen Latgale
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās
Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem
dienvidlatgalis Latgales dienvidu daļas iedzīvotājs
čangalis Latgales iedzīvotāja nievājošs nosaukums
LKBS Latgales kultūras biedrību savienība
LKC Latgales kultūras centrs
LLZC Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs
latgalieši Latgales pamatiedzīvotāji
LPIAC Latgales patērētāju interešu aizsardzības centrs (reg.)
LRAA Latgales reģiona attīstības aģentūra (reģ.)
LAI Latgales reģionālā iestāde (reģ.)
LTS Latgales Televīzijas sabiedrība
Ziemeļlatgale Latgales ziemeļu daļa
septenars Latīņu pantmērs, kas atbilst grieķu katalektiskam tetrametram
sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas
vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas
latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm
lībiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir lībiešu valodas pēdas, pieder pie lībiskā dialekta
tāmnieku izloksnes latviešu valodas lībiskā dialekta Kurzemes izloksnes
kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu
lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene
Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā
baltieši latvietis no Vidzemes vai Kurzemes (Latgales iedzīvotāju valodā)
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu
LPVL Latvijas Pludmales volejbola līga
agrobāze Lauksaimniecības produkcijas noliktava un sadales bāze
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
kabriola lēciens klasiskajā baletā
dejotāji uz ledus Ledus baleta mākslinieki
ledusbalets Ledus balets
leišmala Leišmale
Leņķupe Lenkupe Vērgales pagastā
helotiales Leociju rindas "Leotiales" nosaukuma sinonīms
SLL Leone; Sjerraleones Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.)
Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns
lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā; viens no trim latviešu valodas dialektiem
Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m
Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā
Bāzeles-Miluzas lidosta lidosta Francijā, pie Šveices robežas un netālu no Bāzeles pilsētas ziemeļrietumu nomales
Leidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
Līdača ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
Pidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
Medņevkas ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
konsonantisms Līdzskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā)
Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
province liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas
Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos
čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales")
Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā
paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
karaliskā lilija liliju suga ("Lilium regale"), 60-150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem
Linden Lindes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā
Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km
trebuks Linu kulstītājs no Latgales
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale
librets Literārs scenārijs (baletam, arī pantomīmai)
aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja"
nīcgalieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji
Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem
kleidonka loga apmale (dekoratīva)
apšyukys loga dekoratīvās apmales
kliediņš Loga vai durvju apmale
Ferekrāta metrs logaēdiskas struktūras metrs, ko veido trohaja vai spondeja pēda, kam seko daktila pēda un noslēdz trohaja pēda ar akatalektisku nobeigumu
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda
gleistrongys logu dekoratīvās apmales no ārpuses
kleida Logu, durvju apmale
kleidunga Logu, durvju apmale
ekskluzīvā VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus apgalvojumus vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka tās rezultāts ir patiess tad un tikai tad, ja _P_ vai _Q_ (nevis _P_ un _Q_) ir patiesi. tā kā šīs operācijas rezultāts ir patiess tikai pie dažādām operandu vērtībām, to sauc arī par ekvivalences nolieguma operāciju
gļotainas lohijas lohijas, kurās izdales laika beigās ir daudz leikocītu
arktiskā rase lokāla rase, pieder pie lielās mongolīdās rases, ietver eskimosus un daļu paleoaziātu (čukčus, korjakus)
spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae"
cockney Londonas dialekts; nievājoša to Londonas iedz. iesauka, kuri runā šajā dialektā
Ospitaleta Lospitaleta de Ļobregata - pilsēta Spānijā
izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale
izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale
4. klimatiskais rajons Lubāna zemiene un Latgales augstiene - viskontinentālākais un siltākais rajons
Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
komingss Lūkas apmale kuģa tilpnei; kuģa durvju apakšējā apmale
ārstniecības lupstājs lupstāju suga ("Levisticum officinale")
alerģisks heilīts lūpu iekaisums alerģiskiem indivīdiem no saskares ar vielām, pret kurām tie sensibilizēti
aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
ziemeļu madara madaru suga ("Galium boreale")
upmalas madara madaru suga ("Galium rivale")
austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale")
asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus
Āfrikas mahagons mahagonu suga ("Khaya senegalensis")
14. baktuns maiju 14. ēra, kas sākās 2012. g. 21. decembrī pēc mūsdienu gregoriāņu kalendāra
pamatlimits Maksimālā pieļaujamā jonizējošā starojuma ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā
allegorija Mākslas līdzeklis ar ko abstraktus jēdzienus izsaka konkrētos tēlos; alegorija
indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns
ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā)
borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
Male Maldīvijas galvaspilsēta ("Male"), osta Males atolā, 89000 iedzīvotāju (2007. g.)
Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta
malēnisks Malēniešu dialektam raksturīgs
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras
atkāša koķelis malkas pagale ar atskabargu
šķedene malkas pagale, ko ērti sadalīt skalos
strupis Malkas pagale, koka gabals
riceklis Maltas (teļa) gaļas galerts
muzikantu gaļa maltas gaļas galerts
smalkā gaļa maltas gaļas galerts
kopķēze Maltas gaļas galerts
kopķēzis Maltas gaļas galerts
ķopķēzis Maltas gaļas galerts
kupķēzis Maltas gaļas galerts
zilte Maltas gaļas galerts
zilts Maltas gaļas galerts
ricenis Maltas teļa gaļas galerts
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
pantalone Maska, komiskais vecis; radies 16. gs., runāja venēciešu dialektā
Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta)
kavatineta Maza ārija; kabaleta
Špigeles ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā
Špigeļņa ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā
Špiļgeskas ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā
seiners Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu; seinertraleris
Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis
Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
alergoloģija Medicīnas nozare, kas pēti alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas
fenilefrīns Medikaments, asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ko izmanto arī alerģisku iesnu ārstēšanā
fliksonāze Medikaments, kortikosteroīdu preparāts, ko lieto alerģisku iesnu ārstēšanai
loratadīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, H1 receptoru blokators, ko izmanto alerģijas gadījumā, pret vemšanu u. c.
suprastīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, ko izmanto alerģijas gadījumos, pret vemšanu u. c.
Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs
Bērziņu ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā
Čumiņas ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā
pahitēna Mejozes I profāzes stadija, kurā ar mikroskopu var saskatīt, ka bivalenti sastāv no četrām hromatīdām
veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus
Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots
jūras gārgale melnkakla gārgale
Gavia arctica melnkakla gārgale
karkaulis Melnkakla gārgale
kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus")
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
lunārais kalendārs Mēness kalendārs
lunāri-solārais kalendārs Mēness-Saules kalendārs
īdas Mēneša vidus diena seno romiešu kalendārā (martā, maijā, jūlijā un oktobrī - 15. diena, pārējos mēnešos - 13. diena)
moderato Mērenā tempā (vidējā starp andante un alegreto)
bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
Mincānu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā
Bērzgales ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā
Bērzgaļu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā
mycelia Mycelia sterila - sterilo micēliju rindas "Agonomycetales" nosaukuma sinonīms
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas
mīkstais papīrs mīksts papīrs, kurš ir pamatā vienkārtīgiem vai daudzkārtīgiem papīra izstrādājumiem (piemēram, salvetes, tualetes papīrs utt.)
Milzara Milzava, Valgales pieteka
rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts
makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi
Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe
Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m
Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam
čūksta Mitra (aizpuvusi) pagale, kas deg tikai čūkstēdama
zvingels Mitra pagale
adukti Molekulāri kompleksi un kovalenti savienojumi, kas rodas pievienošanās reakcijās
Marienthal Moriņpoles muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā
Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
apakšvārstu motors motors, kam gāzu sadales vārpsta un vārsti novietoti motora blokkarterī blakus cilindram
Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka
ārstniecības mugurene mugureņu suga ("Polygonatum officinale")
Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem
redžebs Muhamedāņu kalendārā 7. mēnesis
ševals Muhamedāņu kalendārā desmitais mēnesis, kas sākas 7. jūlijā
Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen
viļņgarumdales multipleksēšana multipleksēšanas metode, kas speciāli izstrādāta optiskajām sakaru līnijām un ir frekvenčdales multipleksēšanas ekvivalents gadījumam, ja pārraidei izmanto optiskās sakaru līnijas
melkīti Mūsu dienās - Bizantijas rīta kristieši (gan pareizticīgie, gan uniāti), kuri pieder Antiohijas, Jeruzalemes un Aleksandrijas patriarhātiem
šaabāns Musulmaņu kalendāra astotais mēnesis
Rabi II musulmaņu kalendāra ceturtais mēnesis
šeuāls Musulmaņu kalendāra desmitais mēnesis
zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku
džamāda Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums
rabi Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums
ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām
safars Musulmaņu kalendāra otrais mēnesis
Džamāda I musulmaņu kalendāra piektais mēnesis
radžabs Musulmaņu kalendāra septītais mēnesis
Džamāda II musulmaņu kalendāra sestais mēnesis
Rabi I musulmaņu kalendāra trešais mēnesis
zulkada Musulmaņu kalendāra vienpadsmitais mēnesis
pas de deux muzikāli dejiska forma baletā
pas d'action muzikāli dejiska forma, kurā tiek risinātas baleta dramaturģiskās kolīzijas
introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas; operas vai baleta uvertīras paveids
mūzikls Muzikāls skatuves darbs, kurā izmantoti operetes, baleta, operas un estrādes mākslas elementi
libretto Mūzikas sacerējuma, operas, operetes un baleta teksts
Nabulusa Nablusa, pilsēta Palestīnā
jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti
Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to
Asināras nacionālais parks nacionālais parks Itālijā (_Asinara, Parco Nazionale_), Vidusjūrā, ietver Asināras salu un jūras akvatoriju ap to
Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
Mazā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Dienvidāfrikas Republikā
Lielā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Namībijā
kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu
angioedēma Nātrenei līdzīga alerģiska ādas slimība ar izteiktāku tūsku, kas skar arī zemādas slāni
naudas plūsma naudas un naudas ekvivalentu pieaugums un samazinājums
depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus
leone Naudas vienība Sjerraleones Republikā, sīknauda - cents
dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam
apmale Ne pārāk augsta margsiena, kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums
vašborts Ne pārāk augsta uzmale (margsiena), kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums
vīkends Nedēļas nogale
Wknd Nedēļas nogale (angļu "weekend"; īsziņās)
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti
izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals
atlikt līdz grieķu kalendām nekad neizdarīt (jo grieķiem kalendu nebija)
ad Calendas Graecas nekad; _burtiski_: "līdz grieķu kalendām"
Tomes pagasta teritorija neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķeguma novada Birzgales pagastā
piemūrs neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas
šķelsne neliela malkas pagale
iegoznis neliela paleja, neliels meža līcis
Beāta neliela sala Haiti salas dienvidos, Dominikānas Republikas teritorija, Pedernalesas provincē
Balabio neliela sala Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Tagomaga neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija
rokassomiņa neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai)
osuārijs neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā
trilbija nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure
Golgāta neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus
Agalegas salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Agalega Islands_), Maurīcijas teritorija
Belepa salas nelielu salu grupa Jaunkaledonijā, Klusā okeāna Koraļļu jūrā, ziemeļrietumos no Jaunkaledonijas salas
linearizācija nelineāru sistēmu pētīšanas metode, pēc kuras nelineāras sistēmas vietā pētī tai ekvivalentu lineāru sistēmu
sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases rinda ("Stilbellales")
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales"
sporobolomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma rinda ("Sporobolomycetales")
neirosekrēcija Nervu šūnu sekretoriskā aktivitāte, piem., atbrīvotājfaktoru, vazopresīna u. c. izdale
glandulārais heilīts neskaidras etioloģijas patoloģija: apakšlūpas gļotu dziedzeru hipertrofija; ap dziedzeru izvadkanāliem balta apmale; uzspiežot no tiem izdalās atsevišķi sekrēta pilieni; dziedzeri bieži sastruto, seja izskatās vecīga
unisekss Neskaidrs jutekliskums, atteikšanās no tradicionālās dzimuma lomas; ambivalentisms
pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
slēptā nabadzība ģimenē nevienlīdzīga ienākumu un patēriņa sadale starp ģimenes locekļiem, kas apzināti vai neapzināti tiek slēpta no citiem tuviniekiem, apkārtējās sabiedrības
Nitzgall Nīcgale
Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski
Kalniški Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" nosaukuma variants
Keiši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Keiri" bijušais nosaukums
Līpkolni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalni" bijušais nosaukums
Muoļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālagals" nosaukums latgaliski
Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums
nīcgalieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji
Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums
Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski
somogolieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Somogols" iedzīvotāji
Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants
Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski
Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
Žuni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Žuņi" nosaukums latgaliski
čivlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis"
čūlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis"
giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem
nivose Nivozs - ceturtais mēnesis franču revolūcijas kalendārā (sniega mēnesis)
nivoze Nivozs - franču revolūcijas kalendārā ceturtais mēnesis, no 21. decembra līdz 19. janvārim
kajeputeļļa no Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem
mežmateriāli no kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli
berete no mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga
rožūdens no rožu ziedlapām iegūts tualetes ūdens
triko no šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem)
poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā
dienas režīms nodarbību sadale visai diennaktij
bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
realizēt nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci
Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
šelfa nogulumi nogulumi, kas uzkrājušies šelfa joslās, gk. oļi, grants, smilts, aleirīti, māli
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos
fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos
Desmatodon cernuus nokarenā biezmale
kamčatka Nomale
kumale Nomale
nomaliene Nomale 1(1)
čukņa Nomale, attāla vieta
čukšņa Nomale, attāla vieta
aizkakts Nomale, nostūris
difenhidramīns Nomierinošs un miegu izraisošs līdzeklis, ko lieto alerģisko reakciju profilaksē
ap norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku
tuvu norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts
Pirmais krusta karš norisa 1096.-1099. g., sākās pēc pāvesta Urbāna II aicinājuma, lai palīdzētu Bizantijas impērijai cīnīties pret seldžuku iebrukumiem un atjaunotu kristiešu kontroli pār Jeruzalemi; 1099. g. krustneši ieņēma Jeruzalemi un izveidoja reģionā vairākas valstis
Trešais krusta karš norisa 1189.-1192. g., izcēlās kā atbilde uz Jeruzalemes ieņemšanu, ko īstenoja musulmaņu apvienotājs Saladīns, lai gan krustnešiem neizdevās atgūt Jeruzalemi, tomēr tika panākta vienošanās par piekļuvi pilsētai kristiešu svētceļojumu ietvaros
Ceturtais krusta karš norisa 1202.-1204. g., ar sākotnējo ieceri iekarot musulmaņu kontrolēto Jeruzalemi, bet finansiālu un loģistikas problēmu dēļ krustneši izlaupīja kristīgo Bizantijas impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, nopietni vājinot vienu no galvenajiem kristietības bastioniem
Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
Sestais krusta karš norisa 1228.-1229. g., Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II galvenokārt izmantoja diplomātisku, nevis militāru pieeju; faktiski viņam izdevās panākt Nācaretes, Betlēmes un lielākās daļas Jeruzalemes nodošanu krustnešu valstīm, noslēdzot līgumu ar Aijūbīdu sultānu
kveni Norvēģijas somi - etnogrāfiska grupa Norvēģijas ziemeļos (kopš XVI-XVIII gs.), runā norvēģu valodas dialektā, daļa somu valodas dialektā un sāmu valodā, asimilējas ar norvēģiem, ticīgie - luterāņi
paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk
Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru
Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums
banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians
magnētiskais dipols noslēgta elektriskās strāvas kontūra ekvivalents, ko raksturo magnētiskais dipola moments, kas ir vienāds ar kontūrā plūstošās strāvas stipruma un tās ietvertā laukuma reizinājumu; par magnētisko dipolu var uzlūkot arī magnētu
čuhņa Nostūris, nomale
pamale Nostūris; arī nomale
atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt)
rīdze Nošuve, arī apmale; audumā izstrādāta josla, caurā vīle
Branči Noteikta kalendāra diena (Labrenča diena, 10. augusts), kad tika rīkots gadatirgus
dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu
mirstības (vispārējais) koeficients noteiktā laikā mirušo skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
laulību šķiršanas (vispārējais) koeficients noteiktā laikā šķirto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
eksersīzs Noteikts vingrinājumu komplekss klasiskajā baletā
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Lidija Novads Mazāzijas rietumu nomales vidusdaļā
mahra Novads un tauta Hadramūtas krastā Arābijas dienvidu nomales zemienē
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu
Širmeļupīte Ņegas labā krasta pieteka Birzgales pagastā
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi
smaržūdens Odekolons; arī tualetes ūdens
ānamuizieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji
birzgalieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Birzgale" iedzīvotāji
daugavieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji
dzintarieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
gailīšnieki Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
lāčplēšnieki Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji
Moveša upe Olekšupīte, Sudalezera pieteka
ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne operētājsistēmas _Microsoft Windows_ programmu saskarne tādiem lietojumiem kā, piemēram, elektroniskais pasts, kalendārā plānošana un dokumentu pārvaldība; šī sistēma nodrošina dažādu lietojumprogrammu sadarbību ar dažādām ziņojumapmaiņas sistēmām, kurās izmantota atšķirīga aparatūra
ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki
salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu
taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas
sensibilitāte Organisma paaugstināta jutība pret alergēnu
autoalergēns Organisma paša audi, kas kļuvuši par alergēniem
alergometrija Organisma reaktīvā stāvokļa noteikšana pret kādu alergēnu
eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci
gāzesapgāde Organizēta deggāzes piegāde un sadale patērētājiem
oriģinālbalets Oriģināls 2(l) balets
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
ftalskābes anhidrīds ortoftalskābes dehidratācijas produkts; lieto fenolftaleīna, plastifikatoru un krāsvielu sintēzei, kā arī alkīdsveķu iegūšanai no glicerīna vai pentaeritrīta un laku un krāsu materiālu ražošanā
oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā
Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
ostropu Ostropu rinda - asku ķērpju rinda ("Ostropales")
ostropu Ostropu rinda - asku sēņu diskomicēšu klases rinda ("Ostropales")
Asvas ezers Osvas ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā
Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska
Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija
bidē Ovāls tualetes sēžampods ķermeņa lejasdaļas (gk. intīmo daļu) apmazgāšanai
klinšu ozols ozolu suga ("Quercus petraea"), ko reizēm audzē parkos un alejās
hiperergija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm
hipererģija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm
tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi
pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles)
Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene
Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu
parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu
spurdze Pagale ar nenocirstām atvasēm
spurga Pagale ar nenocirstām atvasēm
spurgala Pagale ar nenocirstām atvasēm
spurgana Pagale ar nenocirstām atvasēm
skalu slēpsna pagale, no kā plēš skalus
šķēsts Pagale, nūja
laksis Pagale, šķila
Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas
Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai
Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja
Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja
Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja
Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja
Jumpravas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Birzgales, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Lieljumpravas pagasts, vāciski — Gross-Jungfernhof, krieviski — Jungferskaja
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts
Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja
Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja
Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu
Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
izplatīšana Pakešu sadales process starp datoriem datoru tīklā
padīdināt Palecināt
palēcināt Palecināt
padricināt Palecināt (piemēram, bērnu)
Alosa fallax palede jeb lapreņģe, šīs ģints suga
Palejas dzirnavezers Palejas dzirnavezers - Bikstu Palejas dzirnavezers Bikstu pagastā
blusu mētra palejas mētras
Palembanga Palembana, pilsēta Indonēzijā ("Palembang")
paleoantropologs Paleoantropoloģijas speciālists
palaiobotānika Paleobotānika
palaiofitoloģija Paleobotānika
paleokarpoloģija Paleobotānikas nozare; viena no stratigrāfiskajām metodēm, kas pētī fosilo augu makroatliekas
paleobotāniķis Paleobotānikas speciālists
palaiofitologs Paleobotāniķis
palaiocēns Paleocēns
eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi
oligocēns Paleogēna vēlā epoha pirms 37 mlj līdz 25 mlj gadu un šā laikposma nogulumi
paleocēns paleogēna vissenākā epoha (pirms 67-58 mlj gadu)
palaiogens Paleogēns
paleogēna periods paleogēns, kainozoja ēras pirmais periods
paleogrāfs Paleogrāfijas speciālists
palaoģeogrāfija Paleoģeogrāfija
paleoģeogrāfs Paleoģeogrāfijas speciālists
palaioklimatoloģija Paleoklimatoloģija
alu gleznojumi (zīmējumi) paleolīta laikmeta melnbalti un krāsaini zīmējumi uz klinšu sienām; galvenokārt attēloti dzīvnieki, simboliskas zīmes
savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides
palaiolitisks Paleolītisks
palaiolīts Paleolīts
magnētiskā inversija paleomagnētiskajos mērījumos konstatētā Zemes magnētiskā lauka virzienu maiņa par 180 grādiem
palaiontoloģija Paleontoloģija
pelecipodi Paleontoloģijā pieņemts gliemeņu fosilo atlieku nosaukums
ihnoloģija paleontoloģijas noozare, kas pētī izmirušu organismu pārvietošanās un dzīvesdarbības pēdas
paleoekoloģija Paleontoloģijas nozare par seno organismu dzīves apstākļiem
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi
tafonomija Paleontoloģijas un vēsturiskās ģeoloģijas nozare, kas pētī fosilu organismu atrašanās vietu veidošanos zemes garozas slāņos
paleopatologs Paleopatoloģijas speciālists
kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra
keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem
dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina
andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam
apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā
devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods
perms paleozoja ēras pēdējais (sestais) periods (pirms \~285-230 miljoniem gadu); perma periods
karbona periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu)
akmeņogļu periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
kembrijs paleozoja ēras pirmais periods (pirms \~570-500 miljoniem gadu); kembrija periods
perma periods paleozoja ēras sestais (pēdējais) periods (pirms 285-230 miljoniem gadu); perms
apakšsilūrs Paleozoja ēras trešā perioda, silūra apakšējā nodaļa
silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki
ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki
palaiozojs Paleozojs
paleozoīks Paleozojs
paleozoja ēra paleozojs, trešā Zemes vēstures ēra
palaiozoologs Paleozoologs
palāiozooloģija Paleozooloģija
paleozoologs Paleozooloģijas speciālists
pagodēties Palepoties
Palerma Palermo, pilsēta Itālijā
PSE Palestīna, pašpārvaldes teritoriju trīsburtu kods
Palestīnas Autonomija Palestīna, teritorijas pilnais nosaukums ("Al Sulṭa al Waṭaniyya al Filasṭīniyya")
PS Palestīna, teritoriju divburtu kods
PAK Palestīnas atbrīvošanās kustība
PAO Palestīnas atbrīvošanās organizācija
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
PPK Palestīnas pretošanās kustība
fedaji Palestīnas pretošanās kustības bruņoto partizānu vienību locekļi
Palestīnas arābi palestīnieši
Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh")
Hamas Palestīniešu organizācija, izveidota 1988; pārstāv musulmaņu fundamentālismu un palestīniešu nacionālismu, darbojas Gazā un Rietumkrastā, organizē skolas, slimo aprūpi u. c.
transportpaliktnis palete - pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai
padižoties Palielīties, palepoties
ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās
Kapinīša ezers Palsinieku ezers Bērzgales pagastā
Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā
pamala Pamale
nekuriene pamesta, nekopta vieta, tāla nomale
čuhārija pamesta, nekopta vieta, tāla nomale; nekuriene
zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga
dzeltenā panātre panātru suga ("Lamium galeobdolon")
Pankas Pankas ezers - atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 4 ha
Pankas ezers Pankas ezers Birzgales pagastā
Pankezers Pankas ezers Birzgales pagastā
psilotāli Paparžaugu klase ("Psilotales"), gk. sastopami vēlīnā silūrā un devonā, bet ir arī dažas recentas formas
lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem
paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt
parallēlograms Paralelograms
taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni
rombs Paralelograms, kam visu malu garums ir vienāds
paralelogramveidīgs Paralelogramveida
paralēlepipēds Paralēlskaldnis - ģeometrisks ķermenis, kura visas skaldnes ir paralelogrami
Hebeloma crustuliniforme parastā bārkstmale
balzamkārkls Parastā purvmirte ("Myrica gale")
balzāmpumpuri Parastā purvmirte ("Myrica gale")
mirika Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pabērze Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pabērzis Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pabērzs Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pars Parastā purvmirte ("Myrica gale")
virsāji Parastā purvmirte ("Myrica gale")
virses Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās
aklis Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
dzeltenes Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
zeltkale Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
zeltnātre Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
Lamiastrum galeobdolon parastās zeltnātrītes "Galeobdolon luteum" nosaukuma sinonīms
kovalents parasti savienojumā "kovalentā saite": ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu
paleokontakts parasti savienojumā "paleokontakta hipotēze": hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia"
baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
protoneolīts Pārejas periods no senā akmens laikmeta (paleolīta) uz jauno akmens laikmetu (neolītu)
Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks
Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas
alerģiskā konstitūcija pārmantota sliecība uz alerģiskām reakcijām
glutationūrija pārmērīga glutationa izdale ar urīnu
mekonioreja Pārmērīga mekonija izdale
šķedēns Pārskaldītas malkas pagales sīkāka daļa
finanšu gads pārskata periods 12 mēnešu garumā, kas var arī sakrist ar kalendāro gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim
zaleņa pārstrāde pārstrādei parasti izmanto tehnisko koku zaleni, kas satur dažādus piemaisījumus
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas
E203 pārtikas piedeva - kalcija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, astma, nātrene, alerģiskas reakcijas, uzvedības problēmas
E479b pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes
polivinilpolipirolidons pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns
indigotīns pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns
trietilcitrāts pārtikas piedeva E1505 (citronskābe un etilspirts), biezinātājs, sekvestrants, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
kālija sorbāts pārtikas piedeva E202 (pīlādžskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas
kalcija sorbāts pārtikas piedeva E203 (sintētisks, iegūst no sorbīnskābes), konservants, var veicināt nātreni, ādas kairinājumus, astmu, izsaukt alerģiskas reakcijas
kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu
nātrija etil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E215 (sintētisks, iegūst no benzoskābes), konservants, var izraisīt astmu, mutes nejutīgumu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu
propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E216, konservants, var veicināt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, anafilaksi
nātrija propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E217, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu
metil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E218, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, ādas apsārtumu, niezi un uztūkumu, arī anafilaksi
nātrija metil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E219, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas
oktilgallāts pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
dodecilgallāts pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem
eritorbīnskābe pārtikas piedeva E315, antioksidants, konservants, ražo no cukura, dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas
nātrija citrāti pārtikas piedeva E331 (citronskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, emulgators, var veicināt alerģisku simptomu rašanos cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus
kalcija citrāti pārtikas piedeva E333, pārtikas skābe, buferviela, var izraisīt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību
pektīni pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
hidroksipropilceluloze pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas
hidroksipropilmetilceluloze pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas
monoamonija glutamāts pārtikas piedeva E624 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, iespējamas alerģiskas reakcijas
l-cisteīns pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
E520 pārtikas uzlabotājs - alumīnija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - vidēji toksisks, alerģija, var ietekmēt dzimstību
E129 pārtikas uzlabotājs - alūra sarkanais AC, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, alerģijas
E210 pārtikas uzlabotājs - benzoskābe, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas
E154 pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem
E155 pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
E330 pārtikas uzlabotājs - citronskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu
E312 pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem
E315 pārtikas uzlabotājs - eritorbīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dažiem cilvēkiem va izraisīt alerģiskas reakcijas
E214 pārtikas uzlabotājs - etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene
E333 pārtikas uzlabotājs - kalcija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu
E212 pārtikas uzlabotājs - kālija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģijas, astma, nātrene, ekzēma
E332 pārtikas uzlabotājs - kālija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu
E202 pārtikas uzlabotājs - kālija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma
E1105 pārtikas uzlabotājs - lizocīms, iespējamā iedarbība - galvassāpes, alerģijas, konservants
E218 pārtikas uzlabotājs - metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene
E215 pārtikas uzlabotājs - nātrija etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes nejūtīgums, alerģisks kontakta dermatīts, kuņģa kairinājums, astma
E219 pārtikas uzlabotājs - nātrija metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uzpampums, anafilakse, astma, nātrene
E217 pārtikas uzlabotājs - nātrija propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģisks kontakta dermatīts, astma, mutes nejūtīgums
E1201 pārtikas uzlabotājs - polivinilpirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, plaušu un nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot pretiedeguma līdzekli
E1202 pārtikas uzlabotājs - polivinilpolipirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot aerosolu
E405 pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas
E216 pārtikas uzlabotājs - propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzpampums, alerģijas, astma, anafilakse
E200 pārtikas uzlabotājs - sorbīnskābe, konservants, iespējamā iedarbība - kontakta dermatīts, ādas apsārtums un kairinājums, astma, alerģijas
E472c pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
E380 pārtikas uzlabotājs - triamonija citrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu
padedē Pāru deja klasiskajā baletā
mērpārveidotājs pārveidotājs, kas pārveido mērāmo neelektrisko lielumu tā elektriskā ekvivalentā
palete pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai; paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai; palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus; palešu izmēri ir standartizēti
lopbarības sadalītājs pārvietojama vai stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna barības pārvietošanai, samaisīšanai un sadalei silēs
UPU Pasaules pasta savienība (franču "Union postale universelle")
WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Lubānas novads pastāvēja 2009.-2021. g. uz Vidzemes un Latgales robežas, ietvēra Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu
Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
Engures novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales rietumos pie Rīgas jūras līča, ietvēra Engures, Lapmežciema un Smārdes pagastus
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai
Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts
Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai
Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā
Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā
Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Līves-Bramberģes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Daugmales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugmales pagastā
Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā
Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
Lindes pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Birzgales pagastu
poliholija Pastiprināta žults sekrēcija un izdale
pasalīte Pašale
pašaprūpes aktivitātes pašaprūpes darbības, kas cilvēkam jāveic katru dienu; piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, ēšana, izkāpšana no gultas vai krēsla, pārvietošanās, tualetes izmantošana un izvadprocesu kontrole
palielinātas berzes diferenciālis pašbloķējošs diferenciālis, kurā griezes momenta pārdale starp dzenamajām vārpstām (pusasīm) notiek palielinātas berzes rezultātā starp diferenciāļa rotējošajām detaļām
pašvaldību finanšu izlīdzināšana pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei
patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella"
vokālisms patskaņu un divskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā)
Ķeguma novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g. Daugavas abos krastos, ietvēra Ķeguma pilsētu, Birzgales, Rembates un Tomes pagastus; 2021. g. iekļauts Ogres novadā
Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu
bebenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" iedzīvotāji
ievandznieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ievanga" iedzīvotāji
kopdarbnieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs
ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
plocenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji
sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji
ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji
Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums
hiperģija Pazemināta jutība; viens no alerģijas veidiem
Gomora pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu
Austrumlatgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes
Rietumzemgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi
Augšzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi
Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
Pūķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2000., 2012. un 2024. g.)
Čūskas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2001. un 2013. g.)
zirga gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2002. un 2014. g.)
Kazas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2003. un 2015. g.)
Pērtiķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2004. un 2016. g.)
gaiļa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2005. un 2017. g.)
suņa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2006. un 2018. g.)
Cūkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2007. un 2019. g.)
žurkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2008. un 2020. g.)
Vērša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2009. un 2021. g.)
Tīģera gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2010. un 2022. g.)
Truša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads vai kaķa gads
rekabieši pēc cilts principa organizēta nomadu grupa, kas dzīvojusi Palestīnā līdz trimdai, minēti Vecajā derībā
septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas
gaļorka Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē); pēdējais stāvs; augšējais balkons skatītāju zālē; galerija, galerijas publika
parastā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium zonale")
margmala Peldlīdzekļa apmale, kas borta turpinājumā (vai arī kokpita sānos un aizmugurē) paceļas virs klāja un kā vairogs pasargā braucējus no klāja ūdens šļakatām un vēja; margsiena
lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
perforācija periodisku, nelielu iegriezumu veidošana, lai novērstu lokāmo burtnīcu pabiezinājumus muguriņas locījuma vietā, kā arī lai padarītu ērtāku dokumentu, čeku grāmatiņu, kalendāru, pastmarku lietošanu
Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
drabanti Pētera I laikā Krievijā - kavalergardu nosaukums
phleosporella Phleosporella hiemale - cilindrosporiju sugas "Cylindrosporium hiemale" nosaukuma sinonīms
dapravīt Piebikstīt (degošas pagales, malku), lai labāk deg
1. klimatiskais rajons Piejūras zemiene un Zemgales līdzenums ar samērā sausu un siltu klimatu
Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci
pluviozs Piektais mēnesis (no 20.-21. janvāra līdz 18.-19. februārim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko nodibināja Konvents 1793. g.
pluviose Piektais mēnesis franču revolūcijas kalendārā, aptuveni no 20. janvāra līdz 20. februārim
donors Piemaisījumu (piem., fosfora) atoms pusvadītājos ar augstāku valenci nekā pamatvielas (piem., silīcijs, germānijs) atomiem; var atbrīvot elektronu vadāmības zonā
ārstniecības pienene pieneņu suga ("Taraxacum officinale")
ozolu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Daedalea quercina"), kas aug uz ozolu bluķiem un celmiem
parastā labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis confragosa")
ziemeļu labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis septentrionalis")
korķainā ozolpiepe piepju sēņu grupas ozolpiepju ģints suga ("Daedalea quercina")
PLE Pilnā laika ekvivalents (darba laika uzskaitē)
Bētleme pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika
Abālesa pilsēta Alžīrijā (_Abalessa_), Tamanrāsetas reģionā, 9200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kalidonija pilsēta ASV ("Caledonia"), Viskonsinas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaleksiko pilsēta ASV ("Calexico"), Kalifornijas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārbondeila pilsēta ASV ("Carbondale"), Ilinoisas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Klārksdeila pilsēta ASV ("Clarksdale"), Misisipi štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Deilsitija pilsēta ASV ("Dale City"), Virdžīnijas štatā, 66000 iedzīvotāju (2010. g.)
Fortloderdeila pilsēta ASV ("Fort Lauderdale"), Floridas štatā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
Geilsbērga pilsēta ASV ("Galesburg"), Ilinoisas štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
Glendeila pilsēta ASV ("Glendale"), Arizonas štatā, 237500 iedzīvotāju (2014. g.)
Glendeila pilsēta ASV ("Glendale"), Kalifornijas štatā, 200100 iedzīvotāju (2014. g.)
Glendeila pilsēta ASV ("Glendale"), Viskonsinas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Gonzālisa pilsēta ASV ("Gonzales"), Luiziānas štatā, 10450 iedzīvotāju (2014. g.)
Haialī pilsēta ASV ("Hialeah"), Floridas štatā, 235500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hilsdeila pilsēta ASV ("Hillsdale"), Ņūdžersijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Imokalī pilsēta ASV ("Immokalee"), Floridas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kendalleiksa pilsēta ASV ("Kendale Lakes"), Floridas štatā, 56100 iedzīvotāju (2010. g.)
Nogalesa pilsēta ASV ("Nogales"), Arizonas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Okdeila pilsēta ASV ("Oakdale"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Okdeila pilsēta ASV ("Oakdale"), Minesotas štatā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pelistaina pilsēta ASV ("Palestine"), Teksasas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmdeila pilsēta ASV ("Palmdale"), Kalifornijas štatā, 158000 iedzīvotāju (2014. g.)
Porteilsa pilsēta ASV ("Portales"), Ņūmeksikas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Roli pilsēta ASV ("Raleigh"), Ziemeļkarolīnas štata administratīvais centrs, 439900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozdeila pilsēta ASV ("Rosedale"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.)
Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Ņūhempšīras štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Ohaio štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Oregonas štata administratīvais centrs, 161600 iedzīvotāju (2014. g.)
Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Virdžīnijas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Skotsdeila pilsēta ASV ("Scottsdale"), Arizonas štatā, 230500 iedzīvotāju (2014. g.)
Springdeila pilsēta ASV ("Springdale"), Ārkanzasas štatā, 76500 iedzīvotāju (2014. g.)
Springdeila pilsēta ASV ("Springdale"), Ņūdžersijas štatā, 14500 iedzīvotāju (2010. g.)
Springdeila pilsēta ASV ("Springdale"), Ohaio štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Saniveila pilsēta ASV ("Sunnyvale"), Kalifornijas štatā, 150000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinstona-Seleima pilsēta ASV ("Winston-Salem"), Ziemeļkarolīnas štatā, 239300 iedzīvotāju (2014. g.)
Armideila pilsēta Austrālijā (_Armidale_), Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumu daļā
Sanktvalentīna pilsēta Austrijā ("Sankt Valentin"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Halena pilsēta Beļģijā ("Halen"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Halle pilsēta Beļģijā (fr. "Hall", nl., vācu "Halen"), Flandrijas reģiona Flāmu-Brabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalesija pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kanoasa pilsēta Brazīlijā ("Canoas"), Riugrandi du Sula štatā, Portualegri anglomerācijā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 323800 iedzīvotāju (2010. g.)
Fortaleza pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Amaro pilsēta Etiopijā (_Āmaro_), Sumale / Somāli kilila rietumos
Au Barre pilsēta Etiopijā (_Au Barre_), Sumale / Somāli kilila ziemeļaustrumu daļā, pie Somālilendas robežas
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Talansa pilsēta Francijā ("Talence"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 40600 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansa pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Valence"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 63400 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansjēna pilsēta Francijas ziemeļos (_Valenciennes_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekelē) reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.)
Tamale pilsēta Ganā ("Tamale"), Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 360600 iedzīvotāju (2010. g.)
Čelama pilsēta Indijā ("Salem"), Tamlinādas štatā, 829300 iedzīvotāju (2012. g.)
Mālegaona pilsēta Indijas rietumos ("Malegaon"), Mahārāštras štatā, Girnas krastos, 471000 iedzīvotāju (2011. g.)
Palembana pilsēta Indonēzijā ("Palembang"), Sumatras salā, Dienvidsumatras provinces administratīvais centrs, naftas izvedosta Musi lejtecē (pieejama arī jūras kuģiem), 1323200 iedzīvotāju (2005. g.)
Azgale pilsēta Irānā (_Azgaleh_), Kermānšāhas ostāna rietumos
Bāgemaleka pilsēta Irānā (_Bāgh-e Malek_), Hūzestānas ostāna austrumu daļā
Ebifīla pilsēta Īrijā (_Abbeyfeale_), Limerikas grāfistes dienvidrietumos, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Moništirnafēla
Kinseila pilsēta Īrijā (_Kinsale_), Korkas grāfistē, 2200 iedzīvotāju (2011. g.); Kjontoela
Tralī pilsēta Īrijā (_Tralee_), Kerri grāfistes administratīvais centrs, 23700 iedzīvotāju (2011. g.); Trolī
Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Askea pilsēta Itālijā (_Ascea_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bagērija pilsēta Itālijā (_Bagheria_), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 54300 iedzīvotāju (2014. g.)
La Madalēna pilsēta Itālijā (_La Maddalena_), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā (_Olevano sul Tusciano_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačerno pilsēta Itālijā ("Acerno"), Kampnijas reģiona Salerno provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačireāle pilsēta Itālijā ("Acireale"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Albanella pilsēta Itālijā ("Albanella"), Kampānijas reģiona Salemo provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Albano Laciāle pilsēta Itālijā ("Albano Laziale"), Lacio reģiona Romas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.)
Altofonte pilsēta Itālijā ("Altofonte"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Amalfi pilsēta Itālijā ("Amalfi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Angri pilsēta Itālijā ("Angri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
Auleta pilsēta Itālijā ("Auletta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2350 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjolo del Salento pilsēta Itālijā ("Bagnolo del Salento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1870 iedzīvotāju (2014. g.)
Balestrate pilsēta Itālijā ("Balestrate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.)
Baronisi pilsēta Itālijā ("Baronissi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beliči pilsēta Itālijā ("Bellizzi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bisakvīno pilsēta Itālijā ("Bisacquino"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 4750 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgeto pilsēta Itālijā ("Borgetto"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Boskoreāle pilsēta Itālijā ("Boscoreale"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bračiljāno pilsēta Itālijā ("Bracigliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bučīno pilsēta Itālijā ("Buccino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Buonabitakolo pilsēta Itālijā ("Buonabitacolo"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
Kakamo pilsēta Itālijā ("Caccamo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kadžāno pilsēta Itālijā ("Caggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamerota pilsēta Itālijā ("Camerota"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampanja pilsēta Itālijā ("Campagna"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanāle pilsēta Itālijā ("Canale"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapačo pilsēta Itālijā ("Capaccio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapači pilsēta Itālijā ("Capaci"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karīni pilsēta Itālijā ("Carini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Karpinjāno Salentīno pilsēta Itālijā ("Carpignano Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3840 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasala Velīno pilsēta Itālijā (“Casal Velino”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Sandžirdžo pilsēta Itālijā (“Castel San Giorgio”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelbuono pilsēta Itālijā ("Castelbuono"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasteldača pilsēta Itālijā ("Casteldaccia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellabate pilsēta Itālijā ("Castellabate"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čefalu pilsēta Itālijā ("Cefalu"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čentola pilsēta Itālijā ("Centola"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čerāzo pilsēta Itālijā ("Ceraso"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Činizi pilsēta Itālijā ("Cinisi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolliāno pilsēta Itālijā ("Colliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
Korbara pilsēta Itālijā ("Corbara"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Korleone pilsēta Itālijā ("Corleone"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Eboli pilsēta Itālijā ("Eboli"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fikarači pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Filadelfija pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.)
Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fināle Ligure pilsēta Itālijā ("Finale Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fišāno pilsēta Itālijā ("Fisciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gandži pilsēta Itālijā ("Gangi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džifoni Sei Kazali pilsēta Itālijā ("Giffoni Sei Casali"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Maiori pilsēta Itālijā ("Maiori"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Marineo pilsēta Itālijā ("Marineo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mileto pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mizilmeri pilsēta Itālijā ("Misilmeri"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monreāle pilsēta Itālijā ("Monreale"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekoriče pilsēta Itālijā ("Montecorice"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montelepre pilsēta Itālijā ("Montelepre"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montezāno Salentīno pilsēta Itālijā (“Montesano Salentino”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mugnāni del Kardināla pilsēta Itālijā ("Mugnano del Cardinale"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikotera pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Noale pilsēta Itālijā ("Noale"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nočera Inferjore pilsēta Itālijā ("Nocera Inferiore"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nočera Superjore pilsēta Itālijā (“Nocera Superiore”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Oliveto Čitra pilsēta Itālijā ("Oliveto Citra"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Padula pilsēta Itālijā ("Padula"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pagāni pilsēta Itālijā ("Pagani"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Palestrīna pilsēta Itālijā ("Palestrina"), Lacio reģiona Romas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Palestro pilsēta Itālijā ("Palestro"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Palomonte pilsēta Itālijā ("Palomonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Partiniko pilsēta Itālijā ("Partinico"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pellečāno pilsēta Itālijā ("Pellezzano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pišota pilsēta Itālijā ("Pisciotta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pico pilsēta Itālijā ("Pizzo"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Polici Dženeroza pilsēta Itālijā ("Polizzi Generosa"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Polla pilsēta Itālijā ("Polla"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pollika pilsēta Itālijā ("Pollica"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pontekanjāno Fajāno pilsēta Itālijā ("Pontecagnano Faiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Prici pilsēta Itālijā ("Prizzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakale pilsēta Itālijā ("Racale"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokadaspide pilsēta Itālijā ("Roccadaspide"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokapjemonte pilsēta Itālijā ("Roccapiemonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sala Konsilīna pilsēta Itālijā ("Sala Consilina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
Salemi pilsēta Itālijā ("Salemi"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Salerno pilsēta Itālijā ("Salerno"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.)
Saliče Salentīno pilsēta Itālijā ("Salice Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sančipirello pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano Picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sangavīno Monreāle pilsēta Itālijā ("San Gavino Monreale"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni a Piro pilsēta Itālijā ("San Giovanni a Piro"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarcāno sul Sarno pilsēta Itālijā ("San Marzano sul Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sant'Arsēnio pilsēta Itālijā ("Sant'Arsenio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.)
Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanca pilsēta Itālijā ("Sanza"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sapri pilsēta Itālijā ("Sapri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarno pilsēta Itālijā ("Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 31000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sasāno pilsēta Itālijā ("Sassano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Skafāti pilsēta Itālijā ("Scafati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50200 iedzīvotāju (2014. g.)
Skalea pilsēta Itālijā ("Scalea"), Kalabrija reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Serre pilsēta Itālijā ("Serre"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesto Kalende pilsēta Itālijā ("Sesto Calende"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Siāno pilsēta Itālijā ("Siano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tedžāno pilsēta Itālijā ("Teggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Termini Imereze pilsēta Itālijā ("Termini Imerese"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Terrazīni pilsēta Itālijā ("Terrasini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tramonti pilsēta Itālijā ("Tramonti"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4050 iedzīvotāju (2014. g.)
Tropeja pilsēta Itālijā ("Tropea"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Valenca pilsēta Itālijā ("Valenza"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Valencāno pilsēta Itālijā ("Valenzano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Venārija Reāle pilsēta Itālijā ("Venaria Reale"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vibonati pilsēta Itālijā ("Vibonati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Villabāte pilsēta Itālijā ("Villabate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Palermo pilsēta Itālijā (it. val. _Palermo_), osta Sicīlijas ziemeļu piekrastē, Sicīlijas reģiona un Palermo provinces administratīvais centrs, 655000 iedzīvotāju (2014. g.)
Batipalja pilsēta Itālijā, Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeruzaleme pilsēta Izraēlā (angļu valodā "Jerusalem"), Palestīnas un senās ebreju valsts galvaspilsēta; 1950. g. Izraēla proklamēja par savu galvaspilsētu (nav atzīta ANO), 743 tūkstoši iedzīvotāju
Gaza pilsēta Izraēlā, Palestīnas Autonomijas daļas galvaspilsēta, 719965 iedzīvotāji (2003. g.)
Vē pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.)
Dumbea pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4200 iedzīvotāju (1996. g.)
Huailū pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4330 iedzīvotāju (1996. g.)
Puandimī pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4340 iedzīvotāju (1996. g.)
Burela pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4360 iedzīvotāju (1996. g.)
Numea pilsēta Jaunkaledonijas salas dienvidos, osta Koraļļu jūras krastā, Francijas aizjūras teritorijas "Jaunkaledonija" administratīvais centrs, 91400 iedzīvotāju (2004. g.)
Barrankabermeha pilsēta Kolumbijā, osta Magdalenas labajā krastā, 320000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
Hirardota pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Girardot"), Kundinamarkas departamentā, osta Magdalenas labajā krastā, 102500 iedzīvotāju (2012. g.)
Manisalesa pilsēta Kolumbijas Republikā ("Manizales"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 2153 m vjl., Kaldasas departamenta administratīvais centrs, 358500 iedzīvotāju (2007. g.)
Santamarta pilsēta Kolumbijas Republikā, Magdalenas departamenta administratīvais centrs, 407100 iedzīvotāju (2007. g.)
Barrankilja pilsēta Kolumbijas ziemeļos, Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Osiņņiki pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Kandalepas ietekas Kondomā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitalova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene
Jēkabpils pilsēta Latvijā Daugavas abos krastos, Latgales rietumu daļā un Zemgales austrumu daļā, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1919.-1949. g. apriņķa centrs) 143 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1670. gada
Zilupe pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību
Kārsava pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.)
Ludza pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā
Dagda pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada
Līvāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā
Varakļāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Viļāni pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā
Preiļi pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
Viļaka pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs
Subate pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
Bauska pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg)
Dobele pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā
Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
Mohaleshuka pilsēta Lesoto Karalistē ("Mohales Hoek"), distrikta administratīvais centrs, 25000 iedzīvotāju (2006. g.)
Invernesa pilsēta Lielbritānijā (_Inverness_), Skotijas ziemeļu daļā, osta Marifērta dienvidu krastā un Kaledonijas kanāla ziemeļaustrumu galā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ročdeila pilsēta Lielbritānijā ("Rochdale"), Anglijas vidienē, 211700 iedzīvotāju (2011. g.)
Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Palenke pilsēta Meksikā ("Palenque"), Čjapasas štatā, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Akojapa pilsēta Nikaragvā (_Acoyapa_), Čontalesas departamentā
Huigalpa pilsēta Nikaragvā, Čontalesas departamenta administratīvais centrs, 42800 iedzīvotāju (2005. g.)
Ariela pilsēta Palestīnā (_Ari’el_), Jordānas Rietumkrastā
Akraba pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), Nāblusas muhāfazā
Audža pilsēta Palestīnā, Arīhas muhāfazā
Beit Fedžāra pilsēta Palestīnā, dienvidos no Jeruzalemes
Abesān el Kebīra pilsēta Palestīnā, Gazas joslā
Šāti pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, 80900 iedzīvotāju (2003. g.)
Nusairāta pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Deilerbelehas muhāfazā, 59500 iedzīvotāju (2003. g.)
Džebālija pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Gazas muhāfazā, 159000 iedzīvotāju (2003. g.)
Hānjūnisa pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 130600 iedzīvotāju (2006. g.)
Rafaha pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 145100 iedzīvotāju (2003. g.)
Deirelbeleha pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 45900 iedzīvotāju (2003. g.)
Beit Lāhija pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Ziemeļgazas muhāfazā, 53700 iedzīvotāju (2003. g.)
Atīla pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā, Tūlkarmas muhāfazā
Azūna pilsēta Palestīnā, Klakīljas muhāfazā
Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
Ain es Sultāna pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Arīhas muhāfazā
Nāblusa pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, muhāfazas administratīvais centrs, 134100 iedzīvotāju (2003. g.)
Tūlkarma pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, muhāfazas administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2003. g.)
Rāmalla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Rāmallas un Bīras muhāfazas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2003. g.)
Anebta pilsēta Palestīnā, Tūlkarmas muhāfazā
Arāba pilsēta Palestīnas Autonomijā, Jordānas Rietumkrasta Dženīnas muhāfazā
Elvaša pilsēta Portugālē ("Elvas"), Portalegri apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.)
Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ponti di Sora pilsēta Portugālē ("Ponte de Sor"), Portalegri apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
Portalegri pilsēta Portugālē ("Portalegre"), apgabala administratīvais centrs, 24900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vali di Kambra pilsēta Portugālē ("Vale de Cambra"), Aveiru apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.)
Valensa pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilabaleira pilsēta Portugālē ("Vila Baleira"), Madeiras autonomajā reģionā, Portusantu salā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Afrīna pilsēta Sīrijā (_‘Afrīn_), Halebas muhāfazas ziemeļrietumos
Ahterīna pilsēta Sīrijā (_Ahtarīn_), Halebas muhāfazā
Bāba pilsēta Sīrijā (_Al Bāb_), Halebas muhāfazā, 118000 iedzīvotāju (2003. g.)
Arraja pilsēta Sīrijā (_Arra’ya_), Halebas muhāfazas ziemeļos
Ain el Arāba pilsēta Sīrijā (_ʻAyn al ʻArāb_), Halebas muhāfazas ziemeļaustrumos
Aazāza pilsēta Sīrijas ziemeļu daļā (_A'zāz_, أعزاز ), Halebas muhāfazā, 31600 iedzīvotāju (2004. g.)
Koidu pilsēta Sjerraleones Republikā, Austrumu provincē, 80000 iedzīvotāju (2004. g.)
Kenema pilsēta Sjerraleones Republikā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 128400 iedzīvotāju (2004. g.)
Bo pilsēta Sjerraleones Republikā, Dienvidu provinces administratīvais centrs, 181600 iedzīvotāju (2009. g.)
Magburaka pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 20300 iedzīvotāju (2004. g.)
Kabala pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 25700 iedzīvotāju (2004. g.)
Lunsara pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 29600 iedzīvotāju (2004. g.)
Makeni pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 82800 iedzīvotāju (2004. g.)
Marampa pilsēta Sjerraleones rietumos ("Marampa"), \~20000 iedzīvotāju, dzelzs rūdas ieguves un bagātināšanas centrs
Domžale pilsēta Slovēnijā ("Domžale"), Centrālslovēnijas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.)
Žaleca pilsēta Slovēnijā ("Žalec"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē
Alakuasa pilsēta Spānijā (_Alacuas_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alsira pilsēta Spānijā (_Alcira_), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Aldaja pilsēta Spānijā (_Aldaya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alfafara pilsēta Spānijā (_Alfafar_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alfasa del Pi pilsēta Spānijā (_Alfaz del Pi_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē
Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Altea pilsēta Spānijā (_Altea_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Alzira pilsēta Spānijā (_Alzira_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē
Aspe pilsēta Spānijā (_Aspe_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Betera pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Burhasota pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Burrjana pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalpe pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa
Kalpa pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe
Kalvija pilsēta Spānijā ("Calvia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampeljo pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Karkaišenta pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastro-Urdjalesa pilsēta Spānijā ("Castro-Urdiales"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kataroha pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čirivelja pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kreviļenta pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuļera pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Denja pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.)
Elda pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.)
Elča pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče
Gandja pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ibi pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ibica pilsēta Spānijā ("Ibiza"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 49700 iedzīvotāju (2014. g.)
Inka pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hativa pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
Havea pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja
Lospitaleta de Ļobregata pilsēta Spānijā ("L'Hospitalet de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 253500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lirija pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļukmažora pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
Losrealohosa pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mao pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Manakora pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Manisesa pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
Marači pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mislata pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monkada pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mučamela pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novelda pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Oliva pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.)
Onda pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ontiņenta pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Orivela pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.)
Paiporta pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Palensija pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.)
Palma pilsēta Spānijā ("Palma"), Baleāru salu autonomajā apgabalā, Maļorkas salā, 428000 iedzīvotāju (2014. g.)
Paterna pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.)
Petrela pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pikasenta pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Portugalete pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.)
Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rekena pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rohalesa pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sagunta pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto
Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhosē pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaeulalja pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
Santapola pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sueka pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Torenta pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrevjeha pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.)
Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Villahojosa pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilareala pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala
Viljarreala pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala
Viljena pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinarosa pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šabja pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea
Benidorma pilsēta Spānijā, Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
Benikarlo pilsēta Spānijā, Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alakanta pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.)
Benifajo pilsēta Spānijā, Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē
Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
Trinkomali pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.)
Vālenštate pilsēta Šveicē (_Walenstadt_), Sanktgallenes kantonā, Vālenezera austrumu galā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčakale pilsēta Turcijā (_Akçakale_), Šanliurfas ilā pie Sīrijas robežas, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
Aškale pilsēta Turcijā (_Așkale_), Erzurumas ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Babaeski pilsēta Turcijā (_Babaeski_), Kirkraleri ilā, 29300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajvacika pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Čanakales ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Biga pilsēta Turcijā ("Biga"), Čanakales ilā, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozdžāda pilsēta Turcijā ("Bozcaada"), Čanakales ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Delidže pilsēta Turcijā ("Delice"), Kirikales ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Edžeabata pilsēta Turcijā ("Eceabat"), Čanakales ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ezine pilsēta Turcijā ("Ezine"), Čanakales ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelibolu pilsēta Turcijā ("Gelibolu"), Čanakales ilā, Dardaneļu piekrastē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenidže pilsēta Turcijā ("Yenice"), Čanakales ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kale pilsēta Turcijā ("Kale"), Denizli ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaledžika pilsēta Turcijā ("Kalecik"), Ankaras ilā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Keskin pilsēta Turcijā ("Keskin"), Kirikales ilā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirikale pilsēta Turcijā ("Kirikkale"), uz austrumiem no Ankaras, Kizilirmakas krastos, ila administratīvais centrs, 192700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lapseki pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinarhisara pilsēta Turcijā ("Pinarhisar"), Kirkraleri ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sulakjurta pilsēta Turcijā ("Sulakyurt"), Kirikales ilā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Toprakale pilsēta Turcijā ("Toprakkale"), Osmanijes ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Vize pilsēta Turcijā ("Vize"), Kirkraleri ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajramiča pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čana pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 29200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gekčeada pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jahšihana pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bališejha pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 2040 iedzīvotāju (2013. g.)
Karakečili pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahšili pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelebi pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 780 iedzīvotāju (2013. g.)
Lileburgaza pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 105300 iedzīvotāju (2013. g.)
Pehlivankeja pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Demirkeja pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kofčaza pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 850 iedzīvotāju (2013. g.)
Mbale pilsēta Ugandas austrumos ("Mbale"), Elgona kalna piekājē, 70400 iedzīvotāju (2002. g.)
Ālene pilsēta Vācijā (_Aalen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 66800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādneištate pilsēta Vācijā (_Bad Neustadt an der Saale_), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Merzeburga pilsēta Vācijā ("Merseburg am Saale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikālene pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šīdere-Švālenberga pilsēta Vācijā ("Schieder-Schwalenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Švarcenbaha pilsēta Vācijā ("Schwarzenbach an der Saale"), Bavārijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tāle pilsēta Vācijā ("Thale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ibaha-Palenberga pilsēta Vācijā ("Uebach-Palenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
Valera pilsēta Venecuēlā ("Valera"), Truhiljo štatā, 250000 iedzīvotāju (2016. g.)
Valensija pilsēta Venecuēlā (spāņu valodā "Valencia"), Andos 482 m virs jūras līmeņa, Karabobo štata administratīvais centrs, 1,5 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Kadoma pilsēta Zimbabvē ("Kadoma"), Rietummašonalendas provinces dienvidu daļā, 77700 iedzīvotāju (2012. g.), koloniālajā laikmetā (Dienvidrodēzijā) saucās - Gatuma
Mutare pilsēta Zimbabvē, Manikalendas provinces administratīvais centrs, 152100 iedzīvotāju (2002. g.)
Činhoji pilsēta Zimbabvē, Rietummašonalendas provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2002. g.)
Benketa pilsēta Zimbabvē, Rietummašonalendas provinces austrumos
pakaļiela Pilsētas nomales iela
Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, 9 m augsts paugurs ar apaļu plakumu 50 m diametrā, no ziemeļiem un austrumiem to norobežo dziļas gravas
Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
Sakaiņu pilskalns pilskans Ķekavas novada Daugmales pagastā, ir savrupa, 32 m augsta paugura virsotne, plakums — ovāls \~60 x 50 m, ap to 1 m augsts valnis, \~3 m zem plakuma līmeņa — \~20 m plata terase, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
Ezers Pīļu dīķis - ūdenskrātuve Tārgales pagastā
primidi Pirmā dekādes diena franču revolūcijas kalendāra
vandemjers Pirmais mēnesis (no 22.-24. septembra līdz 21.-23. oktobrim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
moharems Pirmais mēnesis gadā muhamedāņu kalendārā
pahinēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kad homoloģiskās hromosomas sašķeļas gareniski un katrs bivalents pārvēršas tetrādē, kas sastāv no četrām hromatīdēm
Pytalowo Pitalova (1938.-1944. g. - Abrene, 1925.-1938. g. - Jaunlatgale)
Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā
zilpakauša pita pitu suga ("Pitta nipalensis")
plākškata Plākškatiņš - zvagulis ("alectorolophus major")
padšilka Plāna auduma apmale, ko izmanto, atšujot, apvīlējot ko
irka Plānas ādas sloksnes zābaku stulmu apmales veidojumam
kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendāra plāns
kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendārplāns
komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu
esplanāde Plašs laukums; plata iela (ar alejām vidū)
Caucalis platycarpos platā kaukale
Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā
Laserpitium latifolium platlapu bezgale
bezgalene Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium")
cūkaste Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium")
govuzāle Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium")
brīļa platmale
brile Platmale
hūte Platmale
hūtīte Platmale
kapališa Platmale
oktobers Platmale
platmala Platmale
platmalene Platmale
platmalnīca Platmale
platmaņa Platmale
platmane Platmale
platmine Platmale
ūte Platmale
bīčs Pludmale
pļažs Pludmale
pludmalis Pludmale
plūdmalis Pludmale
bīčotājs Pludmales volejbola spēlētājs
bīčvolejbolists Pludmales volejbolists; bīčists
bīčs Pludmales volejbols
bīčvolejbols Pludmales volejbols
bosabols pludmales volejbols uz piepūšama batuta
bīčvolejs Pludmales volejbols; katrā komandā ir divi spēlētāji, spēle notiek smilšu laukumā
runča pauti pļavas bitene ("Geum rivale")
babūksnīte Pļavas bitene ("Geum rivale")
biškanniņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
bullītis Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpieriņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
dievmaizīte Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurājs Pļavas bitene ("Geum rivale")
dunduriņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurnaji Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurnāji Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurpuķe Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurzāle Pļavas bitene ("Geum rivale")
dzegužpodiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
gailītis Pļavas bitene ("Geum rivale")
kalteņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
ķēvpupi Pļavas bitene ("Geum rivale")
medene Pļavas bitene ("Geum rivale")
melngalve Pļavas bitene ("Geum rivale")
pēterīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
pīpiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
polīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
pulkstenīts Pļavas bitene ("Geum rivale")
pumpurīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
rumpauši Pļavas bitene ("Geum rivale")
runcīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
runčpauti Pļavas bitene ("Geum rivale")
runčpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārniņkājiņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārnkājas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārnkājiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārpakauši Pļavas bitene ("Geum rivale")
vectēvgalviņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vizbuliņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
zaķpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
zirgāboliņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
kapitālisms Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm
mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti
Posmale Pormale, Šķēdes pieteka
Parodia alacriportana Portoalegres parodija
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu
Bieržgaļs Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski
Dovole Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Dovale" nosaukuma variants
proterozojs prekembrija pēdējā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju, pirms \~2500-540 miljoniem gadu
azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām
hlorfeniramīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, satur receptoru blokatorus
nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
rante Priekšmeta mala, arī īpaši veidota apmale
vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu
kalendārvārds Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas
prīma Primabalerīna; arī primadonna
noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi
paralēlskaldnis prizma, kuras pamats ir paralelograms un pretējās skaldnes - pa pāriem vienādi paralelogrami
sulfiditāte Procentos izteikta nātrija sulfīda ekvivalenta attiecība pret nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda summu, vārot šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes sulfātcelulozes iegūšanai
leksikalizēšanās process, kurā kāds afikss, vārdforma vai vārdu savienojums kļūst par atsevišķu vārdu vai tā ekvivalentu; leksikalizācija
disasambleris Programma, kas pārveido mašīnvalodas programmu, objekta vai ielādes moduli ekvivalentā asamblera programmā, nosakot iezīmes, apakšprogrammu ieejas punktus, kā arī atdalot komandu un datu apgabalus
epipaleolīts Protoneolīta pirmā pakāpe, kas tieši seko augšējam paleolītam
Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku
Aurora province Filipīnās (_Aurora_), Lusonas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Balera
Salerno Province Itālijā ("Provincia di Salerno"), Kampānijas reģionā, platība - 4918 kvadrātkilometru, 1092300 iedzīvotāju (2012. g.)
Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.)
Austrumu province province Sjerraleones Republikā (_Eastern_), administratīvais centrs - Kenema, robežojas ar Dienvidu un Ziemeļu provinci, kā arī ar Gvineju un Libēriju
Alakanta province Spānijā (_Alacant_), Valensijas apgabala dienvidos
Laserpitium prutenicum prūšu bezgale
garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama
kalebase Pudeļveidīgais ķirbis (fr. "Calebasse", sp. "Calabaza"), dažkārt dēvēts arī par trauku ķirbi; arī no tā pagatavots trauks, ķirbja pudele
gredzenotā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma focale")
pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas; divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu)
Daugavieši Pumpuri - apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā
plēvpūpēdis Pūpēžu klases rinda ("Hymenogastrales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
daudzvainaglapu purene pureņu suga ("Caltha polypetale"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu
parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus
Ploču purvs purvs Dienvidkurzemes novada Vērgales un Medzes pagastā, platība - 557 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 5,6 m, iegūst pakaišu kūdru; Ploča purvs
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs
Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems
akceptors pusvadītājos piemaisījumu atoms ar zemāku valenci (B atomi Si, Ge), kas var satvert elektronu no valences zonas; elektronu satveršana ir ekvivalents cauruma radīšanai valences zonā
jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms)
vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
Putera ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Puteru ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Putriņezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Putras ezers Puterezers, ezers Ances un Tārgales pagastā
Puteru Puteru ezers - Puterezers Ances un Tārgales pagastā
gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata")
dienvidu rabarbers rabarberu suga ("Rheum australe")
ārstniecības rabarbers rabarberu suga ("Rheum officinale")
Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā
fīders Radiotehnikā - enerģijas pārvades līnija, ko lieto augstfrekvences signālu pārvadei vai sadalei starp atsevišķiem iekārtu blokiem
velēnu radzene radzeņu suga ("Cerastium holosteoides", arī "Cerastium caespitosum" un "Cerastium triviale")
marvari Radžastāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Indijā, Radžastānas štata dienvidrietumos un vidienē, atsevišķas grupas daudzās Indijas pilsētās, runā radžastāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa)
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā
borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai)
krakovjaks Raksturdeja baletā
Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks
kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā
ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni
Desmatodon randii Randa biezmale
ratenīca Ratene, platmale
skāre Ratu korpuss; arī ratu apmale
Rietumu siena Raudu mūris, vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām, kā arī lūdz par tempļa atjaunošanu
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
karbēni Reaģētspējīgas ķīmiskas daļiņas, kas nav izolētas brīvā veidā un satur divvalento oglekļa atomu
recēklis Receklis, galerts
receknis Receklis, galerts
recēknis Receklis, galerts
recins Receklis, galerts
žele Receklis, galerts, ko iegūst, novārot teļa galvu, kājas
baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra
abortu līmenis reģistrēto abortu skaits uz 1000 sievietēm reproduktīvajā vecumā, parasti no 15 līdz 44 vai 49 gadiem kalendārā gada laikā
laulātības vispārējais koeficients reģistrēto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikta promilēs par kalendāro gadu
krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām
oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi
biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi
maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
Šķaunes valnis reljefa paaugstinājums Latgales augstienē, Dagdas novadā, Latvijas un Baltkrievijas robežas joslā, garums — 16 km, platums — 1,5-2 km, paceļas 30-40 m virs apkārtnes
rbe Rentgena bioloģiskais ekvivalents
rentgenekvivalents Rentgena bioloģiskais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma daudzums, kas pēc bioloģiskās iedarbības ir ekvivalents vienam rentgenstaru vai gamma staru rentgenam
rfe Rentgena fizikālais ekvivalents
rentgenekvivalents Rentgena fizikālais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma (alfa staru, beta staru, neitronu) doza, kas mērījamā tilpumā rada tādu pašu jonu pāru skaitu, kādu rada 1 rentgenu liela rentgenstarojuma doza
rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
Nasdaq Reprezentatīvs biržas indekss, ASV tehnoloģiskā sektora uzņēmumu akciju indekss (angļu "National Association of Securities Dealers Automated Quation")
ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale)
alkaptonūrija Rets vielu maiņas traucējums, alkaptona izdale
Biržgalis Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukuma variants
Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos
Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants
bērzgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji
Bieržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski
biržgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Biržgalis" iedzīvotāji
čuminieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Čumine" iedzīvotāji
Kozlovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" nosaukuma variants
Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski
Letkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants
Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji
Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā
Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
meirānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji
Meirani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" nosaukuma variants
micānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" iedzīvotāji
Micani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukuma variants
Mycāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukums latgaliski
Nireiši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Nirīši" nosaukuma variants
Paļsinīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Palsinieki" nosaukuma variants
Peščanka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pesčanka" nosaukuma variants
Petini Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukuma variants
Petyni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukums latgaliski
Pūriskie Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants
Pūriskī Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski
Reiņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Rejeņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Rejenis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
uļjanovieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji
Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Viecināni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukuma variants
Viecynāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukums latgaliski
Vidņa Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidne" nosaukuma variants
Vuovernīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vovernīki" nosaukums latgaliski
rezgalnīca Rezgale
oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms)
Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu
Astrolaba rifi rifu grupa Koraļļu jūrā (_l’ Astrolabe, Récifs de_), Jaunkaledonijā, Salu provinces ziemeļos
Belonas rifi rifu sistēma Klusā okeāna Koraļļu jūrā starp Austrāliju un Jaunkaledonijas salu, Jaunkaledonijas teritorija
Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā
Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu
Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm
Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses
Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm
Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā)
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
reitines Rīta lūgšanas Latgales katoļiem
levē Rīta tualetes ceremoniāls Francijā
Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts
ranteņš Robaina apmale (parasti par apaviem)
rante Robaiņa apmale (parasti par apaviem)
Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km
Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km
etnarhs Romas impērijā Romas varai pakļauts valsts pārvaldnieks Palestīnā
nonas Romiešu kalendārā 5. diena mēnesī, izņemot martu, maiju, jūliju un oktobri, kad tā bija 7. diena
Kvirīns Romiešu mitoloģijā - kara dievs, iespējams, sabīņu ekvivalents Marsam, Romula identifikācija pēc viņa dievišķošanas
Salinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
bezlaice Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaicīte Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaicītes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaiķe Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
bezlaiķes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
zemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
ziemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale")
sējas rudzi rudzu suga ("Secale cerealea"), ko ziemeļu puslodē kultivē kā viengadīgu labības augu
Rugāji Rugāju novads - kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem
švirkalnieki Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" iedzīvotāji
svirkalnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Svirkale" iedzīvotāji
Mazšvirkale Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" nosaukuma variants
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu
Rušānu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē
Rušonu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē
pacikstīt Sabīdīt kopā degošās pagales, lai veicinātu to sadegšanu
kreceklis Sabiezējums, galerts
sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles)
aleirolīts Sacementējies nogulumiezis, blīvs aleirīts
blokpostenis Sadales punkts bez sānceļiem dzelzceļa iecirknī, kas apgādāts ar automātiskas un pusautomātiskas bloķēšanas ierīcēm
kravu stacija sadales punkts, kurā kravas iekrauj un izkrauj lielā apjomā
šķirošanas stacija sadales punkts, kurā notiek kravas vilcienu apkope, remonts, formēšana un kravu operācijas
pasažieru stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, pasta sūtījumu pieņemšana un pasažieru vilcienu satiksmes organizēšana
iecirkņa stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru un kravu tranzītvilcienu pieņemšana un aizlaišana, lokomotīvju un vagonu remonts, kravu iekraušana un izkraušana, uzņēmumu pievedceļu apkalpošana
starpstacija sadales punkts, kurā notiek vilcienu izmaiņa, apdzīšana un caurlaišana, kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru iekāpšana un izkāpšana, bagāžas pieņemšana, uzglabāšana un izsniegšana
pasažieru tehniskā stacija sadales punkts, kurā vilcienu sastāvus sagatavo reisam
fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums
aleirītisks saistīts ar aleirītu, tam raksturīgs
alēlopātisks saistīts ar alelopātiju, tai raksturīgs
alergoloģisks saistīts ar alergoloģiju, tai raksturīgs
alerģisks saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs
aleatorisks saistīts ar aletoriku, tai raksturīgs
bērzs latviešu mitoloģijā saistīts ar debesu dievībām un ir viens no kosmiskā koka ekvivalentiem, atspoguļo vai nu pasaules vertikālo iedalījumu 3 daļās (pagātne, tagadne, nākotne), vai arī horizontālo iedalījumu 4 debespusēs
dialektisks saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs
dialektoloģisks saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs
dialektāls saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei
paleoantropoloģisks saistīts ar paleoantropoloģiju, tai raksturīgs
paleobotānisks saistīts ar paleobotāniku, tai raksturīgs
paleogrāfisks saistīts ar paleogrāfiju, tai raksturīgs
paleoģeogrāfisks saistīts ar paleoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs
paleoģeogrāfisks saistīts ar paleoģeogrāiiju (2), tai raksturīgs
paleoklimatoloģisks saistīts ar paleoklimatoloģiju, tai raksturīgs
paleoklimatisks saistīts ar paleoklimatu, tam raksturīgs
paleolītisks saistīts ar paleolītu, tam raksturīgs
paleontoloģisks saistīts ar paleontoloģiju, tai raksturīgs
paleozoisks saistīts ar paleozoju, tam raksturīgs
paleozooloģisks saistīts ar paleozooloģiju, tai raksturīgs
valents saistīts ar valenci (1), tai raksturīgs
valents saistīts ar valenci (2), tai raksturīgs
vajadzēt saka, ja ir nepieciešamība iet uz tualeti
šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals
ulmalnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ulmale" iedzīvotāji
radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne)
Hebeloma radicosum sakņkāta bārkstmale
latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos
tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze)
antitēze Sākuma stāvokļa noliegšana attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze)
Banānu sala sala Atlantijas okeānā, Āfrikas piekrastē, Sjerraleones Republikas teritorija, tās Ziemeļu provincē
Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā
Zaķusala sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa
Lucavsala sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu
Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
Arta sala Jaunkaledonijā (_Art, Île_), Koraļļu jūrā, Belepa salās
Bagao sala Jaunkaledonijas Salu provincē (_Bagao_), Klusā okeāna Koraļļu jūras Luajotē salās
Baaba sala Jaunkaledonijas ziemeļu daļā (_Baaba, Île_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis
Pīla sala sala Klusā okeāna vidū ("Peale Island"), uz ziemeļiem no Māršala salām, kopējā atolā ar Veika salu, ASV teritorija
Maui sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs
Jaunkaledonija sala Okeānijā (fr. val. "Nouvelle Caledonie", angļu val. "New Caledonia"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 16117 kvadrātkilometri, garums - 400 km, augstākās virsotnes >1600 m vjl.
Maļorka sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni
Menorka sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts
Eivisa sala Vidusjūrā, Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 572 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2005. g.)
ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze
salenietis Salas iedzīvotājs, salinieks; salenieks
Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas
Salenieki Salenieku ezers - Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka
Salerna Salerno, pilsēta Itālijā
saleziaņi Salezieši
Sallgaln Salgale
salgalieši Salgales (1990.-2011. g. Sidrabenes) pagasta apdzīvotās vietas "Salgale" iedzīvotāji
Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai
-līts Salikteņu otrā daļa, kas nozīmē - uz akmeni attiecīgs, piem., paleolīts
salenkšot Salocīt (kaut ko lentveidīgu); salenčot
pašvīti samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi
pašvītīgi samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti
pašvīts samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs
pašvītīgs samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs; pašvīts
dialektu kontinuums samērā plašā teritorijā izplatītu dialektu kopums, kas veido relatīvi vienotu valodas sistēmu, kaut gan teritoriāli attālākie dialekti var būt savstarpēji ļoti atšķirīgi
Apustuļu koncils sanāksme Jeruzalemē ap 49. g., kurā piedalījās apustuļi un delegāti no Antiohijas
klikata Sandale ar divdaļīgu koka zoli un ādas vai drānas virsu
flipflops sandales
jēzuskurpes Sandales
zandalas Sandales
zandeles Sandales
jēzenes Sandales; lētas kurpes
sanmezgls Sanitārais mezgls - tualete, dušas telpa, vannas istaba
Sareika Saraika, ūdenstece Vērgales pagastā
cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas
kriptonēmija Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Cryptonemiales"), visās jūrās, sevišķi tropos, >900 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
nemalione Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Nemalionales"), aļģes ar pavedienveidīgu laponi, gk. jūrās, retāk saldūdeņos, 8 dzimtas, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 11 sugu
saleļļot Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām; salellināt
pieskambāt Sasmalcināt koka pagales, cērtot sīkos, plānos gabalos
solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs
solārais kalendārs Saules kalendārs
Abalemma sausgultne Nigērā (_Abalemma, Vallée d'_), Tahua reģionā un Agadesas reģiona rietumos
Ķiploka upīte savieno Ķiploku ezeru un Sudalezeru Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
dzidaine savienojumā "dzidaina pagale" - asa, šķēpveidīga malkas pagale
sīksme savienojumā "sīksmes gaļa" - aitas vai liellopu gaļa, ko izmanto galertam
skrapata savienojumā "skrapata skrapatām iet" raksturo ātru iešanu (palecoties, skriešus)
oksimioglobīns Savienojums, kas rodas no mioglobīna atmosfēras skābekļa iedarbībā, veidojoties kovalentai saitei ar skābekli, bet ar dzelzs jonu pārmaiņas nenotiek
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
peristils Segta galerija, kurai vienā pusē ir stabi un otrā siena
pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm; plaša segta galerija ar tirgotavām abās pusēs
rudzis Sējas rudzi ("Secale cereale")
centriskais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum centrale")
efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales")
Sieminīša ezers Semena ezers Bērzgales pagastā
ammonīti Semītu tauta, kas 2. gs. p. m. ē. apmetās uz dzīvi Palestīnas daļā, kur tagad Ammanas drupas ar akropoli
arābu valoda semītu valodu grupas valoda ar daudziem sarunvalodas dialektiem
senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts
sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus
berberu valodas semītu-hamītu valodu saimes valodu grupa, ietilpst vairāki simti dzīvo dialektu un izlokšņu, iedala 3 grupās: ziemeļu grupa, tuaregu un zenagu valoda
kerīzs sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas
faliski sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā
amaleķieši sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
talants sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talents
Antiohija sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja
Ammona sena valsts (14.-1. gs. p. m. ē.) uz austrumiem no Palestīnas
koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti
stoa Senajā Grieķijā galerija, kurai vienā pusē ir siena, bet otrā - kolonnas; ap laukumiem, pie ģimnāzijām, tempļiem u. c., pastaigu un pulcēšanās vieta (no tās cēlies stoicisma nosaukums)
senslāvu valoda senākā slāvu literārā rakstu valoda, kas radusies 9.-10. gs. uz senbulgāru valodas D-Maķedonijas jeb Solunas (tag. Saloniki) dialekta pamata
Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
Ecekiēls Senebreju pravietis, 597 pr. Kr. aizvests uz Babiloniju; Vecajā Derībā pravieto par Dieva sodu un Jeruzalemes norietu
sorīts Sengrieķu filozofijā pazīstams pierādījums tam, ka nav iespējams noteikt, cik graudu veido kaudzi; raksturo stihiski dialektisko minējumu par kvantitātes pāreju kvalitātē
Galēns Sengrieķu un romiešu ārsts un dabaszinātnieks (Galen; ap 130. g. - ap 200. g.), apkopoja antīkās medicīnas priekšstatus vienotā mācībā, kas ietekmēja medicīnas attīstību vairāk nekā 1000 gadus pēc viņa nāves
hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām
palīliji Seno romiešu svētki, kas tika veltīti dievībai Palei un tika svinēti 21. aprīlī
Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu
porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā
ķiverenes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galericulata")
hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu
blastoklādija Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Blastocladiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
žermināls Septītais mēnesis (no 21.-22. marta līdz 19.-20. aprīlim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
ventozs Sestais mēnesis (no 19.-21. februāra līdz 20.-21. martam) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
vantozs Sestais mēnesis (no 19.–20. II līdz 20.–21. III) republikāņu kalendārā, ko Lielās franču revolūcijas laikā (1793) ieviesa Konvents
pažogs Sētmale
tvārmale Sētmale
supertraleris Sevišķi liels traleris
meloplasts Sevišķs paņēmiens mūzikas mācīšanai (Galena izgudrots)
oncia Sicīlijas un Neapoles zelta monēta, pirmoreiz kalta 1735. g. Palermo
siena ar horizontālām diafragmām siena, kas sastāv no divām paralēlām, pusķieģeli biezām garensienām, kuras ik pēc 4–5 horizontālajām kārtām savā starpā sasaistītas vai nu ar galenieku kārtu, vai arī ar javā ik pēc 0,5 m ievietotām 6 mm resnām tērauda stiegrām
Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe
krijus Sieta apmale
pastote Sieviešu svārku apakšējā mala; apmale
goržete sieviešu tualetes piederums, šaura kažokādas strēmele, ko valkā kā cieši piegulošu apkakli
dāmu istaba sieviešu tualetes telpa
sabo sieviešu vasaras sandales bez kapes
S Sieviešu- (tualete)
koķete sieviete, kas ar savu izturēšanos, manierēm un tualetēm cenšas patikt vīriešiem, pievērst sev viņu uzmanību
topless Sievietes vakara tualete vai speciāls tērps, kas pilnīgi atsedz krūtis
kravas lielināšana sīkāku kravas vienību apvienošana lielākās, veidojot kraušanai un transportēšanai piemērotas paketes (parasti uz paletēm), kas atvieglo un paātrina gabalkravu kraušanas darbus un samazina to izmaksas
plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
Silu ezers Silezers Balgales pagastā
Sila ezers Silezers, ezers Balgales pagastā
silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi)
Salinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
emblemātika Simboliski alegoriskas mākslas nozare manierisma un baroka laikmetā
anagoge Simbolisks, alegorisks salīdzinājums
polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP
vīnkalnu sīpols sīpolu suga ("Allium vineale")
globālā mobilo sakaru sistēma sistēma (tehnoloģija), kas nodrošina digitālo mobilo telefonu standartpakalpojumu, kura pamatā ir laikdales multipleksēšana
bloķēšana Situācija hokejā, kad ripa nav spēlē, bet, piem., ir piespiesta pie apmales
sociālā netaisnība situācija, ko raksturo iespēju un resursu netaisnīga sadale starp indivīdiem vai grupām
scenārijs Sižeta izklāsts, plāns, dramatiskās darbības apraksts (parasti baletam, pantomīmai)
Sjerraleones Republika Sjerraleone, valsts Āfrikas rietumos
Sjeraleone Sjerraleone, valsts Āfrikas rietumos
SL Sjerraleone, valsts divburtu kods
SLE Sjerraleone, valsts trīsburtu kods
Frītauna Sjerraleones galvaspilsēta (angļu val. "Freetown"), Rietumu apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 835000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju
sjerraleonieši Sjerraleones Republikas iedzīvotāji
gadskaitlis Skaitlis, kas apzīmē attiecīgo kalendāra gadu
skaline skalene^1^ (1)
skaliņa Skaliņš, skalene
skala skals; malkas pagale, šķila
lāps Skalu koka pagale
darviņa Skalu malka, skalu pagale
darvīna Skalu malka, skalu pagale
sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai
šķirsts Skapis sinagogas sienā, kas vērsts pret Jeruzalemi, tajā tiek glabāti ar roku rakstīti Toras teksti uz pergamenta
tualetes kumode skapītis ar spoguli un nodalījumiem tualetes piederumiem
scēna Skats (parasti baletā, operā)
raksturdeja skatuves deja (piemēram, baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību
baletopera Skatuves mākslas veids, operas paveids, kur baleta ainām ir tikpat nozīmīga vieta kā vokālajām ainām
baletskola Skola, kurā sagatavo baleta māksliniekus
sikšināt skraidīt ik pa brīdim palecoties (par zirgiem)
lēkāt Skraidīt, arī pārvietoties, brīžiem palecoties
phaeogalera Skrimalenes
Kristīnes skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia christiane")
lipīgā skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia lugubris")
Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale
vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā
piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm
svilis slikti degoša koka pagale
pseidoleikēmija Slimība, piem., aleikēmiskā mieloze vai limfogranulomatoze, kam raksturīga limfmezglu palielināšanās, bet nav leikotisku pārmaiņu asinīs
alerģisks dermatīts slimīgas izmaiņas ādā alerģijas rezultātā
slodzes dalīšanās slodzes pārdale datoru tīklos, izejot no to datu apstrādes mezglu pašreizējās noslodzes, kuri sniedz pieprasīto servisu
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
vinēgrs Smaržīgs tualetes etiķis
smilakss Smilaksu rinda - viendīgļlapju klases liliju apakšklases rindas ("Smilacales")
dejot sniegt deju priekšnesumu baleta izrādē, dejiskā uzvedumā, koncertā u. tml.
sociālā administrēšana sociālo pakalpojumu piešķiršanas, sadales un vadības organizācija un process
gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram)
Halebas sorgo sorgo suga ("Sorghum halepense")
kastīliešu valoda spāniešu valodas centrālais dialekts, kas iedalās veckastīliešu, jaunkastīliešu (tolediešu) un andalūziešu izloksnēs
paelja Spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu; paella
baleta kurpes speciāli baletdejotāju apavi ar cietu purngalu; baletkurpes
alerģiskais šoks spēcīgas alerģiskas reakcijas izraisīts organisma šoka stāvoklis, kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos
spēku sistēmas redukcija uz centru spēku vienkāršošana, aizstājot tos kādā redukcijas centrā ar ekvivalentu s spēku sistēmu, kas sastāv no viena spēka (spēku sistēmas galvenā vektora) un viena spēkpāra (spēku sistēmas galvenā momenta)
bīčot Spēlēt pludmales volejbolu
saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
ūdeņraža saite starpatomu saite, vidēja starp kovalento saiti un nevalentu starpatomu mijiedarbību, kas realizējas, ūdeņraža atomam sadarbojoties ar diviem blakusatomiem, veidojot saiti O–H–O; O–H–N
Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m
FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija (franču "Federation internationale de basket-ball amateur")
AIBA Starptautiskā amatieru boksa asociācija (franču "Association internationale de boxe amateur")
AITA Starptautiskā amatieru teātra asociācija (franču "Association internationale du theatre d'amateurs")
UIA Starptautiskā arhitektu apvienība (franču Union internationale dēs architectes)
CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs")
FIA Starptautiskā Autosporta federācija (franču "Federation internationale de l'Automobile")
FIBT Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (franču "Federation Internationale de Bobsleigh et de Toboganning")
FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO
FIFA Starptautiskā Futbola federācija (franču "Federation Internationale de Football Association"), dib. 1904., rezidence atrodas Cīrihē
FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique)
FCI Starptautiskā kinologu (suņu audzētāju) federācija (franču "Federation Cynologique Internationale")
UNIMA Starptautiskā leļļu mākslinieku asociācija (franču "Union internationale des marionettes")
FIM Starptautiskā Motosporta federācija (franču "Federation internationale motocycliste")
UNICA Starptautiskā neprofesionālā kino asociācija (franču "Union internationale du cinema d'amateurs")
UIO Starptautiskā orientālistu apvienība (franču "Union internationale des orientalistes")
OIRT Starptautiskā radio un televīzijas raidījumu organizācija (franču "Organisation internationale de radiodiffusion et television")
UCI Starptautiskā riteņbraukšanas federācija (franču "Union cycliste internationale")
IHF Starptautiskā rokasbumbas federācija (vācu "Internationale Handball-Foderation")
FIS Starptautiskā Slēpošanas federācija (franču "Federation internationale de ski")
AIPS Starptautiskā sporta preses asociācija (franču "Association internationale de la presse sportive")
ASI Starptautiskā stomatologu asociācija (franču "Association stomatologique internationale")
FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs")
ATYPI Starptautiskā tipogrāfistu asociācija (franču "Association typographique internationale")
FIVB Starptautiskā Volejbola federācija (franču "Federation Internationale de Voleyball")
kalendāru zīmes starptautiski pieņemtas zīmes astronomisku jēdzienu apzīmēšanai kalendāros un citur
tutu starptautisks apzīmējums baleta dejotājas kārtainajiem svārciņiem
cilinderis Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
cilindrs Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos
augšpalecēm Steidzīgi, jautri, uz augšu palecoties
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam
parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību
spēļu kāršu papīrs stipri līmēts, gaismnecaurlaidīgs papīrs ar lielu apmales stiprību
sinkatateze Stoiķiem aktīva piekrišana kādam spriedumam, kas pamatojas evidencē vai kādā neatvairāmā t. s. kataleptiskā priekšstatā
sindikālisms Strādnieku politiskā kustība (radās 19. gs. beigās), kas prasa ražošanas līdzekļu un sadales funkciju nodošanu arodbiedrību (sindikātu) pārziņā
Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā
biostratigrāfija Stratigrāfijas pamatnozare, kas pētī slāņu u. c. ģeoloģisko veidojumu relatīvo vecumu un to saguluma vēsturisko secību, izmantojot paleontoloģijas metodes
Hiponakta strofa strofa, ko veido trohajiskā dimetra ar kataleksi un jambiskā trimetra ar kataleksi rindas
Sturmezers Stūriņezers Valdgales pagastā
Stūrīšu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā
Stūriņu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā
Sudalu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sudaļu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sudāļu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Tolku dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Dzirnavu dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sudala ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Dambja dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sudals Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sidoles ezers Sudalezers, ezers Lejasciema un Zeltiņu pagastā
Dzeldes-Sudmalnieku dzirnavezers Sudmalezers Nīkrāces pagastā
Sudmalnieku dzirnavezers Sudmalezers, ūdenskrātuve Nīkrāces pagastā
svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda
Sūnas Sūnu Paleja - apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
ārstniecības suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum officinale"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos
austrumu sūrene sūreņu suga ("Polygonum orientale")
svārkapkakle svārku apkale
bante Svārku, bikšu augšējā apmale, josta (pie kuras piešuj svārkus, bikšu apakšdaļu)
svēplis Sveķaina pagale, kas degot rada daudz dūmu
smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale
šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu
pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens)
palmu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokās; pūpolsvētdiena
Palmarum Svētdiena pirms lieldienām, kad Jēzus iejāja Jeruzalemē (resp., Pūpolu svētdiena)
septiņžuburu svečturis svētums (ebr. "menora"), kas glabājas Jeruzalemes templī; attēlots Izraēlas ģerbonī
vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu); arī cena (1)
apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai; apmale
iekante Šaura citas krāsas auduma apmale, iešuve (tērpam)
Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m
Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais
cirvene šīs apakšklases rinda ("Alismales")
palma šīs apakšklases rinda ("Arecales"), kurā ir tikai 1 dzimta
burvjlazda šīs apakšklases rinda ("Hamamelidales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, koki ar vienkāršām, veselām vai daivainām lapām
vihuhols šīs cilts ģints ("Galemys")
baldriāns šīs dzimtas ģints ("Valeriana"), >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
jūrasžagata šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš
kožodiņi šīs dzimtas suga ("Psychoda phalaenoides"), bieži sastopama telpās - pagrabos, vannasistabās, tualetēs
sarkanrīkles nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina senegalensis")
Coccomyces hiemalis šīs ģints suga, kas ir sēnes "Cylindrosporium hiemale" teleomorfa
kosa šīs klases rinda ("Equisetales")
ginks šīs klases rinda ("Ginkgoales")
ezerene šīs klases rinda ("Isotales")
pūpēdis šīs klases rinda ("Lycoperdales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
čūskmēlīte šīs klases rinda ("Ophioglossales")
paparde šīs klases rinda ("Polypodiales")
Pormale Šķēdes kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunlutriņu un Šķēdes pagastā, garums - 8 km; Posmale
meža šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium nemorale")
decinormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 0,1 gramekvivalentu šķīdinātās vielas
dekanormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 10 gramekvivalentu šķīdinātās vielas
normalitāte Šķīdumu koncentrācijas mērs - vielas gramekvivalentu skaits litrā
Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā
spalieris Špalera - gar abām ceļa pusēm nostādīta goda sardze
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
Riugrandi du Sula štats Brazīlijas dienvidos (“Rio Grande do Sula”), administratīvais centrs — Portualegri, platība — 281749 kvadrātkilometri, 10914100 iedzīvotāju (2009. g.)
Karabobo Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Carabobo"), administratīvais centrs - Valensija, platība - 4650 kvadrātkilometru, 2331600 iedzīvotāju (2010. g.)
dinamiskā atmiņas iedalīšana tāda atmiņas sadale, kuras rezultātā atmiņas apgabalu iedalīšana programmām notiek pēc zināmiem, no laika atkarīgiem kritērijiem, tādējādi panākot apstrādes laika un atmiņas izmantošanas optimizāciju
bināri decimālais kods tāda decimālo skaitļu pieraksta forma, kurā katru ciparu attēlo ar 4-zīmīgu bināru ekvivalentu
tirgusekonomika Tāda tautsaimnieciskā sistēma, kur resursu iedale lielākoties noris ar tirgu starpniecību, nevis valsts veiktas plānošanas ietvaros
multipleksēts tāds (informācijas kanāls), pa kuru informācija tiek pārraidīta laikdales režīmā
vienvērtīgs tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens
cakains tāds (mežģīņizstrādājums), kam ir robaina mala; tāds (apģērba gabals), kam ir robaina apmale
zimzains tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā
zimzaiņš tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā
zimzains tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
zimzaiņš tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
vairākvērtīgs tāds kam piemīt vai var piekārtot vairākus kvantitatīvos rādītājus vai valences
dinamiskā iedalīšana tāds resursu sadales veids, kurš realizē resursa iedalīšanu procesa izpildes gaitā
ūtains tāds, kam galvā ir platmale
ūtaiņš tāds, kam galvā ir platmale
alejveidīgs tāds, kam ir alejas, gatves veids
rantains tāds, kam ir apmale
lecitāls tāds, kam ir dzeltenums; lieto gk. par salikteņu beigudaļu, piem., alecitāls, telolecitāls
rantaiņš tāds, kam ir īpaši veidota apmale
paralelogramveida tāds, kam ir paralelograma forma, veids
rantainis tāds, kam ir robaiņa apmale (parasti par apaviem)
sandalveida tāds, kam ir sandales forma, veids
bezapmales tāds, kam nav vai neveidojas apmale
analerģisks tāds, kas nerada alerģiju, anafilaksi vai sensibilizāciju, piem., attīrīts imūnserums
antidialektisks tāds, kas vērsts pret dialektiku
alegorisks tāds, kurā ietverta alegorija; saistīts ar alegoriju; raksturīgs alegorijai
eksocentrisks tāds, kurā neviens elements nav funkcionāls ekvivalents visai struktūrai
Linden tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums
Linde-Birzgale Tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums
Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam
Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
talibi Talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā; tālibi
Talejs Talejas ezers Madonas novada Vestienas pagastā
Taleša Taleša ezers - Tālešu ezers Ziemera pagastā
tālibi Talibi - talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā
hagāda Talmūdā ietvertas paskaidrojoša rakstura alegoriskas pamācības, leģendas u. tml.
Vaļgaļenskaja Talsu novada Abavas (Valgales) pagasta bijušais nosaukums krieviski
sabilnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Sabiles Valgale", tagad - "Valgale" iedzīvotāji
valgalnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Valgale" iedzīvotāji
nogalnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Nogale" iedzīvotāji
balgalnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Balgale" iedzīvotāji
dursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Dursupe" iedzīvotāji
galtenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Galtene" iedzīvotāji
mazdursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazdursupe" iedzīvotāji
mazsēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji
mazsēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji
raudziņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Raudziņi" iedzīvotāji
sēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji
sēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji
Mazdursupe Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Tiltnieki" bijušais nosaukums
Kalešmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" bijušais nosaukums
kalešnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji
kališnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji
biksiņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Biksiņi" iedzīvotāji
cīruļnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji
dreimaņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" iedzīvotāji
ģibzdenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ģibzde" iedzīvotāji
lielsalenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji
lielsalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji
limbužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Limbuži" iedzīvotāji
mazandrejnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazandreji" iedzīvotāji
mellmežnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mellmeži" iedzīvotāji
norenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
ozolnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
Pobužmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums
Pobužumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums
pobužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" iedzīvotāji
puķkalnenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Puķkalni" iedzīvotāji
pūņenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņas" iedzīvotāji
pūņpilnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņupils" iedzīvotāji
valdgalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" iedzīvotāji
Talsu Valgale Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" senāk lietots nosaukums
vārpenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
Pūņmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums
Pūņumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums
mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
Vīksniņa Taļķes kreisā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 22 km
Tergeln Tārgales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā
irbenieki Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji
jūras tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Charadrius alexandrinus")
rombs tas, kam ir šāda paralelograma forma
taisnstūris tas, kam ir šāda paralelograma forma
alergēns tas, kas izraisa alerģiju
ārstniecības tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum officinale")
galega Tauriņziežu dzimtas ģints ("Galega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
ēģiptieši tauta – Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā, ticīgie – musulmaņi
nivhi tauta Krievijas Habarovskas novadā, arī Sahalīnas ziemeļos, valoda savrupa paleoaziātu valodu grupā, Amūras baseina paleolīta iedzīvotāju tiešie pēcteči
ladīni tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
romanši tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos, Alpu augstkalnu rajonos, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - gk. katoļi
mendi tauta Sjerraleonē, dzīvo arī Libērijā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši
dolgani tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms
aleuti tauta, dzīvo Aleutu salās un Aļaskas pussalā (ASV), kā arī Komandora salās (Krievijā); runā aleutu valodā
amboni tauta, dzīvo Ambonas, arī Seramas un Buru salā Indonēzijā, runā austronēziešu saimes indonēziešu grupas dialektos, pieder pie ambontimoriešu tautām
vaji tauta, dzīvo gk. Libērijas rietumos un Sjerraleones ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, bija izveidota zilbju rakstība (līdz XIX gs.), reliģija - gk. islāms (sunnisms)
bagi tauta, dzīvo gk. Sjerraleonē un Gvinejā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas
temni tauta, dzīvo gk. Sjerraleonē un Gvinejā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas
kisi tauta, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Rietumatlantijas valodām, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
susi tauta, dzīvo Gvinejas rietumos un Sjerraleones ziemeļrietumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, reliģija - gk. islāms
džati tauta, dzīvo Indijas ziemeļu daļā un Pakistānā, runā lendu valodas dialektos un pandžabu valodās, Indijā arī hindustāni dialektos, reliģija - islāms, sikisms
friuli tauta, dzīvo Itālijas ziemeļaustrumu daļā, pieder pie retoromāņu grupas, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - katoļi
tari tauta, dzīvo Nepālas dienvidu un dienvidrietumu daļā purvainos apvidos, runā indoāriešu valodu grupas dialektos, reliģija - hinduisms, saglabājušies animistiski ticējumi
palestīnieši tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti)
moabieši tauta, kas apdzīvoja auglīgo augstieni uz austrumiem no Nāves jūras laikos pirms izraēliešu ienākšanas Palestīnā
ebreji tauta, kas cēlusies no Palestīnas senebrejiem
katalāņi tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi
korsikāņi tauta, Korsikas salas pamatiedzīvotāji; runā itāliešu valodas dialektos, franču valodā; ticīgie - katoļi
luksemburgieši tauta, Luksemburgas Lielhercogistes pamatiedzīvotāji; runā vācu valodas dialektā, franču valodā, ticīgie - gk. katoļi
melnkalnieši tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji, runā serbhorvātu valodas štokaviešu dialektā, ticīgie - pareizticīgie
džaunsari tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
garhvali tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
kumauni tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
lotringieši tautība Francijas ziemeļaustrumos, Lotringas vēsturiskā novada pamatiedzīvotāji, runā gk. franču valodā, daļa - lejasvācu dialektā, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti)
mogoli tautība, dzīvo atsevišķās grupās Afganistānas ziemeļrietumos un vidienē, daļa runā arhaiskā mongoļu valodas dialektā, pārējie - dari valodā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), cēlušies no mongoļu ienācējiem (XIII gs.), reliģija - islāms (sunnisms)
galesi tautība, dzīvo Irānas ziemeļos, Bogrovdaga kalnos, tuvu radniecīgi gilaniem, runā īpašā dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saplūst ar persiešiem, pusnomadi, gk. lopkopji
muruti tautība, dzīvo Kalimantānas ziemeļos (Indonēzijā un Malaizijā), runā dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, pēc izcelsmes - dajaki, animistiski ticējumi
konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos
ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms
lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas
operteātris Teātris, kurā iestudē operas, arī baletus; opera (2)
Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija
teligons Teligonu rinda - divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Theligonales"), 1 dzimta, 3 sugas, sulīgi lakstaugi, kuru augļi ir kauleņi
ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai; tualete
skīnija Teltī ierīkots pārvietojams dievnams, kurā senie ebreji piekopa reliģiskās ceremonijas, pirms Jeruzalemē tika uzcelts templis
trīcene Teļa gaļas galerts
akrotērichs Tempļu jumtgales vai namu stūru skulptūras veida izrotājums; sastopams arī kapu pieminekļos
provinciālisms Teritoriālais dialektisms
apvidvārds Teritoriāli ierobežots, kādas valodas izloksnē, izlokšņu grupā vai dialektā lietots vārds, kas neietilpst literārajā valodā
daliena Teritorija (arī valsts), kas izveidojusies lielākas teritorijas (valsts) sadales rezultātā
reģionālais dialekts teritorijai raksturīgs dialekts atšķirībā no sociolekta
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi
čortena Tibetas budistu svētnīca, ko veido uz kvadrātveida pamata novietots konusveidīgs kupols ar disku tā smailē, visbiežāk celtas ceļmalās, alejās, uz lauka
alegoristi Tie, kas (savā daiļradē) bieži izmanto alegoriju
dzemdību atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukkšana uz pēcdzemdību periodu (Latvijā parasti 56 kalendārās dienas)
grūtniecības atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukšana uz noteiktu laiku pirms dzemdību termiņa (Latvijā parasti 56 vai 70 kalendārās dienas)
grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukšana uz noteiktu periodu pirms un pēc dzemdībām (Latvijā parasti 112 kalendārās dienas)
mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis")
karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu
galantērija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - sīku apģērba priekšmetu un tualetes piederumu kopums
POS Tirdzniecības vieta (angļu "point of sale")
tirozinoze Tirozīna un tā oksidācijas produktu pastiprināta izdale urīnā
lokavi Tīruma loki ("Allium vineale")
loki Tīruma loki ("Allium vineale")
loks Tīruma loki ("Allium vineale")
Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš
potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma
fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes
Tolka Tolkas dzirnavezers - Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā
tralers Traleris
tralleris Traleris
trauleris Traleris
refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris
šļūde Trauks vai bedre, kur salej netīro ūdeni
frimērs Trešais mēnesis (no 21.-23. novembra līdz 20.-22. decembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, kuru bija ievedis Konvents 1793. g. (salnas mēnesis)
triamonijs Triamonija citrāts - pārtikas piedeva E380 (citronskābes triamonija sāls), skābuma regulētājs, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uzmononātrija glutamātu
ziemas trifele trifeļu suga ("Tuber brumale")
Rodēzijas un Njasalendas federācija triju bijušo Lielbritānijas koloniju administratīvi politiska apvienība Dienvidāfrikā (1953.-1963. g.), ietilpa Dienvidrodēzija (tagad Zimbabve), Ziemeļrodēzija (Zambija) un Njasalenda (Malāvija)
Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš
Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri
driass Trīs pēdējā leduslaikmeta beigu posma vēsākās fāzes (agrais, vidējais un vēlais driass), kuras atdalīja siltāka klimata fāzes "bēlings" un "alerods"
Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši
Tropowo Tropšu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
intercalatio Trūkstošā laika iespraušana, lai izlīdzinātu laika skaitīšanu starp dažādiem kalendāriem
Trumalewa Trumuļevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā
zaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī kaķa gads
Kaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads
budka Tualete
butka Tualete
debesvārti Tualete
hauze Tualete
hauzene Tualete
hauziņš Tualete
hauzīte Tualete
hezņiks Tualete
ķemberķins Tualete
ķemerķins Tualete
labierīcības Tualete
lunka Tualete
lužņiki Tualete
mazene Tualete
mazmājiņa Tualete
nužniks Tualete
paraša Tualete
pirstūzis Tualete
provejs Tualete
savoja Tualete
skala Tualete
sortirs Tualete
toalete Tualete
toča Tualete
tolčoks Tualete
tubene Tualete
tubzene Tualete
tubziks Tualete
tubzis Tualete
tuļķis Tualete
tuptūzis Tualete
tuzene Tualete
tuzenis Tualete
tuzis Tualete
žanis Tualete
žanītis Tualete
vēcē Tualete (angļu WC - watercloset)
brille Tualete (parasti t. s. sausā tualete)
WC Tualete ar labierīcībām (angļu "watercloset")
galjūns Tualete uz kuģa; uz seno spāņu un holandiešu kara burukuģu priekšgala esošajā izbūvē bija tualete, bet uz tās uzstādīts priekšgala greznojums
sanitārais mezgls tualete, dušas telpa, vannas istaba
rakstnieku namiņš tualete, mazmājiņa
ačoks Tualete, tualetes pods
W. C. tualete, ūdens klozets (angļu "water-closet")
acīte Tualete; tualetes pods
ačko Tualete; tualetes pods
šifonjēra Tualetes atvilktne dažādām sīkām lietām
brille Tualetes pods
krokoģils Tualetes pods
klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam
vaterklozets Tualetes telpa ar noskalojamo klozetpodu
tuberkuloproteīns Tuberkulozes mikobaktēriju proteīns, kas nav toksisks normālam organismam, bet pret tuberkulozi alerģiskā organismā izraisa vispārēju un vietēju reakciju, kas izpaužas ar drudzi, iekaisumu un nekrozi
tukškaliete Tukškale
aprakstošs tulkojums tulkojums, kurā, tulkojot konkrētu vārdu vai frāzi, precīza ekvivalenta vietā izmantota aprakstoša izteiksme
parindeņtulkošana Tulkošanas veids, kurā katram avotvalodas vārdam pieraksta ekvivalentu mērķvalodā; parindenis lasāms tikai savienojumā ar oriģināltekstu
hans Turcijā parasts būves veids, kas ap plašu pagalmu kārto arkādas ar galerijām, aiz arkādām zemesstāvā parasti iekārto tirgotavas, bet augšstāvu izmanto kā dzīvokli
Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
valodu grupa tuvu radniecīgu valodu kopa, kas attīstījusies, nošķiroties valodu saimes pirmvalodas dialektiem, piemēram, indoeiropiešu valodu saimē ietilpst baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, slāvu, indiešu, irāņu un citas valodu grupas
Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve
Asada ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sīrijā (_ASad, Buḩayrat al_), uzpludināta uz Eifratas upes Rakas un Halebas muhāfazā
ārstniecības ūdenskrese ūdenskrešu suga ("Nasturtium officinale")
Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe
Annas upīte ūdenstece Latvijā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, lejtecē arī Medzes pagasta robežupe, ietek Baltijas jūrā
Dzilna Ūdenstece Preiļu novadā, tek cauri Dovales ezeram, ietek Šusta ezerā
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
Raudziņu grāvis ūdenstece Talsu novada Balgales pagastā, ietek Dursupes dzirnavu ezerā
Aga Ūdenstece Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, ietek Klāņu-Būšnieku kanālā
Jaunupe Ūdenstece Ventspils novada Tārgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Jaunupes ciema
Kārļupīte ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Saraiķiem
Griguļupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā uz ziemeļim no Ziemupes, garums - 4 km
Lenkupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Leņķupe
Saraika ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Sareika
Balgales dzirnavu ezers ūdenstilpe Talsu novada Balgales pagastā, platība - 1,7 ha
Pīļu dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Tārgales pagastā, platība — 3,4 ha; Ezers
siloahs Ūdensvads Jeruzalemē
Valaiņi Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukuma variants
Valaini Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukums latgaliski
boiki Ukraiņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Karpatos, starp Sanu, Lomnicu, Užu un Teresvu (Ukrainas ziemeļrietumos), saglabājuši dažas dialekta, etnogrāfiskās un sadzīves īpatnības; verhovinieši
Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
UNESCO UNESCO kalendārs - ANO rekomendētais starptautiski atzīmējamo dienu saraksts (kurā ietvertas, piemēram)
Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
Kauka upe Kolumbijā (sp. val. "Cauca"), Magdalenas kreisā krasta pieteka, garums - 1350 km, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā
Magdalena upe Kolumbijā (sp. val. "Magdalena"), garums - 1550 km, sākas Andos (Centrālajā Kordiljerā), ietek Karību jūrā
Sesara upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka
Sogamoso upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka
Rīva upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve
Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā
Ālande upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande
Sveila upe Lielbritānijā (_Swale_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km
Dī upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas dienvidu nomales
Dona upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas ziemeļu nomales
Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā
Bubieris upe Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 12 km; Bubere; Buberes upe; Bubiere; Bubiers
Arlansa upe Spānijā (_Arlanza_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Arlansonas kreisā krasta pieteka
Kavrjela upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km
Magre upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka
Hukara upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī
Turija upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas
Arlansona upe Spānijas ziemeļos (_Arlanzón_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Pisvergas kreisā krasta pieteka
Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka
Zāle upe Vācijā ("Saale"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 427 km, izteka Fihtela kalnos
niktūrija Urīna izdale gk. naktī
hidrodiurēze Urīna izdale lielā daudzumā ar zemu īpatnējo svaru
normostenūrija Urīna izdale, kura īpatnējais svars ir normāls
emblemātisks uz emblēmu attiecīgs; tāds, kas ir emblēma; pieņemts, alegorisks
Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā
kataleptisks uz katalepsiju attiecīgs, katalepsijas pārņemts
pieskaitāmās vispārējās izmaksas uz produkciju vai pakalpojumu veidu (vienību, grupu) attiecināmo vispārējo izmaksu summa, kas tiek noteikta, izmantojot vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmi (sadales koeficientu)
Dursupes dzirnavezers uzpludināts Talsu novada Balgales pagastā uz Dursupes, platība — 7,9 ha
Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers
Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha
Wabol Vabales muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
Ziemeļreinas–Vestfālenes zeme Vācijas federālā zeme ("Nordrhein-Westfalen"), platība - 34043 kvadrātkilometri, 18075000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Diseldorfa
korifejs Vadošais dejotājs (kordebaletā)
gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes)
piebikstīt vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales)
sprostu baterija vairāku putnu sprostu komplekts ar mehānismiem barības izdalei, dzirdināšanai, olu savākšanai, ventilācijai un apsildīšanai
multipleksā pārraide vairāku ziņojumu apvienošana un vienlaicīga pārraide pa vienu kanālu, izmantojot, piemēram, kanāla laikdales vai frekvenčdales multipleksēšanas principus
gallinasi Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
kono Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
terebendiuli Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
vu Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
Waldegalen Valdgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Hērodi Valdnieku dzimta Palestīnā romiešu laikos
Vaļeha Valeiho, pilsēta ASV, Kalifornijā
vērtība Valence (1)
Galupīte Valgale, Abavas pieteka
Jānīšgrāvis Valgale, Abavas pieteka
Abavciems Valgale, apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā
Valgales muiža Valgales ciema agrākais nosaukums
Milzava Valgales kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - \~4 km
Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Valgals muiža Valgales muižas nosaukuma variants
Kuldīgas struktūra valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu — austrumu virzienā
virtuālās realitātes modelēšanas valoda valoda, kas paredzēta trīsdimensiju objektu attēlošanai globālajā tīmeklī, un šo valodu var uzskatīt par valodas _HTML_ trīsdimensiju ekvivalentu
dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam (vai dialektiem)
koinē valodas paveids, kas kalpo saziņai starp vienas valodas dažādu dialektu runātājiem; parasti tas izveidojas uz viena (vai divu) dialektu pamata
izlokšņu grupa valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības, piemēram, zemgaliskās izloksnes ar anaptiksi
ģeolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta dialektu parādības saistībā ar to ģeogrāfisko izplatību pasaulē un dialektu politisko, ekonomisko un kultūras statusu
dialektoloģija Valodniecības nozare, kas pētī dialektus, izloksnes
dialektogrāfija Valodnieības nozare, kas pētī dialektu parādības ģeogrāfiskās izplatības sakarā
jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība
kolonija valsts vai teritorija, kam nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts - metropoles - varā; arī metropoles nomale
lodžija vaļēja galerija, kas piekļaujas ēkai, telpa, kurai ārsienas vietā ir kolonāde vai arkāde
Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
vambule Vambale
vanga Vangale
vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu
vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu
vārddiena Vārda diena - diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
zilbjpārdale Vārdu zilbjdales pārveidojums, kas nepieciešams pēc teksta lappušu formāta vai rindiņas platuma maiņas
Vārkaviešu ezers Varnaviešu ezers Nīcgales pagastā
klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā
panama Vasaras platmale ar platu apmali
ļumene Veca cepure, veca mīksta platmale
Edoma Vecajā derībā - kalnains Dienvidpalestīnas rajons, kas pleties no Nāves jūras līdz Akabas līcim; edomieši bijuši izraēļu ienaidnieki; Idumeja
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]"
jatūlijs Vecākā proterozoiskās grupas jeb algonkija formācija Somijā, cieši saistīta ar kalevija formāciju, sastāv no bieziem konglomerātu un kvarcītisku smilšakmeņu slāņiem, arī dolomītu kaļķakmeņiem un glūdu slāņekļiem
piesaistes stils vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, ko piesaistes teorijā iedala četros stilos: 1) drošā piesaiste; 2) izvairīgā piesaiste; 3) ambivalentā piesaiste; 4) dezorganizētā piesaiste
Bixtensee Veclīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Staryzamek Vecpils muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
gads Vecuma skaitīšanas vienība - 12 kalendāra mēneši
gadus Vecuma skaitīšanas vienība - 12 kalendāra mēneši
pukemons Vēdera gāzu izdale
apcilnis Veidnes apmale
velvēt veidot eju, galeriju ar velvēm
komplanaritāte Vektoru paralelitāte vienai plaknei
kolinearitāte Vektoru paralelitāte vienai taisnei; divi kolineāri vektori atšķiras tikai ar skalāru reizinātāju
svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
Velna ezers Velnēna ezers Bērzgales pagastā
rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
lielirbnieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielirbes" iedzīvotāji
liepenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepene" iedzīvotāji
lūžnenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņas" iedzīvotāji
lūžņenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņas" iedzīvotāji
mičurinieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Mičurins" iedzīvotāji
miķeļbācenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļbāka" iedzīvotāji
miķeļbācnieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļbāka" iedzīvotāji
ovišnieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" iedzīvotāji
Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe
Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe
Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze
ventiņi Ventas lejteces krastu apdzīvotāji (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kuri runā tāmnieku dialektā
Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe
akmeņdzirnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņdziras" (senāk "Akmiņdzirciems") iedzīvotāji
atpūtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
burtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Burtnieki" iedzīvotāji
būšnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Būšnieki" (senāk - "Būšniekciems") iedzīvotāji
Bušnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Būšnieki" nosaukuma variants
diždēnavnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Diždēnavas" iedzīvotāji
dokupnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Dokupe" iedzīvotāji
elkšķenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji
elkšķnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji
Ēvarti Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ēvartciems" nosaukuma variants
ēvarnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarti" iedzīvotāji
ezernieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji
irbnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji
jaunciemnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji
Ūžkilā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" nosaukums lībiski
jaunkalējnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalēji" iedzīvotāji
jaunupnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunupes" iedzīvotāji
Īra Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielirbe" nosaukums lībiski
Lūž Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņa" nosaukums lībiski
maurenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" iedzīvotāji
maurnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" iedzīvotāji
Pizā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" nosaukums lībiski
Pize Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" paralēles nosaukums
muižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" iedzīvotāji
Ovīši Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" nosaukuma variants
Patikmō Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" nosaukuma variants lībiski
Patīkmō Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" nosaukuma variants lībiski
pavasarnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji
pizenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji
piznieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji
platenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Platene" iedzīvotāji
plēsumnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Plēsumi" iedzīvotāji
Purkalni Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūrkalni" nosaukuma variants
purkalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Purkalns" iedzīvotāji
Rēdzniekciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Rēdznieku ciems" nosaukuma variants
rijnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji
sarkanmuižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji
Diždēnavas Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" bijušais nosaukums
Standzesciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" nosaukuma variants
tārgalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Tārgale" iedzīvotāji
upmalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji
ventnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Venta", "Ventas" jeb "Sarkanmuiža" iedzīvotāji
žagatnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnieki" iedzīvotāji
Rothof Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums
Rotgofskaja Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums krieviski
cirkalnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirkale" iedzīvotāji
Virginahlen Vērgale
Vecbebe Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" bijušais nosaukums
rieģenieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Rieģe" iedzīvotāji
saraiķnieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķi" iedzīvotāji
Saraikas muiža Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants
Saraikas Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants
tīpenieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Tīpji" iedzīvotāji
Vērgali Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums
Vērgaļi Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums
vērgalnieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" senāk "Vērgaļi" iedzīvotāji
Vērgaļu pagasts Vērgales pagasta bijušais nosaukums
Virgenskaja Vērgales pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja
lūkmala Vertikāla apmale gar lūku, kas paredzēta lai novērst ūdens ieplūšanu gar lūkas vāku
Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a
Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta
Galileja Vēsturisks novads Palestīnas ziemeļu daļā, kur Kristus kļuva par sludinātāju un skolotāju
Vestfālene Vēsturisks novads Vācijā ("Westfalen"), starp Reinu un Vēzeri, XIX gs. - karaliste, no 1949. g. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes daļa
Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa)
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu
alegreto Vidēji ātrā tempā (lēnāk par alegro)
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā
prākrits Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda (5. gs. p. m. ē. - 10. gs. m. ē.)
almanahs Viduslaikos - kalendārs ar dažādiem, gk. astronomiskiem, meteoroloģiskiem u. c. datiem
bestiārijs Viduslaiku literatūrā – grāmata ar alegoriskiem zvēru aprakstiem
trīvijs Viduslaiku skolā - viens no mācību priekšmetu cikliem, kurā ietilpa gramatika, retorika un dialektika
meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem
mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem
Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā
nitroprusidnātrijs viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi
cistinūrija Vielmaiņas traucējums, kas izpaužas kā cistīna izdale urīnā
skalena viena no 12 skalenoedra trijstūra plaknēm trigonalās hiposingonijas gadījumā
Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
kontaktants viena no daudzām vielām (alergēniem), kas izraisa pārmērīgas jutības parādības, tieši pieskaroties ādai vai gļotādai
Faradeja konstante viena no fizikas konstantēm, kas vienāda ar elektrības daudzumu, kuram izplūstot caur elektrolītu, pie elektrodiem izdalās viens gramekvivalents vielas
angami viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
ao viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
loti viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
rengmi viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
semi viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
translācija vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana ekvivalentā programmā, kas uzrakstīta citā programmēšanas valodā
programmas translēšana vienā programmēšanas valodā uzrakstītas programmas pārveidošana ekvivalentā programmā, kas uzrakstīta citā programmēšanas valodā
translēšana vienā programmēšanas valodā uzrakstītas programmas pārveidošana ekvivalentā programmā, kas uzrakstīta citā programmēšanas valodā
Mangaļu polderis vienā sistēmā apvienota Eimura-Mangaļu poldera dienvidu daļa, no kuras ūdens plūst uz Mangaļu sūkņu staciju pie Kalngales, robeža starp abām daļām (polderiem) iet pa Rīgas — Saulkratsu dzelzceļa līniju
patriarhāla ģimene viena tēva pēcteču kopums, ko saistīja kopīga ražošana un sadale
izlīdzināšana Vienādošana, vienmērīga sadale
burtisks tulkojums vienas valodas teksta tulkojums citā valodā, mehāniski aizstājot oriģinālvalodas (vai avotvalodas) vārdus ar tulkojumvalodas ekvivalentiem un parasti saglabājot oriģinālvalodas (vai avotvalodas) konstrukciju
burtiskais tulkojums vienas valodas teksta tulkojums citā valodā, mehāniski aizstājot oriģinālvalodas vārdus ar tulkojumvalodas ekvivalentiem un parasti saglabājot oriģinālvalodas (vai avotvalodas) konstrukciju
najādas Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases rinda ("Najadales")
galeola Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Galeola"), konstatētas 6 sugas
skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem
triuridāļi Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Triuridales"), \~80 sugu
ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda
ciklants Viendīgļlapju klases palmu apakšklases rinda ("Ciclantales"), 1 dzimta
spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda
vienpusnīce Vienmale
vienpusnīces vienmales
meža zīme vienota parauga dokuments – sveķu, sulu, celmu, mizu, zaru, zaleņa, eglīšu, meiju u. c. dekoratīvo materiālu un meža blakusizmantošanas produktu ieguves atļauja, arī nelikumīgi nocirsto koku izvešanas atļauja
vertikālā integrācija viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība
Hebseds viens no centrālajiem notikumiem senēģiptiešu svētku kalendārā, svētki, ko pirmo reizi svinēja trīsdesmitajā faraona valdīšanas gadā, bet pēc tam ik pēc trim gadiem (dažreiz arī citā laikā), ar mērķi atjaunot faraona fiziskos un garīgos spēkus; svētku kulminācija bija faraona rituālās nāves imitācija
kapriola viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām
Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers
Neoarktika viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas kopā ar Paleoarktiku veido Holarktiku
augšzemnieku dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, ko runā Latvijas austrumdaļā
foraminīferu analīze viens no visplašāk izplatītajiem mikropaleontoloģisko analīžu veidiem nogulumiežu stratigrāfiskajos pētījumos
Kotels vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām; Raudu mūris; Rietumu siena
piepurve vieta purva tuvumā, purva piemale
Pireneju vihuhols vihuholu suga ("Galemys pyrenaicus")
Bādgīsa vilajets Afganistānas ziemeļrietumu daļā, pie Turkmenistānas robežas, administratīvais centrs - Kale i Nova
maršruta ātrums vilciena kustības vidējais ātrums maršruta iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku visos sadales punktos
Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā
Vācijas vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus alemanniensis")
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets
Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
bukloki Vīnkalnu sīpols ("Allium vineale")
vīnloki Vīnkalnu sīpols ("Allium vineale")
Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā
V vīriešu (tualete)
borsalino vīriešu filca platmale ar platām malām
segborts Virs klāja izveidota kokpita apmale, kas kokpitā sēdošos pasargā no klāja ūdens
oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību
hidrokortizons Virsnieru garozas hormons; regulē ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu, tam ir pretiekaisuma, pretalerģiska iedarbība
Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m
Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m
Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m
ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti
fuetē Virtuozs baleta elements, primbalerīnas (parasti 32) apgriezieni uz vienas kājas par 360 grādiem, otru ieliecot un vēzējot
papildpakalpojumi visi pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pie pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai ekspluatētu šos tīklus un iekārtas, tostarp balansēšana, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori
lamināra plūsma viskoza šķidruma plūsma, kurā šķidruma daļiņas sakārtoti virzās pa slāņiem un enerģijas pārdale (masas pārnesums starp slāņiem) notiek molekulārā līmenī; vērojama, ja plūsmas ātrums ir samērā neliels
CGT Vispārējā darba konfederācija (franču "Confederation Generale du Travail"), dib. 1895, centr. Francijas arodbiedrību kustības organizācija
alegoriskums vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; alegorisks izteiksmes veids
alerģiskums vispārināta īpašība --> alerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
dialektiskums vispārināta īpašība --> dialektisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
ekvivalentums vispārināta īpašība --> ekvivalents, šīs īpašības konkrēta izpausme
galeniskums vispārināta īpašība --> galenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
kaleidoskopiskums vispārināta īpašība --> kaleidoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas
Vitkopes ūdenskrātuve Vitkops, ūdenskrātuve Birzgales pagastā
smilšu volejbols volejbola veids - katrā komandā ir divi spēlētāji, spēle notiek smilšu laukumā; pludmales volejbols
ciparvoltmetrs Voltmetrs, kurā mērāmais spriegums vispirms tiek kodēts un iegūtais mērāmā lieluma skaitliskais ekvivalents parādās ciparu skalā
Zilaha Zaleu - pilsēta Rumānijā
volvokss Zaļaļģu klases aļģu rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtas, Latvijā konstatētas 8 dzimtas
hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu
tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā
tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā
ulotriha Zaļaļģu klases rinda ("Ulotrichales"), pavedienveidīgas vai plātņveidīgas daudzšūnu aļģes, 13 dzimtu, kas visas konstatētas arī Latvijā
volovoksi Zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas
sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe
volvokas Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas vai koloniju aļģes, mīt ūdeņos, augsnē, 10 dzimtu, >100 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas
diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā
dimedrols Zāļlīdzeklis, kas samazina alerģiskas reakcijas (paaugstinātu kapilāru caurlaidību, niezi); var radīt miegainību
imūndepresīvie līdzekļi zāļu vielas, ko lieto vēlīno alerģisko reakciju (pēc 24–72 st.) novēršanai; imūnsupresorie līdzekļi
čipslis Zaraina malkas pagale
Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
ģēvelis Zelminis, jumtgale
ģēvele Zelminis, jumtgale - divslīpju jumtu noslēdzošā galasiena
ģēvele Zelminis, jumtgale; ģēvelis
Aleuria aurantia zeltainā aleirija
Peziza aurantia zeltainās aleirijas "Aleuria aurantia" nosaukuma sinonīms
parastā zeltnātrīte zeltnātrīšu suga ("Galeobdolon luteum syn. Lamiastrum galeobdolon")
hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
Dingsvalks Zemdegsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
fanerozojs Zemes ģeoloģiskās vēstures jaunākais posms jeb eona (pēdējie 570 miljoni gadu) ar augsti attīstītām dzīvības formām; iedala paleozoja, mezozoja un kainozoja ērās
ģeozinātne Zemes kā kopuma izpēte, zinātnes nozare, kurā apvienotas vairākas tradicionālas atziņu jomas, piemēram, ģeoloģija, meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeofizika, ģeoķīmija un paleontoloģija
nodale Zemes nodale - zemes gabals, piešķīrums; zemes piešķiršana, iedalīšana
parcelēšana Zemes sadale noteiktās vienībās jeb parcelēs detalplānojumā vai zemes ierīcības projektā
Arktika Zemeslodes ziemeļu polārais apgabals, kas aptver Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas kontinentu nomales un gandrīz visu Ziemeļu Ledus okeānu ar visām tā salām, kā arī Atlantijas un Klusā okeāna tuvējās daļas
Beātas rags zemesrags Haiti salas dienvidos, tās galējais dienvidu punkts, Dominikānas Republikas Pedernalesas provincē
Artruča rags zemesrags Spānijā (_Artrutx, Cap d’_), Baleāru Salās, Menorkas salas dienvidrietumos
Barbarijas rags zemesrags Spānijā, Vidusjūrā, Baleāru salu Pitiūzu salu grupas Formenteras salas dienvidrietumos
Semgallen Zemgale
zemgaļi Zemgales novada iedzīvotāji
zemgalieši Zemgales novada iedzīvotāji
zemgalieši Zemgales pamatiedzīvotāji
ZPP Zemgales pilsētu pašvaldības
Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils
Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe
Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā
Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu
Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.)
Glenmora Zemiene Lielbritānijā, šaurā tektoniskā ieplakā starp Grempjanu kalniem un Ziemeļskotijas kalnienes ziemeļrietumu daļu no Marifērta austrumos līdz Lohlines līcim dienvidrietumos, garums - \~100 km, gari, šauri ezeri, kurus savā starpā un ar jūru savieno Kaledonijas kanāls
zēnu istaba zēnu tualete (parasti skolā); zēnistaba
zēnistaba Zēnu tualetes istaba (parasti skolā); zēnu istaba
cerebrālā mukormikoze zibenīga mukormikozes forma, ko izraisa "Mucorales" rindas sēnes, biežāk novēro diabēta vai leikozes slimniekiem, kas saņēmuši imūnsupresīvu terapiju
siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra; nātrene
Tulostoma mammosum ziemas kātpūpēža "Tulostoma brumale" nosaukuma sinonīms
Velsas Prinča rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais rietumu punkts Sjūarda pussalā ("Prince of Wales, Cape"), Aļaskā (ASV), Beringa šauruma krastā
vīdzirki Ziemeļu madara ("Galium boreale")
ziemas ašķis ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
ziemas skosta ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
ašas Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
ašavs Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
ašenes Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
grūžs Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
silašķis Ziemzaļā kosa ("Equisetum hiemale")
mītila Zilā ēdamgliemene ("Mytilus edulis") - ēdama sāļūdens gliemene, gliemežvāks iekšpusē zils, ārpusē brūni melns, dzīvo Z-Atlantijā gar krastiem no pludmales līdz dažu metru dziļumam, kur tā sasniedz 15 cm garumu, Latvijas piekrastē izaug tikai 3 cm gara
pasta zīmogs zīmogi, ar ko sūtījumam uzspiež datumu (kalendāra zīmogs), apmaksas lielumu (vērtības zīmogs) un atzīmē pārvietošanās gaitu (ģerboņa zīmogs)
palaiobioloģija zinātne par izmirušo dzīvnieku un augu formu un uzbūvi, to savstarpējo radniecisko sakarību un atkarību no apkārtnes; paleobioloģija
Sv Zīverts (jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība)
sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka
liepu zobspārnis zobspārņu suga ("Phalera bucephala")
plākšata Zvagulis ("alectorolophus major")
plākškatiņš Zvagulis ("alectorolophus major")
terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā
cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni
Augustupe Zvirgzdes kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā, garums - 10 km
Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
ārstniecības žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium officinale"), Latvijā autohtona
austrumu žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium orientale")
riķmale Žogmale, sētmale
holerēze Žults izdale no aknām

ale citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: