pļavmale
Lietojuma biežums :
pļavmale sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pļavmale | pļavmales |
Ģen. | pļavmales | pļavmaļu |
Dat. | pļavmalei | pļavmalēm |
Akuz. | pļavmali | pļavmales |
Lok. | pļavmalē | pļavmalēs |
Pļavas malējā josla; josla gar pļavu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Knariņš, kārnās kājas smieklīgi mētādams, veicīgā solī pagājās nostāk līdz pļavmalei un apcirtās apkārt.
- Zvejnieks gājis gar Dūņera ezera malu un “ ieraudzījis, ka vilks guļ kā nedzīvs pļavmalē pie krūma ar atplestu muti, pielīdušu pilnu ar mušām.
- Skats bija varens — Tušs, piesardzīgi paslēpies pļavmales krūmājā, vēroja, un tieši toreiz viņu pirmo reizi pārņēma šī sajūta — ka uguns ir viņš, sajūsma un šausmas vienlaikus, emocijas plēsa pušu tik ļoti, ka viņš pat iedziedājās kopā ar liesmām, dziedāja kaut ko bez vārdiem, tikai skaņas, kas lauzās laukā no viņa iekšām.
- Bet te nu kādā rudens dienā , to savām acīm atminos , vēl bērns , kā tu , meit , biju , pļavmales mīkstas kā šodien , lietus brikšēdams , žļerkstēdams ka vai no debesīm gāžas , mūsmājas ļautini sērodami pavalgu strebj
- Viņš piegāja pie izdegušās pļavmales, apstājās, pavērās uz zemi un vaicāja: - Un kas tas?