Paplašinātā meklēšana

Meklējam Kra.

Atrasts vārdos (153):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1011):

Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums
Krapesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā
Veckrapes Kalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Krape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs
Lobe apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā
Veckrape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
Ahtirska apdzīvota vieta Krievijā (_Ahtyrskij_), Krasnodaras novadā
Anapska apdzīvota vieta Krievijā (_Anapskaja_), Kranodaras novada dienvidrietumu daļā
Anastasijevska apdzīvota vieta Krievijā (_Anastasievskaja_), Krasnodaras novada rietumu daļā
Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skaja_), Krasnodaras novadā
Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla
Belaja Gļina apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada austrumos
Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
Balahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā
Bellika apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļas rietumos, netālu no Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krasta
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumos
Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
Aginska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, <10000 iedzīvotāju
Beļaki apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Angaras pietekas Irkiņejevas krastā
Bartata apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, aptuveni 80 km uz ziemeļiem no Krasnojarskas
Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
Ahmetovska apdzīvota vieta Krievijas Krasnodaras novadā
Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.)
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
Krapāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants
Krāpāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants
krapānieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji
krapānišķieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
Belojes ezers ezers Krievijā (_Beloe, ozero_), Krasnojarskas novada dienvidrietumu daļā
Labazs ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru
Jesejs ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži
Kraku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 18,7 ha; Kraķu ezers
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
Vivi ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina
krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās
krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas
igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji
krakusi Iregulārs poļu jātnieku pulks, ko sastādīja 1812. gadā Krakovā un arī 1831. gadā
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera
Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā
krastieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
Ozolaite kāda meža nosaukums Krapes apkārtnē
Bedeligs kalna virsotne Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, Rietumsajānos, Kurtušibinas grēdas dienvidrietumos, augstums - 2491 m
Kravans kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns)
Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles)
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots
Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru
Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
Kurunčana Kočečuma, upe Krievijas Krasnojarskas novadā
krabi Krabis
krabs Krabis
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem
brachiura Krabji
brachyura Krabji
grapsidae Krabju nodalījuma dzimta
portunidae Krabju nodalījuma dzimta
carcinus Krabju nodalījuma ģints
eriocheir Krabju nodalījuma ģints
vijoļniekkrabis Krabju suga, kas bieži sastopama mangrovju audzēs
thomisidae Krabjzirnekļu dzimta
coriarachne Krabjzirnekļu dzimtas ģints
diaea Krabjzirnekļu dzimtas ģints
misumena Krabjzirnekļu dzimtas ģints
oxyptila Krabjzirnekļu dzimtas ģints
xysticus Krabjzirnekļu dzimtas ģints
kračas Krači - siena un salmu maisījums
knaģēt Kraģēt
kreģis Kraģis 2
krainzia Krainzia guelzowiana - Gelzova mamilārijas ("Mammillaria guelzowiana") nosaukuma sinonīms
krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms
kraiškāt Kraistīt
kraistēt Kraistīt
sakraistīt Kraistot savākt pietiekošu daudzumu
uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes)
Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā
cracovienne Krakovjaks
nāburgjānis Krakovjaks
trakaisjakts Krakovjaks
krākstēt Krakstēt
kraks Krakš
kraikšēt Krakšķēt
krakstēt Krakšķēt
karkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
kārkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
karkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
kārkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
ņikšķēt Krakšķēt, čīkstēt, kurkstēt, ķērkt, varkšķēt, bļaustīties
krūkšēt Krakšķēt, grabētt
krakstināt Krakšķināt
kraksts Krakšķis
krakstoņa Krakšķoņa
Kraķu ezers Kraku ezers Mākoņkalna pagastā
nuklejs Krama gabals, no kura ar sišanu atdalīja asas šķilas, ko izmantoja akmens darbarīku vai ieroču izgatavošanai
hexactinellidae Krama sūkļu grupa
lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem
radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā
achnanthaceae Kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimta
diatomeja Kramaļģe
bacillariophyta Kramaļģes - zemāko aļģu nodalījums
cocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, 50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eucocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā
hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās
koscinodiski Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Coscinodiscaceae"), vienšūnas un koloniju kramaļģes, šūnas cilindriskas vai diskveidīgas
fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas
surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu
suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu
asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu
navikula Kramaļģu nodalījuma lielākā dzimta ("Naviculaceae"), \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 19 ģinšu
cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
surirella Kramaļģu nodalījuma surirellu dzimtas ģints, kurā \~200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
epitēka Kramaļģu šūnapvalka lielākā daļa, kas kā vāciņš uzvāzta hipotēkai
hipotēka Kramaļģu šūnapvalka mazākā daļa, kam kā kārbiņas vāciņš uzvāzta epitēka
sālsķērsa Krambe ("Crambe")
arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
krams Kramgalvis
kramīties Kramīties virū - uzmākties
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres
krampes Krampes nauda - nauda, kas tiek savākta kāzās līgavai
krampa Krampis (parasti durvīm, vārtiem, logam)
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās
elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot)
sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs
sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā
korčs Krampji
krampi Krampji
tipuļi Krampji
pēšņi Krampji bērnam
idiospazma Krampji ķermeņa vienā daļā
monospazma Krampji, kas skar tikai vienu ķermeņa daļu, vienu muskuļu grupu vai vienu muskuli
spazmolīze Krampju apturēšana
krampjveidīgs Krampjveida
spazmodermija Krampjveida motoriska ādas reakcija, piem., zosāda
uretrospazma Krampjveidīga urīnizvadkanāla sfinkteru saraušanās
krampjlauzis Kramplauzējs
kramplauzējs Kramplauzis, zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus
kramakmens Krams
krems Krams
skrams Krams
kramis Krams 1(1)
kramšļāt Kramstīt
skramstīt Kramstīt
kramšļāties Kramstīties
kremstīties Kramstīties
kramstekls Kramsts
skramšināt Kramšķināt 2
skramšķināt Kramšķināt 2
smiltājplatkāji Kranca retējs ("Potentilla crantzii")
krancojs Krancains
krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi
vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi
krandzināt Krancināt 1(1)
katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu
koronions Kraniometrijā apakšžokļa vainagveida izauguma galotne
optikonazions Kraniometrijā atstatums no redzes kanāla mugurējā stūra līdz nazionam
interpterions Kraniometrijā atstatums starp pterioniem
bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts
ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem
inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne
opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts
mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103)
ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī
prostions Kraniometrijā zemākais priekšējais punkts uz augšžokļa alveolārā izauguma, starp vidējiem priekšzobiem
gonijs Kraniometrisks punkts apakšžokļa leņķa
gonions Kraniometrisks punkts apakšžokļa leņķa virsotnē
porions Kraniometrisks punkts ārējās auss atveres augšmalā
stafilions Kraniometrisks punkts cieto aukslēju viduslīnijas mugurējā malā
akantions Kraniometrisks punkts deguna priekšējās smailes galā
stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos
dakrions Kraniometrisks punkts frontomaksilārās, lakrimomaksilārās un frontolakrimālās šuves savienojuma vietā
eirions Kraniometrisks punkts galvaskausa vislielākā šķērsdiametra galos
zigions Kraniometrisks punkts katrā bregmatiskā diametra galā
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes
krotafions Kraniometrisks punkts spārnkaula līelā spārna augšējā stūrī
antinions Kraniometrisks punkts starp uzacīm (galvaskausa pieres pols), diametrāli pretējs inionam
pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns
zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā
genions Kraniometrisks punkts zoda izciļņa
ģenions Kraniometrisks punkts zoda izciļņa virsotnē
klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū
staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi
stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju
rinions Kraniometrisks punkts, šuves lejasgals starp deguna kauliem
sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts
encefalotomija Kraniotomija dzemdību laikā
kraniotoms Kraniotomijas instruments
sfenotrēzija Kraniotomijas veids, kurā perforē augļa galvaskausa pamatu
kraņāties Kranīties
krankšķēt Krankšķināt
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka
kripicene Krapčene
Kroppenhof Krape
Kroppenhof Krapes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krapes pagastā
Buki Krapišķu Buki - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem
kraps Krapš
uzkrapšināt Krapšinot uzkāpt
krapstēt Krapšķēt
krapstināt Krapšķināt
krapstoņa Krapšķoņa
kūlenis Krasa pārvērtība, pārmaiņa
šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.)
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo)
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā); izcelties (3)
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.)
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties
mest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties
Krasilova Krasiļiva, pilsēta Ukrainā
Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants
Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski
krasnoļenkieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoļenka" iedzīvotāji
Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
Krasnoarmeiska Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā
Grišina Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Krasnogorovka Krasnohorivka, pilsēta Ukrainā
Krasnograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
Krasnohradska Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni
lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā)
lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā)
kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā)
kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība
strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā
bangotne Krasta bangas – viļņi, kas sitas pret krastu
Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā
ekipāža Krasta daļa (flotes ekipāža), no kuras papildina flotes komandas
Krastene Krasta ielas masīvs
eliņš Krasta ierīce ar slīpu pamatu (stāpeli) kuģu būvēšanai
mudas Krastā izskaloti jūras augi
mudi Krastā izskaloti jūras augi; mudas
zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē
atkrante Krasta nogāze
pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne
pakrasts Krasta nogāze vai tās pamatne
bulverķis Krasta nostiprinājums; izbūvēta krastmala
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem
CES Krasta stacija (angļu "Coast Earth Station")
piekrasta Krasta tuvumā
malspus Krasta virzienā
kompaktāti Krastbraucēju kuģu apdrošināšanas biedrība
littorella Krastenes
eupatorium Krastkaņepes
krastmale Krastmala
ephydridae Krastmušu dzimta
hydrellia Krastmušu dzimtas ģints
ptychnopteridae Krastodu dzimta
skrasts Krasts
krava Krasts, kraulis
elaphrus Krastskrējēji
čurksta Krastu bezdelīga; čurkste
čurksts Krastu bezdelīga; čurkste
alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās
čura Krastu čurkste ("Riparia riparia")
čurkšķi Krastu čurkstes, alenes
paralometrija Krastu raksturojums ar skaitliskiem datiem
georyssidae Krastvaboļu dzimta
georyssus Krastvaboļu dzimtas ģints
crassula Krasulas
kraši Kraši rati - grezni rati; kariete
krašu Krašu rati - groza rati, mizotu klūgu rati
kratītājs Krateklis
kratine Kratenis
kratinis Kratenis
kratījums Kratenis - dažādi ēdieni sajaukti kopā
krateklis Kratenis (1)
palmospazma Kratīgi, raustīgi krampji
kratījums Kratījumi
kratītājs Kratīklis
šamonts Kratīšana
šmonka Kratīšana
šmons Kratīšana
dricināt Kratīt
drickāt Kratīt
klandīt Kratīt
krēst Kratīt
lecināt Kratīt
žvacīt Kratīt
purināt Kratīt (2)
žladzināt Kratīt (kādu šķidrumu slēgtā traukā)
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur; kratīt (ko) vēlreiz, no jauna
kulšināt Kratīt (trauku ar šķidrumu)
kručināt Kratīt augļus (no koka)
drikšināt Kratīt nost ogli no degoša skala
kazāt Kratīt rijas sietu
pļuncināt Kratīt trauku ar šķidrumu
ucāt Kratīt, braucot pa nelīdzenu ceļu
grumstīt Kratīt, grūst
traucināt Kratīt, kustināt
dūkāt Kratīt, purināt
karcerēt Kratīt, purināt
tirpināt Kratīt, purināt
trapīt Kratīt, purināt
krecelēt Kratīt, purināt (piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu)
kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
dūcīt Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu)
šļanderēt Kratīt, skalināt
šļaņģerēt Kratīt, skalināt
žļadzināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
zlankšināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
zlankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žļankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žlankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žļankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
kuldurēt Kratīt, šūpot turp un atpakaļ
ietirināt Kratīt, tricināt
tripināt Kratīt, tricināt
dricelēt Kratīt; grūstīt; šūpināt
kačāties Kratīties
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu
lencēt Kratīties, kratīt
ļencēt Kratīties, kratīt; lencēt
kuldurēties Kratīties, kustēties
ļeperēt Kratīties, kustēties
krecelēties Kratīties, purināties
svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem)
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam
dricelēties Kratīties; šūpoties
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost
piekratīt Kratot (ko), piepildīt (ar to)
lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem
iepurināt Kratot iekvēlināt, uzkurt
piekratināt Kratot ievietot un piepildīt
iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā)
izkratīt Kratot iztukšot
izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
aizkratīt Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.)
aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā
nokratīties Kratot nejauši nokratīt
nokrēst Kratot nomocīt
atkratīt Kratot nopurināt
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu
uzkratīt Kratot pamodināt
apkratīt Kratot pavirzīt zem kā
piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt)
sažļuncināt Kratot sajaukt (šķidrumu)
saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles)
piekrēst Kratot savākt
uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
krateniski Kratot, nevienmērīgi
sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu
izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem)
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.)
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.)
atdricināties Kratoties atraisīties
noklaburēties Kratoties atskrūvēties un nokrist (par skrūvi, uzgriezni)
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu)
apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā
sakuldurēties Kratoties saputot
žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā)
attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam
kraudzināt Kraucināt (par putniem)
Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
kāple Krauja vai stāva nogāze, kas norobežo dažādā augstumā atrodošās virsas
nozviļa Krauja vieta, nogāze, krauja
stāvulis Krauja, stāva nogāze
skraule Krauja, stāva vieta
krauta Krauja, stāvs krasts
piekrauje Kraujas mala
nokrauja Kraujas sāni, kraujas nogāze
kraujmala Kraujas, nogāzes mala
krauļmala Kraujas, nogāzes mala
nogāzeniski Krauji
kraujmalis Kraujmala
kraujammetrs Kraujmetrs; sters
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.)
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus)
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu)
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli)
dakraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to)
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu)
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā)
izkraut Kraujot iztukšot (ko)
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.)
aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā); kraujot aizsprostot
piekrāmēt Kraujot novietot (pie kā, kam klāt)
piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt)
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā
atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt
atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā)
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur)
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam)
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
apkrāmēt Kraujot novietot zem kā
aplādēt Kraujot novietot zem kā
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā)
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml)
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārkrāmēt Kraujot pārvietot; pārkraut ko (kādā platībā)
pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.)
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās)
pievantēt Kraujot, sviežot u. tml. (ko kur iekšā), piepildīt (ar to)
stāve Kraujums, stāvums (strauja vieta)
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles
izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem)
kraupes Kraukas
kraukaļāt Kraukāt
kraukalēt Kraukāt
krēkāt Kraukāties
krēpaļāt Kraukāties, spļaudīt gļotas
krēpuļot Kraukāties, spļaudīt gļotas
actaea Krauklenes
velnakrēsli Krauklenes
krauklenēt Krauklēt
krauklinēt Krauklēt
kramšķins Krauklis
krankšķins Krauklis
krankšķis Krauklis
kraulis Krauklis (1)
Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
Gravendahl Kraukļi
krauklēns Kraukļu mazulis
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka
krauks Kraukš
naukšis Kraukšis
ņaukšis Kraukšis
kraukstēt Kraukšķēt
kreukšēt Kraukšķēt
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu
čarkstīgs Kraukšķīgs
kraukstināt Kraukšķināt
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst
saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst
krinkšēt Kraukšķot plaisāt
sabrinkšķināt Kraukšķot sakost
sējasvārna Krauķis
crawl Krauls
krouls Krauls - peldēšanas stils
kraulmala Krauļmala - kraujas, nogāzes mala
ķeve Kraupa
krama Kraupa, kreve
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens
drūzains Kraupains
krebuļains Kraupains
rupučains Kraupains
kramavecis Kraupains vecis
skabiozs Kraupains, kašķains
kramains Kraupains, kreveļains
ķauze Kraupis, ādas slimība
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
krevains Kraupjains, kreveļains
sakrepējis Kraupjains, raupjš
Selaginella kraussiana Krausa selaginella
krāva Kraušana
mekse Kraušana, ņemšana (ar kādu rīku)
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce
pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī
grēdot Kraut
kladīt Kraut
maktēt Kraut (daudz, vairāk nekā vajadzīgs, vēlams)
gruzīt Kraut (kravu); krāmēt
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
ķērpāt Kraut (sienu, āboliņu) uz žāvējamiem kokiem
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās; stirpot
dakšot Kraut ar dakšām
atkraut Kraut atpakaļ
packāt Kraut daudz pancku mugurā
tāpelēt Kraut grēdās
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.)
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī)
štabelēt Kraut kārtās (parasti dēļus)
kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā
gubāt Kraut kaudzēs sienu vai labību
čupināt Kraut kaudzītēs
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī)
skārst Kraut labību zārdā
skārstīt Kraut labību zārdā
atkraut Kraut nost
zlanīt Kraut slāņos, slānīt
zlānīt Kraut slāņos, slānīt
sliktēt Kraut sliktā, sliktot
pārkrāmēt Kraut vēlreiz (to pašu)
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
krostīt Kraut, celt; rakt
kladēt Kraut, likt
prakāt Kraut, likt
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās
zārdēt Kraut, likt zārdā
zārdot Kraut, likt zārdā
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu
meksēt Kraut, ņemt (ar kādu rīku)
valēt Kraut, pildīt
ranstīt Kraut, slānīt
vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai
krautene Krautuve
gruzi Krava
tranzītkrava Krava, kas attiecīgajā valstī atrodas caurceļā uz citu valsti
konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā
maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru)
tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu
smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu
kurzuls Krava, nasta, slogs
beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas
piekravāt Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt; kravājot (ko), aizsprostot; aizkraut
atkravāt Kravājot atbrīvot (vietu)
atkravāt Kravājot atgādāt šurp; kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.)
iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā)
izkravāt Kravājot iztukšot (ko)
izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus)
izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu
nokravāt Kravājot novietot (kur)
atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā)
nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
pakravāt Kravājot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem)
grozis Kravas automašīna
gruzoviks Kravas automašīna
smags Kravas automašīna
transportmašīna Kravas automašīna
fūre Kravas automašīna ar furgonu
fūrinieks Kravas automašīna ar furgonu
fūris Kravas automašīna ar furgonu
polutorka Kravas automašīna ar pusotras tonnas kravnesību
gruzaviks Kravas automobilis
autokokvedis Kravas automobilis baļķu pārvadāšanai
darbnīcautomobilis Kravas automobilis, kas aprīkots ar remontdarbu instrumentiem, ierīcēm un iekārtām
kontreilers Kravas automobiļa puspiekabveida konteiners
lihterpacēlājs Kravas celtnis, ar kuru izceļ lihterus no ūdens līdz kravas klāja līmenim un novieto uz sliežu ratiņiem
trice Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve
nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā
ķerra Kravas daudzums, kas ietilpst šādā transportlīdzeklī
puskravā Kravas kraušanas laika vidū
bāidaks Kravas kuģis
praktnieks Kravas kuģis
lihters Kravas kuģis bez dzenskrūves
karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim
štauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī
stauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī; štauvēšana
lēnvedums Kravas pārsūtīšanas veids, kad netiek prasīta piegādes steidzamība
pneimotransports Kravas pārvietošana pa cauruļvadiem ar gaisa plūsmu
krautne Kravas platforma (automobilim)
kargo Kravas preču saraksts
destinātārs Kravas saņēmējs kuģniecībā
konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai
kravsvars Kravas svars
celtspēja Kravas svars, kādu var uzņemt kuģis, saglabājot navigācijas spēju
gruzotaksī Kravas taksometrs
gruzotaksis Kravas taksometrs
pārvadājamība Kravas tilpums vai svars, ko var pārvadāt ar transportlīdzekli
transportnieks Kravas transportlīdzeklis (parasti transportlidmašīna, transportkuģis)
abandons Kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām uz apdrošinātu īpašumu par labu apdrošinātājam, kas par to viņam apņemas samaksāt pilnu apdrošinājuma summu
līnijkuģošana Kravas vai pasažieru pārvadāšana pa noteiktu maršrutu starp divām vai vairākām ostām
praktnieks Kravas vilciens
uzkrava Kravas virsējā daļa
pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā
kravinieks Kravas, smagais automobilis
saiņot Kravāt (piemēram, somu, portfeli)
atkravāt Kravāt nost
aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
krāvāt Kravāt, pārcilāt
ķelāties Kravāties
krāvāties Kravāties
aizkravāties Kravāties prom; nokļūt (kur) ar visu iedzīvi
kāmerēties Kravāties, jaukt, vandīt, okšķerēt
opēties Kravāties, meklēt, rosīties
poperēties Kravāties, rakņāties
rickāties Kravāties, rīkoties
lādēties Kravāties; kraut (mantas) piemēram, iekārtojoties transportlīdzeklī
konteinerpārvadājumi Kravu beztaras pārvadāšana konteineros
sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
Krampines Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krampiņas" nosaukuma variants
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens)
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra
Viskāļu ezers Lobes ezers Krapes pagastā
Lubīte Lobes kreisā krasta pieteka Ogres novada Krapes pagastā
Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski
Krompāni Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Krampāni" nosaukuma variants
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m
Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana")
garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora")
svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu
Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats
Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē
hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ)
krastēnieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji
tavgieši Nganasani - tautība, dzīvo Krievijas Kranojarskas novada ziemeļos
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā
krapieši Ogres novada Krapes pagasta apdzīvotās vietas "Krape" iedzīvotāji
Krappenskaja Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krappenhof Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums vāciski
krauzēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Krauzas" iedzīvotāji
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja
Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja
Krapes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Krappenhof, krieviski — Krappenskaja
transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā
Solncedara Piejūras klimatoloģiskais kūrorts, Krievijas Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, bērnu sanatorija
Nova Huta Pilijas pilsētas Krakovas rajons 12 km uz austrumiem no centra
Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā
Arla pilsēta Francijā (_Arles_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa
Obaņa pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kāņa pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kannas pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.)
Karpantrā pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kavaijona pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
Dragiņāna pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
Frēžī pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.)
Gapa pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Gardāna pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Grasa pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
Jēra pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.)
Istre pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekannē pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasiota pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lagarda pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
Laseina pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Manoska pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Mariņāna pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Martiga pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Mantona pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
Miramā pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
Oranža pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senrafaela pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Salondeprovansa pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulona pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vallorīsa pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrole pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Barselonete pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas-Alpu departamentā
Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.)
Nica pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem
Marseļa pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju
Klanjeca pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraljevica pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
Krapina pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oroslavje pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Pregrada pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Zaboka pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Zlatara pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Mombasa pilsēta Kenijā, nelielā koraļļu salā Indijas okeāna piekrastē (ar kontinentu savieno dambji un tilts), Krasta provinces administratīvais centrs, 862100 iedzīvotāju (2006. g.)
Anapa pilsēta Krievijā (_Anapa_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, 66700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1846. g.
Apšeronska pilsēta Krievijā (_Apšeronsk_), Krasnodaras novadā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947 g.
Armavira pilsēta Krievijā (_Armavir_), Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Krasnijkuta pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.)
Zeļenogradska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca
Guseva pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novokubanska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kropotkina pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurgaņinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Labas labajā krastā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.)
Abinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada dienvidrietumos, rajona centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tihorecka pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļaustrumos, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
Timašovska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļrietumos, 52900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadiženska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Novorosijska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 256600 iedzīvotāju (2014. g.), osta Melnās jūras Cemesas līča krastā
Guļkeviči pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 34500 iedzīvotāju (2014. g.)
Korenovska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 41300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tuapse pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 63200 iedzīvotāju (2014. g.)
Slavjanska pie Kubaņas pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 65100 iedzīvotāju (2014. g.)
Krimska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Agadumas krastos, 57100 iedzīvotāju (2014. g.)
Belorečenska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
Labinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorjačijkļuča pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gelendžika pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soči pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, osta Melnās jūras krastā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.)
Temrjuka pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjlabinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.)
Primorskoahtarska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeiska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaripova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nazarova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ilanska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 92100 iedzīvotāju (2014. g.)
Divnogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Užura pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogotola pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Ačinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.)
Noriļska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, aiz Ziemeļu polārā loka, 176500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dudinka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Igarka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, upes un jūras osta Jeņisejas lejtecē, 673 km no grīvas, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ujara pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kodinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Borodina pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1982. g.
Jeņiseiska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sosnovoborska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 35500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļesosibirska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeļenogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 64300 iedzīvotāju (2014. g.)
Minusinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 68900 iedzīvotāju (2014. g.)
Žeļeznogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 84900 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaozjornija pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Bargas krastos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Krabendeike pilsēta Nīderlandē ("Krabbendijke"), Zēlandes provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sempolno Krajeņske pilsēta Polijā ("Sępolno Krajeńskie"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
Kragujevaca pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraļeva pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.)
Cerknica pilsēta Slovēnijā ("Cerknica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ilirska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Ilirska Bistrica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
Postojna pilsēta Slovēnijā ("Postojna"), Notraņsko Kraškas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraņa pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Kranj"), Goreņskas reģionā, Savas krastos, 37200 iedzīvotāju (2011. g.)
Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā
Klingentāle pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs
Kraihtāle pilsēta Vācijā ("Kraichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Krakovamzē pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kranihfelde pilsēta Vācijā ("Kranichfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
Krautheima pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā
Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.)
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m
Krapišku Buki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Krapišķu Buki" nosaukuma variants
Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m
Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m
Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski
Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski
Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas)
Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km
vislieši Rietumslāvu cilšu savienība ar centru Krakovā; vēstures avotos pirmoreiz minēti 9. gs.
Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu
Krojvalks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā; Kraujvalks
Krampines Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Krampenes" nosaukuma variants
kraukļavieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji
kraukļevieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji
Kraukļova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļeva" nosaukuma variants
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi
Komsomoļeca sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas
Ruskija sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri
Arktikas Institūta salas salu grupa Karas jūrā (_ostrova Arktičeskogo Instituta_), Krievijas Krasnojarskas novadā
Nordenšelda arhipelāgs salu grupa Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, sastāv no 90 salām, ko iedala vairākās grupās
Litkes salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Pahtusova salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Viļicka salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Civoļko salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra
Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala
Kranupīte Skujas ezera pieteka Limbažu pagastā, garums - 6 km; Kranupe
Gijena spožākā zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa γ; arābu "kraukļa spārns"), tās spožums ir 2,6. zvaigžņlielums, un tā atrodas 165 ly attālumā
Stabi Stolbi - rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz")
kravalieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" iedzīvotāji
krasnopolieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Krasnopole" iedzīvotāji
Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
selkupi tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā
dolgani tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms
nganasani tautība, dzīvo Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas apvidū, valoda pieder pie samodiešu grupas, vistālāk Eirāzijas ziemeļos dzīvojošā tauta
enci tautība, dzīvo pie Jeņisejas, Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, valoda pieder pie samodiešu grupas, tuvu radniecīgi ņenciem, senāk dēvēti par Jeņisejas samojediem
Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis)
Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem
Beisugas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Krasnodaras novadā, izveidota uz Beisugas upes
Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka
Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
Katanga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe
Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe
Urupa upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe
Laba upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai
Farsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Labas kreisā krasta pieteka
Beisužekļevija upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Beisugas kreisā krasta pieteka
Beisuga upe Krievijā, Krasnodaras novadā, ietek Azovas jūrā, lejtecē izveidojot Beisugas limānu
Abina upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Afipsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Belaja upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Psekupsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Pšiša upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Čamlika upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labā krasta pieteka
Agapa upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
Jangoda upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
Tareja upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
Ajava upe Krievijā, Krasnojarskas novada austrumos, Katangas labā krasta pieteka
Kungusa upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka
Agula upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka
Kana upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos
Anža upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka
Ribnaja upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka
Kuriša upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka
Poima upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Jeņiseja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi
Pjasina upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu
Gusiha upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, iztek no Portņagina ezera, ietek Laptevu jūras Hatangas līcī
Hantaika upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka
Dudipta upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Pjasinas labā krasta pieteka, garums 687 km, iztek no Makara ezera
Jeika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
Čerčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Čipinšeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Kojoka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Pakanačeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Početa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Podkamennaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Šigašeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Talaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Kņazeva upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
Osinovaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
Tenčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
Tulenčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
Kimču upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
Mutoraja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
Tičani upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
Maimeča upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km
Bahta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka
Kureika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē
Turu upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas kreisā krasta pieteka
Embemčime upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka
Tembenči upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka
Mojero upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem
Ambardaha upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Maimečas kreisā krasta pieteka
Mojerokona upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Mojero labā krasta pieteka
Kočečuma upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato
Iļimpeja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Učami upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Tutončana upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
Severnaja upe KrievIjā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
Čuņa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai
Pura upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
Čistjakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Durakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Kuzminka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Ņikoļskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Poģelannaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Šišina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Usolka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Bojarskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Lugovaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Mašukovka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Rižkova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Rodina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Oļeņoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā
Abana upe Krievijas Krasnojarskas novadā (_Aban_), Usolkas labā krasta pieteka
Tasejeva upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km)
Tima upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu
Ajana upe Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļu daļā (_Ajan_), Hetas kreisā krasta pieteka
Turuhana upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem
Taimura upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni
Vivi upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera
Amila upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas
Kazira upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos
Tuba upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē
Pilica upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei
Varta upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna
Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
Kražna upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna
Hatanga upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī
Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
Krapes dzirnavezers uzpludināts uz Lobes upes Ogres novada Krapes pagastā, platība — <1 ha
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe
Aše vasarnīcu ciemats Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts
Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača
Putoranas plato Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa Krievijā (Krasnojarskas novada ziemeļrietumos), lielākais augstums - 1701 m, >20 šļūdoņu, kopējā apledojuma platība - 2,5 kvadrātkilometri
Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži
Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m
Viļkicka Viļkicka salas - salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos
Povorotnija rags zemesrags Taimiras pussalas rietumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Karas jūras Haritona Lapteva krastā
Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru
Jeņisejas skrausts zemu kalnu masīvu sistēma Krievijas Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidrietumos, Jeņisejas labajā krastā, garums — \~750 km, platums — līdz 2509 km, augstums — līdz 1104 m
Jeņisejas-Hatangas Ziemeļsibīrijas zemienes rietumu daļa starp Jeņiseju rietumos un Hatangas ieteku austrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, paugurains reljefs ar lēzenām grēdām (augstums - 200-300 m), pazeminājumos - purvi
Alhiba zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa α), zvaigžņlielums 4,0
Algorabs zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (δ), tās spožums sasniedz 3,0. zvaigžņlielumu

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Kra.