Paplašinātā meklēšana

Meklējam Kra.

Atrasts vārdos (152):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (995):

Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis.
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
Veckrapes Kalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā.
Krapesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā.
Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
Krape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Lobe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā.
Veckrape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā.
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā.
Ahtirska apdzīvota vieta Krievijā (_Ahtyrskij_), Krasnodaras novadā.
Anapska apdzīvota vieta Krievijā (_Anapskaja_), Kranodaras novada dienvidrietumu daļā.
Anastasijevska apdzīvota vieta Krievijā (_Anastasievskaja_), Krasnodaras novada rietumu daļā.
Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā.
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skaja_), Krasnodaras novadā.
Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē.
Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā.
Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā.
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla.
Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumos.
Aginska Apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, <10000 iedzīvotāju.
Ahmetovska apdzīvota vieta Krievijas Krasnodaras novadā.
Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.).
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi.
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m.
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants.
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants.
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces.
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija.
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus.
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji.
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
Krapāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants.
Krāpāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants.
krapānieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji.
krapānišķieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji.
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
Labazs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru.
Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
Kraku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 18,7 ha; Kraķu ezers.
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci.
Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers.
Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^.
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru.
Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina.
krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās.
krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji.
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas.
Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji.
krakusi Iregulārs poļu jātnieku pulks, ko sastādīja 1812. gadā Krakovā un arī 1831. gadā.
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina.
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera.
Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā.
krastieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji.
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
Ozolaite Kāda meža nosaukums Krapes apkārtnē.
Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi.
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles).
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots.
Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru.
Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
Kurunčana Kočečuma, upe Krievijas Krasnojarskas novadā.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
krabi Krabis.
krabs Krabis.
brachiura Krabji.
brachyura Krabji.
grapsidae Krabju nodalījuma dzimta.
portunidae Krabju nodalījuma dzimta.
carcinus Krabju nodalījuma ģints.
eriocheir Krabju nodalījuma ģints.
vijoļniekkrabis Krabju suga, kas bieži sastopama mangrovju audzēs.
thomisidae Krabjzirnekļu dzimta.
coriarachne Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
diaea Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
misumena Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
oxyptila Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
xysticus Krabjzirnekļu dzimtas ģints.
kračas Krači - siena un salmu maisījums.
knaģēt Kraģēt.
kreģis Kraģis 2.
krainzia Krainzia guelzowiana - Gelzova mamilārijas ("Mammillaria guelzowiana") nosaukuma sinonīms.
krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms.
kraiškāt Kraistīt.
kraistēt Kraistīt.
sakraistīt Kraistot savākt pietiekošu daudzumu.
uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes).
Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā.
cracovienne Krakovjaks.
nāburgjānis Krakovjaks.
trakaisjakts Krakovjaks.
krākstēt Krakstēt.
kraks Krakš.
karkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
kārkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
karkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
kārkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
ņikšķēt Krakšķēt, čīkstēt, kurkstēt, ķērkt, varkšķēt, bļaustīties.
krūkšēt Krakšķēt, grabētt.
kraikšēt Krakšķēt.
krakstēt Krakšķēt.
krakstināt Krakšķināt.
kraksts Krakšķis.
krakstoņa Krakšķoņa.
Kraķu ezers Kraku ezers Mākoņkalna pagastā.
nuklejs Krama gabals, no kura ar sišanu atdalīja asas šķilas, ko izmantoja akmens darbarīku vai ieroču izgatavošanai.
hexactinellidae Krama sūkļu grupa.
lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā.
achnanthaceae Kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimta.
diatomeja Kramaļģe.
bacillariophyta Kramaļģes - zemāko aļģu nodalījums.
cocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, 50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
eucocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga.
ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā.
hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās.
koscinodiski Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Coscinodiscaceae"), vienšūnas un koloniju kramaļģes, šūnas cilindriskas vai diskveidīgas.
fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas.
surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
navikula Kramaļģu nodalījuma lielākā dzimta ("Naviculaceae"), \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 19 ģinšu.
cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
surirella Kramaļģu nodalījuma surirellu dzimtas ģints, kurā \~200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
epitēka Kramaļģu šūnapvalka lielākā daļa, kas kā vāciņš uzvāzta hipotēkai.
hipotēka Kramaļģu šūnapvalka mazākā daļa, kam kā kārbiņas vāciņš uzvāzta epitēka.
sālsķērsa Krambe ("Crambe").
arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza.
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
krams Kramgalvis.
kramīties Kramīties virū - uzmākties.
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres.
krampes Krampes nauda - nauda, kas tiek savākta kāzās līgavai.
krampa Krampis (parasti durvīm, vārtiem, logam).
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās.
elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs.
sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā.
pēšņi Krampji bērnam.
idiospazma Krampji ķermeņa vienā daļā.
monospazma Krampji, kas skar tikai vienu ķermeņa daļu, vienu muskuļu grupu vai vienu muskuli.
korčs Krampji.
krampi Krampji.
tipuļi Krampji.
spazmolīze Krampju apturēšana.
spazmodermija Krampjveida motoriska ādas reakcija, piem., zosāda.
krampjveidīgs Krampjveida.
uretrospazma Krampjveidīga urīnizvadkanāla sfinkteru saraušanās.
krampjlauzis Kramplauzējs.
kramplauzējs Kramplauzis, zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
kramis Krams 1(1).
kramakmens Krams.
krems Krams.
skrams Krams.
kramšļāt Kramstīt.
skramstīt Kramstīt.
kramšļāties Kramstīties.
kremstīties Kramstīties.
kramstekls Kramsts.
skramšināt Kramšķināt 2.
skramšķināt Kramšķināt 2.
smiltājplatkāji Kranca retējs ("Potentilla crantzii").
krancojs Krancains.
krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
krandzināt Krancināt 1(1).
katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu.
koronions Kraniometrijā apakšžokļa vainagveida izauguma galotne.
optikonazions Kraniometrijā atstatums no redzes kanāla mugurējā stūra līdz nazionam.
interpterions Kraniometrijā atstatums starp pterioniem.
bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem.
inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne.
opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts.
mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103).
ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
prostions Kraniometrijā zemākais priekšējais punkts uz augšžokļa alveolārā izauguma, starp vidējiem priekšzobiem.
gonions Kraniometrisks punkts apakšžokļa leņķa virsotnē.
gonijs Kraniometrisks punkts apakšžokļa leņķa.
porions Kraniometrisks punkts ārējās auss atveres augšmalā.
stafilions Kraniometrisks punkts cieto aukslēju viduslīnijas mugurējā malā.
akantions Kraniometrisks punkts deguna priekšējās smailes galā.
stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos.
dakrions Kraniometrisks punkts frontomaksilārās, lakrimomaksilārās un frontolakrimālās šuves savienojuma vietā.
eirions Kraniometrisks punkts galvaskausa vislielākā šķērsdiametra galos.
zigions Kraniometrisks punkts katrā bregmatiskā diametra galā.
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi.
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
krotafions Kraniometrisks punkts spārnkaula līelā spārna augšējā stūrī.
antinions Kraniometrisks punkts starp uzacīm (galvaskausa pieres pols), diametrāli pretējs inionam.
pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns.
zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā.
ģenions Kraniometrisks punkts zoda izciļņa virsotnē.
genions Kraniometrisks punkts zoda izciļņa.
klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū.
staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi.
stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju.
rinions Kraniometrisks punkts, šuves lejasgals starp deguna kauliem.
sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts.
encefalotomija Kraniotomija dzemdību laikā.
kraniotoms Kraniotomijas instruments.
sfenotrēzija Kraniotomijas veids, kurā perforē augļa galvaskausa pamatu.
kraņāties Kranīties.
krankšķēt Krankšķināt.
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka.
kripicene Krapčene.
Kroppenhof Krape.
Kroppenhof Krapes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krapes pagastā.
Buki Krapišķu Buki - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem.
kraps Krapš.
uzkrapšināt Krapšinot uzkāpt.
krapstēt Krapšķēt.
krapstināt Krapšķināt.
krapstoņa Krapšķoņa.
kūlenis Krasa pārvērtība, pārmaiņa.
šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.).
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā); izcelties (3).
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
mest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
Krasilova Krasiļiva, pilsēta Ukrainā.
Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants.
Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski.
krasnoļenkieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoļenka" iedzīvotāji.
Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
Grišina Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Krasnoarmeiska Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā.
Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Krasnogorovka Krasnohorivka, pilsēta Ukrainā.
Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Krasnograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā.
Krasnohradska Krasnohrada, pilsēta Ukrainā.
Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā).
lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā).
kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība.
strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā.
bangotne Krasta bangas – viļņi, kas sitas pret krastu.
Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā.
ekipāža Krasta daļa (flotes ekipāža), no kuras papildina flotes komandas.
Krastene Krasta ielas masīvs.
eliņš Krasta ierīce ar slīpu pamatu (stāpeli) kuģu būvēšanai.
mudi Krastā izskaloti jūras augi; mudas.
mudas Krastā izskaloti jūras augi.
zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne.
pakrasts Krasta nogāze vai tās pamatne.
atkrante Krasta nogāze.
bulverķis Krasta nostiprinājums; izbūvēta krastmala.
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
CES Krasta stacija (angļu "Coast Earth Station").
piekrasta Krasta tuvumā.
malspus Krasta virzienā.
kompaktāti Krastbraucēju kuģu apdrošināšanas biedrība.
littorella Krastenes.
eupatorium Krastkaņepes.
krastmale Krastmala.
ephydridae Krastmušu dzimta.
hydrellia Krastmušu dzimtas ģints.
ptychnopteridae Krastodu dzimta.
krava Krasts, kraulis.
skrasts Krasts.
elaphrus Krastskrējēji.
čurksta Krastu bezdelīga; čurkste.
čurksts Krastu bezdelīga; čurkste.
alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās.
čura Krastu čurkste ("Riparia riparia").
čurkšķi Krastu čurkstes, alenes.
paralometrija Krastu raksturojums ar skaitliskiem datiem.
georyssidae Krastvaboļu dzimta.
georyssus Krastvaboļu dzimtas ģints.
crassula Krasulas.
kraši Kraši rati - grezni rati; kariete.
krašu Krašu rati - groza rati, mizotu klūgu rati.
kratītājs Krateklis.
kratījums Kratenis - dažādi ēdieni sajaukti kopā.
krateklis Kratenis (1).
kratine Kratenis.
kratinis Kratenis.
palmospazma Kratīgi, raustīgi krampji.
kratījums Kratījumi.
kratītājs Kratīklis.
šamonts Kratīšana.
šmonka Kratīšana.
šmons Kratīšana.
purināt Kratīt (2).
žladzināt Kratīt (kādu šķidrumu slēgtā traukā).
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur; kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
kulšināt Kratīt (trauku ar šķidrumu).
kručināt Kratīt augļus (no koka).
drikšināt Kratīt nost ogli no degoša skala.
kazāt Kratīt rijas sietu.
pļuncināt Kratīt trauku ar šķidrumu.
ucāt Kratīt, braucot pa nelīdzenu ceļu.
grumstīt Kratīt, grūst.
traucināt Kratīt, kustināt.
krecelēt Kratīt, purināt (piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu).
kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
dūcīt Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu).
dūkāt Kratīt, purināt.
karcerēt Kratīt, purināt.
tirpināt Kratīt, purināt.
trapīt Kratīt, purināt.
žļadzināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
zlankšināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
zlankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
žļankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
žlankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
žļankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
šļanderēt Kratīt, skalināt.
šļaņģerēt Kratīt, skalināt.
kuldurēt Kratīt, šūpot turp un atpakaļ.
ietirināt Kratīt, tricināt.
tripināt Kratīt, tricināt.
dricelēt Kratīt; grūstīt; šūpināt.
dricināt Kratīt.
drickāt Kratīt.
klandīt Kratīt.
krēst Kratīt.
lecināt Kratīt.
žvacīt Kratīt.
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu.
ļencēt Kratīties, kratīt; lencēt.
lencēt Kratīties, kratīt.
kuldurēties Kratīties, kustēties.
ļeperēt Kratīties, kustēties.
krecelēties Kratīties, purināties.
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam.
svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
dricelēties Kratīties; šūpoties.
kačāties Kratīties.
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
piekratīt Kratot (ko), piepildīt (ar to).
lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem.
iepurināt Kratot iekvēlināt, uzkurt.
piekratināt Kratot ievietot un piepildīt.
iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
izkratīt Kratot iztukšot.
izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
aizkratīt Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā.
nokratīties Kratot nejauši nokratīt.
nokrēst Kratot nomocīt.
atkratīt Kratot nopurināt.
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu.
uzkratīt Kratot pamodināt.
apkratīt Kratot pavirzīt zem kā.
piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt).
sažļuncināt Kratot sajaukt (šķidrumu).
saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles).
piekrēst Kratot savākt.
uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
krateniski Kratot, nevienmērīgi.
sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst.
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem).
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.).
atdricināties Kratoties atraisīties.
noklaburēties Kratoties atskrūvēties un nokrist (par skrūvi, uzgriezni).
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu).
apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā.
sakuldurēties Kratoties saputot.
žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā).
attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam.
kraudzināt Kraucināt (par putniem).
Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
kāple Krauja vai stāva nogāze, kas norobežo dažādā augstumā atrodošās virsas.
nozviļa Krauja vieta, nogāze, krauja.
stāvulis Krauja, stāva nogāze.
skraule Krauja, stāva vieta.
krauta Krauja, stāvs krasts.
piekrauje Kraujas mala.
nokrauja Kraujas sāni, kraujas nogāze.
kraujmala Kraujas, nogāzes mala.
krauļmala Kraujas, nogāzes mala.
nogāzeniski Krauji.
kraujmalis Kraujmala.
kraujammetrs Kraujmetrs; sters.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli).
dakraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to).
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā).
izkraut Kraujot iztukšot (ko).
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.).
aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā); kraujot aizsprostot.
piekrāmēt Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā.
atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā).
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
apkrāmēt Kraujot novietot zem kā.
aplādēt Kraujot novietot zem kā.
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml).
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārkrāmēt Kraujot pārvietot; pārkraut ko (kādā platībā).
pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
pievantēt Kraujot, sviežot u. tml. (ko kur iekšā), piepildīt (ar to).
stāve Kraujums, stāvums (strauja vieta).
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
kraupes Kraukas.
kraukaļāt Kraukāt.
kraukalēt Kraukāt.
krēpaļāt Kraukāties, spļaudīt gļotas.
krēpuļot Kraukāties, spļaudīt gļotas.
krēkāt Kraukāties.
actaea Krauklenes.
velnakrēsli Krauklenes.
krauklenēt Krauklēt.
krauklinēt Krauklēt.
kraulis Krauklis (1).
Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
kramšķins Krauklis.
krankšķins Krauklis.
krankšķis Krauklis.
Gravendahl Kraukļi.
krauklēns Kraukļu mazulis.
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā.
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka.
krauks Kraukš.
naukšis Kraukšis.
ņaukšis Kraukšis.
kraukstēt Kraukšķēt.
kreukšēt Kraukšķēt.
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
čarkstīgs Kraukšķīgs.
kraukstināt Kraukšķināt.
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst.
krinkšēt Kraukšķot plaisāt.
sabrinkšķināt Kraukšķot sakost.
sējasvārna Krauķis.
krouls Krauls - peldēšanas stils.
crawl Krauls.
kraulmala Krauļmala - kraujas, nogāzes mala.
krama Kraupa, kreve.
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens.
ķeve Kraupa.
kramavecis Kraupains vecis.
skabiozs Kraupains, kašķains.
kramains Kraupains, kreveļains.
drūzains Kraupains.
krebuļains Kraupains.
rupučains Kraupains.
ķauze Kraupis, ādas slimība.
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
krevains Kraupjains, kreveļains.
sakrepējis Kraupjains, raupjš.
Selaginella kraussiana Krausa selaginella.
mekse Kraušana, ņemšana (ar kādu rīku).
krāva Kraušana.
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī.
maktēt Kraut (daudz, vairāk nekā vajadzīgs, vēlams).
gruzīt Kraut (kravu); krāmēt.
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa.
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa.
ķērpāt Kraut (sienu, āboliņu) uz žāvējamiem kokiem.
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās; stirpot.
dakšot Kraut ar dakšām.
atkraut Kraut atpakaļ.
packāt Kraut daudz pancku mugurā.
tāpelēt Kraut grēdās.
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.).
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī).
štabelēt Kraut kārtās (parasti dēļus).
kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā.
gubāt Kraut kaudzēs sienu vai labību.
čupināt Kraut kaudzītēs.
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī).
skārst Kraut labību zārdā.
skārstīt Kraut labību zārdā.
atkraut Kraut nost.
zlanīt Kraut slāņos, slānīt.
zlānīt Kraut slāņos, slānīt.
sliktēt Kraut sliktā, sliktot.
pārkrāmēt Kraut vēlreiz (to pašu).
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
krostīt Kraut, celt; rakt.
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
zārdēt Kraut, likt zārdā.
zārdot Kraut, likt zārdā.
kladēt Kraut, likt.
prakāt Kraut, likt.
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
meksēt Kraut, ņemt (ar kādu rīku).
valēt Kraut, pildīt.
ranstīt Kraut, slānīt.
grēdot Kraut.
kladīt Kraut.
vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai.
krautene Krautuve.
tranzītkrava Krava, kas attiecīgajā valstī atrodas caurceļā uz citu valsti.
konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru).
tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu.
smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
kurzuls Krava, nasta, slogs.
beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas.
gruzi Krava.
piekravāt Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt; kravājot (ko), aizsprostot; aizkraut.
atkravāt Kravājot atbrīvot (vietu).
atkravāt Kravājot atgādāt šurp; kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.).
iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā).
izkravāt Kravājot iztukšot (ko).
izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus).
izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
nokravāt Kravājot novietot (kur).
atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā).
nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pakravāt Kravājot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
fūre Kravas automašīna ar furgonu.
fūrinieks Kravas automašīna ar furgonu.
fūris Kravas automašīna ar furgonu.
polutorka Kravas automašīna ar pusotras tonnas kravnesību.
grozis Kravas automašīna.
gruzoviks Kravas automašīna.
smags Kravas automašīna.
transportmašīna Kravas automašīna.
autokokvedis Kravas automobilis baļķu pārvadāšanai.
darbnīcautomobilis Kravas automobilis, kas aprīkots ar remontdarbu instrumentiem, ierīcēm un iekārtām.
gruzaviks Kravas automobilis.
kontreilers Kravas automobiļa puspiekabveida konteiners.
lihterpacēlājs Kravas celtnis, ar kuru izceļ lihterus no ūdens līdz kravas klāja līmenim un novieto uz sliežu ratiņiem.
trice Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem.
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā.
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
ķerra Kravas daudzums, kas ietilpst šādā transportlīdzeklī.
puskravā Kravas kraušanas laika vidū.
lihters Kravas kuģis bez dzenskrūves.
bāidaks Kravas kuģis.
praktnieks Kravas kuģis.
karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim.
stauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī; štauvēšana.
štauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī.
lēnvedums Kravas pārsūtīšanas veids, kad netiek prasīta piegādes steidzamība.
pneimotransports Kravas pārvietošana pa cauruļvadiem ar gaisa plūsmu.
krautne Kravas platforma (automobilim).
kargo Kravas preču saraksts.
destinātārs Kravas saņēmējs kuģniecībā.
konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai.
celtspēja Kravas svars, kādu var uzņemt kuģis, saglabājot navigācijas spēju.
kravsvars Kravas svars.
gruzotaksī Kravas taksometrs.
gruzotaksis Kravas taksometrs.
pārvadājamība Kravas tilpums vai svars, ko var pārvadāt ar transportlīdzekli.
transportnieks Kravas transportlīdzeklis (parasti transportlidmašīna, transportkuģis).
abandons Kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām uz apdrošinātu īpašumu par labu apdrošinātājam, kas par to viņam apņemas samaksāt pilnu apdrošinājuma summu.
līnijkuģošana Kravas vai pasažieru pārvadāšana pa noteiktu maršrutu starp divām vai vairākām ostām.
praktnieks Kravas vilciens.
uzkrava Kravas virsējā daļa.
pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā.
kravinieks Kravas, smagais automobilis.
saiņot Kravāt (piemēram, somu, portfeli).
atkravāt Kravāt nost.
aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
krāvāt Kravāt, pārcilāt.
aizkravāties Kravāties prom; nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
kāmerēties Kravāties, jaukt, vandīt, okšķerēt.
opēties Kravāties, meklēt, rosīties.
poperēties Kravāties, rakņāties.
rickāties Kravāties, rīkoties.
lādēties Kravāties; kraut (mantas) piemēram, iekārtojoties transportlīdzeklī.
ķelāties Kravāties.
krāvāties Kravāties.
konteinerpārvadājumi Kravu beztaras pārvadāšana konteineros.
sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku.
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā.
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu.
Krampines Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krampiņas" nosaukuma variants.
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m.
Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus.
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts.
Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa.
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra.
Viskāļu ezers Lobes ezers Krapes pagastā.
Lubīte Lobes kreisā krasta pieteka Ogres novada Krapes pagastā.
Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
Krompāni Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Krampāni" nosaukuma variants.
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m.
Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana").
garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora").
svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu.
Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats.
Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē.
hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums.
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros.
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
krastēnieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji.
tavgieši Nganasani - tautība, dzīvo Krievijas Kranojarskas novada ziemeļos.
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā.
krapieši Ogres novada Krapes pagasta apdzīvotās vietas "Krape" iedzīvotāji.
Krappenskaja Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krappenhof Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
krauzēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Krauzas" iedzīvotāji.
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja.
Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja.
Krapes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Krappenhof, krieviski — Krappenskaja.
transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā.
Solncedara Piejūras klimatoloģiskais kūrorts, Krievijas Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, bērnu sanatorija.
Nova Huta Pilijas pilsētas Krakovas rajons 12 km uz austrumiem no centra.
Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā.
Arla pilsēta Francijā (_Arles_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem.
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa.
Obaņa Pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.).
Kāņa Pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kannas Pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.).
Karpantrā Pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kavaijona Pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
Dragiņāna Pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
Frēžī Pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.).
Gapa Pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.).
Gardāna Pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.).
Grasa Pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.).
Jēra Pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.).
Istre Pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.).
Lekannē Pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.).
Lasiota Pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lagarda Pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
Laseina Pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
Manoska Pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mariņāna Pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
Martiga Pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
Mantona Pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.).
Miramā Pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.).
Oranža Pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senrafaela Pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
Salondeprovansa Pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.).
Tulona Pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vallorīsa Pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Vitrole Pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.).
Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
Klanjeca Pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kraljevica Pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
Krapina Pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
Oroslavje Pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
Pregrada Pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
Zaboka Pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Zlatara Pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
Mombasa Pilsēta Kenijā, nelielā koraļļu salā Indijas okeāna piekrastē (ar kontinentu savieno dambji un tilts), Krasta provinces administratīvais centrs, 862100 iedzīvotāju (2006. g.).
Anapa pilsēta Krievijā (_Anapa_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, 66700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1846. g.
Apšeronska pilsēta Krievijā (_Apšeronsk_), Krasnodaras novadā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947 g.
Armavira pilsēta Krievijā (_Armavir_), Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Krasnijkuta Pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
Zeļenogradska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca.
Guseva Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Novokubanska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kropotkina Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kurgaņinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Labas labajā krastā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.).
Abinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada dienvidrietumos, rajona centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Tihorecka Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļaustrumos, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
Timašovska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļrietumos, 52900 iedzīvotāju (2014. g.).
Hadiženska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Novorosijska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 256600 iedzīvotāju (2014. g.), osta Melnās jūras Cemesas līča krastā.
Guļkeviči Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 34500 iedzīvotāju (2014. g.).
Korenovska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tuapse Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 63200 iedzīvotāju (2014. g.).
Slavjanska pie Kubaņas pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 65100 iedzīvotāju (2014. g.).
Krimska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Agadumas krastos, 57100 iedzīvotāju (2014. g.).
Belorečenska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
Labinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
Gorjačijkļuča Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
Gelendžika Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
Soči Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, osta Melnās jūras krastā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.).
Temrjuka Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ustjlabinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
Primorskoahtarska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Jeiska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.).
Šaripova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
Nazarova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ilanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 92100 iedzīvotāju (2014. g.).
Divnogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
Užura Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bogotola Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Ačinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.).
Noriļska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, aiz Ziemeļu polārā loka, 176500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dudinka Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Igarka Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, upes un jūras osta Jeņisejas lejtecē, 673 km no grīvas, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ujara Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kodinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Borodina Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1982. g.
Jeņiseiska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sosnovoborska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 35500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļesosibirska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeļenogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 64300 iedzīvotāju (2014. g.).
Minusinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 68900 iedzīvotāju (2014. g.).
Žeļeznogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 84900 iedzīvotāju (2014. g.).
Zaozjornija Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Bargas krastos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Krabendeike Pilsēta Nīderlandē ("Krabbendijke"), Zēlandes provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sempolno Krajeņske pilsēta Polijā ("Sępolno Krajeńskie"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
Kragujevaca Pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kraļeva Pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.).
Cerknica Pilsēta Slovēnijā ("Cerknica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
Ilirska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Ilirska Bistrica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
Postojna Pilsēta Slovēnijā ("Postojna"), Notraņsko Kraškas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kraņa Pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Kranj"), Goreņskas reģionā, Savas krastos, 37200 iedzīvotāju (2011. g.).
Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā.
Klingentāle Pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs.
Kraihtāle Pilsēta Vācijā ("Kraichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Krakovamzē Pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kranihfelde Pilsēta Vācijā ("Kranichfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
Krautheima Pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā.
Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.).
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns.
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns.
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra.
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
Krapišku Buki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Krapišķu Buki" nosaukuma variants.
Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m.
Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m.
Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski.
Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas).
Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km.
vislieši Rietumslāvu cilšu savienība ar centru Krakovā; vēstures avotos pirmoreiz minēti 9. gs.
Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu.
Krojvalks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā; Kraujvalks.
Krampines Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Krampenes" nosaukuma variants.
kraukļavieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji.
kraukļevieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji.
Kraukļova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļeva" nosaukuma variants.
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi.
Komsomoļeca Sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas.
Ruskija Sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri.
Arktikas Institūta salas salu grupa Karas jūrā (_ostrova Arktičeskogo Instituta_), Krievijas Krasnojarskas novadā.
Nordenšelda arhipelāgs salu grupa Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, sastāv no 90 salām, ko iedala vairākās grupās.
Litkes salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Pahtusova salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Viļicka salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Civoļko salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra.
Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
Kranupīte Skujas ezera pieteka Limbažu pagastā, garums - 6 km; Kranupe.
Gijena spožākā zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa γ; arābu "kraukļa spārns"), tās spožums ir 2,6. zvaigžņlielums, un tā atrodas 165 ly attālumā.
Stabi Stolbi - rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā.
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe.
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz").
kravalieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" iedzīvotāji.
krasnopolieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Krasnopole" iedzīvotāji.
Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda.
selkupi Tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā.
dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
nganasani tautība, dzīvo Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas apvidū, valoda pieder pie samodiešu grupas, vistālāk Eirāzijas ziemeļos dzīvojošā tauta
enci Tautība, dzīvo pie Jeņisejas, Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, valoda pieder pie samodiešu grupas, tuvu radniecīgi ņenciem, senāk dēvēti par Jeņisejas samojediem.
Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis).
Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs).
Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem.
Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī.
Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla.
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka.
Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska.
Katanga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe.
Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe.
Urupa Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe.
Laba Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai.
Farsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Labas kreisā krasta pieteka.
Abina upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Afipsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Belaja Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Psekupsa Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Pšiša Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
Čamlika Upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labā krasta pieteka.
Agapa Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
Jangoda Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
Tareja Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
Ajava upe Krievijā, Krasnojarskas novada austrumos, Katangas labā krasta pieteka.
Kungusa Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka.
Agula Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka.
Kana Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos.
Anža Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
Ribnaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
Kuriša Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka.
Poima Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Jeņiseja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi.
Pjasina Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu.
Gusiha Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, iztek no Portņagina ezera, ietek Laptevu jūras Hatangas līcī.
Hantaika Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka.
Dudipta Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Pjasinas labā krasta pieteka, garums 687 km, iztek no Makara ezera.
Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Čerčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Čipinšeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Kojoka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Pakanačeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Početa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Podkamennaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Šigašeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Talaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
Kņazeva Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Osinovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Tenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Tulenčeta Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka.
Kimču Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Mutoraja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Tičani Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka.
Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka.
Maimeča Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km.
Kureika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē.
Turu Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas kreisā krasta pieteka.
Embemčime Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
Tembenči Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka.
Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
Ambardaha Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Maimečas kreisā krasta pieteka.
Mojerokona Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Mojero labā krasta pieteka.
Kočečuma Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato.
Iļimpeja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
Učami Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
Severnaja upe KrievIjā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Tutončana Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
Pura Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
Čistjakova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Durakova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Kuzminka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Ņikoļskaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Poģelannaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Šišina Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Usolka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka.
Bojarskaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Lugovaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Mašukovka Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Rižkova Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Rodina Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka.
Oļeņoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā.
Abana upe Krievijas Krasnojarskas novadā (_Aban_), Usolkas labā krasta pieteka.
Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
Tima Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Ajana upe Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļu daļā (_Ajan_), Hetas kreisā krasta pieteka.
Turuhana Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem.
Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
Vivi Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera.
Amila Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas.
Kazira Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos.
Tuba Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē.
Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
Varta upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna.
Krasna Upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka.
Kražna Upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna.
Hatanga Upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī.
Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
Krapes dzirnavezers uzpludināts uz Lobes upes Ogres novada Krapes pagastā, platība — <1 ha.
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe.
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts.
Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača.
Putoranas plato Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa Krievijā (Krasnojarskas novada ziemeļrietumos), lielākais augstums - 1701 m, >20 šļūdoņu, kopējā apledojuma platība - 2,5 kvadrātkilometri.
Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m.
Viļkicka Viļkicka salas - salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos.
Povorotnija rags zemesrags Taimiras pussalas rietumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Karas jūras Haritona Lapteva krastā.
Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru.
Jeņisejas skrausts zemu kalnu masīvu sistēma Krievijas Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidrietumos, Jeņisejas labajā krastā, garums — \~750 km, platums — līdz 2509 km, augstums — līdz 1104 m.
Jeņisejas-Hatangas Ziemeļsibīrijas zemienes rietumu daļa starp Jeņiseju rietumos un Hatangas ieteku austrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, paugurains reljefs ar lēzenām grēdām (augstums - 200-300 m), pazeminājumos - purvi.
Alhiba zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa α), zvaigžņlielums 4,0.
Algorabs zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (δ), tās spožums sasniedz 3,0. zvaigžņlielumu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Kra.