Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam H.

Atrasts vārdos (545):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

H "Hotel"
h. e.

Atrasts skaidrojumos (7808):

o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra
trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
izopropils (CH3)2CH, vienvērtīgs radikālis
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum")
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis")
hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes")
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae"
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve
heliptera Akroklīnija ("Helipterum")
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii")
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus")
spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus")
aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā
kapronskābe alifātiska karbonskābe C~5~H~11~COOH
taukrinda Alifatiskā rinda, metāna (CH3) rindas atvasinājumi
heksāns alifātiskais ogļūdeņradis C~6~H~14~, ir vairāki izomēri
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH
aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā
acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam
piesātinātie ogļūdeņraži alkāni C~n~H~2n+2~
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā
hektorizēšanās alkoholiskā dzēriena _Hekotrs_ dzeršanas process
hekča alkoholiskais dzēriens _Hektors_
heķis alkoholiskais dzēriens _Hektors_
Alī Sadra alas alu komplekss Irānā (_Ali Sadr Caves_), Hamadānas ostāna ziemeļos
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
hemante Amariļļu dzimtas ģints ("Haemanthus")
longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg
Amērsforta Amersforta - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH
ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms
perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Endaija Andē, pilsēta Francijā, tās nosaukums basku valodā (_Hendaia_)
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola"
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
Hjūstona apdzīvota vieta ("Houston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūstona apdzīvota vieta ("Houston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantsvila apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hūrona apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā
Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Nabala apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Užava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs
Adraskana apdzīvota vieta Afganistānā (_Adraskan_), Herātas vilajetā
Bāgrāna apdzīvota vieta Afganistānā (_Bāghrān_), Helmandas vilajeta ziemeļos
Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā
Abrapampa apdzīvota vieta Argentīnā, Huhujas štata ziemeļu daļā
Heistingsa apdzīvota vieta ASV (_Hastings_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sumai apdzīvota vieta ASV (_Sumai_; _Apra Harbor_), Guamas salā Klusajā okeānā
Espenhila apdzīvota vieta ASV ("Aspen Hill"), Merilendas štatā, 48700 iedzīvotāju (2010. g.)
Heisa apdzīvota vieta ASV ("Hays"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hāfveja apdzīvota vieta ASV ("Halfway"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.)
Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hemptona apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hemptona apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisona apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisona apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hārtforda apdzīvota vieta ASV ("Hartford"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hārvi apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Hendersona apdzīvota vieta ASV ("Henderson"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilo apdzīvota vieta ASV ("Hilo"), Havaju štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Holispringsa apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hauarda apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hauarda apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hadsona apdzīvota vieta ASV ("Hudson"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūgo apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūgo apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2010. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kahului apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kāneohe apdzīvota vieta ASV ("Kaneohe"), Havaju štatā, Honolulu salā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapaa apdzīvota vieta ASV ("Kapaa"), Havaju štatā, Kauai salā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kīhei apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lahaina apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmhārbora apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pērlsitija apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Painhilsa apdzīvota vieta ASV ("Pine Hills"), Floridas štatā, 60000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sauthila apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Springhila apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vailuku apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaipahu apdzīvota vieta ASV ("Waipahu"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Belvila apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā, rietumos no Hjūstonas
Halskrīka apdzīvota vieta Austrālijā (_Halls Creek_), Rietumaustrālijas štata ziemeļu daļā
Hallštate apdzīvota vieta Austrijā (_Hallstatt_), Augšaustrijas federālās zemes dienvidos; sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā
Atbulaga apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Hadžigabulas rajona dienvidaustrumos
Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
Bārīsa apdzīvota vieta Ēģiptē, Hārgas oāzē
Begdāda apdzīvota vieta Ēģiptē, Hārgas oāzē
Luuka apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas austrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā
Ama apdzīvota vieta Francijā (_Ham_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas prefektūras austrumos
Asparēna apdzīvota vieta Francijā (fr.: _Hasparren_, basku: _Hazparne_), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju reģiona rietumu daļā
Atuona apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Atuona_), Marķīza salu Hivaoa salā
Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
Akēna apdzīvota vieta Haiti (_Aquin_), Dienvidu departamentā
Alavere apdzīvota vieta Igaunijā (_Alavere_), Harju apriņķī
Ardu apdzīvota vieta Igaunijā (_Ardu_), Harju apriņķa dienvidu daļā
Haiba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā
Rīzipere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā
Turba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā
Habaja apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidu daļā
Padize apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā
Rummu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā
Vazalemma apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā
Kīju apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Kolga apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Kūsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vihaso apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Harju-Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumos
Kloga apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā
Keila-Joa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, pie Keilas upes
Tabasalu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļu daļā
Arukila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Jiri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kīli apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kīza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kostvere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Koze-Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lāgri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lehtmetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lo apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Oru apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Ravila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Rāziku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Saku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos
Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē
Pīnsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas ziemeļrietumos
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā
Sūremeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu daļā
Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē
Emmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas dienvidos
Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā
Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē
Keina apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā salas dienvidaustrumos
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās
Angohrāna apdzīvota vieta Irānā (_Angohrān_), Hormozgānas ostāna dienvidu daļā
Bostāna apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā
Rafī apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā
Bājka apdzīvota vieta Irānā, Rezāvi Horasāna ostānā
Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā
Kvammstaungi apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumos, Hrūdfjorda austrumu atzara austrumu krastā
Akabira apdzīvota vieta Japānā, Hokaido prefektūrā, Hokaido salas rietumu daļā
Ašoro apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salā un prefektūrā
Akana apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salas austrumu daļā
Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā
Arviata apdzīvota vieta Kanādā (_Arviat_), Nunavutas Teritorijas dienvidu daļā, Hudzona līča rietumu krastā
Argaka apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas rietumu daļā, netālu no Hrisohojas līča dienvidaustrumu piekrastes
Aga apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967. gada
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā
Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā
Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā
Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
Askiza apdzīvota vieta Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā
Aima apdzīvota vieta Krievijā, Habarovskas novadā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas kreisā krasta pietekas Abakanas labajā krastā
Beļtirska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas pietekas Abakanas kreisajā krastā
Baliksa apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikas rietumu daļā
Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
Belojarska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugra ziemeļos.
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidu daļā, Obas labajā krastā, rietumos no Surgutas
Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē
Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā
Bajanhota apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona austrumos, Hingāna aimakā
Bajannūra apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidaustrumos
Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidu daļā
Bajarthušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Tunliao aimakā, Lielā Hingāna dienvidaustrumu nogāzē
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē
Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā
Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas
Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā
Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku
Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
Holiheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Holiailendas salas ziemeļaustrumu daļā
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Alagerdene apdzīvota vieta Mongolijā (_Alag-Erdene_), Huvsgula aimaka vidienē
Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā
Arbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Arbulag_), Huvsgula aimakā
Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanulgī aimakaaustrumos pie Hovdas upes
Bajanhutaga apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimakā
Batnorova apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimakā
Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka austrumu daļā
Bajanadarga apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka ziemeļu daļā
Batširēta apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka ziemeļu daļā
Bajandzurha apdzīvota vieta Mongolijā, Husgvila aimaka rietumu daļā
Asaba apdzīvota vieta Namībijā (_Asab_), Hardapas reģiona dienvidos
Alvdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Alvdal_), Hēdmarkes filkes ziemeļu daļā
Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askøy_), Hordalannes filkē
Bergsete apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Drēvšē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Flīsa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Hjirkenēre apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Innbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Kopanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Lētene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Mūelva apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Rēna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Skārnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Stange apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Utnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Volere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Skoteruda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes dienvidos
Folldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes ziemeļu daļā
Eidfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Fitjara apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Grānvina apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Innrearna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Knārvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Linnosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Lufthusa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Mangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Nūrheimsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Streume apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Ulvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Ūseiru apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Vosevangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Stūrehē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē, Hutarejas salā
Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā
Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos
Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā
Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā
Stokmarknesa apdzīvota vieta Norvēģijā, Vesterolu salu Haselejas salā
Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā
Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē
Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā
Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Himanka apdzīvota vieta Somijā (_Himanka_), Viduspohjanmā reģionā
Hirinsalmi apdzīvota vieta Somijā (_Hyrynsalmi_), Kainū reģionā
Honkajoki apdzīvota vieta Somijā (_Honkajoki_), Satakuntas reģionā
Lautakile apdzīvota vieta Somijā (_Huittinen_), Satakuntas reģionā
Kireskoski apdzīvota vieta Somijā (_Kyröskoski_, _Hämeenkyrö_), Pirkanmā reģionā
Hāga apdzīvota vieta Šveicē (_Haag_), Sanktgallenes kantona austrumos
Aktepe apdzīvota vieta Turcijā (_Aktepe_), Hatajas ilā
Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Harkovas apgabalā
Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
Vanne-Eikele apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai
Bordesholma apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē
Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos
Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē
Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē
Hēganēsa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höganäs_), Skones lēnē
Hēra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höör_), Skones lēnē
Hērbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hörby_), Skones lēnē
Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē
Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
Onsala apdzīvota vieta Zviedrijā (_Onsala_), Hallandes lēnē
Oskaštrēma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Oskarström_), Hallandes lēnē
Tvokere apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tvååker_), Hallandes lēnē
Vedije apdzīvota vieta Zviedrijā (_Veddige_), Hallandes lēnē
Husuma apdzīvota vieta Zviedrijā ("Husum"), Vesternorlandes lēnē, 1650 iedzīvotāju (2011. g.)
Hiltebruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē
Torupa apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.)
Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
apinis apiņi ("Humulus")
Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā
kēpelējošais apinis apiņu suga ("Humulus scandens")
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m
Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m
Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m
Kaala Aprimis vulkāns Oahu salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1228 m
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Naņtou apriņķis Taivānas centrālajā daļā, robežojas ar Taidžunas, Hualiaņas, Dzjaji, Juņliņas un Džanhua apriņķi
Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā
UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess")
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
arilgrupa Arēnu atlikums, kurā ir par vienu H atomu mazāk nekā arēna molekulā
Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m
Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. _Hebrides_), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH
benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks
naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
terfenils aromātisks ogļūdeņradis C~6~H~5~-C~6~H~4~-C~6~H~5~, balta, kristāliska viela
arsēnūdeņradis Arsēna un ūdeņraža savienojums; arsīns; AsH3
klostera puķe ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
zāļu izops ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
izapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
īzapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
izopes Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
izops Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_)
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs
astrups arteriālā pH noteikšanas metode; Astrupas metode
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju
asines Asinszāles ("Hypericum")
krustenes Asinszāles ("Hypericum")
gutiferae Asinszāļu dzimtas "Hyperiaceae" nosaukuma sinonīms
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
kausu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum calycinum")
Foresta asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum forrestii")
Hūkera asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum hookerianum")
plankumainā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum")
kuplā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum prolificum")
Urālu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum uralum")
divšķautņu asinszāle asinzāļu suga ("Hypericum perforatum")
daudzlapu asinszāle asinzāļu suga ("Hypericum polyphyllum")
hoija Asklēpiju dzimtas ģints ("Hoya")
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
holveja asku sēņu nodalījuma ģints ("Holwaya")
histērija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales")
mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
koksnene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Hypoxylon")
hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1)
topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
smirdošais astpūpēdis astpūpēžu suga ("Hysterangium clathroides")
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.)
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā
Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas
paltuss Atlantijas paltuss ("Hippoglossus hippoglossus")
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
alilgrupa Atomu grupa ar summāro formulu C~3~H~5~- un struktūru CH~2~=CH-CH~2~-
metilgrupa atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi -CH~3~
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line")
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
Hesītis ātro uzkodu ēstuve _Hesburger_
Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns)
Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
Havaju vulkānu nacionālais parks atrodas Havaju štatā, ASV, izveidots 1916. g., platība - 1309 km^2^
Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā
Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m
Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā
Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m
Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m
Džonstona atols atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidrietumiem no Havaju salām, platība — 2,6 kvadrātkilometri
Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
Džandzadzje (Zhangjiajie) nacionālais mežu parks atrodas Ķīnas Hunaņas provincē, izveidots 1982. g., platība - 48 km^2^
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
Iekšējās Hebridu salas atrodas pie Skotijas krastiem Hebridu jūras un Ziemeļu šauruma rietumu daļā
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES
Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
Halandes grēda atrodas Zviedrijā, starp Skoni un Halandi, \~40 km gara, 5-10 km plata, augstākā vieta 226 m vjl.
Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā
piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs
kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām
noēze Augstākā tipa zināšanas (Platona mācībā); Huserla fenomenoloģijā - psihes (apziņas) akts, kas aplūkots pretstatā tā objektam (noēmai)
Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
Dzalučuds Augstākā virsotne Henteja grēdā, Mongolijā, augstums - 2800 m
Lielais Munameģis augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs (_Suure Munamäe_) , Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars
Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
Fansipans Augstākā virsotne Vjetnamā, Hoanljensona grēdā, augstums - 3148 m, gk. gneisi
Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m
Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology"
lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete
Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)")
haimatoksilīns augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum"
heterometabola Augutu kārtas "Heterometabola" nosaukuma sinonīms
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume
Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru
Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē
Jāča Baiša - pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē
halobaktērija baktēriju dzimta ("Halobacteriaceae"), dzīvo sāļūdenī, solončaku augsnēs, attīstās sālījumos, sālītās zivīs, sālītā gaļā
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu
Hosta albo-marginata baltmalu hostas "Hosta sieboldii" nosaukuma sinonīms
diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī
hidrargilīts balts minerāls, alumīnija hidroksīds Al(OH)~3~, viens no galvenajiem boksītu komponentiem
diprazīns Balts pulveris C17H20N2SHCl, šķīst ūdenī
pārtikas ciete balts, ūdenī nešķīstošs pulveris (C~6~H~10~O~5~), ko iegūst no kukurūzas, kviešiem un kartupeļiem; sildot un maisot to ūdenī, iegūst viskozu un lipīgu klīsteri, ko poligrāfijā izmanto kā līmi
helikonija Banānu dzimtas ģints ("Heliconia")
hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme")
kakao bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma laterinum")
brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum")
sakņkāta bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma radicosum")
sinepju bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma sinapizans")
nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum")
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum")
adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa; runā flāmu valodā, ticīgie - katoļi
fenilgrupa Benzola atlikums - C6H5
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns
diegastes bezdalīga bezdelīgu suga ("Hirundo smithii"), Latvijā nav konstatēta
magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H)
acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski
etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē
hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai
Izmaēls Bībelē - Ābrama un Hāgaras dēls, izmaēliešu ciltstēvs
Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi
Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu
Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea")
pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis")
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
baltroku gibons biežāk sastopamā gibonu suga ("Hylobates lar")
Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā
Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot
Boulenodžals Bolons - ezers Krievijas Habarovskas novadā
Nuriodžals Bolons, ezers Krievijas Habarovskas novadā
Lielhehcira rezervāts Boļšehehcira rezervāts Krievijā, Habarovskas novadā
bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā
BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods
BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods
BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš
Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.)
BCH kodi Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodi (angļu "Bose-Choudhuri-Hocquenghem codes")
brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms
Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi
Brēmenes federālā zeme Brēmenes Hanzas brīvpilsēta
purslas briedenes ("Sarcodon imbricatus", senāk "Hydnum imbricatum")
gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas
sirmā briežzvēre briežzvēru suga ("Hirschfeldia incana")
laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls
diktiotes Brūnaļģu nodalījuma rinda, aug siltās jūrās; Havaju salās audzē pārtikai
flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls
oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum")
zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum")
kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens")
rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum")
Peka brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum peckii")
grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum")
smaržīgā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum suaveolens")
placodermi Bruņuzivis ar 4 dzimšu grupām (kārtām): "Anaspida", "Heterostraci", "Osteostraci" un "Antiarchi"
Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas
Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē"
buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību
Buhara Buharas Emirāts - Buharas Hanistes nosaukums pēc 1747. g.
Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda
Buhāras Emirāts Buharas Hanistes nosaukums 1747.-1920. g.
brūnausu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes amaurotis")
Maskarēnu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes borbonicus")
burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst
vidējā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis intermedia")
mīkstā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis mollis")
Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt
Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.)
nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds
sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā
mekonīns C~10~H~10~O~4~, indiferenta viela opijā
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai
sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos
hordenīns C~10~H~15~NO; alkaloīds dīgstošos miežos
adamantāns C~10~H~16~, telpisks policiklisks ogļūdeņradis, ārstniecības preparātu izejviela
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem
pulegons C~10~H~16~O, ketons, kas sastopams līdz 80% dažādu lūpziežu ēteriskās eļļās
kamparskābe C~10~H~16~O~4~, iegūst oksidējot kamparu ar slāpekļskābi; balti kristāli, kūst 187 grādu temperatūrā
linalilacetāts C~10~H~17~O~2~C~2~H~3~, pagatavojams acetilējot linaloolu ar etiķskābes anhidridu
fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus"
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids
dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
naftilēndiamīni C~10~H~6~(NH~2~)~2~, iegūstami, reducējot attiecīgus dinitronaftalīnus
naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments
naftilgrupa C~10~H~7~, naftalīna atlikums
ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts
naftols C~10~H~7~OH, balta kristāliska viela, iegūta no akmeņoglēm; pastāv divas izomēras formas - alfa naftols un beta naftols
vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei
sulfametoksipiridazīns C~11~H~12~N~4~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto urīnceļu u. c. infekciju ārstēšanā
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts
stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā
propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā
trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai
oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā
salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā
sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā
prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde
ksantons C~13~H~8~O~2~, ksantēna ketonatvasinājums; dažas krāsvielas un ziedu dzeltenais pigments ir tā atvasinājumi
pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā
miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās
metapirilēns C~14~H~19~N~3~S, prethistamīna līdzeklis ar mērenu sedatīvu darbību
oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā
seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās
metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī
tripelenamīns C~16~H~21~N~3~, histamīna antagonists
zolmitriptāns C~16~H~21~N~3~O~2~, pretmigrēnas līdzeklis; lieto akūtas migrēnas ārstēšanā
norhiosciamīns C~16~H~21~NO~3~, alkaloīds nakteņu dzimtas augos
omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai
usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata"
estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi
oksikodons C~18~H~21~NO~4~, morfīna atvasinājums, pretsāpju līdzeklis
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam
sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents
sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis
trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem
tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā
pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii"
testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes
izoandrosterons C~19~H~30~O~2~, androgēns steroīds, izolēts no urīna virsnieru dziedzeru garozas audzēju gadījumos
oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam
uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī
ksantogēnskābe C~2~H~5~OCSSH, ditioogļskābes monoetilesteris
etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols
fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai
prohlorperazīns C~20~H~24~ClN~3~, fenotiazina atvasinājums, pretvemšanas līdzeklis
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds
pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus"
triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā
nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās
metaciklīns C~22~H~22~N~2~O~8~, pussintētisks plaša darbības spektra tetraciklīnu grupas antibiotiskais līdzeklis, oksitetraciklīna atvasinājums
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds
narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas
ramiprils C~23~H~32~N~2~O~5~, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors; lieto hipertensijas ārstēšanā
sarmentogenīns C~23~H~34~O~5~, sarmentocimarīna aglikons
valsartāns C~24~H~29~N~5~O~3~, angiotensīna II blokators; lieto hipertensijas ārstēšanā
rimeksolons C~24~H~34~O~3~, kortikosteroīds; lieto oftalmoloģijā pēcoperācijas iekaisuma ārstēšanai, kā arī uveīta gadījumā
neriīns C~24~H~40~N~2~, glikozīds "Nerium oleander" mizā un lapās
cerotīnskābe C~26~H~52~O~2~, bišu vaska svarīgākā sastāvdaļa; taukskābe
rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds
protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu
metilamilketons C~3~H~11~COCH~3~, taukskābju sadalīšanās produkts, kas veidojas tauku bojāšanās procesā un piešķir tiem raksturīgu smaku
pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi
ursolskābe C~30~H~48~O~3~, triterpēnskābe augļu kutikulā un dažu augu lapās; emulsijas līdzeklis farmācijā
probukols C~31~H~48~O~2~S~2~, antiholesterēmisks līdzeklis; lieto primāras hiperholesterinēmijas gadījumā kopā ar seruma holesterīna līmeni pazeminošu diētu
mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā
mezobilirubīns C~33~H~40~N~4~O~6~, dzeltena kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; veidojas tievajā zarnā
mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu
mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās
protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra
mezohemīns C~34~H~36~O~4~N~4~FeCl, hemīna reducētā forma
rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos
oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
pseidakonitīns C~36~H~51~NO~12~, "Aconitum ferox" alkaloīds, kuram ir stiprāka iedarbība par akonitīnu
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā
truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā
pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā
metilhidantoīns C~4~H~6~, kristālisks savienojums, kas atrodams svaigā gaļā; kreatīna noārdīšanās produkts
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība
rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi
rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli
frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi
ksiluloze C~5~H~10~O~5~, ketopentoze, ko atrod urīnā pentozūrijas gadījumā
liksoze C~5~H~10~O~5~, sintētiska pentoze, arabinozes, ribozes un ksilozes izomērs
protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem
pirazīnamīds C~5~H~5~N~3~O, antibakteriāls līdzeklis, nikotīnskābes atvasinājums; lieto tuberkulozes ārstēšanā
midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas
pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei
benzīls C~6~H~5~∙CH~2~-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis
ksenilgrupa C~6~H~5~C~6~H~4~, vienvērtīga grupa
fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes
acetofenons C~6~H~5~COCH~3~, organisks savienojums, ko iegūst katalītiski acilējot benzolu
metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē
nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi
trimetīns C~6~H~9~NO~3~, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai
metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu
sarmentoze C~7~H~14~O~4~, monosaharids, ko iegūst, hidrolizējot sarmentocimarīnu; cimarozes izomērs
trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas
paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām
sulfacetamīds C~8~H~10~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā
piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā
streptidīns C~8~H~18~N~6~O~4~, streptomicīna hidrolīzes produkts
tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam
riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas
nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā
trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā
ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās
piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā
piridoksīnskābe C~8~H~9~NO~4~, savienojums, kas izdalās urīnā, ja lieto piridoksīnu
melilots C~9~H~10~O, p-metīl-acetofenons; lieto ziepju un tabakas smaršināšanai, kā arī parfimērijā
vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā
melilotīns C~9~H~8~O~2~, glikozīds, kas atrodams amoliņa ziedos
timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām
skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā
mezatons C~9~Hl~4~ClNO~2~, sintētisks preparāts, darbības ziņā tuvs adrenalīnam
izosafrols C10H10O2, atrodams ilang-ilangeļļā, mākslīgi iegūst no safrola
opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē
stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā
zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā
timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes
mefenezīns C10H14O3, centrālas darbības skeleta muskuļu relaksants
metamfetamīns C10H15N, simpatomimētisks amīns, radniecīgs amfetamīnam un efedrīnam, darbojas līdzīgi amfetamīnam
sabineus C10H16, terpens, kas ietilpst vairākās ēteriskās eļļās
felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi
mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds
miristīns C10H17NS2O9, miristīnskābes triglicerīds, spermaceta, muskateļļas u. c. tauku sastāvdaļa
terpīns C10H18(OH)2, divvērtīgs terpēna spirts
mentons C10H18O, kristāliska viela ar piparmētru smaršu, atrodams ēteriskās eļļās, viegli iegūstams oksidējot mentolu
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm
nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas
mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela
naftalskābe C10H6(COOH)2, peri-naftalīndikarbonskābe, pagatavojama oksidējot acenaftēnu
pseidoefedrīns C10Hl5NO, efedrīna stereoizomērs ar mazāku presorisko darbību un vājāku centrālo nervu sistēmu stimulējošo aktivitāti
sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā
miristicīns C11H12O3, kristāliska toksiska muskateļļas sastāvdaļa
politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā
hidrastinīns C11H13O3N, hidrastīna oksidācijas produkts
soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu
primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai
triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā
kotarnīns C12H13O3N, narkotīna oksidācijas produkts
mefenitoīns C12H14N2O2, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas gadījumā
sulfisomidīns C12H14N4O2S, sulfametazīna struktūrizomērs, antibakteriāls līdzeklis; lieto sistēmisku un urīnceļu infekciju ārstēšanā
tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence
hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā
oksitiamīns C12H16ClN3O2S, tiamīns, kurā NH2 grupas vietā ir OH grupa; spēcīgs tiamīna antagonists
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
ranimicīns C12H18O6, antibakteriāls līdzeklis, iegūts no "Streptomyces lincolnensis"
kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds
rutinoze C12H22O10, disaharīds rutīnā
turanoze C12H22O11, disaharīds, hidrolīzes produkti ir glikoze un fruktoze
melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma
damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā
reducīns C12H24N6O9, leikomaīns, kas radies no urohroma, urīna pigments
ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē
fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī
tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai
ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā
pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs
takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai
sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der."
mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli
metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa
ksantilgrupa C13H9O, vienvērtīga grupa
fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds
piritiamīns C14H20Br2N4O, sintētisks savienojums, kas izraisa tiamīna deficīta simptomus
metīljonons C14H22O, viens no svarīgākajiem vijolīšu ketoniem, plaši lieto smaržu rūpniecībā
metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā
fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas
rumicīns C15H10O4, hrizofānskābes izomērs skābeņu sēklās
rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā
trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu
jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos
sulpirīds C15H23N3O4S, antidepresants un antipsihotisks līdzeklis; lieto shizofrēnijas u. c. psihožu ārstēšanā
santalols C15H23OH, izšķir alfa un beta santalolu, terpēnspirts, santaleļļas galvenā sastāvdaļa, lieto parfimērijā un par deterģentiem
miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris
ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos
temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai
lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds
narcisīns C16H17NO4, narcises sīpola alkaloids
porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus"
noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu
likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa
triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai
ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni
piperīns C17H19O3N, melno piparu alkaloīds
mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam
ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā
metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos
tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī
metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam
uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts
fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela
oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā
tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam
laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam
pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
hidrocinhonidīns C19H24ON2, cinhonas alkaloīds
pentazocine C19H27NO, sintētisks pretsāpju līdzeklis; lieto hidrogēnhlorīda un laktāta sāļu veidā
varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam
porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem
protokurīns C20H23NO3, viens no kurāres alkaloīdiem
laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai
prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens"
lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD
laudanidīns C20H25NO4, opija alkaloīds
laudanīns C20H25NO4, opija alkaloīds
lahezīns C20H26ClNO3, muskarīna receptoru agonists
hidrohinīns C20H26N2O2, cinhonas alkaloīds
okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā
oksilorfāns C20H27NO2, narkotisko vielu antagonists
primaverins C20H28O13, glikozīds dažās prīmulu sugās
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
sovkaīns C20H29N3O2HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu
mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos
perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību
tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem
laudanozīns C21H27NO4, kristālisks opija alkaloīds
kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas
oksimetolons C21H32O3, anabolisks un androgens steroidals līdzeklis
pregnēns C21H34, nepiesātināts ogļūdeņradis; tā atvasinājumi ir progesterons un kortikosteroīdi
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam
skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius")
oksinarkotīns C22H23O8N, narkotīnam radniecīgs opija alkaloīds
oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām
tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis
lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski
lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma
sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains
lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids
minociklīns C23H27N3O7, pussintētisks tetraciklīnu grupas plaša spektra antibiotiskais līdzeklis
tiotiksēns C23H29N3O2S, tioksantīna atvasinājums; lieto psihisku traucējumu ārstēšanai
strofantidīns C23H32O6, kardioaktīvs strofantu un tam radniecīgu augu glikozīdu steroidālais aglikons
periplogenīns C23H34O5, periplocīna un periplocimarīna steroids aglikons
viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros
nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi
paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām
marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs
viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā
lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām
valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem
vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem
hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā
ramnokatartīns C27H30O14, glikozīds "Rhamnus cathartica L." augļos
timolzilā C27H30O5S, pH indikators: pH <1,2 sarkans, pH=2,8- 8,0 dzeltens, pH >9,6 zils
sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi
rolitetraciklīns C27H33N3O8, pussintētiska plaša spektra tetraciklīnu grupas antibiotiska viela
filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi
zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds
timolftaleīns C28H30O4, pH indikators; pH <9,3 bezkrāsains, pH >10,5 zils
rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums
ihtuiolsulfoskābe C28H38O6S3, iegūst no bitumena, to apstrādājot ar sērskābi
tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai
sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds
stigmasterīns C29H48O, fitosterīns, kas atrodams kopā ar citiem sterīniem augu, piem., sojas eļļā
sitosterīns C29H49OH, sterīns kviešu asnos
rotlerīns C30H28O8, kamalas darbīgā viela
proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns
periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām
tarakserols C30H50O, tonizējoša viela alkšņu mizā
piroporfirīns C31H34N4O2, porfirīns, iegūts no hlorofila
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem
melisalkohols C31H63OH, atrodams bišu vaskos un karnaubvaskos, gk. palmitīnskābes estera veidā, ko pārziepojot viegli iegūstams
rodoporfirīns C32H34O4N, porfirins, kas līdzīgs hlorofilam
lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
robinīns C33H40O19, baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") ziedu glikozīds
meniantīns C33H50O14, rūgts glikozīds puplakšu lapās
oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns
veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres
periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu
urokanīnskābe C3H3N2CHCHCOOH, histidīna dezaminācijas produkts, kas atrasts suņu urinā
palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu
uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju
taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos
psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums
takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas
pirolīns C4H7N, pirola reducēšanas produkts
treoze C4H8O4 monosaharīds, eritrozes izomērs
tetroze C4H8O4, monosaharīds ar četriem oglekļa atomiem molekulā
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis"
ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu
pentaeritritols C5H12O4, kristāliska viela; izmanto atvasinājumu iegūšanai
orotskābe C5H4N2O4, uracila un cito-zīna biosintēzes izejviela dzīvnieku audos
pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai
metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi
hidnokarpskābe C5H7(CH2)10-COOH, glicerīda veidā atrodama čolmugras eļļā
purons C5H8N4O2, viela, iegūta, elektrolizējot urīnskābi
melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām
ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā
sorboze C6H12O6, ketoheksoze, kas rodas no sorbīta, rūgstot pīlādžogu sulai
neozīns C6H17NO2, bāziska viela muskuļaudos
mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis
ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē
ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu
protokatechualdehids C6H3(OH)2CHO, 3,4-dioksibenzaldehids, grūti sintezējams, parasti iegūst no dabā sastopamajiem atvasinājumiem
fenilēngrupa C6H4, divvērtīgs benzola atlikums
ortokrezols C6H4(-CH3)OH, viens no trim krezola izomēriem; lieto par dezinfekcijas līdzekli
ksililēndiamīns C6H4(CH2NH2)2, viela, ko izmanto krāsvielu iegūšanai
parahlorfenols C6H4(Cl)OH, fenola aizvietotājs, aktīvs pret gramnegatīvajiem mikroorganismiem
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā
ortoftalskābe C6H4(COOH)2, benzildikarbonskābe, ko lieto organiskajā sintēzē
mertiolāts C6H4(COONa)SHgC2H5, bakteriostatisks un fungistatisks līdzeklis; bioloģisko preparātu konservants
jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
nitrofenols C6H4(NO2)OH, pH indikators: pH <5 bezkrāsains, pH >7 (dzeltens)
salicilaldehīds C6H4(OH)CHO, eļļa ar patīkamu smaržu, atrodama spirejās, izgatavo arī sintētiski
metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi
fenolsulfonskābe C6H4(OH)SO3H, sastāv no trim izomēriem (orto-, meta- un parafenolsulfonskābes) pēdējo lietoja sāļu veidā par zarnu antiseptisku līdzekli
bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā
ortodihlorobenzols C6H4Cl2, insekticīds līdzeklis
pteridīns C6H4N4, slāpekļbāze, pterīna sastāvdaļa
parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai
pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā
fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze
fenildihlorarsīns C6H5AsCl2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze
pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai
fenacemīds C6H5CH2CONHCONH2, pretkrampju līdzeklis; lieto psihomotorisko traucējumu un epilepsijas ārstēšanai
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu
bromobenzilcianīds C6H5CHBr CN; asaru gāze
benzoīls C6H5CO-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis
bromacetofenons C6H5COCH2Br; asaru gāze
metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā
difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu
fenilhidroksilamīns C6H5NHOH, indīgs nitrobenzola reducēšanās produkts, izraisa methemoglobīna veidošanos
metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei
paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā
sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā
temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās
damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā
stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem
novembihīns C7H14NCl3HCl, balts pulveris, šķīst ūdenī un spirtā
mekonskābe C7H4O7, fizioloģiski mazaktīva viela opijā
patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām
penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām
salicilamīds C7H7NO2, salicilskābes amīds; pretsāpju un pretdrudža līdzeklis
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī
ribavirins C8H12N4O5, sintētisks nukleozīdu atvasinājums, plaša spektra pretvīrusu līdzeklis
hidrokolidīns C8H13N, indīgs ptomaīns pūstošā gaļā
streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā
oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams
lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī
mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu
spinulozīns C8H8O5, antibiotisks benzohinona atvasinājums, ko iegūst no "Penicillium spinulosum"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
uropitīns C9H10N2O3, urohroma noārdīšanas produkts
veratrskābe C9H10O4, atrodas sabadilā un baltās veratres sēklās
uroleicīnskābe C9H10O5, kas atrasta urīnā alkaptonūrijas gadījumā
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā
uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā
parvolīns C9H13N, ptomaīns pūstošās zivīs vai zirga gaļā
zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā
metarbitāls C9H14N2O3, barbitāla atvasinājums, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas lēkmju profilaksei un pārtraukšanai
meprobamāts C9H18N2O4, karbamātu atvasinājums ar trankvilizējošu, muskuļus relaksējošu un pretkrampju darbību
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos
narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī
trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu
Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka
etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu
metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu
karboksimetilceluloze celulozes un glikolskābes ēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~ (OCH~2~COOH)~x~]~n~, balta šķiedrveidīga vai pulverveidīga viela
hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas
cerotīns Cerilalkohols, C~26~H~53~OH, kas kopā ar cerotīnskābi ir Ķīnas vasku galvenā sastāvdaļa
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu
aldolkondensācija CH grupas pievienošanās reakcija karbonilgrupai
akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils
propadiēns CH~2~CCH~2~, gāzveida ogļūdeņradis
metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara
pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru
tropskābe CH~2~OHCH(C~6~H~5~)COOH, atropīna hidrolīzes produkts
psikoze CH~2~OHCO(CHOH)~3~CH~2~OH, ketoheksoze, fruktozes izomērs
undecilgrupa CH~3~(CH~2~)~10~, vienvērtīga alkilgrupa
norvalīns CH~3~(CH~2~)~2~CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama kazeīnā, globīnā un keratīnā
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā
norleicīns CH~3~(CH~2~)3CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama dažu proteīnu hidrolizātos
metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums
metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka)
acetaldehīds CH~3~CHO, otrs vienkāršākais aldehīds, etilspirta oksidēšanās produkts, zemā temperatūrā virstošs šķidrums
levulīnskābe CH~3~COCH~2~CH~2~COOH, gamma ketoskābe; rodas, vārot heksozi koncentrētas sālsskābes klātbūtnē
acetilhlorīds CH~3~COCl, etiķskābes hlorīds
metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts
metilalkohols CH~3~OH, metanols, koka spirts, vienkāršākais no spirtiem
fosfoenolpirovīnogskābe CH2:CO(PO3H2)COOH, glikogenolīzes starpprodukts muskuļos
malonskābe CH2(COOH)2, dikarbonskābe, ābolskābes oksidēšanās produkts; kā starpprodukts veidojas oksālacetāts; specifisks sukcīndehidrāzes darbības inhibitors
hidantoīns CH2(NHCO)2, kristāliska bāze, kas rodas alantoīna noārdīšanās procesā
alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā
neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam
metilēnhlorids CH2Cl2, gaistošs anestezējošs šķidrums
jodetiķskābe CH2JCOOH, nātrija sāļa veidā to lieto muskuļu kontrakciju pētījumos
salicilurskābe CH2NH2COOC6H4COOH, salicilskābes glicīna konjugāts, atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas
mannonskābe CH2OH(CHOH)4COOH, mannozes oksidēšanās produkts
laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā
miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos
margarīnskābe CH3(CH2)15COOH, sintētiska taukskābe
lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei
melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts
butilidēns CH3(CH2)2CH2, asimetrisks divvērtīgs radikālis
enantols CH3(CH2)5CHO, heptilaldehīds; aromātisks šķidrums
pelargonskābe CH3(CH2)7COOH, taukskābe, ko iegūst, oksidējot oleīnskābi; dabā atrodas dažu augu eļļu glicerīdos
ramnitols CH3(CHOH)4CH2OH, piecvērtīgs spirts, ramnozes redukcijas produkts
ksililgrupa CH3C6H4CH2 vienvērtīgs ogļūdeņraža atlikums
ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi
toluilskābe CH3C6H4COOH, benzoskābes homologs, pastāv trīs izomēru veidā; feniletiķskābes izomērs
etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā
laktilgrupa CH3CHOHCO, vienvērtīgs pienskābes atlikums
laktamīds CH3CHOHCONH2, pienskābes amīds
metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
acetamīds CH3CONH2, etiķskābes atvasinājums
sarkozīns CH3NHCH2COOH, N-metilaminoetiķskābe, aminoskābe, kas rodas kreatīna hidrolīzes gaitā
metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos
metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām
selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos
metilmerkaptāns CH3SH, metāntiols, smirdoša gāze, kas veidojas zarnās, sadaloties proteīniem
vinilgrupa CHCH, vienvērtīga organiska grupa
paradimetilaminobenzaldehīds CHOC~6~H~4~N(CH~3~)~2~, reaģents triptofāna vai citu indola atvasinājumu noteikšanai
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
hmeļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņicki" iedzīvotāji
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai
antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem
cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas
cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m
neoantrops cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā
stentors cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
toluidīnzilais Cl5Hl6ClN3S, krāsviela, ko plaši lieto histoloģijā
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai
orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību
neopīns Cl8H2lNO3, opija alkaloīds, kodeīna izomērs
olefīns CnH2n, alkēns
mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā
sebacīnskābe COOH(CH2)8COOH, divvērtīga skābe, oleīna oksidēšanas produkts
mezovīnskābe COOH(CHOH)~2~COOH, optiski neaktīvs vīnskābes izomērs
cukurskābe COOH(CHOH)~4~COOH, divvērtīga skābe, kas rodas, oksidējot glikozi
gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi
mannocukurskābe COOH(CHOH)4COOH, mannozes oksidēšanās produkts
oksāletiķskābe COOHCH~2~COCOOH, ogļhidrātmaiņas produkts, kas piedalās trikarbonskābju ciklā
tartronskābe COOHCHOHCOOH, malonskābes oksidēšanas produkts
Sangaras šaurums Cugaru šaurums starp Honsju un Hokaido salu
cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
hiodezoksiholskābe Cūku žultī atrodama skābe C23H37(OH)2COOH
laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
Bohēmija Čehijas oficiālais nosaukums Habsburgu valdīšanas laikā (1526.-1918. g.)
austroslāvisms Čehu liberāļu programma Hābsburgu Austrijas impērijas pārveidošanai federatīvā valstī
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā)
latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
Čo Oju Čooju - virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
Agavju ainava dabas parks Meksikā, Halisko štatā, netālu no Tekilas pilsētas
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
Kilauea darbīgs vulkāns ASV, Havaju salu Havajas salā, augstums - 1247 m
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā
Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls
datortīkls ALOHA datu pārraides tīkls, kurā kā pārraides vide izmantoti radiokanāli, izveidots Havaju salās, un tā nosaukums nozīmē sveicienu havajiešu valodā
protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control")
Orfeja dziedātājķauķis daudzbalsu smējējķauķis ("Hippolais polyglotta")
fenīls Daudzos organiskos savienojumos sastopamais radikāls C6H5
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu
heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12
vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā
māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu
lielā plakandēle dēļu suga ("Hoementeria costata"), ķermeņa garums - 4 cm
Augšprovansas Alpi departaments Francijā (_Alpes-de-H aute-Provence_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Augšreina departaments Francijā (_Haut-Rhin_), Lielo Austrumu reģiona dienvidaustrumos
Augškorsika departaments Francijā (_Haute Corse_), Korsikas reģionā, Korsikas salas ziemeļu daļā
Augšluāra departaments Francijā (_Haute-Loire_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā
Augšmarna departaments Francijā (_Haute-Marne_), Lielo Austrumu reģionā
Augšsavoja departaments Francijā (_Haute-Savoie_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā, administratīvais centrs - Ansī
Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža
Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā)
Artibonita departaments Haiti (_L’ Artibonite_), Gonavas līča austrumu piekrastē
Atlantida departaments Hondurasas ziemeļos (_Atlántida_), Karību jūras piekrastē
utile dulci miscere derīgo savienot ar patīkamo (to ieteicis Horācijs "Dzejas mākslā")
diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā
Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju
Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi
Hydrus Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
Hyi Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā
Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu
Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā
dīgstu skrejvabole dīgstu laukskrējējs, skrejvaboļu dzimtas suga ("Harpalus affinis")
DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol")
aloksantīns Diureīds, aloksāna redukcijas produkts; savienojoties ar NH3 veido mureksīdu, purpura krāsvielu
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon")
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
divkanši Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
dveiļi Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
Hordeum vulgare ssp. distichon divkanšu mieža "Hordeum distichon" nosaukuma sinonīms
ādspindele Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hypodermatidae"), vidēji lieli (garums - 11-15 mm) kukaiņi
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas
sarkane divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asines Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinspuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsstrutenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinstēja Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinszālīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsziedi Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ašņadzira Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brendelenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
degvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzene Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzinis Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzērājpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ernikas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
falšraudas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kaktaina Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kazakzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krampinīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustainīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
pīterzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ragankauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
raganukauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkaņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
šnapstenīcas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ugunszāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
zveroboji Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos
vinilēns Divvērtīgs organisks radikālis -CH:CH-
vinilidēns Divvērtīgs organisks radikālis CH~2~:C=
dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju
gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus")
zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama
ežu dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium erinaceus")
Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hazard Analysis and Critical Control Points")
driģine Driģene ("Hyoscyamus")
gulbene Driģene ("Hyoscyamus")
melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem
parastais dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes minuta"), dzīvo mitrās pļavās
Daugavas dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes pseudominutus"), atrodams tikai Daugavas senlejā
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
cūku uts dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
Rusiļa Dvartes kalns Haiti salā
kaķpēdiņa Dzeltenā kaķpēdiņa - dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
bezsmertņiks Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
dilumzāle Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
kaķpēdiņi Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
pļāpenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmene Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķe Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķītes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
saulzelte Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
sausziede Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
vienmērskaistā Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
kaķa pēda dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
dzeltenā kaķpēdiņa dzeltenā salmene (“Helichrysum arenarium”)
Hemerocallis flava dzeltenās dienziedes "Hemerocallis lilio-asphodelus" nosaukuma sinonīms
jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku CHI~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības
mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas
pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi
Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m
Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru)
eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
Habls Edvins Pauels Habls (1889.-1953. g.) - amerikāņu astronoms, galaktiku izpētes celmlauzis
Kanāriju efeja efeju suga ("Hedera canariensis")
Kolhīdas efeja efeju suga ("Hedera colchica")
vijīgā efeja efeju suga ("Hedera helix"), Latvijā introducēta kā krāšņumaugs
Īrijas efeja efeju suga ("Hedera hibernica")
Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā
Muta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Amona sieva un dieva Honsa māte
Huhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievieti Hauhetu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu
Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu
Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu
Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole
Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā
EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work")
EHF Eiropas rokasbumbas federācija (angļu "European Handball Federation")
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras)
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
elateroides Elateroides dermestoides - lapkoku kokurbja "Hylecoetus dermestoides" nosaukuma sinonīms
elateroides Elateroides flabellicornis - skujkoku kokurbja "Hylecoetus flabellicornis " nosaukuma sinonīms
maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli
gāzizlāde Elektriskās enerģijas pārveide optiskā starojuma enerģijā, elektriskajai strāvai plūstot gāzē vai metāla (Hg, Na) tvaikos
auksohromi Elektrodonoras atomu grupas (-OH, -SH, -NH2, -NR2) (R - radikālis), kas palielina organisko savienojumu krāsas intensitāti
interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus
paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai
oktilaldehīds Eļļa ar augu smaržu CH3(CH2)6CHO, atrodama dažās ēteriskās eļļās, vai iegūstama mākslīgi oksidējot oktilalkoholu
oktilalkohols Eļļa ar maigu tējas rožu smaržu CH3(CH2)6CH2OH, atrodama pastinaka eļļā un arī dažās citās eļļās
menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
halēzija Ēriku rindas ģints ("Halesia"), kokiem līdzīgi dekoratīvi krūmi, ar zvanzveida ziediem un sīkiem, bumbierveida augļiem
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs
etilgrupa etils - etilspirta radikālis, C~2~H~5~-
neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči
negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
Herkle etrusku mitoloģijā - etrusku ciltstēvs, ko identificēja ar grieķu Hēraklu; no 6. gs. p. m. ē. parādās neskaitāmas viņa bronzas statuetes; viņa galva attēlota uz etrusku bronzas un sudraba monētām no 4. gs. p. m. ē.
Heidelbergas katehisms evaņģēliski reformētās baznīcas 1563. gadā Heidelbergā pieņemtais katehisms
glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts
Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
Dalainors ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči
Afreras ezers ezers Etiopijā (_‘Afrēra YeCh’ew Hāyk’_), Afaras kililā, Denakilas ieplakā
Abajas ezers ezers Etiopijā ("Ābaya Hāyk'"), garums - \~80 km, vairākas salas
Abhebida ezers ezers Etiopijā un Džibutijā (_Ābnē Bid Hāykʻ_), platība 320 km^2^ (~17x19 km), maksimālais dziļums 37 m
Hammārs ezers Irākā ("Hammar"), Eifratas lejteces rajonā, platība - 2000-5000 kvadrātkilometru (atkarībā no Eifratas ūdenslīmeņa un paliem), garums - 120 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 1-2 m
Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci
Akanas ezers ezers Japānā (_Akan-ko_), Hokaido salas austrumu daļā, Akanas nacionālā parka teritorijā
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu
Beikera ezers ezers Kanādā, Nunavutas teritorijā, Česterfīlda līcis to savieno ar Hudzona līci
Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu
Bolons ezers Krievijā, Habarovskas novadā, 18,7 m vjl., platība - 338 kvadrātkilometri, garums - \~70 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 3-4 m; Nuriodžals, Boulenodžals
Labazs ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru
Jesejs ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži
Kovdezers ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri
Udils ezers Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces kreisajā krastā 2,6 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5 m, garums - 50 km, platums - 9 km
Orels ezers Krievijas Habarovskas novadā, platība - 314 km^2^, dziļums - līdz 3,8 m, krasti zemi, purvaini
Segezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m
Baijandiaņs ezers Ķīnā, Hebei provinces Baodinas prefektūras austrumu pierobežā
Gaojouhu ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai
Hundzehu ezers Ķīnas austrumu daļā ("Hongzehu"), platība - 3180 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, izveidojies 1403.-1424. g. pēc Lielo kanālu ietverošo dambju izbūves
Duntinhu ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m
Pojanhu ezers ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Poyang Hu"), Jandzi baseinā, platība - atkarībā no sezonas - 1000-4400 kvadrātkilometru, garums - 170 km, platums - 17 km, lielākais dziļums - 25 m, ap ezeru dzīvo vairāk nekā 150 sugu putni (ziemā arī baltās dzērves)
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
Hūrons ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru
Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā
Ačitnūrs ezers Mongolijā, Uvsnūra aimakā, pie tā rietumu robežas, caurtek Hovda (Kobdo)
Harnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru
Harusnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru
Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m
Stūršēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Ūsenšēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
Gaiļezers ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers
Haukivesi ezers Somijas austrumos (_Haukivesi_), Dienvidsavo un Ziemeļsavo reģionā, platība - \~600 kvadrātkilometru, garums - 65 km, platums - 28 km, >20 salu, savienots ar blakus ezeriem
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
Hankas ezers ezers Tālajos Austrumos, Krievijā (Piejūras novadā) un Ķīnā (Heilundzjanas provincē), platība — 4190 kvadrātkilometru, garums — \~90 km, platums — 68 km, lielākais dziļums — 10,6 m, izveidojies tektoniskā depresijā 68 m vjl.
Kīmezers ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca
Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem
Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme
Lejassaksijas zeme federālā zeme Vācijā ("Niedersachsen"), starp Ziemeļjūru (ziemeļrietumos) un Harcu (dienvidaustrumos), platība - 47618 kvadrātkilometru, 8001000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hannovere
Holšteina Federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas dienvidu daļa ("Holstein"), Vācijā, agrāk - hercogiste
ortokrezolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 8,2-9,5
alfanaftolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 9,3-10,5
ūnitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora
antitrinitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora; ūnitāriji
hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms
destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem)
arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei
valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
ūdeņraža eksponents fizikālķīmisks lielums šķīdumu skābuma un bāziskuma raksturošanai, pH
Junga modulis fizikāls lielums – proporcionalitātes koeficients E, kas raksturo sakarību starp mehānisko stiepes–spiedes spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε Huka likumā: σ=Eε
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz
ultraaugstfrekvences induktotermija fizioterapijas metode, kur ārstniecības nolūkā izmanto mainīgu magnētisko lauku ar 40,68 MHz frekvenci
ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu
ultraskaņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto ultraskaņas diapazona (virs 20000 Hz) mehāniskās svārstības
ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu)
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
Bemlafjords fjords Norvēģijas rietumos, Hordalandes filkes dienvidrietumu daļā
Vogsfjords fjords Norvēģijas ziemeļrietumos, Trumses filkē, starp Hinnejas un Grītejas salu rietumos un kontinentālo daļu ar salām austrumos
Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
paraformaldehīds Formaldehīda polimēru maisījums HO[-CH,O-]nH, glabāšanai un transportēšanai ērts ciets formaldehīda veids; paraforms
trioksāns formaldehīda trimērs [-CH~2~O-]~3~, izejviela poliformaldehīda ražošanai
fosforūdeņraži Fosfora un ūdeņraža savienojumi PH3, P2H4 un P12H6
dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3
Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu
Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
Alo Francijas aizjūras teritorijas Volisa un Futuna administratīvi teritoriāla vienība, kas aizņem Alofi salu Hornas salās: Tua
fajolisms Franču inženiera Anrī Fajola (Henri Fayol) izstrādātu uzņēmuma vadības principu kopums
liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
fulmināti Fulmīnskābes (karbiloksīma C=N-OH) sāļi, toksiski, trieciena vai berzes ietekmē sprāgst
ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~)
zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā
galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās
galēnisms Galēna (un Hipokrāta) mācība par ķermeņa sulu nozīmi temperamenta veidošanā un slimību izcelsmē
galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz)
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns)
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.)
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry")
Geigers Geigers Hanss (1882.-1945. g.) - vācu fiziķis
Geislers Geislers Heinrihs (1815.-1879. g.) - vācu fiziķis
ziemeļu gemals gemalu suga ("Hippocamelus antisiensis")
dienvidu gemals gemalu suga ("Hippocamelus bisulcus")
Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu
smaržīgā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus agathosmus")
melnšķiedrainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus atramentosus")
biezlapīšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus camarophyllus")
zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni
diska gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus discoideus")
ziloņkaula gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus eburenus")
iesārtā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus erubescens")
bērzu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hedrychii")
hiacinšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hyacinthinus")
salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos
medainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus melizeus")
birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni
olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus")
sausā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus penarius")
egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae")
lapegļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pudorinus")
melnpunktu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pustulatus")
bērzlapju gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus russula")
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas
glicīns glikokols, aizstājama aminoskābe, aminoetiķskābe H~2~N–CH~2~COOH
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu
tīmekļa serveris globālā tīmekļa programma, kas atbilstoši protokola _HTTP_ prasībām pieņem kadrētus informācijas pieprasījumus, apstrādā tos un nosūta lietotājam pieprasīto dokumentu
kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode
tievā gludlape gludlapju suga ("Homalia trichomanoides")
Ikru henēgija gļotsporaiņu suga ("Henneguya oviperda")
Himalaju gorals goralu suga ("Himalayan goral")
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.)
Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti
Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.)
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process
Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums
Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā
Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva
Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
Melanipe grieķu mitoloģijā - Areja meita, amazoņu valdnieces Hipolites māsa (dažkārt tiek identificēta ar Hipoliti vai Glauki)
Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs
Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs
Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus
Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus
Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija"
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls
Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus
Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu
Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja
Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā
Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte
Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā
Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
Dafnīds Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja un kādas nimfas dēls bukoliskās dzejas aizsācējs
Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Gaja Grieķu mitoloģijā - dieviete, kas personificē zemi, viena no pirmajām dievībām, kas radās no Haosa
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
Eileitija Grieķu mitoloģijā - dievu Zeva un Hēras meita, dzemdību dieviete un dzemdību aizgādne
Driope grieķu mitoloģijā - Driopa meita, dieva Hermeja iemīļotā, dieva Pāna māte
Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls
Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas
Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās
Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - gigants, Poseidona dēls, kuru nogalināja Hērakls
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām
Dors grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Ksūta un Aiola brālis, kurš mantoja zemi "pretī Peleponēsai", kuras iedzīvotāji tika nosaukti par doriešiem
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
Mentors grieķu mitoloģijā - Hērakla dēls
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu
Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu
Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem
Eiripils grieķu mitoloģijā - Hērakleida Tēmena dēls
Mirtils grieķu mitoloģijā - Hermeja dēls, valdnieka Oinomaja važonis, kurš palīdzēja Pelopam uzvarēt Oinomaju zirgu skriešanās sacensībās, kas bija obligāts nosacījums laulībai ar Hipodameju
Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants
Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs)
Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei
Hrīss grieķu mitoloģijā - Hrīsa mazdēls, Agamenona un Hriseīdas dēls, ko māte uzdeva par Apollona dēlu
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
Hēbe grieķu mitoloģijā - jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita, nektāru un ambrozijas pasniedzēja Olimpā
Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs
Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
Ness Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš izraisīja Hērakla nāvi
Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi
Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli
Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna
Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus
Tanats grieķu mitoloģijā - miega dieva Hipna dvīņubrālis un Nakts (Niktes) dēls, nāves personificējums
Morfejs grieķu mitoloģijā - miega un sapņu dievs, viens no miega dieva Hipna dēliem
Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks
Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem
Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls
Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto
Erīda grieķu mitoloģijā - naida un ķildu dieviete, radīja strīdu starp Hēru, Atēnu un Afrodīti, kas bija par iemeslu Trojas karam
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām
Likurgs grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieks, kam pirāti pārdeva Hipsipili
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves
Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā
Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu
Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē
Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli
Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu
ehidna grieķu mitoloģijā - pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Kerberu, Himeru u. c.)
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
Pitejs Grieķu mitoloģijā - Pelopa un Hipodamejas dēls
Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus
Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves
heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi
Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt
kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni
Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus
Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais
Morfijs grieķu mitoloģijā - spārnota dievība, viens no Hipna (miega) dēliem, kurš pieņemdams dažādu cilvēku veidolus parādās ļaudīm sapņos
Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus
Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte
Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
Partenope grieķu mitoloģijā - Stimfāla meita, Hērakla mīļākā, Eiēra māte
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu
Megara grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta vecākā meita un Hērakla pirmā sieva
Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - Tespija meita, kas Hēraklam dzemdēja Nefu
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls
Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos
Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte
Krons Grieķu mitoloģijā - titāns, dievietes Gajas (zemes) un dieva Urāna (debesu) dēls, kurš kļuva par debesu valdnieku, līdz viņu gāza viņa dēls Zevs; orfismā - Hrons
Hiperīons Grieķu mitoloģijā - titāns, Saules dieva Hēlija tēvs
Orts Grieķu mitoloģijā - trīsgalvainā milža Gēriona divgalvainais suns, ko nogalināja Hērakls
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis
Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs
Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma
Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam
Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis
Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs
Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra)
Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu
Alkione grieķu mitoloģijā - viena no plejādām, Atlanta meita, Posidona iemīļotā, boiotiešu valdnieka Hirieja māte
Taraksips grieķu mitoloģijā - viena no Poseidona - Hipija ("ar zirgiem saistītā") iesaukām
kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu
Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
Bellerofonts Grieķu mitoloģijā – Korintas valdnieka Glauka dēls un Sīsifa mazdēls, varonis, kas nonāvēja nezvēru Himeru
Telesfors Grieķu mitoloģijā atveseļošanās dievs, Asklēpija un Higieijas pavadonis
stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls
naulons Grieķu mitoloģijā maksa Haronam par pārvedumu pār elles upi Aherontu
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu
Haoss Grieķu mitoloģijā un Hēsioda poēmā "Teogonija" - pirmsākums, kas pastāvēja pirms pasaules radīšanas
pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā
Herkuless Grieķu varoņa Hērakla latīniskais nosaukums
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki
mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga
Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
holandieši ģermāņu tauta, Holandes pamatiedzīvotāji
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu
biotīns H vitamīns, kas nepieciešams normālai dzīvības procesu norisei organismā
Haijavata H. Longfelova episkas poēmas "Dziesma par Haijavatu" (1855. g.) varonis
represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt
tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā
pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi
borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis
piroborskābe H2B4O7, tetraborskābe, ortoborskābes karsēšanas produkts
molibdēnskābe H2MoO4, molibdena trioksīda MoO3 savienojums ar ūdeni
polietilēnpoliamīns H2N(CH2CH2NH)nH (n=1-5), tumši brūns šķidrums, ko lieto epoksīdsveķu cietināšanai
tiourīnviela H2NCSNH2, urīnvielas sēra analogs; viena no sulfidīna ieguves izejvielām
hipofosforpaskābe H2PO2, tās sāļus (hipofosfātus) lieto medicīnā
selēnpaskābe H2SeO3, selēnskābes atlikums bez viena skābekļa atoma
selēnskābe H2SeO4, sērskābes analogs
alvskābe H2SnO3 - balta kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī
arsēnskābe H3AsO4
habilitācija Habilitētā zinātņu doktora grāda iegūšana un piešķiršana dažās valstīs (Latvijā 1992.-1999. g.)
HST Habla kosmiskais teleskops ("Hubble Space Telescope")
Gadjača Hadjača - pilsēta Ukrainā
Phallus hadriani Hadriāna zemestauki
Išoko Hadzapu (Tanzānija) mitoloģijā - saules dievs, demiurgs, kultūrvaronis
hadji Hādži
hadschi Hādži
Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
Kazimagomeda Hadžigabula - pilsēta Azerbaidžānā
hadžs Hādžs
Hāgenava Hageno - pilsēta Francijā ("Haguenau")
Mammillaria haageana Hāges mamilārija
heiduki Haiduki
haihets Haihats
Haikova Haikou - pilsēta Ķīnā
haika Haiku
haimolize Haimoglobīna izplūšana asiņu plazmā
kvemadero Hairetiķu sadedzināšanas vieta
high-tech Haiteks - augstās tehnoloģijas
Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju
haitieši Haiti pamatiedzīvotāji, oficiālā franču valoda, bet runā tās vietējā dialektā, ticīgie - katoļi; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
Hispaniola Haiti senāks nosaukums spāniski
HT Haiti, valsts divburtu kods
Haiti Republika Haiti, valsts pilnais nosaukums
HTI Haiti, valsts trīsburtu kods
Haitija Haitijas Republika - Haiti Republika
chaiturus Haituras
somniosus Haizaivju kārtas ģints
haizivjveidīgie Haizivis ("Selachiiformes")
selachiiformes Haizivju kārta jeb haizivis
āmurzivs Haizivju kārtas dzimta ("Sphymidae")
carcharodon Haizivju kārtas ģints
lamna Haizivju kārtas ģints
prionace Haizivju kārtas ģints
rhincodon Haizivju kārtas ģints
cetorhinus Haizivju rindas ģints
āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis
aizivs Haizivs
Gaičura Hajčura - upe Ukrainā
Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka
Gaisina Hajsina - pilsēta Ukrainā
Haisina Hajsina - pilsēta Ukrainā
Gaivorona Hajvorona - pilsēta Ukrainā
Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.)
kaki Haki
khaki Haki
serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens)
heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens)
kalcedons Halcedons
Callicladium haldanianum Haldāna dažādlape
chaldieši Haldieši
anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru
Alepa Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā
Alepo Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā
halesia Halēzijas
karolīnas halēzija halēziju suga ("Halesia carolina")
Tulipa halgeri Halgera tulpe
Galiča Haliča - pilsēta Ukrainā
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē
halligalli Haligali
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans
halkasi Halki - mongoļu ziemeļu grupa
halkofils Halkofilie elementi - ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā
Hulla Halla - pilsēta Lielbritānijā
halla Halle
holls Halle
priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs); priekšējā halle
allo Hallo - telefona sarunas sākumā lietots izsauksmes vārds
Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, Indonēzijā
halogenēšana Halogēna atomu ievadīšana organiskā savienojuma molekulā, aizvietojot ūdeņraža atomus vai pievienojot dubultsaitēm vai trīskāršajām saitēm
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
metiljodīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaku, piemīt narkotiskas īpašības, izmanto organiskā sintēzē metilēšanai
hloroprēns Halogēnalkēns, nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains toksisks šķidrums ar asu smaku
hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai)
bromēšana Halogenēšana ievadot organiskā savienojuma molekulās broma atomus
trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā
tetrafluoretilēns Halogēnogļūdeņradis, halogēnalkēns - bezkrāsaina gāze bez smakas, nešķīst ūdenī; izmanto gk. politerafluoretilēna iegūšanai
karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju
silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds
halogēnūdeņraži Halogēnu savienojumi ar ūdeņradi, to ūdens šķīdumi ir stipras skābes, to sāļi - halogenīdi
halogēnūdeņražskābe Halogēnūdeņraža šķīdums ūdenī
Hongaja Halona - pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumos
piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu); arī piepelnīt
gļuks Halucinācijas
zoopsija Halucinācijas, kurās redz dzīvniekus
multiks Halucinogēna narkotika
ecstasy Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA
ekstazī Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA
psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu
psihodēlisks Halucionozā stāvoklī esošs
chalva Halva
HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya")
banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba
Chamaecereus silvestrii Hamecereju ehinopsis ("Echinopsis chamaecereus")
chamaelontes Hameleoni
chameleons Hameleons
hamelions Hameleons
kameleons Hameleons
Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
chamaesiphophyceae Hamesifonu klase
pleurocapsa Hamesifonu klases ģints
xenococcus Hamesifonu klases ģints
siphonemateles Hamesifonu klases rinda
clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints
chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
endonema Hamesifonu klases rindas "Siphonematales" zaļaļģu ģints
Hamina Hamhina - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā
vahumi Hamītu cilts Austrumāfrikā, uz ziemeļrietumiem no Viktorijas ezera, tās piederīgie sasniedz līdz 2 m garumā
tibu Hamitu un nēģeru mistru tauta Sahāras vidienē, islāmticīgie
Hammurabijs Hammurapi
handball Handbols
hendbols Handbols
handicap Handikaps
hendikaps Handikaps
hendikeps Handikaps
Handžouvans Handžou līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā
Jelendorfa Hanlara - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1938. g.
khan Hans
Hanzene Hansabanka (tagadējē Swedbanka)
Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums
hanteris Hanters
henters Hanters
hunters Hanters
ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā
Ostjakovoguļska Hantimansijska, pilsētas nosaukums līdz 1940. g.
Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām
Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
hanzeāti Hanzas biedri; Hanzas pilsētu iedzīvotāji
koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs
Handzjana Haņšui - upe Ķīnā
Hanšuja Haņšui - upe Ķīnā
aini Haņu tautības etniska grupa
aki Haņu tautības etniska grupa
asilumi Haņu tautības etniska grupa
bijuji Haņu tautības etniska grupa
doni Haņu tautības etniska grupa
emi Haņu tautības etniska grupa
eni Haņu tautības etniska grupa
geco Haņu tautības etniska grupa
haoni Haņu tautības etniska grupa
lavi Haņu tautības etniska grupa
lomeji Haņu tautības etniska grupa
soni Haņu tautības etniska grupa
neveidība Haosa telpa, veļu valsts
neveids Haosa telpa, veļu valsts
chaoss Haoss
gogelmogelis Haoss
gogelmogels Haoss
lauzenis Haoss, nekārtība
lauzs Haoss, nekārtība
jukla Haoss, nekārtīga balsu, skaņu murdoņa, drūzma
varša Haoss, sajukums
nīčeānisms Haosu slavinošais un ārdošais, pārcilvēka visatļautība un imorālisms; nīčisms
mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums
kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums (skaņdarbos)
mudžeklis Haotisks, arī liels (augu, to daļu) kopums
jukls Haotisks, nekārtīgs, neritmisks, irdens
Hapaksa grāvis Hapaka grāvis
Rātsupīte Hapaka grāvis Rīgā pie Bolderājas
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
spermatīds Haploīda šūna, kas radusies negatvajām dzimumšūnān vairākas reizes daloties, un kas attīstās par spermatozoīdu
spermatīda Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermatocītam, un kas attīstās par spermatozoīdu
spermatīde Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermocītam, un kas attīstās par spermotozoīdu
askusporas Haploidālas sporas, kuras veidojas asku sēņu vairošanās procesā
disomiķis Haploīds, kura šūnu kodolā viena no hromosomām ir divkāršā skaitā
characiaceae Harāciju dzimta
characium Harāciju dzimtas ģints
coleochlamys Harāciju dzimtas ģints
hydrianum Harāciju dzimtas ģints
korshikoviella Harāciju dzimtas ģints
paradoxia Harāciju dzimtas ģints
schroederia Harāciju dzimtas ģints
characiopsis Haraciopses - dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints
Gorodoka Haradoka - pilsēta Baltkrievijā
seppuku Harakiri
harikiri Harakiri - pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci
chara Haras
Harčonoks Harčenku ezers Silmalas pagastā
Harčonku ezers Harčenku ezers Silmalas pagastā
hardangerfelle Hardingfelle
hard-core Hārdkors
hardcore Hārdkors
ibādīti Haridžītu sektas atzars, dibināts un vēl joprojām pastāv Džerbā, kā arī dažos Alžīrijas novados
smalka Harlemas linu vai zīda audumi, ar sudrabu vai zeltu caurausti
ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām
ģenerālbass Harmonijas mācība
melodija Harmonijas mācībā - augšējā balss
harmonika Harmonijas mācība mūzikā
fisharmonijs Harmonijs
dūda Harmonikas
dūkas Harmonikas
ermūnika Harmonikas
ermūņika Harmonikas
ermunikas Harmonikas
harmoņikas Harmonikas
mūņikas Harmonikas
plēšenes Harmonikas
ermonikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
ermoņikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
plēšene Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
vargas Harmonikas (sliktas); kāds stīgu instruments
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai
puskadence Harmoniskā gājiena noslēgums ar dominantes vai (retāk) subdominantes funkcijas akordu
armonioso Harmoniski, daiļskanīgi
nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām
sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai)
sabalsot Harmonizēt (ko) korim, vokālam ansamblim
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu)
harpacticoida Harpaktikoīdi
ectinosoma Harpaktikoīdu apakškārtas ģints
harpacticus Harpaktikoīdu apakškārtas ģints
tachidius Harpaktikoīdu apakškārtas ģints
harpochytridiaceae Harpohitrīdiju rindas dzimta
harpochytrium Harpohitrīdiju rindas dzimtas "Harpochytridiaceae" ģints
harpune Harpūna
harpuns Harpūna
harpuners Harpūnas sviedējs vai šāvējs
harpunieris Harpūnas sviedējs vai šāvējs
charta Harta
hartija Harta
Grimmia hartmanii Hartmaņa grimmija
Carex hartmanii Hartmaņa grīslis
Ziemeļhartūma Hartūmbahrī - pilsēta Sudānā
Robinia hartwigii Hartviga robīnija
charophyceae Haru klase
charales Haru rinda
timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā
Parodia haselbergii Haselberga parodija
hasīdi Hasīdisma piekritēji 18. gs.
haski Haskijs - suņu šķirne
chasmantium Hasmantes
arsēnpaskābe HAsO~2~, brīvā veidā nav iegūta
Olearia haastii Hāsta oleārija
hašs Hašišs
kaņepe Hašišs
kaņepīte Hašišs
plāns Hašišs
afga Hašišs no Afganistānas
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
hatiora Hatioras
sālradzīšu hatiora hatioru suga ("Hatiora salicornioides")
Hatjaja Hātjai - pilsēta Taizemē
Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst
gaubica Haubice
ātršāvējhaubice Haubice ar palielinātu šaušanas ātrumu, un parasti var veikt līdz 6 šāvieniem minūtē
pašgājējhaubice Haubice, kas uzmontēta uz motorizētas šasijas ar riteņu vai kāpurķēžu piedziņu
Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m
Gautenga Hautena - province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng")
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem
Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo
hulahups Havajiešu dejai līdzīgas kustības ar apli (to griežot ap vidukli); arī šāds aplis
ukelele Havajiešu ģitāra ar 4 tērauda stīgām, lietota džezā
ukulele Havajiešu mūzikas instruments, neliela ģitāra
havajputni Havajputniņi
drepanididae Havajputniņu dzimta
drepanis Havajputniņu dzimtas ģints
psittirostra Havajputniņu dzimtas ģints
pusknābja havajputniņš havajputniņu suga ("Hemignathus wilsoni")
kanāki Havaju salu pirmiedzīvotāji (cilvēki, turienes valodā)
havegīts Havegs ziedes (ķites) veidā
Havličkūva Broda Havličkūvbroda, pilsēta Čehijā
Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā
borpārskābe HBO3 4H2O, brīvā veidā nav iegūta; veido sāļus perborātus
bromapskābe HBrO, oksidē un balina
perhlorskābe HClO4, spēcīgs oksidētājs; lieto ķīmiskajās analīzēs
He He Sjaņgu - daoisma mitoloģijā - astotā no astoņiem nemirstīgajiem, vienīgā sieviete
Egera Heba - pilsēta Čehijā, tās senāks nosaukums
Hebeja Hebei - province Ķīnā
hebe Hēbes
baltenā hēbe hēbju suga ("Hebe albicans")
Ārmstronga hēbe hēbju suga ("Hebe armstrongii")
bukšlapu hēbe hēbju suga ("Hebe buxifolia")
ciprešveida hēbe hēbju suga ("Hebe cupressoides")
Kirka hēbe hēbju suga ("Hebe kirkii")
kreimuļlapu hēbe hēbju suga ("Hebe pinguifolia")
vītollapu hēbe hēbju suga ("Hebe salicifolia")
krāšņā hēbe hēbju suga ("Hebe speciosa")
Andersona hēbe hēbju suga ("Hebe x andersonii")
keders Heders 1
hedychium Hedīhijas
šarlaksarkanā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium coccinium")
eliptiskā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium ellipticum")
dzeltenā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium flavum")
Foresta hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium forrestii")
ķedīvs Hedivs
ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam
hēdoniķis Hēdonisma aizstāvis
hēdonists Hēdonisma piekritējs
hedwigia Hedvīgijas
hedwigiaceae Hedvīgiju dzimta
skropstainā hedvīgija hedvīgiju suga ("Hedwigia ciliata")
Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos
Hodžeili Hedžaili, pilsēta Uzbekistānā
Ludžova Hefeja, pilsēta Ķīnā, Anhojas provincē
hēgelietis Hēgelisma piekritējs
Alyogyne huegelii Hēgeļa aliogīne
triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums
hēgelisms Hēgeļa filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas, virzieni
neohēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns; jaunhēgelisms
jaunhēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns; neohēgelisms
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Homo erectus heidelbergensis Heidelbergas cilvēks
Potentilla heidenrenchii Heidenreiha retējs
kontrābarometrs Heigensa konstruēts sifona barometrs ar diviem šķidrumiem
heuchera Heihēras
vizbuļu heihēra heihēru suga ("Heuchera brizoides")
sīkziedu heihēra heihēru suga ("Heuchera micrantha")
asinssarkanā heihēra heihēru suga ("Heuchera sanguinea")
Verbascum chaixii Heiksa deviņvīruspēks
Desmatodon heimii Heima biezmale
eureka Heirēka
heurēka Heirēka
heuristika Heiristika
heuristisks Heiristikai piederīgs
Hastingsa Heistingsa - pilsēta Lielbritānijā
Heigeips Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Heisibs Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Kabips Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Tikva Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Tsui-Goabs Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Heiverhila Heiverila - pilsēta Anglijā, nosaukuma latviskojuma variants
medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm
hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3
hakneijs Heknijs
haknejs Heknijs
hekni Heknijs
piromoreits Heksagonāls, ar apatītu izomorfs, brūns līdz zaļgans minerāls, kas radies, kā svina spīduma sadalīšanās produkts
heksametilēns Heksahidrobenzols
fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
saliformins Heksametilentetramina salicilāts, balts kristālu pulveris ar pastiprinātu heksametilentetramina iedarbību; deva ap 0,5 g.
formīns Heksametīlēntetramīns
aldoheksoze Heksoze ar aldehīda grupu, piem., glukoze, galaktoze un mannoze
guloze Heksoze, kas sintētiski iegūta no ksilozes; nerūgstošs glukozes izomērs
heksozamīns Heksoze, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu
ketoheksoze Heksoze, kuras molekulā ir ketogrupa
dezoksiheksoze Heksozes rindas cukurs, kurā skābekļa ir par vienu vai vairākiem atomiem mazāk nekā normālā heksozē
sotka Hektāra simtdaļa (zemes platībai)
ektārs Hektārs
ektērs Hektārs
gekteris Hektārs
kollografs Hektogrāfs
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis
Denheldera Heldera - pilsēta Nīderlandē ("Den Helder")
Sorghum halepense Helebas sorgo
Helene Helēna - Saturna pavadonis
Helēna Helena (1)
Helēna Helena (2)
Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
helenium Helēnijas
ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
vālanta Helēniju ālante ("Inula helenium")
inula Helēniju staģe
alanta Helēniju staģe ("Inula helenium")
alante Helēniju staģe ("Inula helenium")
alantes Helēniju staģe ("Inula helenium")
ālants Helēniju staģe ("Inula helenium")
alīva Helēniju staģe ("Inula helenium")
helēna Helēniju staģe ("Inula helenium")
staģes Helēniju staģe ("Inula helenium")
stiepata Helēniju staģe ("Inula helenium")
stiepats Helēniju staģe ("Inula helenium")
sūriči Helēniju staģe ("Inula helenium")
rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
Bīglova helēnija helēniju suga ("Helenium bigelovii")
Hupa helēnija helēniju suga ("Helenium hoopesii")
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
chelicerata Helicerāti
zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
heliceras Helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
Halifaksa Helifeksa - pilsēta Kanādā
parahēlijs Hēlija atoms, kurā spini abiem elektroniem, kas veido šī atoma elektronu apvalku, vērsti pretējos virzienos
ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā
heliconia Helikonijas
papagaiļu helikonija helikoniju suga ("Heliconia psittacorum")
rostrālā helikonija helikoniju suga ("Heliconia rostrata")
nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem
kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels
heliķis Helikopters
helis Helikopters
helītis Helikopters
helīts Helikopters
lidgrieznis Helikopters
vertaļots Helikopters
virpuļotājs Helikopters
patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa
triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt
piekartransportēšana Helikopteru operācijās - jebkādas piekarkravas transportēšana
piekarkrava Helikopteru transporta operācijās - jebkāda ārēja, zem helikoptera fizelāžas piekārta krava
heliobiologs Heliobioloģijas speciālists
heliostacija Helioelektriskā stacija, ar Saules staru enerģiju darbināma elektrostacija
heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai
hēliogravūra Heliogravīra
fotogravīra Heliogravīra - fotomehāniskā ceļā izgatavots dobiespiedums
heliotehniķis Heliotehnikas speciālists
heliotropium Heliotrops
kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Peru heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium peruvianum")
doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati
Ptolemaji Hellēnistiskās Ēģiptes valdnieku dinastija (305.-30. g. p. m. ē.)
hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām
Sphenolobus helleranus Hellera ķīļlape
helminthes Helminti
biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki
helmintologs Helmintoloģijas speciālists
helmintāze Helmintoze
helmintiaze Helmintoze
fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus")
makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi
nekaforoze Helmintoze, ko ierosina "Necator" ģints nematodes
filarioze Helmintoze, ko ierosina filārijas
nematodoze Helmintoze, ko ierosina nematodes
ģeohelmintoze Helmintoze, kuras ierosinātāji attīstās bez saimniekorganisma maiņas
mansoneloze Helmintoze, kuras ierosinātājs ir "Mansonella ozzardi"
filaroidoze Helmintozes veids
liguloze Helmintozes veids
protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes
singamidoze Helmintozes veids, nematodu ierosināta vistu dzimtas mājputnu un savvaļas putnu slimība
milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija
biohelmitozes Helmintu ierosināto slimību grupa, kuru ierosinātāji attīstās, mainot saimnieku
drakunkuloze Helmitoze, ko ierosina "Dracunculus" ģints nematodes
Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz
chelone Helones
Helsingborga Helsingborja - pilsēta Zviedrijā (zviedru "Helsingborg")
Helsingforsa Helsinki - pilsētas nosaukums zviedru valodā
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas
Heluana Helvana - pilsēta Ēģiptē
Salix helvetica Helvēcijas kārkls
tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars
hematoporfirīns Hēma derivāts, kurš nesatur dzelzi; atrodams asinīs, saindējoties ar sulfātiem un hematoporfīrijas gadījumos
hemohromogēns Hēma komplekss savienojums ar slāpekļa bāzēm vai proteīniem
hemafeisms Hemafeīns urīnā
autohemaglutinīns Hemaglutinīns, kas aglutinē autologus eritrocītus
fitohemaglutinīns Hemaglutinlns, kas iegūts no augiem; lieto šūnu dalīšanās ierosināšanai audu kultūrās, lai skaitītu hromosomas
hemangioendotelioblastoma Hemangioendotelioma ar mezenhimālas izcelsmes embrioniskiem elementiem
hemangiosarkoma Hemangioma ar saistaudu sarkomatozu deģenerāciju
hemangiofibroma Hemangioma, kurā ir fibrozi audi
haemanthus Hemantes
šarlaksarkanā hemante hemantu suga ("Haemanthus coccineus")
daudzziedu hemante hemantu suga ("Haemanthus multiflorus")
hematolīns Hematīna derivāts, kurā nav dzelzs
urohematīns Hematīna metabolīts urīnā
parahematīns Hematīna savienojums ar denaturētu globīnu; reducējoties sārma šķīdumā, veido hemohromogēnu
hematinēmija Hematīns asinīs
hematinūrija Hematīns urīnā
haematococcus Hematokoki
PCV Hematokrits (angļu "packed cell volume")
imūnhematoloģija Hematoloģijas nozare, kas pētī asins slimības, kuru patoģenēze un klīniskās izpausmes saistītas ar antigēna un antivielas reakciju
hematologs Hematoloģijas speciālists
cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
hemopirols Hematoporfirīna redukcijas produkts
hematoporfirinēmija Hematoporfirīns asinīs
hematoporfirīnūrija Hematoporfirīns urīnā (asinssarkans urīns), piem., saindējoties ar sulfonamīdu
makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu
jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
hemialbumozūrija Hemialbumoze urīnā
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā
pusredze Hemianopsija
hemiascomycetes Hemiaskomicētes
ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze
hemignathus Hemignathus wilsoni - pusknābja havajputniņš
hemigraphis Hemigrafes
pamīšrindu hemigrafe hemigrafu suga ("Hemigraphis alternata")
deiterohemīns Hemīna derivāts, kas izveidojas hematoporfirīna sintēzes procesā; hemīna noārdīšanās produkts pūšanas procesā zarnās
triplēģija Hemiplēģija vienlaikus ar viena locekļa paralīzi pretējā pusē
hemloks Hemlokegle - Ziemeļamerikas skuju koks
hemodiafiltrācija Hemofiltrācija ar dialīzes elementiem; asins plūsma ir divreiz ātrāka nekā parastā dialīzē
hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams
hemometrija Hemoglobīna daudzuma un asinsķermenīšu skaita noteikšana asinīs
deiteroporfirīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts zarnās pūšanas baktēriju ietekmē
hematoidīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts, pigments, kurā nav dzelzs; identisks ar bilirubīnu
methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
hromocitometrija Hemoglobīna procenta vai eritrocītu skaita noteikšana asinīs
hēms Hemoglobīna sastāvdaļa, kura nav olbaltumviela un kuras sastāvā ir divvērtīgā dzelzs
karbaminohemoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa dioksīdu cirkulējošas asinīs; viens no oglekļa dioksīda pārnešanas veidiem, kurā tas nestabili saistīts ar brīvu hemoglobīna aminogrupu
karboksidhaimoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa oksīdu
methaimoglobīns Hemoglobīna savienojums ar skābekli
oksihaimoglobīns Hemoglobīna savienojums ar skābekli
hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss
oksimetrija Hemoglobīna skābekļa piesātinājuma pakāpes noteikšana
hemoglobinolīze Hemoglobīna šķīdināšana, šķelšana
feroprotoporfirīns Hemoglobīna u. c. elpošanas fermentu (citohroma) prostētiskā grupa; sastāv no protoporfirīna un dzelzs
oksihemoglobīns Hemoglobīna un skābekļa savienojums, kas elpošanas procesā audus apgādā ar skābekli
sangvinals Hemoglobīna, dabisko asins sāļu un muskuļu albumīna maisījums
haimoglobīns Hemoglobīns
hemoglobinēmija Hemoglobīns asins plazmā
ekoīds Hemoglobīnu zaudējuša eritrocīta stroma, fantomķermenītis
lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības
lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības
streptodornāze Hemolītisko streptokoku enzims, kas katalīzē dezoksiribonukleīnskābes depolimerizāciju
streptokināze Hemolītisko streptokoku enzīms, kas katalizē plazminogēna pārvēršanu plazmīnā
streptoleikocidīns Hemolītisko streptokoku toksīns, kas noārda leikocītus
heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem
hemotoksīns Hemolītisks eksotoksīns
hemolizāts Hemolīzes produkts
idioizolizīns Hemolizīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas indivīdu šūnām
stafilolizīns Hemolizīns, ko producē stafilokoki
hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot
hemoorganotrofi Hemoorganoheterotrofi - organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas
aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās
kapilarotoksikoze Hemoraģiska kapilarotoksikoze - patoloģija, kuras izpausmes ir abdominālā un reimatoīdā purpura
stigma Hemorāģisks plankums uz ādas
hidrohemotorakss Hemorāģisks šķidrums pleiras dobumā
hemoroidektomija Hemoroidālo mezglu izgriešana
vinograds Hemoroīds
hemopauze Hemosfēras augšējais slānis
hemosideroze Hemosiderīna nogulsnēšanās aknās u. c. orgānos un audos
hemosiderīnūrija Hemosiderīns urīnā
siderofors Hemosiderīnu saturošs makrofāgs
ferihēms Hēms, kurā ir trīsvērtīgs dzelzs atoms
peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā
Erythronium hendersonii Hendersona eritronija
Triteleia hendersonii Hendersona tritēlija
krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem
chaenomeles Henomeles jeb krūmcidonijas
chaenotheca Henotēka - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
Rubus henryi Henrija avene
Viburnum henryi Henrija irbene
Aconitum henryi Henrija kurpīte
Parthenocissus henryana Henrija mežvīns
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis
Geņičeska Heņičeska, pilsēta Ukrainā
heparinēmija Heparīns asinīs
pleirohepatīts Hepatīts ar aknām tuvās pleiras daļas iekaisumu
pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija
Ahalsopeli Hephstha - apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijas rietumu daļā, tās nosaukums gruzīnu valodā
pentagrīds Heptode - elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: katodu, anodu un pieciem tīkliņiem
heptozūrija Heptoze urīnā
ketoheptoze Heptoze, kuras molekulā ir ketogrupa
protoheraldika Heraldika, tās attīstības agrīnajā posmā, aptuveni līdz 12. gs.
herbarius Herbārijs
piramīns Herbicīds nezāļu iznīcināšanai
trihlorfenoksietiķskābe Herbicīds, lieto krūmu iznīcināšanai, arī kā augšanas stimulatoru un tomātu paātrinātas nogatavināšanās līdzekli
raundaps Herbicīds, nezāļu iznicināšanas līdzeklis
Iresine herbstii Herbsta irezīne
Gerca Herca, pilsēta Ukrainā
hercīnais Hercīnais krokojums - Zemes garozas tektoniskais cikls paleozoja ēras 2. pusē
hercogiste Hercoga (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa
landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas
landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas
virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
hercogiene Hercoga sieva
duchesse Hercogiene
hercoģiste Hercogiste
hercogvalsts Hercogiste
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
Zeligera hercogīte hercogīšu ģints suga ("Herzogiella seligera")
herzogiella Hercogītes
duc Hercogs
duca Hercogs
HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods
HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods
simfalangija Hereditāra (autosomāli dominanta) proksimālo interfalangeālo locītavu saaugšana
nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana)
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija
Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā (_Hereford and Worcester_), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī
nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā
sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda
herkulisks Herkulam piemērots, pārcilvēcisks
Hērakla stabi Herkulesa stabi - divas klintis, kas atrodas Gibraltāra šauruma abās pusēs
Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
divdzimumdziedzeris Hermafrodītiska gonāda, kurā ir olnīcas un sēklinieka audi
hermafrodisms Hermafrodītisms
androgīnisms Hermafrodītisms; sievietēm pseidohermafrodītisms
ginandroīds Hermafrodīts ar vīrieša dzimumpazīmju pārsvaru
abējdzimumnieks Hermafrodīts, divdzimumu būtne
Hēlevēgs Hermanis Hēlevēgs (? - 1490. g.) - Rīgas rātes sekretārs, kas 1479. g. kļuvis par rātes locekli
psīhopomps Hermeja pievārds: dvēseļu vadītājs, jo tas vadīja aizgājušo dvēseles uz viņpasauli
hiperhermeneutika Hermeneutikas apakšgadījums, kad interprets izlasa vai nu vairāk vai mazāk nekā domājis autors
kapsula Hermētiska kamera, kabīne
balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai
barokamera Hermētiski noslēgta kamera, kurā iespējams radīt paaugstinātu vai pazeminātu spiedienu
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu
dehermetizācija Hermētiskuma izjaukšana vai zušana
porizols Hermetizējošs starpliku materiāls, grīstē savērpta poraina gumija
herminium Hermīnijas
vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama
hermodactylus Hermodaktili
bumbuļu hermodaktils hermodaktilu suga ("Hermodactylus tuberosus")
vācbrālis Hernhūtiešu sludinātājs no Vācijas, Vidzemē 18.-19. gs.
ernuters Hernhūtietis, brāļu draudzes loceklis
melanchlaini Hērodota minēta tauta, kas dzīvoja Donas augšgalā
gariks Heroīns
gera Heroīns
gerič Heroīns
geričs Heroīns
govno Heroīns
smeks Heroīns; narkotikas
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
herpetologs Herpetoloģijas speciālists
Erstala Herstala - pilsēta Beļģijā
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
Kamjanskas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, izveidota 1963.-1965. g., platība — 567 kvadrātkilometri, garums — 140 km, platums — līdz 20 km, vidējais dziļums — 4,3 m
Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m
Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
plūdmaiņu elektrostacija HES, kas elektriskajā enerģijā pārvērš plūdmaiņu enerģiju
Hesenes zeme Hesene, federālā zeme Vācijā
hetaira Hetēra
heteroalbumozūrija Heteroalbumoze urīnā
karbazols heterocikliska bāze C~12~H~9~N, bezkrāsas kristāli; lieto organiskajā sintēzē
triptofāns Heterocikliska neaizstājama aminoskābe, ir daudzās olbaltumvielās
pirimidīnbāzes Heterocikliskas slāpekli saturošas bāzes: pirimidīna atvasinājumi
purīnbāzes Heterocikliskas, slāpekli saturošas bāzes; purīna atvasinājumi
furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu
diazīns Heterociklisks savienojums ar diviem slāpekļa un četriem oglekļa atomiem gredzenā
akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei
pirimidīns heterociklisks savienojums C~4~H~4~N~2~, kura gredzens ir daudzu dabas vielu sastāvā
piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju
hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā
imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis
kumarons Heterociklisks savienojums C8H6O, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, iegūst no akmeņogļu darvas
pirazols Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli
izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei
pirolidīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar amonjaka smaku
pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā
piperidīns Heterociklisks savienojums, heksahidropiridīns, izmanto organiskajā sintēzē, par katalizatoru, par izejvielu medicīnisku preparātu ražošanā
purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē)
ciānurskābe Heterociklisks savienojums, kas rodas, karsējot urīnvielu
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu
pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus
aloksazīns Heterociklisks savienojums, lipohroma galvenā sastāvdaļa
barbitūrskābe heterociklisks savienojums, pirimidīna atvasinājums CH~2~(CONH)~2~CO; sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai
piperazīns Heterociklisks savienojums; prettārpu līdzeklis
melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem
hiperforija Heteroforijas veids, kad vienas acs redzes ass pavērsta uz augšu
digametisks Heterogametisks
ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to
thallophyta Heterogēna dzīvo būtņu grupa, kurā iekļāva gan baktērijas un ciānbaktērijas, gan sēņes un aļģes, gan gļotsēnes un ķērpjus
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti un vienmērīgi izkliedēti kādā citā šķidrumā
dictysiphon Heterogenātu klases brūnaļģu ģints
heterogeneratophyceae Heterogenerātu klase
stichosiphon Heterogenerātu klases brūnaļģu ģints
chordariales Heterogenerātu klases rinda
dictyosiphonales Heterogenerātu klases rinda
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints
eudesme Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
gobia Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.)
ksenoģenēze Heteroģenēze
heterocapsophyceae Heterokoku klase
botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints
centritractaceae Heterokoku klases aļģu dzimta
bumilleriopsis Heterokoku klases aļģu ģints
pleurochloridaceae Heterokoku klases dzimta
centritractus Heterokoku klases dzimtas "Centritractaceae" aļģu ģints
goniochloris Heterokoku klses dzimtas "Pleurochloridaceae" ģints
poliēteri Heteroķēžu polimēri, kuru galvenajā virknē ir ēteru grupas -C-O-C-
heteronema Heteronēmas
heteroheksozāns Heterosaharīds, kurā ir heksozes elementi, piem., lignoceluloze, pektoceluloze vai lipoceluloze
monoseksualitāte Heteroseksualitāte
heterosiphonophyceae Heterosifonu klase
makrospora Heterosporaugu sievišķā gametofīta sākotnējā šūna; megaspora
mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni
heterotrichophyceae Heterotrihu klase
bumilleria Heterotrihu klases aļģu ģints
heterotrichaceae Heterotrihu klases dzimta
tribonemataceae Heterotrihu klases dzimta
tribonema Heterotrihu klases dzimtas "Tribonemataceae" ģints
heterotrix Heterotrihu klases ģints
konsuments Heterotrofs organisms, kas patērē citu organismu veidotās organiskās vielas
poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas
hetieši Heti
hetiti Heti
chaetoceraceae Hetoceru dzimta
chaetoceros Hetoceru dzimtas ģints
chaetophoraceae Hetoforu dzimta
chaetophora Hetoforu dzimtas ģints
draparnaldia Hetoforu dzimtas ģints
gongrosira Hetoforu dzimtas ģints
stigeoclonium Hetoforu dzimtas ģints
chaetomiaceae Hetomiju dzimta
hat-trick Hettriks
hattrick Hettriks
Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs
Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes
Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju
Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem
Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas
Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību
Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku
hevea Hevejas
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
havelock Hevloks
haveloks Hevloks
Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā
Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus
Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence)
chi Hī
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
jacinta Hiacinte
jacinte Hiacinte
jacints Hiacinte
hyacinthus Hiacintes
kartilagīns Hialīnā skrimšļa pamatviela, kas vārot pārvēršas hondrīnā
hematohialoīds Hialīnam līdzīga viela, kas rodas, deģenerējoties trombam; eritrocītu vai trombocītu konglutinācijas produkts
hialinūrija Hialīns vai hialīna cilindri urīnā
hialoenhondroma Hialoīdā skrimšļa hondroma
hyaloscyphaceae Hialoscifu dzimta
cistella Hialoscifu dzimtas ģints
hyalopeziza Hialoscifu dzimtas ģints
hyaloscypha Hialoscifu dzimtas ģints
lachnellula Hialoscifu dzimtas ģints
lachnum Hialoscifu dzimtas ģints
phialina Hialoscifu dzimtas ģints
psilachnum Hialoscifu dzimtas ģints
trichopeziza Hialoscifu dzimtas ģints
trichopezizella Hialoscifu dzimtas ģints
clavidiusculum Hialoscifu dzimtas ģints "Cistella" nosaukuma sinonīms
dasyscyphus Hialoscifu dzimtas ģints "Lachnum" nosaukuma sinonīms
hialurāts Hialuronskābes sāls vai esteris
biorevitalizācija Hialuronskābes, aminoskābju, mikroelementu injekcijas ādā šūnu dzīvotspējas atjaunošanai un aktivizēšanai
chiastophyllum Hiastofilas
hibanobambusa Hibanobambusi
Kimmei hibanobambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. kimmei")
Kimmei bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. kimmei") jeb Kimmei hibanobambuss
Širošimas hibanobambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima")
Širošimas bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. shiroshima"), jeb Širošimas hibanobambuss
malvaviscus Hibiskmalvas
Sīrijas hibisks hibisku suga ("Hibiscus syriacus")
Riccia huebenerana Hībnera ričija
homogāmija Hibrīda vīrišķo un sievišķo gametu līdzība pēc atsevišķiem gēniem vai to kombinācijām
cupressocyparis Hibrīdās cipreses
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis")
kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica")
trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā
bastards Hibrīds
zirgēzelis Hibrīds - zirgu ērzeļa un ēzeļu ķēves krustojums
heterozigoze Hibrīdu rašanās, savienojoties ģenētiski nevienādas konstitūcijas gametām
Japānas alpi Hidas grēda Honsju salā
hidatidostomija Hidatīdes cistas atvēršana
hidnokarpāts Hidnokarpskābes sāls
hydnoraceae Hidnorācijaugi
chydoridae Hidoru dzimta
chydorinae Hidoru dzimtas apakšdzimta
eurycercinae Hidoru dzimtas apakšdzimta
eurycerus Hidoru dzimtas apakšdzimtas "Eurycercinae" ģints
camptocercus Hidoru dzimtas ģints
chydorus Hidoru dzimtas ģints
Hya Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
Hydra Hidra, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti
hydrida Hidras
chlorohydra Hidras (viena no 2 hidru ģintīm)
hydra Hidras (viena no 2 hidru ģintīm)
Alfards Hidras sirds, spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā
slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis
ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai
romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus
hidrodzinējs Hidrauliskā mašīna (hidrauliskais dzinējs), kas šķidruma plūsmas hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā (piem., hidrocilindrs, hidromotors)
virzuļmašīna Hidrauliska vai pneimatiska mašīna, kurā darbvielas (šķidruma, gāzes vai tvaika) enerģijas pārvēršanu veic viens vai vairāki virzuļi
ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem
hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā
hydrilla Hidrillas
mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
gāzdinamika Hidroaeromehānikas daļa, kurā pēta gāzu kustības likumus, neņemot vērā tās saspiežamību
HAES Hidroakumulējošā elektrostacija
hidroakustiķis Hidroakustikas speciālists
hydrobiidae Hidrobiju dzimta
hydrobia Hidrobiju dzimtas ģints
lithoglyphus Hidrobiju dzimtas ģints
slaidā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ulvae")
uzpūstā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ventrosa")
hidrobiologs Hidrobioloģijas speciālists
hidrocefaloīds Hidrocefālijai līdzīgas parādības, kuras novēro distrofiskiem vai atrofiskiem zīdaiņiem smagas caurejas gadījumos
oksihidrocefālis Hidrocefālis ar smailu galvaskausu
hidrohematocēle Hidrocēle ar asiņainu saturu
galaktocēle Hidrocēle ar pienveida saturu
hidrocirsocēle Hidrocēle ar sēklsaites vēnu paplašinājumu
droseļregulēšana Hidrodzinēja vai pneimodzinēja ātruma regulēšana, izmantojot droseli (izplatītākais regulēšanas veids)
hidromotors Hidrodzinējs, kas šķidruma plūsmas enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā, radot griezes kustību; hidrauliskais motors
gess Hidroelektrostacija
hidrostacija Hidroelektrostacija
ūdensspēkstacija Hidroelektrostacija
alkogels Hidrogels ar alkoholu kā dispersijas vidi
hidrogrāfs Hidrogrāfijas speciālists
hidroģeologs Hidroģeoloģijas speciālists
metohinons Hidrohinona molekulsavienojums ar 2 molekulām metīl-p-amīnofenola, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju
hidrochinons Hidrohinons
hidrohinonūrija Hidrohinons urīnā pēc salola, hinīna, rezorcīna, milteņu iekšējas lietošanas
hidropolipi Hidroīdi
hydroidea Hidroīdi
kampanulārija Hidroidpolipu dzimta ("Campanularia"), ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām
campanularia Hidroidpolipu dzimta ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām
gonofori Hidroīdpolipu un sīfonoru kolonijās tie īpatņi, kas rada dzimuma produktus: medūzas, sporosaki
hidrokoraļļi Hidroīdu bezdzimuma paaudzes apakškārta
hidrotvertne Hidroiekārtas sastāvdaļa, kurā ir darbam vajadzīgais eļļas krājums
hidrovārsts Hidroiekārtas vārsts
obliterācija Hidroiekārtu droselēs novērojama parādība, ka, noregulējot mazas plūsmas, caurplūdums arvien samazinās, jo caurplūstošā eļļa kopā ar piemaisījumiem samazina caurplūdes šķērsgriezumu
hidropneimoiekārta Hidroiekārtu un pneimoiekārtu kopums
pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens
metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai
izols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, kas izgatavots no gumijas un bitumena, pievienojot plastifikatorus un antiseptiķus; bioloģiski noturīgs, salizturīgs, elastīgs
folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām
alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis
alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs
limfokentrinskābe Hidroksiskābe, atrodama limfoleikozes slimnieku urīnā; ierosina leikopoētiskās sistēmas šūnu proliferāciju
hidroķīmiķis Hidroķīmijas speciālists
fosfatāze Hidrolāžu grupas enzīms, kas no fosforskābes esteriem atšķeļ fosfātgrupu
tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos
renīns Hidrolāžu klases enzīms, kas veidojas zīdītāju nierēs un katalizē angiotensinogēna pārvēršanos angiotensīnā, līdz ar to veicinot arteriālā spiediena paaugstināšanos
ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs
esterāze Hidrolāžu klases fermenti, katalīzē esteru hidrolītisku šķelšanos
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze
dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā
katepsīni Hidrolāžu klases proteolītiskie fermenti, katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās
adipolīze Hidrolītiska tauku šķelšana sagremošanas procesā ar fermentu līdzdalību
hidrolizēties Hidrolīzē (1) sadalīties sastāvdaļās
hidrolizāts Hidrolīzes produkts; šķīdums, kas rodas, koksni hidrolizējot ar ūdeni
pārcukurot Hidrolizēt (ko), lai iegūtu cukurus
hidr. Hidroloģija, hidrauliskā tehnika
hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē
hidrologs Hidroloģijas speciālists
hidrometeodienests Hidroloģiskās un meteoroloģiskās novērošanas un izziņošanas dienests
asdiks Hidrolokācijas iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai
ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām
hidrometeorologs Hidrometeoroloģijas speciālists
salimetrs Hidrometrs sāļu šķīdumu koncentrācijas noteikšanai
hydromyxomycetes Hidromiksomicētes
hidronimizēšanās Hidronīma veidošanās no cita veida īpašvārda vai no sugasvārda
hidronīmija Hidronīmu kopums
lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas
ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta
hidrosulfīti Hidrosērpaskābes sāļi, spēcīgi reducētāji; nātrija hidrosulfītu lieto tekstilrūpniecībā krāsošanai, pārtikas rūpniecībā - cukura atkrāsošanai
hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists
ūdensbūve Hidrotehniska būve
ūdensnovadbūve Hidrotehniska būve liekā ūdens novadīšanai no ūdenskrātuves, apūdeņošanas kanāla augšbjefa, lai tas nepārpildītos
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai
dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; aizsprosts
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens
caurteka Hidrotehniska būve vai caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa)
šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā
kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā
sprostsijas Hidrotehnisko būvju aizvaru tips, ko izmanto neliela spiediena hidrobūvēs, arī regulējot daļēju ūdens noteci; vairākas sijas, kas veido aizsprostojumu ūdens notecei
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā
ceolitizācija Hidrotermāls metasomātisks process, kurā veidojas ceolīti
hidromuskovīts hidrovizlu grupas minerāls (K,H~3~O)Al~2~·[(H~2~O,OH)~2~/AlSi~3~O~10~]
hidrobiotīts Hidrovizlu grupas minerāls (K,H2O)(Mg,Fe,Mn)3[(OH,H2O)2/AlSi3O10]
hydrozoa Hidrozoji
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki
cordylophora Hidrozoju klases ģints
obelia Hidrozoju klases ģints
hidromedūzas Hidrozoju medūzas
garkāta hidra hidru suga ("Hydra oligactis")
pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris")
hedžra Hidžra
hidūra Hidžra
lycaon Hiēnsuņu ģints
hiēnveidīgie Hiēnu dzimta
hyaenidae Hiēnu dzimta
crocuta Hiēnu dzimtas ģints
vecākdirektorijs Hierarhiskā datņu sistēmā - direktorijs, attiecībā pret kuru aktivizētais direktorijs ir apakšdirektorijs
hierarhs Hierarhiskas sistēmas augstākais orgāns
skalēšana Hierarhiskas sistēmas veidošana; dažādu mērījumu datu sarindošana kādā noteiktā secībā
ontoloģija Hierarhiski strukturētas zināšanas, kas apraksta lietas, to eksistences apstākļus un kvalitātes, kā arī savstarpējo attiecību kategorijas
ķīnzīme Hieroglifs
hyphomycetales Hifomicēšu rinda
hyphomycetes Hifomicētes
hipotēcijs Hifu slānis zem dažu sēņu himēnija apotēciju apakšējā daļā
higiēnists Higiēnas (1) speciālists
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā pasākumus psihisko slimību novēršanai
higeiolatrija Higiēnas principu stingra ievērošana
higroskopiski Higroskopisks
Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā
hikori Hikorija
hikorijs Hikorija
Džīla Hīla - Kolorādo kreisā krasta pieteka
hilotorakss Hila izplūdums krūšu dobumā, parasti krūšu limfvada bojājuma dēļ
hiloreja Hila izplūdums krūšu limfvada ievainojuma gadījumā
hiloperikards Hila vai limfas izplūdums perikarda dobumā
hiloperitonejs Hila vai limfas izplūdums vēdera dobumā
hilomediastīns Hila vai limfas izplūdums videnē
hilifakcija Hila veidošanās; sagremošana
hiliforms Hilam līdzīgs
hiloīds Hilam līdzīgs
hillbillijs Hilbilijs
hildenbrandia Hildenbrandijas
hiliasti Hiliasma piekritēji
hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā
hilocēle Hiloza šķidruma izplūdums sēklinieka maksts apvalkā
hilēmija Hils asinīs
hilūrija Hils urīnā
hilopneimotorakss Hils vai limfa un gaiss krūšu dobumā
hilektāzija Hilvadu paplašinājums
Hīms Hīma ezers - Kīmezers Vācijā
himoreja Hīma iztukšošanās vai pārvietošanās
Betula utilis Himalaju bērzs
Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku
emodi Himalaju ceriņš ("Syringa emodi")
Cedrus deodora Himalaju ciedrs
Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
Eremurus himalaicus Himalaju eremūrs
bon Himalaju iedzīvotāju šamaniski reliģiski ticējumi pirms budisma izplatīšanās, kas vēlāk, kā pārveidota mācība, tika atzīta par Tibetas "blakus" reliģiju
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m
Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m
Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m
Meconopsis betonicifolia Himalaju zilā magone
himenomicētes Himēnija sēnes, liela sēņu grupa, kurām sporu veidotāju šūnu kārta (himēnijs) atrodas augļķermeņa virspusē; pie himenomicētēm pieder gandrīz visas cepurīšu sēnes
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
hymenomycetes Himēnijsēnes
himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes
sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum")
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
posaspiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas himeohēšu dzimtas ģints ("Phellinus")
kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
agaricaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimta
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas
sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus")
brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas
sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu
skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe")
tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe")
samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina")
amanitaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimta
gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas
amanita Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas mušmiru ģints
tricholomataceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimta
asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas
tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu
biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma")
gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium")
gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium")
jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia")
gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga
melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga
kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas
turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis")
antrodia Himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas ģints
zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
sakņupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Heterobasidion")
krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans")
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas
brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis")
ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas
koriolas Himēniju sēņu afilloforu rindas dzimta, kas jaunākajā sistemātiskajā iedalījumā apvienota ar piepju dzimtu
hymenochaetaceae Himenohēšu dzimta
coltricia Himenohēšu dzimtas ģints
hymenochaete Himenohēšu dzimtas ģints
inonotus Himenohēšu dzimtas ģints
onnia Himenohēšu dzimtas ģints
phellinus Himenohēšu dzimtas ģints
phylloporia Himenohēšu dzimtas ģints
fomes Himenohēšu dzimtas piepju sēņu ģints "Phellinus" senāks nosaukums
hymenostomata Himenostomatu kārta
chimēra Himera
chimaeriformes Himērveidīgie
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti
chimonanthus Himonantes
Homsa Himsa - pilsēta Sīrijā
Kotovska Hinčešti, pilsēta Moldovā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas
Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu
lokapalas Hindu mitoloģijā - debespušu dievības un sargi, sākotnēji mītos pieminēti četri, bet vēlāk to skaits pieaug līdz astoņiem
bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās
nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām
nakšatras Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas, kuras identificēja ar zvaigznājiem Mēness ekliptikā
svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē
Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi
Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe
Balarāma Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas vecākais brālis, kas piedalījās daudzos Krišnas varoņdarbos
Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām
Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks
Rukminī Hindu mitoloģijā - dievietes Lakšmī avatāra (iemiesojums), viena no dieva Krišnas sievām - pirmā sieva
Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos
amrita Hindu mitoloģijā - dievišķa nemirstības dzira, ko ieguva, kad dievi un asuras kūla okeānu
Vāmana Hindu mitoloģijā - dievišķais punduris, dieva Višnu piektā avatāra (iemiesojums)
Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes
Dhanvantari Hindu mitoloģijā - dievu dziednieks, acīmredzot sākumā identificēts ar sauli, "kas virzās pa loku"
Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu
džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā
Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko
Mīnākšī Hindu mitoloģijā - karotāja dieviete, Šivas sieva
Amra Hindu mitoloģijā - krāšņākais koks ar neaprakstāmi skaistiem ziediem
Kansa Hindu mitoloģijā - ļaunais Mathuras valdnieks, Krišnas ienaidnieks
vetālas Hindu mitoloģijā - ļaunie gari, vampīri, kas mīt kokos un kapos un spēj iemājot mirušā ķermenī
Kali Hindu mitoloģijā - ļaunuma dēmons
Rati Hindu mitoloģijā - mīlas kaisles dieviete, mīlas dieva Kāmas sieva
Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks
dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus
Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem
Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu
Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne
Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls
Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti
Rāvana Hindu mitoloģijā - rākšasu valdnieks un eposa "Rāmājana" galvenā varoņa Rāmas pretinieks
Sīta Hindu mitoloģijā - Rāmas sieva, uzarta lauka dieviete
Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi
Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas
Agungs Hindu mitoloģijā - svētais vulkāns Bali salā
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām
Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā
Durjodhana Hindu mitoloģijā - valdnieka dēls, vecākais no brāļiem kauraviem, ļaunuma dēmona Kali iemiesojums
Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu
Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī
Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē
Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas
Matsja Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) zivs veidolā
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks
Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē
Varāha Hindu mitoloģijā – dievišķais meža kuilis, dieva Višnu trešā avatāra (iemiesojums)
Lanka Hindu mitoloģijā — sala un pilsēta, rakšasu valsts galvaspilsēta
kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva
Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls
Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts
dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē
brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu
dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes
prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās
brahmačārī Hinduismā - jauneklis, kurš nododas sistemātiskām reliģijas studijām
gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm
Devī Hinduismā - Šivas sieva un arī viena no Šivas sievišķajām inkarnācijām
prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem
artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība)
Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete
ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni
Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli
bhoga Hinduismā ceļš uz garīgu pilnību un atbrīvotību, jutekliski iepazīstot visus miesīgās dzīves priekus
bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai
Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu
krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis
pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana
advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma
Satguru Hinduismā jēdziens, kas apzīmē godājamu skolotāju
jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis
abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki
kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību
Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes
sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā
Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva
hinduists Hinduisma piekritējs
kundalini Hinduisma priekšstatos - dzīvības enerģijas plūsma, kas strāvo ikvienā ķermenī
daršanašāstras Hinduisma raksti ar filozofiskām koncepcijām (daršana) un dažu vēdisko un tamtrisko skolu prakses aprakstiem
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits
om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās
čhēla Hinduismā tā sauc guru (skolotāja) sekotāju vai skolnieku
upanajana Hinduisma ticības mūku iesvētīšanas ceremonija
ātmans Hinduismā un budismā - individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā
avidja Hinduismā un budismā - neziņa par realitātes patieso dabu
samādhi Hinduismā un budismā - pilnīga iegrimšana meditācijā, tieša dievības uztveršana un saplūšana ar to
sansāra Hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos; samsāra
Džambudvīpa Hinduisma un džainisma mitoloģijā - apaļš kontinents pasaules vidū
bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu
induisms Hinduisms
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā
ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai
Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam
ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā
mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls)
pītha Hinduistu kulta rituālu vieta - iežogots apaļš laukums ar altāri centrā
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī
čitraka Hinduistu sektas zīme uz pieres, kas tās nēsātājam ik dienas jāatjauno
zebu Hinduistu svētais dzīvnieks
Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.)
paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
vidja Hinduistu un budistu termins, kas apzīmē patiesās zināšanas par Absolūto Realitāti
Tiričmirs Hindukuša augstākā virsotne Pakistānas ziemeļos, augstums - 7708 m, nogāzēs šļūdoņi un firna lauki
hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti
euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību
hininizācija Hinīna ievadīšana organismā, piem., malārijas profilaksei
salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās
cinchona Hinīnkoki
chinīns Hinīns
ķinins Hinīns
hinterland Hinterlande
Hintada Hinzada - pilsēta Mjanmā
perjodskābe HIO4, bezkrāsaina kristāliska skābe, lieto par oksidētāju
lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā
hippesatrum Hipeastri
makroamilazēmija Hiperamilazēmijas veids, ko izraisa makroamilāzes klātiene asinīs
hiperemizācija Hiperēmijas mākslīga radīšana terapijas nolūkā
hiperfokālais Hiperfokālais attālums - uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam
saharephidroze Hiperhidrozes veids, kam raksturīga ogļhidrātu ekskrēcija ar sviedriem
Hiperions Hiperīons - Saturna pavadonis
akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums
hiperfragmenti Hiperkodoli - atomu kodolu šķembas, kas rodas kodolreakcijās, kuru norisei nepieciešama liela enerģija, un kas satur ne tikai nuklonus, bet arī noteikta tipa hiperonu
hiperkompleksie Hiperkompleksie skaitļi - skaitļi, kas ir vairāk nekā divu vienību lineāras kombinācijas; svarīgākā hiperkomplekso skaitļu sistēma ir kvaternioni
saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā
hipernīms Hiperonīms
antihiperoni Hiperonu antidaļiņas
enhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana kaula iekšienē; iekšējā hondroma
ekhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana skrimšļa vai kaula ārpusē
vēsture Hipersaišu saraksts, ko caurskatījusi globālā tīmekļa pārlūkprogramma
pārlūkošana Hiperteksta dokumentu izskatīšanas process, kurā izmantotas hipersaites
HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
protokols HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
valoda HTML hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language")
HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language") informācijas izvietošanai internetā
protokols HTTP hiperteksta transporta protokols (angļu "Hyper Text Transport Protocol")
navigācija Hipertekstu pārlūkošana, kuras gaitā datora lietotājs, ar peli aktivizējot hipersaites, pēc savas izvēles pāriet no dokumenta uz dokumentu
natūrlapa Hipertekstu pārlūkošanas process, kura gaitā lietotājs, izmantojot hipersaites, izskata savstarpēji saistītus dokumentus, kas var būt izveidoti dažādos datoros
hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments
nefroangioskleroze Hipertensija ar nieru bojājumiem, kuru izcelsme saistīta ar renālo mikroangiopātiju
kardiotireotoksikoze Hipertireoze ar sirds funkciju traucējumiem
preskleroze Hipertonijas stāvoklis, arteriosklerozes priekšstadija
matainums Hipertrihoze - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati
adenoīdi Hipertrofēti aizdegunes limfadenoīdie audi
diastolizācija Hipertrofiskā rinīta ārstēšana, saudzīgi izplešot deguna ejas un masējot tās ar speciālu gumijas buzi
amigdalotripsija Hipertrofītas mandeles sašķaidīšana ar stiprām platknaiblēm; pēc tam sašķaidīto daļu izgriež
hip-hop Hiphops
hiphop Hiphops
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos
hypnum Hipni
meditācija Hipnotiska iedziļināšanās sevī
somnipātija Hipnotiska transa stāvoklis
eholāls Hipnotizēta persona, kas atkārto dzirdētus vārdus, nesaprotot to nozīmi
heterohipnoze Hipnoze, ko ierosina cits
narkohipnoze Hipnozes ierosināts dziļš miegs
hipotakse Hipnozes otrā (vidējā) pakāpe
somnolence Hipnozes pirmā pakāpe
narkohipnoze Hipnozes stāvoklis, ko panāk, ievadot narkozes līdzekli
hypnaceae Hipnu dzimta
ciprešu hipns hipnu suga ("Hypnum cupressiforme")
Lindberga hipns hipnu suga ("Hypnum lindbergii")
bālganais hipns hipnu suga ("Hypnum pallescens")
pļavas hipns hipnu suga ("Hypnum pratense")
coccomyces Hipodermu dzimtas ģints
colpoma Hipodermu dzimtas ģints
lophodermium Hipodermu dzimtas ģints
placyntium Hipodermu dzimtas ģints
rhytisma Hipodermu dzimtas ģints
rikšotava Hipodroms
hypoestes Hipoestes
lapvārpu hipoeste hipoestu suga ("Hypoestes phyllostachia")
kolatorija Hipofīze
hipopituitārisms Hipofīzes (priekšdaļas) pazemināta funkcija
adenohipofīze Hipofīzes (starpsmadzeņu daļas) priekšējā daiva, kuras hormoni ietekmē vielmaiņu, stimulē organisma attīstību un augšanu
mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm
makroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - >10 mm, tāpēc tā ir viegli konstatējama ar parastām rentgenizmeklēšanas metodēm
kraniofaringeoma Hipofīzes audzējs, cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām
dispituitārisms Hipofīzes funkcijas traucējums un tā sekas
pituitārisms Hipofīzes funkciju traucējumi
pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni
hiperpituitārisms Hipofīzes hiperfunkcija
antidiurētiskais hormons hipofīzes hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva; ADH; vazopresīns
kortikotropīns Hipofīzes hormons, peptīds, kas sastāv no 39 aminoskābju atliekām
hipofizīts Hipofīzes iekaisums
hipofīzektomija Hipofīzes izgriešana
folikulstimulētājhormons Hipofīzes izstrādāts hormons, kas sekmē olnīcas pūslīša (folikula) augšanu; folikulus stimulējošais hormons; FSH
neirohipofīze Hipofīzes mugurējā daiva
pituitrīns Hipofīzes mugurējās daivas ekstrakts; pastiprina dzemdību sāpes
parahipofīze Hipofīzes nepastāvīgs piedēklis seglu šķirtnē
oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos
adiuretīns Hipofīzes pakaļējās daļas hormons; veicina nātrija hlorīda izdali un kavē ūdens atpakaļrezorbciju nierēs
adrenokortikotropīns Hipofīzes priekšējās daivas hormons
prolaktīns Hipofīzes priekšējās daivas hormons; stimulē piena dziedzeru un olnīcu (dzeltenā ķermeņa) aktivitāti
kortikotropocīts Hipofīzes priekšējās daivas šūna, kas sekretē adrenokortikotropisko hormonu
melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds
intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
hypogymnia Hipogimnijas
hypogymniaceae Hipogimniju dzimta
pseudevernia Hipogimniju dzimtas ģints
uzpūstā hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia physodes")
lentveida hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia vittata"), Latvijā aizsargājama
hipohondrs Hipohondriķis
ahilanēmija Hipohroma anēmija ar ahiliju
leptocitoze Hipohromiskā anēmija ar leptocītu pārsvaru asinīs
diskrāzija Hipokrāta termins organisma sulu nenormāla sastāva apzīmēšanai
hypocreaceae Hipokreju dzimta
hypocreales Hipokreju rinda
hipoleps Hipolepu dzimta - ērgļpapardes ("Hypolepidaceae"), paparžu nodalījuma augu dzimta
hypomycetaceae Hipomicēšu dzimta
hipostatisks Hipostāzei raksturīgs
infundibuloma Hipotalāma piltuves audzējs (parasti bērniem)
ģenerālhipotēka Hipotēka uz visu ķīlas devēja mantu
kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta
legālhipotēka Hipotēka, kas pieder kreditoram uz likuma pamata, bez vienošanās ar ķīlas parādnieku
HZB Hipotēku un zemes banka
sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti
urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu
ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu
bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas
fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana
klārisms Hipotētiska mācība par esošā saskaldījumu tumšā, sajukušā īpatņu un skaidrā Dieva pasaulē
kriminālantropoloģija Hipotētiska mācība par noziedznieku garīgām un fiziskām savādībām, mēģinājumi izskaidrot noziedzību ar iedzimtām noziedzīgām tieksmēm
hipnotoksīns Hipotētiska miega izraisītāja viela, kas rodas smadzenēs
psihokinēze Hipotētiska nedzīvās dabas objektu pārvietošanās psihiskas enerģijas iedarbībā
dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli
gastreja Hipotētiska pirmforma, no kuras cēlušies visi daudzšūnu dzīvnieki
metagalaktika Hipotētiska samērā autonoma gigantiska kosmiskā sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas
ids Hipotētiska struktūras vienība; hromomērs; psihoanalīzē instinktu kopums zemapziņā
kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības
ģeojurisprudence Hipotētiska tiesību zinātņu palīgnozare, kas mēģināja ar ģeogrāfijas un kartogrāfijas palīdzību izskaidrot tiesību problēmas
tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus
pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; kopvaloda, pamatvaloda
kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; pirmvaloda, pamatvaloda
ēters Hipotētiska vide, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos
bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu
kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību
fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem
aitērs Hipotētiska viela, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos; ēters
mikella Hipotētiska vissīkākā kristāliskā daļiņa, no kādām sastādoties organizēti ķermeņi
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi
partoni Hipotētiskas daļiņas kvantiskajā lauka teorijā, hadronu sastāvdaļa
tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas
probionti Hipotētiskas dzīvības sākuma formas, pusbūtnes
citplanētieši Hipotētiski citu planētu iedzīvotāji
asterijs Hipotētiski pieņemts neeksistējoša elementa nosaukums, kas bija nepieciešams spektrālo novērojumu izskaidrošanai stacionāra Visuma modelī
rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu)
krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu
bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas)
datorcilvēks Hipotētisks datora un cilvēka apvienojums
fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem
hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā
arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti
Lemurija Hipotētisks kontinents ģeoloģiskā pagātnē tagadējā Indijas okeāna vietā
nitons Hipotētisks ķīmiskais elements, kas bija nepieciešams rādija radioaktīvā starojuma darbības skaidrojumam pirms radioaktivitātes atklāšanas
Rodīnija Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,1 miljarda gadiem
Nuna Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,8 miljardiem gadu
Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem
zemesskrāpis Hipotētisks projekts Mehiko pilsētā 65 stāvu būvei zem zemes
gugols Hipotētisks skaitlis 1 ar 100 nullēm, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot 100. pakāpē
gugolplekss Hipotētisks skaitlis, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot gugolā (1 ar 100 nullēm)
gaja Hipotētisks svētmeža nosaukums senajiem baltiem
arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā
Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu
monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā
preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā
psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā
panspermija Hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai dzīvām būtnēm šurp atceļojot no citām planētām
abioģenēze Hipotēze par dzīvības rašanos uz Zemes no nedzīvās matērijas
simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem
bioģenēze Hipotēze, ka dzīvība radusies uz Zemes no dzīvās matērijas
preformisms Hipotēze, ka katrs organisms jau iepriekš izveidots ļoti sīka dīgļa veidā dzimumšūnā un organisma attīstība ir šā dīgļa palielināšanās izmēros
hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā)
termobarometrs Hipsotermometrs - ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens vārīšanās temperatūras
hipūrija Hipūrskābes daudzuma palielināšanās urīnā
hipurāts Hipūrskābes sāls
Hirova Hiriva - pilsēta Ukrainā
Gorņaka Hirnika - pilsētas Ukrainā nosaukums padomju laikā
cheiromantija Hiromantija
heiromantija Hiromantija
kiromantija Hiromantija
ķiromantija Hiromantija
Gorska Hirske, pilsēta Ukrainā
hirudinizācija Hirudoterapija
LBBB Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokāde (angļu "left bundle branch block")
LPHB Hisa kūlīša kreisās kājiņas mugurējā zara blokāde (angļu "left posterior hemiblock")
LAHB Hisa kūlīša kreisās kājiņas priekšējā zara blokāde (angļu "left anterior hemiblock")
RBBB Hisa kūlīša labās kājiņas blokāde (angļu "right bundle branch block")
histaminēmija Histamīns asinīs
histeroepilepsija Histērija ar epileptoīdām lēkmēm
dizagregācija Histērijā nespēja koordinēt dažādas jaunas sajūtas un saistīt tās ar redzes iespaidiem
histerotraumatisms Histērija pēc traumas
histeroīds Histērijai līdzīgs
neiromimēze Histērijas simptomi, kas atgādina organiskas nervu slimības
boopija Histērijas slimnieku sapņainais skatiens
hysteriaceae Histēriju dzimta
hysterium Histēriju dzimtas ģints
hysterographium Histēriju dzimtas ģints
hysteriales Histēriju rinda
apsēsta Histēriķe; histēriķis
pseidoplēģija Histēriskā paralīze vai pseidoparalīze
histidinūrija Histidīns urīnā
histiocitoze Histiocītu proliferācija, sevišķi limfmezglos u. c. hematopoētiskās sistēmas orgānos
histologs Histoloģijas speciālists
pseidometaplāzija Histoloģiska akomodācija, šūnu formas pārmaiņas, piemērojoties mehāniskiem vides apstākļiem
skombrons Histons, kas iegūts no skumbrijas pieņiem
aizvēsture Historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; iedala akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā
radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu
fungīns Hitīnam līdzīga viela sēņu šūnapvalkā, kas kavē gremošanas sulu darbību
hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms, tā atsevišķa izpausme; šīs diktatūras ideoloģija
fīrers Hitlera kā partijas un valsts vadītāja apzīmējums
geto Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne
hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs
chitons Hitons
chytridiomycota Hitrdijsēnes un hitridijmicētes
hitridijmicētes Hitridijsēnes
chytridiaceae Hitrīdiju dzimta
chytridium Hitrīdiju dzimtas ģints
chytridialles Hitrīdiju rinda
chytridiomycetes Hitridiomicētes
Euphrasia chitrovoi Hitrovas žibulītis
gits Hīts
hibari Hivari - indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
malakati Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
palti Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
Nunguja Hivaru (Ekvadora) mitoloģijā - dieviete, zemkopības un zemes auglības aizgādne
Jerringa Hjerringa, pilsēta Dānijā
Kirkenēsa Hjirkenēse - pilsēta norvēģijā
jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai
jodpārskābe HJO4, joda ķīmisks savienojums
hlamidēmija Hlamīdiju klātiene asinīs
chlamydomonas Hlamidomonas
chlamydomonadaceae Hlamidomonāžu dzimta
chlorogonium Hlamidomonāžu dzimtas ģints
gloeomonas Hlamidomonāžu dzimtas ģints
lobomonas Hlamidomonāžu dzimtas ģints
platymonas Hlamidomonāžu dzimtas ģints
polytoma Hlamidomonāžu dzimtas ģints
Adinkata Hliboka, apdzīvota vieta Ukrainā, tās nosaukums ungāru valodā
Glubokoje Hlibokaje, pilsēta Baltkrievijā
melazma Hloazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņa likvidēšanas
Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
dehlorācija Hlora atdalīšana no hlororganiskiem savienojumiem
dehlorurācija Hlora daudzuma samazināšanās urīnā
hloropēnija Hlora jonu deficīts organismā
hlorimetrija Hlora kvantitatīva noteikšana
hloropeksija Hlora saistīšana organismā
hlorūdens Hlora šķīdums ūdenī
hipnāls Hlorālhidrāta antipirīns, balts kristallisks pulveris, lieto kā maigu miega un sāpju remdētāju līdzekli
klorals Hlorāls
mianīns Hloramīna aizsargāts nosaukums, preparātu iegūst parasti kā blakus produktu saharīna ražošanā
hipohlorīti Hlorapskābes sāļi, labi balinātāji
hlorobutanols Hlorbutanols
chlorella Hlorellas
kloridi Hlorīdi
hlorūrija Hlorīdi urīnā
hloridēmija Hlorīdu aizture asinis
hloridimetrija Hlorīdu daudzuma noteikšana šķidrumā
dehloridācija Hlorīdu daudzuma samazināšanās (ķermeņa audos un šķidrumos)
hlorurēze Hlorīdu ekskrēcija ar urīnu
hlorēmija Hlorīdu pārmērīgs daudzums asinīs
šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda
pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā
klīnohlors Hlorītu paveids, vizlām līdzīgi minerāli
chlorkaļķi Hlorkaļķi
klorkaļķis Hlorkaļķi
formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem
chlorofills Hlorofils
klorofils Hlorofils
chlorophytum Hlorofīti
hloroformisms Hloroforma tvaiku anestētiskais efekts
chloroforms Hloroforms
kloroforms Hloroforms
chlorococcales Hlorokoku rinda
botryociccus Hlorokoku rindas ("Botryococcaceae") dzimtas aļģu ģints
chlorochytriaceae Hlorokoku rindas dzimta
chlorococcaceae Hlorokoku rindas dzimta
micractiniaceae Hlorokoku rindas dzimta
chlorococcum Hlorokoku rindas dzimtas "Chloroccoccaceae" ģints
chlorochytrium Hlorokoku rindas dzimtas "Chlorochytriaceae" ģints
golenkinia Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniacae" ģints
micractinium Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniaceae" ģints
trebouxia Hlorokoku rindas ģints
chloromonadophyta Hloromonādaļģes
gonyostomum Hloromonādaļģu nodalījuma ģints
merotrichia Hloromonādaļģu nodalījuma ģints
vacuolaria Hloromonādaļģu nodalījuma ģints
nairīts Hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums Krievijā
heptahlors Hlororganisko preparātu grupas insekticīds, pieskares inde, kristāliska viela ar kampara smaržu
endrīns Hlororganisko savienojumu grupas insekticīds un akaricīds, pieskares inde
hlorēmija Hloroze
kloroze Hloroze
bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās
perhlorāti hlorpārskābes (HClO~4~) sāļi un esteri
nitrochloroforms Hlorpikrīns
chlors Hlors
klors Hlors
chlorāts Hlorskābes sālis
hlorāts Hlorskābes sāls
hlorēts Hlorskābes sāls
klorsudrabs Hlorsudrabs
hlorskābe Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos
pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei
heksahlorāns Hloru saturošs cikloheksāna atvasinājums, līdzeklis pret augu kaitēkļiem
hlorūdeņražskābe Hloru un ūdeņraža savienojums; sālsskābe
klorūdeņradis Hlorūdeņradis
sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
Gluhova Hluhiva, pilsēta Ukrainā
Proskurova Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1954. g.
Hmeļņika Hmiļnika - pilsēta Ukrainā
hidrosērpaskābe HO.SO.SO.OH, hidrosulfītu komponente
opisthocomidae Hoacīnu dzimta
hobī Hobijs
tiramīns HOC6H4(CH2)2NH2, simpatomimētisks amīns, izolēts no melnajiem graudiem
pantoiltaurīns HOCH2C(CH3)2CHOHCONHCH2CH2SO3H, pantoīnskābes un taurīna amīds, pantotēnskābes antagonists dažiem mikroorganismiem, kas nesintezē pantotēnskābi
Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
Sūrsāri Hoglande - sala Baltijas jūras Somu līcī
Jabolunschi Hohenbergen - Veļķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā
staufer Hohenštaufi
štaufi Hohenštaufi
skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi
gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi
daudzziedu hoija hoiju suga ("Hoya multiflora")
jodapskābe HOJ, nav sastopama dabā
Edzo Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
Jeso Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
Macmaja Hokaido, sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
hļuška Hokeja nūja
kļuška Hokeja nūja
lavene Hokeja vārtsarga cimds ar aprīkojumu ripu ķeršanai
kački Hokejam līdzīga bērnu spēle ar koka ripu un nūjām
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu sporta zālē uz grīdas
kļobene Hokejnūja
hoki Hokejs
hoķis Hokejs
ledushokejs Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu
ledushoki Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu
Impatiens hawkeri Hokera sprigane
Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Hollande Holande, Nīderlande
holandrs Holanders - viena no svarīgākām mašīnām papīra ražošanā, kurā gatavo šķidro papīra masu, samaisa un samaļ to
Ulmus x hollandica Holandes goba
Tilia x vulgaris Holandes liepa
olendžs Holandes siers
spinozisms Holandiešu filozofa B. Spinozas (1632-1677) filozofijas mācība
elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi
koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji")
hol. Holandiešu-; holandiešu valoda
holangiokarcinoma Holangiocelulāra karcinoma
pseidoholecistīts Holecistītam līdzīgs sindroms, ko novēro kā alerģisku reakciju pret dažiem uzturlīdzekļiem
cholera Holera
kolera Holera
kolieris Holera
koliers Holera
kalieris Holēra
koliera Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība
kulieris Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība
koleriķis Holeriķis
holeriķis Holerisks cilvēks; cilvēks, kam ir holerisks temperaments
kolērisks Holerisks, nelīdzsvarots (par cilvēku)
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts
aloholesterīns Holesterīna izomērs, atrodams lanolīnā
izoholesterīns Holesterīna izomērs, atrodams lanolīnā
deholesterinizācija Holesterīna līmeņa pazemināšanās asinīs
holesterinerēze Holesterīna pastiprināta izdale ar žulti
holestanols Holesterīna redukcijas produkts, koprosterīna izomērs
holesterinopoēze Holesterīna sintēze
holesterols Holesterīns
holesterinēmija Holesterīns asinīs
holesterinūrija Holesterīns urīnā
acetilholīns Holīna etiķskābes esteris, darbojas kā kairinājuma impulsu novadītājs nervu galos
fosforilholīns Holīna fosforskābes esteris, lecitīna molekulas fragments
lobelīns Holinomimētisks līdzeklis, alkaloīds, atrodas dažādās lobēliju sugās, iegūst arī sintētiski
galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē
Hulma Holma - pilsēta Afganistānā
Taškurgana Holma - pilsēta Afganistānā
Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
holobasidiomycetidae Holobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
alūvijs Holocēns - pēcleduslaikmets, aptuveni pēdējie 10 tūkstoši gadu
holoedrisks Holoedram piederīgs
holokrinie Holokrinie dziedzeri - dziedzeri, kuru sekrēta veidošanās ir saistīta ar sekrētu radošo šūnu bojā eju, piem., tauku dziedzeri
holosteum Holostejas
hiloteisms Holozoisma paveids, kas vielā redz dievību, izplatīts primitīvās tautās
holāts Holskābes sāls
tauroholskābe Holskābes un taurīna savienojums, sastopama suņa žultī, atrodama arī cilvēka žultī
holanopoēze Holskābes, tās atvasinājumu vai sāļu veidošanās aknās
holanerēze Holskābes, tās savienojumu vai sāļu pastiprināta rašanās vai izvade
henītis holsndiešu gaišais alus _Heineken_ ar 5% alkohola saturu
holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
gļotainā holveja holveju ģints sēņu suga ("Holwaya mucida")
homoiopatija Homeopātija
dinamizācija Homeopātijā zāļu līdzekļu potences kāpināšana atšķaidīšanas vai saberšanas ceļā
homeopāts Homeopātijas speciālists
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi
forminga Homēra laikmeta stīgu instruments, līdzīgs lirai vai katarai
tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi
pelazgi Homēra poēmās kāda tesaliešu cilts, kas dzīvoja ap Larisu; vēlākie grieķi tā sauca pirmatnējos Grieķijas iedzīvotājus
hominidae Hominīdi
hominoidea Hominīdi
melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss
oseomucīns Homogēna pamatviela, kas saista kaulaudu kolagēnšķiedras un elastīgās šķiedras
kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu
homogenizators Homogenizācijas aparāts, piem., audu homogenizācijai pirms ķīmiskās analīzes veikšanas
homoģens Homogēns
homologrāfisks Homologrāfiskās projekcijas - projekcijas, kas pareizi atveido laukumu attiecību
alēlomorfs Homologu hromosomu identiski novietoti gēni, no kuriem atkarīga pazīme
sinapse Homoloģisko hromosomu konjugācija un sinaptonemālā kompleksa veidošanās mejozes profāzē
konjugācija Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes profāzē (zigotēnā - pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus
monomorfisms Homomorfisms, kura apgrieztā atbilstība arī ir viennozīmiga
lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā
androfilija Homoseksuāla un heteroseksuāla dzimumtieksme uz pieaugušiem vīriešiem
efēbofilija Homoseksuāla un heteroseksuāla dzimumtieksme uz pusaudžiem un jauniešiem
homiķis Homoseksuālis
homis Homoseksuālis
homītis Homoseksuālis
homo Homoseksuālis
komiņš Homoseksuālis
mīkstais Homoseksuālis
pidars Homoseksuālis
piders Homoseksuālis
silts Homoseksuālis
zilais Homoseksuālis
zils Homoseksuālis
pediņš Homoseksuālis (parasti pasīvais)
peģiks Homoseksuālis (parasti pasīvais)
tribadija Homoseksuālisma paveids, sieviešu savstarpēja kopošanās; lesbisms
ekviseksuālisms Homoseksuālisms
golubojs Homoseksuālists
gomiks Homoseksuālists
urnings Homoseksuālists (pats pret savu dzimumu slimīgi tiecīgs vīrietis)
ansamblis Homoseksuālistu kompānija
mīksts Homoseksuāls
lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo
gejs Homoseksuāls vīrietis
pufters Homoseksuāls vīrietis
homotermisks Homotermiskie dzīvnieki - siltasiņu dzīvnieki, kas ir relatīvi neatkarīgi no vides temperatūras, piemēram, putni, zīdītāji
homerule Homrūls
homrula Homrūls
homrūle Homrūls
homrulis Homrūls
chondrilla Hondrillas
hondrioma Hondriosomu kopums
chondrophora Hondroforas
hondroitūrija Hondroitīnsērskābe urīnā
hondrozamīns Hondroitīnsērskābes struktūras vienība
hondromukoīds Hondroitīnsērskābes un proteīna savienojums, kas veido skrimšļa starpšūnu vielu
rabdomiohondroma Hondroma kopā ar rabdomiomu
miksoenhondroma Hondroma, kas daļēji miksomatozi deģenerējusies
osteolipohondroma Hondroma, kurā ir kaulaudi un taukaudi
osteohondromatoze Hondromatoze ar osifikāciju
miksohondrosarkoma Hondrosarkoma ar plašu gļotaino deģenerāciju
HN Hondurasa, valsts divburtu kods
Hondurasas Republika Hondurasa, valsts pilnais nosaukums
HND Hondurasa, valsts trīsburtu kods
Baijas salas Hondurasas departaments, kas patver šīs salas, administratīvais centrs - Roatana
Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
hongalva Honēšanas galva - tapnis ar sīkgraudainām galodiņām
elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu
Sarkanā upe Hongha, upe Ķīnā un Vjetnamā
Juandzjana Honghas upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā
Songkoja Honha - upe Vjetnamā
Culukidze Honi pilsētas Gruzijā nosaukums 1936.-1991. g.
honckenya Honkēnijas
Sjangana Honkonga, Ķīnas īpašs administratīvais reģions
Viktorija Honkonga, pilsēta Ķīnā, tās senāks angliski lietots nosaukums
HK Honkonga, teritorijas divburtu kods
HKG Honkonga, teritorijas trīsburtu kods
Bothriocephalus gowkongensis Honkongas botriocefals
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
honis Hons
Hondo Honsju - lielākā sala Japānā
mezoksālskābe HOOCCOCOOH, ketodikarbonskābe, izdalīta hidrāta veidā, rodas aloksāna hidrolīzes procesā
sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai
Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes
Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
Horremabada Horamābāda, pilsēta Irānā
Horremšehra Horamšahra - pilsēta Irānā
notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass
chordata Hordaiņi
neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi
nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
Horoga Horega - pilsēta Tadžikistānā
monohoreja Horeja, kas skar vienu ķermeņa daļu
horejveida- Horejai līdzīgs
horejisks Horejai līdzīgs; tāds, kas atgādina horeju
ortohoreja Horejas forma, kad horejiskās kustības parādās tikai stāvot
hemihoreja Horejas veids, kad no gribas neatkarīgas kustības ir tikai ķermeņa vienā pusē
svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors
rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens
choreogrāfs Horeogrāfs
horioangiofibroma Horija angiofibroma
eksohorijs Horija ārējā kārta
horioģenēze Horija attīstība
kotiledons Horija bārkšu grupa
prolans Horija gonadotropins
terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums
skailaits Horizontāla gaismas lūka (logs) uz kuģa vai jahtas
bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas
štreks Horizontāla kalnraktuves apakšzemes eja bez tiešas izejas uz virszemi
karnīze Horizontāla līnija kokgriezumā vai akmens kalumā, kas izvietota gar ēkas ārsienu
onihoshīze Horizontāla nagu plaisāšana
orts Horizontāla raktuvju eja, kurai nav tiešas izejas virszemē un kuru izbūvē derīgo izrakteņu slāņa virzienā, leņķī pret atradni
grodi Horizontāla sija, uz kuras balstās griesti
spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres
kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību
pseidonistagms Horizontālas acs kustības, kas atšķiras no īstā nistagma ar to, ka nav ritmiskas, regulāras
buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe
ieliekņa Horizontālas virsmas ieliekums, lēzena bedre
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa
izohipsa Horizontāle
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās
rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai
plandeniski Horizontāli, guļus
sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai
gulisks Horizontāls
šļaucisks Horizontāls
adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai
laukumaizsegs Horizontāls dūmu aozsegs pār noteiktu teritoriju
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju
kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas)
klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā)
šķore Horizontās stienis, kurā ar āķi iekar katlu
horiconts Horizonts
apvārsme Horizonts, apvārsnis
Gorki Horki, pilsēta Baltkrievijā
nostocales Hormogoni - zilaļģu nodalījuma klase
hormogonophyceae Hormogonu klase
spirulina Hormogonu klases ģints
stigonema Hormogonu klases ģints
tolypothrix Hormogonu klases ģints
oscillatoriales Hormogonu klases rinda
gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints
hormonopoēze Hormona produkcija; iekšējā sekrēcija
prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku
folikuloma Hormonāli aktīvs audzējs, kas cēlies no olnīcas granulārā apvalka šūnām
tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai
bradikinīns Hormonam līdzīgs polipeptīds, kas rodas no asins globulīniem proteāžu ietekmē; izraisa asinsvadu paplašināšanos un gludās muskulatūras kontrakcijas
citokinīni Hormoni, kas veicina šūnu dalīšanos
dzimumhormoni Hormoni, ko izdala dzimumdziedzeri
vagotonīns Hormonpreparāts, ko iegūst no aizkuņģa dziedzera; pastiprina insulīna darbību, stimulē parasimpātisko nervu sistēmu
paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām
gestagēns Hormons ar progesterona aktivitāti
progestagēns Hormons ar progesterona aktivitāti
EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu
enterogastrons Hormons zarnu augšējā posma gļotādā; tas kavē kuņģa sekrēciju un kustības
sekretīns Hormons, kas piedalās aizkuņģa dziedzera sekrēcijas regulēšanā
kallikreīns Hormons, kas rodas pankreātā un cirkulē asinīs; izdalās ar urīnu
gonadotropīns Hormons, kas stimulē
neirohormons Hormons, kas stimulē nervu sistēmu
eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu
melatonīns Hormons, kas veidojas augšējā smadzeņu piedēklī; ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei
insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā
gastrīns Hormons, ko producē kuņģa vārtnieka intermediārie dziedzeri; tas ierosina un veicina sekrēciju kuņģa dibena dziedzeros
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos
hormonoprivija Hormonu iztrūkums organismā
dishormonisms Hormonu veidošanās vai funkcijas traucējums
Stropharia hornemannii Hornemaņa virpainīte
Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
hornungia Hornungijas
klinšu hornungija hornungiju suga ("Hornungia petraea"), Latvijā aizsargājama
kronverks Hornverks - cietokšņa prieksnocietinājums
kontrgarde Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums
kontrverks Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums
Gorodenka Horodenka - pilsēta Ukrainā
Gorodišče Horodišče - pilsēta Ukrainā
Gorodņa Horodņa - pilsēta Ukrainā
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā
Gorohova Horohiva, pilsēta Ukrainā
horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota
hydrangea Hortenzijas
hydrangeaceae Hortenziju dzimta
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
kirengešoma Hortenziju dzimtas ģints ("Kirengeshoma"), dekoratīvi ziedaugi
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums
džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas
kokveida hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea arborescens")
raupjā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea aspera")
vesellapu vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea integrifolia")
liellapu hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea macrophylla")
skarainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea paniculata")
kātainā vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea petiolaris")
zāģzobainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea serrata")
hrvati Horvāti
kroati Horvāti
Hrvatska Horvātija
Kroatija Horvātija, tās nosaukums vācu, angļu, franču un dažās citās valodās
HR Horvātija, valsts divburtu kods
Horvātijas Republika Horvātija, valsts pilnais nosaukums
HRV Horvātija, valsts trīsburtu kods
sabors Horvātijas parlaments
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.)
dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības
horv. Horvātu-
vašpitālis Hospitālis, slimnīca
spitalis Hospitāļa vārda saīsinājums
funkija Hosta - liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia")
Carex hostilna Hosta grīslis
hosta Hostas 1
funkia Hostu ģints "Hosta" nosaukuma sinonīms
cirtainā hosta hostu suga ("Hosta crispula")
krāšņā hosta hostu suga ("Hosta decorata")
dižā hosta hostu suga ("Hosta elata")
Fortīna hosta hostu suga ("Hosta fortunei")
Zībolda hosta hostu suga ("Hosta sieboldiana")
baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata")
viļņotā hosta hostu suga ("Hosta undulata")
tumšziedu hosta hostu suga ("Hosta ventricosa")
vēlā hosta hostu suga ("Hosta x tardiana")
Saigona Hošimina, pilsētas nosaukums līdz 1976. g.
suņmaizdesainis Hotdogs
Hetiana Hotena - pilsēta Ķīnā
Hotana Hotena - pilsēta Ķīnā
Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
houttuynia Hotūnijas
sirdsveida hotūnija hotūniju suga ("Houttuynia cordata")
huoch Houčs - pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
Džargalanta Hovda - pilsēta Mongolijā
Kobdo Hovda - pilsēta Mongolijā
howeia Hovejas jeb kentijas
Belmora hoveja hoveju suga ("Howeia belmoreana")
Forstera hoveja hoveju suga ("Howeia forsteriana")
Krulevska Huta Hožova, pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1934. g.
Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.)
Hradeca Krālove Hradeckrālove, pilsēta Čehijā
Razdana Hrazdana, pilsēta Armēnijā
Razdana Hrazdana, upe Armēnijā
Grebjonka Hrebinka, pilsēta Ukrainā
chrestomatija Hrestomātija
Hristinovka Hristiņivka - pilsēta Ukrainā
hrizofānskābe Hrizarobīna, rabarbera, skābeņu, alojes un krūkļa sastāvdaļa
hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa
chrysoblanaceae Hrizoblanaugi
chrīzolits Hrizolīts
chrysomyxa Hrizomiksu dzimtas ģints
chrysomixaceae Hrizomiksu dzmta
chrysomonadophyceae Hrizomonādu klase
serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem
hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu
hroms Hromāda
kromāda Hromāda
kroms Hromāda
hromafinopātija Hromafīnās sistēmas patoloģija
paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu
metahromatīns Hromatīna bazofilais komponents
oksihromatīns Hromatīna daļa, kas krāsojas ar skābajām krāsvielām
hiperhromatīns Hromatīna daļa, kas viegli krāsojas ar azūra krāsvielām
hromīdijs Hromatīna graudiņš citoplazmā
mitapse Hromatīna graudiņu saplūšana šūnu konjugācijas beigu stadijā
hromatolīze Hromatīna izšķīšana un sairšana
hromatokinēze Hromatīna pārvietošanās šūnas dzīvības norisēs
hromatinorekse Hromatīna šķelšanās
nukleosomas Hromatīna ultrastruktūras, lodītes ar diametru 70-100 angstrēmu, kas sastāv no DNS un bāziskajām olbaltumvielām - histoniem
idiohromatīns Hromatīns, kas piedalās vairošanās procesā
akromazija Hromatiskās aberācijas kompensācija tālskatī vai abpusēji izliektā stila lēcā
hromatolīze Hromatofilās vielas izšķīšana nervu šūnā
eritrofors Hromatofors, kurā ir alkoholrezistenti sarkani vai brūni pigmenta graudiņi
moldings Hromēta dekoratīva apmale (automobiļa virsbūvei)
chromista Hromistu valsts
bokskalfs Hrommiecēta teļāda
bokss Hrommiecēta teļāda
paraplastins Hromofila viela šūnas kodolā un citoplazmā
hromatofori Hromogēna baktērija, kuras pigments uzkrājas protoplazmā
eritrīns Hromogēns iegūts no "Rocella tinctoria" u. c. ķērpjiem
porfobilinogēns Hromogēns, hema biosintēzes starpprodukts; atrodams urīnā porfirinūrijas gadījumā
šķērsdiski Hromomēru diskveida grupas, kas izvietotas šķērsām gigantisko hromosomu garenasij
citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos
flavoproteīds Hromoproteīdu tipa salikto proteīnu grupa, kas aptver dzeltenos fermentus
hromosfaira Hromosfēra
chromosoma Hromosoma
alosoma Hromosoma, kas no parastajām (autosomām) atšķiras formas, lieluma vai krāsošanās ziņā; dzimumhromosoma
aksonēma Hromosomas ass pavediens ar gēniem (genonēma)
eihromatīns Hromosomas daļa, kura nes gēnus; tā sastāv no dezoksiribonukleīnskābes un globulīnu tipa proteīniem; labi saista krāsvielas
diplonēma Hromosomas diplotēnijas stadijā
hemihromosoma Hromosomas gareniskās dalīšanās produkts
lokuss Hromosomas iecirknis, kurā atrodas gēns; gēna vieta hromosomu kartē
centromēra Hromosomas iežmauga, tās sašaurinātā daļa, ar ko tā šūnas dalīšanās laikā piestiprinās pie ahromatīna vārpstas
strepsinēma Hromosomas pavediens strepsitēnijas stadijā
telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti
inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem
hromomērs Hromosomas struktūrelements, kurā ir gēns
endomitoze Hromosomas veidojošo nukleoproteīda pavedienu (hromonēmu) daudzkārtējās pavairošanās process; tā rezultātā attīstās milzu (politēnas) hromosomas
heterohromosomas Hromosomas, kas dalīšanās laikā atšķiras ar kaut kādām iezīmēm
meithromosomas Hromosomas, kas rodas mitozes laikā, pārraujot divās daļās māthromosomu jeb dubulto hromosomu
diploze Hromosomu diploīdā skaita atjaunošanās, savienojoties diviem haploīdiem hromosomu komplektiem apaugļošanās procesā
spirema Hromosomu kamols mitozes profāzē
spirēma Hromosomu kamols mitozes profāzē
ploiditāte Hromosomu kompleksa skaita dažādība organismu šūnu kodolā
idiogramma Hromosomu komplekta diagramma, sastādīta uz vairāku šūnu hromosomu mērījumu pamata
dzimumhromosomas Hromosomu pāris, viens no 23 cilvēka hromosomu pāriem, kas ir atšķirīgs sievietēm (XX) un vīriešiem (XY)
translokācija Hromosomu pārveide, fragmentu apmaiņa starp nehomoloģiskajām hromosomām
insercija Hromosomu pārveide, hromosomu fragmentu pārvietojums vienas hromosomas robežās
duplikācija Hromosomu pārveide, kāda hromosomas iecirkņa (sākot no viena nukleoīda līdz vairākiem gēniem) dubultojums
deficience Hromosomu pārveide, neliela hromosomas terminālā iecirkņa zaudējums
parasinapse Hromosomu savienošanās sāns pie sāna mitozē
telosinapse Hromosomu savstarpēja saistīšanās ar galiem mitozē
eiploīdija Hromosomu skaita mainības veids
endomitoze Hromosomu skaita pieaugums augu un dzīvnieku organismu šūnu kodolos bez šūnas dalīšanās, vārpstas izveidošanās un bez kodola dalīšanās
metasinapse Hromosomu terminotermināls sinaptiskais savienojums
hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā
chroms Hroms
kroms Hroms
hromāts Hromskābes sāls
hromāti hromskābes sāļi H~2~CrO~4~, indīgas vielas, stipri oksidētāji
Hromtava Hromtau - pilsēta Kazahstānā
hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem
chromulina Hromulīnas
hronaksimetrija Hronaksijas noteikšana
chronika Hronika
laiknīca Hronika
kronika Hronika (1)
laika grāmata Hronika (1)
kronika Hronika (2)
kronika Hronika (3)
kronika Hronika (4)
kronikāls Hronikāls
hronists Hronikas (1) autors
hronists Hronikas (2) autors
dakriopss Hroniska acs asarošana
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes
parapsoriāze Hroniska ādas slimība, kam raksturīgs ādas apsarkums un lobīšanās bez niezes
neirodermatīts Hroniska ādas slimība, saistīta ar autointoksikāciju
arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos
eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs
ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs
vibrioze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina baktērijas; enzootija
paratuberkuloze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina specifiska baktērija
sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos
histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti
ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
adenoze Hroniska dziedzeru un it sevišķi limfmezglu slimība
rinosporidioze Hroniska dziļā mikoze, kam raksturīgi polipiem līdzīgi izaugumi uz deguna un balsenes gļotādas
onhocerkoze Hroniska dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina nematodes - onhocerki
parafinoma Hroniska granuloma vietā, kur zem ādas injicēts parafīns
hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes
neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve
rinoskleroma Hroniska infekcijas slimība - deguna skleroma
donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos
skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist
kanabisms Hroniska kaņepju preparātu lietošana
CLL Hroniska limfocitārā leikoze
botriomikoze Hroniska lipīga, sēnīšu ierosināta slimība, ar kuru visbiežāk slimo zirgi
CML Hroniska mielogēnā leikoze
mielocitoma Hroniska mieloīdā leikoze; mieloma
siringomiēlija Hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās
HOPS Hroniska obstruktīva plaušu slimība
mediastinoperikardīts Hroniska perikardīta izraisīts videnes audu iekaisums
anetodermija Hroniska progresējoša ādas atrofija plankumu veidā; slimībai ir 3 stadijas - eritematozā, atrofiskā un trūces veida ādas izspieduma stadija; ādā deģenerējas un izzūd elastiskās šķiedras
fibrozīts Hroniskā reimatisma forma, kam raksturīga fibrozo audu hiperplāzija muskuļos, cīpslās, locītavu somiņās
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti
bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa
hidrargīrisms Hroniska saindēšanās ar dzīvsudrabu; pazīmes: siekalošana, trīce, parēzes
fosforisms Hroniska saindēšanās ar fosforu
hloroformisms Hroniska saindēšanās ar hloroformu, hloroforma lietošanas paradums
latīrisms Hroniska saindēšanās ar indīgiem dedestiņu ģints augiem; slimības aina līdzīga spastiskajai spinālajai paralīzei
jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes)
kanabisms Hroniska saindēšanās ar kaņepju preparātiem vai hašišu
saturnisms Hroniska saindēšanās ar svinu
bismutoze Hroniska saindēšanās ar šķīstošiem bismuta sāļiem
tabakoze Hroniska saindēšanās ar tabaku
vanādijisms Hroniska saindēšanās ar vanādija putekļiem un vanadātiem kā arodslimība; pazīmes - reibonis, katarālas parādības elpceļos un gremošanas orgānu sistēmā
veronālisms Hroniska saindēšanās ar veronālu: slikta dūša, vemšana, galvassāpes
dermatoskleroze Hroniska saistaudu slimība, kolagenoze, kas izpaužas ar saistaudu sacietējumu (sklerozi) un sabiezējumu jebkurā orgānā, bet gk. ādā; sklerodermija
sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana
tabess Hroniska sifilitiska nervu sistēmas slimība, kas gk. bojā muguras smadzenes
bronhoektāzija Hroniska slimība - bronhu paplašināšanās
limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju
kriptokokoze Hroniska vai subakūta mikoze, kas lokalizējas galvenokārt centrālajā nervu sistēmā un plaušās, skar arī ādu
sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma
gastrofiloze Hroniska viennadžu (zirgu, ēzeļu, mūļu) slimība, ko ierosina spindeļu kāpuri; entomoze
trofedēma Hroniska vietēja tūska, kas rodas audu trofikas traucējuma dēļ
lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu; spitālība
parodontoze Hroniska zobu un parodonta slimība
mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs
ekzematoze Hroniska, smaga ģeneralizēta ekzēmas forma
kronisks Hronisks
laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos
bronhoblenoreja Hronisks bronhīts ar gļotaini strutainu krēpu bagātīgu atdalīšanos
bronhoreja Hronisks bronhīts ar šķidru serozi gļotainu krēpu bagātīgu atdalīšanos
dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze
duodēnektāzija Hronisks divpadsmitpirkstu zarnas paplašinājums
bronhospirohetoze Hronisks hemorāģisks bronhīts, ko ierosina simbiotiskas anaerobas spirohetas un vārpstveida nūjiņas
oleoma Hronisks iekaisuma perēklis vietā, kur parenterāli ievadīta eļļa
pahipelveoperitonīts Hronisks norobežots mazā iegurņa vēderplēves iekaisums ar tās sabiezējumu un fibrozes veidošanos
pahisalpingoooforīts Hronisks parenhimatozs olnīcas un olvada iekaisums
lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā
hroniosepse Hronisks septisks stāvoklis
hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas
trahoma Hronisks, infekciozs acs konjunktīvas iekaisums
autopioterapija Hronisku sastrutojumu ārstēšana, injicējot slimniekam sterilas strutas, kas ņemtas no viņa strutu perēkļa
kronists Hronists (1)
kronists Hronists (2)
annālisti Hronists, hronikas rakstītājs
chronografs Hronogrāfs
chronoloģija Hronoloģija
kronoloģija Hronoloģija
parahronisms Hronoloģiska kļūda, kāda notikuma attiecināšana uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā bijis
laikmeti Hronoloģiski vai tipoloģiski atšķirami periodi aizvēsturē un vēsturē
biogrāfija Hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts
pašlaiks Hronometra laiks tādā atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu hronometru
chronometrs Hronometrs
chroococophyceae Hrookoku klase
dactylococopsis Hrookoku klases ģints
pseudoncobyrsa Hrookoku klases ģints
synechococcus Hrookoku klases ģints
chroococcales Hrookoku klases rinda
coelosphaerium Hrookoku klases rindas "Chroococcales" zilaļģu ģints
gomphosphaeria Hrookoku klases rindas "Croococcales" ģints
tetrarcus Hrookoku klases zilaļģu ģints
HSB HSB krāsu modelis jeb krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness"), kurā krāsa tiek definēta, izmantojot trīs īpašības: tonis (_hue_), piesātinājums (_saturation_) un spilgtums (_brightness_)
tiociānūdeņražskābe HSCN, eļļains, stipri gaistošs šķidrums
Sjudadhvaresa Huaresa - pilsēta Meksikas ziemeļos
Hubli Huballi-Dhāravāda - pilsēta Indijā
Hubeja Hubei - province Ķīnā
trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments
Hodeida Hudeida - pilsēta Jenmenā
Hodženta Hudžanda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
Ļeņinabada Hudžanda, pilsētas nosaukums 1936.-1991. g.
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Iris hoogiana Hūga īriss
Rosa hugonis Hugo roze
Huhoto Huhhota - pilsēta Ķīnā
Žužuja Huhuja - pilsēta Argentīnā
huiliaceae Huiliju dzimta
rhizocarpon Huiliju dzimtas ģints
Lecidea crustulata huiliju sugas "Huilia crustulata" nosaukuma sinonīms
Lecidea macrocarpa huiliju sugas "Huilia macrocarpa" nosaukuma sinonīms
Bānfihuņada Hujedina – pilsēta Rumānijā
Gujva Hujva, upe Ukrainā
Hypericum hookerianum Hūkera asinszāle
hulahūp Hulahups
huļiganisms Huligānisms
bauķis Huligāns
bāukis Huligāns
bogovils Huligāns
gorlohvats Huligāns
huļigans Huligāns
hulītis Huligāns
kuligāns Huligāns
šturmoviks Huligāns
uligāns Huligāns
uļigāns Huligāns
urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks
bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks
razboinieks Huligāns; palaidnis
Hailara Hulunbuira - pilsēta Ķīnā
Guļaipoļe Huļajpole, pilseta Ukrainā
humpala Humānā palīdzība; humānās palīdzības sūtījums
humpals Humānā palīdzība; humānās palīdzības sūtījums
ECHO Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts
humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms
maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos)
humariaceae Humāriju dzimta
geopyxis Humāriju dzimtas ģints
humaria Humāriju dzimtas ģints
inermisia Humāriju dzimtas ģints
neottiella Humāriju dzimtas ģints
pseudombrophila Humāriju dzimtas ģints
pulvinula Humāriju dzimtas ģints
scutellinia Humāriju dzimtas ģints
puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica")
Helipterum humboldtiana Humbolta akroklīnija
hambags Humbugs
pediplēns Humīda klimata apstākļos izveidojusies izlīdzināta, lēzena priekškaļņu virsma
humofoss Humīnskābju un fosforskābes mēslojums
klīnohumīts Humītu grupas minerāls
SOHF Humora izjūtas trūkums (angļu "sense of humor failure"; īsziņās)
humorists Humoreskas (1) autors
furiante Humoristiska čehu tautasdeja ar negaidītiem akcentiem
humoristika Humoristiskā literatūra, humoristisku daiļdarbu kopums
limerika Humoristiska vai komiska piecrinde, kurā pirmās atskaņas vārds bieži vien ir vietvārds
burleska Humoristiskas dzejas žanrs, kurā izmantoti komikas, gk. parodijas elementi
asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni
hum. Humoristiski; humoristisks; humoristiska ekspresīvā nokrāsa
humorīgs Humoristisks
travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā; šī žanra dzejolis
smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā)
trūdsēnīte Humusa sēne
junta Hunta
Atila Huņņu vadonis (no 434. g.), valdīja teritorijā no Kaspijas jūras līdz Reinai, miris 453. g.
savari Huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju ciltis Piekaspijā 1. gt.; saviri
Helenium hoopesii Hupa helēnija
orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
huroņi Huroni
onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks
Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva
Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas
Vurunsemu Hurriešu un hetu mitoloģijā - saules dieviete, valdnieces sargātāja un aizstāve, kura kaujās palīdzēja gūt uzvaru
Gurzufa Hurzufa, apdzīvota vieta Krimas dienvidos
gusani Husani - Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem
ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura
noēma Huserla fenomenoloģiskajā mācībā - reāls vai nereāls domas vai pārdzīvojuma objekts (tas, ko šī doma vai pārdzīvojums izteic)
eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām"
hilētisks Huserla filozofijā - pilnīgi bezveidīgi tīrie, pirmie dati kā maņu, tā jūtu sfērā
husists Husisma atbalstītājs
hussiti Husīti
taborīti Husītu kustības radikālā virziena piekritēji
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem
Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
hutchinisa Hutchinisa petraea - klinšu horungijas "Horungia petraea" nosaukuma sinonīms
Pinosa Huventuda, sala Karību jūrā
Hubsuguls Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos
Kosogols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos
Huvsgols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļu daļā
dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm
Husuma Hūzuma - pilsēta Vācijā
Nova Ližboa Hvambo, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1975. g.
Vanki Hvange - pilsēta Zimbabvē, pilsētas nosaukums līdz 1982. g.
vanādijskābe HVO3, veido sāļus - vanadātus, ko agrāk lietoja sifilisa ārstēšanā
iedzeltenais smējējķauķis iedzeltenais dziedātājķauķis (“Hippolais icterina”)
iedzelteneis ķauķis iedzeltenais smējējķauķis ("Hippolais icterina")
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis
Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m
OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)")
Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu
nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas
Halandes lēne ietver Halandi, arī Hiltes komūnu Rietumsmolandē, platība - 5454 kvadrātkilometri, 269300 iedzīvotāju, admininstratīvais centrs Halmstāde, lēne izveidojusies 1719. g.
Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem"
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
Hījumā apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Hiiu maakond"), administratīvais centrs - Kerdla, platība - 1023,2 km^2^, 8580 iedzīvotāju (2015. g.)
Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi
Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.)
Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā
Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
Padmasambhava Indiešu mistiķis un tantriķis (okultists), kurš 762. gadā pēc Tibetas valdnieka Hri Srongldeubcana aicinājuma ieviesa budismu Tibetā
helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta")
helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu
akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā
Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.)
Šārkbejs Indijas okeāna līcis ("Shark Bay") Austrālijas rietumu piekrastē; Haizivju līcis
Ladākha Indijas savienības teritorija tās ziemeļos (hindi: लदाख), Himalaju rietumu daļā, izveidota 2019. g. oktobrī, tās administratīvais centrs ir Leha
Himāčala Pradēša Indijas štats, atrodas valsts ziemeļrietumos, Himalaju dienvidrietumu piekājē, platība - 55673 kvadrātkilometri, 6550000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Šimla, valodas - dogru un hindi
Čandīgarha Indijas teritorija Himalaju piekājē, platība - 114 kvadrātkilometri, 1063000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - pendžābu, hindi, angļu
hindu Indijas ziemeļu daļas (Hindustānas) pamatiedzīvotāji, kas runā hindi valodā
bromtimolzilā Indikators pH noteikšanai no 6,0 līdz 7,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 6,0 uz zilu pie 7,6
bromfenolzilā Indikators pH noteikšanai robežās no 3,0 līdz 4,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,0 uz zilganvioletu pie 4,6
bromkrezolzaļā Indikators pH noteikšanai robežas no 3,8 līdz 5,4; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,8 uz zilu pie 5,4
bromkrezolpurpurs Indikators pH noteikšanai robežās no 5,2 līdz 6,8; krāsa mainās no dzeltenas pie 5,2 uz purpura pie 6,8
dimetilaminoazobenzols Indikators pH robežās 2,9-4,0; skābā vidē krāsa sarkana, mazāk skābā - dzeltena
krezolftaleīns Indikators, bezkrāsains pie pH 7,2 un sarkans pie pH 8,8
henrijs induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS
SIGHT Informācijas kopsavilkums par pasaules veselības tendencēm (angļu "Summary Information on Global Health Trends"; WHO SIGHT)
ISM Informācijas sistēmu vadība (angļu "Information Systems Management"; WHO ISM)
hiperteksta transporta protokols interneta standartprotokols, kas nodrošina informācijas apmaiņu globālajā līmenī; protokols HTTP
hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium")
Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m
irons Īriseļļas smaržīgā sastāvdaļa C13H20O, bezkrāsaina eļļa, stipri atšķaidītā veidā ož pēc vijolītēm
Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS
Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam)
Hūds Islāma mitoloģijā - pravietis, kas cēlies no leģendāras milžu tautas Hadramautas ielejā Dienvidjemenā
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu
mauraga Īstā mauraga - mauragu apakšģints ("Hieracium")
Ivaniča-Grada Ivaničgrada, pilsēta Horvātijā
CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol")
protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol")
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
stāvošais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo erectus")
prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu
Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis")
Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus
Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai
ārstniecības izops izopu suga ("Hyssopus officinalis")
muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs
Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m
Pļaviņu ūdenskrātuve izveidota būvējot Pļaviņu HES (1965. g.), platība — 3500 ha, garums — 45 km (no Pļaviņām līdz Aizkrauklei), platums — >2 km, lielākais dziļums — 47 m
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Anemone hupehensis Japānas Hupē anemone
Akihito Japānas imperators no 1989. g. 7. janvāra līdz 2019. g. 30. aprīlim ("Akihito", dz. 1933. g.), imperatora Hirohito dēls; labprātīgi atkāpās no amata, to nododot savam vecākajam dēlam un troņmantniekam Naruhito
Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans
jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu
Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā
Hoņiņigi Japāņu mitoloģijā - Amaterasu mazdēls, Hoderi un Hori tēvs
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks
Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls
Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva
hārlijs Jaudīgs motocikls, kas ražots 1903. g. dibinātajā uzņēmumā "Harley-Davidson Company"
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama
frekvence jebkura periodiska procesa (svārstību) pilnu ciklu skaita attiecība pret laika intervālu, kurā šie cikli norisinās; mērvienība hercs (Hz)
Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs"
Zātbadana Jemeniešu (vēst. Sābas valsts) mitoloģijā - saules dievietes emanācija, kuru pielūdza Sābas valstī un kulta centrs bija Hananas pilsētā Jemenas ziemeļos
panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae"
Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā
Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā
jodūdeņražskābe jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah")
JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas
Jumindas rags Jumindas pussalas galējais ziemeļu punkts Somu līcī; Igaunijas Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Harpalike Jupitera pavadonis ("Harpalyke"), vidējais attālums no planētas - 21105000 km, izmēri - 4 km
Hēgemone Jupitera pavadonis ("Hegemone"), vidējais attālums no planētas - 23947000 km, izmēri - 3 km
Helike Jupitera pavadonis ("Helike"), vidējais attālums no planētas - 21263000 km, izmēri - 4 km
Hermipe Jupitera pavadonis ("Hermippe"), vidējais attālums no planētas - 21131000 km, izmēri - 4 km
Himalija Jupitera pavadonis ("Himalia"), vidējais attālums no planētas - 11461000 km, izmēri - 160 km
Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē
Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
Atkas līcis jūras līcis Antarktīdā (_Atka Iceport_), Hokona VII jūras krastā
Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m
Mardihansu līcis jūras līcis Baltijas jūrā, Igaunijas teritorijā, dienvidos no Hījumā salas Kepu pussalas
Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu
Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis
Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē
Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m
Arkūra līcis jūras līcis Jaunkaledonijas salas ziemeļrietumu galā (_Harcourt, Baie d’_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā
Batabano līcis jūras līcis Karību jūras ziemeļos, Kubas salas dienvidrietumu piekrastē, dienvidos norobežo Huventudas (Pinosas) sala
Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus
Banderasa līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos, Meksikas Najaritas un Halisko pavalsts piekrastē
Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m
Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi
Ampasindavas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Ampasindava, Helodranon’_), Ancirananas provinces rietumos, Mozambikas šauruma ziemeļaustrumos
Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos
Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē
Kolgas līcis jūras līcis Somu līcī, Igaunijas teritorija, Harju apriņķī
Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m
Litlminčs jūras šaurums Atlantijas okeānā, Lielbritānijā, Skotijā, starp Skajas salu un Ārējām Hebridu salām, garums - \~70 km, platums - 30-60 km, dziļums - līdz 208 m
Soelas šaurums jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Hījumā salu un Sāmsalu, savieno Baltijas jūru ar Veinameri
Hari šaurums jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Hījumā salu un Vormsi salu, savieno Baltijas jūru (un Somu līci) ar Veinameri
Cjundžou šaurums jūras šaurums Dienvidķīnas jūrā, starp Leidžou pussalu un Hainaņas salu, Ķīnas teritorija
Hestsfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu dienvidos un Hesturas un Streimojas salu ziemeļos
Slītas šaurums jūras šaurums Hebridu jūras ziemeļaustrumos, kas atdala Skajas salu no pārējās Skotijas
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu
Alenuihāhā šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Alenuihāhā Channel_), Havaju salās, starp Maui un Havajas salu, ASV teritorija
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
Ekvatoriālais šaurums jūras šaurums Maldīvijas dienvidos, starp Medudekunu (Huvadu) un Dekunu (Fuamulaku) atolu
Bigrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Džetū un Herma salām rietumos un Sarka un Breku salām austrumos
Litlrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Gērnsijas salu rietumos un Džetū, Herma un vairākām nelielām salām austrumos
Akaši šaurums jūras šaurums Seto jūras ziemeļaustrumos (_Akashi-kaikyō_), atdala Avadži salu no Honsju salas
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m
Hormuzs jūras šaurums starp Omānu (Arābijas pussalā) un Irānu (agļu val. “Hormuz”), savieno Persijas un Omānas līci, garums - 195 km, platums 56-116 km, dziļums - līdz 229 m, plūdmaiņas - līdz 3,5 m
Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota
baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas
žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus")
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga
Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā
papuvnīca Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
trūkumzāle Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
hatiora Kaktusu dzimtas ģints ("Hatiora")
kaļķūdens kalcija hidroksīda Ca(OH)~2~ šķīdums ūdenī
etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas)
Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
torņskābe Kalcija, nātrija, magnija vai amonija bisulfīta un sērpaskābes H~2~SO~3~ ūdens šķīduma maisījums
kālija hidroksīds kālija sārms KOH
ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
Alvands kalna virsotne Irānā (_Alvand, Kūh-e_), Hamadānas ostānā, augstums - 3571 m
Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
Beraka kalna virsotne Jemenā, Hadramauta muhāfazas dienvidrietumu daļā, augstums - 2185 m
Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
Papuks kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži
Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns)
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru
Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem
Auress kalniene Alžīrijā (_Aurés_), Bātnas, Hanšelas un Tibisas vilājā, augstums līdz 2326 m (Šīlijas kalns)
Ābu kalni kalniene Indijā (_Ābu Hills_), Rādžastānas un Gudžaratas štatā, augstākā virsotne 1722 m (Gurušikhara)
Armēnijas kalniene kalniene Rietumāzijā (_Armenian Highland_), Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m
Vaskarans kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
Belčirūls kalns Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimakā, augstums - 3351 m
Abihils kalns Nigērijā (_Abi Hill_), Kogi štatā, augstums 681 m
Andrusa kalns kalns Rietumantarktīdā (_Andrus, Mountain_), aiz Hobsa krasta, augstums - 2978 m
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes
Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m
Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m
Bābas grēda kalnu grēda Hindukuša sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē, garums - \~250 km, augstums - līdz 5143 m; Kohibaba
Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi"
Bāharzs kalnu grēda Irānā (_Bākharz, Kūhhā-ye_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumos
Bašākerda kalni kalnu grēda Irānas dienvidos, Kermānas, Hormozgānas un Sīstānas un Beludžistānas ostānā, augstākā virsotne - Hūrāns (2168 m)
Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m
Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
Burejas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, garums — \~400 km, līdz 2167 m, nogāzēs skujkoku un platlapju meži, virsotnēm kailkalnu forma
Badžalas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, Pieamūrā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m
Bateņu skrausts kalnu grēda Krievijā, Hakasijas Republikā
Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne
Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas
Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes
Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m
Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti
Augstais Atlass kalnu grēda Marokā (_Haut Atlas_), Atlasa rietumos, garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe
Piekrastes grēda kalnu grēda Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 650 km, platums — 30-50 km, augstums — līdz 1662 m
Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m
Ulanburgasi Kalnu grēda Piebaikālā, uz austrumiem no Baikāla ezera, Burjatijas Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2033 m (Hurhaga kalns)
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m
Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus
Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji
Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem
Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi
Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni
Benica-Merišors kalnu pāreja Dienvidkarpatos, Rumānijā, Hunedoaras žudecā, augstums - 759 m
Baralačas pāreja kalnu pāreja Indijā, Himāčala Pradēšas štatā, Himalajos, augstums - 4892 m
Alījakas pāreja kalnu pāreja Irānā (_Alīyak, Godār-e_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums, Džaftāja kalnienes austrumos, augstums - 1440 m
Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m
Bandarpūnčs kalnu virsotne Himalajos, Indijā, Utarakhandas štata ziemeļu daļā, augstums - 6315 m
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
kuso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziecu čemuri; koso
koso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziedu čemuri
veldzēšana Kaļķu (CaO) apstrāde ar ūdeni, lai tos pārvērstu pulverī vai javā, kuru pamatkomponents ir kalcija hidroksīds Ca(OH)2
Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m
Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem
apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga
Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili
biurets karbamīda termiskās sadalīšanās produkts H~2~NCONHCONH~2~; lieto plastmasu iegūšanai, par uzputošanas aģentu porainās gumijas ražošanā u. c.
dekarboksilēšana Karboksila grupas -COOH atšķelšana
karboksilgrupa Karboksils - vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu
Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem)
Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā
aminoketons Ketons, kura molekulā ir aminogrupa NH2
Kola Khola - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas austrumos
Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m
Gambela Kilils Etiopijā ("Gambēla Hizboch"), platība - 25902 kvadrātkilometri, 306900 iedzīvotāju (2007. g.)
Hareri Kilils Etiopijā ("Hārerī Hizb"), administratīvais centrs - Harera, platība - 311 kvadrātkilometru, 183350 iedzīvotāju (2007. g.)
Kingstona Kingstona pie Hallas - Halla
Labās Cerības rags klinšains rags Āfrikas dienvidos (angļu val. "Cape of Good Hope"), 45 km uz dienvidiem no Keiptaunas (DĀR)
saulrozīte Klinšrožu dzimtas ģints ("Helianthemum"), puskrūmi, krūmi, lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena
rūsganā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum rufescens")
sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana
Kloster Kloster Hasenpoth - Aizputes Klostera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m
Heminga telpa kodēšanas teorijā par Heminga telpu sauc tādu vienāda garuma koda vārdu kopu, kurai starp jebkuriem tās elementiem ir viens un tas pats Heminga attālums
birka Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu displeja ekrānā
tags Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu ekrānā
sarkanknābja kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Hylexetastes perrotii")
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum")
benzilēšana koksnes apstrāde ar benzilhlorīdu C~6~H~5~-CH~2~Cl sārmainā vidē
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
lapkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus dermestoides")
skujkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus flabellicornis")
parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama
Aiēts Kolhīdas valdnieks, dieva Hēlija dēls, kuram piederēja zeltvilnas aunāda, ko centās iegūt varonis Jāsonis
Gārdenriča Kolkatas pilsētas Indijā rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, Hugli upes kreisajā krastā, Kolkatas dienvidrietumos
destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors
nitrējošie maisījumi koncentrēta slāpekļskābe NHO~3~, koncentrēta sērskābe H~2~SO~4~ un ūdens noteiktās attiecībās
karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
vecčehi Konservatīva partija 1860.-1918. g., kas nosaukumu ieguva 1874. kad no šās partijas atdalījās jaunčehi; iestājās par čehu zemju autonomiju Hābsburgu impērijas ietvaros, vērsās pret pārkārtojumiem
garts kopējais nosaukums svina, antimona un alvas sakausējumam (no vācu _Hartblei_ ‘cietais svins’), kuru izmantoja augstspiedes teksta iespiedformu izgatavošanai, burtu atliešanai, linotipa salikumam un stereotipu izgatavošanai
Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās)
Eneāda Kopīgs apzīmējums ēģiptiešu mitoloģijā nozīmīgākajiem dieviem, kas saistīti ar Heliopoles panteonu
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam
Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai
sešstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Hexacorallia"), kuras piederīgajiem ir 6 taustekļi
Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
Ziemeļamerikas Kordiljeri Kordiljeru kalnu sistēmas ziemeļu daļa (angļu val. "Cordilleran Highlands"), garums - \~9000 km, platums - 800-1600 km
izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns
rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā
izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus
etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus
dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule
malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
Dzjuluna Kouluna - pilsēta Ķīnā, Honkongā ("Jiulong")
Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
Hmeļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants
Meļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants
Meļnicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukums latgaliski
hmeļņickajieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņickaja" iedzīvotāji
piķenes krāsojamais līdzeklis (melnuma zāles), ko iegūst no Amerikas kampeša ("Haematoxylon campechianum")
Mazais Hantaikas ezers krasti zemi, purvaini, platība - 58 kvadrātkilometri, iztek Hantaika
miežu muša krastmušu dzimtas suga (“Hydrellia grisola”)
skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.)
krezorcīns Krezola derivāts, dzeltena krāsviela; indikators (pH 4-6)
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju
neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta
Kroacija Kroātija, Horvātijas nosaukums dažās valodās
kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem
sarkanmuguras timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Heterophasia annectens")
parastais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus aquaticus")
mazais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus granularis")
vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru
Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām
Lielais Kangaru ezers kuģojams kanāls Ķīnas austrumu daļā, no Pekinas līdz Handžou, garums — 1782 km, platums — 40-350 m, dziļums kuģuceļā — 2-3 m, 21 slūža, šķērso Huanhes un Jandzi upi, centrālā daļa izrakta 6. gs. p. m. ē.
miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
blakts kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās
plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
pundurmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu
Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns)
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. Hibrīdus audzē kā krāšņumaugus
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos
saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi
salmene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai
akroklīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helipterum"), dekoratīvas puķes, ko bieži izmanto sauso ziedu kompozīcijās; heliptera
pelūde Kurvjziežu dzimtas ģints ("Hypochoeris"), 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Manasla Kutangs, virsotne Lielajos Himalajos
quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām)
rotons Kvazidaļiņa; elementārs ierosinājums supraplūstošā 4He
iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama
Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda
telūrskābe Ķīmiska viela - H2TeO4
hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā; simbols Hg, atomnumurs - 80, atommasa - 200,59, zināmi 17 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
izologs Ķīmiski savienojumi, līdzīgi struktūras un īpašību ziņā, bet atšķirīgi ar vienas un tās pašas periodiskās grupas elementiem, piem., HCl un HBr
hidroperoksīdi Ķīmisko savienojumu grupa, kuru sastāvā ietilpst atomu grupa - O-O-H; spēcīgi oksidētāji; lieto par polimerizācijas procesu iniciatoriem, sašūšanas aģentiem
sulfhidrilgrupa Ķīmiskos savienojumos sastopamā SH grupa
sulfogrupa Ķīmiskos savienojumos sastopamā SO3H grupa
glikozamīns Ķīmisks savienojums C~6~H~13~NO~5~, aminocukurs, d-glikozes aminoderivāts
tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība
hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā
Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi
Hibiscus rosa-sinensis Ķīnas roze jeb Havajas puķe, ko mēdz dēvēt arī par hibisku
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju
Huņduņs Ķīniešu mitoloģijā - "Haoss", pasaules radīšanas mīta galvenais varonis
He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene
Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls
Šu Ķīniešu mitoloģijā - Ziemeļjūras imperators pasaules radīšanas mītā, kas vēsta par imperatora Huņduņa ("haosa") bojāeju
Bi-Gaņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - pilsoņu kārtas bagātības dievs atšķirībā no karotāju kārtas bagātības dieva Huandi
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
hals un beinbruh laba vēlējums aktierim pirms izrādes (burtiski - "lauzt kaklu un kāju!" no vācu "Hals- und Beinbruch!")
REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums)
Mayetiola destructor labības pangodiņš jeb Hesenes odiņš
Albona Labina, apdzīvota vieta Horvātijā, Istras županijas austrumos, tās nosaukums itāļu valodā
mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama
Malajas lācis lāču suga ("Helarctos malayanus")
burkānu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Heterotrioza apicalis")
pussēntiņa lapiņu sēņu ģints ("Hemimycena")
kserula lapiņu sēņu ģints ("Hymenopellis")
kokpūkaine lapiņu sēņu ģints ("Hypsizygus", syn. "Lyophyllum")
sakņkāta kserula lapiņu sēņu suga ("Hymenopellis radicata", syn. "Xerula radicata")
hedvīgija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hedwigiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
purvspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Helodium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
spurlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Homomallium"), 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
slaidlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Homalothecium"), Latvijā konstatētas 3 sugas
gludlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases nekeru dzimtas ģints ("Homalia"), Latvijā konstatēta 1 suga
plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs
Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
Laseiva Laseiba, pilsēta Hondurasā
Uliks Latīņu vārds Odisejam, Homēra eposa varonim
latavāni latvānis (_Heracleum_)
latvaņi latvānis (_Heracleum_)
bārkšes Latvāņi ("Heracleum")
bārkšķes Latvāņi ("Heracleum")
ķepaiņi Latvāņi ("Heracleum")
lāčnagi Latvāņi ("Heracleum")
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
LHF Latvijas Hokeja federācija
dīgstu laukskrējējs laukskrējēju suga ("Harpalus affinis")
Psora scalaris lecideju sugas "Hypocenomyce scalaris" nosaukuma sinonīms
bārbija Lelle, kuru 1959. gadā sāka ražot amerikānietes Rūtas Handleres uzņēmums; rotaļlieta nosaukta Rūtas meitas Barbaras vārdā
HNL Lempīra; Hondurasas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda
pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi
Ļaohe Liaohe, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He")
Handžou līcis līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā ("Hangzhou Wan"), Ķīnas piekrastē, garums - 150 km, platums pie ieejas - 110 km, dziļums - līdz 13 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,5 m
Termes līcis līcis Egejas jūras ziemeļrietumos, Grieķijas piekrastē, austrumos — Halkidikes pussala, garums — 160 km, platums pie ieejas — 89 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 0,5 m
Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m
Hmeļnicki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnecki" nosaukuma variants
Ilhurialina grēda Lielā Hingāna atzars Ķīnas ziemeļu daļā, garums - \~200 km, augstums - 400-1290 m
sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos
Kizi Lielais Kizi - ezers Krievijā, Habarovskas novadā, Sihotealina ziemeļu daļā 5,6 m vjl., platība - 280 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, rietumu daļā savienots ar Amūru
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas
Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.)
Havaja Lielākā no Havaju salām Klusajā okeānā ("Hawaii"), ASV teritorija, platība - 10399 kvadrātkilometru, salu veido 5 vulkāni, augstākā virsotne - 4205 km (vulkāns Mounakea)
Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. - Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
Bivas ezers lielākais ezers Japānā ("Biwa-ko"), Honsju salā tektoniskā ieplakā 86 m vjl., platība - 716 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 95 m
Bolivuda Lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē, atrodas Mumbajā, ko agrāk sauca par Bombeju (vārdu "Bombeja" un "Holivuda" montāža)
Gangotri šļūdonis lielākais šļūdonis Himalajos, Indijā, (angļu val. "Gangotri"), atrodas Himalaju ziemeļrietumu daļā Zaskara grēdas dienvidu nogāzē, garums — 32 km, platība — 300 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3800 m vjl.
Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji (2010. g.), lielākais augstums - 347 m vjl.
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
Bermuda Lielbritānijas valdījums (angļu val. "Bermuda") Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes; Bermudu salas
Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
HPM Lieljaudas mikroviļņu ierīce (angļu "High Power Microwave")
magnētiskā caurlaidība lielums, kas rāda, cik reižu magnētiskā indukcija vielā ir lielāka par ārējā magnetizējošā magnētiskā lauka intensitāti; mērvienība - henriji uz metru (H/m)
chrysozona Lieteņu 1 ģints "Haematopota" nosaukuma sinonīms
magnetizēšanas raksturlīkne līkne, kas raksturo feromagnētisku materiālu – magnētiskās indukcijas (B) atkarību no magnētiskā lauka intensitātes (H)
dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas
pahiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthoides"), dekoratīvi augi, kas jāstāda mitrā, ēnainā vietā, ziedkāti līdz 40 cm augsti
hiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthus"), krāšņumaugs ar smaržīgiem ziediem, 1 suga
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes
Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja
Liptovski Hrādoka Liptovski Hrādoka - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.)
Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem
loča flaga loča karogs - starptautiskā signālu koda flaga H (Hotel)
Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
Hierohloe odorata ssp. pannonica ložņu mārsmilgas "Hierohloe repens" nosaukuma sinonīms
filfaks LU Humanitāro zinātņu fakultāte
Rasimāni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņiki" bijušais nosaukums
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini")
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
gauskājis ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu
monogēnisms Mācība, ka visa tagadējā cilvēce ir vienota, pieder pie vienas sugas - Homo sapiens
macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
neskvegonīts magnija karbonāta trihidrāts (MgCO~3~·3H~2~O), fāze, kas veidojas magneziālo saistvielu hidratācijā
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru
bezdelīga Māju bezdelīga ("Hirundo rustica")
Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos
Gilberta-Varšamova robeža maksimāli iespējamais bināra lineāra blokkoda vārdu skaits pie uzdotā koda garuma un Heminga attāluma starp koda vārdiem
Atheneum Mākslas muzejs Helsinkos
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES
ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā
Indijas mangusts mangustu suga ("Herpestes edwardsi")
Ēģiptes mangusts mangustu suga ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku
smailknābja maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Heteralocha acutirostris")
Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm
Āzijas mārīte mārīšu dzimtas suga ("Harmonya axiridis")
Marjina Gorka Marjina Horka, pilsēta Baltkrievijā
dienvidu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë australis"), Latvijā aizsargājama
cietmatainā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë hirta")
smaržīgā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë odorata")
ložņu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë repens")
Serbedaru sacelšanās masu sacelšanās pret mongoļu un tjurku feodāļiem 14. gs. Irānā un V-Āzijā; 1337. g. Horasānā, 1365. -66. g. Samarkandā, 1383. g. Sabzevārā
ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
cielavenes Mauragas ("Hieracium")
mauroga Mauragas ("Hieracium")
vanadze Mauragas ("Hieracium")
vanagzāles Mauragas ("Hieracium")
oranžā mauraga mauragu suga ("Hieracium aurantiacum")
Bauhina mauraga mauragu suga ("Hieracium bauhinii")
šķeltā mauraga mauragu suga ("Hieracium bifidum")
zilganā mauraga mauragu suga ("Hieracium caesium")
ciņu mauraga mauragu suga ("Hieracium caespitosum")
galvainā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum")
lielā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum")
prūšu mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum")
puscaurspīdīgā mauraga mauragu suga ("Hieracium diaphanoides")
daglīšu mauraga mauragu suga ("Hieracium echioides")
brūnganpelēkā mauraga mauragu suga ("Hieracium fuscocinereum")
zeltainā mauraga mauragu suga ("Hieracium lactucella")
gludā mauraga mauragu suga ("Hieracium laevigatum")
mūru mauraga mauragu suga ("Hieracium murorum")
mazā mauraga mauragu suga ("Hieracium pilosella")
Savojas mauraga mauragu suga ("Hieracium sabaudum")
čemurainā mauraga mauragu suga ("Hieracium umbellatum")
meža mauraga mauragu suga ("Hieracium vulgatum")
stīgu mauraga mauragu suga ("Hieracium x flagellare")
daudzziedu mauraga mauragu suga ("Hieracium x floribundum")
spilvziedu mauraga mauragu suga ("Hieracium x piloselliflora")
abenseragi Mauru 2(2) cilts Granadā, kura izturējās naidīgi pret karali Abu Hasanu, kurš tos visus lika ievilināt Alhambrā (mauru karaļu pilī, vēlākajā Granadas citadelē), un tur tos nogalināt (ap 1460. g.)
salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus")
M. Mazais (toponīmijā: M. Hingāns; M. Nometņu iela)
hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga
parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem
loratadīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, H1 receptoru blokators, ko izmanto alerģijas gadījumā, pret vemšanu u. c.
villainā meduszāle meduszāļu suga ("Holcus lanatus")
mīkstā meduszāle meduszāļu suga ("Holcus mollis")
Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
HotBot meklētājprogramma _HotBot_
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.)
dridzenes Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridži Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridžine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridžiņi Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
driģine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
jodene Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
labdarīte Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
vērmele Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā
atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai
pehametrs Mērinstruments pH līmeņa mērīšanai
merkaptīds Merkaptāna atvasinājums, kurā -SH grupas ūdeņradis aizstāts ar metālu
tetraetilsvins metālorganisks savienojums Pb(C~2~H~5~)~4~, toksisks, agrāk lietots par benzīna antidetonatoru
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem
BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze)
māņstrazds Meža māņstrazds - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Hylocichla mustelina")
greizknābīša mietvācelīte mietvācelīšu suga ("Hymenostylium recurvirostrum"), Latvijā aizsargājama
dveiļi Mieži ("Hordeum")
miezis Mieži ("Hordeum")
vārpate Mieži ("Hordeum")
divkanšu miezis miežu suga ("Hordeum distichon") ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
ceratopogonidae Miģeļu dzimtas "Heleidae" nosaukuma sinonīms
akustiskais mikroskops mikroskops, kurā augstfrekvences ultraskaņas signālu (frekvence līdz 1 GHz) pēc atstarošanās no objekta apstrādā elektroniski un iegūto attēlu aplūko uz monitora ekrāna
vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā
Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai
Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu
trona Minerāls (Na2CO3 NaHCO3 2H2O), kas veidojas no ogļskābes sālīm, gk. nogulsnējoties atsevišķos ezeros
talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
taumasīts minerāls Ca~3~\[CO~3~/SO~4~/SiO~4~\](OH)~6~·12H~2~O, kas veidojas ģipša, cementa un pucolānu saistvielu izstrādājumos hidratācijas un cietēšanas procesā
ilzemanīts Minerāls Mo~3~O~8~•nH~2~O, zils, melns, zemjaini agregāti, arī minerālu un iežu pigments; Latvijā sastopams smilšu starpslāņos devona māla iegulās
ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā
epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls
familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē
lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties
Šambala Mītiska zeme Himalajos, kuras atrašanās vieta un pastāvēšanas laiks nav zināmi
Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
paraūdeņradis Molekulārais ūdeņradis H2, kurā abiem tā sastāvā ietilpstošajiem protoniem spini ir vērsti pretējos virzienos
hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C
vinilacetāts Monomērs vairāku polimēru ražošanai CH~2~=CH-O-CO-CH3
arabinoze Monosaharīdu grupas ogļhidrāts ar 5 oglekļa atomiem C5H10O5
monozes monosaharīdu saīsināts nosaukums, biežāk attiecina uz pentozēm (C~5~H~10~O~5~) un heksozēm (C~6~H~12~O~6~)
mannoze monoze, viena no izplatītākajiem vienkāršajiem cukuriem - heksozēm C~6~H~12~O~6~
hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā
beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu
osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs
Tartūsa muhāfaza Sīrijas rietumos (_Țarțūs_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Latākijas, Hanas un Himsas muhāfazu, kā arī ar Libānu
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci
starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu
dziedātājķauķis Mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas smējējķauķu ģints ("Hippolais") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
Hosiela mūzikas grupa _Hospitāļu iela_
natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos
Ata-Kulkines nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Hattah-Kulkyne National Park_), Viktorijas štata ziemeļu daļā
Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē
Altiaghadžas nacionālais parks nacionālais parks Azerbaidžānā (_Altıağac Milli Parkı_), Hizi rajona ziemeļu daļā, pie Hizi pilsētas
Baoruko grēdas nacionālais parks nacionālais parks Dominikānas Republikā, Haiti salas dienvidu daļā
Daisecudzans Nacionālais parks Hokaido salas centrālajā daļā, Japānā, platība 2319 kvadrātkilometru, augstums - 400-2290 m vjl., dibināts 1934. g.
Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai
Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā
Bandai-Asahi nacionālais parks Nacionālais parks Japānā, Honsju salā, 1897 kvadrātkilometri, dibināts 1950. g.
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību
Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
Anrī Pitjē nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Henri Pittier, Parque Nacional_), Karabobo štatā
Bavi nacionālais parks nacionālais parks Vjetnamā, Hatojas provincē
Baķmas nacionālais parks nacionālais parks Vjetnamā, Thiathjena-Hue provinces dienvidaustrumu daļā
Augstā piekraste nacionālais parks Zviedrijā (_Höga Kusten_), Vesternorlandes lēnē, Botnijas līča piekrastē
NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute")
NIH Nacionālie veselības institūti (ASV) (angļu "National Institutes of Health")
driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
natronkaļķi NaOH un Ca(OH)~2~ maisījums, ko lieto laboratorijās CO~2~ absorbēšanai
SHAPE NATO ģenerālštāba mītne Eiropā (angļu "Supreme Headquarters of the Allied Powers in Europe")
nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai
boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
kuna naudas pamatvienība Horvātijas Republikā no 1994. g. līdz 2022. g. 31. decembrim, sīknauda - lipa
marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta
gurds Naudas vienība Haiti Republikā, sīknauda - santīms
lempīra Naudas vienība Hondurasas Republikā, sīknauda - sentavo
Helianthenum vulgare naudiņu saulrozītes "Helianthenum nummularium" nosaukuma sinonīms
hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados
dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene
bālā negailene negaileņu suga ("Hygrophoropsis pallida"), sastopama ļoti reti egļu mežos, mitrās vietās, sfagnos
NHL Nehodžkina limfoma (angļu "non-Hodgkin's lymphoma")
Nemejas lauva neievainojams plēsoņa, kas mita šajā ielejā, Tīfona un Ehidnas atvase, ko savā pirmajā varoņdarbā uzveica Hērakls
Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums
Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas
Sūlaskera neliela sala Atlantijas okeānā, ziemeļos no Ārējām Hebridu salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Mazā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī
Lielā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī
Pata neliela sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, starp Tapulas salām un Holo salu, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Beāta neliela sala Haiti salas dienvidos, Dominikānas Republikas teritorija, Pedernalesas provincē
Maka neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Ramas un Eigas salas
Kena neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas
Altovelo neliela sala Karību jūrā (_Alto Velo, Isla_), dienvidos no Haiti salas, Dominikānas teritorija
Jaraga neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, dienvidrietumos no Ljogas salas
Mjūgleja neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidos
basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls
šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem
Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams
Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī
Flennanu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeānā, Ārējo Hebridu salu ziemeļaustrumos
Danaņas salas nelielu salu grupa Dienvidķīnas jūras ziemeļos, iepretim Honkongai, Ķīnas teritorija
Batona salas nelielu salu grupa Kanādā, Hudzona šauruma austrumos un Labradoras jūras rietumos
Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā
Aju salas nelielu slu grupa Klusā okeāna Halmaheras jūras ziemeļaustrumos (_Ayu, Kepulauan_), Indonēzijas Rietumpapua štatā
holostejas Neļķu dzimtas alsiņu apakšdzimtas ģints ("Holosteum")
trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām
kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera
auzu nematode nematožu suga ("Heterodera avenae")
tiociānskābe Neorganiska skābe H-S-C=N, rodānūdeņražskābe
sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē
rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā
sēra skābes neorganiskas skābes, kurās sēra atoms ir divvērtīgs (sērūdeņražskābe H~2~S), četrvērtīgs (sērpaskābē H~2~SO~3~) vai sešvērtīgs (sērskābe H~2~SO~4~), kā arī šo pamatsavienojumu saliktās skābes – tiosērskābe, pirosērskābe u. c.
Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Ķīnu un Indiju
linolēnskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe C~2~H~5~(CH=CHCH~2~)~3~–(CH~2~)~6~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas u. c. augu eļļu sastāvā
linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos
alkēni nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti, vispārējā formula C~n~H~2n~
akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
propilēns nepiesātināts ogļūdeņradis C~3~H~6~, viena no naftas pārstrādes gāzu maisījumu sastāvdaļām
izobutilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis C4H10, bezkrāsas gāze; lieto organiskajā sintēze
hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas
Melngalvju brālība neprecētu ārzemju tirgotāju un kuģinieku apvienība Hanzas pilsētās
Halimēde Neptūna pavadonis ("Halimede"), vidējais attālums no planētas - 1572800 km, izmēri - 61 km
taurīns NH~2~(CH~2~)~2~SO~2~OH, cisteīna noārdīšanās produkts, atrodams žultī savienojumā ar holskābi; nelielā daudzumā atrodams arī plaušu un muskuļu audos
putrescīns NH~2~(CH~2~)~4~NH~2~, ornitīna vai arginīna dekarboksilēšanas produkts; indīgs ptomaīns
naftionskābe NH~2~C~10~H~6~SO~2~OH, tās nātrija sāli lieto par hemostatisku līdzekli; agrāk lietota pret saindēšanos ar nitrītiem, arī - jodisma ārstēšanai
paraaminohipūrskābe NH~2~C~6~H~4~COHNCH~2~COOH, skābe, ko lieto nieru kanāliņu ekskretoriskās funkcijas pārbaudei, noteicot šās vielas izdalīšanos ar urīnu pēc injekcijas vēnā
metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
spermidīns NH2(CH2)4NH(CH2)3NH2, bāze, kas izolēta no dzīvnieku spermas un audiem
metanilskābe NH2C6H4SO3H, anilīn-m-sulfonskābe, iegūstama sulfurējot nitrobenzolu un iegūto produktu reducējot, lieto kākrāsvielu komponentu
oksamīds NH2COCONH2, skābeņskābes diamīds; var pierādīt ar biureta reakciju
metilhidantoīnskābe NH2CON(CH3)CH2COOH, kreatinīna noārdīšanās produkts
hidroksilamīns NH2OH, kristalizējas adatiņās, kas mitrā gaisā izplūst, kūst 33 Celsija grādu temperatūrā, vārās pie 58 grādiem
Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru
Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.)
Overeisela Nīderlandes province ("Overijssel"), Eiselmēras līča piekrastē, platība - 3233 km^2^, 1138600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga
Ziemeļholande Nīderlandes province, platība - 2670 kvadrātkilometru, 2762000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hārlema
Dienvidholande Nīderlandes province, platība - 2818 kvadrātkilometru, 3601000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga
Ziemeļbrabante Nīderlandes province, platība - 4919 kvadrātkilometri, 2470000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hertogenbosa
svilpiņš Nigliņš ("Hyperoplus lanceolatus")
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
Ninsja Ninsjas Hueju autonomais reģions - atrodas Ķīnas vidusdaļā, administratīvais centrs - Iņčuaņa, platība - 66000 kvadrātkilometru, 6100000 iedzīvotāju (2007. g.)
nirēja Nirējvabole ("Hydroporus")
Horošova Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants
Horošovi Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horošova" nosaukuma variants
Nesa Niša - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, tās nosaukums angļu valodā
ortonitrofenilpropiolskābe NO2C6H4CC COOH, lieto alkaloīdu un glikozes noteikšanai urīnā
Mino-Ovari Nobi, līdzenums Japānā, Honsju slas dienvidaustrumos
Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras
Serbedaru valsts nodibinājās Horasānā 1337. g. un pastāvēja līdz 1381. g., kad to likvidēja Timurs
skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus
skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei
9. Hērakla varoņdarbs Nolaupīja amazoņu valdnieces Hipolites jostu
amino- norāda uz aminogrupu NH~2~
formil- norāda uz to, ka vielas sastāvā ir skudrskābes radikālis (CH==O)
metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~
Astotais krusta karš norisa 1270. g., Luijs IX bija iecerējis doties uz Tunisiju Ziemeļāfrikā, taču vēl pirms iespējamiem panākumiem, valdnieks nomira no dizentērijas, krustneši atgriezās Eiropā pēc tam, kad bija panākuši nelielas tirdzniecības un politiskas koncesijas no Hafsīdu dinastijas
Hēdmarka Norvēģijas filke (_Hedmark_), administratīvais centrs - Hāmara
Hordalanne Norvēģijas filke (_Hordaland_), administratīvais centrs - Hāmara
Sogna un Fjūrane Norvēģijas filke (_Sogn og Fjordane_), administratīvais centrs - Hermansverka (Leikangere)
Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā
mahra Novads un tauta Hadramūtas krastā Arābijas dienvidu nomales zemienē
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
astoņi nemirstīgie nozīmīgi tēli daoisma mitoloģijā, pēc secības, kā viņi ieguvuši nemirstību, tie ir Ļi Sjuaņs, Ļui Dunbiņs, Haņs Džunļi, Haņs Sjans, Cao Godzju, Džans Go, Laņs (vai Laņa) Caihe un He Sjaņgu
inozīns Nukleozīds C10H12N4O5, sastāv no purīnbāzes 6-oksipurīna (hipoksantīna) un D-ribozes, atrodas visos organismos
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
NYHA Ņujorkas Sirds asociācija (angļu "New York Heart Association")
klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu
O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
mentors Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"
celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa
perkarbonāti Ogļpārskābes, H2C2O6, sālis, ko iegūst vai nu apstrādājot karbonātu šķīdumus ar ūdeņraža peroksīdu, vai arī elektrolizējot karbonātu šķīdumus noteiktos apstākļos
nātrija bikarbonāts ogļskābes skābais sāls NaHCO~3~, dzeramā soda
hemiterpēns Ogļūdeņradis ar formulu C5H8 (piem., izoprēns), kas radniecīgs terpēniem
alkīni Ogļūdeņradis ar trīskāršo oglekļa - oglekļa saiti, vispārējā formula C~n~H~n-2~
perilēns Ogļūdeņradis C~20~H~12~, ko iegūst karsējot naftalīnu kopā ar bezūdens alumīnija hlorīdu
melilotskābe OHC~6~H~4~ (CH)~6~COOH; atrodama amoliņā, iegūst arī no kumarīna
olenču Olenču siers - Holandes siers
oleņču Oleņču siers - Holandes siers
Amerikas omārs omāru suga ("Homarus americanus"), garums - līdz 63 cm, masa - līdz 15 kg
Eiropas omarus omāru suga ("Homarus gammarus"), garums - līdz 65 cm, mas līdz 11 kg
Abācija Opatija - apdzīvota vieta Horvātijā, Piejūras-Kalnu županijā
HFC tīkls optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls (angļu "Hybrid Fiber-Coax network")
Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls
tropeolīns Oranždzeltenu skābo azokrāsvielu grupa, kuras lieto histoloģijā un par pH indikatoriem
Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri
baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa
citozīns Organiska bāze, pirimidīna atvasinājums C~4~H~5~N~3~O, ietilpst visu nukleīnskābju sastāvā
ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos
karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C
sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku
akrilskābe Organiska skābe CH~2~=CH-COOH, polimēru izejviela
pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260
kaprolaktams organiska viela C~6~H~11~NO, bezkrāsaini kristāli; lieto polimēra kaprona iegūšanai
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju
kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
sulfaminskābes Organiski savienojumi ar vispārēju formulu RNHSO~3~H
sulfinskābes Organiski savienojumi ar vispārēju formulu RSO2H
spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus
diazoamīni Organiski savienojumi, kas satur atomu grupējumu -N=N-NH-
diamīni Organiski savienojumi, ogļūdeņraži ar divām aminogrupām (NH2) molekulā
notekūdeņu radiolītiskā attīrīšana organisko piesārņojumu sagraušana līdz CO~2~ un H~2~O, izmantojot jonizējošā starojuma netiešo iedarbību uz organisko piesārņojumu
propils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C3H7
heptils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C7H5
fenīlens Organiskos savienojumos sastopams divvērtīgs radikālis -C6H4-
acetils Organiskos savienojumos satopamais etiķskābes radikālis CH~3~CO
vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā
floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā
etils Organisks radikālis C~2~H~5~-; etilgrupa
naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai
acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons
izobutāns organisks savienojums, butāna izomērs (CH~3~)~2~CHCH~3~
rezorcīns organisks savienojums, divvērtīgs fenols C~6~H~4~(OH)~2~; lieto krāsvielu ražošanā un par dezinfekcijas līdzekli
metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
dihloretāns Organisks šķīdinātājs CH2Cl-CH2Cl
sūnene Orhideju dzimtas ģints ("Hammarbya"), Latvijā konstatēta 1 suga
hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos
blizerds Orkānveidīgas beijas pie Ziemeļamerikas austrumu krastiem ziemeļos no Haterasa raga, kas uznāk virs kontinenta pie skaidras debess, dažreiz sasniedzot arī jūru
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
Hāpsalu ostas pilsēta Igaunijā (_Haapsalu_), Lēnes apriņķa administratīvais centrs, agrāk Igaunijas zviedru kultūras centrs, 10250 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
Ābadāna ostas pilsēta Irānas dienvidrietumos (_Ābādān_), Hūzestānā, 300000 iedzīvotāju, naftas pārstrāde, naftas un tās produktu eksports
Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.)
Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m
Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.)
Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas)
Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja
Spānijas pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides hispanica")
parastā pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides non-scripta")
hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana
Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh")
hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija
Atlantijas paltuss paltusu suga ("Hippoglossus hippoglossus")
ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta
Heminga attālums par Heminga attālumu d(u, v) starp diviem vienāda garuma koda vārdiem sauc šo vārdu atšķirīgo pozīciju skaitu
hinhidrons Parabenzohinona un hidrohinona molekulu komplekss; lieto platīna elektroda pagatavošanai, kas nepieciešams pH noteikšanai
Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls)
protokols HIPPI paralēlā augstas veiktspējas saskarne (angļu "High-Performance Parallel Interface")
kumeļa pauti parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Helvella esculenta"), ķervelis
iepa Parastā efeja ("Hedera helix")
lēpa Parastā mazlēpe ("Hydrocharis morsus")
Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms
skujainis Parastā skujene ("Hippuris vulgaris")
apeinis Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apeins Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apeni Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apeņi Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apēņi Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apiens Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apinīši Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apīnīts Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apins Parastais apinis ("Humulus lupulus")
apīns Parastais apinis ("Humulus lupulus")
appiņa Parastais apinis ("Humulus lupulus")
appiņi Parastais apinis ("Humulus lupulus")
appīnis Parastais apinis ("Humulus lupulus")
henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya")
Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā
stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks
hp Parlamenta ēka (angļu "Hause of Parliament")
gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā
nīlzirgs pārnadžu kārtas zīdītāju dzimta ("Hippopotamidae") , lieli neatgremotāji, augēdāji (Āfrikā), mīt pie upēm, ūdenī un uz sauszemes; behemots; hipopotams
izobutāns pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
E155 pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
E943a pārtikas uzlabotājs - butāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
E943b pārtikas uzlabotājs - izobutāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
E420 pārtikas uzlabotājs - sorbīts vai sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, pārmērīgs daudzums var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, vēdera uzpūšanos, kataraktu, caureju, zarnu krampjus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
bimini Pasakaina laimes zeme Amerikā, ko 16. gs. devās meklēt Huans Ponse de Leons
drošs sekss pasākumu kopums, kas palīdz izvairīties no inficēšanās ar HIV
Lasiurus cinereus semotus pasaulē visizolētākā sikspārņu suga, mīt Havaju salās, līdz tuvākajiem radiniekiem Ziemeļamerikā ir 4000 km
Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
Everests Pasaules augstākā virsotne (8848 m) Himalajos, saukta arī - Džomolungma
aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines
VfFMH Pasaules Garīgās veselības federācija (angļu "World Federation for Mental Health")
WFH Pasaules Hemofilijas federācija (angļu "World Federation of Hemophilia")
WCA Pasaules Hiroprakses alianse (angļu "World Chiropractic Alliance")
WFC Pasaules Hiroprakses federācija (angļu "World Federation of Chiropractic")
WAIMH Pasaules Jaundzimušo un zīdaiņu garīgās veselības asociācija (angļu "World Association for Infant Mental Health")
WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
WHO Pasaules veselības aizsardzības organizācija (angļu "World Health Organisation")
WHR Pasaules veselības ziņojums (angļu "World Health Report")
WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture")
Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus
Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu
saulgriežu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Homoeosoma nebulellum")
Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.)
paxina Paxina acetabulum - rumpuču sugas "Helvella acetabulum" nosaukuma sinonīms
Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām
Ismaēls pēc Mozus l. gr., 21, Ābrahāma un ēģiptietes Hagaras dēls; arābi viņu uzskata par savu ciltstēvu
homologa rinda pēc struktūras un funkcionālajām grupām līdzīgu, bet pēc CH grupu skaita atšķirīgu organisku savienojumu saime
kaukoni Pelazgu tauta, kas pēc Hērodota ziņām dzīvoja Ēlidā
pelēkā roņa Baltijas jūras pasuga pelēkā roņa pasuga ("Halichoerus grypus macrorhynchus"), no kuras sastopami tikai daži simti īpatņu
sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs
Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija)
Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.)
pentrīts Pentaeritrīttetranitrāts C(CH2ONO2)4, sprāgstviela, balts adatveidīgu kristālu pulveris
Perejaslava Perejaslava-Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1943. g.
p/s Periodi sekundē - frekvences mērvienība; 1 p/s = 1 Hz
Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā
Arsaja periodiski izsīkstoša upe Mongolijā, Husgvula aimakā, Šisgedas pieteka
Bado periodiski izsīkstoša upe Pakistānā (_Baddo Dhora_), Beludžistānā, izceļas Sarlata kalnu grēdā, izsīkst Harāndi tuksnesī
Bahata periodiski izsīkstoša upe Ukrainā (_Bagata_), Harkovas apgabalā, Oriļas labā krasta pieteka
kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi
cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi
garvainaglapu peruāņu narcise peruāņu narcišu suga ("Hymenocallis longipetala")
Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
OO tropeolīns pH indikators; pH <1,4 sarkans, pH >2,6 dzeltens
fosfonijs PH4 grupa, kas nepastāv brīvā dabā, bet atkārtojas savienojumos
pirols pieclocekļu heterociklisks savienojums C~4~H~4~NH
Lielie ezeri piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā, Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru
Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km
piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze
sakņu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Heterobasidion annosum"), kas skuju kokiem izraisa sakņu un centrālo stumbra trupi
priežu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion annosum")
egļu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion parviporum")
košā zeltpore piepju sēņu grupas zeltporu ģints suga ("Hapalopilus croceus")
parastā zeltpore piepju sēņu grupas zeltporu ģints suga ("Hapalopilus rutilans")
adipīnskābe piesātināta dikarbonskābe HOOC-(CH~2~)~4~-COOH, ko iegūst, ar slāpekļskābi iedarbojoties uz naftas pārtvaices produktiem; lieto poliamīdu un neilona ražošanai
butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela
alkāni Piesātinātie ogļūdeņraži, vispārējā formula C~n~H~2n+2~; var būt gāzveidīgi (dabasgāzē), šķidri (naftas produktos) vai cieti (parafīns)
oktāns piesātināts ogļūdeņradis (naftas sastāvdaļa), kura molekulā ir 8 oglekļa un 18 ūdeņraža atomi, C~8~H~18~
propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība
butāns piesātināts ogļūdeņradis, alkans C~4~H~10~, sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) sastāvdaļa; lieto par gāzveida kurināmo un metālgriešanai
iedzerties Piesūkties (par dēli "Hirudinea")
pipekolīni Pikolīnu hidrēšanas produkti C~5~H~10~N(CH~3~); heksahidropikolīni
līkons Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; atšķaidīts ēteris
līkoniņš Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; līkons
līkotiņš Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; līkons
Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota
Hradčāni Pils Prāgā ("Hradcany"), celta 9. gs., tagadējo izskatu ieguva 18. gs., čehu valdnieku rezidence; mūsdienās - prezidenta rezidence
Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā
Herāta pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis
Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
Čārīkāra pilsēta Afganistānas austrumos ("Chārīkār"), Hindukuša kalnu dienvidrietumu ielejā >5000 m vjl., Parvānas vilajeta administratīvais centrs
Ain el Hadžela pilsēta Alžīrijā (_Aïn-El-Hadjel_), Msīlas vilājas rietumu daļā
Avlād Rišāša pilsēta Alžīrijā (_Ouled Rechache_), Hanšelas vilājas ziemeļaustrumos
Bebera pilsēta Alžīrijā, Hanšelas vilājā
Harraša pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Harrach"), Alžīras piepilsēta, 238000 iedzīvotāju (2000. g.)
Halla pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos (_Hull, Kingston upon Hull_), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.)
Bailundo pilsēta Angolā, Hvambo provinces ziemeļu daļā
Hvambo pilsēta Angolas vidienē ("Huambo"), provinces administratīvais centrs, 294000 iedzīvotāju (2004. g.), līdz 1975. g. saucās - Nova Ližboa
Ārlingtonhaitsa pilsēta ASV (_Arlington Heights_), Ilinoisas štatā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
Heistingsa pilsēta ASV (_Hastings_), Minesotas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Heistingsa pilsēta ASV (_Hastings_), Nebraskas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Heiverila pilsēta ASV (_Haverhill_), Masačūsetsas štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
Senthelensa pilsēta ASV (_Saint Helens_), Oregonas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Beverlihilsa pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Kalifornijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beverlihilsa pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Mičiganas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čapelhila pilsēta ASV ("Chapel Hill"), Ziemeļkarolīnas štatā, 59400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sitrushaitsa pilsēta ASV ("Citrus Heights"), Kalifornijas štatā, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārmingtonhilsa pilsēta ASV ("Farmington Hills"), Mičiganas štatā, 81400 iedzīvotāju (2014. g.)
Grandheivena pilsēta ASV ("Grand Haven"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Heigerstauna pilsēta ASV ("Hagerstown"), Mērilendas štatā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.)
Heidena pilsēta ASV ("Hayden"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Heisa pilsēta ASV ("Hays"), Kanzasas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Heivorda pilsēta ASV ("Hayward"), Kalifornijas štatā, 154600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hamiltona pilsēta ASV ("Hamilton"), Ohaio štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hamonda pilsēta ASV ("Hammond"), Indiānas štatā, 78400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hamonda pilsēta ASV ("Hammond"), Luiziānas štatā, 20350 iedzīvotāju (2014. g.)
Hamontona pilsēta ASV ("Hammonton"), Ņūdžersijas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemptonbeisa pilsēta ASV ("Hampton Bays"), Ņujorkas štatā, 13600 iedzīvotāju (2010. g.)
Hemptona pilsēta ASV ("Hampton"), Ņūhempšīras štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemptona pilsēta ASV ("Hampton"), Virdžīnijas štatā, 136900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanahana pilsēta ASV ("Hanahan"), Dienvidkarolīnas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanforda pilsēta ASV ("Hanford"), Kalifornijas štatā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanibala pilsēta ASV ("Hannibal"), Misūri štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanovera pilsēta ASV ("Hanover"), Ņūhempšīras štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanovera pilsēta ASV ("Hanover"), Pensilvānijas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hepiveli pilsēta ASV ("Happy Valley"), Oregonas štatā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārlingena pilsēta ASV ("Harlingen"), Teksasas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
Harisbērga pilsēta ASV ("Harrisburg"), Pensilvānijas štata administratīvais centrs, 49100 iedzīvotāju (2014. g.); 1979. g. 28. martā netālu notika kodolreaktora katastrofa, kurai bija liela nozīme turpmākā atomreaktoru attīstībā
Herisbērga pilsēta ASV ("Harrisburg"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Herisonbērga pilsēta ASV ("Harrisoburg"), Virdžīnijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
Herisona pilsēta ASV ("Harrison"), Ārkanzasas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Herisona pilsēta ASV ("Harrison"), Ņūdžersijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Herisona pilsēta ASV ("Harrison"), Ņujorkas štatā, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
Herisona pilsēta ASV ("Harrison"), Ohaio štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārtforda pilsēta ASV ("Hartford"), Konektikutas štata administratīvais centrs, 124700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārtforda pilsēta ASV ("Hartford"), Viskonsinas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārtsela pilsēta ASV ("Hartselle"), Alabamas štatā, 14450 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārvi pilsēta ASV ("Harvey"), Ilinoisas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hetisbērga pilsēta ASV ("Hattiesburg"), Misisipi štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
Havloka pilsēta ASV ("Havelock"), Ziemeļkarolīnas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Havajanperadaispārka pilsēta ASV ("Hawaiian Paradise Park"), Havaju štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hotorna pilsēta ASV ("Hawthorne"), Kalifornijas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hotorna pilsēta ASV ("Hawthorne"), Ņūdžersijas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Heizltona pilsēta ASV ("Hazleton"), Pensilvānijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Heldsbērga pilsēta ASV ("Healdsburg"), Kalifornijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Helina pilsēta ASV ("Helena"), Montānas štata administratīvais centrs, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemeta pilsēta ASV ("Hemet"), Kalifornijas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemsteda pilsēta ASV ("Hempstead"), Ņujorkas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersona pilsēta ASV ("Henderson"), Kentuki štatā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersona pilsēta ASV ("Henderson"), Nevadas štatā, 277400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersona pilsēta ASV ("Henderson"), Teksasas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersona pilsēta ASV ("Henderson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersonvila pilsēta ASV ("Hendersonville"), Tenesī štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersonvila pilsēta ASV ("Hendersonville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heriforda pilsēta ASV ("Hereford"), Teksasas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hermistona pilsēta ASV ("Hermiston"), Oregonas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hernando pilsēta ASV ("Hernando"), Misisipi štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Herina pilsēta ASV ("Herrin"), Ilinoisas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hesperija pilsēta ASV ("Hesperia"), Kalifornijas štatā, 92700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjūita pilsēta ASV ("Hewitt"), Teksasas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Haialī pilsēta ASV ("Hialeah"), Floridas štatā, 235500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hibinga pilsēta ASV ("Hibbing"), Minesotas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hikori pilsēta ASV ("Hickory"), Ziemeļkarolīnas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Haipointa pilsēta ASV ("High Point"), Ziemeļkarolīnas štatā, 108600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hailenda pilsēta ASV ("Highland"), Indiānas štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hailenda pilsēta ASV ("Highland"), Jūtas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hailenda pilsēta ASV ("Highland"), Kalifornijas štatā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hailendsrānča pilsēta ASV ("Highlands Ranch"), Kolorādo štatā, 96700 iedzīvotāju (2010. g.)
Hilsdeila pilsēta ASV ("Hillsdale"), Ņūdžersijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hilsboro pilsēta ASV ("Hilsboro"), Oregonas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hiltonhedailenda pilsēta ASV ("Hilton Head Island"), Dienvidkarolīnas štatā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hinsvila pilsēta ASV ("Hinesville"), Džordžijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hobārta pilsēta ASV ("Hobart"), Indiānas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hobsa pilsēta ASV ("Hobbs"), Ņūmeksikas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.)
Holbruka pilsēta ASV ("Holbrook"), Ņujorkas štatā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.)
Holioka pilsēta ASV ("Holyoke"), Masačūsetsas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Holenda pilsēta ASV ("Holland"), Mičiganas štatā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
Holispringsa pilsēta ASV ("Holly Springs"), Džordžijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Holispringsa pilsēta ASV ("Holly Springs"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Holistera pilsēta ASV ("Hollister"), Kalifornijas štatā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
Holivuda pilsēta ASV ("Hollywood"), Floridas štatā, 148000 iedzīvotāju (2014. g.)
Homosaspringsa pilsēta ASV ("Homosassa Springs"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.)
Honolulu pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas
Hūvera pilsēta ASV ("Hoover"), Alabamas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hopmilsa pilsēta ASV ("Hope Mills"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hopa pilsēta ASV ("Hope"), Ārkanzasas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hopvela pilsēta ASV ("Hopewell"), Virdžīnijas štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hopkinsvila pilsēta ASV ("Hopkinsville"), Kentuki štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hotspringsvilidža pilsēta ASV ("Hot Springs Village"), Ārkanzasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
Hotspringsa pilsēta ASV ("Hot Springs"), Ārkanzasas štatā, Vošitas kalnu piekājē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.), balneoloģiskais kūrorts (47 karstie minerālūdeņu avoti)
Huma pilsēta ASV ("Houma"), Luiziānas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjūstona pilsēta ASV ("Houston"), Teksasas štatā, 2239500 iedzīvotāju (2014. g.), 2. lielākā (aiz Ņujorkas) ASV jūras osta pie Hjūstonas kanāla (80 km), kas to savieno ar Meksikas līci
Hauarda pilsēta ASV ("Howard"), Viskonsinas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadsona pilsēta ASV ("Hudson"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadsona pilsēta ASV ("Hudson"), Ņūhempšīras štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadsona pilsēta ASV ("Hudson"), Ohaio štatā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadsona pilsēta ASV ("Hudson"), Viskonsinas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjūgo pilsēta ASV ("Hugo"), Minesotas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantersvila pilsēta ASV ("Huntersville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 51600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantingtonbīča pilsēta ASV ("Huntington Beach"), Kalifornijas štatā, 200800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantingtona pilsēta ASV ("Huntington"), Indiānas štatā, 17150 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantingtona pilsēta ASV ("Huntington"), Rirtumvirdžīnijas štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantsvila pilsēta ASV ("Huntsville"), Alabamas štatā, 188200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantsvila pilsēta ASV ("Huntsville"), Teksasas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hūrona pilsēta ASV ("Huron"), Dienviddakotas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Harikena pilsēta ASV ("Hurricane"), Jūtas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hačinsona pilsēta ASV ("Hutchinson"), Kanzasas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hačinsona pilsēta ASV ("Hutchinson"), Minesotas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Leikhavasūstija pilsēta ASV ("Lake Havasu City"), Arizonas štatā, 53100 iedzīvotāju (2014. g.)
Morganhila pilsēta ASV ("Morgan Hill"), Kalifornijas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntinhoma pilsēta ASV ("Mountain Home"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntinhoma pilsēta ASV ("Mountain Home"), Ārkanzasas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūheivena pilsēta ASV ("New Haven"), Indiānas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūheivena pilsēta ASV ("New Haven"), Konnektikutas štatā, 130200 iedzīvotāju (2014. g.)
Norfolka pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.)
Okhārbora pilsēta ASV ("Oak Harbor"), Vašingtonas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Porthūrona pilsēta ASV ("Port Huron"), Mičiganas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ričmondhila pilsēta ASV ("Richmond Hills"), Džordžijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokhila pilsēta ASV ("Rock Hill"), Dienvidkarolīnas štatā, 70000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūseintmarī pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sauthila pilsēta ASV ("South Hill"), Vašingtonas štatā, 53400 iedzīvotāju (2010. g.)
Springhila pilsēta ASV ("Spring Hill"), Floridas štatā, 98600 iedzīvotāju (2010. g.)
Springhila pilsēta ASV ("Spring Hill"), Tenesī štatā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērlinghaitsa pilsēta ASV ("Sterling Heights"), Mičiganas štatā, 131700 iedzīvotāju (2014. g.)
Terhota pilsēta ASV ("Terre Haute"), Indiānas štatā, 60900 iedzīvotāju (2014. g.)
Terehota pilsēta ASV ("Terre Haute"), Indiānas štatā, Vobašas krastos, 60900 iedzīvotāju (2016. g.)
Beisitija pilsēta ASV, Mičiganas štatā, Hūrona ezera krastā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Brokenhila pilsēta Austrālijā ("Broken Hill"), Jaundienvidvelsā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hobārta pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ņūkāsla pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
Hāga pilsēta Austrijā (_Haag_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Halleina pilsēta Austrijā (_Hallein_), Zalcburgas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoenemsa pilsēta Austrijā (_Hohenems_), Forarlbergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādhalle pilsēta Austrijā ("Bad Hall"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hainburga pilsēta Austrijā ("Hainburg an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hainfelde pilsēta Austrijā ("Hainfeld"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Halle pilsēta Austrijā ("Hall in Tirol"), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hardega pilsēta Austrijā ("Hardegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hartberga pilsēta Austrijā ("Hartberg"), Štīrijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heidenreihšteina pilsēta Austrijā ("Heidenreichstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermagora pilsēta Austrijā ("Hermagor"), Karintijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercogenburga pilsēta Austrijā ("Herzogenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hollabrunna pilsēta Austrijā ("Hollabrunn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Horna pilsēta Austrijā ("Horn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadžigabula pilsēta Azerbaidžānā ("Haciqabul"), Kūras-Araksas zemienē, rajona administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2015. g.)
Goradiza pilsēta Azerbaidžānā ("Horadiz"), Fuzuli rajonā, 2800 iedzīvotāju (2008. g.)
Hudata pilsēta Azerbaidžānā ("Xudat"), Hačmazas rajonā, 14000 iedzīvotāju (2008. g.)
Altiaghadža pilsēta Azerbaidžānā, Hizi rajona ziemeļu daļā
Davidharadoka pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
Harelbeke pilsēta Beļģijā (_Harelbeke_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hogstratena pilsēta Beļģijā (_Hoogstraten_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Halena pilsēta Beļģijā ("Halen"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamonta-Ahele pilsēta Beļģijā ("Hamont-Achel"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Herentalse pilsēta Beļģijā ("Herentals"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
Herve pilsēta Beļģijā ("Herve"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinthuberta pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.)
Herstala pilsēta Beļģijā (flāmu "Herstal", fr. "Heristal", valoņu "Hesta"), Māsas krastos, Lježas ziemeļaustrumu piepilsēta, 39200 iedzīvotāju (2015. g.)
Halle pilsēta Beļģijā (fr. "Hall", nl., vācu "Halen"), Flandrijas reģiona Flāmu-Brabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Herka pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hufalize pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hannū pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Hannut", nl. "Hannuit"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Huja pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Huy", nl. "Hoei"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamiltona pilsēta Bermuda salā ("Hamilton"), Lielbritānijas valdījuma "Bermudu salas" administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju (2010. g.)
Derventa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā (_Derventa_), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dubica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šamaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Breza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostajnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Broda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bugojno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.)
Busovača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajniče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Cazina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čapļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelinaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čitluka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Doboja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.)
Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Drvara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Foča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fojnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gacko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Glamoča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Goražde pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gračanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradačaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradiška pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.)
Grude pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilidža pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilijaša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jablanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Jajce pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kakaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalesija pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalinovika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiseļaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kladaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kļuča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kneževa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Koņica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kotorvaroša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreševa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kupresa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Laktaši pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Livno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubuški pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lopare pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lukavaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
Maglaja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Miliči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Modriča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mrkoņičgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neuma pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nevesiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Odžaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Olova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Orašje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Petrova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Posušje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Prijedora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.)
Prņavora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
Prozora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rogatica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sapna pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Srbaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Stolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šipova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Teočaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tesliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tešaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tomislavgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Trebiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzla pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ugļevika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vareša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Visoka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Viteza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vlasenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.)
Zvornika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Žepče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Živinice pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mostara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadžiči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Čeliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Banoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zavidoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bijeļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bileča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šekoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Brčko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. )
Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.)
Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.)
Harmanli pilsēta Bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hisarja pilsēta Bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivailovgrada pilsēta Bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļubimeca pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Simeonovgrada pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Svilengrada pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Topolovgrada pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Meričleri pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Madžarova pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dimitrovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Haskova pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Punakha pilsēta Butānā ("Punakha"), Himalajos >1575 m vjl., bijusī karaļa ziemas rezidence
Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.)
Hodonīna pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.)
Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Jindržihūvhradeca pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca
Rihnova pie Knēžas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 11250 iedzīvotāju (2012. g.)
Špindlerūva Mlīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1170 iedzīvotāju (2012. g.)
Pilnīkova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.)
Jaromērša pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.)
Vrhlabi pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.)
Železnice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2012. g.)
Jičīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.)
Nasavrki pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.)
Libaņa pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.)
Teplice pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
Nāhoda pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 20430 iedzīvotāju (2012. g.)
Borohrādeka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
Lāzne Bēlohrada pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
Svoboda pie Ūpos pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
Kopidlno pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2150 iedzīvotāju (2012. g.)
Nehanice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2012. g.)
Solnice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2330 iedzīvotāju (2012. g.)
Sobotka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2430 iedzīvotāju (2012. g.)
Mezimešti pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
Smiršice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
Rtine Podkrkonoši pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
Trutnova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 30860 iedzīvotāju (2012. g.)
Opočno pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.)
Žaclērža pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3440 iedzīvotāju (2012. g.)
Police pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4230 iedzīvotāju (2012. g.)
Hostinne pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.)
Vamberka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4680 iedzīvotāju (2012. g.)
Česka Skalice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlumeca pie Cidlinas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5370 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūpice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5840 iedzīvotāju (2012. g.)
Starkova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 620 iedzīvotāju (2012. g.)
Hronova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.)
Kosteleca pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.)
Tīnište pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobruška pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6990 iedzīvotāju (2012. g.)
Novi Bidžova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
Broumova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7750 iedzīvotāju (2012. g.)
Janske Lāzņe pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 780 iedzīvotāju (2012. g.)
Červeni Kosteleca pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8530 iedzīvotāju (2012. g.)
Horšice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
Miletīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.)
Visoke Veseli pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.)
Nova Paka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9330 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Mesto pie Metijas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Mesto pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.)
Hadersleva pilsēta Dānijā (_Haderslev_), Ziemeļjitlandes reģionā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Holstebro pilsēta Dānijā (_Holstebro_), Vidusjitlandes reģionā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hvidesande pilsēta Dānijā ("Hvide Sande"), Vidusjitlandes reģionā, 3050 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirke Hīlinge pilsēta Dānijā ("Kirke Hyllinge"), Zēlandes reģionā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirke Hvalse pilsēta Dānijā ("Kirke Hvalsø"), Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nī Hamersholta pilsēta Dānijā ("Ny Hammersholt"), Galvaspilsētas reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
Amersforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā; Amērsforta
Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
Džērmistona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Germiston"), Hautenas provincē, 139700 iedzīvotāju (2001. g.)
Naidžela pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel"), Hautenas provincē, 38300 iedzīvotāju (2011. g.)
Randfonteina pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Randfontein"), Hautenas provincē, 80500 iedzīvotāju (2011. g.)
Springsa pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Springs"), Hautenas provincē 1627 m vjl., 121600 iedzīvotāju (2011. g.)
Fierienihena pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Vereeniging"), Hautenas provincē 1400 m vjl., 66000 iedzīvotāju (2001. g.)
Sebokena pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 217800 iedzīvotāju (2001. g.)
Fandēlbeilparka pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 95800 iedzīvotāju (2011. g.)
Medranda pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.)
Boksberha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.)
Aleksandra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.)
Mamelodi pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.)
Benoni pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.)
Orindžfārma pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.)
Kemptonpārka pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.)
Soueto pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.)
Sošanguve pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Pretorijas piepilsēta, 248800 iedzīvotāju (2001. g.)
Balfūra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Mpumalanas provincē, Hērta Sibandes distriktā
Asva pilsēta Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs
Atomajora pilsēta Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis"
Helvana pilsēta Ēģiptē ("Helwan"), Kairas piepilsēta (25 km uz dienvidiem), 643300 iedzīvotāju (2006. g.)
Idfū pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu
Harera pilsēta Etiopejas austrumos ("Hārer"), kilila administratīvais centrs, 127000 iedzīvotāju (2007. g.)
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē
Rohasa pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu piekrastē, Hintololo šuruma krastā
Suuha pilsēta Filipīnās, Sulu arhipelāga Holo salā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Holo pilsēta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas ziemeļrietumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Hageno pilsēta Francijā (_Haguenau_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Andē pilsēta Francijā (_Hendaye_), Akvitānijas reģiona dienvidrietumos, Biskajas līča piekrastē; Endaija
Laī le Roza pilsēta Francijā (_L'Haÿ-les-Roses_), Ildefransas reģiona Valdemarna departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.)
Ageno pilsēta Francijā ("Haguenau"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
Aljuēna pilsēta Francijā ("Halluin"), Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Enēna-Bomona pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Erblē pilsēta Francijā ("Herblay"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Jēra pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.)
Uija pilsēta Francijā ("Houilles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.)
Senerblēna pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei
Rozhola pilsēta Gajānā ("Rose Hall"), Atlantijas okeāna piekrastē, 39600 iedzīvotāju (2009. g.)
Akosombo pilsēta Ganas dienvidu daļā (_Akosombo_), Voltas upes krastā, kur šaurā ielejā ir uzcelta HES uz Voltas upes
Hija pilsēta Grieķijā ("Χίος"), Ziemeļegejas reģionā, Hijas salā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ansapitra pilsēta Haiti (_Anse-à-Pitres_), Dienvidaustrumu departamenta dienvidaustrumos, pie Dominikānas robežas
Ansdeno pilsēta Haiti (_Anse-d’Hainault_), Granansas departamenta rietumos
Gonaiva pilsēta Haiti, Artibonitas departamenta administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2003. g.)
Senmarka pilsēta Haiti, Artibonitas departamentā, 80000 iedzīvotāju (2003. g.)
Lekē pilsēta Haiti, Dienvidu departamenta administratīvais centrs, 55000 iedzīvotāju (2003. g.)
Petjonvila pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 212500 iedzīvotāju (2003. g.)
Karefūra pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 365600 iedzīvotāju (2003. g.)
Delma pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 604200 iedzīvotāju (2003. g.)
Vanaminte pilsēta Haiti, Ziemeļaustrumu departamentā, 45000 iedzīvotāju (2003. g.)
Pordepē pilsēta Haiti, Ziemeļrietumu departamenta administratīvais centrs, 70000 iedzīvotāju (2003. g.)
Kapaitjēna pilsēta Haiti, Ziemeļu departamenta administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 130000 iedzīvotāju (2003. g.)
Auka pilsēta Hondurasā (_Auka_), Grasjasadjosas departamenta dienvidrietumu daļā
Čoloma pilsēta Hondurasā ("Choloma"), Kortesas departamentā, 243000 iedzīvotāju (2015. g.)
Čoluteka pilsēta Hondurasā ("Choluteca"), departamenta administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2015. g.)
Komajagva pilsēta Hondurasā ("Comayagua"), departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2015. g.)
Laseiba pilsēta Hondurasā ("La Ceiba"), Atlantidas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 156400 iedzīvotāju (2006. g.)
Puertokortesa pilsēta Hondurasā ("Puerto Cortes"), Kortesas departamentā, osta Karību jūras Hondurasas līča krastā, 63800 iedzīvotāju (2007. g.)
Truhiljo pilsēta Hondurasā (Trujillo"), Kolonas departamenta administratīvais centrs, 62600 iedzīvotāju (2015. g.)
Danli pilsēta Hondurasā, Elparaiso departamentā, 58000 iedzīvotāju (2007. g.)
Barrapatuka pilsēta Hondurasā, Grasjasadjosas departamenta ziemeļu daļā, Karību jūras piekrastē
Avasa pilsēta Hondurasā, Grasjasadjosas departamentā, Parukas labajā krastā
Elprogreso pilsēta Hondurasā, Joro departamentā, 110900 iedzīvotāju (2006. g.)
Sanpedro Sula pilsēta Hondurasā, Kortesas departamenta administratīvais centrs, 600600 iedzīvotāju (2007. g.)
Lalima pilsēta Hondurasā, Kortesas departamentā, 62200 iedzīvotāju (2007. g.)
Bakadija pilsēta Hondurasā, Olančo dewpartamenta austrumu daļā
Beli Manastira pilsēta Horvātijā (_Beli Manastir_), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Bakara pilsēta Horvātijā ("Bakar"), Piejūras-Kalnu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Biograda na Moru pilsēta Horvātijā ("Biograd na Moru"), Zadaras županijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bjelovara pilsēta Horvātijā ("Bjelovar"), Bjelovaras-Bilogoras županijas administratīvais centrs, 40300 iedzīvotāju (2011. g.)
Buje pilsēta Horvātijā ("Buje"), Istras županijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.)
Buzeta pilsēta Horvātijā ("Buzet"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Cresa pilsēta Horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Crikvenica pilsēta Horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.)
Čabara pilsēta Horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
Čakoveca pilsēta Horvātijā ("Čakovec"), Piejūras-Kalnu županijā, 27100 iedzīvotāju (2011. g.)
Čazma pilsēta Horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Daruvara pilsēta Horvātijā ("Daruvar"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Delnice pilsēta Horvātijā ("Delnice"), Piejūras-Kalnu županijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Doņi Miholjaca pilsēta Horvātijā ("Donji Miholjac"), Osijekas-Baraņas županijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
Drniša pilsēta Horvātijā ("Drniš"), Šibenikas-Kninas županijā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Duga Resa pilsēta Horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.)
Dugo Selo pilsēta Horvātijā ("Dugo Selo"), Zagrebas županijā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.)
Garešnica pilsēta Horvātijā ("Garešnica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Glina pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Gospiča pilsēta Horvātijā ("Gospič"), Likas-Seņas županijā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.)
Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Hvara pilsēta Horvātijā ("Hvar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Iloka pilsēta Horvātijā ("Ilok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Imotski pilsēta Horvātijā ("Imotski"), Splitas-Dalmācijas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ivaneca pilsēta Horvātijā ("Ivanec"), Varaždinas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ivaničgrada pilsēta Horvātijā ("Ivanič-Grad"), Zagrebas županijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
Jastrebarsko pilsēta Horvātijā ("Jastrebarsko"), Zagrebas županijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.)
Karlovaca pilsēta Horvātijā ("Karlovac"), Karlovacas županijas administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kastava pilsēta Horvātijā ("Kastav"), Piejūras-Kalnu županijā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kaštela pilsēta Horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
Klanjeca pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Knina pilsēta Horvātijā ("Knin"), Šibenikas-Kninas županijā, 15400 iedzīvotāju (2011. g.)
Komiža pilsēta Horvātijā ("Komiža"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
Koprivnica pilsēta Horvātijā ("Koprivnica"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 30900 iedzīvotāju (2011. g.)
Korčula pilsēta Horvātijā ("Korčula"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraljevica pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
Krapina pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Križevci pilsēta Horvātijā ("Križevci"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
Krka pilsēta Horvātijā ("Krk"), Piejūras-Kalnu županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kutina pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kutjevo pilsēta Horvātijā ("Kutjevo"), Požegas-Slavonijas županijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
Labina pilsēta Horvātijā ("Labin"), Istras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Lepoglava pilsēta Horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Lipika pilsēta Horvātijā ("Lipik"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ludbrega pilsēta Horvātijā ("Ludbreg"), Varaždinas županijā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Makarska pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Metkoviča pilsēta Horvātijā ("Metkovič"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mursko Središče pilsēta Horvātijā ("Mursko Središče"), Medžimurjes županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Našice pilsēta Horvātijā ("Našice"), Osijekas-Baraņas županijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.)
Nina pilsēta Horvātijā ("Nin"), Zadaras županijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
Nova Gradiška pilsēta Horvātijā ("Nova Gradiška"), Brodas-Posavinas županijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
Novaļa pilsēta Horvātijā ("Novalja"), Likas-Seņas županijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Novigrada pilsēta Horvātijā ("Novigrad"), Istras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Novska pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
Obrovaca pilsēta Horvātijā ("Obrovac"), Zadaras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ogulina pilsēta Horvātijā ("Ogulin"), Karlovacas županijā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.)
Omiša pilsēta Horvātijā ("Omiš"), Splitas-Dalmācijas županijā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
Opatija pilsēta Horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Opuzena pilsēta Horvātijā ("Opuzen"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Orahovica pilsēta Horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Oroslavje pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Osijeka pilsēta Horvātijā ("Osijek"), Osijekas-Baraņasa županijas administratīvais centrs, 108000 iedzīvotāju (2011. g.)
Otočaca pilsēta Horvātijā ("Otočac"), Likas-Seņas županijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.)
Otoka pilsēta Horvātijā ("Otok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ozaļa pilsēta Horvātijā ("Ozalj"), Karlovacas županijā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
Paga pilsēta Horvātijā ("Pag"), Zadaras županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
Pakraca pilsēta Horvātijā ("Pakrac"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Pazina pilsēta Horvātijā ("Pazin"), Istras županijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.)
Petriņa pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pleternica pilsēta Horvātijā ("Pleternica"), Požegas-Slavonijas županijā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ploče pilsēta Horvātijā ("Ploče"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Popovača pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.)
Poreča pilsēta Horvātijā ("Poreč"), Istras županijā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
Požega pilsēta Horvātijā ("Požega"), Požegas-Slavonijas županijā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.)
Pregrada pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Preloga pilsēta Horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
Pula pilsēta Horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.)
Raba pilsēta Horvātijā ("Rab"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Rijeka pilsēta Horvātijā ("Rijeka"), Piejūras-Kalnu županijas administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2011. g.)
Roviņa pilsēta Horvātijā ("Rovinj"), Istras županijā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Samobora pilsēta Horvātijā ("Samobor"), Zagrebas županijā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.)
Seņa pilsēta Horvātijā ("Senj"), Likas-Seņas županijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Siņa pilsēta Horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sisaka pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.)
Skradina pilsēta Horvātijā ("Skradin"), "Šibenikas-Kninas županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
Slatina pilsēta Horvātijā ("Slatina"), Viroviticas-Podravinas županijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
Slavonski Broda pilsēta Horvātijā ("Slavonski Brod"), Brodas-Posavinas županijas administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sluņa pilsēta Horvātijā ("Slunj"), Karlovacas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Solina pilsēta Horvātijā ("Solin"), Splitas-Dalmācijas županijā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.)
Splita pilsēta Horvātijā ("Split"), Splitas-Dalmācijas županijas administratīvais centrs, 178100 iedzīvotāju (2011. g.)
Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Supetara pilsēta Horvātijā ("Supetar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.)
Šibenika pilsēta Horvātijā ("Šibenik"), Šibenikas-Kninas županijas administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastša, 46300 iedzīvotāju (2011. g.)
Triļa pilsēta Horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
Trogira pilsēta Horvātijā ("Trogir"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Umaga pilsēta Horvātijā ("Umag"), Istras županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
Valpova pilsēta Horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Varaždina pilsēta Horvātijā ("Varaždin"), županijas administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (2012. g.)
Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.)
Veļika Gorica pilsēta Horvātijā ("Velika Gorica"), Zagrebas županijā, 63500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vinkovci pilsēta Horvātijā ("Vinkovci"), Vukovaras-Srijemas županijā, 35300 iedzīvotāju (2011. g.)
Virovitica pilsēta Horvātijā ("Virovitica"), Viroviticas-Podravinas županijā, 21300 iedzīvotāju (2011. g.)
Visa pilsēta Horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vodice pilsēta Horvātijā ("Vodice"), Šibenikas-Kninas županijā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vodņana pilsēta Horvātijā ("Vodnjan"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrboveca pilsēta Horvātijā ("Vrbovec"), Zagrebas županijā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrbovsko pilsēta Horvātijā ("Vrbovsko"), Primorskas-Goranskas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrgoraca pilsēta Horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrlika pilsēta Horvātijā ("Vrlika"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
Vukovara pilsēta Horvātijā ("Vukovar"), Vukovaras-Srijemas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
Zaboka pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Zadara pilsēta Horvātijā ("Zadar"), županijas administratīvais centrs, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
Zlatara pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Župaņa pilsēta Horvātijā ("Županja"), Vukovaras-Srijemas županijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.)
Džurdževaca pilsēta Horvātijā, Koprivnicas-Križevcu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Belišče pilsēta Horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Džakova pilsēta Horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
Benkovaca pilsēta Horvātijā, Zadaras županijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.)
Sesvete pilsēta Horvātijā, Zagrebas piepilsēta, 55000 iedzīvotāju (2006. g.)
Zaprešiča pilsēta Horvātijā, Zagrebas županijā, 25200 iedzīvotāju (2011. g.)
Dubrovnika pilsēta Horvātijas dienvidos ("Dubrovnik"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, osta Adrijas jūras krastā, 42600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kerdla pilsēta Igaunijā (_Kärdla_), Hījumā salas ziemeļu daļā, Hījumā apriņķa administratīvais centrs, 3050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
Loksa pilsēta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, Haras līča (Somu līcī) krastā, 2760 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Kehra pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 2900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Saue pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 5510 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1994. g.
Paldiski pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, Pakri pussalā, Baltijas jūras piekrastē, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1783. g.
Ambāla Sadara pilsēta Indijā (_Ambāla Sadar_), Harjānas štata ziemeļos
Bahādurgarha pilsēta Indijā (_Bahādurgarh_), Harjānas štatā, pie Deli teritorijas rietumu robežas
Haidarābādu pilsēta Indijā (_Hyderābād_), Mūsi krastos, Telangānas štata administratīvais centrs (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas štatā), 11052500 iedzīvotāju (2011. g.)
Una pilsēta Indijā (_Una_), Himāčala Pradēšas štatā
Ambāla pilsēta Indijā ("Ambāla"), Harjānas štata ziemeļos, \~400000 iedzīvotāju
Bhātpāra pilsēta Indijā ("Bhatpara"), Hugli upes kreisajā krastā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas piepilsēta
Bhātāpāra pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā, Hugli kreisajā krastā, Kalkutas piepilsēta
Barvāla pilsēta Indijā, Harjānas štatā
Gurugrāma pilsēta Indijā, Harjānas štatā, Indas-Gangas līdzenumā, dienvidrietumos no Ņūdeli (nosaukums mainīts 2016. g.)
Bandžāra pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štatā
Dharmsāla pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štatā
Mandi pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štatā
Kjelanga pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štata ziemeļos, Čenābas augšteces krastā
Dārdžilinga pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata ziemeļrietumos, Himalaju austrumu priekškalnē >1800 m vjl.
Čandīgarha pilsēta Indijā, tāda paša nosaukuma teritorijas, kā arī Harjānas un Pendžābas štata administratīvais centrs (ārpus štata teritorijas), 1063000 iedzīvotāju (2008. g.)
Kolkata pilsēta Indijas austrumos, osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4487000 iedzīvotāju (2013. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta
Gāntoka pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Himalajos, netālu no Natu pārejas 1900 m vjl., Sikimas štata administratīvais centrs, 98700 iedzīvotāju (2012. g.)
Haridvāra pilsēta Indijas ziemeļos ("Haridwar"), Utarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 310500 iedzīvotāju (2011. g.)
Farīdābāda pilsēta Indijas ziemeļos, Harjānas štata lielākā pilsēta, 1055000 iedzīvotāju (2001. g.)
Šimla pilsēta Indijas ziemeļos, Himalaju pakājē, Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 2275 m vjl., 169600 iedzīvotāju (2015. g.); senāk - Simla
Rohtaka pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Rohtak"), Harjānas štatā, 374300 iedzīvotāju (2011. g.)
Dīvānīja pilsēta Irākā ("Ad Dīwānīyah"), Kādisījas muhāfazas administratīvais centrs, Hillas krastos, 311200 iedzīvotāju (2003. g.)
Hilla pilsēta Irākas vidienē ("Hilla"), Bābilas muhāfazas administratīvais centrs, 335800 iedzīvotāju (2003. g.)
Asalūje pilsēta Irānā (_‘Asalūyeh_), Hormozgānas ostāna rietumos, Persijas līča piekrastē
Agādžārī pilsēta Irānā (_Āghājārī_), Hūzestānas ostāna dienvidaustrumu daļā
Alvāna pilsēta Irānā (_Alvān_), Hūzestānas ostānā
Anābada pilsēta Irānā (_Anābad_), Rezāvi Horasānas ostānā
Andīmeška pilsēta Irānā (_Andīmeshk_), Hūzestānas ostāna ziemeļrietumu daļā
Arvandkenāra pilsēta Irānā (_Arvand Kenār_), Hūzestānas dienvidrietumos
Asadābāda pilsēta Irānā (_Asad Ābād_), Hamadānas ostānā
Azandarijāna pilsēta Irānā (_Azandarīān_), Hamadānas ostānā
Bābā Heidara pilsēta Irānā (_Bābā Heydar_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā
Bāgemaleka pilsēta Irānā (_Bāgh-e Malek_), Hūzestānas ostāna austrumu daļā
Bahāra pilsēta Irānā (_Bahār_), Hamadānas ostānā
Bādžgīrāna pilsēta Irānā (_Bājgīrān_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļos, pie Turkmenistānas robežas
Bāharza pilsēta Irānā (_Bākharz_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumu daļā
Ahvāza pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.)
Urmija pilsēta Irānā, Hadžas ostāna administratīvais centrs, 583300 iedzīvotāju (2006. g.)
Bastaka pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā
Bandarabāsa pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna administratīvais centrs, 379300 iedzīvotāju (2006. g.)
Bandarelenge pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna dienvidos, Persijas līča krastā
Bandarečāraka pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna rietumu daļā, Persijas līča piekrastē
Bandarehamīra pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Hourana šauruma ziemeļu krastā
Bandarelāfta pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Kešmas salas ziemeļu piekrastē
Bandaredžāska pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Omānas līča krastā
Bandaremāhšahra pilsēta Irānā, Hūzestānas ostāna dienvidu daļā
Bandare Emāmhomeinī pilsēta Irānā, Hūzestānas ostāna dienvidu daļā
Dezfūla pilsēta Irānā, Hūzestānas ostānā, Dezas krastos, 235800 iedzīvotāju (2006. g.)
Bedžestāna pilsēta Irānā, Rezāvi Horasāna ostāna dienvidrietumu daļā
Bardeskana pilsēta Irānā, Rezāvi Horasānas ostāna rietumu daļā
Masdžedsoleimāna pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Masjed Soleymān"), Hūzestānas ostānā, 103400 iedzīvotāju (2012. g.)
Behbehāna pilsēta Irānas dienvidrietumos, Hūzestānas ostanā, 378500 iedzīvotāju (2012. g.)
Mešheda pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Mashhad"), Kešefrūdas ielejā, Rezāvi Horasāna ostāna administratīvais centrs, 2766000 iedzīvotāju (2011. g.)
Nišapūra pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Nishapur"), Rezāvi Horasānas ostānā, 239200 iedzīvotāju (2011. g.); Neišābūra
Hamadāna pilsēta Irānas ziemeļrietumu daļā ("Hamadan"), senatnē Ekbatana, ostāna administratīvais centrs, 479600 iedzīvotāju (2006. g.)
Vestmadnaeijara pilsēta Islandes dienvidu daļā, Heimaejas salā, 4070 iedzīvotāju (2007. g.)
Arara pilsēta Izraēlā (_‘Ar‘ara_), Haifas apgabala dienvidrietumos
Holona pilsēta Izraēlā ("Holon"), Telavivas dienvidu piepilsēta, 188800 iedzīvotāju (2015. g.)
Atlita pilsēta Izraēlā, Haifas apgabalā
Haifa pilsēta Izraēlas ziemeļu daļā (angļu val. "Haifa", ebr. val. "Hefa"), osta Vidusjūras krastā, 266300 iedzīvotāju (2006. g.)
Saporo pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā
Fukuoka pilsēta Japānā ( 福岡市; Fukuoka-shi; angļu val. "Fukuoka"), osta Kjusju salas ziemeļu piekrastē pie Hakatas līča, prefektūras centrs, 1400000 iedzīvotāju
Abuta pilsēta Japānā (_Abuta_), Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Iburi prefektūrā
Aioi pilsēta Japānā (_Aioi_), Hjogo prefektūras dienvidu daļā
Akkeši pilsēta Japānā (_Akkeshi_), Hokaido prefektūrā, Hokaido salas dienvidausrtrumos
Ako pilsēta Japānā (_Akō_), Hjogo prefektūras dienvidos, Seto jūras Harimas līča piekrastē
Aomori pilsēta Japānā (_Aomori_), Honsju salas ziemeļos, prefektūras administratīvais centrs, 288000 iedzīvotāju (2015. g.)
Asago pilsēta Japānā (_Asago_), Hjogo prefektūrā
Asahi pilsēta Japānā (_Asahi_), Honsju salā, Čibas departamenta austrumu daļā
Ašibecu pilsēta Japānā (_Ashibetsu_), Hokaido salā, Sorači prefektūrā
Ašio pilsēta Japānā (_Ashio_), Honsju salā, Točigi prefektūrā
Ato pilsēta Japānā (_Atō_), Honsju salas dienvidrietumu daļā, Jamaguči prefektūrā
Avadži pilsēta Japānā (_Awaji_), Hjogo prefektūrā, Avadži salas ziemeļu daļā
Abaširi pilsēta Japānā ("Abashiri"), Hokaido salas ziemeļaustrumu daļā, Ohotskas jūras piekrastē, 39000 iedzīvotāju (2012. g.)
Aidzuvakamacu pilsēta Japānā ("Aizuwakamatsu"), Honsju salas vidienē, Fukušimas prefektūrā, 122700 iedzīvotāju (2014. g.)
Akaši pilsēta Japānā ("Akashi"), Honsju salas dienvidrietumu daļā, osta Seto jūras krastā, 291000 iedzīvotāju (2011. g.)
Asahigava pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.)
Fuču pilsēta Japānā ("Fuchū"), Honsju salā, uz rietumiem no Tokijas, 260900 iedzīvotāju (2016. g.)
Fudzisava pilsēta Japānā ("Fujisawa"), Honsju salas dienvidaustrumos, kūrorts Sagami līča krastā, 409700 iedzīvotāju (2011. g.)
Fukui pilsēta Japānā ("Fukui"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 266800 iedzīvotāju (2010. g.)
Fukujama pilsēta Japānā ("Fukuyama"), Honsju salas dienvidos, Hirosimas prefektūrā, Asidas krastos, 461400 iedzīvotāju (2010. g.)
Fukušima pilsēta Japānā ("Fukushima"), Honsju salas austrumos, prefektūras administratīvais centrs, 292600 iedzīvotāju (2010. g.)
Gifu pilsēta Japānā ("Gifu"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 413100 iedzīvotāju (2010. g.)
Hačinohe pilsēta Japānā ("Hachinohe"), Honsju salas ziemeļaustrumos, zvejas osta Klusā okeāna krastā, 237600 iedzīvotāju (2010. g.)
Hačiodži pilsēta Japānā ("Hachioji"), Tokijas piepilsēta, 580000 iedzīvotāju (2010. g.)
Hakodate pilsēta Japānā ("Hakodate"), Hokaido salas dienvidos, osta pie Cugaru šauruma, 279100 iedzīvotāju (2010. g.)
Hamamacu pilsēta Japānā ("Hamamatsu"), Šidzuokas prefektūrā, 807100 iedzīvotāju (2006. g.)
Himedži pilsēta Japānā ("Himeji"), Honsju salas dienvidu daļā, Hjogo prefektūrā, osta Seto jūras Harimas līča krastā, 536100 iedzīvotāju (2006. g.)
Hiracuka pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.)
Hirosaki pilsēta Japānā ("Hirosaki"), Honsju salas ziemeļos, Aomori prefektūrā, 183500 iedzīvotāju (2012. g.)
Hitači pilsēta Japānā ("Hitachi"), Honsju salas austrumos, 193100 iedzīvotāju (2010. g.)
Jamagata pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas vidienē, Gifu prefektūrā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.)
Jamagata pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas ziemeļu daļā, prefektūras administratīvais centrs, 254200 iedzīvotāju (2010. g.)
Jamaguči pilsēta Japānā ("Yamaguchi"), Honsju salas dienvidrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 196600 iedzīvotāju (2010. g.)
Jao pilsēta Japānā ("Yao"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 271500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ibaraki pilsēta Japānā ("Ibaraki"), Honsju salas dienvidaustrumos, 32900 iedzīvotāju (2015. g.)
Ičinomija pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.)
Jokaiči pilsēta Japānā ("Yokkaichi"), Honsju salas dienvidos, Nagojas priekšosta Ises līča krastā, 307800 iedzīvotāju (2010. g.)
Jokohama pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta
Jokosuka pilsēta Japānā ("Yokosuka"), Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 418300 iedzīvotāju (2010. g.)
Jonago pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.)
Jonedzava pilsēta Japānā ("Yonezawa"), Honsju salas ziemeļos, Jamagatas prefektūras dienvidos, 85500 iedzīvotāju (2015. g.)
Ise pilsēta Japānā ("Ise"), Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča krastā, 130300 iedzīvotāju (2010. g.)
Isinomaki pilsēta Japānā ("Ishinomaki"), Honsju salas austrumos, osta Klusā okeāna krastā, 160800 iedzīvotāju (2010. g.)
Itami pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.)
Itihara pilsēta Japānā ("Itihara"), Honsju salas dienvidos, Tokijas līča krastā, 280400 iedzīvotāju (2010. g.)
Jūbari pilsēta Japānā ("Yubari"), Hokaido salā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ivakuni pilsēta Japānā ("Iwakuni"), Honsju salas dienvidos, osta Hirosimas līča krastā, 143900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kadoma pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kakogava pilsēta Japānā ("Kakogawa"), Honsju salas dienvidrietumos, 267000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kamaiši pilsēta Japānā ("Kamaishi"), Honsju salas ziemeļaustrumos, Ivates prefektūrā, osta Klusā okeāna krastā, 35300 iedzīvotāju (2015. g.)
Kamakura pilsēta Japānā ("Kamakura"), Honsju salas austrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 174300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kanadzava pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kasiva pilsēta Japānā ("Kashiwa"), Honsju salas austrumos, 411600 iedzīvotāju (2015. g.)
Kasugai pilsēta Japānā ("Kasugai"), Honsju salas dienvidrietumos, Aiči prefektūrā, Nagojas tuvumā, 308800 iedzīvotāju (2015. g.)
Kavagoe pilsēta Japānā ("Kawagoe"), Honsju salā, uz ziemeļrietumiem no Tokijas, Saitamas prefektūrā, 350400 iedzīvotāju (2016. g.)
Kavasaki pilsēta Japānā ("Kawasaki"), Tokijas aglomerācijā, Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 1300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kirjū pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kisivada pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kodaira pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.)
Kumagaja pilsēta Japānā ("Kumagaya"), Honsju salas vidienē, 198400 iedzīvotāju (2015. g.)
Kurasiki pilsēta Japānā ("Kurashiki"), Honsju salas dienvidos, 483600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kure pilsēta Japānā ("Kure"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Seto jūras krastā, 228000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kuširo pilsēta Japānā ("Kushiro"), Hokaido salas austrumu daļā, osta Klusā okeāna krastā, 174900 iedzīvotāju (2016. g.)
Maebaši pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.)
Maidzuru pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.)
Macudo pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.)
Macue pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.)
Macumoto pilsēta Japānā ("Matsumoto"), Honsju salas centrālajā daļā, Nagano prefektūrā, 241100 iedzīvotāju (2016. g.)
Mito pilsēta Japānā ("Mito"), Honsju salas centrālajā daļā, Ibaraki prefektūras administratīvais centrs, 270800 iedzīvotāju (2015. g.)
Moriguči pilsēta Japānā ("Moriguchi"), Honsju salā, Osakas ziemeļaustrumu piepilsēta, 143900 iedzīvotāju (2017. g.)
Morioka pilsēta Japānā ("Morioka"), Honsju salas ziemeļos, Ivates prefektūras administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2015. g.)
Murorana pilsēta Japānā ("Muroran"), Hokaido salas dienvidrietumos, 88600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nagano pilsēta Japānā ("Nagano"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 377600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nara pilsēta Japānā ("Nara"), Honsju salas dienvidos, prefektūras administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2012. g. )
Ņiigata pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.)
Nisinomija pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.)
Numadzu pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.)
Obihiro pilsēta Japānā ("Obihiro"), Hokaido salas dienvidos, 169300 iedzīvotāju (2015. g.)
Odavara pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.)
Ogaki pilsēta Japānā ("Ogaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gifu prefektūrā, 159900 iedzīvotāju (2015. g.)
Okadzaki pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.)
Otaru pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.)
Ocu pilsēta Japānā ("Otsu"), Honsju salā, Bivas ezera dienvidu krastā, Šigas prefektūras administratīvais centrs, 341000 iedzīvotāju (2015. g.)
Šimidzu pilsēta Japānā ("Shimizu Ward"), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Surugas līča krastā, 2449000 iedzīvotāju (2012. g.)
Šimonoseki pilsēta Japānā ("Shimonoseki"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Simonoseki šauruma krastā, 268500 iedzīvotāju (2015. g.)
Šunana pilsēta Japānā ("Shunan"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 144800 iedzīvotāju (2015. g.)
Suita pilsēta Japānā ("Suita"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 374500 iedzīvotāju (2015. g.)
Sudzuka pilsēta Japānā ("Suzuka"), Honsju salā, uz rietumiem no Ises līča, Mie prefektūrā, 196400 iedzīvotāju (2015. g.)
Tačikava pilsēta Japānā ("Tachikawa"), Honsju salā, Tokijas piepilsēta, 176300 iedzīvotāju (2015. g.)
Takaoka pilsēta Japānā ("Takaoka"), Honsju salas rietumos, Tojamas prefektūrā, 172100 iedzīvotāju (2015. g.)
Takasaki pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojama pilsēta Japānā ("Toyama"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 418700 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojohaši pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojonaka pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojota pilsēta Japānā ("Toyota"), Honsju salā, Jahagi krastos, 422500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tottori pilsēta Japānā ("Tottori"), Honsju salas dienvidrietumos, netālu no Japāņu jūras, prefektūras administratīvais centrs, 193700 iedzīvotāju (2015. g.)
Cu pilsēta Japānā ("Tsu"), Honsju salas dienvidos, Ises līča rietumu krastā, Mie prefektūras administratīvais centrs, 286000 iedzīvotāju (2012. g.)
Cujama pilsēta Japānā ("Tsuyama"), Honsju salas rietumos, 108000 iedzīvotāju (2010. g.)
Curuoka pilsēta Japānā ("Tsuruoka"), Honsju salas ziemeļrietumos, Jamagatas prefektūrā, 129600 iedzīvotāju (2015. g.)
Ube pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.)
Urava pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā
Ucunomija pilsēta Japānā ("Utsunomiya"), Honsju salā, Točigi prefektūrā, 518600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nagoja pilsēta Japānā (angļu val. "Nagoya"), Honsju salas austrumos, osta Ises līča krastā, Aiči prefektūras centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Hirosima pilsēta Japānā (japāņu: 広島市, Hiroshima-shi; angļu val. "Hiroshima"), Honsju salā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 1945. g. 6. augustā amerikāņi nometa uz to atombumbu, mūsdienās atjaunota, \~1,1 mij iedzīvotāju, uzcelts Miera centrs un muzejs atombumbas sprādziena upuru piemiņai
Čiba pilsēta Japānā (千葉市; Chiba-shi), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Tokijas līča krastā, 929400 iedzīvotāju (2006. g.)
Funabaši pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.)
Akitakata pilsēta Japānā, Honsju sala dienvidrietumu daļā, Hirosimas prefektūrā
Korijama pilsēta Japānā, Honsju salā, Fukušimas prefektūrā, 329300 iedzīvotāju (2015. g.)
Agano pilsēta Japānā, Honsju salā, Ņiigatas prefektūrā
Kofu pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, Jamanaši prefektūras administratīvais centrs, 193100 iedzīvotāju (2015. g.)
Kioto pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju
Osaka pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā
Kobe pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Curuga pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, Fukui prefektūrā, osta Japāņu jūras Curugas līča krastā, 68400 iedzīvotāju (2005. g.)
Okajama pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.)
Ašikaga pilsēta Japānā, Honsju salas vidienē, sens zīdkopības un zīda rūpniecības centrs
Sendai pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļaustrumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, Mijagi prefektūras administratīvais centrs, 1027300 iedzīvotāju (2006. g.)
Akita pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 323600 iedzīvotāju (2010. g.)
Aperhata pilsēta Jaunzēlandē (_Upper Hutt_), Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā
Hamiltona pilsēta Jaunzēlandē ("Hamilton"), Ziemeļsalā, Vaikato reģiona administratīvais centrs, 155300 iedzīvotāju (2006. g.)
Loverhata pilsēta Jaunzēlandē ("Lower Hutt"), Velingtonas piepilsēta, 97600 iedzīvotāju (2006. g.)
Neipīra pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Hoksbejas reģiona administratīvais centrs, 56300 iedzīvotāju (2006. g.)
Heistingsa pilsēta Jaunzēlandes ziemeļaustrumos (_Hastings_), Hoksbejas provincē, 62100 iedzīvotāju (2006. g.)
Oklenda pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā
Bādžila pilsēta Jemenā (_Bājil_), Hudeidas muhāfazā, 61300 iedzīvotāju (2004. g.)
Hudeida pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.)
Mukella pilsēta Jemenā ("Al Mukallā"), Hadramautas muhāfazas administratīvais centrs, 198700 iedzīvotāju (2004. g.)
Terīma pilsēta Jemenā, Hadramautas muhāfazā, 52900 iedzīvotāju (2004. g.)
Sejūna pilsēta Jemenā, Hadramautas muhāfazā, 53300 iedzīvotāju (2004. g.)
Šihra pilsēta Jemenā, Hadramautas muhāfazā, 53700 iedzīvotāju (2004. g.)
Beitelfakīha pilsēta Jemenā, Hudeidas muhāfazā
Zebīda pilsēta Jemenas rietumu daļā ("Zabīd"), Hudeidas muhāfazā, 52600 iedzīvotāju (2006. g.)
Avresenpjēra pilsēta Kanādā (_Havre-Saint-Pierre_), Kvebekas provincē, Sentlorensa līča Žaka Kartjē šauruma ziemeļu krastā
Aperheirivera pilsēta Kanādā (_Upper Hay River_), Albertas provinces ziemeļrietumu daļā
Blaindrivera pilsēta Kanādā ("Blind River"), Ontārio provincē, Hūrona ezera ziemeļu krastā, 3550 iedzīvotāju (2012. g.)
Čērčila pilsēta Kanādā ("Churchill"), Manitobā, pie tāda paša nosaukuma upes grīvas, osta Hudzona līča rietumu krastā, \~4000 iedzīvotāju
Dartmuta Pilsētā Kanādā ("Dartmouth"), Jaunskotijā, osta Helifeksas līča krastā, 67600 iedzīvotāju (2011. g.)
Helifeksa pilsēta Kanādā ("Halifax"), Jaunskotijas provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 282900 iedzīvotāju (2006. g.)
Hamiltona pilsēta Kanādā ("Hamilton"), Toronto piepilsēta, 504600 iedzīvotāju (2006. g.)
Medisinheta pilsēta Kanādā ("Medicine Hat"), Albertas provinces dienvidaustrumos, Sautsaskačevanas krastos, 63300 iedzīvotāju (2015. g.)
Sarnija pilsēta Kanādā ("Sarnia"), Ontārio provincē, Hūrona ezera dienvidu piekrastē, 71600 iedzīvotāju (2016. g.)
Atokorosala pilsēta Kolumbijā (_Hato Corozal_), Kasanares departamentā, Kasanares upes labajā krastā
Tančhona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Tanchon"), Hamgjonnamdo provincē, Japāņu jūras piekrastē, 284000 iedzīvotāju (1987. g.)
Čhondžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), (hangilā: 청진시 ; handžā: 清津市), Hamgjonpukto provinces administratīvais centrs, osta Japāņu jūras krastā, 614900 iedzīvotāju (2008. g.)
Hinnama pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provincē, Hamhinas piepilsēta, 200000 iedzīvotāju (2005. g.)
Hamhina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provinces administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2005. g.)
Nampho pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provincē, 665500 iedzīvotāju (2005. g.)
Hedžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provinces administratīvais centrs, 273600 iedzīvotāju (2005. g.)
Sarivona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhepukto provinces administratīvais centrs, 298700 iedzīvotāju (2003. g.)
Amurska pilsēta Krievijā (_Amursk_), Habarovskas novadā, Amūras kreisajā krastā, 41100 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1958. g., pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Holma pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Oblučje pilsēta Krievijā, Ebreju autonomajā apgabalā, Hingānas krastos, 8850 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolajevska pie Amūras pilsēta Krievijā, Habarovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Habarovska pilsēta Krievijā, Habarovskas novada administratīvais centrs, 601000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetskaja Gavaņa pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidaustrumos, osta pie Tatāru šauruma, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjazemska pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bikina pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, rajona administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Beja pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā
Sorska pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sajanogorska pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
Černogorska pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 73200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
Abaza pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana
Ļantora pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomais apvidū - Jugrā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokači pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jugorska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitjaha pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
Langepasa pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurga, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Radužnija pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Megiona pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņagaņa pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kogalima pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
Uraja pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Kondas labajā krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņevartovska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 266000 iedzīvotāju (2014. g.)
Surguta pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 332300 iedzīvotāju (2014. g.)
Belojarska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū – Jugrā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Slavska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde
Mamonova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila
Orlova pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina
Balašova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Hopjoras krastos, 79700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantimansijska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
Urjupinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novohopjorska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Hopjoras labajā krastā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Komsomoļska pie Amūras pilsēta Krievijas Habarovskas novadā, 255000 iedzīvotāju (2014. g.)
Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve
Artemisa pilsēta Kubā (_Artemisa_), Havanas provincē, 81200 iedzīvotāju (2004. g.)
Gvanavakoa pilsēta Kubā ("Guanabacoa"), Lielās Havannas sastāvdaļa, 113000 iedzīvotāju (2004. g.)
Gvinesa pilsēta Kubā ("Guines"), Havannas provincē, 69000 iedzīvotāju (2005. g.)
Olgina pilsēta Kubā ("Holguin"), provinces administratīvais centrs, 275400 iedzīvotāju (2006. g.)
Marjanao pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.)
Marjela pilsēta Kubā ("Mariel"), Havanas provincē, osta Meksikas līča krastā, 42500 iedzīvotāju (2004. g.)
Bauta pilsēta Kubā, Havanas provincē
Ačena pilsēta Ķīnā (_Acheng_), Heilundzjanas provincē, aptuveni 40 km uz dienvidaustrumiem no Harbinas
Alihe pilsēta Ķīnā (_Alihe_), Heilundzjanas provinces ziemeļrietumu daļā
Aņda pilsēta Ķīnā (_Anda_), Heilundzjanas provincē
Anansji pilsēta Ķīnā (_Ang’angxi_), Heilundzjanas provincē
Aņguo pilsēta Ķīnā (_Anguo_), Hebei provincē
Aņhua pilsēta Ķīnā (_Anhua_), Hunaņas provincē
Aņjana pilsēta Ķīnā (_Anyang_), Henaņas provincē, 570800 iedzīvotāju (2002. g.), ap 1500.-1000. g. p. m. ē. bija Šanu valsts galvaspilsēta
Aņdzjana pilsēta Ķīnā (_Anjiang_), Hunaņas provincē
Aņlu pilsēta Ķīnā (_Anlu_), Hubei provincē
Aņpina pilsēta Ķīnā (_Anping_), Hebei provincē
Aņsjana pilsēta Ķīnā (_Anxiang_), Hunaņas provinces ziemeļu daļā
Baduna pilsēta Ķīnā (_Badong_), Hubei provincē
Badžou pilsēta Ķīnā (_Bazhou_), Hebei provincē
Čande pilsēta Ķīnā ("Changde"), Hunaņas provincē, pie Juandzjanas ietekas Duntinhu ezerā, 437000 iedzīvotāju (2002. g.)
Haikou pilsēta Ķīnā ("Haikou"), Hainaņas salā, Dienvidķīnas jūrā, Hainaņas provinces administratīvais centrs, 534000 iedzīvotāju (2002. g.)
Hečuaņa pilsēta Ķīnā ("Hechuan"), Čuncjinas provinces ziemeļu daļā, 1421000 iedzīvotāju (2000. g.)
Hotena pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana
Huainaņa pilsēta Ķīnā ("Huainan"), Aņhui provincē, 877800 iedzīvotāju (2002. g.)
Huanši pilsēta Ķīnā ("Huangshi"), Hubei provincē, osta Jandzi labajā krastā, 598800 iedzīvotāju (2002. g.)
Janjuaņa pilsēta Ķīnā ("Yangyuan"), Hebei provinces ziemeļu daļā
Ičuņa pilsēta Ķīnā ("Yichun"), Heilundzjanas provincē, 800600 iedzīvotāju (2002. g.)
Kaifena pilsēta Ķīnā ("Kaifeng"), Henaņas provincē, 594900 iedzīvotāju (2002. g.), viena no senākajām Ķīnas pilsētām, galvaspilsēta 960.-1127. g.
Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.)
Mudaņdzjana pilsēta Ķīnā ("Mudanjiang"), Heilundzjanas provincē, 660700 iedzīvotāju (2002. g.)
Cjiņhuandao pilsēta Ķīnā ("Qinhuangdao"), Hebei provincē, Bohai jūras piekrastē, 549100 iedzīvotāju (2002. g.)
Učana pilsēta Ķīnā ("Wuchang"), Heilundzjanas provincē, 881200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjanfaņa pilsēta Ķīnā ("Xiangfan"), Hubei provincē, piestātne Hanšujas krastos, 835200 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjantaņa pilsēta Ķīnā ("Xiangtan"), Hunaņas provincē, 561700 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjiņhua pilsēta Ķīnā ("Xinhua"), Hunaņas provincē, 1111000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjuičana pilsēta Ķīnā ("Xuchang"), Henaņas provincē, 1265500 iedzīvotāju (2007. g.)
Džandzjakou pilsēta Ķīnā ("Zhangjiakou"), Hebejas provincē, 688300 iedzīvotāju (2002. g.); Kalgana
Pintaņa pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, Haitaņas salā
Šaņvei pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā, Honhai līča austrumu piekrastē
Baotina pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas dienvidu daļā
Dunfana pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas rietumu piekrastē, Bakbo (Tonkinas) līča krastā
Baiša pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas vidusdaļā; Jāča
Leduna pilsēta Ķīnā, Hainaņas provinces un salas dienvidrietumu daļā
Baodina pilsēta Ķīnā, Hebei provincē, 666100 iedzīvotāju (2002. g.)
Baicjuaņa pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē
Beiaņa pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē
Dzjamusi pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 590300 iedzīvotāju (2002. g.)
Hegana pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 593100 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjisji pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 757600 iedzīvotāju (2002. g.)
Dacjina pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 879300 iedzīvotāju (2002. g.)
Baocjina pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provinces austrumu daļā
Mulena pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provinces austrumu daļā
Bajaņa pilsēta Ķīnā, Heliundzjanas provincē
Baoaņa pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē
Baofena pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē
Ijana pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē
Dzjaodzuo pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 576700 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjiņsjana pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 647900 iedzīvotāju (2002. g.)
Pindinšaņa pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 687000 iedzīvotāju (2002. g.)
Šancju pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 800200 iedzīvotāju (2002. g.)
Aberdīna pilsēta Ķīnā, Honkongā (_Aberdeen_), ķīniešu Sjangandzai
Kouluna pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 2019500 iedzīvotāju (2006. g.); Dzjuluna
Tiaņšuivei pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 268900 iedzīvotāju (2006. g.)
Cjuaņvaņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.)
Kuicjina pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 276900 iedzīvotāju (2006. g.)
Dabu pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 310800 iedzīvotāju (2001. g.)
Dzjaņdzjuņao pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 344900 iedzīvotāju (2006. g.)
Šatiaņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 425100 iedzīvotāju (2006. g.)
Tuņmeņa pilsēta Ķīnā, Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 488200 iedzīvotāju (2006. g.)
Baokana pilsēta Ķīnā, Hubei provincē
Edžou pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 305600 iedzīvotāju (2002. g.)
Suidžou pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 349100 iedzīvotāju (2002. g.)
Šijaņa pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 404800 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjaņtao pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 433000 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjindžou pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, 619200 iedzīvotāju (2002. g.)
Ičana pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 653000 iedzīvotāju (2002. g.)
Eņši pilsēta Ķīnā, Hubei provinces rietumu daļā
Hankova pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, Hanšujas labajā krastā, kopš 1956. g. Uhaņas pilsētas sastāvdaļa
Učana pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, kopš 1953. g. Uhaņas sastāvdaļa
Džandzjadzje pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
Dzjindžou pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
Dzjišou pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
Huaihua pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
Hundzjana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
Vančena pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē
Juejana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē, 522800 iedzīvotāju (2002. g.)
Džudžou pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē, 580500 iedzīvotāju (2002. g.)
Ijana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provincē, 707700 iedzīvotāju (2002. g.)
Liujana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumos
Čalina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
Henduna pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
Henšaņa pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
Jaņlina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
Jousjaņa pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
Junsjina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
Leijana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
Lilina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā
Dzisjina pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
Dzjahe pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
Guiduna pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
Guijana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
Idžana pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
Liņvu pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
Žučena pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidaustrumu daļā
Daosjaņa pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidu daļā
Dzjanhua pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidu daļā
Ninjuaņa pilsēta Ķīnā, Hunaņas provinces dienvidu daļā
Baotou pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā, osta Huanhes krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Baosju pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē, Hunhes Haņi un Ji autonomajā prefektūrā
Baihecjao pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces Hunhes Haņi un Ji autonomās prefektūras austrumos
Gujuaņa pilsēta Ķīnā, Ninsjas Hueju autonomā reģiona dienvidu daļā
Baode pilsēta Ķīnā, Šaņsji provinces ziemeļrietumos, Huanhe labajā krastā
Finfina pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Fengfeng"), Hebejas provinces dienvidrietumos
Handana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Handan"), Hebejas provincē, 1330000 iedzīvotāju (2000. g.)
Handžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hangzhou"), Austrumķīnas jūras krastā, osta Fučuņdzjanas upes grīvā, Džedzjanas provinces centrs, 2059800 iedzīvotāju (2002. g.)
Hefeja pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hefei"), Aņhujas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Naņjana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang"), Henaņas provinces dienvidos, 531200 iedzīvotāju (2002. g.)
Saņmeņsja pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Sanmenxia"), Henaņas provinces ziemeļos, pie aizas Huanhes labajā krastā, 583900 iedzīvotāju (2010. g.)
Šidzjadžuana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Shijiazhuang"), Hebejas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Tangu pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tanggu"), Tiaņdzjiņas provincē, osta Haihes kreisajā krastā, netālu no Bohai jūras Bohai līča
Tanšaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tangshan"), Hebejas provincē, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sjiņjana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xinyang"), Henaņas provincē, 1230000 iedzīvotāju (2010. g.)
Siņsjana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xinxiang"), Henaņas provinces ziemeļaustrumos, 1047000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjuaņhua pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xuanhua"), Hebejas provincē, 274000 iedzīvotāju (2005. g.)
Haņdaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Handan"), Hebejas provincē, Fujanhes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Džendžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zhengzhou"), Henaņas provinces administratīvais centrs, 2,03 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Luojana pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Henaņas provinces ziemeļrietumos, Lohes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Dzinaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Siaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Uhaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (武汉 Wǔhàn), osta pie Haņšui ietekas Jandzi (pieejama arī jūras kuģiem), Hubejas provinces administratīvais centrs, 10610000 iedzīvotāju (2015. g.)
Venčana pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Wenchang"), Hainaņas provincē, Hainaņas salas ziemeļaustrumos, 115000 iedzīvotāju (2006. g.)
Henjana pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Henguang"), Hunaņas provincē, osta Sjandzjanas krastos, 640500 iedzīvotāju (2002. g.)
Šaojana pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Shaoyang"), Hunaņas provincē, osta Dzišujas labajā krastā, 7072000 iedzīvotāju (2010. g.)
Čanša pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Hunaņas provinces administratīvais centrs, osta Sjandzjanas krastā, 2,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Šeņdžeņa pilsēta Ķīnas dienvidos (深圳, Shēnzhèn), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, uz ziemeļiem no Honkongas, 10358000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šaņtou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, osta Handzjanas grīvā, Dienvidķīnas jūras krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Svatou
Cicikara pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Qiqihar"), Heilundzjanas provincē, osta Neņdzjanas krastos, 907000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ulānhota pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Ulan Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 290000 iedzīvotāju (2004. g.)
Hulunbuira pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Hulun Buir"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona ziemeļu daļā, 262200 iedzīvotāju (2000. g.)
Tiaņdzjiņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Tianjin"), Pekinas priekšosta Haihes krastos, pie lielā Ķīnas kanāla \~50 km no Dzeltenās jūras Bohaivaņa līča, 3,75 mlj iedzīvotāju
Harbina pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Šeņjana pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Huanhes krastos (angļu val. "Shenyang", ķīniešu val. "沈阳市"), Liaoninas provinces centrs, 3,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Fušuņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas provincē (ķīn. val. "Fushun"), Huanhe kreisajā krastā \~30 km garumā, 1,4 mlj iedzīvotāju
Huhhota pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Hohhot"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona centrs, 1020000 iedzīvotāju (2000. g.)
Iņčuaņa pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Yinchuan"), Ninsjas Hueju autonomā reģiona administratīvais centrs, 535700 iedzīvotāju (2002. g.)
Laņdžou pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā, osta Huanhes labajā krastā, Gaņsu provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Samnīe pilsēta Laosas ziemeļaustrumos ("Xam Nua"), Hūephanas provinces administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2002. g.)
Aizkraukle pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam
Ķegums pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu
Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
Mohaleshuka pilsēta Lesoto Karalistē ("Mohales Hoek"), distrikta administratīvais centrs, 25000 iedzīvotāju (2006. g.)
Hārpera pilsēta Libērijā ("Harper"), osta Atlantijas okeāna krastā, 20800 iedzīvotāju (2000. g.)
Aubārī pilsēta Lībijā (_Awbārī_), Vādī el Hajāta šebījas administratīvais centrs
Adžeilāta pilsēta Lībijā, Nukāt el Hamsa šebījas austrumos
Olderšota pilsēta Lielbritānijā (_Aldershot_), Anglijā, Hempšīras grāfistē
Endovera pilsēta Lielbritānijā (_Andover_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, Rietumoksfordšīras distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs
Bišopstortforda pilsēta Lielbritānijā (_Bishop's Stortford_), Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē, Stortas upes krastos
Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras
Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Hārlova pilsēta Lielbritānijā (_Harlow_), Anglijā, Londonas ziemeļu piepilsēta
Herogita pilsēta Lielbritānijā (_Harrogate_), Anglijā, rietumos no Jorkas, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārtlpūla pilsēta Lielbritānijā (_Hartlepool_), Anglijas ziemeļaustrumos, 116000 iedzīvotāju (2011. g.)
Heiverila pilsēta Lielbritānijā (_Haverhill_), Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos pie Eseksas robežas; Heiverhila
Hereforda pilsēta Lielbritānijā (_Hereford_), Anglijas rietumu daļā, Herefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2011. g.)
Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā
Haivikoma pilsēta Lielbritānijā (_High Wycombe_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē
Hanitona pilsēta Lielbritānijā (_Honiton_), Devonas grāfistē, Austrumdevonas distrikta administratīvais centrs
Hadersfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Huddersfield_), Anglijā, 163000 iedzīvotāju (2011. g.)
Senthelensa pilsēta Lielbritānijā (_Saint Helens_), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentolbansa pilsēta Lielbritānijā (_St Albans_), Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē
Vinčestera pilsēta Lielbritānijā (_Winchester_), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.)
Grimsbi pilsēta Lielbritānijā ("Grimsby, Great Grimsby"), Anglijas austrumos, Hambera dienvidrietumu piekrastē, 88200 iedzīvotāju (2011. g.)
Helifeksa pilsēta Lielbritānijā ("Halifax"), Anglijā, Kolderas krastos, 82000 iedzīvotāju (2001. g.)
Hemelhempstida pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.)
Hārforda pilsēta Lielbritānijā ("Hertford"), Anglijā, \~30 km uz ziemeļiem no Londonas, Hārfordšīras grāfistes administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
Hova pilsēta Lielbritānijā ("Hove"), Anglijā, piejūras kūrorts Lamanša krastā, 1977. g. apvienota ar Braitonu
Lečvērta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē, Ziemeļhārtfordšīras distrikta administratīvais centrs
Stīvenidža pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistes ziemeļu daļā
Horšema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Horšemas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Imingema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas un Trentas kopējā estuāra, Hamberas dienvidrietumu krastā
Beverli pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, ziemeļos no Hallas
Hanaroa pilsēta Lieldienu salā ("Hanga Roa"), Čīles īpašās teritorijas administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2002. g.)
Ain Harūda pilsēta Marokā (_Ain Harrouda_), Lielās Kasablankas reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
Āit Ūrīra pilsēta Marokā (_Ait Ourir_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģionā
Adždīra pilsēta Marokā (_Ajdir_), Tāzas-Hoseimas-Tāvnātas reģionā
Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā
Amizmiza pilsēta Marokā (_Amizmiz_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona dienvidu daļā
Arbāva pilsēta Marokā (_Arbaoua_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļos
Atāvīja pilsēta Marokā (_Laattaouia_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona austrumu daļā
Aulād Birhīla pilsēta Marokā (_Oulad Berhil_), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģionā
Avtāt el Hādža pilsēta Marokā (_Outat El Haj_), Fēsa-Bulmāna reģiona austrumu daļā
Marrākeša pilsēta Marokā ("Marrakech"), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģiona administratīvais centrs, 801000 iedzīvotāju (2004. g.)
Kenitra pilsēta Marokā, Garbas-Šrārdas-Benī Huseina reģiona administratīvais centrs, osta Sebu grīvā, 359100 iedzīvotāju (2004. g.)
Tāza pilsēta Marokā, Tāzas-Hoseim-Tāvnātas reģionā, 139700 iedzīvotāju (2004. g.)
Bogazkeja pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā
Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Halisko pavalstī
Ameka pilsēta Meksikā (_Ameca_), Halisko pavalstī
Arandasa pilsēta Meksikā (_Arandas_), Halisko pavalstī
Autlana pilsēta Meksikā (_Autlán_), Halisko pavalstī
Gvadalahara pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Ermosiljo pilsēta Meksikā ("Hermosillo"), Sonoras pavalsts administratīvais centrs, 641800 iedzīvotāju (2005. g.)
Sapopana pilsēta Meksikā ("Zapopan"), Halisko pavalstī, Gvadalaharas piepilsēta, 1026500 iedzīvotāju (2005. g.)
Tuspana pilsēta Meksikas Halisko pavalstī ("Tuxpan"), 33700 iedzīvotāju (2007. g.)
Meļine pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1120 iedzīvotāju (2003. g.)
Podi pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.)
Dženoviči pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1270 iedzīvotāju (2003. g.)
Zelenika pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1800 iedzīvotāju (2003. g.)
Bijela pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 3750 iedzīvotāju (2003. g.)
Igalo pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 3750 iedzīvotāju (2003. g.)
Kumbora pilsēta Melnkalnē, Hrcegnovi kopienā, 1100 iedzīvotāju (2003. g.)
Hinzada pilsēta Mjanmas (Birmas) dienvidrietumos ("Hinthada"), Iravadi apgabalā, osta Iravadi krastā, 170300 iedzīvotāju (2010. g.)
Phaana pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Hpa-an"), Karenas pavalsts administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
Hovda pilsēta Mongolijā, Hovdas aimaka administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2000. g.)
Hatgala pilsēta Mongolijā, Huvsgula aimakā, Huvsgula ezera dienvidu galā, 3000 iedzīvotāju (2007. g.)
Undurhāna pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Henteja aimaka administratīvais centrs, 18100 iedzīvotāju (2010. g.)
Muruna pilsēta Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimaka administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (1998. g.)
Aranosa pilsēta Namībijā (_Aranos_), Hardapas reģiona ziemeļaustrumos
Liderica pilsēta Namībijā, Hardapas reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 17000 iedzīvotāju (2001. g.)
Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hāksbergena pilsēta Nīderlandē (_Haaksbergen_), Overeiselas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hāmstede pilsēta Nīderlandē (_Haamstede_), Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dienvidrietumu daļā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārlema pilsēta Nīderlandē (_Haarlem_), Ziemeļholandes provinces administratīvais centrs, 155800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hardenberga pilsēta Nīderlandē (_Hardenberg_), Overeiselas provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
Harderveika pilsēta Nīderlandē (_Harderwijk_), Gelderlandes provincē, 45700 iedzīvotāju (2014. g.)
Harena pilsēta Nīderlandē (_Haren_), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Haselta pilsēta Nīderlandē (_Hasselt_), Overeiselas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēmskerka pilsēta Nīderlandē (_Heemskerk_), Ziemeļholandes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērlena pilsēta Nīderlandē (_Heerlen_), Limburgas provincē, 88000 iedzīvotāju (2014. g.)
Helevūtsleisa pilsēta Nīderlandē (_Hellevoetsluis_), Dienvidholandes provincē, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Helmonda pilsēta Nīderlandē (_Helmond_), Ziemeļbrabantes provincē, 89500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Gelderlandes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Overeiselas provincē, 81000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hogevēna pilsēta Nīderlandē (_Hoogeveen_), Drentes provincē, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hilsta pilsēta Nīderlandē (_Hulst_), Zēlandes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Roterdama pilsēta Nīderlandē (_Rotterdam_), viena no lielākajām ostām pasaulē, atrodas Reinas deltā, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Amsterdamu un Hāgu, 619900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērenberga pilsēta Nīderlandē ("'s-Heerenberg"), Gelderlandes provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērenhūka pilsēta Nīderlandē ("'s-Heerenhoek"), Zēlandes provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārena pilsēta Nīderlandē ("Haaren"), Ziemeļbrabantes provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārlemermēra pilsēta Nīderlandē ("Haarlemmermeer"), Ziemeļholandes provincē, 144200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hāstrehta pilsēta Nīderlandē ("Haastrecht"), Dienvidholandes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēlena pilsēta Nīderlandē ("Haelen"), Limburgas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hagesteina pilsēta Nīderlandē ("Hagestein"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
Halfvega pilsēta Nīderlandē ("Halfweg"), Ziemeļholandes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanka pilsēta Nīderlandē ("Hank"), Ziemeļbrabantes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Harbrinkhūka pilsēta Nīderlandē ("Harbrinkhoek"), Overeiselas provincē, 1540 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārlingena pilsēta Nīderlandē ("Harlingen"), Frīzlandes provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Harmelena pilsēta Nīderlandē ("Harmelen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hatema pilsēta Nīderlandē ("Hattem"), Gelderlandes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hedela pilsēta Nīderlandē ("Hedel"), Gelderlandes provincē, 4850 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēmstede pilsēta Nīderlandē ("Heemstede"), Ziemeļholandes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēnlīte pilsēta Nīderlandē ("Heenvliet"), Dienvidholandes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērde pilsēta Nīderlandē ("Heerde"), Gelderlandes provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērenvēna pilsēta Nīderlandē ("Heerenveen"), Frīzlandes provincē, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērhugovārde pilsēta Nīderlandē ("Heerhugowaard"), Ziemeļholandes provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēsha pilsēta Nīderlandē ("Heesch"), Ziemeļbrabantes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēsveika pilsēta Nīderlandē ("Heeswijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēze pilsēta Nīderlandē ("Heeze"), Ziemeļbrabantes provincē, 9550 iedzīvotāju (2014. g.)
Heikanta pilsēta Nīderlandē ("Heikant"), Zēlandes provincē, 1130 iedzīvotāju (2014. g.)
Heilo pilsēta Nīderlandē ("Heiloo"), Ziemeļholandes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heinenorda pilsēta Nīderlandē ("Heinenoord"), Dienvidholandes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Heikanszanda pilsēta Nīderlandē ("Heinkenszand"), Zēlandes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hejtujsene pilsēta Nīderlandē ("Heythuysen"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.)
Heldena pilsēta Nīderlandē ("Helden"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.)
Helendorna pilsēta Nīderlandē ("Hellendoorn"), Overeiselas provincē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendrika Ido Ambahta pilsēta Nīderlandē ("Hendrik-Ido-Ambacht"), Dienvidholandes provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hengevelde pilsēta Nīderlandē ("Hengevelde"), Overeiselas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.)
Heikeluma pilsēta Nīderlandē ("Heukelum"), Gelderlandes provincē, 1970 iedzīvotāju (2014. g.)
Heimena pilsēta Nīderlandē ("Heumen"), Gelderlandes provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Heisdene pilsēta Nīderlandē ("Heusden"), Ziemeļbrabantes provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hillegoma pilsēta Nīderlandē ("Hillegom"), Dienvidholandes provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hilvarenbēka pilsēta Nīderlandē ("Hilvarenbeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hilversima pilsēta Nīderlandē ("Hilversum"), Ziemeļholandes provincē, uz dienvidaustrumiem no Amsterdamas, 86800 iedzīvotāju (2024. g.)
Hindelopene pilsēta Nīderlandē ("Hindeloopen"), Frīzlandes provincē, 870 iedzīvotāju (2014. g.)
Hūka pilsēta Nīderlandē ("Hoek"), Zēlandes provincē, 3140 iedzīvotāju (2014. g.)
Hūnsbrūka pilsēta Nīderlandē ("Hoensbroek"), Limburgas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Honselersdeika pilsēta Nīderlandē ("Honselersdijk"), Dienvidholandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hoge Mīrde pilsēta Nīderlandē ("Hooge Mierde"), Ziemeļbrabantes provincē, 1670 iedzīvotāju (2014. g.)
Hogvūda pilsēta Nīderlandē ("Hoogwoud"), Ziemeļholandes provincē, 3170 iedzīvotāju (2014. g.)
Horna pilsēta Nīderlandē ("Hoorn"), Ziemeļholandes provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hornāra pilsēta Nīderlandē ("Hoornaar"), Dienvidholandes provincē, 1650 iedzīvotāju (2014. g.)
Horna pilsēta Nīderlandē ("Horn"), Limburgas provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hūtema pilsēta Nīderlandē ("Houthem"), Limburgas provincē, 1560 iedzīvotāju (2014. g.)
Huisene pilsēta Nīderlandē ("Huissen"), Gelderlandes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heizene pilsēta Nīderlandē ("Huizen"), Ziemeļholandes provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hunsela pilsēta Nīderlandē ("Hunsel"), Limburgas provincē, 940 iedzīvotāju (2014. g.)
Delfta pilsēta Nīderlandes rietumos (_Delft_), Dienvidholandes provincē, osta pie kanāla, kas savieno Roterdamu un Hāgu, 99700 iedzīvotāju (2014. g.)
Porthārkorta pilsēta Nigērijā ("Port Harcourt"), Riversas štata administratīvais centrs, osta Nigēras deltā, 972300 iedzīvotāju (2005. g.)
Haldene pilsēta Norvēģijā (_Halden_), Estfollas filkē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.), uz dienvidiem no tās atrodas Fredrikstēnas nocietinājums, kur 1718. g. krita zviedru karalis Kārlis XII
Hortene pilsēta Norvēģijā (_Horten_), Vestfollas filkē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
Oda pilsēta Norvēģijā ("Odda"), Hordalannes filkē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kongsvingere pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
Elveruma pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
Moelva pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 4190 iedzīvotāju (2013. g.)
Brummundāle pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāmara pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes administratīvais centrs, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Storda pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergena pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkes administratīvais centrs, 272000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hašta pilsēta Norvēģijā, Trumses filkē, Hinnejas salā, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hammerfesta pilsēta Norvēģijas ziemeļos ("Hammerfest"), Finmarkas filkē, Kvālejas salā, neaizsalstoša osta Norvēģu jūras krastā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mardāna pilsēta Pakistānā ("Mardan"), Haiberpahtunhvas provincē, 245000 iedzīvotāju (1998. g.)
Bannu pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē
Pešāvara pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.)
Haidarābāda pilsēta Pakistānas dienvidaustrumos (_Haidarābād_), Sindas provincē, osta Indas krastā, 1392000 iedzīvotāju (2005. g.)
Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
Vankajo pilsēta Peru ("Huancayo"), Huninas reģiona administratīvais centrs, 323100 iedzīvotāju (2007. g.)
Vanuko pilsēta Peru ("Huanuco"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 149200 iedzīvotāju (2007. g.)
Bahopičanaki pilsēta Peru, Huninas reģiona ziemeļaustrumos
Hela pilsēta Polijā ("Hel"), Pomožes vojevodistē, Helas strēles galā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1351.-1872. g. un kopš 1963. g.
Angra du Eroižmu pilsēta Portugālē (_Angra do Heroismo_), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salā, 35400 iedzīvotāju (2011. g.)
Orta pilsēta Portugālē ("Horta"), Azoru autonomajā reģionā, Fajalas salā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Oliveira du Ošpitala pilsēta Portugālē (“Oliveira do Hospital”), Koimbras apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2011. g.)
Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajūna pilsēta Rietumsahārā (franču _Laáyoune_, arābu _El-Aaisn_), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta _de jure_
Hunedoara pilsēta Rumānijā ("Hunedoara"), 60500 iedzīvotāju (2011. g.)
Toplica pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.); Marošhēvīza
Beiletušnada pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.)
Georgeni pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 18400 iedzīvotāju (2011. g.)
Borseka pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
Odorhejusekujeska pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 34300 iedzīvotāju (2011. g.)
Mjerkurjačuka pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.); Čīksereda
Belana pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vlehica pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Senteģhāza
Kristurusekujeska pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 9650 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejkerestūra
Kelana pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.)
Simerija pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.)
Brada pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oreštje pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.)
Petrošani pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 37200 iedzīvotāju (2011. g.)
Aninoasa pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Urikani pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Hacega pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
Džoadžu pilsēta Rumānijā, Huneodaras žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Deva pilsēta Rumānijas rietumos ("Deva"), Murešas vidusteces kreisajā krastā, Hunedoaras žudeca administratīvais centrs, 61100 iedzīvotāju (2011. g.)
Lupeni pilsēta Rumānijas rietumos ("Lupeni"), Hunedoaras žudecā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
Petrila pilsēta Rumānijas rietumos ("Petrila"), Hunedoaras žudecā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.)
Arara pilsēta Saūda Arābijā (_‘Ar‘ar_), Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.)
Hufūfa pilsēta Saūda Arābijā ("Al Hufūf"), Šerkījas mintakā, 287800 iedzīvotāju (2004. g.)
Hāila pilsēta Saūda Arābijā ("Ha'il"), Hāilas mintakas administratīvais centrs, 267000 iedzīvotāju (2004. g.)
Bekā el Luveimī pilsēta Saūda Arābijā, Hāilas mintakas ziemeļaustrumu daļā
Vladičinhana pilsēta Serbijā ("Vladičin Han"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Afrīna pilsēta Sīrijā (_‘Afrīn_), Halebas muhāfazas ziemeļrietumos
Āmuda pilsēta Sīrijā (_'Amudah_), Hasakas muhāfazas ziemeļos, pie Turcijas robežas
Ahterīna pilsēta Sīrijā (_Ahtarīn_), Halebas muhāfazā
Bāba pilsēta Sīrijā (_Al Bāb_), Halebas muhāfazā, 118000 iedzīvotāju (2003. g.)
Arraja pilsēta Sīrijā (_Arra’ya_), Halebas muhāfazas ziemeļos
Ain el Arāba pilsēta Sīrijā (_ʻAyn al ʻArāb_), Halebas muhāfazas ziemeļaustrumos
Kusaira pilsēta Sīrijā ("Al Qusayr"), Homsas muhāfazā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hama pilsēta Sīrijā ("Hamāh"), muhāfazas administratīvais centrs, 427400 iedzīvotāju (2003. g.)
Himsa pilsēta Sīrijā, Homsas muhāfazas administratīvais centrs, 729700 iedzīvotāju (2003. g.); Homsa
Kāmišlī pilsēta Sīrijas ziemeļaustrumos ("Al Qāmishlī"), Hasekas muhāfazā, 184200 iedzīvotāju (2004. g.)
Haleba pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos (arābu val. "Halab", turku val. "Aleppo"), Kuveikas krastos, muhāfazas centrs, 1,6 mlj. iedzīvotāju (2007. g.); Alepo; Alepa
Aazāza pilsēta Sīrijas ziemeļu daļā (_A'zāz_, أعزاز ), Halebas muhāfazā, 31600 iedzīvotāju (2004. g.)
Hrastnika pilsēta Slovēnijā ("Hrastnik"), Centrālsavas reģionā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Espo pilsēta Somijā (_Espo_), Ūsimā reģionā, Helsinku piepilsēta, 261000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hāpajervi pilsēta Somijā (_Haapajärvi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hāpavesi pilsēta Somijā (_Haapavesi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemēnlinna pilsēta Somijā (_Hämeenlinna_), Kantahemes reģiona administratīvais centrs, 67800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hamina pilsēta Somijā (_Hamina_), Kimenlākso reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Harjavalta pilsēta Somijā (_Harjavalta_), Satakuntas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vantā pilsēta Somijā (_Vanta_), Helsinku piepilsēta, 208300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanko pilsēta Somijas dienvidos (_Hanko_, _Hangö_), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā
Anduhara pilsēta Spānijā (_Andújar_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Baesa pilsēta Spānijā (_Baeza_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
Aro pilsēta Spānijā (_Haro_), Larjohas autonomā apgabala ziemeļos
Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dosermanasa pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.)
Eljina pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
Velva pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.)
Veska pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lospitaleta de Ļobregata pilsēta Spānijā ("L'Hospitalet de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 253500 iedzīvotāju (2014. g.)
Linaresa pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.)
Martosa pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ubeda pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šabja pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea
Bailena pilsēta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
Abū Hašima pilsēta Sudānā (_Abū Hashim_), Nīlas vilājā
Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.)
Hartūmbahrī pilsēta Sudānā, Hartūmas piepilsēta, 1327500 iedzīvotāju (2007. g.); Ziemeļhartūma
Balekane pilsēta Svatini Karalistē (senāk - Svazilenda), Hoho distrikta ziemeļaustrumu daļā
Džeimstauna pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.)
Horgene pilsēta Šveicē (_Horgen_), Cīrihes kantonā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hutvīle pilsēta Šveicē (_Huttwil_), Bernes kantonā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermanse pilsēta Šveicē ("Hermance"), Ženēvas kantonā, 980 iedzīvotāju (2013. g.)
Horva pilsēta Šveicē ("Horw"), Lucernas kantonā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kergontepa pilsēta Tadžikistāna ("Qūrghonteppa"), Haltonas vilojata administratīvais centrs, 69900 iedzīvotāju (2006. g.)
Keloba pilsēta Tadžikistāna, Hatlonas vilojatā, 91900 iedzīvotāju (2007. g.)
Pandža pilsēta Tadžikistānā, Hatlonas vilojatā, pie Afganistānas robežas, <10000 iedzīvotāju
Tursunzoda pilsēta Tadžikistānas dienvidrietumos, Hisaras ielejā, netālu no Uzbekistānas robežas, 37000 iedzīvotāju (2006. g.)
Juili pilsēta Taivānā, Hualiaņas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Soufena pilsēta Taivānā, Hualiaņas apriņķī
Sjiņčena pilsēta Taivānā, salas austrumu krastā, Hualiaņas apriņķa ziemeļu daļā
Hātjai pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānhona pilsēta Taizemē, Hāndonas provincē
Altinezi pilsēta Turcijā (_Altınözū_), Hatajas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Arsuza pilsēta Turcijā (_Arsuz_), Hatajas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Afjonkarahisara pilsēta Turcijā ("Afyon Kara Hisar"), ila administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.); Afjona
Hadžilara pilsēta Turcijā ("Hacilar"), Kajseri ilā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadima pilsēta Turcijā ("Hadim"), Konjas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hafika pilsēta Turcijā ("Hafik"), Sivasas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajmana pilsēta Turcijā ("Haymana"), Ankaras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajrabolu pilsēta Turcijā ("Hayrabolu"), Tekirdāgas ilā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Halkapinara pilsēta Turcijā ("Halkapinar"), Konjas ilā, 1770 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamura pilsēta Turcijā ("Hamur"), Agri ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hana pilsēta Turcijā ("Han"), Eskišehiras ilā, 1060 iedzīvotāju (2013. g.)
Hanaka pilsēta Turcijā ("Hanak"), Ardahanas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hani pilsēta Turcijā ("Hani"), Dijarbakiras ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Harmandžika pilsēta Turcijā ("Harmancik"), Bursas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Harrana pilsēta Turcijā ("Harran"), Šanliurfas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasanbejli pilsēta Turcijā ("Hasanbeyli"), Osmanijes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasankejfa pilsēta Turcijā ("Hasankeyf"), Batmanas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasjurta pilsēta Turcijā ("Hasyurt"), Antaljas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasa pilsēta Turcijā ("Hassa"), Hatajas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Havrana pilsēta Turcijā ("Havran"), Balikesiras ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Havsa pilsēta Turcijā ("Havsa"), Edirnes ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Havza pilsēta Turcijā ("Havza"), Samsunas ilā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hazro pilsēta Turcijā ("Hazro"), Dijarbakiras ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hekimhana pilsēta Turcijā ("Hekimhan"), Malatjas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hendeka pilsēta Turcijā ("Hendek"), Sakarjas ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hereke pilsēta Turcijā ("Hereke"), Kodžaeli ilā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hilvana pilsēta Turcijā ("Hilvan"), Šanliurfas ilā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hinisa pilsēta Turcijā ("Hinis"), Erzurumas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hisardžika pilsēta Turcijā ("Hisarcik"), Kitahjas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hodžalara pilsēta Turcijā ("Hocalar"), Afjonkarahisaras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Honaza pilsēta Turcijā ("Honaz"), Denizli ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hopa pilsēta Turcijā ("Hopa"), Artvinas ilā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Horasana pilsēta Turcijā ("Horasan"), Erzurumas ilā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hozata pilsēta Turcijā ("Hozat"), Tundželi ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirikhana pilsēta Turcijā ("Kirikhan"), Hatajas ilā, 74700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kumlu pilsēta Turcijā ("Kumlu"), Hatajas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Pajasa pilsēta Turcijā ("Payas"), Hatajas ilā, 33700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rejhanli pilsēta Turcijā ("Reyhanli"), Hatajas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šemdinli pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jiksekova pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 68200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čukurdža pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Belena pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Samandāga pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 44900 iedzīvotāju (2013. g.)
Jajlāgadi pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dertjola pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 75100 iedzīvotāju (2013. g.)
Iskenderuna pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Iskenderun"), Vidusjūras Iskenderunas līča krastā, Hatajas ilā, 184800 iedzīvotāju (2012. g.)
Antakja pilsēta Turcijas dienvidos (_Antakya_), Hatajas ila administratīvais centrs, 217000 iedzīvotāju (2013. g.), senajos laikos bija zināma kā Antioha jeb Antiohija
Edirne pilsēta Turcijas ziemeļrietumos ("Edirne"), pie Grieķijas robežas, ila administratīvais centrs, 148500 iedzīvotāju (2013. g.); senāk saucās - Adrianopole, dibināta 117. g. kā Hadrianopolis
Izjuma pilsēta Ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.)
Derhači pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 18150 iedzīvotāju (2013. g.)
Vovčanska pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 19080 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubotina pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Balakļija pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Čuhujiva pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 32280 iedzīvotāju (2013. g.)
Lozova pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2013. g.)
Pivdenne pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Valki pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Barvinkove pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnohrada pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Berestovajas krastos, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kupjanska pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Oskolas krastā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tavrijska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nova Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Berislava pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hola Pristaņa pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 14870 iedzīvotāju (2013. g.)
Skadovska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 18940 iedzīvotāju (2013. g.)
Cjurupinska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heņičeska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 20350 iedzīvotāju (2013. g.)
Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamjaneca-Podiļska pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidos, Smotričas krastos, 102700 iedzīvotāju (2013. g.)
Deražņa pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dunajivci pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Horodoka pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Voločiska pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasiļiva pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19740 iedzīvotāju (2013. g.)
Polonne pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 21750 iedzīvotāju (2013. g.)
Slavuta pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 35600 iedzīvotāju (2013. g.)
Netišina pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šepetivka pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 43370 iedzīvotāju (2013. g.)
Izjaslava pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Goriņas krastos, 17170 iedzīvotāju (2013. g.)
Starokostjantiņiva pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Slučas krastos, 34950 iedzīvotāju (2013. g.)
Harkiva pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas, Lopaņas, Udas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1442500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāga pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā _'s-Gravenhage, Den Haag_, angļu val. _The Hague_), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.)
Biharkeresteša pilsēta Ungārijā ("Biharkeresztes"), Hajdū-Biharas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Debrecena pilsēta Ungārijā ("Debrecen"), Hajdū-Biharas meģes administratīvais centrs, 203900 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1912. g.)
Hatvana pilsēta Ungārijā ("Hatvan"), Hevešas meģes dienvidrietumos, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Herenda pilsēta Ungārijā ("Herend"), Vesprēmas meģē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Heveša pilsēta Ungārijā ("Heves"), meģes administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaba pilsēta Ungārijā ("Kaba"), Hadjū-Biharas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisačege pilsēta Ungārijā ("Tiszacsege"), Hadjū-Biharas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Balmazūjvāroša pilsēta Ungārijā, Hadjū-Biharas meģē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vāmošpērča pilsēta Ungārijā, Hadjū-Biharas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūhadhāza pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūšāmšona pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pišpekladāņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beretpūjfalu pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūnānāša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūsoboslo pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūbesermēņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Komādi pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tēglāša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lētavērteša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņīradoņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Polgāra pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūdoroga pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nādudvara pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pētervāšāra pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģenģešpata pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškere pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģenģeša pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bēlapātfalva pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verpelēta pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lērinci pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fizešaboņa pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Egera pilsēta Ungārijas ziemeļos ("Eger"), Hevešas meģes administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģeņģeša pilsēta Ungārijas ziemeļos, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hedžaili pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi
Hiva pilsēta Uzbekistānā ("Xiva"), Horezmas vilajetā, 51200 iedzīvotāju (2004. g.)
Urganča pilsēta Uzbekistānā, Horezmas vilojata administratīvais centrs, 138600 iedzīvotāju (2001. g.)
Ārensburga pilsēta Vācijā (_Ahrensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādhersfelde pilsēta Vācijā (_Bad Hersfeld_), Hesenes federālajā zemē
Bādhomburga pilsēta Vācijā (_Bad Homburg vor der Höhe_), Hesenes federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādnauheima pilsēta Vācijā (_Bad Nauheim_), Hesenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādoldeslo pilsēta Vācijā (_Bad Oldesloe_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšvartava pilsēta Vācijā (_Bad Schwartau_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzegeberga pilsēta Vācijā (_Bad Segeberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvildungene pilsēta Vācijā (_Bad Wildungen_), Hesenes federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Hesenes federālajā zemē, 12550 iedzīvotāju (2013. g.)
Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bredštete pilsēta Vācijā (_Bredstedt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā
Brunsbitele pilsēta Vācijā (_Brunsbüttel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ekernfērde pilsēta Vācijā (_Eckernfoerde_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.)
Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.)
Glikštate pilsēta Vācijā (_Glueckstadt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāgene pilsēta Vācijā (_Hagen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 186000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hallštate pilsēta Vācijā (_Hallstadt_), Bavārijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
Halterne pilsēta Vācijā (_Haltern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamma pilsēta Vācijā (_Hamm_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 176000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hannovere pilsēta Vācijā (_Hannover_), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hārene pilsēta Vācijā (_Haren am Ems_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāzelinne pilsēta Vācijā (_Haseluenne_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hatingene pilsēta Vācijā (_Hattingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heide pilsēta Vācijā (_Heide_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heitersheima pilsēta Vācijā (_Heitersheim_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Herne pilsēta Vācijā (_Herne_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 154400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hīfingene pilsēta Vācijā (_Huefingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hūzuma pilsēta Vācijā (_Husum_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Iceho pilsēta Vācijā (_Itzehoe_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapelne pilsēta Vācijā (_Kappeln_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Limburga pilsēta Vācijā (_Limburg an der Lahn_), Hesenes federālajā zemē, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
Meldorfa pilsēta Vācijā (_Meldorf_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiminstere pilsēta Vācijā (_Neumuenster_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 77100 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīda pilsēta Vācijā (_Nidda_), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nībille pilsēta Vācijā (_Niebuell_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg in Holstein_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinneberga pilsēta Vācijā (_Pinneberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 42100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlēsviga pilsēta Vācijā (_Schleswig_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēdele pilsēta Vācijā (_Wedel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā
Allendorfa pilsēta Vācijā ("Allendorf"), Hesenes federālajā zemē, 4150 iedzīvotāju (2013. g.)
Alsfelde pilsēta Vācijā ("Alsfeld"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Amēneburga pilsēta Vācijā ("Amöneburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Arnisa pilsēta Vācijā ("Arnis"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 300 iedzīvotāju (2013. g.)
Aslāra pilsēta Vācijā ("Asslar"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bābenhauzene pilsēta Vācijā ("Babenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādārolzene pilsēta Vācijā ("Bad Arolsen"), Hesenes federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbramštete pilsēta Vācijā ("Bad Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkamberga pilsēta Vācijā ("Bad Camberg"), Hesenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkolberga-Heldburga pilsēta Vācijā ("Bad Colberg-Heldburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2070 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādharcburga pilsēta Vācijā ("Bad Harzburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādherenalba pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādhonefa pilsēta Vācijā ("Bad Honnef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādhēningene pilsēta Vācijā ("Bad Hönningen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkarlshāfene pilsēta Vācijā ("Bad Karlshafen"), Hesenes federālajā zemē, 3530 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkēniga pilsēta Vācijā ("Bad König"), Hesenes federālajā zemē, 9430 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādlauterberga pilsēta Vācijā ("Bad Lauterberg im Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādorba pilsēta Vācijā ("Bad Orb"), Hesenes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšvalbaha pilsēta Vācijā ("Bad Schwalbach"), Hesenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzodene pilsēta Vācijā ("Bad Soden am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzodene-Zalminstere pilsēta Vācijā ("Bad Soden-Salmünster"), Hesenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzodene-Allendorfa pilsēta Vācijā ("Bad Sooden-Allendorf"), Hesenes federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvilbele pilsēta Vācijā ("Bad Vilbel"), Hesenes federālajā zemē, 32000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bargteheide pilsēta Vācijā ("Bargteheide"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
Batenberga pilsēta Vācijā ("Battenberg"), Hesenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Baunatāle pilsēta Vācijā ("Baunatal"), Hesenes federālajā zemē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bebra pilsēta Vācijā ("Bebra"), Hesenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bērfeldene pilsēta Vācijā ("Beerfelden"), Hesenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bensheima pilsēta Vācijā ("Bensheim"), Hesenes federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīdenkopfa pilsēta Vācijā ("Biedenkopf"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bramštete pilsēta Vācijā ("Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Brandenburga pilsēta Vācijā ("Brandenburg an der Havel"), Brandenburgas zemē, 71000 iedzīvotāju (2014. g.)
Braunfelse pilsēta Vācijā ("Braunfels"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Breiburga pilsēta Vācijā ("Breuberg"), Hesenes federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruhkēbele pilsēta Vācijā ("Bruchköbel"), Hesenes federālajā zemē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīdelsdorfa pilsēta Vācijā ("Büdelsdorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīdingene pilsēta Vācijā ("Büdingen"), Hesenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Birštate pilsēta Vācijā ("Bürstadt"), Hesenes federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bucbaha pilsēta Vācijā ("Butzbach"), Hesenes federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Darmštate pilsēta Vācijā ("Darmstadt"), Hesenes federālajā zemē, 149700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīburga pilsēta Vācijā ("Dieburg"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīmelštate pilsēta Vācijā ("Diemelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīcenbaha pilsēta Vācijā ("Dietzenbach"), Hesenes federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dillenburga pilsēta Vācijā ("Dillenburg"), Hesenes federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Dreieihe pilsēta Vācijā ("Dreieich"), Hesenes federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.)
Elmshorna pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.)
Eltville pilsēta Vācijā ("Eltville am Rhein"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Epšteina pilsēta Vācijā ("Eppstein"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Erbaha pilsēta Vācijā ("Erbach"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Erlenzē pilsēta Vācijā ("Erlensee"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešborna pilsēta Vācijā ("Eschborn"), Hesenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešvēge pilsēta Vācijā ("Eschwege"), Hesenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Esene pilsēta Vācijā ("Essen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 569900 iedzīvotāju (2013. g.)
Eitīne pilsēta Vācijā ("Eutin"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Falkenšteina pilsēta Vācijā ("Falkenstein/Harz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013.g.)
Fēmarna pilsēta Vācijā ("Fehmarn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1240 iedzīvotāju (2013. g.)
Felsberga pilsēta Vācijā ("Felsberg"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Flērsheima pilsēta Vācijā ("Floersheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Florštate pilsēta Vācijā ("Florstadt"), Hesenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankenava pilsēta Vācijā ("Frankenau"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankenberga pilsēta Vācijā ("Frankenberg"), Hesenes federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdberga pilsēta Vācijā ("Friedberg"), Hesenes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihsdorfa pilsēta Vācijā ("Friedrichsdorf"), Hesenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihštate pilsēta Vācijā ("Friedrichstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Friclāra pilsēta Vācijā ("Fritzlar"), Hesenes federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenberga pilsēta Vācijā ("Fuerstenberg", arī "Fuerstenberg/Havel"), Brandenburgas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Fulda pilsēta Vācijā ("Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gardina pilsēta Vācijā ("Garding"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gederne pilsēta Vācijā ("Gedern"), Hesenes federālajā zemē, 7550 iedzīvotāju (2013. g.)
Gēstahte pilsēta Vācijā ("Geesthacht"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.)
Geizenheima pilsēta Vācijā ("Geisenheim"), Hesenes federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelnhauzene pilsēta Vācijā ("Gelnhausen"), Hesenes federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gemindene pilsēta Vācijā ("Gemuenden"), Hesenes federālajā zemē, 3850 iedzīvotāju (2013. g.)
Gernsheima pilsēta Vācijā ("Gernsheim"), Hesenes federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gersfelde pilsēta Vācijā ("Gersfeld"), Hesenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gīsene pilsēta Vācijā ("Giessen"), Hesenes federālajā zemē, 77700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ginsheima-Gustavsburga pilsēta Vācijā ("Ginsheim-Gustavsburg"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gladenbaha pilsēta Vācijā ("Gladenbach"), Hesenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Glinde pilsēta Vācijā ("Glinde"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gliksburga pilsēta Vācijā ("Gluecksburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Grēbenava pilsēta Vācijā ("Grebenau"), Hesenes federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.)
Grēbenšteina pilsēta Vācijā ("Grebenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
Grīnsheima pilsēta Vācijā ("Griesheim"), Hesenes federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosbīberava pilsēta Vācijā ("Gross-Bieberau"), Hesenes federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosgerava pilsēta Vācijā ("Gross-Gerau"), Hesenes federālajā zemē, 24100 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosumštate pilsēta Vācijā ("Gross-Umstadt"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosalmerode pilsēta Vācijā ("Grossalmerode"), Hesenes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grinberga pilsēta Vācijā ("Gruenberg"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gudensberga pilsēta Vācijā ("Gudensberg"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāna pilsēta Vācijā ("Haan"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāhenburga pilsēta Vācijā ("Hachenburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadamara pilsēta Vācijā ("Hadamar"), Hesenes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāgenbaha pilsēta Vācijā ("Hagenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāgenova pilsēta Vācijā ("Hagenow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Haigere pilsēta Vācijā ("Haiger"), Hesenes federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
Haigerloha pilsēta Vācijā ("Haigerloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajingene pilsēta Vācijā ("Hayingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
Hainihene pilsēta Vācijā ("Hainichen"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Haiterbaha pilsēta Vācijā ("Haiterbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Halberštate pilsēta Vācijā ("Halberstadt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.)
Haldenslēbene pilsēta Vācijā ("Haldensleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013.g.)
Halle pilsēta Vācijā ("Halle"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 231600 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls, upes osta, universitāte (no 1694. g.)
Halle pilsēta Vācijā ("Halle"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hallenberga pilsēta Vācijā ("Hallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Halvēre pilsēta Vācijā ("Halver"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāmelne pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju
Hammelburga pilsēta Vācijā ("Hammelburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamminkelne pilsēta Vācijā ("Hamminkeln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hānava pilsēta Vācijā ("Hanau"), Hesenes federālajā zemē, osta Mainas krastā, 89900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hannmindene pilsēta Vācijā ("Hann. Muenden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
Harburga pilsēta Vācijā ("Harburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hardegsene pilsēta Vācijā ("Hardegsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Harzevinkele pilsēta Vācijā ("Harsewinkel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hartenšteina pilsēta Vācijā ("Hartenstein"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Harta pilsēta Vācijā ("Hartha"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Harcgerode pilsēta Vācijā ("Harzgerode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013.g.)
Haslaha Kincintālē pilsēta Vācijā ("Haslach im Kinzigtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasfurte pilsēta Vācijā ("Hassfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hatersheima pilsēta Vācijā ("Hattersheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hacfelde pilsēta Vācijā ("Hatzfeld"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hausaha pilsēta Vācijā ("Hausach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Haucenberga pilsēta Vācijā ("Hauzenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāfelberga pilsēta Vācijā ("Havelberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013.g.)
Hāfelzē pilsēta Vācijā ("Havelsee"), Brandenburgas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hehingene pilsēta Vācijā ("Hechingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Heklingene pilsēta Vācijā ("Hecklingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.)
Heideka pilsēta Vācijā ("Heideck"), Bavārijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Heidenava pilsēta Vācijā ("Heidenau"), Saksijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Heidenheima pilsēta Vācijā ("Heidenheim an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilbāde-Heiligenštate pilsēta Vācijā ("Heilbad Heiligenstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Heiligenhāfene pilsēta Vācijā ("Heiligenhafen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heiligenhauze pilsēta Vācijā ("Heiligenhaus"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilsbronna pilsēta Vācijā ("Heilsbronn"), Bavārijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heimbaha pilsēta Vācijā ("Heimbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013. g.)
Heimsheima pilsēta Vācijā ("Heimsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Heinsberga pilsēta Vācijā ("Heinsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40900 iedzīvotāju (2013. g.)
Heldrungene pilsēta Vācijā ("Heldrungen"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Helmbrehtsa pilsēta Vācijā ("Helmbrechts"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Helmštete pilsēta Vācijā ("Helmstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemava pilsēta Vācijā ("Hemau"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemere pilsēta Vācijā ("Hemer"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemingene pilsēta Vācijā ("Hemmingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemmora pilsēta Vācijā ("Hemmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemsbaha pilsēta Vācijā ("Hemsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hennefe pilsēta Vācijā ("Hennef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hennigsdorfa pilsēta Vācijā ("Hennigsdorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hepenheima pilsēta Vācijā ("Heppenheim"), Hesenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Herbolcheima pilsēta Vācijā ("Herbolzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Herborna pilsēta Vācijā ("Herborn"), Hesenes federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Herbretingene pilsēta Vācijā ("Herbrechtingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
Herbšteine pilsēta Vācijā ("Herbstein"), Hesenes federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Herdeke pilsēta Vācijā ("Herdecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Herdorfa pilsēta Vācijā ("Herdorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Herforda pilsēta Vācijā ("Herford"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Heringene pilsēta Vācijā ("Heringen"), Hesenes federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Heringene pilsēta Vācijā ("Heringen"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermeskeile pilsēta Vācijā ("Hermeskeil"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5770 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermsdorfa pilsēta Vācijā ("Hermsdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hērenberga pilsēta Vācijā ("Herrenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.)
Herīdene pilsēta Vācijā ("Herrieden"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hernhūte pilsēta Vācijā ("Herrnhut"), Saksijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hersbruka pilsēta Vācijā ("Hersbruck"), Bavārijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hertene pilsēta Vācijā ("Herten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercberga pilsēta Vācijā ("Herzberg am Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercberga pilsēta Vācijā ("Herzberg am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercogenauraha pilsēta Vācijā ("Herzogenaurach"), Bavārijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercogenrāta pilsēta Vācijā ("Herzogenrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lihtenava pilsēta Vācijā ("Hessisch Lichtenau"), Hesenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hezišoldendorfa pilsēta Vācijā ("Hessisch Oldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hetingene pilsēta Vācijā ("Hettingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hetštete pilsēta Vācijā ("Hettstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013.g.)
Heibaha pilsēta Vācijā ("Heubach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Heizenštamme pilsēta Vācijā ("Heusenstamm"), Hesenes federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hilhenbaha pilsēta Vācijā ("Hilchenbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hildburghauzene pilsēta Vācijā ("Hildburghausen"), Tīringenes federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hildene pilsēta Vācijā ("Hilden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hildesheima pilsēta Vācijā ("Hildesheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, uz dienvidaustrumiem no Hannoveres, 99400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hillesheima pilsēta Vācijā ("Hillesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hilpoltšteina pilsēta Vācijā ("Hilpoltstein"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiršava pilsēta Vācijā ("Hirschau"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiršberga pilsēta Vācijā ("Hirschberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiršhorna pilsēta Vācijā ("Hirschhorn"), Hesenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hicazkere pilsēta Vācijā ("Hitzacker"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoheima pilsēta Vācijā ("Hochheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hokenheima pilsēta Vācijā ("Hockenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hēhštate pilsēta Vācijā ("Hoechstadt an der Aisch"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hēštate pilsēta Vācijā ("Hoechstaedt an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hērstele pilsēta Vācijā ("Hoerstel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hekstere pilsēta Vācijā ("Hoexter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofa pilsēta Vācijā ("Hof"), Bavārijas federālajā zemē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofgeizmāra pilsēta Vācijā ("Hofgeismar"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofheima pilsēta Vācijā ("Hofheim"), Bavārijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofheima pilsēta Vācijā ("Hofheim"), Hesenes federālajā zemē, 38600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohene Neiendorfa pilsēta Vācijā ("Hohen Neuendorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohenberga pilsēta Vācijā ("Hohenberg an der Eger"), Bavārijas federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohenleibene pilsēta Vācijā ("Hohenleuben"), Tīringenes federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohenmelzene pilsēta Vācijā ("Hohenmoelsen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013.g.)
Hoenšteina-Ernstāle pilsēta Vācijā ("Hohenstein-Ernstthal"), Saksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Honšteina pilsēta Vācijā ("Hohnstein"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hēra-Grenchauzene pilsēta Vācijā ("Höhr-Grenzhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoja pilsēta Vācijā ("Hoya"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoiersverda pilsēta Vācijā ("Hoyerswerda"), Saksijas federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.)
Holfelde pilsēta Vācijā ("Hollfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Holcgelingene pilsēta Vācijā ("Holzgerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Holcmindene pilsēta Vācijā ("Holzminden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Homberga pilsēta Vācijā ("Homberg (Ohm)"), Hesenes federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Homberga pilsēta Vācijā ("Homberg am Efze"), Hesenes federālajā zemē, 13850 iedzīvotāju (2013. g.)
Homburga pilsēta Vācijā ("Homburg"), Zāras federālajā zemē, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
Horba pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Horb am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Horna-Bādmeinberga pilsēta Vācijā ("Horn-Bad Meinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hornbaha pilsēta Vācijā ("Hornbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1470 iedzīvotāju (2013. g.)
Hornberga pilsēta Vācijā ("Hornberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Horstmāra pilsēta Vācijā ("Horstmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hikelhovene pilsēta Vācijā ("Hueckelhoven"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 38700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hikezvāgene pilsēta Vācijā ("Hueckeswagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hinfelde pilsēta Vācijā ("Huenfeld"), Hesenes federālajā zemē, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hirte pilsēta Vācijā ("Huerth"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 57200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hungene pilsēta Vācijā ("Hungen"), Hesenes federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Idšteine pilsēta Vācijā ("Idstein"), Hesenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
Immenhauzene pilsēta Vācijā ("Immenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 6850 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaltenkirhene pilsēta Vācijā ("Kaltenkirchen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Karbene pilsēta Vācijā ("Karben"), Hesenes federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelkheima pilsēta Vācijā ("Kelkheim"), Hesenes federālajā zemē, 28200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēllinghūzene pilsēta Vācijā ("Kellinghusen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelsterbaha pilsēta Vācijā ("Kelsterbach"), Hesenes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhhaina pilsēta Vācijā ("Kirchhain"), Hesenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirtorfe pilsēta Vācijā ("Kirtorf"), Hesenes federālajā zemē, 3260 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigšteina pilsēta Vācijā ("Koenigstein im Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Korbaha pilsēta Vācijā ("Korbach"), Hesenes federālajā zemē, 23300 iedzīvotāju (2013. g.)
Krempe pilsēta Vācijā ("Krempe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kronberga pilsēta Vācijā ("Kronberg on Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lampertheima pilsēta Vācijā ("Lampertheim"), Hesenes federālajā zemē, 31500 iedzīvotāju (2013. g.)
Langene pilsēta Vācijā ("Langen"), Hesenes federālajā zemē, 35800 iedzīvotāju (2013. g.)
Langenzelbolda pilsēta Vācijā ("Langenselbold"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Laubaha pilsēta Vācijā ("Laubach"), Hesenes federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauenburga pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauterbaha pilsēta Vācijā ("Lauterbach"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Leina pilsēta Vācijā ("Leun"), Hesenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Liha pilsēta Vācijā ("Lich"), Hesenes federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lihtenfelsa pilsēta Vācijā ("Lichtenfels"), Hesenes federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Libenava pilsēta Vācijā ("Liebenau"), Hesenes federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lindene pilsēta Vācijā ("Linden"), Hesenes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lindenfelze pilsēta Vācijā ("Lindenfels"), Hesenes federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lollāra pilsēta Vācijā ("Lollar"), Hesenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lorha pilsēta Vācijā ("Lorch"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lorša pilsēta Vācijā ("Lorsch"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lībeka pilsēta Vācijā ("Luebeck"), Šlesvigas-Holšteinas federālajā zemē, 213000 iedzīvotāju (2013. g.)
Litjenburga pilsēta Vācijā ("Luetjenburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5340 iedzīvotāju (2013. g.)
Maintāle pilsēta Vācijā ("Maintal"), Hesenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Marburga pilsēta Vācijā ("Marburg"), Hesenes federālajā zemē, 73100 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1527. g.)
Marne pilsēta Vācijā ("Marne"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Makshite-Haidhofa pilsēta Vācijā ("Maxhuette-Haidhof"), Bavārijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Melzungene pilsēta Vācijā ("Melsungen"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mihelštate pilsēta Vācijā ("Michelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Melne pilsēta Vācijā ("Moelln"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1850 iedzīvotāju (2013. g.)
Merfeldene-Valdorfa pilsēta Vācijā ("Moerfelden-Walldorf"), Hesenes federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mincenberga pilsēta Vācijā ("Muenzenberg"), Hesenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlheima pilsēta Vācijā ("Mühlheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 27500 iedzīvotāju (2013. g.)
Naumburga pilsēta Vācijā ("Naumburg"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nekāršteinaha pilsēta Vācijā ("Neckarsteinach"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neianspaha pilsēta Vācijā ("Neu-Anspah"), Hesenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiizenburga pilsēta Vācijā ("Neu-Isenburg"), Hesenes federālajā zemē, 35700 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikirhene pilsēta Vācijā ("Neukirchen"), Hesenes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Hesenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdatāle pilsēta Vācijā ("Niddatal"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīderava pilsēta Vācijā ("Nidderau"), Hesenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdenšteina pilsēta Vācijā ("Niedenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Norderšteta pilsēta Vācijā ("Norderstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 75400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nortorfa pilsēta Vācijā ("Nortorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 6660 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberramštate pilsēta Vācijā ("Ober-Ramstadt"), Hesenes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberchauzene pilsēta Vācijā ("Obertshausen"), Hesenes federālajā zemē, 23900 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberurzele pilsēta Vācijā ("Oberursel (Taunus)"), Hesenes federālajā zemē, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēstriha-Vinkele pilsēta Vācijā ("Oestrich-Winkel"), Hesenes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ofenbaha pilsēta Vācijā ("Offenbach am Main"), Hesenes federālajā zemē, 119200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ortenberga pilsēta Vācijā ("Ortenberg"), Hesenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Osterode pilsēta Vācijā ("Osterode am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Pfungštate pilsēta Vācijā ("Pfungstadt"), Hesenes federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
Plēne pilsēta Vācijā ("Ploen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.)
Polheima pilsēta Vācijā ("Pohlheim"), Hesenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Prēca pilsēta Vācijā ("Preetz"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kvikborna pilsēta Vācijā ("Quickborn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rātenova pilsēta Vācijā ("Rathenow"), Brandenburgas federālās zemes rietumos, Hāfeles labajā krastā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
Raceburga pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Raunheima pilsēta Vācijā ("Raunheim"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Raušenberga pilsēta Vācijā ("Rauschenberg"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīhelsheima pilsēta Vācijā ("Reichelsheim"), Hesenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinbeka pilsēta Vācijā ("Reinbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinfelde pilsēta Vācijā ("Reinfeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinheima pilsēta Vācijā ("Reinheim"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīdštate pilsēta Vācijā ("Riedstadt"), Hesenes federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodgava pilsēta Vācijā ("Rodgau"), Hesenes federālajā zemē, 43100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēdermarka pilsēta Vācijā ("Roedermark"), Hesenes federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Romrode pilsēta Vācijā ("Romrod"), Hesenes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Rosbaha pilsēta Vācijā ("Rosbach vor der Hoehe"), Hesenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rozentāle pilsēta Vācijā ("Rosenthal"), Hesenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rotenburg an der Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīdesheima pilsēta Vācijā ("Ruedesheim"), Hesenes federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Riselsheima pilsēta Vācijā ("Ruesselsheim"), Hesenes federālajā zemē, Mainas kreisajā krastā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.)
Runkele pilsēta Vācijā ("Runkel"), Hesenes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šenefelde pilsēta Vācijā ("Schenefeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlica pilsēta Vācijā ("Schlitz"), Hesenes federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlūhterne pilsēta Vācijā ("Schluechtern"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šotene pilsēta Vācijā ("Schotten"), Hesenes federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlosholte-Štukenbroka pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
Halle pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Hall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Švalbaha pilsēta Vācijā ("Schwalbach am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Švalmštate pilsēta Vācijā ("Schwalmstadt"), Hesenes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Švarcenbeka pilsēta Vācijā ("Schwarzenbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Švarcenborna pilsēta Vācijā ("Schwarzenborn"), Hesenes federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Šventinentāle pilsēta Vācijā ("Schwentinental"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēligenštate pilsēta Vācijā ("Seligenstadt"), Hesenes federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zingene pilsēta Vācijā ("Singen am Hohentwiel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zolmsa pilsēta Vācijā ("Solms"), Hesenes federālajā zemē, 13250 iedzīvotāju (2013. g.)
Zontra pilsēta Vācijā ("Sontra"), Hesenes federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Špangenberga pilsēta Vācijā ("Spangenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatallendorfa pilsēta Vācijā ("Stadtallendorf"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štaufenberga pilsēta Vācijā ("Staufenberg"), Hesenes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinava pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteibaha-Hallenberga pilsēta Vācijā ("Steinbach-Hallenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinbaha pilsēta Vācijā ("Steinbach"), Hesenes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tanna pilsēta Vācijā ("Tann"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Taunusšteina pilsēta Vācijā ("Taunusstein"), Hesenes federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēninge pilsēta Vācijā ("Toenning"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Torneša pilsēta Vācijā ("Tornesch"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Trendelburga pilsēta Vācijā ("Trendelburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Iterzene pilsēta Vācijā ("Uetersen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulrihšteina pilsēta Vācijā ("Ulrichstein"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Uzingena pilsēta Vācijā ("Usingen"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Felmāra pilsēta Vācijā ("Vellmar"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Fīrnheima pilsēta Vācijā ("Viernheim"), Hesenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
Folkmārzene pilsēta Vācijā ("Volkmarsen"), Hesenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vehterbaha pilsēta Vācijā ("Waechtersbach"), Hesenes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vālštete pilsēta Vācijā ("Wahlstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdeka pilsēta Vācijā ("Waldeck"), Hesenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdkāpele pilsēta Vācijā ("Waldkappel"), Hesenes federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vanfrīda pilsēta Vācijā ("Wanfried"), Hesenes federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Veilburga pilsēta Vācijā ("Weilburg"), Hesenes federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Veiterštate pilsēta Vācijā ("Weiterstadt"), Hesenes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēzelbūrene pilsēta Vācijā ("Wesselburen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vetere pilsēta Vācijā ("Wetter"), Hesenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Veclāra pilsēta Vācijā ("Wetzlar"), Hesenes federālajā zemē, 51100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīsbādene pilsēta Vācijā ("Wiesbaden"), Hesenes federālās zemes administratīvais centrs, 273900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilkava-Haslava pilsēta Vācijā ("Wilkau-Hasslau"), Saksijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilstere pilsēta Vācijā ("Wilster"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vicenhauzene pilsēta Vācijā ("Witzenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Volfhāgene pilsēta Vācijā ("Wolfhagen"), Hesenes federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Celle pilsēta Vācijā ("Zell am Harmersbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Cīrenberga pilsēta Vācijā ("Zierenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Cvingenberga pilsēta Vācijā ("Zwingenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilbronna pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos
Kasele pilsēta Vācijā, Hesenes federālajā zemē, Fuldas krastos, 194100 iedzīvotāju (2006. g.)
Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļfrīzu salu Ziltes salā
Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice
Heidelberga pilsēta Vācijas rietumdaļā ("Heidelberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 150300 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankfurte pie Mainas pilsēta Vācijas vidienē, Hesenē, Mainas krastos ("Frankfurt am Main"), 701400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ķīle pilsēta Vācijas ziemeļos ("Kiel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes administratīvais centrs, atrodas Baltijas jūras piekrastē, 241500 iedzīvotāju (2013. g.)
Thaibiņa pilsēta Vjetnamā ("Thai Binh"), Honghas deltā, 268200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjetči pilsēta Vjetnamā, Honas labajā krastā, Futho provinces administratīvais centrs, 284000 iedzīvotāju (2013. g.)
Alioja pilsēta Vjetnamā, Thiathjena-Hue provinces ziemeļrietumu daļā
Bjenhoa pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Hošiminas piepilsēta, 526000 iedzīvotāju (2003. g.)
Hošimina pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
Hadonga pilsēta Vjetnamas ziemeļos ("Ha Dong"), Hanojas dienvidrietumu piepilsēta, 173700 iedzīvotāju (2006. g.)
Hoabina pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumu daļā ("Hoa Binh"), Da upes kreisajā krastā, 808200 iedzīvotāju (2014. g.)
Haifona pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Hai Fong"), Honghas upes deltā, netālu no Dienvidķīnas jūras, 621000 iedzīvotāju
Thaņhoa pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Thanh Hoa"), provinces administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2012. g.)
Anaka pilsēta Ziemeļkorejā, Hvanhenamdo provincē
Hičona pilsēta Ziemeļkorejas vidienē ("Huichon"), 136100 iedzīvotāju (2008. g.)
Hesana pilsēta Ziemeļkorejas ziemeļu daļā ("Hyesan"), Jangando provincē, osta Jaludzjanas kreisajā krastā, 174000 iedzīvotāju (2008. g.)
Keila pilsēta ziemeļrietumu Igaunijā, Harju apriņķī, 9800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Epvorta pilsēta Zimbabvē, Harares piepilsēta, 113900 iedzīvotāju (2002. g.)
Čitunviza pilsēta Zimbabvē, Harares piepilsēta, 274900 iedzīvotāju (2002. g.)
Hvange pilsēta Zimbabves rietumos ("Hwange"), Ziemeļmatabelendas provincē 770 m vjl., 33200 iedzīvotāju (2004. g.)
Falkenberja pilsēta Zviedrijā (_Falkenberg_), Hallandes lēnē, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Halmstade pilsēta Zviedrijā (_Halmstad_), Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai
Hesleholma pilsēta Zviedrijā (_Hässleholm_), Skones lēnes ziemeļu daļā, 18500 iedzīvotāju (2010. g.), novadpētniecības muzejs, izveidojās kā ciemats pie dienvidu virziena maģistrāles, pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
Jū pilsēta Zviedrijā (_Hjo_), Vesterjētlandes lēnē, pie Veterna ezera, 6100 iedzīvotāju (2010. g.), zema koka apbūve, 19. gs. bija kūrorts, pilsētas privilēģijas, domājams, no 15. gs.
Kungsbaka pilsēta Zviedrijā (_Kungsbacka_), Hallandes lēnē, 19100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vārberja pilsēta Zviedrijā (_Varberg_), Hallandes lēnē, 27600 iedzīvotāju (2010. g.)
Huskvarna pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Laholma pilsēta Zviedrijā, Hallandes lēnē, 6100 iedzīvotāju (2010. g.)
Hudiksvalla pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve
Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
čurra Pilsētas bezdelīga ("Hirundo urbica")
Hārlema pilsētas rajons Ņujorkā (_Harlem_), Manhetenas salas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji
Aegvīdu pilsētciemats Igaunijā (_Aegviidu_), Harju apriņķī, 700 iedzīvotāju (2017. g.)
Ohotska Pilsētciemats Krievijas Habarovskas novada ziemeļos, zvejas osta Ohotskas jūras krastā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
Oroja Pilsētu Peru ("La Oroya"), Huninas provincē, Mantaro krastos, Andos 3650 m vjl., 24500 iedzīvotāju (2015. g.)
Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts
Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns
hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem
timīns Pirimidīna rindas heterociklisks savienojums C~5~H~6~N~2~O~2~, ietilpst nukleozīdu sastāvā
ķērpjveida pirkstaine pirkstaiņu ģints suga ("Hypocreopsis lichenoides")
eolipils Pirmais tvaika mašīnas prototips, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekštecis, ko 1. gs. izveidoja sengrieķu zinātnieks Aleksandrijas Hērons
sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma ("Homo erecticus sinensis"), kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā
superelipse plaknes figūra, starpposms starp elipsi un taisnstūri; izgudrojis Piets Hains
šņapstenice Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum")
aseņpuķe Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum")
krustene Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum")
koniīns plankumaino suņstobru (_Conium maculatum_) indīgs alkaloīds C~8~H~17~N
Klusā okeāna ziemeļaustrumu lielieplaka plašākais okeāna gultnes pazeminājums starp Aelutu dziļvagu ziemeļos, Ziemeļrietumu grēdu, Havaju un Lainas grēdu rietumos, dziļums - līdz 7168 m
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
Čūska plašs ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Serpens", saīsinājums "Ser"), atrodas uz dienvidiem no Herkulesa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m)
Ordosa plato plato Huanhes vidusteces līkumā, Ķīnā, platība - \~95000 km^2^, austrumu-rietumu virzienā paaugstinās no 1100 līdz 3015 m vjl.
Augstie līdzenumi plato Lielo līdzenumu centrālajā daļā ("High Plains"), ASV, no Dienviddakotas līdz Teksasai, daļēji ietverot arī Nebraskas, Kolorādo, Ņūmeksikas un Kanzasas štata teritorijas, virsa pazeminās no 2400 m rietumos līdz 350 m austrumos, upju ieleju un gravu saposmota
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m
Hellvīkena plats un sekls Ēresuna līcis (_Höllviken_) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, Zviedrijā, Skones lēnes dienvidrietumos
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra
mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam
parastais plēvpūpēdis plēvpūpēžu suga ("Hymenogaster vulgaris")
plēvspārnaiņie kukaiņi plēvspārņi (_Hymenoptera_)
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas
Hyalopterus arundinis plūmju-niedru laputs "Hyalopterus pruni" nosaukuma sinonīms
kailā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pratensis", arī "Avena pratensis")
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
zilganā pļavaudzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon sempervirens"), kas Latvijā dažkārt tiek audzēta apstādījumoas
vienkāja Pļavauzīte ("Helictotrichon")
vienkājine Pļavauzīte ("Helictotrichon"); vienkāja
polioksietilēni Polietilēna glikoli C2nH4n+2On+1
Hurnsunna Polijas zinātniski pētnieciskā stacija Špicbergenas salā, Hurnsunna līča ziemeļu krastā
pentationskābe Politionskābe H2S5O6
rīkļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Herpobdellidae"), līdz 5 cm garas dēles, pārtiek no sīkiem ūdensdzīvnierkiem, Latvijā konstatēta 1 ģints, 4 sugas
žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas
Augšmbomu prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haut-Mbomou, Préfekture du_), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Mbomu un Augškoto prefektūru, kā arī ar Dienvidsudānu
Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria
Akita prefektūra Japānā (_Akita_), Honsju salas ziemeļrietumu daļā, Japāņu jūras piekrastē
Aomori prefektūra Japānā (_Aomori_, 青森市), Honsju salas ziemeļos
Abaširi prefektūra Japānā, Hokaido salas ziemeļaustrumos
azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām
pretreformācija Pret Reformāciju vērsta katoļu baznīcas, Habsburgu ķeizaru un spāņu karaļu cīņa, kas noveda pie 30 gadu kara
ranitidīns Prethistamīna līdzeklis, H2 receptoru blokirators, kas pavājina skābes izdali kuņģī
aciklovīrs Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu nukleīnskābes sintēzi, lieto pret herpes vīrusiem un HIV
Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki
gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks
sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga
Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu
primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem
bīdes modulis proporcionalitātes koeficients Huka likumā bīdes deformācijas gadījumā (piemēram, tēraudiem tas mainās robežās (7,9-8,9)10^10^ Pa)
piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
bezvadu lietojuma protokols protokols bezvadu iekārtu piekļuves nodrošināšanai e-pastam, balss pastam, faksu saņemšanai, bankas transakciju veicināšanai un nelielu tīmekļa lappušu aplūkošanai bezvada termināļa displejā, šis protokols izmanto valodas _HTML_ versiju - valodu _WML_
HIPPI protokols HIPPI jeb paralēlā augstas veiktspējas saskarne (angļu "High-Peformance Parallel Interface")
Bengela province Angolā, valsts rietumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Dienvidkvanzas, Hvambo, Uilas un Namibes provincēm
Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci
Asva province Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, dienvidos apskalo Okoa līcis
Atomajora province Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā
Baoruko province Dominikānas Republikā, Haiti salas centrālajā daļā
Augšogove province Gabonā (_Haut-Ogoouē_), robežojas ar Ogoves-Lolo un Ogoves-Ivindo provinci, kā arī ar Kongo Republiku, administratīvais centrs - Fransvila
Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci
Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
Augšvele province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Uele_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administrtīvais centrs - Isiro
Gaņsu Province Ķīnā ("Gansu"), Huanhes augšteces rajonā, platība 425800 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Laņdžou, reljefs kalnains
Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas
Hubei Province Ķīnā ("Hubei"), platība - 185900 kvadrātkilometru, 57230000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Uhaņa
Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
Aņhui province Ķīnas austrumu daļā (_Anhui_), Jandzi lejteces rajonā, platība - 130000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Hefei
Hebei Province Ķīnas austrumu daļā ("Hebei"), platība - 187700 kvadrātkilometru, 71850000 iedzīvotāju (2012. g.), administratīvais centrs - Šidzjadžuana
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
Čuncjina province Ķīnas centrālajā daļā, robežojas ar Šaansji, Hubei, Hunaņas, Guidžou un Sičuaņas provinci
Heilundzjana Province Ķīnas ziemeļaustrumos ("Heilongjiang"), platība - 454800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjiliņas provinci, Iekšējo Mongoliju un Krieviju
Austrumu kalniene province Papuā-Jaungvinejā (_Eastern Highlands_), atrodas valsts vidienē, robežojas ar Madangas, Morobes, Gallfas un Simbu provinci, administratīvais centrs - Goroka
Bakljeu province Vjetnamas dienvidos, robežojas ar Kamau, Kjenzanas, Houzanas un Sokčanas provinci, dienvidos apskalo Dienvidķīnas jūra
Bakkana province Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kaobanas, Lansonas, Thajngujenas un Hazanas provinci
Bakzana province Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Lansonas, Kuanninas, Haifonas, Haizionas, Bakniņas un Thajngujenas provinci
Bakniņa province Vjetnamas ziemeļu daļā, robežojas ar Bakzanas, Hajzionas, Hinjenas un Hanojas provinci
dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu
tragantzirņu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Heliophobus kitti"), Latvijā aizsargājama
krustenes Pūkainā asinszāle ("Hypericum hirsutum")
mežauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
svinauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
zaķauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
zvīņauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni
punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
žurku pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis diminuta"), kas var parazitēt arī cilvēka zarnās
cilvēka pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis nana"), kas ir gk. bērnu parazīts
Tanita Pūniešu dieviete, saistīta ar Baala Hammuna kultu, Kartāgas aizgādne
plēvpūpēdis Pūpēžu klases rinda ("Hymenogastrales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
adenīns Purīnbāze, heterociklisks savienojums C~5~H~5~N~5~; ir daudzu bioloģiski aktīvu vielu un struktūru sastāvā
ūdensprīmula purva sermulīte ("Hottonia palustris")
Malaxis paludosa purva sūnenes "Hammarbya paludosa" nosaukuma sinonīms
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi
Blandova purvspalve purvspalvju suga ("Helodium blandowii")
Apencelles-Auserrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Hērizava, valoda - vācu, ticīgie - protestanti, katoļi
Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m
Istras pussala pussala Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļā (horvātu val. "Istra", it val. "Istria"), Horvātijā, Slovēnijā un Itālijā, platība — 3700 kvadrātkilometru, platums — līdz 60 km
Kepu pussala pussala Baltijas jūrā, Hījumā salas rietumos, Igaunijā, garums - \~20 km, platums - līdz \~6 km
Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km
Ajonoras pussala Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos, Halkidikes pussalas austrumu izvirzījums Egejas jūrā, garums - 50 km, platums līdz 10 km, platība - 336 km^2^; Atona
Baraonas pussala pussala Haiti salas dienvidos, Dominikānas Republikas teritorija
Tahkunas pussala pussala Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļas izvirzījums
Pakri pussala pussala Igaunijas kontinentālās daļas ziemeļrietumos, Harju apriņķī
Perispeas pussala pussala Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, starp Haras un Eru līci
Jumindas pussala pussala Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, starp Kolgas un Haras līci
Vīmsi pussala pussala Igaunijas ziemeļu daļā, izvirzījums Somu līcī ziemeļaustrumos no Tallinas, Harju apriņķī
Skāgi pussala Islandes ziemeļu daļā, starp Grenlandes jūras līčiem Hūnabloui un Skāgafjordu
Acumi pussala pussala Japānā (_Atsumi-hanto_), Honsju salas rietumos, Jamagatas prefektūrā
Benksa pussala pussala Jaunzēlandes Dienvidsalas austrumu piekrastē; Hakaroa
Eiderštete pussala Vācijas ziemeļrietumos, Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā
Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju
ģipša pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena cucullata")
pienbaltā pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena lactea")
Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m)
Dzeltenā jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna krastā (ķīn. val. "Huang hai"), Āzijas austrumu piekrastē, uz rietumiem no Korejas pussalas, dienvidu daļā nosacīta robeža ar Austrumķīnas jūru, platība - 416000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 38 m, lielākais dziļums - 106 m
Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms)
barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms)
kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi
monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas
jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas)
palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais")
zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius")
WHO-ART PVO nelabvēlīgo blakņu terminoloģija (angļu "WHO Adverse Reactions Terminology")
WHOSIS PVO statistiskās informācijas sistēma (angļu "WHO Statistical Information System")
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā
havajisks Raksturīgs havajiešiem vai Havaju salām
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā
puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides
Adžēra-Lamī reģions Čadā (_Hadjer-Lamis_, حجر لميس), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Masakori
Augšnormandija reģions Francijā (_Haute-Normandie_), pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Lejasnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
Bejofplenti reģions Jaunzēlandē, Ziemeļsalas Plenti līča piekrastē, robežojas ar Gisbornas, Hoksbejas un Vaikato reģionu
Augšsasandra reģions Kotdivuāras Republikā (_Haut-Sassandra_), administratīvais centrs - Daloa
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā
heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta
jansenisms Reliģisks virziens Holandē un reliģiski sabiedriska kustība Francijā 17. un 18. gs., kura izveidojās no Holandes teologa Jansena mācības, tuvs kalvinismam
grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks
ogu resngalvis resngalvju suga ("Hylocitrea bonensis")
hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem
Adžametas rezervāts rezervāts Gruzijā, Rioni baseinā, platība 4800 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Imerētijas un Hartvisa ozolu, dzelkvu u. c. reliktus augus
Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
reovīruss ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi; ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības
Malakbels Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, kuru pielūdza Palmīrā, līdzīgs grieķu Hēlijam
Hanza Rīgas Hanzas vidusskola
Hanzene Rīgas Hanzas vidusskola
Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Ganības Rīgas pilsētas rajons starp Bukultu, Eksporta, Hanzas, Vesetas un Duntes ielām
Fjume Rijekas pilksētas Horvātijā nosaukums 1919.-1920. g., kad tā bija Itālijas sastāvā
astoņacainā rīkļdēle rīkļdēļu suga ("Herpobdella octoculata")
basmati Rīsu šķirne ar gariem graudiem, aug Himalaju kalnu pakājē
coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam
Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai
Herkuls Romiešu mitoloģijā - dievs un varonis, atbilst grieķu Hēraklam
Vulkāns Romiešu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (sengrieķu mitoloģijā tam atbilst Hēfaists)
Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies
pelēkais ronis roņu dzimtas suga ("Halichoerus grypus")
Rovinjo Roviņa - pilsēta Horvātijā ("Rovigno"), tās nosaukums itāļu valodā
lāčpurni Rumpuči ("Helvella")
kausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella acetabulum")
tumšais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella atra")
melnais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella corium")
krokainais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella crispa")
elastīgais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella elastica")
dobais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella lacunosa")
kātkausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella macropus")
GmbH Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (vācu "Gesellschaft mit beschränkter Haftung")
illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
helleborisms Saindēšanās ar ziemziežu ("Helleborus") glikozīdiem
homērisks saistīts ar Homēra daiļdarbiem, tiem raksturīgs
Označennoje Sajanogorska, pilsēta Krievijas Hakasijas Republikā, tās nosaukums līdz 1975. g.
balss diapazons sakaru kanāla platums, kāds nepieciešams cilvēka balss pārraidei, aptuveni 4 kHz
lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius")
mezais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes opacus")
cūksaknes Sakņu pelūde ("Hypochoeris radicata")
tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze)
antitēze Sākuma stāvokļa noliegšana attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze)
Brača sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (Horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota
Cresa sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.)
Uivištadžeša sala Ārējās Hebridu salās, starp Pjennafīgla salu ziemeļos un Varraja salu dienvidos
Malla sala Atlantijas okeānā (_Mull_), Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijā, Skotijas rietumu piekrastē, platība - 782 kvadrātkilometri, līčaini, klinšaini krasti, augstums - līdz 966 m vjl.
Skaja sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.); apskalo Litlminčs, Inera šaurums, Slītas šaurums un Hebridu jūra
Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji
Čedžudo sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m)
Kekertarsuaka sala Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē, platība - 8600 kvadrātkilometru, augstums līdz 1919 m (Hejrigena kalns)
Kasari sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija, dienvidaustrumos no Hījumā salas
Vohilaida sala Baltijas jūras Hari šaurumā, Igaunijas teritorija
Vormsi sala Baltijas jūras Igaunijas piekrastē, ceturtā lielākā Igaunijas sala, atrodas starp Hījumā un Igaunijas kontinentālo daļu, ietilpst Lēnes apriņķī, platība - 93 km^2^, garums - 16 km, platums - 10 km, lielākais augstums 13 m vjl., 415 iedzīvotāju
Sturke sala Baltijas jūras rietumos, Hānes līča ziemeļaustrumu daļā, Zviedrijas Blēkinges lēnē
Aksi sala Baltijas jūras Somu līcī (_Aksi_), Igaunijas teritorija, ietilpst Harju apriņķī
Rammu sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas Harju apriņķī
Hvara sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Hvar"), Horvātijā, platība - 289 kvadrātkilometri, garums - 68 km, augstums - līdz 626 m vjl.
Mļeta sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Mljet"), Horvātijā, platība - 98 kvadrātkilometri, austrumu daļa klinšaina, augstums - līdz 514 m vjl.
Krka sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m
Doles sala sala Daugavas lejtecē, 9,2 km gara un 2,7 km plata pirms Rīgas HES uzcelšanas, 1974. g. daļēji applūdināta
Hainaņa sala Dienvidķīnas jūrā ("Hainan Dao"), Ķīnas teritorija, no kontinenta šķir 18 km plats šaurums, platība - 34000 kvadrātkilometru, 8300000 iedzīvotāju, kopā ar vairākām nelielām salām veido Hainaņas provinci
Akimiski sala Džeimsa līcī (_Akimiski Island_), Kanādā, Hudzonas līča dienvidu atzarā
Sandoja sala Fēru salu arhipelāgā, uz dienvidiem no Hesturas un Streimojas salas
Avera sala Franču Polinēzijā (_Avera_), Biedrības salu grupas Aizvēja salu Raiātea (Havaii) salas austrumu piekrastē
Hisingene sala Gēteborgā ("Hisingen"), starp Jētas upes abiem atzariem, platība - 193 kvadrātkilometri
Eiga sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidaustrumos no Ramas salas
Rama sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas
Tairi sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidrietumos no Kollas salas
Aileja sala Hebridu jūras dienvidaustrumos (_Islay_), Lielbritānijas (Skotijas) teritotija, Iekšējo Hebridu salu dienvidos
Kolla sala Hebridu jūras dienvidos, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija
Longailenda sala Hudzona līcī pie ieejas Džeimsa līcī (angļu val. "Long Island"), Kanādā, garums - \~50 km, lielākais platums - \~10 km
Manhetena sala Hudzonas upē un Ņujorkas pilsētas administratīvais rajons, ASV, platība - 35 kvadrātkilometri; Manhatana
Jona sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, rietumos no Mallas salas
Kolonsi sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, ziemeļos no Ailejas salas
Englsi sala Īrijas jūrā (_Anglesey_), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda
Holiailenda sala Īrijas jūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Velsas teritorija, atrodas tās ziemeļrietumos, cieši blakus Englsi salai
Hokaido sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens
Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas
Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
Bafina sala sala Kanādas ziemeļaustrumos (_Baffin Island_; _Qikiqtaaluk_), Bafina līcis un Deivisa šaurums to atdala no Grenlandes, Hudzona šaurums no Labradoras pussalas, Foksa baseins un Būtijas līcis no Kanādās kontinentālās daļas, un Lenkasteras šaurums no Devonas salas
Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
Benksa sala sala Klusā okeāna Hekates šuruma austrumos, Kanādas Britu Kolumbijas teritorija, tās kontinentālās daļas piekrastē
Haulenda sala sala Klusā okeāna vidū ("Howland Island"), pie ekvatora, Polinēzijā (ASV īpašums kopš 1935. g.), platība - 1,6 km^2^, neapdzīvots dabas rezervāts
Alehandro Selkērka sala sala Klusajā okeānā (_Alejandro Selkirk, Isla_), Huana Fernandesa salu rietumos, Čīles teritorija
Alofi sala Klusajā okeānā (_Alofi_), Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā Volisa un Futuna
Anuanuraro sala Klusajā okeānā (_Anuanuraro_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Anuanuruna sala Klusajā okeānā (_Anuanurunga_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Maui sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs
Oahu sala Klusajā okeānā, Havaju salu grupā (ASV), platība - 1564 km^2^, veido 2 vulkāniskas grēdas, augstums - līdz 1228 m
Vaita sala Lamanšā (_Wight_), Anglijas dienvidu piekrastē, no Hempšīras grāfistes to atdala Solenta šaurums, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - 36 km, platums - 22 km, lielākais augstums - 240 m vjl.
Lielā Begičeva sala sala Laptevu jūras dienvidaustrumu daļā, pie izejas no Hatangas līča, Krievijā, platība - 1800 kvadrātkilometru, garums - 61 km, platums - 57 km, augstums - līdz 201 m
Uivištathuaha sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
Varraja sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidu daļā
Pjennafīgla sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu vidusdaļā
Halmahera sala Moluku salu grupas ziemeļos ("Halmahera"), Indonēzijā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 1635 m, darbīgs vulkāns - Gamkunors
Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago
Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas
Avadži sala Seto jūras austrunos (_Awaji-Shima_), Japānas Hjogo prefektūras teritorija
Sauthemptona sala starp Hudzona līci un Foksa baseinu, Kanādā (angļu val. "Sauthampton Island"), platība - 44000 kvadrātkilometru, 834 iedzīvotāji, pauguraina virsma, augstums - līdz 533 m
Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā
Akpatoka sala Ungavas līcī (_Akpatok Island_), Labradoras jūras Hudzona šauruma dienvidos, Kanādas teritorija
Rādeini sala Ziemeljūrā, Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām
Holiailenda sala Ziemeļjūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Anglijas teritorija, pie tās ziemeļaustrumu krasta
Ustereini sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Hordalannes filkē
Bemlu sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Hutareja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Sūtra sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Tisnēseja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju
saligenins Salicilalkohols vai ortooksibenzilalkohols C6H4OHCH2OH, ko iegūst iedarbojoties ar emulsīnu uz salicīnu
dzeltenā salmene salmeņu suga ("Helichrysum arenarium"), ko dēvē arī par dzelteno kaķpēdiņu un izmanto ārstniecībā
seglapu salmene salmeņu suga ("Helichrysum bracteatum"), ko Larvijā mēdz audzēt kā viengadīgu krāšņumaugu
dīvainā salmene salmeņu suga ("Helichrysum monstrosum")
Aridals sālsezers Rietumsahārā (_Aridal, Sebjet_), Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra reģionā
Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m
Ārējās Hebridu salas salu grupa Atlantijas okeānā, Hebridu salu ziemeļaustrumos (_Outer Hebrides_), aiz Hebridu jūras un Litlminča un Minča šaurumiem; Lielbritānijas teritorija
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
Monzunda arhipelāgs salu grupa Baltijas jūras austrumu daļā, pieder Igaunijai, platība — \~4000 kvadrātkilometru, ietver 3 lielas salas (Sāmsalu, Hījumā, Muhu) un >500 nelielu salu, no kontinenta šķir Veinameri un Irbes šaurums
Belčera salas salu grupa Hudzona līča dienvidaustrumos, Kanādā
Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
Baijas salas salu grupa Karību jūras rietumos, Hondurasas ziemeļu piekrastē
Karalienes Šarlotes salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu piekrastē (angļu val. “Queen Charlotte Islands”), Kanādā, no kontinenta šķir Hekates šaurums, platība — 10300 kvadrātkilometru, \~150 salas, augstākā virsotne — 1250 m
Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns
fizioloģiskais šķīdums sāļu šķīdums, kurš pēc sastāva, pH un osmotiskā spiediena līdzīgs asinsserumam
rēzus samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām
tavgujieši Samojedu (2) cilts, kas izkliedēti dzīvo starp Jeņiseju un Hatangas līci
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis
klematīns Sarkana organiska azīnu krāsviela C21H21N4Cl, saukta arī par safrānīnu
eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns
Sarkanā Sarkanā upe - Hongha
digitonīns Sarkanās uzpirkstītes saponīns (C56H92O29), kam nav tipiskās digitāla glikozīdu darbības
fenacetolīns Sarkans pulveris; iegūst koncentrētas sērskābes, ledus etiķskābes un fenola reakcijā; lieto par pH indikatoru; pH <5 dzeltens, pH >6 sarkans
saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas
hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas
turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas
milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs")
Hati Saturna pavadonis ("Hati"), vidējais attālums no planētas - 19856000 km, izmēri - 6 km
Helena Saturna pavadonis ("Helene"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 32 km
Hiperīons Saturna pavadonis ("Hyperion"), vidējais attālums no planētas - 1464100 km, izmēri - 266 km
Hirokina Saturna pavadonis ("Hyrrokkin"), vidējais attālums no planētas - 18437000 km, izmēri - 8 km
groze Saules groze - vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
skarbā saulesactiņa saulesactiņu suga ("Heliopsis helianthoides")
saulvarde Saulgrieze ("Helianthus")
saulenes Saulgriezes ("Helianthus")
vasaras saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus annuus")
sarkanā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus atrorubens")
sīkziedu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus microcephalus")
raupjā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus rigidus")
vītollapu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus salicifolius")
naudiņu saulrozīte saulrozīšu suga ("Helianthemum nummularium"), Latvijā aizsargājama
Sausā Sausā Daugava, Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala HES dambis
Abā er Ruvāts sausgultne (_Abā ar Ruwāth, Wādi_) Lielajā Nefūda tuksnesī, Sauda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakā
Arma sausgultne Jemenā (_Amah, Wādī_), Hadramautas muhāfazas austrumu daļā
Aopa sausgultne Namībijā (_Auob_), Hardapas un Karasas reģionā, turpinās Dienvidāfrikā
kazeināti sausi, ūdenī šķīstoši piena olbaltumvielu produkti, kas iegūti, kazeīnu šķīdinot sārmos NaOH, Ca(OH)~2~ u. c.
Harē savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās"
sulfonskābe savienojums, kura molekulā ir sulfogrupa -SO~3~H; sulfoskābe
mežapiņi Savvaļā augoši apiņi ("Humulus lupulus")
mežapīnis Savvaļas apinis ("Humulus lupulus")
daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās
Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam
budini sena cilts, kas dzīvojusi Donas vidusteces baseinā, aprakstījis Hērodots, piedalījušies skitu karā ar Dāriju I (512 p. m. ē.)
Babilona sena Divupes pilsēta Eifratas krastos (_Babylon_), kuras drupas atrodas tagadējās Irākas teritorijā netālu no Hillas pilsētas; Bābele
Harapas kultūra sena kultūra Indostānas ziemeļrietumu daļā, līdzenumā ap Indas upi, ap 2500.-1500. g. p. m. ē.; izrakumos atsegtas Harapas, Mohendžodaro un Lotalas drupas; piktogrāfiskais raksts nav atšifrēts
Hēdebija sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu
Herkulāna sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi
Batāvija Senais latīņu nosaukums tagadējai Holandei
bule Senajā Grieķijā Homēra laikā - basileja dzimtas dižciltīgo padome, kas padota basilejam
brāķeris senāk Hanzas pilsētu ierēdnis, kura uzdevums bija pārbaudīt ievesto preču labumu un to apliecināt ar zīmogu
Šaši Senāk patstāvīga pilsēta Ķīnā ("Shashi"), tagad rajpons Dzjindžou ("Jingzhou") pilsētas sastāvā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 520000 iedzīvotāju (2006. g.)
danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu
hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi
eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji
Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai
sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos
Adriāns Senās Romas imperators (76.-138. g., imperators no 117. g.; latīņu "Hadrianus"), reformēja valsts pārvaldi un tiesvedību, izvērsa celtniecību, sekmēja literatūras un mākslas attīstību
kruknis Sēne, kāda "Helvella" ģints suga
Amons Senēģiptiešu mitoloģijā - Saules dievs, laika gaitā tas saplūda ar Hēliopoles dievu Ra un tā kults izplatījās visā Ēģiptē
cikliķi Sengrieķu dzejnieki, kas pēc Homēra apdziedāja grieķu dievus un varoņus
Zoils Sengrieķu filozofs un kritiķis (4. gs. p. m. ē.), kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem Homēra sacerējumiem
Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni
Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams
Aherona Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles
Aheronta Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles
Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs
Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi
Senā Grieķija sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Hellāda
Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem
Himavats senindiešu mitoloģijā - dievs, kas personificē Himalaju virsotni, rākšasu, pišāču un jakšu mājokli
Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
cheruski Seno ģermāņu tauta starp Elbas un Veseras upēm uz ziemeļiem no Harzkalniem
Kalabenihammada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, dibināta 1007. g., Hammadīdu galvaspilsēta līdz 1090. g., tagad drupas (aizsargmūris, signāltornis, mošeja, tiltu un pils kompleks no XI gs.)
Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes
Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni
Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši
Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda)
Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas
Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
maats Sens holandiešu sāls mērs 61,41 l, vēlāk Holandes Indijā sāls un rīsa svara vienība 36,913 kg
spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l
hidromiksomicēte Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Hydromyxomycetes")
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
purva sermulīte sermulīšu ģints suga ("Hottonia palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, ziednesis 10-40 cm garš, biezlapains ar skraju ziedkopu
hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus
dzegužlinu sērsēne sērsēnu suga ("Hypholoma polytrichi")
dūmainā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma capnoides")
kūdraspurva sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma elongatipes")
dzeltenīgā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma epixanthum")
rūgtā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma fasciculare")
purva sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma myosotis")
ķieģeļsarkanā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma sublateritium")
mitruma sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma udum")
garkāta sērsēne sērsēņu suga ("Hypholoma elongatum"), kas aug purvos un slapjos mežos uz sūnām
dimetilsulfāts Sērskābes dimetilesteris (CH3)2SO4, lieto organiskajā sintēzē; ļoti toksiska viela
merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav
tiofēns sēru saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C~4~H~4~S
postalbumīns Seruma proteīns ar elektroforētisko kustīgumu starp albumīnu un alfa globulīnu, ja vides pH = 8,6
uracils sešlocekļu heterociklisks pirimidīnu rindas savienojums C~4~H~4~N~2~O~2~
hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules
sausseržu sfings sfingu dzimtas suga ("Hemaris fuciformis")
priežu sfings sfingu dzimtas suga ("Hyloicus pinastri")
latvaņi Sibīrijas latvānis (_Heracleum sibiricum_)
bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets"
santīms Sīkaudas vienība Haiti, vienāda ar 0,01 gurdu
krofteri Sīkie fermeri Holandē, nomnieki
feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa
lipa Sīknauda Horvātijas Republikā, kunas simtdaļa
ozolu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaete tabacina")
lazdu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaetopsis tabacina")
gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
lielais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia alcyone"), mīt tikai Latvijas DA daļā sausos priežu mežos, sastopams reti, aizsargājams
parastais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia semele"), sastopams visā Latvijā, visbiežāk piejūras kāpu mežos
ēriņģe Siļķe (vācu "Hering")
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)")
standarts SDH sinhronā datu hierarhija (angļu "Synchronous Data Hierarchy")
lakmoīds Sintētiska zila krāsviela, ko iegūst no rezorcīna; tāpat kā lakmuss, skābā vidē kļūst sarkans (pH <4,4), bāziskā - zils (pH >6,4)
polibutadiēns Sintētisks kaučuks, butadiēna H2C-CH=CH-CH2 polimerizācijas produkts
slāpekļūdeņražskābe skābe NH~3~, kuras sāļi ir azīdi, daudzi eksplozīvi
furāns Skābekli saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C4H4O; lieto organiskajā sintēzē
imīds Skābes atvasinājums, kurā divi skābju atlikumi saistīti ar NH vai NR grupu (R - ogļūdeņraža atlikums)
acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas
piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8)
Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem
homēriski smiekli skaļi, nevaldāmi smiekli (pēc līdzības ar dievu smiekliem Homēra poēmā "Iliāda")
Hvērgelmīrs Skandināvu mitoloģijā - avots, kas atrodas starp Helheimu un Nīflheimu
Hermods Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls un Baldra brālis, kurš devās uz veļu valstību, lai piedāvātu Hēlai izpirkumu par brāļa dzīvību
Hetels skandināvu mitoloģijā - Hedīns
Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam
Skulda Skandināvu mitoloģijā - jaunākā no trim nornām, dieva Helgi un elfas meita
Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem
Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem
Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte
Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē
Nīflhēla Skandināvu mitoloģijā - pazemes veļu valstība, kurā valda briesmone Hēla, ļaunā dieva Lokija meita
Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals
Munins Skandināvu mitoloģijā - viens no diviem (otrs Hugins) Odina kraukļiem - izlūkiem (isl. val. - atminīgais)
Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus
Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar")
fons skaņas skaļuma mērvienība - skaņas skaļuma līmenis ir 1 fons, ja skaņas spiediena līmenis tāda paša skaļuma skaņai ar 1 kHz frekvenci ir 1 dB
sons skaņas skaļuma mērvienība; 1 sons atbilst skaļuma līmenim 40 foni, ja skaņas frekvence ir 1000 Hz
ultraskaņa skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver
burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses"
heliotrops Skarblapju dzimtas augu ģints ("Heliotropium"), ap 200 sugām, lakstaugi, puskrūmi, krūmi ar sīkiem, ziedkopās sakārtotiem baltiem vai violetiem ziediem; arī krāšņumaugi; satur ēteriskas eļļas
himenostomati Skropstaiņu klases kārta ("Hymenostomata"), vienšūņi
dimetilformamīds Skudrskābes dimetilamīds (CH3)2N-CH=O, labs šķīdinātājs
parastā skujene skujeņu suga ("Hippuris vulgaris")
dzeltenīgā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium lutescens")
tūbainā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium nitens")
sprogainā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium sericeum")
triazoli slāpekli saturoši pieclocekļu heterocikliski savienojumi C~2~H~3~N~3~
triazīni slāpekli saturoši sešlocekļu heterocikli C~3~H~3~N~3~
taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti
Holmenkollena Slēpošanas sporta centrs uz ziemeļrietumiem no Oslo ("Holmenkollen"), Norvēģijā, augstākais punkts 371 m vjl., kopš 1892. g. katru gadu notiek starptautiskas sacensības slēpošanā, slēpju muzejs, 1952. g. ziemas olimpisko spēļu norises vieta
Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru
D Smagā ūdeņraža (ūdeņraža izotopa ^2^H) deitērija ķīmiskais simbols
svētzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloe odorata")
mārzāles Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata")
smaržzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata")
priežu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius abietis")
lielais priežu smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius abietis")
egļu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius picecus")
Hela Smilšaina zemes strēle Polijas piekrastē ("Mierzeja Helska") starp Baltijas jūru un Gdaņskas līča rietumu daļu, garums - 34 km, platums - 0,5-3 km
Aubārī idhāns smilšu tuksnesis Lībijā (_Idhān Awbārī_), Vādī eš Šātī un Vādī el Hajātas šebījā
Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne
parastais smiltsērkšķis smiltsērkšķu suga ("Hippohae rhamnoides")
ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs
čemeres Sniegrozes ("Helleborus") jeb ziemziedes
aslapu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus argutifolius")
sarkanā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus atrorubens")
melnā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus nigra")
austrumu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus orientalis")
zaļā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus viridis")
atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai
Solsberija Solsberi - Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares bijušā nosaukuma variants
Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis
Haltiatunturi Somijas augstākā virsotne ("Haltiatunturi") - 1324 m vjl., atrodas Somijas ziemeļos, uz robežas ar Norvēģiju
Kantaheme Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 174900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Hemēnlinna
Usimā Somijas reģions, platība - 9568 kvadrātkilometri, 1160500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Helsinki
Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru
Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.)
Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru
kolas dzērieni speciālas limonādes, kurās ir no 65–250 mg/l kofeīna; par garšvielu atļauts lietot arī fosforskābi (H~3~PO~4~ – līdz 700 mg/l)
oscilators Speciāls aparāts, ko lieto elektriskajā metināšanā, lai pārveidotu rūpnieciskās frekvences (50 Hz) zemsprieguma maiņstrāvu augstfrekvences (150-200 kHz) augstsprieguma (2000-3000 V) maiņstrāvā
apostille speciāls zīmogs, ar kuru saskaņā ar Hāgas 1961. g. konvenciju apstiprina šīs konvencijas dalībvalstu oficiālos dokumentus ar nolūku atbrīvot šos dokumentus no diplomātiskās vai konsulārās legalizācijas nepieciešamības, kad tos nosūta kādai no šīm valstīm
dzīvsudraba staba milimetrs spiediena mērvienība (mm Hg), kas vienāda ar 1 mm augsta dzīvsudraba staba hidrostatisko spiedienu
alkoholāti Spirtu R-OH (R - brīvais radikālis) atvasinājumi, kuros ūdeņradis hidroksilgrupā ir aizstāts ar metāla atomu; lieto organiskajā sintēzē
asinssporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases kārta ("Haemosporidia"), vienšūņi, zīdītāju, putnu un rāpuļu eritrocītu un endotēliju šūnu parazīti
Aiters Spožais augšējais gaiss ("ēters"), viena no pirmatnējām dievībām, kas saskaņā ar Hēsioda "Teogoniju" piedzima pasaules radīšanas sākumā
Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā
Hidras sirds spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,0, atrodas 177 ly attālumā; Alfards
ozolu spradzis spradžu apakšdzimtas suga ("Haltica erucae")
dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
amonīti Sprāgstvielas, kas satur amonija nitrātu NH~4~NO~3~ kopā ar citiem savienojumiem; kopā ar trinitrotoluolu nosaukums ir amotols, kopā ar trinitrotoluolu un alumīnija pulveri - amonāls, kopā ar trinitrotoluolu, heksogēnu un alumīnija pulveri - klinšu amonīts
robežspriegums sprieguma vērtība uz noteiktas slogojuma robežas; stiepes slogojumā Huka likuma derīgumu nosaka proporcionalitātes robeža
liektā spurlape spurlapju suga ("Homomallium incurvatum")
Staburadze Staburags - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas appludināts uzbūvējot Pļaviņu HES
apdziras Staipekņu dzimtas ģints ("Huperzia syn. Lycopodium"), \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
kadru pārbaudes sekvence standartizēta 16 bitu cikliskās redundances pārbaude, ko izmanto protokolā _HDLC_ un kadru retranslēšanā, lai atklātu kļūdas kadra bitos, kas atrodas starp kadra sākumu un kadra pārbaudes sekvenci
ūdeņraža saite starpatomu saite, vidēja starp kovalento saiti un nevalentu starpatomu mijiedarbību, kas realizējas, ūdeņraža atomam sadarbojoties ar diviem blakusatomiem, veidojot saiti O–H–O; O–H–N
Hisaras ieleja starpkalnu ieplaka starp Hisaras grēdas dienvidiem un Babataga un Karatava grēdu ziemeļu atzariem, Tadžikistānā, garums - 70 km, platums - līdz 20 km, augstums - 700-1000 m
Augstie plato starpkalnu plato un līdzenumi Atlasa kalnu vidusdaļā (_Hauts Plateaux_), Marokā un Alžīrijā, augstums — 1100-1200 m rietumos, 700-800 m austrumos
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m
IIHF Starptautiskā Hokeja federācija (angļu "International Ice Hockey Federation")
IHF Starptautiskā rokasbumbas federācija (vācu "Internationale Handball-Foderation")
datu posma augsta līmeņa vadība starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteikts datu posma slāņa protokols, kas savienojumu nodibināšanas, datu pārraides un savienojumu pārtraukšanas laikā nosaka protokola datu bloku (kadru) formātus un vadības procedūras; protokols _HDLC_
tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju
taksācijas rekvizītu simboli starptautiski pieņemtie taksācijas rekvizītu apzīmējumi (vecums – A, augstums – H, caurmērs – D, šķērslaukums – G, krāja – V)
H Starptautisks signāls "Hotel" - nozīmē "man uz borta ir locis"
HUGO Starptautisks zinātnisks projekts (angļu "the Human Genome Organization"), kura mērķis ir noteikt visus gēnus cilvēka DNS
spīdīgā stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium splendens"), ir viena no visvairāk izplatītajām sūnām vidēji auglīgu un auglīgu sausieņu, kā arī nosusinātu mežu zemsedzē, retāk tā sastopama trūdvielām nabadzīgos sausieņu mežos un uz ciņiem slapjos mežos
ēnāja stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium umbratum"), Latvijā reta un aizsargājama; tās stumbrs līdz 10 cm garš, vienkārt plūksnaini zarots, aug avotainu, slapju, auglīgu mežu (niedrāja, dumbrāja, slapjā vēra, platlapju kūdreņa) zemsedzē
atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos
oranžā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe acutoconica", syn. "Hygrocybe persistens")
gaileņu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe cantharellus")
vaska stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe ceracea")
ķiršsarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe coccinea")
koniskā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe conica")
gļotkāta stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe glutinipes")
mīnijsarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe miniata")
smirdošā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe nitrata")
slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās
melnējošā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe pseudoconica")
papagaiļu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe psittacina"), saukta arī par zaļo stikleni
sarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe punicea")
medainā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe reidii", syn. "Hygrocybe marchii")
slāpekļskābe stipra vienvērtīga skābe HNO~3~, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku
Store Hedinge Store Hedinge - pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zelta āmurs straptautiskais Baltijas reklāmas festivāls "Golden Hammer", arī tajā pasniegtā balva
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
piekrastes strautvabole strautvaboļu dzimtas suga ("Hydraena riparia")
induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
dihidrostreptomicīns Streptomicīna redukcijas produkts (C21H41O12N7) ar streptomicīnam līdzīgu darbību; mazāk toksisks
Aksaičina strīdus teritorija Himalaju kalnos, uz kuru pretendē Ķīna un Indija
kardionektors Struktūras, kas regulē sirdspukstus: sinusa un priekškambara mezgls (atrionektors), priekškambara un kambara mezgls ar Hisa kūlīti (ventrikulonektors)
strupīte Strupvaboļu dzimtas suga ("Hister quadrimaculatus")
vienkrāsas strupvabole strupvaboļu suga ("Hister unicolor")
plakanā strupvabole strupvaboļu suga ("Hololepta plana")
zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases
zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases
Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra
vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
brīvais sēra dioksīds sulfītvārskābes sēra dioksīda daļa, kas šķīdumā saistīta sērpaskābē (H~2~SO~3~)
sulfurēšana Sulfogrupas (-S03H) ievadīšana organiska savienojuma molekulā ar koncentrētu sērskābi, oleumu, hlorsulfoskābi, kompleksi saistītu SO3; lieto medicīnisko preparātu, mazgāšanas līdzekļu u. c. sintēzē
purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana
āķītis Sūnu ģints ("Hamatocaulis"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas, to aizsardzībai izveidots dabas liegums "Taurīšu ezers"
aknu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Hepaticae"), lapoņveidīgi augi vai augi ar stumbru un lapām, dažus milimetrus līdz \~20 cm gari, \~7000 sugu, Latvijā konstatētas 43 ģintis, 109 sugas
hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste
Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu
SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss
Bouza–Čoudhuri–Hokenhema kodi svarīga bināru lineāru kļūdu labojošu blokkodu saime, kas izceļas ar kļūdu labošanas iespējām, relatīvi vieglo veidošanu un dekodēšanu; šie kodi pazīstami kā Heminga kodu vispārinājums un speciāls Rīda-Solomona kodu paveids
hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar vienu svārstību sekundē; Hz
bladhaunds Svētā Huberta suns - medību suņu šķirne, samērā garām ausīm, ļoti attīstītu ožu; dzimtene - Beļģija
Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali
Svētās Svētās Helēnas sala - viena no 3 šīs teritorijas salām, platība - 122 kvadrātkilometri
SH Svētās Helēnas Sala, teritorijas divburtu kods
SHN Svētās Helēnas Sala, teritorijas trīsburtu kods
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību
Kvarners Šaurums Adrijas jūrā, Horvātijas piekrastē, Dalmācijas salās, starp Istras pussalu un Cresnas salu, garums - \~50 km, platums - 5-20 km, dziļums - līdz 51 m, savieno Rijekas līci ar Adrijas jūru
Minčs Šaurums Atlantijas okeānā, starp Hebridu salu ziemeļiem (Ljoga salu) un Skotijas rietumu piekrasti, garums - \~100 km, platums - 40-70 km, dziļums - līdz 129 m
Bornholmas šaurums šaurums Baltijas jūrā starp Bornholmas salu un Skandināvijas pussalas dienvidiem, platums — \~35 km, dziļums centrālajā daļā — līdz 70 m, atsevišķos sēkļos pie ieejas un izejas 12-17 m; Hamrarnes šaurums
Asgordfonna šelfa ledājs Špicbergenā (_Asgårdfonna_), salas ziemeļos, starp Hinlopena šaurumu un Vijdefjordu
holmss Šerloks Holmss - detektīvs; bieži vien - par neprofesionāli, diletantu
mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos
burvjlazda šīs apakšklases rinda ("Hamamelidales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, koki ar vienkāršām, veselām vai daivainām lapām
žokļdēle šīs dzimtas ģints ("Haemopis")
burvjlazda šīs dzimtas ģints ("Hamamelis"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus
hedvīgija šīs dzimtas ģints ("Hedwigia"), Latvijā konstatēta 1 suga
rumpucis šīs dzimtas ģints ("Helvella"), Latvijā konstatētas 9 sugas
dižadatene šīs dzimtas ģints ("Hericium")
zemesriekstene šīs dzimtas ģints ("Hydnotrya")
hortenzija šīs dzimtas ģints ("Hydrangea"), no kuras Latvijā introducētas 3 sugas
hidrobija šīs dzimtas ģints ("Hydrobia"), Latvijā konstatētas 2 sugas
mazlēpe šīs dzimtas ģints ("Hydrocharis"), Latvijā konstatēta 1 suga
gliemezene šīs dzimtas ģints ("Hygrophorus"), apakšpusē lapiņas ar vaskam līdzīgu kārtiņu, kājiņa bez gredzena, Latvijā konstatēts >10 sugu, dažas ir ēdamas
kokuvarde šīs dzimtas ģints ("Hyla"), 300-350 sugu, vislielākā abinieku ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
plēvpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Hymenogaster"), Latvijā konstatēta 1 suga
asinszāle šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem
hipns šīs dzimtas ģints ("Hypnum"), \~200 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
hipogimnija šīs dzimtas ģints ("Hypogymnia"), 40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
skujene šīs dzimtas ģints ("Hippuris")
bezdelīga šīs dzimtas ģints ("Hirundo")
astpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Hysterangium")
huilija šīs dzimtas ģints ("Huilia"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas
humārija šīs dzimtas ģints ("Humaria")
jūrasžagata šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš
ūdenstīkliņš šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros
nīlzirgs šīs dzimtas suga ("Hippopotamus amphibius"), ķermeņa garums 4-4,5 m, astes garums 35-50 cm, masa 1,3-4,5 t, ādas dziedzeri izdala sarkanu šķidrumu - "asiņainus sviedrus"
hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe
Persijas zīdčakste šīs ģints suga ("Hypocolius ampelinus")
skaļais smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais caligata")
tuksneša smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais languida")
olīvbiržu smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais olivetorum")
blāvais smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais pallida")
daudzbalsu smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais polyglotta")
dzeltenā viendienīte šīs kārtas ekdionurīdu dzimtas suga ("Heptagenia sulphurea")
burvjlazda šīs rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki un krūmi, \~25 ģintis, 100–130 sugu
plēvpūpēdis šīs rindas dzimta ("Hymenogastraceae"), augļķermeņi bumbuļveidīgi, pilnīgi vai daļēji atrodas augsnē; \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
skujene šīs rindas dzimta ("Hippuridaceae"), kurā ir tikai 1 ģints, 1 suga
astpūpēdis šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas
histērija šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
mikrotīrija šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
leocija šīs rindas dzimta ("Leotiaceae syn. Helotiaceae"), vairākums saprofīti uz atmirušām augu daļām, retāk parazīti, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 37 sugas
kodināšanas šķīdums šķidrums stikla izstrādājumu dekoratīvai apstrādei, kas sastāv no 1 daļas fluorūdeņražskābes (HF), 1,5 daļām sērskābes (H~2~SO~4~) un 3,6 daļām ūdens
legers Šķidrumu mērs, gk. araka mērīšanai; Holandē 563 l, Kapzemē 577 l, Holandes R Indijā 588 l, Ceilonā 568 l
Šlēsvigas-Holšteinas zeme Šlēsviga-Holšteina - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein")
Šlēsviga-Holšteina Šlēsvigas-Holšteinas zeme - Vācijas federālā zeme ("Schleswig-Holstein"), platība - 15763 kvadrātkilometri, 2829000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Ķīle
Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti
spaniols Šņaucamā tabaka no Havannas tabakas lapām, nokrāsota ar sarkanu zemi
Sērkapa Zeme Špicbergenas salas dienvidu gals, uz dienvidiem no Hurnsunntinna
Konektikuta Štats ASV ("Connecticut"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Hārtforda, platība - 14356 kvadrātkilometri, 3596700 iedzīvotāju (2014. g.)
Montāna Štats ASV ("Montana"), administratīvais centrs - Helina, platība - 380837 kvadrātkilometri, 1023600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu
Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.)
Harjāna Štats Indijas ziemeļrietumos ("Hariyāņā"), platība - 44212 kvadrātkilometru, 23772000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), valoda - hindi
Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete
apiņu šūpotnis šūpotņu suga ("Hepialus humuli"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
CH Šveice, valsts divburtu kods (latīņu "Confoederatio Helvetica")
apgaismības dialektika T. Adorno un M. Horkheimera grāmata (1947. g.), kurā autori dziļi izanalizēja apgaismības būtību un visu Rietumu kultūru
dumbraiņi Tāda paša nosaukuma vaboļu dzimtas ģints ("Helodes"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas
dziļš vakuums tāds vakuums, kurā gaisa spiediens ir mazāks par 0,001 mm Hg
hērostratisks tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā
Dušanbe Tadžikistānas galvaspilsēta, atrodas Hisaras ielejā, seismiskā apvidū 750-930 m vjl., 533000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1929. g. saucās Djušambe, 1929.-1961. g. - Staļinabada
Kalnu Badahšana Tadžikistānas Republikas autonomais vilojats, atrodas Tadžikistānas austrumu daļā, platība - 64200 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Horega, 218000 iedzīvotāju (2008. g.)
karpetāņi Tagadējās Kastīlijas un Estremaduras senie iedzīvotāji ar galvaspilsētu Toledo; 220. g. p. m. ē. tos uzvarēja Hannibals
sīkkode tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti
šūpotnis tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
resngalvītis tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
tīklkode tauriņu kārtas dzimta ("Yponomeutidae syn. Hyponomeutidae"), neliels tauriņš (spārnu plētums - 6-26 mm), kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos, \~800 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
ošu raibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas suga ("Hypodryas maturna"), Latvijā aizsargājama
silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas
bosnieši tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi
iloki tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi
oroči tauta Habarovskas novadā (Krievijā), valoda pieder pie tungusu-mandžūru valodām
aini tauta Hokaido salā Japānā; Japānas seniedzīvotāju pēcteči, asimilējas ar japāņiem
udehi tauta Krievijas austrumos, Sihotealina kalnos, Habarovskas un Piejūras novada robežapgabalos, runā udehu valodā, kas pieder pie tungusmandžuru grupas
nivhi tauta Krievijas Habarovskas novadā, arī Sahalīnas ziemeļos, valoda savrupa paleoaziātu valodu grupā, Amūras baseina paleolīta iedzīvotāju tiešie pēcteči
duni tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults
zagavi tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
šerpi tauta, dzīvo Himalajos, uz dienvidiem no Džomolungmas, Nepālas ziemeļaustrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuva tibetiešu valodai, senču kults; labi pazīst kalnus, tāpēc bieži pavada ekspedīcijas Himalajos
asīrieši tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas
ulči tauta, dzīvo Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces un Ņeveļskoja šauruma krastā, valoda pieder pie tungusu-mandžūru grupas valodām (tuva manaju valodai)
li tauta, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, iedalās ciltīs (ha, he, lai, meifu), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
tucji tauta, dzīvo Ķīnā, Hunanas provinces ziemeļrietumos, arī Hubejas provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, plaši izplatīta ķīniešu valoda un rakstība, tuvu radniecīgi idziem, pakļauti stiprai ķīniešu asimilācijai, animistiskie ticējumi
gēli tauta, dzīvo Skotijas kalnu rajonos un Hebridu salās, dažkārt tiek uzskatīti par skotu etnogrāfisku grupu
mansi tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus (Krievijā) rietumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mansu valodā, ticīgie - pareizticīgie
havajieši tauta, Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (protestantisms, katolicisms)
kaukoni tauta, kas pēc Homēra liecības dzīvoja Mazāzijā
salvadorieši tauta, Salvadoras pamatiedzīvotāji, dzīvo arī ASV, Hondurasā; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi
ternati tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
tidori tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
hakasi tautība, Hakasijas autonomā apgabala Krievijā pamatiedzīvotāji, runā hakasu valodā, ticīgie - pareizticīgie
ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti
botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms
dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus
pahari Tautu grupa Indijā, gk. Himalaju dienvidi priekškalnēs, Indijas ziemeļos un Nepālā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē
Ezeru ieleja tektoniska ieliece Mongolijā ("Nuuryn Am") starp Hangaja grēdu ziemeļos un Gobi Altaju dienvidos, garums - >300 km, augstums - >1000 m vjl., saldūdens ezeri un sāļezeri
Dzjanhaņas līdzenums tektoniska ieplaka Hanšui upes lejtecē, augstums 30-80 m, norobežo 600-1500 m augsti kalni, subtropu klimats
Kašmiras ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka starp Lielajiem Himalajiem un Pirpandžala grēdu Indijas ziemeļrietumiem, garums \~200 km, platums - līdz 64 km, augstums - \~1600 m vjl.
Abajas stepe tektoniskas izcelsmes ieplaka Altaja kalnos, Krievijā, Altaja novadā, 1100 m vjl., garums - 25 km, platums - 6-9 km, starp Holzuna un Terekti grēdu
štandorta teorijas teorijas par ražošanas izvietošanu, kuru autori - vācu ekonomisti J. H. Tīnens (1826), A. Vēbers (1909), zviedru ekonomģeogrāfs T. Palanders (1935) u. c. - analizē atsevišķu uzņēmumu visizdevīgākās atrašanās vietas no lielākās peļņas vai mazāko ražošanas izmaksu viedokļa
sorbīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un noapaļotu cementīta graudiņu maisījuma; iegūst, paātrināti atdzesējot tēraudu ar austenīta struktūru vai to izotermiski izturot augstā temperatūrā (500-600 Celsija grādos); cietība HRC25
Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km
Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals
Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.)
Vidusāzija Teritorija no Kaspijas jūras rietumos līdz Pamira un Altaja kalniem austrumos, no Arāla jūras un Irtišas ūdensšķirtnes ziemeļos līdz Hindukušam un Irānas kalnienei dienvidos
Vēdela-Jarlsberga Zeme teritorija Špicbergenas salas dienvidu daļā, uz dienvidiem uz Vanjimenfjorda līdz Hurnsunnam
Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga
polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
polivinilidenhlorīds Termoplastisks polimērs [-CH2-CCl2-]n; lieto šķiedru un līmju ražošanā u. c.
polivinilacetāts termoplastisks, amorfs polimērs [-CH~2~-CH(OCOCH~3~)-]~n~ ar labu adhēziju pret koksni, papīru, stiklu u. c.
poliformaldehīds Termoplastisks, lineārs polimērs ar lielu cietību un dilumizturību [-CH2-O-]n; lieto aparātbūvē un mašīnbūvē krāsaino metālu un sakausējumu aizstāšanai, šķiedru ražošanai
polietilēntereftalāts termoplasts [-(O)C-C~6~H~4~-C(O)-O-(CH~2~)~2~-O-]~n~; lieto poliesteru šķiedru, plēvju, taras, konstrukcijas un elektrotehnisku izstrādājumu izgatavošanai; lavsāns; terilēns
helenīns Terpēns, iegūts no Helēna alantu ("Inula helenium L.") saknēm
tetralīns tetrahidronaftalīns, aromātisks oglūdeņradis C~10~H~12~, šķīdinātājs un degvielas piedeva
kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza
tanguti Tibetiešu nomadu tauta Vidusāzijā, Caidamas, Kukunora un Huango augšgala apvidos
Abotēni Tibetiešu un mjanmiešu mitoloģijā - pirmtēvs, kas ieradies no austrumu Himalajiem
nembucu Ticības formula, ko mācīja japāņu budisma skolotājs Hoens
ievu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta evonymellus syn. Hyponomeuta evonymella")
litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg
Bakunajagvas tilts tilts Kubā, Havanas provinces ziemeļrietumots, pāri dziļai vecupes gravai, uzcelts 1959. g.
rodanīds Tiocināts, tiociānūdeņražskābes (HSCN) sāls
HGB Tirdzniecības kodekss Vācijā 20. gs. 1. pusē (vācu "Handelsgesetzbuch")
kangli Tjurku cilšu apvienība, kas 11.-12. gs. mita Piearāla stepēs (uz ziemeļiem no Horezmas līdz Volgai)
hazāri Tjurku tauta, kas ieceļoja A-Eiropā pēc huņņu iebrukuma (4. gs.), 7. gs. vidū izveidoja Hazāru kaganātu
topinamburs Topinambūrs ("Helianthus tuberosus"), saulgriežu suga
zemesābols Topinambūrs ("Helianthus tuberosus"), saulgriežu suga
kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma
dobuma rezonators Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators
Hambera Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā (_Humber_), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m
pikrīnskābe trinitrofenols (NO~2~)C~6~H~2~OH, koši dzeltens aromātisks savienojums, eksplozīva, indīga viela
melnais siltumnīcu tripsis tripšu suga ("Heliothrips haemorrhoidalis")
rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās
metīngrupa Trīsvērtīga metāna palieka, HC=
propenilgrupa Trīsvērtīgs glicerīna atlikums C~3~H~5~
Tršebehovice pie Orebas Tršebehovice pie Orebas - pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.)
kailā trūkumzālīte trūkumzālīšu suga ("Herniaria glabra")
trūkumzāle Trūkumzālīte ("Herniaria")
Ātešāns tuksnesis Afganistānā (_Āteshān, Dasht-e_), Herātas vilajeta rietumu daļā
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes
Atšans tuksnesis Alžīrijā (_Atchane, Hamadet el_), Varglas vilājas dienvidrietumu daļā
Arveida tuksnesis Alžīrijas rietumos (_Aroueїda, Hamadet_), Tindūfas vilājas dienvidrietumu daļā
Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
Nišapūras kalni Turkmēnijas-Horasanas kalnu dienvidu daļa Irānas ziemeļaustrumos, garums — \~350 km, augstums — līdz 3314 m (Kengzoška kalns)
Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu
homologi Tuvi organiski savienojumi, kas atšķiras tikai ar grupu -CH2- skaitu molekulā
polietilēnoksīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs. [-CH2-CH2O-]n; lieto šķīstošu plēvju un diegu izgatavošanai, par biezinātāju lateksiem u. c.
dihidrols Ūdens asociēta forma (H2O)2
kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m)
Bango ūdenskrātuve ūdenskrātuve Indijā, Čhatīsgarhas štatā, uzpludināta uz Hasdo upes
Abāspūra ūdenskrātuve ūdenskrātuve Irānā (_'Abbāspūr Reservoir_), Hūzestānas ostānā, Kārūnas upē
Pavlovkas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Baškorostānas Republikā, platība - 120 kvadrātkilometru, garums - 160 km, lielākais platums - 2 km, vidējais dziļums - 11,8 m, izveidota pēc HES aizsprosta izbūves 1959. g.
Baiguišaņa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Henaņas provincē, izveidota Feņhe upes augštecē
Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks
Asada ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sīrijā (_ASad, Buḩayrat al_), uzpludināta uz Eifratas upes Rakas un Halebas muhāfazā
Alarkonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alarcón, Embalse de_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, izveidota uz Hukaras upes
Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES
Jegalas ūdenskritums ūdenskritums Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļu daļā, Jegalas upē, aptuveni 3,5 km pirms ietekas Somu līcī
Keilas ūdenskritums ūdenskritums Igaunijas Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, Keilas upes lejtecē, tas ir 6 metrus augsts un, atkarībā no sezonas, 60-70 m plats
Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
lielais ūdensmīlis ūdensmīļu suga ("Hydrous aterrimus"), dzīvo stāvošos, aizaugušos ūdeņos, ķermenis ovāls, 32-40 mm garš, viena no lielākajām Latvijas ūdensvabolēm
Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, sezonāli veidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī
Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
Felicianovas ūdenskrātuve ūdenstilpe Ludzas novada Ciblas pagastā, platība — 9,6 ha; Felicianovas HES ūdenskrātuve
pH Ūdeņraža eksponents - fizikālķīmisks lielums šķīduma skābuma vai bāziskuma kvantitatīvai raksturošanai: neitrālu ūdens šķīdumu pH ir 7, skābu - mazāks par 7, bāzisku - lielāks par 7
perhidrols ūdeņraža peroksīda (H~2~O~2~) 27,5-31% šķīdums ūdenī, spēcīgs oksidētājs
ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu H~2~O~2~, bezkrāsains sīrupveida šķidrums; lieto dezinfekcijai, audumu un papīra balināšanai u. c.
hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā
Vulkāniskais līcis Uičuras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumos, Hokaido salas piekrastē
Ui Uija - pilsēta Francijā ("Houilles")
olči Ulči - tauta Krievijas Habarovskas novadā
mangusti Ulči, tauta Krievijas Habarovskas novadā
hiperskaņa Ultraaugstas (no 1 Ghz līdz 10 THz) frekvences akustiskās svārstības
akustoelektronu mijiedarbība ultraskaņas viļņu (ar frekvenci 10^7^–10^13^ Hz) mijiedarbība ar vadāmības elektroniem metālā vai pusvadītājā; cēlonis ir iekšējā kristāliskā lauka izmaiņas, ultraskaņai periodiski deformējot kristālisko režģi
Umago Umaga - pilsēta Horvātijā, tās nosaukums itāļu valodā
Benī Hammāda UNESCO Pasaules mantojuma vieta Alžīrijā, Hammādīdas emirāta pirmās galvaspilsētas, ko dibināja 1007. gadā un nojauca 1152. gadā, drupas; mūsdienu Msīlas vilājas ziemeļaustrumu daļā
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
operācijpastiprinātājs universāls (līdzsprieguma un maiņsprieguma, frekvenču josla vairāki desmiti MHz) elektrisko signālu pastiprinātājs ar ļoti lielu ieejas pretestību (desmiti līdz tūkstoši megomu) un mazu izejas pretestību (daži omi); operacionālais pastiprinātājs
Baltijas Universitāte universitāte Hamburgā un Pinebergā 1946.-1949. g. (angļu "Baltic University in Exile"), ko var uzskatīt par Latvijas Universitātes tradīciju turpinātāju trimdā
Čūskas α Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas sirds; Unuk-el-Haia)
Čūskas sirds Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Unuk-el-Haia)
Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka
Kabula upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā
Bātūra upe Afganistānā, Gaznī un Orūzgānas vilajetā, Helmandas kreisā krasta pieteka
Bāmijāna upe Afganistānā, izceļas Hindukuša Bābas grēdā, izsīkst tuksnesī
Tedžena upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda
Balombo upe Angolā, Hvamo un Bengelas procincē, ietek Atlantijas okeānā
Smokihila upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km
Sanpedro upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos
Sanfrancisko upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka
Vērdī upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka
Džeimsa upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci
Hudzona upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu
Tenesī upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai
Plenti upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst
Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
Hongha upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā)
Avsjanka upe Baltkrievijā (_Aūsianka_), Vitebskas apgabala ziemeļaustrumos, izteka Haradokas augstienē, ietek nelielā ezerā Krievijas Plekavas apgabala dienvidos
Hariņa upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa
Neretva upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā
Krka upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā
Krivaja upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
Spreča upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
Vrbasa upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km
Unaca upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka
Sana upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km
Kerulena upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā
Paskva upe Čīlē, Aisenas reģiona dienvidu daļā, iztek no O'Higinsa ezera, ietek Klusā okeāna Beikera fjordā
Hartsa upe Dienvidāfrikas Republikā ("Harts"), Vālas labā krasta pieteka
Brahmaputra upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. _Cangpo_, _Jarluna_), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu
Hangana upe Dienvidkorejā ("Hangang"), garums - 514 km, sākas Austrumkorekas kalnos, ietek Dzeltenās jūras Kanvamana līcī, krastos Seula
Drava upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
Uina upe Francijas rietumu daļā ("Huisne"), Sartas kreisā krasta pieteka
Sēna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. val. _Seine_), garums - 776 km, augštece šaurā ielejā Langras plato, ietek Lamanšā pie Havras, estuārs (platums - līdz 25 km) pāriet Sēnas līcī
Mašavera upe Gruzijā, Hrami labā krasta pieteka
Artibonita upe Haiti salā (_Artibonite, Riviēre de l’_), Dominikānas Republikas dienvidrietumos un Haiti Republikā, ietek Gonavas līcī
Agvana upe Hondurasā (_Aguán, Rio_), lejtece Kolonas departamentā, ietek Karību jūrā
Kupa upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā
Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē
Bosuta upe Horvātijā un Serbijā, Savas kreisā krasta pieteka
Dobra upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
Gļina upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
Korana upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
Krapina upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka
Loņa upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka
Bedņa upe Horvātijā, Varaždinas županijā, Dravas labā krasta pieteka
Aiju upe Igaunijā (_Rõuge_), Veru apriņķī, izteka Hānjas augstienē, ietek Vagulas ezerā
Pirita upe Igaunijā, Harju apriņķī, garums - 100 km, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Baltijas jūras Tallinas līcī
Vazalemma upe Igaunijā, Harju apriņķī, ietek Baltijas jūras Kurkses šauruma austrumu daļā
Leivajegi upe Igaunijā, Harju apriņķī, Piritas labā krasta pieteka
Līvi upe Igaunijā, Kazari labā krasta pieteka, augštece Harju un Raplas apriņķa rietumos
Vihterpalu upe Igaunijā, Lēnes un Harju apriņķī, ietek Baltijas jūras Kurkses šaurumā
Keila upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums
Vēna upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, ietek Somu līcī
Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē
Lobu upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, ietek Somu līča Eru līcī
Valgejegi upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, ietek Somu līča Haras līcī
Sodla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, Jegalas labā krasta pieteka
Ganga upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m)
Čināba upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā
Džheluma upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā
Rāvi upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti
Damodara upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā
Beāsa upe Indijā, Satledžas labā krasta pieteka Pendžābas štatā, augštece Himāčala Pradēšas štatā
Hilmenda upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros
Karhe upe Irānas rietumos ("Karkheh"), lejtece Irakā, garums 870 km, tek pa Zagrosa kalniem, lejtece Huzistānas zemienē, kur upe ietek purvos, daļa palu ūdens ieplūst Tigrā
Jēgilsau au Dāla upe Islandē, iztek no Vahdnajegidla, ietek Norvēģu jūras Hjēradsbloui līcī
Sēlau upe Islandē, Rietumfjordu pussalas ziemeļrietumu daļā, ietek Hūnabloui līcī
Vahdnsdalsau upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, ietek Grenlandes jūras Hūnabloui līcī
Blanda upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, iztek no Hofsjegidla ledāja, ietek Hūnabloui līcī
Eistirau upe Islandes ziemeļu daļā, iztek no neliela ezeriņa salas vidienē, ietek Hrūdafjordā
Vestarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas kreisā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
Hēradsvehtna upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Skāgafjordā, izveidojas satekot Eistarijēgilsau un Vestarijēgilsau, kas abas iztek no Hofsjegidla ledāja
Hofsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Vestarijēgilsau labā krasta pieteka, iztek no Hofsjegidla ledāja
Vīdidalsau upe Islandes Ziemeļu Zemes rietumu daļā, ietek Houpa ezerā, kas savienots ar Grenlande jūru
Arava upe Izraēlā (_Ha'Arava, Naẖal_), robežupe ar Jordāniju, ietek sālsezerā uz dienvidiem no Nāves jūras; Džeiba (_Jayb, Wādī al_)
Jordāna upe Izraēlā un Jordānijā, kuras kreiso krastu, Rietumkrastu, 1967. g. okupēja Izraēla, sākas Hermona kalnā Sīrijas dienvidos un ietek Nāves jūrā, garums - \~35O km
Abukuma upe Japānā (_Abukuma_, 阿武隈川), Honsju salā, Fukušimas un Mijagi prefektūrā, ietek Klusajā okeānā
Ašida upe Japānā (_Ashida_), Hirosimas prefektūrā, ietek Seto jūrā
Isikari upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst
Tone upe Japānā ("Tone gawa"), Honsju salas vidienē, garums - 322 km, sākas Ečigo grēdā, tek pa Kanto līdzenumu, ietek Klusajā okeānā
Agano upe Japānā, Honsju salā, Fukušimas un Ņiigatas prefektūrā
Bāsaka upe Kambodžā, Kandālas provincē, lejtece Vjetnamā, kur saucas _Hou_, ietek Dienvidķīnas jūrā
Aula upe Kanādā (_Owl River_), Manitobas provinces austrumos, ietek Hudzona līcī
Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī
Čērčila upe Kanādā ("Churchill"), Saskačevanas un Manitobas provincē, garums - 1610 km, ietek Hudzona līcī, pavasarī pali, vasarā uzplūdieni, ledus sega \~8 mēneši
Nelsona upe Kanādā (angļu val "Nelson"), garums - 644 km (kopā ar Saskačevanu 2575 km), iztek no Vinipega ezera, kas uzņem Saskačevanas baseina ūdeņus, ietek Hudzona līcī
Sentmērisa upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā
Ruperta upe Kanādā, Kvebekā, iztek no Mistasini ezera, ietek Hudzonas līča Džeimsa līcī
Balēna upe Kanādā, Kvebekas provincē, Labradoras pussalas rietumu daļā, iztek no Bjenvila ezera, ietek Hudzon līcī
Dubonta upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos)
Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka
Arčada upe Krievijā (_Arčada_), Penzas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
Askiza upe Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā, Abakanas labā krasta pieteka
Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju
Ingoda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina
Bludnaja upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka
Ungo upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka
Suhara upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas labā krasta pieteka
Učura upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos
Maja upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē
Judoma upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā
Ajakita upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
Suluka upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
Gorbi upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas kreisā krasta pieteka
Akačana upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas labā krasta pieteka
Aima upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
Batomga upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
Maimakana upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
Belijijusa upe Krievijā, Hakasijas Republikā, satekot ar Čornijilusu izveido Obas labā krasta pieteku Čulimu
Malijabakana upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe
Barlika upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
Serdoba upe Krievijā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
Savala upe Krievijā, Hopjoras labā krasta pieteka
Gusiha upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, iztek no Portņagina ezera, ietek Laptevu jūras Hatangas līcī
Maimeča upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km
Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
Boļšojaltima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
Ļamina upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
Nazima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
Tromjogana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
Konda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru
Boļšojtapa upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
Jukonda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
Kama upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
Mulimja upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
Kuma upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas labā krasta pieteka
Kama upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves
Buzuluka upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
Vovča upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka
Maja upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka
Uda upe Krievijas Habarovskas novadā, garums - 457 km (kopā ar satekupi Aņjandžu - 520 km), sākas Džagdi grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Ohotskas jūras Udas līcī
Tirkana upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka
Ujana upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka
Čogara upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka
Džana upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka
Galama upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
Gerbikana upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
Ševļi upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
Aņjandža upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas satekupe, garums - 63 km
Toma upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē
Soma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka
Ajana upe Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļu daļā (_Ajan_), Hetas kreisā krasta pieteka
Vorona upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km
Usuri upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km
Selenjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni
Aihe upe Ķīnā (_Ai He_), Liaoninas provinces dienvidaustrumos, Jaludzjanas labā krasta pieteka
Aibaga upe Ķīnā (_Aibag He_), Iekšējās Mongilojas autonomajā reģionā, sākas Iņšaņa kalnienē, izsīkst Gobi tuksnesī
Aruna upe Ķīnā (_Arun He_), Neņdzjanas labā krasta pieteka
Atatkana upe Ķīnā (_Atatkan He_), sākas Čimantaga kalnos, ietek Gaskela sālsezerā, sausajā periodā lejtecē izsīkst
Bahe upe Ķīnā (_Ba He_), Sičuaņas provincē, Jandzī kreisā krasta baseinā
Arguņa upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km)
Beipaņdzjana upe Ķīnā, Guidžou provinces rietumos, Hunšuihe pieteka
Baihe upe Ķīnā, Hebei provincē, Haihes satekupe, garums - 560 km
Beižuhe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Dzjaluhes labā krasta pieteka
Baihe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Tanhe labā krasta pieteka
Mišui upe Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā, Siandzjanas labā krasta pieteka
Inda upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā
Ghāghara upe Ķīna, Nepālā un Indijā (_Ghāghara_), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus
Kosī upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus
Baihe upe Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļrietumos, Huanhe labā krasta pieteka
Huaihe upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi
Jundinhe upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni
Sjandzjana upe Ķīnas austrumu daļā ("Xiang Jiang"), garums - \~800 km, sākas Haijanšana grēdā, ietek Duntinhu ezerā
Liaohe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī
Jarkanta upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu
Tarima upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā
Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
Teimara upe Lielbritānijā (_River Tamar_), Anglijā, šķērso Kornvolas pussalu no ziemeļiem, izteka dienvidos no Hārtlenda raga, ietek Lamanšā pie Plīmutas
Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas
Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī
Armerija upe Meksikā (_Armeria, Río_), Halisko un Kolimas pavalstī, ietek Klusajā okeānā
Lima upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km
Araguita upe Mongolijā (_Ar Agujt_), Uvurhangaja aimakā, izceļas Hangaja kalnienes dienvidaustrumos, izsīkst tuksnesī nesasniedzot Ezeru ieleju
Ariga upe Mongolijā (_Arig_), Huvsgula un Bulganas aimakā, Selengas kreisā krasta pieteka
Onona upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
Halhingola upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā)
Baidraga upe Mongolijā, Bajonhongora aimakā, izteka Hangaja kalnos, ietek Būccagānnūra ezerā
Barha upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
Hurha upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
Šūsa upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
Dzavhana upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru
Tola upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā
Orhona upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
Atna upe Norvēģijā (_Atna_), Oplannes un Hēdmarkas filkē, Lomas labā krasta pieteka
Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu
Logene upe Norvēģijas dienvidos, garums - 342 km, sākas Skandināvijas kalnu Hārdangervidas plato, ietek Skageraka Bohusas līcī
Valjaga upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m
Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
Drina upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai
Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Indigirka upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Āsa upe Sīrijā (_‘Aș, Nahr al_), Hamas un Idlibas muhāfazā, lejtece Turcijā Hatajas ilā, ietek Vidusjūrā
Hrona upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst
Sutla upe Slovēnijā un tās robežupe ar Horvātiju, Savas kreisā krasta pieteka
Kavrjela upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km
Magre upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka
Hardina upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomā reģiona dienvidrietumu daļā, Hukaras labā krasta pieteka
Balasote upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Hardinas labā krasta pieteka
Hanaka upe Tadžikistānā ("Hanaka"), Kofarnihonas labā krasta pieteka
Kofarnihona upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā
Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
Goriņa upe Ukrainā (Horiņa) un Baltkrievijā (Hariņa)
Horiņa upe Ukrainā un Baltkrievijā (kur saucas - Hariņa), garums - 659 km, sākas Kremeņecas augstienē
Sluča upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji
Inhuleca upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē
Balakļeika upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā
Zbruča upe Ukrainā, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabala robežupe, Dņestras kreisā krasta pieteka
Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
Kolomaka upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
Zaģva upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km
Egera upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka
Surhondarja upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai
Kaškadarja upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē
Hunte upe Vācijā (_Hunte_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
Hāfele upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
Šprē upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā
Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles
Plane upe Vācijā, Brandenburgā, Hāfeles pieteka
Dose upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums 120 km
Nute upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka
Rīne upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka, garums 105 km
Fulda upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km
Kincinga upe Vācijā, Hesenes federālās zemes dienvidu daļā, Mainas labā krasta pieteka
Hatanga upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī
Sentklēra upe Ziemeļamerikā ("Saint Clair River"), ASV un Kanādas robežupe, Sentlorensas sistēmas posms, garums - 64 km, iztek no Hūrona ezera, ietek Sentklēras ezerā, veido deltu
Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES
Nisana upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Hallandes lēnē, ietek Kategata Laholmas līcī pie Halmstades
Helje upe Zviedrijā, Krūnubejas un Skones lēnē, ietek Baltijas jūras Hānes līcī
Jīde upe Zviedrijā, Vesterbotenas un Vesternorlandes lēnē, ietek Botnijas līcī pie Husumas
Viskana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā
Ētrana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā pie Falkenberjas
Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
Polārie Urāli Urālu daļa starp Hulgas augšteci un Konstantinovkameņa kalnu, Krievijā uz Komi Republikas un Tjumeņas apgabala robežas, garums - 380 km, platums - 40-100 km, augstums - līdz 1472 m (Pajers)
Piepolārie Urāli Urālu daļa starp Hulgu (Obas bas.) un Ščugoru (Pečoras bas.), Krievijā, garums - 230 km, platums - līdz 150 km, augstums - līdz 1895 m
plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts
Bikina Usuri labā krasta pieteka Krievijā, Piejūras un Habarovskas novadā, garums - 560 km
Beāsas ūdenskrātuve uz Beāsas upes uzpludiņāta ūdenskrātuve Indijā, Himāčala Pradēšas štata rietumu pierobežā
pirmsreformācija uz nacionālu baznīcu izveidošanos un pret pakļautību pāvestam vērstu reformu idejas vēlajos v-laikos (Dž. Viklifs un J. Huss)
pirkstaine uz sausiem lapu koku zariem augoša sēņu ģints ("Hypocreopsis")
Baišaņas ūdenskrātuve uzpludināta Ķīnā, Dzjiliņas provincē uz Huifahe labā krasta pietekas
Alokstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Tebras pietekas Alokstes Lažas pagastā, Apriķu HES darbības nodrošināšanai, platība - 54,3 ha
Hydrobia stagnalis uzpūstās hidrobijas "Hydrobia ventrosa" nosaukuma sinonīms
Behinstunas uzraksts uzraksts trijās valodās (senpersiešu, elamiešu un babiloniešu) uz Behinstunas klints Irānā, Hamadānas pilsētas tuvumā; 1835.-1847. g. šo uzrakstu nokopēja un izlasīja H. Rolinsons
mitriniece Vaboļu kārtas dīķvaboļu dzimtas ģints ("Hydrocus"), ko dažkārt iekļauj arī ūdensmīļu dzimtā
peldvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Haliplidae"), dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, 185 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu
dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros
strautvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydraenidae"), >900 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, iegarens vai plati ovāls, dzīvo dažādos ūdeņos, arī peļķēs un sāļūdeņos
dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece
ūdensmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrophilidae"), pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos; šīs dzimtas vaboles, >2200 sugu, Latvijā konstatētas >65 sugas
strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas
lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas
spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa
zvīņvabole Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints ("Hoplia")
laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos
magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem
Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (vācu valodā "Berlin"), kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.)
abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē
zekslings Vācijas pilsētās Lībekā un Hamburgā kalta monēta 6 feniņu vērtībā
Arnsbergas apgabals Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvi teritoriāla vienība, robežojas ar Ķelnes, Diseldorfas, MInsteres un Detmoldas apgabalu, kā arī ar Hesenes federālo zemi; Arnsberga
papenheimeri Vācu ģenerāļa G. H. von Papenheima kirasieru (jātnieku) pulks Trīsdesmitgadu karā, kas karoja katoļu pusē
Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā
DSF Vācu televīzijas kompānija, kuras raidījumu galvenā tematika ir sports (vācu "Deutsche SportFernsehen GbmH")
Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām
MIS Vadības informācijas sistēma (angļu "Managrenent Information System"; WHO MIS)
Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem
Zelta globuss vairāku festivālu (piemēram, Karlovi Varu kinofestivāla) un asociāciju (piemēram, Holivudas Ārzemju preses asociācijas) piešķirtā galvenā balva
dietilparanitrofeniltiofosfāts Vairāku fosfororganisko preparātu, akaricīdu un insekticīdu (piemēram, tiofosa) iedarbīgā viela - (C2H5O)2PSOC6H4NO2
metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem
baltgalvas vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle leucocephala")
parastā vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle vulgaris"), Latvijā aizsargājama
smaržīgā vakarene vakareņu suga ("Hesperis matronalis"), kas ir dārzbēglis, audzē kā krāšņumaugu
superdziļš vakuums vakuums, kurā spiediens ir mazāks par 10^-8^ mm Hg
sinhronizētās multivides integrācijas valoda valoda multivides satura sinhronizēšanai globālajā tīmeklī, tās sintakse ir līdzīga valodas _HTML_ sintaksei, un tā ļauj vai nu secīgi, vai paralēli izpildīt audio, video vai grafiku
virtuālās realitātes modelēšanas valoda valoda, kas paredzēta trīsdimensiju objektu attēlošanai globālajā tīmeklī, un šo valodu var uzskatīt par valodas _HTML_ trīsdimensiju ekvivalentu
servera aktīvā lappuse valodas HTML lappuse, kas ietver vienu vai vairākas mazas iegultas programmas (skriptus) un kas tiek apstrādāta globālā tīmekļa serverī, pirms attiecīgo lappusi nosūta lietotājam; tā ir līdzīga saskarnes CGI lietojumprogrammai, kurā visas iekļautās programmas, kas tiek izpildītas serverī, parasti veido lietotājam piemērotas plappuses
stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites
neolingvistika Valodniecības virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā; pamatlicēji M. Bartoli un Pž. Bertoni eklektiski apvienoja vairākas V. fon Humbolta idejas, estētiskā ideālisma u. c. atziņas, uzskatīja valodu par individuālu garīgu darbību, māksliniecisko jaunradi
Zimbabve valsts Āfrikas dienvidu daļā, platība - 390757 kvadrākilometri, 11392600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Harare, administratīvais iedalījums - 8 provinces un 2 pilsētas, robežojas ar Zambiju, Mozambiku, Dienvidāfrikas Republiku un Bostvanu
Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
Butāna valsts Āzijas dienvidu daļā (angļu val. "Bhutan"), Himalaju dienvidaustrumos, platība - 46500 kvadrātkilometri, 691140 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 distrikti, robežojas ar Ķīnu un Indiju
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
Zālamana salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija
Jordānija valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu; Jordānijas Hāšimītu Karaliste
Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku
koraļknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Hypositta corallirostris")
Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
groza Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulene Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulenes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulespuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulespuķes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulpuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulspuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
semečka Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
šiki Vecākā saglabājusies Ķīnas pragmatiskā vēsture no mītiskā ķeizara Huangti laikiem līdz 90 g. p. m. ē.
magnētiskā indukcija vektoriāls lielums (B), kas raksturo magnētisko lauku vielā, kuras magnētiskā caurlaidība µ ir: B=µ~0~H (H– magnētiskā lauka intensitāte); mērvienība SI mērvienību sistēmā – tesla (T)
dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu
Leitnera velosipēdu fabrika velosipēdu un automobiļu ražošanas uzņēmums, atradās Rīgā, Brīvības ielā 135/137, dibināts 1886. g., ēkas celtas 1894.-1907. g. ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, 1899. g. izgatavoja pirmo motociklu Latvijā, ražoja arī vieglos automobiļus; 1915. g. evakuēja uz Harkivu
ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus
PHS Veselības aprūpes dienests (angļu "Public Health Service")
MOH Veselības ministrija (angļu "Ministry of Health")
Trešais reihs vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas Impērija (1933—1943) un Lielvācijas Impērija (1943—1945) vietā; lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī terminus "fašistiskā Vācija", "nacistiskā Vācija", "Hitlera Vācija" un "hitleriskā Vācija"; terminu 'fašisms' lietoja Padomju Savienībā un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst 'nacisms' jeb 'nacionālsociālisms'
Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos
Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru
Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa
Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā
Slavonija Vēsturisks novads Horvātijas austrumu daļā, Savas un Dravas upstarpā
Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi
burātājs Vētrasputnveidīgo kārtas jūras putnu dzimta ("Hydrobatidae"), kas uz sauszemes sastopami tikai vairošanās laikā, ligzdo kolonijās neapdzīvotos jūru krastos un salās, 8 ģintis, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
neitrāla vide vide, kuras ūdeņraža eksponents ir 7 (pH=7)
sārmaina vide vide, kuras ūdeņraža eksponents ir lielāks par 7 (pH > 7)
skāba vide vide, kuras ūdeņraža eksponents ir mazāks par 7 (pH < 7)
videoadapters Hercules Graphics videoadapteris, kas atbils videostandartam _Hercules Graphics_ un, izmantojot relatīvi lētu vienkrāsas monitoru, nodrošina iespēju realizēt grafikas režīmu
VHS Videokasešu formāts un tehnoloģija (angļu "Vertical Helix Scan")
Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns)
glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu
Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O
bāziskie sāļi vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu); nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso- (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso- (ja zaudētas ir 2 OH grupas)
bufervielas vielas, ko pievieno mitrināšanas šķīdumam, lai stabilizētu pH līmeni
burvjlazda viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Hamamelididae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi, ziedi ar stipri reducētu apziedni, kas veicina anemofiliju
Limburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2414 kvadrātkilometru, 805800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Haselta
kanauri viena no himalajiešu ciltīm, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
lahuli viena no himalajiešu ciltīm, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
gurungi viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms
Džammu un Kašmīra viena no Indijas savienības teritorijām ((dogru: जम्मू और कश्मीर, urdu: جموں اور کشمیر, Jammūn va Kaśmīr), robežojas ar Ladākhu, Pendžābas un Himāčalas Pradēšas štatiem, kā arī ar Pakistānu; platība ir 42 241 km^2^, administratīvais centrs vasarā ir Džammu, bet ziemā štata lielākā pilsēta Šrīnagara
ha viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
he viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
lai viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
meifu viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
hufi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Hufas augstkalnu ielejā
montānskābe viena no piesātinātajām karbonskābēm, balta kristāliska viela C28H56O2, brīvā veidā atrodama vaskos
magnētiskā konstante viena no SI mērvienību sistēmas pamatkonstantēm, proporcionalitātes koeficients, kas saista magnētisko indukciju B un magnētiskā lauka intensitāti H; apzīmējums μ~0~; μ~0~=4π·10^-7^=12,566370614·10^–7^ N·A^-2^
sunvari viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
grīslis Vienādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
karboksils Vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm; karboksilgrupa
mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti
vitlavija Viengadīgs "Hydrophyllaceae" dzimtas augs ar pelēkzaļām, robotām lapām un ziliem zvanveida ziediem
fruktoze vienkārša cukurviela, augļu cukurs C~6~H~12~O~6~, ko satur augļi, medus
mandeļskābe Vienkāršākā aromātiskā oksiskābe C~6~H~5~-CH(OH)-COOH
formaldehīds vienkāršākais aldehīds HCHO, metilspirta oksidācijas produkts, bezkrāsas gāze ar asu smaku; izšķīdināts ūdenī, veido formalīnu
anilīns vienkāršākais aromātiskais amīns C~6~H~5~NH~2~, bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai; aminobenzols
benzols vienkāršākais aromātiskais ogļūdeņradis (arēns), bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku C~6~H~6~
etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu
diazometāns Vienkāršākais diazoalkāns CH2N2
fenols vienkāršākais no šiem savienojumiem - karbolskābe C~6~H~5~OH (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā
Hāgas konvencija vienošanās par kara likumiem, noslēgta 1907. g. Hāgas miera konferencē starp vairākām valstīm
Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju
Austrumeiropas līdzenums viens no lielākajiem līdzenumiem pasaulē (_Vostočno-Evropejskaja ravnina_), ietver teritoriju starp Barenca un Balto jūru ziemeļos, Melno jūru, Kaukāzu un Kaspijas jūru dienvidos, Karpatiem, Centrāleiropas un Skandināvijas kalniem, rietumu-austrumu virzienā stiepjas 3000 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā - 2750 km, vidējais augstums - 170 m vjl., lielākais augstums Hibīnos (Kolas pussalā) - 1191 m vjl.
udjats viens no nozīmīgākajiem ēģiptiešu amuletiem - simbolisks dieva Hora acs attēls, ko ievainojs Sets, bet izārstēja Tots
Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina
Iekšējā Mongolija viens no pieciem Ķīnas autonomajiem reģioniem, atrodas ziemeļu daļā un veido robežu ar Mongolijas Republiku, platība — 1183000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs — Huhhota, 24050000 iedzīvotāju (2007. g.)
Neoarktika viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas kopā ar Paleoarktiku veido Holarktiku
kalomels vienvērtīgā dzīvsudraba hlorīds Hg~2~Cl~2~; to lieto medicīnā par caurejas un žults izdalīšanās līdzekli; kosmētikā izmanto kā balinātāju, vasarraibumus balinošā krēmā, var būt teratogēns, var izraisīt saindēšanos ar dzīvsudrabu
propenilgrupa Vienvērtīgs propilēna atlikums, CH~3~CHCH-
formils Vienvērtīgs skudrskābes radikālis, HCO--
finjola Vienvietīga buru laiva, ko zviedrs R. Sārbijs konstruēja 1952 Helsinku olimpiskajām spēlēm; buras laukums - 10 m2
Austrumhoda vilāja Mauritānijas dienvidaustrumos (_Hodh ech Charghui_), robežojas ar Rietumhodas, Tagantas un Adrāras vilāju, kā arī ar Mali Republiku
Baltā Nīla vilāja Sudānā, robežojas ar Dienvidkordofānas, Ziemeļkordofānas, Hartūmas, Džazīras un Senmāras vilāju, kā arī ar Dienvidsudānu
Kandahāra Vilajets Afganistānas dienvidu daļā, robežojas ar Helmandas, Orūgzānas un Zābolas vilajetu, kā arī ar Pakistānu
nardes Vilkakūla, daudzgadīgi, aromātiski baldriānu dzimtas lakstaugi; aug Himalajos
Karši stepe viļņots līdzenums Uzbekistānā, pazeminās (no 500 m līdz 200 m) rietumu virzienā — no Zeravšanas un Hisaras grēdas paugurainajiem atzariem līdz Sundukli smiltājiem
āms vīna un degvīna tilpuma mērs Zviedrijā 17.-18. gs. (~157 l), Latvijā 163,024 litri (daudzās Eiropas valstīs ap 150 l (134,725-174,7552 l); Holandē 155 l, Beļģijā 142 l (19. gs. beigās), dalījās 4 enkuros un 60 kannās
baltais vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicella obvia")
lēcveida vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicigona lapicida"), Latvijā aizsargājams
parka vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga (“Helix pomatia”), lielākais Latvijas sauszemes gliemezis
jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
Belogorskijmaterika augstiene virsmas paaugstinājums Krievijā, Hantu-Mansu autonomā apvidū -Jurgā, Obas labajā krastā, augstums - līdz 227 m
Barūnas ieplaka virsmas pazeminājums Mongolijā, Hovdas aimaka dienvidos
Veliki Risņaks virsotne Dināru kalnienē ("Veliki Risnjak"), Horvātijas ziemeļrietumos, augstums - 1528 m, dolomīti, kaļķakmeņi
Alkons virsotne Filipīnās (_Halcon_), Mindoro salas ziemeļu daļā, Mimaro reģiona Austrummindoro provinces ziemeļu daļā
Bako virsotne Filipīnās, Mindoro salas Hairolingu kalnu dienvidu daļā, Rietummindoro provincē
Bandera virsotne Haiti salā, Dominikānas Republikas Lavegas provincē, augstums - 2872 m
Amagi virsotne Japānā (_Amagi-san_), Idzu pussalā Honsju salas dienvidaustrumos, augstums - 1406 m
Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
Autluks virsotne Kanādā (_Outlook Peak_), Karalienes Elizabetes salu Aksela Heiberga salā, augstums - 2210 m
Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m
Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m
Belaja virsotne Krievijā, Hakasijas Republikas ziemeļrietumos, augstums - 1263 m
Makalu Virsotne Lielajos Himalajos, 20 km uz dienvidaustrumiem no Džomolungmas, uz Nepālas un Ķīnas robežas, 5. augstākā pasaules virsotne - 8462 m, apledojusi
Kutangs Virsotne Lielajos Himalajos, Nepālā, \~100 km uz ziemeļrietumiem no Katmandu, augstums - 8126 m
Gosaintans Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā ("Gosainthan"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, augstums - 8013 m
Čooju virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Cho Oyu"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, astotā augstākā pasaules virsotne - 8201 m; Čo Oju
Dhaulāgiri Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Dhaulagiri"), Nepālā, augstums - 8167 m
Lodze Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz rietumiem no Džomolungmas, augstums - 8501 m
Asralthairhanūls virsotne Mongolijā (_Asralt Hajrhan uul_), Henteja grēdā, Centra aimakā, augstums - 2800 m
Augubs virsotne Namībijā (_Augub_), Karasas reģionā Hibas plakankalnes rietumu daļā, augstums - 1210 m
Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas
Hurnsunntinns virsotne Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Hurnsunna dienvidu līča, augstums - 1431 m
Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m
Aščitovs virsotne Uzbekistānā (_Ashchitov_), Horezmas apvidū, augstums - 478 m vjl.
tionskābes Vispārējs apzīmējums piecām skābēm ar dažādu skaitu sēra atomu molekulā, no H2S2O6 līdz H2S6O6, t. i. ditionskābe, tritionskābe, kvadritionskābe, pentationskābe, heksationskābe
Hamiltona funkcija vispārināto impulsu p~j~ reizinājumu ar vispārinātiem ātrumiem q~j~' summa, no kuras atskaitīta Lagranža funkcija: H=Σ~j~p~j~q~j~' – L
WHA Vispasaules hokeja asociācija (angļu "World Hockey Association")
Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi
Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks
izopropilspirts visvienkāršākais otrējais spirts CH~3~CH(OH)-CH~3~, labs šķīdinātājs
zilā vizbulīte vizbulīšu suga ("Hepatica nobilis")
Transilvānijas vizbulīte vizbulīšu suga ("Hepatica transsylvanica")
vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas
Ras Algethi vizuāla dubultzvaigzne Herkulesa zvaigznājā (α), kuras spožākais komponents ir sarkanais milzis ar neregulāru spožuma maiņu, atrodas 382 ly attālumā, zvaigžņlielums 3, tā virsas temperatūra ir tikai 2700 °C
Hanoja Vjetnamas galvaspilsēta, atrodas Honghas krastos, 130 km no Dienvidķīnas jūras, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra
hematokoks Volvoku rindas zaļaļģu ģints ("Haematococus"), mikroskopiskas elipsveida vai olveida aļģes ar kausveida hromatoforu un 2 vai vairākiem pirenoīdiem
Kohala vulkāns ASV, Havaju salu Havajas salā, augstums - 1678 m
Hualaljs Vulkāns Havajas salā, augstums - 2521 m
gaišā plūmju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa flava")
ābolu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa testudinea")
Hordeum murimum ssp. leporium zaķu mieža "Hordeum leporium" nosaukuma sinonīms
Honiara Zālamana salu galvaspilsēta (angļu val. "Honiara"), osta Gvadalkanalas salas ziemeļu krastā, 59100 iedzīvotāju
ūdenstīkliņš Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Hydrodictyaceae"), 4 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 18 sugu
Horošova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants
mietvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Hymenostylium")
ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
hercogīte Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Herzogiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi
hidrozoji Zarndobumaiņu klase ("Hydrozoa"), kas parasti vairojas pumpurojoties, vairākums dzīvo jūrās; šīs klases dzīvnieki
hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu
Golden Globe Zelta Globuss - Holivudas Ārzemju preses asociācijas kinobalva, piešķir kopš 1944. gada
Hieracium auricula zeltainās mauragas "Hieracium lactucella" nosaukuma sinonīms
violetais zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena alciphron syn. Heodes alciphron")
laškrāsas zeltpore zeltporu suga (Hapalopilus salmonicolor), kas sastopama ļoti reti
heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas
mū Zemes mērvienība Ķīnā (atkarībā no rajona tā mainās no 0,015 līdz 0,32 ha, parastākais lielums ir 0,067 ha) un Honkongā (0,084 ha)
Pakri rags zemesragas Igaunijas Harju apriņķī, Pakri pussalas ziemeļrietumos
Afanas rags zemesrags Alofi salas dienvidos (_Afaga, Pointe_), Klusā okeāna Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_
Agasi rags zemesrags Antarktīdā (_Agassiz, Cape_), Vilkinsa krasta Holika-Kenjona pussalas ziemeļaustrumos
Torhamns zemesrags Baltijas jūras rietumos, Hānes līča ziemeļaustrumos, Zviedrijas Blēkinges lēnē
Agas rags zemesrags Francijā (_Hague, Cap de la_), Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos, Lamanša krastā
Beātas rags zemesrags Haiti salas dienvidos, tās galējais dienvidu punkts, Dominikānas Republikas Pedernalesas provincē
Abakū rags zemesrags Haiti salas dienvidrietumos (_Abacou, Pointe l'_)
Ristnas rags zemesrags Hījumā salas rietumos, Igaunijā, Kepu pussalas gala ziemeļu daļas izvirzījums Baltijas jūrā
Tora rags zemesrags Hūpenes salas dienvidu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
Tahkunas rags zemesrags Igaunijā, Hījumā salas galējais ziemeļu punkts, Tahkunas pussalas ziemeļrietumos
Bastānū rags zemesrags Irānā, Hormozgānas ostāna rietumu daļas dienvidos, iesniedzas Persijas līcī
Bahrgāna rags zemesrags Irānā, Hūzestānas ostāna dienvidos, iesniedzas Persijas līča ziemeļu galā
Akilheds zemesrags Īrijas rietumos (_Achill Head_), Akila salas rietumu gala izvirzījums Atlantijas okeānā
Nestavs zemesrags Islandes ziemeļu daļā, Hūnabloui līcī
Avabiaras rags zemesrags Japānā (_Awabiara-saki_), Honsju salas austrumu daļā, Mijagi prefektūrā, Sendai līča ziemeļaustrumos
Baohu zemesrags Ķīnā, Hainaņas salas salas ziemeļaustrumos, izvirzījums Dienvidķīnas jūrā
Rovanesa rags zemesrags Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos
Oa rags zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Ailejas salas dienvidos
Beisārens zemesrags Svalbārā, Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu
Verlēgenhukena rags zemesrags Špicbergenas salas ziemeļos, starp Hinlopena šauruma ziemeļrietumiem un Vijdefjorda ziemeļaustrumiem
Povorotnija rags zemesrags Taimiras pussalas rietumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Karas jūras Haritona Lapteva krastā
Akindži rags zemesrags Turcijā, Hatajas ilā, Vidusjūras ziemeļaustrumu daļā
Tilāna zemesriekstene zemesrieksteņu ģints sēņu suga ("Hydnotrya tulasnei")
diadinamiskās strāvas zemfrekvences modulētas pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā
Vidusamūras zemiene zemiene Amūras kreisajā krastā, starp Zejas un Hingānas upju grīvām, Krievijas Amūras apgabalā, garums — 280 km, platums — 25-50 km, vidējais augstums — 50 m vjl.
Moskītu krasts zemiene Karību jūras piekrastē (sp. val. "Costa de Mosquitos"), Hondurasā un Nikaragvā, garums - 600 km, platums - \~40 km
Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi
Nobi Zems līdzenums Japānā, Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča piekrastē, platība - \~1800 kvadrātkilometru, upju un jūru nogulas, mitrs subtropu klimats, blīvi apdzīvots, lielākā pilsēta - Nagoja
Ziemeļrietumu grēda zemūdens grēda Klusā okeāna ziemeļos, sākas uz dienvidiem no Komandora salām, garums - \~3000 km, dienvidos - Havaju grēda, virsotnes paceļas līdz 1000, 1500 m virs okeāna gultnes (Milvoki sēklī - 11 m dziļumā)
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs
hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas
mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas
mohikāņi Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, kas dzīvoja ASV austrumos, starp Hudzonas un Konektikutas upēm (tagad Skotbridžas rezervācijā Viskonsinā)
krī Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas ziemeļaustrumu teritoriālās grupas cilts, dzīvo dienvidos un dienvidrietumos no Hudzonas līča ASV un Kanādā, tagad rezervātā
irokēzi Ziemeļamerikas indiāņu ciltis; Irokēzu savienību jeb "piecas tautas" pēc nostāstiem ap 1570. g. izveidojis mohauku vadonis Hajavata
Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama
Dunbeja Ziemeļaustrumu Ķīna (vēsturiskais nosaukums - Mandžūrija), kurā ietilpst Heilundzjanas, Dzjiliņas un Liaoninas province
galeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
ibuāņi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
lolodi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
makjani Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
tobeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
Hamgjona grēda Ziemeļkorejas kalnu austrumu daļa Ziemeļkorejā ("Hamgyongsanmaek"), garums - \~400 km, augstums - 1200-1800 m, augstākā virsotne - 2541 m (Kvanmobona)
Jeņisejas-Hatangas Ziemeļsibīrijas zemienes rietumu daļa starp Jeņiseju rietumos un Hatangas ieteku austrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, paugurains reljefs ar lēzenām grēdām (augstums - 200-300 m), pazeminājumos - purvi
cemeriņš Ziemziede jeb sniegroze ("Helleborus"), gundegu dzimtas augs
melnā ziemziede ziemziežu suga ("Helleborus niger")
šeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis", senāk "Anemone hepatica")
ēnulīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
mežpuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palagzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palagzdene Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palagzdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palazde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palazdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palegzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
piparlapas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
šķeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
spīaces Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
spīdacis Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
štukmarītes Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vējotne Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vēžupuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbalīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbals Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbula Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbulīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilactiņa Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilactiņas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilgalvīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilgalvīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilvizbule Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilziedīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
hormogoni Zilaļģu nodalījuma klase ("Hormogonophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, iedalās 5 rindās, Latvijā konstatētas 3 rindas
ciānūdeņradis Zilskābe, HCN
Harare Zimbabves galvaspilsēta (angļu val. "Harare", līdz 1981. g. Solsberi), provinces centrs, atrodas Zimbabves ziemeļaustrumos, 1500 m vjl., 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas grupa ("Hydrachnellae syn. Hydracarina"), kurai ir kopīga ekoloģiska īpatnība - piemērošanās dzīvei ūdenī, Latvijā konstatēts 20 dzimtu, \~140 sugu
heksamitoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Hexamita salmonis")
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
Dienvidu Hidra zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Hydrus", saīsinājums "Hyi"), Latvijā nav novērojams
Kornefoross zvaigzne Herkulesa zvaigznājā (β), zvaigžņlielums 2,7
galvenās secības zvaigzne zvaigzne, kas atrodas atbilstošajā Hercšprunga–Rasela diagrammas apgabalā; tās galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā
subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris
submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne
starjaudas klases zvaigžņu iedalījums pēc to starjaudas un atrašanās vietas Hercšprunga–Rasela diagrammā
carillon Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību
karijons Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību
Hinseberga Zviedrijā vienīgais cietums sievietēm ("Hinseberg"), atrodas Frēvi Vestmanlandē
Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju
Hūrnāvans Zviedrijas dziļākais ezers (_Hornavan_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, atrodas kalnos 425 m vjl., lielākais dziļums - 221 m, platība pēc regulēšanas - 230-280 km^2^
Jēvleborja Zviedrijas lēne, ietver Jestrīklandi un Helsinglandi (izņemot daļu ziemeļrietumu teritorijas), kā arī Hamras draudzi Dalarnā, platība - 18192 kvadrātkilometri, 394000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Jēvle
smaržīgā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Hemipholiota heteroclita", syn. "Pholiota aurivella")
bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas
bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
haimorīts Žokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums
gnathobdellidae Žokļdēļu dzimtas "Hirudinidae" nosaukuma sinonīms
medicīnas dēle žokļdēļu dzimtas suga ("Hirudo medicinalis"), liela, 8-12 cm gara dēle, ko izmanto asiņu atsūkšanai, Latvijā aizsargājama
parastā žokļdēle žokļdēļu suga ("Haemopis sanguisuga")
Bakeu žudecs Rumānijas austrumu daļā, robežojas ar Vasluja, Galaca, Vranča, Kovasna, Hargita un Njamca žudecu
Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu

H citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: