Paplašinātā meklēšana
Meklējam žēl.
Atrasts vārdos (92):
- žēl:1
- žēla:1
- žēla:2
- žēle:1
- žēli:1
- žēls:1
- žēlas:1
- žēlāt:1
- žēles:1
- žēles:2
- žēliņ:1
- žēlot:1
- pažēl:1
- žēlabi:1
- žēlība:1
- žēlīgs:1
- žēloti:1
- žēlums:1
- dimžēl:1
- džēlēt:1
- iežēla:1
- nožēla:1
- pažēls:1
- žēlabas:1
- žēlasti:1
- žēlināt:1
- žēlubas:1
- diemžēl:1
- apžēlāt:1
- apžēliņ:1
- apžēlot:1
- izžēlot:1
- nežēlīg:1
- nožēlas:1
- nožēlāt:1
- nožēlot:1
- pažēlot:1
- sažēlāt:1
- sažēlēt:1
- sažēlot:1
- žēlīgums:1
- žēlkaņas:1
- žēlnieks:1
- žēlojiņš:1
- žēloties:1
- žēlotins:1
- aizžēlot:1
- iežēlīgs:1
- nežēlība:1
- nežēlīgs:1
- nožēlums:1
- piežēlāt:1
- piežēlot:1
- žēlabains:1
- žēlastība:1
- žēlistība:1
- žēlošanās:1
- iežēlināt:1
- sažēlināt:1
- visžēlīgs:1
- žēlprātīgs:1
- žēlsirdība:1
- žēlsirdīgs:1
- apžēlnieks:1
- apžēlojums:1
- apžēlošana:1
- apžēloties:1
- iežēlēties:1
- iežēloties:1
- izžēloties:1
- nežēlīgums:1
- nežēlnieks:1
- nožēlnieks:1
- nožēlojams:1
- nožēlošana:1
- nožēloties:1
- pažēloties:1
- sažēloties:1
- visužēlīgs:1
- žēlabainība:1
- žēlabainums:1
- aizžēlnieks:1
- nežēlastība:1
- nežēlestība:1
- pāržēloties:1
- piežēloties:1
- žēlsirdīgums:1
- pasažēlāties:1
- pašnožēlošana:1
- piesažēlāties:1
- sirdsžēlastība:1
- Sentmēdaranžēla:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (600):
- (cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- (cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
- eleison Apžēlojies.
- žēlība Apžēlošana.
- milapests apžēlošanas likums.
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
- dāvāt dzīvību Apžēlot, atceļot nāves sodu.
- apžē Apžēlot.
- apžēlāt Apžēlot.
- apžēlnieks Apžēlotājs, tāds, kas ir žēlsirdīgs.
- sažēlot apžēloties.
- žēlināt Apžēloties.
- ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- Dei gratia ar Dieva žēlastību.
- lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- skabrs Ass, ciets, nežēlīgs; skarbs.
- attrinkt Atdzīt, steigšus un bez žēlastības attriekt.
- metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla.
- ņerkšināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkšķināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkstināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
- aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
- pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
- noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
- ērce Bēdas, žēlabas; skumjas.
- lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties.
- žēli Bēdīgi, nožēlojami.
- kankarot Bēdīgi, žēli runāt.
- nošņurcis Bēdīgs, nožēlojams.
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
- vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
- kā traks suns bez žēlastības (nogalināt, vajāt).
- kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt).
- à la guerre comme a la guerre bez žēlastības; _burtiski_: "karā kā jau karā".
- ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem); arī nežēlīgs.
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
- čiebaļāt Bieži vaimanāt, žēloties.
- čiebīgs Bieži vaimanāt, žēloties.
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
- štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
- bukņa Būda, nabadzīga, nožēlojama mājiņa, apaļkoku māja.
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu.
- bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā.
- cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins.
- grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns.
- kokserdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
- koksirdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
- čīksts Cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas.
- ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
- čīkste Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud.
- čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
- ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
- raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
- asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto.
- čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
- izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators.
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks.
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties.
- čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- apžēlošana Darbība, process --> apžēlot.
- sagnauzt Daudz gausties, žēloties.
- saverkšķēt Daudz žēloties, sarunāt blēņas.
- āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
- cri de cœr dedzīgs lūgums, žēlošanās vai protests; _burtiski_: "dvēseles kliedziens".
- dimžēl Diemžēl.
- harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- nožēlojams Divd. --> nožēlot.
- dāvāt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- dāvināt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- dakstīt Dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt.
- dākstīt Dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt.
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- zvērots Dusmīgs, ļauns, nežēlīgs.
- sirdsžēlastība Dziļa līdzcietība, dziļš žēlums.
- vilkt dienas dzīvot nožēlojamu dzīvi.
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
- apustuliskais sveiciens formula "Kunga Jēzus Kristus žēlastība ..." pēc 2Kor 13,13.
- kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
- litānija garš, garlaicīgs uzskaitījums; garlaicīgas runas; apnicīgas vaimanas, žēlabas.
- vaids Gaudas; žēlabas.
- kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi.
- bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
- gudžot Gausties, žēloties, bēdāties.
- ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
- činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
- gaugoties Gausties, žēloties.
- lierēt Gausties, žēloties.
- ņuņņāties Gausties, žēloties.
- vaidēt Gausties, žēloties.
- zūdīt Gausties, žēloties.
- zūdot Gausties, žēloties.
- zūdoties Gausties, žēloties.
- nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
- Gratia salutaris glābšanas žēlastība.
- pakota grēku nožēlošana.
- pakuta grēku nožēlošana.
- quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam.
- pēnitence Grēku, pārkāpumu nožēlošana.
- Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību.
- eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma.
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- mīkstināt sirdi iežēlināt kādu, censties panākt, lai kāds kļūtu pielaidīgāks, maigāks.
- sažēlināt Iežēlināt, parasti ļoti.
- iežēlēties Iežēloties.
- gugoties Īgni žēloties.
- salelot Ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties.
- piežēlāt Ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
- izzūdīties Ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties.
- izskundēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- piesažēlāties Ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties.
- izpukstēties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- izžēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- nožēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- sasūkstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm.
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
- devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
- iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest.
- notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
- tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
- dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt.
- trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
- izsodīties Izžēloties, izsūdzēties.
- cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks.
- gauduliņa Kāda, kas žēlojas, ir noskumusi.
- krustinieks Kāds, kas vienmēr pie krusta zvēr un žēlojas.
- pakunkurot Kādu brīdi žēloties, gausties.
- nopluities Kādu laiku skumt, žēloties.
- sagaust Kādu laiku vaimanāt, žēloties.
- passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas.
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
- miserere Katoļu lūgsnas sākuma vārdi (latīņu "apžēlojies").
- kaukums Kaukšana, žēlošanās.
- debesu manna kaut kas labs, iekārojams, bez pūlēm iegūstams; dieva žēlastības izpausme.
- vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties.
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- sažēlēt Kļūt žēl vai sākt bēdāties.
- pļauku komēdija komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras.
- vai acs vai galva kur pagadās, bez saudzības, nežēlīgi (sist).
- Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz).
- līdz pēdējai asins lāsei līdz pēdējai iespējai, nežēlojot dzīvību (cīnīties par ko, aizstāvēt ko).
- līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- nožēlas Līdzjūtība, žēlums, skumjas, sāpju sajūta.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- ai-ai-ai Lieto, lai izteiktu pastiprinātas šaubas, nožēlu, bailes u. tml.
- sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps.
- piečinkstēt Lūdzot, žēlojoties u. tml. iegūt papildus (pie kā, kam klāt).
- ubagot Lūgt ziedojumus, žēlastības dāvanas.
- iet nabagos lūgt žēlastības dāvanas, ubagot.
- diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
- pāsēt Lutināt, žēlot, aizstāvēt, iztapt.
- nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks.
- bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks; naidīgas varas pārstāvis.
- drakonisks Ļoti bargs, nežēlīgs.
- nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
- kā lops ļoti netīrs, nevīžīgs; ļoti netīrīgi, nežēligi.
- inkvizīcija Ļoti nežēlīga rīcība; mocības, spīdzināšana.
- bez žēlastības ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības.
- plēst (noplēst, dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (divas, trīs, septiņas, desmit u. tml.) ādas (kādam, no kāda) ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs.
- kost sev pirkstos ļoti nožēlot izdarīto, būt izmisušam, dusmoties.
- kost (vai) mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību).
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
- izžēlot Ļoti žēlot, arī ļoti saudzēt.
- arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- universālisms mācība, ka Dieva žēlastība skar visu cilvēci.
- kongruisms Mācība, ka Dieva žēlastība un svētība savienojama ar cilvēka brīvību.
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
- rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs.
- iesūroties Mazliet pažēloties.
- repriķis mazs, nožēlojama izskata, vājš sivēns, kas slikti barojies.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām.
- zakāts Musulmaņu brīvprātīgi ziedojumi garīdzniecībai; žēlastības dāvanu došanu nabadzīgajiem.
- basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
- gaudelība Mūžīga žēlošanās, vaimanāšana.
- cīņa līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
- cīņa līdz pēdējam (arī beidzamajam) elpas vilcienam neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
- cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
- grābt dievam acīs neatzīt, nenovērtēt par labu to kas ir; nepamatoti žēloties.
- dzīt dievu mežā neatzīt, nenovērtēt par labu to, kas ir; nepamatoti žēloties.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
- dzelžains Neizturams, grūti paciešams; nežēlīgs, varmācīgs.
- nekrēts Nejauks, neķītrs, nežēlīgs.
- sēnalis nekam nederīgs, nožēlojams cilvēks; cilvēks, kas nekā nezina
- nemīlestība Nelabvēlība, nežēlastība, cietsirdība.
- Angst nemiers; vainas apziņa vai nožēla; (psihoanalīzē) patoloģiskas bažas.
- grābt dievam (arī kungam) acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
- bez cimdiem nesaudzīgi, bez žēlastības.
- kā miesnieks nesaudzīgi, nežēlīgi, rupji.
- nikns Nesaudzīgs, nežēlīgs.
- nežēlestība Nežēlastība.
- briesmība Nežēlība, bīstamība, briesmīgums, šausmīgums.
- zoosadisms Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
- asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana; asinsizliešana.
- asinsdarbs Nežēlīga slepkavība, nogalināšana.
- dūre Nežēlīga vara; varmācīgums.
- Bērtuļa nakts nežēlīga, asiņaina izrēķināšanās ar pretiniekiem; masveida iznīcināšana.
- dzert (arī sūkt) asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi.
- sūkt asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi.
- raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot; nežēlīgi izturēties.
- dzīvam ādu plēst nost nežēlīgi izmantot.
- sūkt kāda asinis nežēlīgi izmantot.
- dzert kāda sviedrus nežēlīgi izmantot.
- noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot.
- novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot.
- bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- pārkost rīkli nežēlīgi nogalināt, iznīcināt; atņemt dzīvību.
- dīrāt ādu kādam nežēlīgi pārmācīt.
- mušķīt Nežēlīgi sist; mocīt līdz nāvei.
- iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot.
- ķiridāt Nežēlīgi, bargi apieties.
- karvāt Nežēlīgi, brutāli apieties.
- spietato Nežēlīgi, cietsirdīgi; nesaudzīgi.
- rotaļāties kā kaķim ar peli (arī laupījumu) nežēlīgi, ilgstoši mocīt.
- dīrāt ādu kādam nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- ģērēt ādu (kādam) nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- dīrāt Nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- pitkainis Nežēlīgs cilvēka, kas sit lopus.
- vampīrs Nežēlīgs cilvēks, kas moka, ekspluatē citus; asinssūcējs.
- ādģēris Nežēlīgs cilvēks.
- āģēris Nežēlīgs cilvēks.
- izuvers Nežēlīgs cilvēks.
- cieta sirds nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
- razbainieks Nežēlīgs, kauslīgs cilvēks.
- bargs Nežēlīgs, ļauns.
- briesmonīgs Nežēlīgs.
- nesaudzīgs Nežēlīgs.
- līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
- bīžavāt Nežēlot, negādāt, nerūpēties.
- atgriezīgs No grēkiem atgriezies, nožēlas pilns.
- noūdelēt Nomocīt, nežēlīgi apieties, nopērt.
- nožēlums Nožēla, žēlums.
- bēdīgs Nožēlojams (pēc izskata); nabadzīgs.
- kreatūra Nožēlojams radījums.
- misere Nožēlojams stāvoklis, posts, trūkums, nelaime.
- žēlotins Nožēlojams, bēdīgs.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs (par cilvēkiem); arī nožēlojams, vārgs (par dzīvniekiem).
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
- gauddienis Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks.
- tuša Nožēlojams, nevēlams, lempīgs radījums.
- mizerabls Nožēlojams, niecīgs, nenozīmīgs.
- mizerābils Nožēlojams, niecīgs.
- dievots Nožēlojams, trūcīgs.
- mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks.
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
- (vai) mēli nokost nožēlot izteikto.
- kost sev vai mēlē nožēlot izteikto.
- nokost sev vai mēli nožēlot izteikto.
- grauzt nagus nožēlot.
- kost pirkstos Nožēlot.
- nožēlāt Nožēlot.
- žēlāt Nožēlot.
- ņauga Ņaudētājs, kas vienmēr mēdz žēloties.
- ņaukulīgs Ņaudulīgs, žēlabains, raudulīgs.
- saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
- sist un mērcēt pamatīgi, nežēlīgi pārmācīt.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
- iežēlināt Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (parasti pret sevi).
- piežēlot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
- iesāpēties Parasti savienojumā ar "sirds": īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot; kļūt žēl.
- Gratia supernaturalis pārdabiska (ārpus dabas kārtības esoša) žēlastība.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt.
- čīkst kā nesmērēti rati pārmērīgi gausties, žēloties.
- pārvaimanāt Pārspēt vaimanāšanā, žēlabās.
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
- gratia Pateicība, žēlastība, labvēlība.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem); arī despotija (2).
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks; arī despots (1).
- tirānisks Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs; arī despotisks (2).
- raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam.
- sūstīties paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt; sūroties; žēloties.
- kaisīt pelnus uz galvas paust nožēlu par savu vainu, trūkumiem.
- pazēlāt Pažēlot.
- paskundēt Pažēloties, pagausties.
- paraudāt Pažēloties.
- pasažēlāties Pažēloties.
- magdalēna Pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo.
- pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
- oktrojēt Piešķirt no valdnieka žēlastības (sevišķi zīmējoties uz satversmi).
- nobugoties Pietiekami gausties, žēloties.
- žiebt Pīkstēt, žēli kliegt.
- eksomoloģēze Pilnīga un publiska grēku nožēla; agrīnajā baznīcā attiecināja uz visu grēku nožēlas un piedošanas procesu.
- slapstick Pļauku komēdija - komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
- sist krustā prasīt visbargāko nosodījumu, nežēlīgi tiesāt, morāli iznīcināt.
- (ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- madelonete Publiska sieviete, kas klosterī nožēlo savus grēkus.
- pukāties Pukoties, žēloties.
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- verkšināt Radīt žēlīgas skaņas.
- nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- ņurkšēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
- ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
- flentes Raudātāji, senās baznīcas pirmie grēku nožēlotāji.
- piesaraudāties Raudot gausties, žēloties.
- krankšķēt Raudulīgi žēloties.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- grēku piedošana reliģisks rituāls kristietībā, reliģisku darbību kopums, ar ko noņem atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem cilvēkam, kas nožēlo un lūdz piedošanu
- apžēlojums Rezultāts --> apžēlot.
- Jamu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras un ūdeņu dievība, bīstams un nežēlīgs dievs, kurš pretendē uz pasaules valdnieka troni, visa ļaunā cēlonis un radītājs.
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
- novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju.
- Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības.
- ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī; arī žēlošanās, sūdzēšanās.
- ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties.
- barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
- mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
- barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks.
- žē Saīsinājums no "žēlīgais".
- asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml.; nežēlīgs.
- kā vilkam rīklē saka ar nožēlu, ja kas labs, vērtīgs tiek zaudēts.
- grūst taksim taukus saka ar nožēlu, vilšanos, ja kāds nenovērtē ko labu.
- nolikt karoti saka nenopietni, bez žēluma par kāda cilvēka nāvi.
- vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
- vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
- akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
- uz dzīvību un nāvi saka par ļoti grūtu, nežēlīgu cīņu, karu, kurā netiek žēlota dzīvība.
- nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts.
- kā nopērts suns saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
- kāds velns (arī nelabais) kūda saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
- nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams.
- sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
- sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds trīc (arī dreb) saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
- sirds nosāpas (arī nosāp) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds apsāpas saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- spļaut pret vēju saka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo.
- kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo.
- kā zvērs saka, ja kāds izturas cietsirdīgi, nežēlīgi, naidīgi, nikni.
- sirds nav krūtīs saka, ja kāds nejūt otram līdzi, ir cietsirdīgs, nežēlīgs.
- kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu.
- pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
- ka dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists.
- kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara.
- sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kas ļoti sāpina, izraisa lielu žēlumu.
- sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
- sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- sirds nošļūk zemu (arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
- kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- (kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
- (kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko).
- konfirmācija Sakramentu teoloģijā - rituāls, ar ko Svētā Gara žēlastība jaunā veidā tiek nodota tiem, kas to jau saņēmuši kristībā.
- aizgausties Sākt žēloties, vaimanāt.
- paciets Samērā stingrs, noteikts, arī nežēlīgs.
- pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata); samērā, arī mazliet nabadzīgs.
- pažēl Samērā, arī mazliet žēl.
- pažēls Samērā, arī mazliet žēls.
- žēli Sāpes, žēlums.
- ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- sažēloties sažēlēt.
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
- kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps.
- dolendo Sērīgi, žēli.
- addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini.
- metamorfisms Servilisma paveids, pasīvais partneris uzņemas padevīga mājdzīvnieka lomu, libertēns rīkojas nežēlīgi.
- pašnožēlošana Sevis nožēlošana.
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- molinisms Sholastiskās teoloģijas virziens, kas uzskatīja, ka pestīšanas procesā blakus Dieva žēlastībai nepieciešams faktors ir arī cilvēka brīva griba.
- nemāte Sieviete, kas nav (kādam) māte; slikta, nežēlīga māte.
- vaimanas Skaļa, pārmērīga gaušanās, žēlošanās.
- vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
- kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
- vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
- svaist Skaļi raudāt, žēloties, bēdāties.
- vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
- kā meža balodis skumjā, žēlā balsī.
- lamento Skumja, žēla operu ārija (17. un 18. gadsimtā); skumjš, žēls dziedājums.
- lamentācija Skumjas, žēlas, to izpausme (parasti mākslas darbā).
- dolente Skumji, žēli.
- dūzēties Skumt, bēdāties, žēloties.
- trūdīties Skumt, žēloties.
- dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi.
- paramānija Slimīga bauda, ko sagādā žēlošanās.
- kverulācija Slimīga sūdzēšanās, žēlošanās, gaušanās.
- pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti smagi, nežēlīgi piekaut.
- pataisīt par kotleti smagi, nežēlīgi piekaut.
- dzelzs roka spēcīga vara, nežēlīga stingrība.
- žabrot Staigājot apkārt lūgt žēlastības dāvanas.
- duzot Stenēt, žēloties.
- Aiola kokle stīgu instruments, kas vējam pūšot žēli skan.
- bargs Stingrs, arī nežēlīgs (par spriedumu, sodu).
- smags Stingrs, arī nežēlīgs (parasti par tiesas spriedumu, sodu).
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām).
- ciets Stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs (par raksturu, gribu).
- liet (rūgtas arī gaužas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt.
- liet (rūgtas, arī gaužas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt.
- liet rūgtas (arī gaužas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt.
- liet gaužas (arī rūgtas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt.
- liet asaras stipri, žēli raudāt.
- gūģoties Sūdzēties, īgni žēloties.
- gaudoties Sūdzēties, žēloties.
- kudīties Sūdzēties, žēloties.
- stebēt Sūdzēties, žēloties.
- stebēties Sūdzēties, žēloties.
- skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties.
- sūpstīties Sūkstīties, nožēlot.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana.
- Gratia spiritus sancti Svētā Gara žēlastība.
- septuagesima Svētdiena, ar ko iesākas apm. 70 dienu garais sagatavošanās laiks (ar grēku nožēlošanu) Lieldienām, trešā pirms gavēņa sākuma.
- penitenciārijs Svētnieks, kas sludina grēku nožēlošanu vai pieņem pie grēksūdzes, biktstēvs.
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
- Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- iežēlīgs Tāds, kas ātri iežēlojas.
- ņerkstīgs Tāds, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs.
- čīkstīgs Tāds, kas bieži žēlojas, gaužas; arī raudulīgs.
- ņaudulīgs Tāds, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
- raudulīgs Tāds, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
- briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
- šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- nežēlnieks Tāds, kas ir nežēlīgs.
- mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
- visžēlīgs Tāds, kas izrāda lielu žēlsirdību.
- raudulīgs Tāds, kas izraisa žēlumu, skumjas; arī sentimentāls.
- viegls Tāds, kas nav stingrs, nežēlīgs (parasti par spriedumu, sodu).
- cietprātīgs Tāds, kas neko nenožēlo.
- nevaidulis Tāds, kas nevaid, atturās no žēlabām.
- asarains Tāds, kas pauž žēlumu, bēdas, skumjas; arī sentimentāls.
- bandītisks Tāds, kas raksturīgs bandītam (1); tāds, kas attiecas uz bandas1 darbību; nežēlīgs, necilvēcīgs.
- gaudulīgs Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- gaudējs Tāds, kas žēlojas; kas žēlīgi lūdz.
- gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains.
- nežēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga.
- raudulīgs Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās; arī žēlabains.
- necilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, nežēlība.
- zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- zvērisks Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
- indīgs Tāds, kurā izpaužas naids, ļaunums; naidīgs, nežēlīgi ļauns.
- ļauns Tāds, kurā izpaužas naids, nežēlība.
- ciets Tāds, kurā izpaužas noteiktība, nelokāmība, arī nežēlība.
- lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
- žēlabains Tāds, kurā izpaužas žēlabas.
- žēls Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nežēlīga, nekrietna, arī noziedzīga.
- ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nežēlīgs, nekrietns.
- grīnietis Tāds, kurš ir dusmīgs, stingrs, nežēlīgs.
- muaitai Taizemiešu bokss, kas tiek uzskatīts par visnežēlīgāko tuvcīņas veidu.
- nabadziņš Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs; arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
- penitenciārs Tas, kas attiecas uz grēku nožēlošanu un labošanos.
- ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko naidīgu, nežēlīgu, nekrietnu, arī noziedzīgu.
- ņurdeklis Tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties.
- skundētājs Tas, kas sūdz, sūdzas, žēlojas, gaužas.
- dāvana Tas, ko dod, tas, kas ir iedots (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- abolīcija Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
- sola gratia tikai no žēlastības.
- Gratia universalis universāla, visaptveroša žēlastība.
- ziedošana Upurēšana - reliģisks rituāls ar mērķi iežēlināt pārdabiskas būtnes, izlūgties to labvēlību, vai pateikties tām.
- ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko.
- sinerģisms Vācu teologa F. Melanthona (1497.-1560. g.) mācība par cilvēka līdzdalību Dieva žēlastības un glābšanas iegūšanā.
- rūktoties Vaidēt, žēloties, dusmoties.
- gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt.
- novaidēties vaidot noteikt, pateikt; žēli, gaužoties noteikt, pateikt.
- aimanas Vaimanas, žēlabas.
- oimanas Vaimanas, žēlabas.
- gudāt Vaimanāt, dziedāt; žēloties, sūroties, skumt, raudāt.
- gaudēties Vaimanāt, gausties; modināt žēlumu.
- gaudēt Vaimanāt, žēloties, kaukt.
- paikstēt Vaimanāt, žēloties, raudāt.
- aimanāt Vaimanāt, žēloties.
- oimanāt Vaimanāt, žēloties.
- sažēloties Vaimanāt, žēloties.
- humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai.
- tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība; arī despotija (1).
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
- Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu.
- diakonijas māsas vēsturisks termins, kas 19. gs. parādās Vācijā un tiek attiecināts uz nabago un slimo aprūpē iesaistītajām sievietēm; Latvijā 20. gs. starpkaru periodā nosaukumu nomainīja uz "žēlsirdīgās māsas".
- redempcija Viduslaiku paradums atvietot senos smagos kanoniskos nožēlas darbus ar vieglākiem.
- marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija.
- nosūdzēties Vienmēr žēloties, vienmēr tiesāties.
- politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei.
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci; arī debess (4).
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (1).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (2).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvērība Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- žēlabainība Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlabainums Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlīgums Vispārināta īpašība --> žēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlīgums Vispārināta īpašība --> žēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlsirdīgums Vispārināta īpašība --> žēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; žēlsirdība.
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- visužēlīgs Visžēlīgs.
- kā ubags pie baznīcas žēlabaini, nožēlojami.
- žēlas Žēlabas (1); arī žēlums.
- gaudas Žēlabas, vaimanas; arī žēlošanās.
- gūdas Žēlabas, žēlas skaņas.
- lāska žēlastība.
- Regnum gratiae žēlastības valstība.
- raudāt gaužas asaras žēli raudāt.
- raudāt rūgtas asaras žēli raudāt.
- raudāt rūgtas (arī gaužas) asaras žēli raudāt.
- flebile žēli, grūtsirdīgi.
- piangendo, piangevole žēli, raudulīgi, lūdzoši.
- lamentoso Žēli, žēlabaini.
- pažēlot Žēlot un pabeigt žēlot.
- gauds Žēls, žēlabains.
- žēle Žēlsirdība, žēlums.
- žēlsirdīgais samarietis žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
- karitatīvs Žēlsirdīgs; uz tuvākā mīlestību, žēlsirdību attiecīgs.
žēl citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV