Paplašinātā meklēšana
Meklējam triecienu.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (92):
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- triecienzivs Ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu.
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
- atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- atsist Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- piesadzīties Ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem).
- saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
- notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
- attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
- iztriekt Ar triecienu izsist.
- notriekt Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.); būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
- patriekt Ar triecienu pavirzīt.
- dasist Ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes.
- piesisties Ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties.
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- škamba Ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu.
- heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi.
- sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
- atdragāt Dragājot, ar triecienu atdalīt.
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
- vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
- zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
- caurumsitnis Ierīce, instruments caurumu veidošanai (ar triecienu) materiālā.
- amortizators Ierīce, kas mašīnu un mehānismu konstrukcijās vājina grūdienus, rāvienus un triecienus; ir gumijas, atsperu, hidrauliskas, pneimatiskas, kā arī kombinētas šādas ierīces.
- nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
- torpēdzivs Jūras dziļūdens zivs, kas var dot elektrisku triecienu.
- apiešana Karaspēka manevrs uzbrukumā, lai dotu triecienu pretiniekam no aizmugures.
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
- kulstāmmašīna Kulstāmā mašīna; mašīna (linu, vilnas u. c. šķiedru) kulstīšanai - ar rotējošiem adatu vai nažu veltņiem (kulstīklām) rada biežus triecienus pa šķiedrām.
- triecienzutis Līdz 2 m gara Brazīlijas un Gajānas saldūdeņu dižzivs, kas dod spēcīgu elektrisko triecienu.
- trieciensams Līdz 50 cm gara Nīlā un Senegālā sastopama dižzivs, kas dod vāju elektrisko triecienu.
- trieciena spēka impulss lielums, kas raksturo triecienu integrālā veidā, ievērojot trieciena spēka (F) izmaiņas laikā (t): S=∫Fdt.
- caursitamība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
- caursitība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
- notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida.
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- apdullināt Radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu).
- elektroraja Rajveidīgo kārtas ģints zivs, kas spēj dot elektriskās strāvas triecienu (līdz 300 V) no orgāna, kas atrodas ķermeņa sānos aiz acīm, dzīvo siltās jūrās.
- iesist Sitot skart, dot triecienu.
- uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež; šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu).
- atsisties Spēji, ar triecienu atdurties (pret ko).
- atsasisties Spēji, ar triecienu atdurties pret ko.
- triecienešelons Spēku apakšvienība, kuras plānotais uzdevums ir dot sākotnējo triecienu objekta zonai.
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- pietriekt Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
- saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- izlīdzinātājtvertne Tilpne ar brīvu ūdens virsmu hidraulisko triecienu samazināšanai hidroturbīnas spiedvadā.
- amortizēt Vājināt (grūdienu, triecienu).
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- sprādzienbīstamība Vielu spēja sprāgt vai detonēt, ja tās karsē vai iniciē ar triecienu, berzi vai citu vielu sprādzienu vai detonāciju.
- trieciengrupa Vienība vai tās daļa, kas dod triecienu, ielaužoties pretinieka pozīcijās, objektā vai teritorijā.
- durt Virzīt (miesā, ķermenī), parasti ar triecienu, piepūli (piemēram, adatu, nazi), radot sāpes, ievainojumu.
- zibensuztvērējs Zibensnovedēja daļa, kas uztver zibens triecienu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa triecienu.