Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
pierādīt
pierādīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.pierādupierādāmpierādījupierādījāmpierādīšupierādīsim
2. pers.pierādipierādātpierādījipierādījātpierādīsipierādīsiet, pierādīsit
3. pers.pierādapierādījapierādīs
Pavēles izteiksme: pierādi (vsk. 2. pers.), pierādiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pierādot (tag.), pierādīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pierādītu
Vajadzības izteiksme: jāpierāda
1.Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
PiemēriStatistika bezkaislīgi pierāda, ka lielākā daļa pilotu iet bojā savas vainas un neprognozētu laika apstākļu dēļ.
  • Statistika bezkaislīgi pierāda, ka lielākā daļa pilotu iet bojā savas vainas un neprognozētu laika apstākļu dēļ.
  • Un ar to karti varot pierādīt, ka Alūksne ir par simts gadiem vecāka, nekā tiek uzskatīts.
  • Savukārt vairāki makro līmeņa pētījumi pierādījuši, ka savstarpējā uzticēšanās pozitīvi ietekmē jauninājumu radīšanas līmeni valstī.
Saistītās nozīmesargumentēt, pamatot, motivēt, apstiprināt.
Hiponīmi
apliecināt1.2 — Pierādīt, ļaut secināt.
apstiprināt2 — Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
argumentēt1 — Pierādīt ar argumentiem; minēt argumentus.
balstīt2.3 — Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.
motivēt1 — Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt.
pamatot1 — Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pamatot1.1 — Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Rezultāts: pierādījums1 — Kaut kā (idejas, izteikuma, fakta) pamatojums izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
Darīt ↔ Darbība: pierādīšana1 — Darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu.
1.1.joma: jurisprudence Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u.tml., atzīt (ko).
PiemēriIt kā jau arestēja tur kaut kādu nabadziņu, turēja viņu cietumā, mēģināja pierādīt vainu.
  • It kā jau arestēja tur kaut kādu nabadziņu, turēja viņu cietumā, mēģināja pierādīt vainu.
  • Līdzdalība laupīšanā nebija pierādīta un balstījās tikai uz minējumiem.
  • Lai brokeri varētu piedalīties biržas tirgū, viņiem jāreģistrējas biržā, pierādot savu profesionālo kvalifikāciju.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Cits: pierādījums1.1 — Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Tulkojumitestify, bear witness, prove, evidence.
testify, bear witness, prove, evidence, show
provide evidence for; "The blood test showed that he was the father"; "Her behavior testified to her incompetence"
[Princeton WordNet 3.0]
2.Apliecināt; ļaut secināt.
PiemēriMans draugs rīkojās kā īsts rakstnieks: viņš upurēja pats sevi, lai pierādītu, ka viņa darbi ir ģeniāli.
  • Mans draugs rīkojās kā īsts rakstnieks: viņš upurēja pats sevi, lai pierādītu, ka viņa darbi ir ģeniāli.
  • - Tas tikai lieku reizi pierāda, cik bezgala trausla un tajā pašā laikā neizskaidrojami izturīga ir mūsu miesa.
  • Jaunieši bija priecīgi par šo iespēju pierādīt savas spējas un intelekta spēku.
Saistītās nozīmesapliecināt, liecināt.
Sinonīmi
apliecināt1 — Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).
liecināt3 lieto: pareti — Apliecināt (kādu faktu).
atzīt3 — Apzināties (ko); apliecināt.
Hiponīmi
atzīties1.1 — Oficiāli paziņot, ka ir vainīgs (noziegumā, pārkāpumā u. tml.).
Saistīts ar
ievērot1.2 — Atklāt, konstatēt.
izsecināt1 — Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
konstatēt1 — Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
nosacīt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
noskaidrot1 — Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
noteikt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
pamanīt3 — Konstatēt, atklāt.
pasacīt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
pateikt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
sacīt1.3 formā: vajadzības izteiksme — Jāatzīst, arī jākonstatē.
teikt1.3 formā: vajadzības izteiksme — Jāatzīst, arī jākonstatē.
vērot2.1 — Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
Aptuvenie sinonīmi
apstiprināt1 — Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
apzināties1 — Izprast, apzināti izjust; zināt.
redzēt2.2 — Saprast, apzināties.
zināt2 — Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
zināties3 — Zināt (2).
Tulkojumiadmit.
(LV šaurāka nozīme) admit, acknowledge
declare to be true or admit the existence or reality or truth of; "He admitted his errors"; "She acknowledged that she might have forgotten"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums pierādīšana
Formanti: -šan-,-a
Celma veids: Nenoteiksmes celms
atvasinājums pierādījums
Formanti: -um-,-s
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums pierāds
Formanti: -s
Celma veids: Reducēts celms
atvasinājums pierādība
Formanti: -īb-,-a
Celma veids: Nenoteiksmes celms