argumentēt
argumentēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | argumentēju | argumentējam | argumentēju | argumentējām | argumentēšu | argumentēsim |
| 2. pers. | argumentē | argumentējat | argumentēji | argumentējāt | argumentēsi | argumentēsiet, argumentēsit |
| 3. pers. | argumentē | argumentēja | argumentēs | |||
Pavēles izteiksme: argumentē (vsk. 2. pers.), argumentējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: argumentējot (tag.), argumentēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: argumentētu
Vajadzības izteiksme: jāargumentē
Pierādīt ar argumentiem; minēt argumentus.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādi viņi argumentē nepieciešamību rūpīgi izvēlēties mainīgos pirms to lietošanas analīzē.
- Sarunās ar priekšniecību esi savaldīgs un centies vairāk argumentēt savu viedokli.
- EK pieprasījums izteikts kā argumentēts atzinums atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai.
- Administrācija atteikumu argumentēja ar faktu, ka neesot palielināta valsts dotācija.
- Pārdevējam ir pienākums desmit dienu laikā pircējam sniegt argumentētu rakstisku atbildi.