nerrs
nerrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nerrs | nerri |
Ģen. | nerra | nerru |
Dat. | nerram | nerriem |
Akuz. | nerru | nerrus |
Lok. | nerrā | nerros |
1.vēsturisks Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
1.1.pārnestā nozīmē Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
2.vēsturisks Ceļojošs aktieris, jokdaris.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārstāsts informē par nerra un Burkardu Valda mājupceļu uz Latviju.
- – varam tikai surdinēti izsaukties, apstaigājot politisko nerru galvaskausiem piesēto kapsētu.
- Un vai visos laikos nav bijuši galma gleznotāji un galma dzejnieki un nerri.
- Un paši priesteri ir kļuvuši varenā Dieva nerri, Viņa vārda nepatiesi valkātāji.
- — , kurš bija atvēzējies iepūst dailei dvēseli, taču tika Viņu pārvērsts par nerru.