Paplašinātā meklēšana
Meklējam dobumu.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (217):
- koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos.
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko).
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
- dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
- antrotimpanisks Attiecīgs uz aizauss paugura dobuma un bungdobumu.
- antronazāls Attiecīgs uz augšžokļa dobumu un deguna dobumu.
- kausveida Attiecīgs uz locītavas dobumu.
- iliopelvisks Attiecīgs uz zarnu kaula apvidu un iegurņa dobumu.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu.
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātaiņi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
- epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
- seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
- endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
- Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu.
- sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums.
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi.
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
- kavernozā limfangioma daudzdobumu limfangioma ar starpsienām, kurās ir fibrozi audi un gludās muskulatūras šķiedras; atrodama ādā, gļotādā.
- sinuīts Deguna blakus dobumu iekaisums.
- transiluminācija Deguna blakusdobumu apgaismošana ar slimnieka mutē ievietotu gaismas avotu.
- dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums.
- nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus.
- kūzava Dobums, koks ar bišu dobumu.
- kalšana dobumu, gropju, rievu veidošana ar kaltu pirms detaļas nostiprināšanas.
- kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu.
- diafanoskopija Dobumu, piem., deguna blakusdobumu, caurgaismošana, lai noteiktu to stāvokli.
- gastrodidīms Dvīņi ar kopīgu vēdera dobumu.
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
- aeroendoskopija Endoskopija, aplūkojot dobumu piepildītu ar gaisu.
- epitēlijaudi Epitēlijs - audi, kas klāj ķermeņa virsmu, iekšējo orgānu un ķermeņa dobumus, veido dziedzerus.
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija.
- pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos.
- ependimoma Galvas smadzeņu dobumu vai muguras smadzeņu centrālā kanāla iekšējā apvalka audzējs.
- veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
- aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
- izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- siringomiēlija Hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās.
- buhtēt Iedauzīt iedobumu (piemēram, metāla virsmā).
- umbilikācija Iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā.
- kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās.
- torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu.
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- endocelārijs Iekšējā membrāna, kas klāj celoma dobumu.
- endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- diafanoskops Instruments deguna blakusdobumu izmeklēšanai.
- izdulcējis Izdulcējis koks - koks ar dobumu.
- izdobt Izņemt (vidu), veidojot dobumu.
- nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
- izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi); izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
- buhtēt Iztaisnot iedobumu.
- buktēt Iztaisnot iedobumu.
- izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
- ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
- izdobt Izveidot (kam) dobumu (1).
- izdobt Izveidot (kur dobumu).
- izdobināt Izveidot dobumu, izgrebt, izdobt.
- izdobot Izveidot dobumu, izgrebt; izdobināt.
- izdobuļot Izveidot dobumu, izgrebt; izdobināt.
- iedobuļot Izveidot iedobumus.
- iekārēt Izveidot padziļinājumu, iedobumu.
- vedga Kalts dobumu ciršanai bišu kokos.
- vega Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
- vegra Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
- verga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
- vērga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
- izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
- izgrebzdināt Kasot ar nazi (piemēram, kāli, burkānu), izveidot (tajā) dobumu.
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
- ķēždobšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna taisnstūrveida dobumu iestrādei.
- teceknis Koks ar iedobumu sulu laišanai no bērza.
- dore Koks mežā ar izgrebtu dobumu bitēm; egle, kura izgrebta bišu stropam; arī bišu strops.
- parakentēze Ķermeņa dobumu pārduršana, lai nolaistu tur sakrājušos šķidrumu.
- nazoantrostomija Ķirurģiska metode, nazoantrālas atveres veidošana aizsprostotu augšžokļa dobumu drenāžai.
- trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu); liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- parenhimatozie orgāni lielie iekšējie orgāni, kuriem nav dobumu (aknas, liesa).
- mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
- chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos.
- lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt; spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- eksocelārijs Membrānas, kura izklāj embrija ķermeņa dobumu, parietālais slānis.
- zondēšana Metode ķermeņa dabisku un patoloģisku dobumu vai kanālu izmeklēšanai, izmantojot dažāda veida zondes.
- protokardiālā mezoderma mezoderma, kas atrodas vaigu un rīkles membrānas priekšpusē; veido sirdi un perikarda dobumu.
- hidrosiringomiēlija Muguras smadzeņu centrālā kanāla paplašināšanās no šķidruma sastrēguma, kam seko dobumu veidošanās un nervu audu deģenerācija.
- osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs.
- barības vads muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus.
- kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
- plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos; šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
- kakorīnija Nepatīkama smaka no deguna, tā dobuma vai blakusdobumu strutaina iekaisuma gadījumos.
- paraperitoneālā nefrektomija nieres izņemšana caur vēdera sienas griezumu, neatverot vēderplēves dobumu.
- antr- Norāda uz dobumu.
- antro- Norāda uz dobumu.
- koil- Norāda uz iedobumu.
- koilo- Norāda uz iedobumu.
- kuldo- Norāda uz kabatu, iedobumu.
- cel- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
- celi- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
- celio- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
- celo- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
- ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
- dakriocistorinostomija Operācija, kuras laikā tiek radīts tiešs savienojums starp asaru maisu un deguna dobumu, apejot deguna un asaru vadu.
- hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- dziļš Par iedobumu, robu, šķēlumu.
- fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
- pontobulbija Patoloģisku dobumu veidošanās tiltā un iegarenajās smadzenēs.
- masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda.
- masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda.
- anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos.
- saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu).
- aizpildīt Piepildīt (spraugas, dobumus u. tml.) - par priekšmetiem, vielām.
- aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu ar ko).
- aizalvot Piepildīt ar alvu (plaisu, spraugu, dobumu).
- aizplombēt Piepildīt ar plombu (dobumu zobā); plombējot izlabot (zobu).
- plombēt Pildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
- spekulis Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- spekuls Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- atlivaine Pīpe (smēķēšanai) ar dobumu apakšā, kur uzkrājas tabakas eļļa.
- mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
- membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
- ependīma Plāns apvalks, kas klāj galvas smadzeņu dobumu un muguras smadzeņu centrālo kanālu.
- torakokaustika Plaušu plēves saaugumu pārdedzināšana ar kauteri torakoskopa kontrolē, neatverot krūškurvja dobumu.
- toraskopija Pleiras dobumu apskate ar speciālu aparātu (toraskopu).
- iekšējā robežmembrāna plēve, kas izklāj embrija nervu caurules dobumu
- vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā.
- iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) - par ūdeņiem.
- poroze Poru vai dobumu veidošanās; struktūrelementu izzušana, sevišķi kaulā.
- priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
- vestibils Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
- izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
- endosts Saistaudu slānis, kas izklāj kaulu smadzeņu dobumu.
- orāls Saistīts ar mutes dobumu, tam raksturīgs.
- metopantralģija Sāpes pieres dobumu apvidū.
- komunikācija savienojums; eja, atvere, kas savieno divus dobumus.
- konkamerācija Savienotu dobumu sistēma.
- etmoidīts Sietiņkaula dobumu (t. s. šūniņu) iekaisums; sinusīts.
- androidāls iegurnis sievietes iegurnis ar dziļāku un vairāk koniskas formas dobumu, ar ko tuvinās normālam vīrieša iegurnim.
- optiskā ciparierakste signālu ierakstīšana binārā formā, veidojot nelielus iedobumus optisko disku vai kompaktdisku virsmā, ko nolasa ar lāzera staru.
- izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, l, ļ, r).
- orāla skaņa skaņa, kuras artikulācijas laikā mīkstās aukslējas ir paceltas, izslēdzot deguna dobumu.
- nazāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaisa plūsma tiek virzīta caur deguna dobumu.
- nazalizācija skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu; nazalizēšanās.
- osteomielodisplāzija Slimība, kam raksturīga kaula smadzeņu dobumu paplašināšanās, kaulaudu samazināšanās, leikopēnija un drudzis.
- orbitopātija Slimība, kas ietekmē acs dobumu un tā saturu.
- aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi.
- lēdaks soliņš ar iedobumu virsmā, kur ievietot katlu.
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
- hondroporoze Spraugu vai dobumu veidošanās skrimšļos; normāli tas notiek pārkaulošanās laikā.
- epitēlijs Šūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
- cistoblasts Šūnu slānis, kas izklāj amnija dobumu agrīnā attīstības stadijā.
- endotēlijs Šūnu slānis, kas klāj asinsvadu un limfvadu iekšpusi un sirds dobumus.
- dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
- nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu (piemēram, par balsi, tās skanējumu).
- periventrikulārs tāds, kas atrodas ap kādu iedobumu vai tukšumu; parasti atiecina uz galvas smadzenēm.
- timpānisks Tāds, kas attiecas uz bungdobumu vai bungplēvīti.
- nazobronhiāls Tāds, kas attiecas uz deguna dobumu un bronhiem.
- nazoantrāls Tāds, kas attiecas uz degunu un žokļa dobumu.
- karotikotimpānisks Tāds, kas attiecas uz miega artērijas kanālu un bungdobumu, piem., nervs.
- tuboabdomināls Tāds, kas attiecas uz olvadu un vēdera dobumu.
- sekls Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
- nazalizēts Tāds, ko izrunā tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
- nazāls Tāds, ko izrunā, gaisam plūstot caur deguna dobumu (par skaņām).
- perizoma Tas pats, kas diafragma, muskuļu plate, kas atšķir vēdera dobumu no krūšu dobuma.
- doru dējējs tas, kas izdobj kokā dobumu.
- dējējs Tas, kas izdobj kokā dobumu.
- modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā); apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
- autoskopija Tiešā (bez spoguļa) laringoskopija; sava paša orgānu vai dobumu apskate.
- urbināt Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).
- kavitācija tukšumu jeb dobumu veidošanās šķidrumā, kad, plūsmas ātrumam pieaugot, samazinās spiediens plūsmā un, dobumiem saplokot, rodas neskaitāmi hidrauliskie triecieni, kas sagrauj metālu (piemēram, centrbēdzes sūkņos un turbīnās).
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, iedobumu).
- urbšana Urbumu (caurumu un dobumu) izveidošana vienlaidu materiālā un apstrāde ar rotācijas griezējinstrumentu - urbi; griešanas kustība ir urbja rotācija, padeve - urbja un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā virzes kustība.
- kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
- kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
- ieviļāt Valstoties iegulēt (kur iedobumu, bedri u. tml.).
- asinsrites sistēma vaļēja vai slēgta cilvēka un dzīvnieku asinsvadu un dobumu sistēma, pa kuru plūst asinis vai hemolimfa.
- urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
- dobt Veidot (kam) dobumu (1).
- urbt Veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu (par urbi, arī par ko smailu); veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- sadobēt veidot iedobumus dažādās vietās.
- urbis Viena vai vairāku asmeņu, parasti cilindrveida, griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai vai paplašināšanai.
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- pansinusīts Visu vienas puses deguna blakusdobumu iekaisums.
- rinoloģija Zinātne par deguna un deguna blakusdobumu slimībām, to attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dobumu.