dižmutis
dižmutis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dižmutis | dižmuši |
Ģen. | dižmuša | dižmušu |
Dat. | dižmutim | dižmušiem |
Akuz. | dižmuti | dižmušus |
Lok. | dižmutī | dižmušos |
Balamute, lielībnieks, pļāpa.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To, ka Mareks ir liels dižmutis, kam patīk daudz tērgāt, bet maz darīt, visi jau sen zināja.