bērnelis
bērnelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bērnelis | bērneļi |
Ģen. | bērneļa | bērneļu |
Dat. | bērnelim | bērneļiem |
Akuz. | bērneli | bērneļus |
Lok. | bērnelī | bērneļos |
Bērns.
PiemēriMazs, nepaklausīgs bērnelis.
- Mazs, nepaklausīgs bērnelis.
- Kāpēc šis bērnelis jūs pārsteidz?
- No jūras nāca melnmatains vīrietis, uz rokām turēdams sīku bērneli.
- Gar upes malu skrien kāda dāma ar bērneli un norvēģiski kaut ko baigi bļauj.
Avoti: Sin, ME, TWN
Korpusa piemēri:šeit