Paplašinātā meklēšana
Meklējam vaļī.
Atrasts vārdos (33):
- vaļī:1
- vaļīt:1
- vaļība:1
- vaļīgs:1
- vaļīns:1
- vaļītēm:1
- izvaļīt:1
- novaļīt:1
- savaļīt:1
- vaļīgums:1
- ievaļīgs:1
- izvaļīgs:1
- izvaļīns:1
- nevaļība:1
- nevaļīgs:1
- pavaļīgs:1
- pavaļīns:1
- uzvaļīgs:1
- izvaļītēm:1
- patvaļība:1
- patvaļīgs:1
- pavaļīgāk:1
- pavaļītēm:1
- pusvaļīgs:1
- savvaļība:1
- savvaļīgs:1
- sevvaļīgi:1
- vējvaļīgs:1
- vaļīgnieks:1
- nevaļīgums:1
- nepatvaļīgs:1
- patvaļīgums:1
- nepatvaļīgums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (276):
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
- aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
- aizmētāt Aizdiegt, vaļīgi aizšūt.
- nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
- laterālā ligatūra asinsvada daļēja noslēgšana ar vaļīgu ligatūru
- atsprengt Atbrīvot, atlaist vaļīgāk.
- šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku.
- atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku.
- atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties.
- atskleisties Atvērties (patvaļīgi, par grāmatu).
- relatīvais augstums augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts
- buršikozs Bramanīgs; (uzvedībā) brīvs, vaļīgs.
- ļenkaris Brīvi, vaļīgi, grīļodamies.
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem).
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk
- steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
- leperēt Būt vaļīgam, kustēties.
- kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
- skvoters Cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā).
- švagani Čagani, vaļīgi.
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu
- sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
- attricināties Daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties).
- uzliesmošana Degšanas procesa patvaļīga paātrināšanās.
- nenoteiktais integrālis dotās funkcijas f(x) primitīvo funkciju F(x) kopa F(x)+C (C - patvaļīga konstante)
- vaļains Drusku vaļīgs.
- pielipains Dzija ar paresninājumiem, kas radušies nemākulīgi, vaļīgi vērpjot.
- enkoprēze fēču un gāzu nesaturēšana jeb patvaļīga izdalīšanās
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
- fizikālā lieluma pamatvienība fizikālā lieluma vienība, kas izvēlēta patvaļīgi, veidojot doto vienību sistēmu
- vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
- slokains Gļēvs, šļaugans, vaļīgs, bezspēcīgs.
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā.
- aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem)
- aizsargs ierīce šaujamierocī patvaļīga šāviena novēršanai
- hidroslēgs Ierīce, kas automātiski bloķē hidrocilindra vai hidromotora darbību, noslēdzot eļļas vadus un tādējādi nepieļaujot iekārtas patvaļīgu kustību, piem., smaguma spēka iedarbībā.
- spontānais starojums ierosinātā stāvoklī esošas kvantmehāniskas sistēmas (atoma, molekulas u. c.) patvaļīgs elektromagnētiskais starojums
- ērdums Irdenums, caurlaidīgums, vaļīgums.
- ērdināt Irdināt, darīt brīvāku, vaļīgāku.
- izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku.
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
- šleķēt Izlaist; palaist vaļīgāk (trosi, līni u. tml.).
- palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības
- sašļaukāties izplūst uz visām pusēm, izjukt, kļūt vaļīgam
- apraustelēt Izraut vaļīgi stāvošās šķiedras (no linu saujas).
- tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
- noslāņošanās Jebkuras sistēmas patvaļīga sadalīšanās vairākos slāņos.
- stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt
- kontrfakcija Kāda autora darbu patvaļīga pavairošana ar nolūku to izdot.
- protektorāts Kādas stiprākas valsts, firmas vai organizācijas atbalsts un aizgādība vājākai vai arī patvaļīga tās atkarības izmantošana.
- bļurga Kāds, kurš uzvedas pārlieku brīvi, vaļīgi.
- dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
- paļegans Kaut kas nepietiekami nostiprināts, vaļīgs, ļodzīgs.
- ļeperis Kaut kas vaļīgs vai ļodzīgs.
- atklabēt Klabot pamazām kļūt vaļīgam.
- lāpāt Kļūt vaļīgam (par auuma velku diegu, kas nav cieši nostiprināts).
- atsavoļņāties Kļūt vaļīgam (par ko piestiprinātu).
- izagriezties Kļūt vaļīgam (par ko sastiprinātu); arī izskrūvēties.
- ļiverēt Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
- ļiverēties Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
- atslābt Kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu).
- rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1).
- iesaplatīties Kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem).
- atļodzīties Kļūt vaļīgam.
- izklabēt Kļūt vaļīgam.
- izkuļāties Kļūt vaļīgam.
- izkuļināties Kļūt vaļīgam.
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
- tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju.
- atdricināt Kratot padarīt vaļīgu.
- attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam.
- plaucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plūcis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plunce Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
- taukš Lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi.
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
- ļevens Ļengans, vaļīgs.
- klibeķis Ļodzīgs, vaļīgs nazis.
- klibiķis Ļodzīgs, vaļīgs nazis.
- ļerens Ļodzīgs, vaļīgs.
- ļerīgs Ļodzīgs, vaļīgs.
- ļukans Ļodzīgs, vaļīgs.
- ļiverīgs Ļogans, vaļīgs, nevīžīgs.
- ļēvēns Ļogans, vaļīgs.
- ļurcēnīgs Ļoti vaļīgs.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- ļompurans Mīksts, ļogans, vaļīgs, tukšs.
- stratokratija Militāra jeb karavīru valdība, arī karaspēka patvaļīga un varmācīga rīcība.
- klidzis Nazis, kam vaļīgs asmens.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- randomizēts Nejaušs, patvaļīgi izraudzīts.
- pielipenis Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot radies paresninājums pavedienā.
- pielips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- pieļips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.
- žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
- žāvāšanās nepatvaļīga, dziļa ieelpošana ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība)
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu
- žāvāties nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība)
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
- nediktai Nestipri, vaļīgi.
- nevaļnieks Nevaļīgs cilvēks.
- strācīgs Nevaļīgs.
- dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
- kuņķains Nevienāds, nelīdzens, vietām stingri, cieši, vietām vaļīgi noadīts (par adījumu); nevienāds, nelīdzens (par dziju, pavedienu).
- aizņemts Nodarbināts, nevaļīgs (cilvēks).
- ļūpēt Nokarāties, būt vaļīgam.
- šļaumens Nokarens, vaļīgs.
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
- ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
- meža neatļauta ciršana notiek, ja kokus un krūmus mežā cērt patvaļīgi, neizņemot koku ciršanas biļeti vai nesaskaņojot ciršanu ar Valsts meža dienestu
- nodrošināt ar šķelttapu novērst uzgriežņa patvaļīgu atskrūvēšanos, izmantojot šķelttapu; lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos, skrūves galā, kas pēc pieskrūvēšanas paliek brīvs, izveido radiālu urbumu, kurā ievieto šķelttapu un atliec tās brīvos galus vai vienu galu
- izgāzties Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot.
- izvaļām Omulīgi, viegli, nepiespiežoties; izvaļītēm.
- pusirā Pa pusei atiris, vaļīgs.
- pavoļnīt Padarīt mazliet vaļīgāku.
- atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
- atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
- slābināt padarīt vaļīgāku, brīvāku
- izpūrināt Padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt.
- izdīžāt Padarīt vaļīgu, ļodzīgu.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- šļekāt Palaist vaļīgāk (enkura ķēdi).
- smaule pārdrošs patvaļīgs gars
- pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi
- despotija Patvaļība, valdonība, varmācība (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
- eleronu uzpeldēšana patvaļīga eleronu atliekšanās abās spārna pusēs vienādos leņķos vadības pārvadu deformācijas dēļ aerodinamiskā slogojuma iedarbībā
- pašiztece patvaļīga iztece
- tolerance Patvaļīgā kopā definēta bināra attieksme, kas ir refleksīva un simetriska.
- funkcionālis Patvaļīgā kopā definēta funkcija (operators), kuras vērtības ir reāli vai kompleksi skaitļi.
- atslāņošanās Patvaļīga pārklājuma atdalīšanās no pamatnes; izraisa iekšējo spriegumu koncentrēšanās, pārsniedzot to pieļaujamās vērtības.
- laktoreja Patvaļīga piena tecēšana; galaktoreja.
- debess sfēra patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes
- spermatoreja Patvaļīga sēklas šķidruma iztecēšana bez dzimumlocekļa erekcijas.
- spontānā dalīšanās patvaļīga smago kodolu dalīšanās bez iepriekšējas kodolu ierosināšanas, viens no radioaktīvās sabrukšanas veidiem
- autokinēze Patvaļīga, gribas ierosināta kustība; šķietama kustība.
- atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem); arī despotija (2).
- ad arbitrium patvaļīgi
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- ņemt vagu patvaļīgi aiziet, aizbēgt
- iztvērums Patvaļīgi izvēlēta ģenerālkopas apakškopa, ko izmanto statistiskam eksperimentam, lai iegūtu pētījamo lielumu pazīmju (parametru) vērtību tabulu.
- marodērs Patvaļīgi no sava pulka atstājies kareivis, kas aplaupa kaujā kritušus vai arī mierīgus iedzīvotājus.
- strupnis Patvaļīgi nošķelta vārddaļa - viens vai daži burti, ko lieto aizstājot attiecīgo vārdu.
- brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
- patgalvīgs Patvaļīgs (2) - parasti par cilvēkiem.
- savvaļīgs Patvaļīgs (2).
- patvarīgs Patvaļīgs (4).
- patvaļnieks Patvaļīgs cilvēks.
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks; arī despots (1).
- tirānisks Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs; arī despotisks (2).
- despotisks Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- despots Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks; varmāka.
- imitējumraksts Patvaļīgu burtu vai simbolu izmantošana, lai parādītu drukājamās lappuses izskatu, neparādot faktiski drukājamo tekstu.
- kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5)
- patvarīgums Patvaļīgums (4).
- despotisms Patvaļīgums, valdonīgums, varmācīgums (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- pavoļņš Pavaļīgs.
- aizkrebināt Pavirši nostiprināt, vaļīgi piesiet.
- jekāt Piešūt (kaut ko vaļīgu).
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- spontāns aborts priekšlaicīga, patvaļīga grūtniecības izbeigšanās līdz 22 nedēļām
- paštiesa Privātpersonu organizēta neoficiāla patvaļīga tiesa.
- relatīvais kods programma (kods), kurā visas adreses uzrakstītas attiecībā pret patvaļīgi izvēlētu atskaites punktu vai attēlotas simboliski mašīnvalodā
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu un citādi traucē datora darbību.
- katatonija Psihomotori traucējumi, kas izpaužas nepatvaļīgo kustību traucējumos.
- pasvabadi Puslīdz vaļīgi, brīvi, izlaidīgi.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to; patvaļīgs, nedisciplinēts.
- osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras.
- izrīkoties Rīkoties (parasti patvaļīgi).
- izlaisties (arī palaisties) mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības
- palaisties mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības
- pamīkši Samērā vaļīgi (parasti adīt).
- pajēls Samērā, arī mazliet vaļīgs (parasti par sējumu, tinumu).
- pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
- pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu).
- tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu; atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
- dracīgs Savvaļīgs, nevaldāms, palaidnīgs.
- spondilolīze Skriemeļu saišu vaļīgums.
- atskrūvēt Skrūvējot palaist vaļīgāk (ko uzskrūvētu); atgriezt.
- švarbans Slābans, vaļīgs.
- švārbans Slābans, vaļīgs.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
- iztvērumu metode statistiska metode, ar kuru izdara secinājumus par ģenerālkopas objektu īpašībām, novērojot objektus patvaļīgi izvēlētā apakškopā (iztvērumā)
- hipermetrija Stāvoklis, kad patvaļīgas muskuļu kustības pārsniedz iecerēto nolūku.
- pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža.
- sinerēze šķīdinātāja patvaļīga izdalīšanās, piemēram, no recekļa
- čagums Šķūnī vaļīgi novietots siens, nenomīdīts.
- šļokains Šļaugans, vaļīgs; novītis.
- īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu.
- ļurkāt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
- ļurķēt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
- spontanitāte Tāda norises sākšanās, kurai nav ārēju cēloņu (t. i., kuras cēlonis meklējams tikai pašā norises subjektā); patvaļīgums.
- patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2).
- steidzīgs Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
- ļuberīgs Tāds, kam nav stingruma; vaļīgs, noļucis.
- lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piemēram, par apģērbu).
- familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jēls Tāds, kas nav pietiekami stingrs (parasti par sējumu, tinumu); vaļīgs.
- nekronēts Tāds, kas nav pilnvarots veikt (ko, piemēram, kādu amatu); tāds, kas ir patvaļīgi ieņēmis (piemēram, kādu amatu).
- šļengans Tāds, kas nav stingrs; nospriegts; vaļīgs.
- šļagans Tāds, kas nav stingrs; vaļīgs, nestabils.
- šļegans Tāds, kas nav stingrs; vaļīgs, nestabils.
- nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
- tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; patvaļīgs (1).
- spaidi Tāds, kas organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē); arī nepatvaļīgs.
- spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības; arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības; arī patvaļīgs (5).
- ļurcka Tas, kas kļuvis vaļīgs.
- ļurka Tas, kas kļuvis vaļīgs.
- iesastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt ērtam, arī vaļīgam (par apģērbu).
- izastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt garākam, arī vaļīgākam (piemēram, par apģērbu, tā daļām).
- iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
- izaplatīties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam (par apaviem, apģērbu).
- izaplēsties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam.
- klamburēties Tricinot kļūt vaļīgam.
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- pretuzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos; kontruzgrieznis.
- kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
- ļepens Vājš, vaļīgs.
- tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība; arī despotija (1).
- kinofilmas cilpa vaļīgais kinofilmas posms pirms pārtinējmehānisma, lai kinolente projektorā vai kamerā nebūtu stingri nostiepta, mazāk diltu un retāk trūktu
- pludmales tērps vaļīgas bikses un jaka ar īsām piedurknēm
- izgļurājis Vaļīgs, kļuvis vaļīgs.
- izgļuris Vaļīgs, kļuvis vaļīgs.
- strupvārds Vārds, ko, īsinot garāku atvasinājumu vai salikteni, darina, patvaļīgi nošķeļot un pēc tam apvienojot vārda daļas.
- šļāgans Vārgs, ļogans, vaļīgs (par virvi, arī par vārgu cilvēku).
- patvarīgs Varmācīgs, despotisks; arī patvaļīgs (3).
- likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
- rādiusvektors Vektors, kas iet no elipses vai hiperbolas, parabolas fokusa uz patvaļīgu šīs līknes punktu.
- rādiusvektors Vektors, kas iet uz patvaļīgu telpas punktu no kāda fiksēta punkta.
- siet Velkot (kā) galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, cilpas, panākt, ka (kā) saistījums kļūst vaļīgs, arī atraisās.
- siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
- siet Velkot auklas, stieples galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, tinuma, panākt, ka (kā kopums, veidojums) kļūst vaļīgs, arī sadalās.
- pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
- robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
- kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs
- bluzons Viegla virsjaka ar vaļīgā stāva pārkrituma savilkumu vai piekrokojumu lejasmalas piejostai.
- ģuģināt Viegli, vaļīgi apsiet.
- pidžama Viegls guļamtērps vai mājas tērps, kas sastāv no garām biksēm un vaļīgas jakas.
- stāvotnes augstums viens no Bernulli vienādojuma locekļiem – šķidruma īpatnējā potenciālā enerģija, ko izsaka ar augstumu virs patvaļīgi pieņemta atskaites līmeņa
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- nepatvaļīgums Vispārināta īpašība --> nepatvaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaļīgums Vispārināta īpašība --> nevaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (2).
- patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (3).
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļība Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klupinātājs Zems stiepļu žogs uz īsiem mietiem, kur stieples nostiprinātas uz mietu galiem pa divām, vienu nostiepjot un otru atstājot vaļīgu, lai veidotos cilpas.
- odontoseize Zoba vaļīgums.
vaļī citās vārdnīcās:
MEV