Paplašinātā meklēšana
Meklējam par daudz.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (105):
- nodoties Aiziet (par daudziem).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
- salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- truļļa Cilvēks, kas par daudz ēd un dzer.
- takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem.
- gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt.
- iežūrēt Ieliet par daudz.
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
- sagrebt Izgrebt (par daudziem priekšmetiem).
- izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
- izstaigalēt Izklīst (par daudziem, visiem).
- izgāzens Izlēvens (bet vairāk nenormāli jeb par daudz uz āru).
- sarentēt iznomāt (par daudziem)
- bakām Kaudzēm (par daudzumu).
- perebors Kaut kas par daudz.
- aizkalst Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
- izskābt Kļūt par daudz skābam.
- kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni.
- plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
- noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
- pārijo Ļoti, par daudz.
- pavairāk Mazliet par daudz.
- nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- apbeigties Nobeigties (par daudziem subjektiem).
- izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
- apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
- apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
- sakavēties nokavēties, novēloties (par daudziem).
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
- apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
- pārāk norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti
- saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm).
- izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem).
- sasvēpt Noslāpt (par daudziem, piemēram, zivīm).
- apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
- aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem).
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
- iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- pārskriedināt par daudz likt pārvietoties skriešus (par zirgu).
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
- sačaučerēties par daudz silti apģērbties.
- būzacs par daudz ziņkārīgs cilvēks, kas ieskatās nevietā.
- par suit par daudz, par grūtu.
- pārsabrāzties Pārbrāzties (par daudziem gājējiem, braucējiem).
- pārmetu Pārlieku, par daudz.
- pārzāļoties Pārmērīgi, par daudz lietot medikamentus.
- uzcirten Pārpilnībā, lieki, par daudz.
- pārmaktēt Pārslogot (uzkraujot ko par daudz).
- pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts.
- Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
- saslēpties Paslēpties (par daudziem).
- sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
- iesapirkties Pērkot kļūdīties, nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz.
- pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz); iepirkties (2).
- appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
- iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
- noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
- nocenošana Preču cenu pazemināšana dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja preču saražots par daudz, neizpirktām sezonas precēm u. tml.
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
- sašept Salēkt (par daudziem).
- salakstīt salēkt, salēkt iekšā (par daudziem).
- apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
- Agastja Senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais - riši, kuru uzskata par daudzu "Rigvēdas" himnu autoru.
- urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
- uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni.
- tudī-sudī Šurp turp (par daudzkārtēju virzību).
- kņubs Tāds, kam ir par daudz šaurs leņķis starp asmeni un kātu (par izkapti).
- nesātīgs Tāds, kas cenšas iegūt, sasniegt par daudz, tāds, kas savās prasībās neievēro mērenību.
- ķepete Tāds, kas ēdot par daudz ēdiena sabāž mutē.
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- škārbens Tāds, kas ir par daudz saskābis.
- parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
- ņaga Tāds, kas par daudz sev vien velk.
- nesātīgs Tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- žļaga Tas (piemēram, maize), kas ir jēls, nav labi izcepis; tas (piemēram gaļa), kas apstrādē ir kļuvis ūdeņains, par daudz izšķīdis.
- dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
- vaira Tik daudz, ka pārsniedz vajadzīgo, vēlamo daudzumu; par daudz.
- iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu); tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa par daudz.