Paplašinātā meklēšana

Meklējam oss.

Atrasts vārdos (294):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Tukuma oss

Atrasts skaidrojumos (448):

negrīti [negritoss]{s:2143}
Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums
parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
Lakrosa apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
kodiens ar zobiem atdalīts kumoss
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
Sasunas Dāvids armēņu tautas veroņeposs, kurā attēlota cīņa pret arābu virskundžibu IX gs.
dadzītis Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
kumeļmēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
melnsakne Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
sunīši Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
sunsmēle Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
suņumēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
paltuss Atlantijas paltuss ("Hippoglossus hippoglossus")
gādziens Atsevišķa gāgināšanas skaņa, ko rada zoss
Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
aunene Aunu beka, ēdama sēne ("Sparossia crispa")
dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments
Anser albifrons baltpieres zoss
Branta leucopsis baltvaigu tumšzoss
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē
bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām
gāga Bērnu valodā zoss
guža Bērnu valodā zoss
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
Kosīts Cigaretes "Kosmoss"
neoantrops cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā
citetnoss Cits etnoss
parastā čūskmēlīte čūskmēlīšu suga ("Ophioglossum vulgatum")
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
parastā plakandēle dēļu suga ("Glossiphonia complata")
drosēņš dem. --> dross (1)
zosans dem. --> zoss
zosiņa dem. --> zoss
zosīte dem. --> zoss
zostiņa dem. --> zoss
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas
salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
Abgulden Divu muižu Gross-Abgulden un Klein-Abgulden apzīmējums
zaļā dobziede dobziežu suga ("Coeloglossum viride", senāk "Platanthera viridis"), aizsargājams augs
subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
doralis Doralis grossulariae - ērkšķogulājuu laputs "Aphis grossulariae" nosaukuma sinonīms
dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments
pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
Nelumbo lutea dzeltenais jeb Ēģiptes lotoss
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu; dzīvnieku bentoss
Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
eps Eposs
epopeja Eposs (antīkajā literatūrā)
literārais eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs
literatūras eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs
mākslas eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs
tautas eposs eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas
ērška Ērkšķoga ("Grossularia")
agres Ērkšķogas ("Grossularia")
agristas Ērkšķogas ("Grossularia")
agrozdi Ērkšķogas ("Grossularia")
asakājoga Ērkšķogas ("Grossularia")
asakājogas Ērkšķogas ("Grossularia")
asakkoks Ērkšķogas ("Grossularia")
asakogas Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķājs Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķenāji Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķis Ērkšķogas ("Grossularia")
ērkšķogāji Ērkšķogas ("Grossularia")
ēršķogas Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdolaji Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdolāji Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdolenes Ērkšķogas ("Grossularia")
krizdoļogas Ērkšķogas ("Grossularia")
saēršķi Ērkšķogas ("Grossularia")
štakenes Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķanes Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķenaji Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķenāji Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķeņbēres Ērkšķogas ("Grossularia")
stiķeni Ērkšķogas ("Grossularia")
vīnogulājs Ērkšķogas ("Grossularia")
izplestās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia divaricata")
Amerikas ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia hirtella")
Misūri ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia missouriensis")
nokarenās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia reclinata")
Zosu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 4,4 ha; Zosans; Zosena ezers; Zosēnu ezers; Zoss ezers
višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī
dimetildiamīntriazīnilmetilditiofosfāts Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss
menazons Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss
dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
kamsa Gabals, kumoss
kusaks Gabals; kumoss
kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss
gardēkšnis Gards kumoss
sagremokslis Gremojamais kumoss
gramūklis gremotāju dzīvnieku barības kumoss
mazais gross gross jeb 12 duči
Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
elle un Indija haoss
chaoss Haoss
gogelmogelis Haoss
gogelmogels Haoss
viršu varšu haoss, liels sajukums, apjukums
lauzenis Haoss, nekārtība
lauzs Haoss, nekārtība
jukla Haoss, nekārtīga balsu, skaņu murdoņa, drūzma
varša Haoss, sajukums
Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti
dipterekss Insekticīds, larvicīds, daļēji arī ovicīds dārzeņu kaitēkļu apkarošanai, pieskares un kuņģa inde; hlorofoss
Anser brachyrhynchus īsknābja zoss
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu
Groseto province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Grosseto"), platība — 4504 kvadrātkilometri, 227500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 28 komūnās
Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus
osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru
debess Izplatījums, kosmoss
leptospermum Jaunzēlandes tējaskoki jeb leptosspermas
jegums Jukas, mudžeklis, haoss
Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
Blosfelda kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe blossfeldiana")
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss)
Branta canadensis Kanādas tumšzoss
Branta canadensis canadensis Kanādas tumšzoss pasuga
Diomedea epomophora karaliskais albatross
dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens
anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums; nekārtība, stihiskums, haoss
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas
snipjot Klaigāt, gāgināt kā zoss
kokveida kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium arboreum")
smalkšķiedras kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium barbadense")
lakstainā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium herbaceum")
parastā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium hirsutum")
kosms Kosmoss
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji
kris-kros Kris-kross
kimūss kumoss
kimoss Kumoss
klugucis Kumoss
kumāss Kumoss
kumuss Kumoss
kumūss Kumoss
ramsts kumoss, gabals; siļķe bez galvas un astes
kamšķis Kušķis; arī gabals, kumoss; tas ko var sakampt saujā
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja
Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana"
Huņduņs Ķīniešu mitoloģijā - "Haoss", pasaules radīšanas mīta galvenais varonis
ērkšķogulāju laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis grossulariae syn. Doralis grossulariae")
Catillaria leucoplaca lecideju sugas "Catinaria grossa" nosaukuma sinonīms
krešdaiss Leduskross, jauns sporta veids (radies 2000. gadā, angļu "Crashed Ice"), nobrauciens uz slidām hokejista formā un bruņās
dzospīle liela pīle; pīles un zoss krustojums
zosins liela zoss
mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums
Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km
klomsis Lielāks kumoss
klumpata Lielāks kumoss
klamsaks liels kumoss
klencis liels kumoss
kluga liels kumoss
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
ga lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņas
gā lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņu
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē
logos Logoss
losains Loss
losis Loss zirgs
losītis Loss zirgs
lotospuķe Lotoss
lotuss Lotoss
Anser anser domesticus mājas zoss
divpadsmitskaņu tehnika mākslīgi radīta kompozīcijas sistēma, kuras patoss ir visu divpadsmit skaņu līdztiesība un līdzvērtība
Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m
pasaule matērijas eksistences formu kopums; arī Visums, kosmoss
spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas
birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra
Anser erytropus mazaā zoss
mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikrokosmoss; pretstats: makrokosmoss, makropasaule
mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule
Branta bernicla melngalvas tumšzoss
mārtiņzoss Mērtiņvakara (zoss) cepetis
metilsistokss Metilmerkaptofoss
Anser anser meža zoss
mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži
mežadzose Mežazoss
mikrokosms Mikrokosmoss
čūsku milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps ophioglossoides"), kas attīstās uz trifeļu augļķermeņim
makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makrokosmoss; pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss
makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makropasaule; pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule
Diomedea exulans milzu albatross
klejotājalbatross Milzu albatross - albatrosu ģints suga ("Diomedea exulans")
pentatlons modernā pieccīņa (jāšana, paukošana, šaušana, peldēšana, vieglatlētikas kross)
Lielbārbele muiža Bārbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Gross-Barbern"
stalgums Našķis, gards kumoss, delikatese
putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
hajs Nekārtība, haoss
pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
puszose neliela zoss
dzeguzes kumoss neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja
Sodoma un Gomora netiklības, izvirtības perēklis, neiedomājams haoss, nekārtība
spīdzene no salma vai zoss spalvas taisīta stabulīte
zoss spalva no zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva
grigulis noapaļots zoss kauliņš ar tukšu vidu uz kura tin dziju
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
sīkrievainais oreocerejs oreocereju suga ("Oreocererus pseudofossulatus ")
krusttēvs Organizētas kriminālgrupas vadonis; mafijas boss
dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga
ozs oss
Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Jumpravas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Birzgales, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Lieljumpravas pagasts, vāciski — Gross-Jungfernhof, krieviski — Jungferskaja
Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
Atlantijas paltuss paltusu suga ("Hippoglossus hippoglossus")
melnais paltuss paltusu suga ("Reinhardtius hyppoglossoides")
čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum")
čūskmēlīte Paparžu nodalījuma klase ("Ophioglossopsida")
papeross Papiross
papirauss Papiross
papirauzs Papiross
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja
papirausis Papiross; cigarete
akulturācija par asimilāciju mērenāks citas kultūras pārņemšanas veids, kad etnoss pārņemot cita etnosa kultūru, pārveido to atbilstoši saviem uzskatiem
makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms
ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella")
zoss Pelēkā zoss - zosu apakšdzimtas ģints ("Anser"), 9 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss
pīkstelis Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
šķobris Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
šķobrs Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīkstulis Pīkste^1^ ("Misgurnus fossilis")
konfits Pīles (vai zoss) sutinājums savos taukos
Luksemburgas pils pils Parīzē, Francijā, cēlis arhitekts de Bross (1615.-1620. g.), 1879.-1940. g. un no 1946. g. senāta rezidence; pie tās skaists dārzs
Božersitija pilsēta ASV ("Bossier City"), Luiziānas štatā, 67500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krosvila pilsēta ASV ("Crossville"), Tenesī štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lakrosa pilsēta ASV ("La Crosse"), Viskonsinas štatā, 52400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ovoso pilsēta ASV ("Owosso"), Mičiganas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Veikrosa pilsēta ASV ("Waycross"), Džordžijas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Grosgerungsa pilsēta Austrijā ("Gross Gerungs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosencersdorfa pilsēta Austrijā ("Gross-Enzersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Groszighartse pilsēta Austrijā ("Gross-Siegharts"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Pontagrosa pilsēta Brazīlijā ("Ponta Grossa"), Paranas štatā, Brazīlijas plakankalnē 950 m vjl., 303400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bosanga pilsēta Centrālāfrikas Republikas ziemeļrietumu daļā ("Bossangoa"), Vamas krastos, Vamas prefektūras administratīvais centrs, 36500 iedzīvotāju (2003. g.)
Laposesjona pilsēta Francijā ("La Possession"), Reinjonas reģiona Reinjonas departamentā, 30400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmordefosē pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.)
Karikmakrosa pilsēta Īrijā (_Carrickmacross_), Monahanas grāfistes dienvidu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ņūrosa pilsēta Īrijā (_New Ross_), Veksfordas grāfistē, 4500 iedzīvotāju (2011. g.); Rosvikhruina
Domodosola pilsēta Itālijā (_Domodossola_), Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Villadosola pilsēta Itālijā (_Villadossola_), Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamporoso pilsēta Itālijā ("Camporosso"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fosacēzija pilsēta Itālijā ("Fossacesia"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fosāno pilsēta Itālijā ("Fossano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fosombrone pilsēta Itālijā ("Fossombrone"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Groseto pilsēta Itālijā ("Grosseto"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2014. g.)
Linguaglosa pilsēta Itālijā ("Linguaglossa"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjosasko pilsēta Itālijā ("Piossasco"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Rossano Veneto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosāno pilsēta Itālijā ("Rossano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārdrosana pilsēta Lielbritānijā (_Ardrossan_), Skotijā, Nortēršīras apgabalā
Losera pilsēta Nīderlandē ("Losser"), Overeiselas provincē, 2260 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosuma pilsēta Nīderlandē ("Rossum"), Gelderlandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosuma pilsēta Nīderlandē ("Rossum"), Overeiselas provincē, 2360 iedzīvotāju (2014. g.)
Mosa pilsēta Norvēģijas dienvidos ("Moss"), Estfollas filkē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gosava pilsēta Šveicē (_Gossau_), Sanktgallenes kantonā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kosonē pilsēta Šveicē ("Cossonay"), Vo kantonā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosbīberava pilsēta Vācijā ("Gross-Bieberau"), Hesenes federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosgerava pilsēta Vācijā ("Gross-Gerau"), Hesenes federālajā zemē, 24100 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosumštate pilsēta Vācijā ("Gross-Umstadt"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosalmerode pilsēta Vācijā ("Grossalmerode"), Hesenes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosbotvāra pilsēta Vācijā ("grossbottwar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosbreitenbaha pilsēta Vācijā ("Grossbreitenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Groseneriha pilsēta Vācijā ("Grossenehrich"), Tīringenes federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosenhaina pilsēta Vācijā ("Grossenhain"), Saksijas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosrāshene pilsēta Vācijā ("Grossraeschen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosrērsdorfa pilsēta Vācijā ("Grossroehrsdorf"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosširma pilsēta Vācijā ("Grossschirma"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nosene pilsēta Vācijā ("Nossen"), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Roslēbene pilsēta Vācijā ("Rossleben"), Tīringenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rosveina pilsēta Vācijā ("Rosswein"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlosholte-Štukenbroka pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
Trozingene pilsēta Vācijā ("Trossingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Cosene pilsēta Vācijā ("Zossen"), Brandenburgas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Anseranas semipalmatus pīļzoss
pinaroloxias Pinaroloxias inornata - stērstu apakšdzimtas suga - kokosžube jeb Kokossalas zemesstērste
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m
plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas
mazais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana freija"), Latvijā aizsargājama
lielais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana frigga"), Latvijā aizsargājama
parastais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana selene")
sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha")
kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste
knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona; gabals, kumoss
Nelumbo nucifera riekstu jeb Indijas lotoss
aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis
rufibranta Rufibranta ruficollis - sarkankakla tumšzoss "Branta ruficollis" nosaukuma sinonīms
šurumburums Sajukums, haoss
bedlems Sajukums, haoss, "trako nams"
šuri-muri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
šurimuri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
šuri muri sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības
ķirkšināt Saka par zoss balss skaņām
pirmatne Sākotnējais haoss
pirmatnība Sākotnējais haoss
bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana
Albatrosa sala Indijas okeānā (_Albatross_), Maurīcijas teritorija
Licross Sarkanā Krusta biedrību līga ("League of Red Cross Societies")
Branta ruficollis sarkankakla tumšzoss
dagla Sausa bērza piepe, arī poss; deglis
daglis Sausa bērza piepe, arī poss; deglis
Anser fabalis sējas zoss
kotilozauri Senākā izmirušo rāpuļu kārta ("Cotylossauri")
epīlijs Sengrieķu dzejā neliela apjoma eposs
Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem
Amiraniani sengruzīnu eposs, mīts par Amirani ("sailes bērnu") Gruzijā pazīstams kopš 5.-4. gt. p. m. ē.; eposs radies 2. gt. p. m. ē.
zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām
silo Siloss
purvu sisenis siseņu apakškārtas suga ("Mecostethus grossus")
Ginnungagaps Skandināvu mitoloģijā - pirmatnējais haoss, pasaules bezdibenis, no kura cēlusies visa radība
suņumēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), dekoratīvi lakstaugi
suņmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Anser caerulescens sniega zoss
snovbordkross Snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX; borderdkross
borderkross Snovbordkross - snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX
kampis spaiņa oss
cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata")
ērkšķogulāju sprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Abraxas grossulariata")
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss
Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga
joslainā sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia spathulata", syn. "Leptoglossum muscigenum")
suņmēles Suņmēle ("Cynoglossum")
maigā suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum amabile"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
ārstniecības suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum officinale"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos
zemesmēlīte šīs dzimtas ģints ("Geoglossum"), Latvijā atrastas 3 sugas
ērkšķogas šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas
čūskmēlīte šīs dzimtas ģints ("Ophioglossum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
skaļā sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha dichroa")
baltuzacu sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha heuglini")
baltgalvas sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha niveicapilla")
rudmuguras sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha semirufa")
opuncija šīs ģints suga ("Opuntia gosseliana")
Jomoto salpiglose šīs ģints suga ("Salpiglossis sinuata"), ko mēdz dēvēt arī par taurespuķi
čūskmēlīte šīs klases dzimta ("Ophioglossaceae"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, 3 ģintis, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
čūskmēlīte šīs klases rinda ("Ophioglossales")
DCS šķērssavienotāju ciparsistēma (angļu "digital cross-connect system")
snirgot Šņākt kā zoss
Matugrosu du Sula štats Brazīlijas rietumu daļā (“Mato Grosso do Sul”), atrodas uz dienvidiem no Matugrosu štata, administratīvais centrs — Kampugrandi, platība — 357125 kvadrātkilometri, 2360500 iedzīvotāju (2009. g.)
Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.)
Krosrivera Štats Nigērijā ("Cross River"), administratīvais centrs - Kalabara, platība - 20156 kvadrātkilometri, 2889000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos
Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
ļuļķis tas (piemēram, pīpe, cigarete, papiross), ko smēķē
smēķis tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe)
smēķējams tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe); smēķis
urbējs tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
purvraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Clossiana"), tauriņu spārnu plētums - 25-45 mm, spārni rudi ar tumšiem, tīklveidīgiem plankumiem, Latvijā konstatētas 6 sugas
varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas
varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs
etniskā teritorija teritorija, kurā pārsvarā dzīvo noteikts etnoss
termospudele Termoss, kam ir pudelei līdzīga forma
glosas Tiesību avotu un pieminekļu, sevišķi Justiniāna kodifikācijas iztulkojumi, kas kā piezīmes tika rakstīti starp tekstu rindām (lat. "glossa interlinearis") vai uz rokrakstu malām (lat. "glossa marginalis")
pahitoss Tievs papiross - kukurūzas lapā ietīta tabaka
Timpanoga kalns Timpanogoss, virsotne Klinšu kalnos, ASV
Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri
bentāle Ūdenstilpes dibens un tam pieguļošais ūdens slānis, kur dzīvo organismi, bentālā zona, bentoss
Glomma upe Norvēģijas dienvidos, garums - 587 km, divi ūdenskritumi (Vammafoss - 31 m un Sarpfoss - 21 m), iztek no ezera Skandināvijas kalnos, ietek Skagerakā
vītolu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Cossus cossus")
apšu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Lamellocossus terebra")
Alpamišs uzbeku tautas varoņeposs; episko teiksmu cikls par varoni Alpamišu izveidojies 14.-17. gs.
Edeka vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler"); tajā ietilpa laikrakstu izdevniecība, organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai, oganizācija preču iepirkšanai un organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām
Gudruna Vācu tautas eposs, cēlies 13. gadsimtenī
Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
BMX Velokross; krosam piemērotu velosipēdu tips (angļu "bicycle motocross")
Eneīda Vergilija eposs par Eneja klejojumiem pēc Trojas krišanas
etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss
Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.)
defolianti Vielas, kas veicina augu lapu priekšlaicīgu nobiršanu (piem., kalcija ciānamīds, magnija hlorāts, butifoss); lieto, lai atvieglotu ražas novākšanu
Armēņu apustuliskā baznīca viena no senākajām kristiešu baznīcām, tās mācība ir monofizītisms, bet kults tuvs pareizticīgo baznīcas kultam, vada uz mūžu ievēlēts augstākais patriarhs un visu armēņu katolikoss; tiek sukta arī pirmā katolikosa Gregora (miris ap 320. g.) vārdā par gregorisko
Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
losums vispārināta īpašība --> loss, šīs īpašības konkrēta izpausme
izplatījums visuma jeb universa daļa, kas ir ārpus Zemes atmosfēras (ārējais kosmoss)
pasaules telpa Visums, kosmoss
telpa Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa
zvīņainā zemesmēlīte zemesmēlīšu ģints sēņu suga ("Geoglossum fallax")
čūsku zemesmēlīte zemesmēlīšu ģints sēņu suga ("Geoglossum ophiglossoides"), čūskmēlene
drug Zoroastrisma mācībā pasaules Ļaunums - meli, nekārtība, haoss, tumsa u. t. jpr.; pilnīgi pretējs princips Patiesībai - Ašai
ane Zoss
aniks Zoss
aniss Zoss
dzose Zoss
dzoss Zoss
gadze Zoss
gūža Zoss
kānis Zoss
zile Zoss
zosa Zoss
zose Zoss
kane Zoss (bērnu valodā)
kāne Zoss (bērnu valodā)
zosene Zoss (jauna)
dzoscepetis Zoss cepetis
spīdzene Zoss spalva
spēga Zoss spalvas cietā daļa
spidzene Zoss spalvas cietā daļa
spīga Zoss spalvas cietā daļa
pīkstiņš Zoss spalvas svilpīte
kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā
tūpsle Zoss vai pīles pakaļdaļa
anis Zoss; pievilināšanas sauciens zosīm
puika Zutim līdzīga zivs, pīkste 1 ("Misgurnus fossilis")

oss citās vārdnīcās:

MLVV

oss

LLVV

oss

MEV

ùoss