Paplašinātā meklēšana

Meklējam nīte.

Atrasts vārdos (471):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (567):

varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte.
favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas.
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
Campanula rotundifolia apaļlapu pulkstenīte.
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte".
plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē.
Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga.
štikmutere Atraitnīte ("Viola wittrockiana").
štikmuttere Atraitnīte; atraiknīte.
štīfmutere Atraitnīte.
ģimenītes Atraitnītes ("Viola tricolor").
atvārsnīte Atvārsnītes.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru.
antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
Gymnostomum calcareum avota kaļķenīte.
ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
Chiloscyphus pallescens bālganā dūkstenīte.
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
sērgdienīte Bārene, sērdienīte.
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
birks Birka - plāksnīte, zīmīte.
kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes.
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria").
cietlapainā pulkstenīte briežu pulkstenīte.
Campanula cervicaria briežu pulkstenīte.
justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
matrica burtu saliekamām mašīnām metāla plāksnīte ar iegravētu burta attēlu.
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
Polygala comosa cekulainā ziepebnīte.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Chiloscyphus polyanthos daudzkausiņu dūkstenīte.
Callitriche cophocarpa daudzziedu ūdenīte.
Callitriche polymorpha daudzziedu ūdenītes nosaukuma sinonīms.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
Racomitrium heterostichum dažādšūnu sarmenīte.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
bābiņa Dem. --> bāba; vecenīte.
bābīna Dem. --> bāba; vecenīte.
bābiņš Dem. --> bāba; vecenīte.
hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
diegieloku Diegieloku vilnainīte - vilnaine ar linu malu.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Cloeon dipterum divspārnu viendienīte.
dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
persiklapainā pulkstenīte dižā pulkstenīte.
Campanula persicifolia dižā pulkstenīte.
Astrantia maxima dižā zvaigznīte.
erophila Drojenītes.
gentianella Drudzenītes.
chiloscyphus Dūkstenītes.
Gentinella uliginosa dūkstu dzrudzenīte.
Callitriche stagnalis dumbru ūdenīte.
ptilidium Dūnītes.
Heptagenia sulphurea dzeltenā viendienīte.
sanicula Dziedenītes.
krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru.
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu.
jamesionella Džeimsonītes.
jarmulke Ebreju samta benīte.
Sanicula europaea Eiropas dziedenīte.
eldine Eldenīte.
grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas.
Galanthus elwesii Elvesa sniegpulkstenīte.
Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Dziļūksnis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis.
Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers.
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums.
fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
taljatelles Garas makaronu sloksnītes.
Campanula garganica Gargano pulkstenīte.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
sagina Gaurenītes.
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
Cyathus olla gludā kausenīte.
adienīte Govs, kas atnesusies otrajā gadā; atdienīte.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints.
Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens.
Sagina procumbens gulošā gaurenīte.
kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja.
notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass.
Stropharia hornemannii Hornemaņa virpainīte.
vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes.
Galanthus ikariae Ikara sniegpulkstenīte.
Sagina subulata īlenlapu gaurenīte.
enterohepatīts Infekcioza tītaru slimība, visbiežāk novērota Amerikā, ierosina sēnīte, inficējas caur barošanas traktu.
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
Pyrethrum parthenium jaunavīgā zeltpīpenīte.
meiteņu zeltpīpenīte jaunavīgā zeltpīpenīte.
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
Nidularia denudata kailā ligzdenīte.
kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā.
Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka.
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
gymnostomum Kaļķenītes.
kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
Campanula glomerata kamolainā pulkstenīte.
čabuliņas Kāpnes, kāpnītes.
polemonium Kāpnītes.
Galanthus reginaeolgae karalienes Olgas sniegpulkstenīte.
Karnīte Kārnīte, Vārnienes pieteka.
Karniste Kārnīte, Vērnienes pieteka.
Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Campanula cochlearifolia karošlapu pulkstenīte.
Campanula carpatica Karpatu pulkstenīte.
tiltiņš Kaula plātnīte bungdobumā, kas savieno izcilni ar priekštelpas piramīdu.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
cyathus Kausenītes.
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
iedzītne Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos.
iedzītnis Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos.
sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.).
Ptilidium pulcherrimum krāšņā dūnīte.
kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala").
Galanthus plicatus krokainā sniegpulkstenīte.
smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
ekdionurīda Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte.
ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte.
lamele Ķīļveida vara plāksnīte, līdzstrāvas mašīnas kolektora elements.
biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes.
Barisa Labonīte, Vesetas pieteka.
spathularia Lāpstenītes.
liepnītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" iedzīvotāji.
Līkneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants.
Līpneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants.
leucoium Leucojum - pienpulkstenītes.
Astrantia major lielā zvaigznīte.
Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā.
Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā.
Viola x wittrockiana lielziedu atraitnīte jeb cildotā atraitnīte.
Platycodon grandiflorus lielziedu platpulkstenīte.
manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
nidularia Ligzdenītes.
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
Radiola linoides linu starenīte.
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu.
Polemonium reptans ložņu kāpnīte.
saulinīte ložņu saulenīte ("Goodyera repens").
Goodyera repens ložņu saulenīte.
Polemonium x richardsonii ložņu un zilās kāpnītes hibrīds.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
plānslīpējums Ļoti plāna (milimetra desmitdaļas), pulēta iežu plāksnīte pētījumiem mikroskopā.
Arenaria serpyllifolia mārsila smiltenīte.
Cerinthe minor mazā vaskainīte.
zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem.
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni.
mazpurnīte Mazpurenīte ("Ficaria verna").
purene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
purenes Mazpurenīte ("Ficaria verna").
sviestzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna").
tūkumzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna").
vējapurene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
vējpurene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
purna Mazpurenīte.
ficaria Mazpurenītes.
drostaliņa Meitenīte, māsiņa.
bambucīte Meitenīte.
bambučīte Meitenīte.
meitainīte Meitenīte.
meitanīte Meitenīte.
cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai.
plesimetrs metāla vai plastmasas plāksnīte, ko lieto netiešajā perkusijā.
uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa").
Sagina nodosa mezglainā gaurenīte.
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
intraembrionālā mezoderma mezoderma, kas attīstījusies no primārās sloksnītes.
miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
Polygala myrtifolia miršlapu ziepenīte.
Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte.
jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs.
keratocēle Mugurējās robežplātnītes trūcveida iztilpums cauri radzenei.
stoma Mute, ieteka; augiem atvārsnīte.
dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
zvaidzeņa Neliela zvaigznīte.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
ramits Nerva saknītes iekaisums.
ramīts Nerva saknītes iekaisums.
rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā.
majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu.
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
Crucibulum laeve parastā piestenīte.
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
Polypodium vulgare parastā saldsaknīte.
Ephemera vulgata parastā viendienīte.
naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
Polygala vulgaris parastā ziepenīte.
drojene Pavasara drojenīte ("Erophila verna").
Erophila verna pavasara drojenīte.
Ficaria verna pavasara mazpurenīte.
Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms.
Leucojum vernum pavasara pienpulkstenīte.
Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte.
Callitriche palustris pavasara ūdenītes nosaukuma sinonīms.
Callitriche verna pavasra ūdenīte.
Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe.
pēršnuma Pēršnuma zāle - ziepenītes ("Polygala").
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā".
baltpulkstenīte Pienpulkstenīte ("Leucojum").
leucojum Pienpulkstenītes.
Campanula lactiflora pienziedu pulkstenīte.
crucibulum Piestenītes.
birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu).
ciparnīca Plāksnīte (pulkstenim) ar apzīmētām iedaļām, pār kurām virzās rādītāji.
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli; blende.
filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
šilte Plāksnīte ar uzrakstu; izkārtne.
lamele Plāksnīte, kas fiksē šķēru notrūkumu stellēs.
bimetāla plāksnīte plāksnīte, kas sastāv no augstā temperatūrā savienotiem diviem metāliem ar atšķirīgu siltuma izplešanās koeficientu.
birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
lamīna Plāksnīte, sloksnīte.
skutella Plāksnīte, zvīniņa.
keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina.
tarsomalācija Plakstiņa saistaudu plātnītes atmiekšķēšanās.
tarsotomija Plakstiņa saistaudu plātnītes pārgriešana.
tarsektomija Plakstiņa saistaudu plātnītes segmenta izoperēšana.
tarsadenīts Plakstiņa saistaudu plātnītes un tās dziedzeru iekaisums.
tarsīts Plakstiņa saistaudu plātnītes vai plakstiņa malu iekaisums.
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma.
paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos.
ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
Plonīte Plānīte, Īslīces pieteka.
Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā.
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
cepurīte Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
zaķpodiņš Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
zvaniņi Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
zvārgulītis Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
Campanula latifolia platlapu pulkstenīte.
Campanula latifolia var. macrantha platlapu pulkstenītes varietāte.
Galanthus ikariae ssp. latifolius platlapu sniegpulkstenīte.
Galanthus latifolius platlapu sniegpulkstenītes "Galanthus ikariae ssp. latifolius" nosaukuma sinonīms.
lamella Plātnīte, plāksnīte; zvīniņa.
platpulkstenīši Platpulkstenīte.
platycodon Platpulskenītes.
zvīgzna Plēksnīte ābola serdē.
pliviņa Plēksnīte.
plēnteņa Plēnīte.
blaugzna Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
blaugzne Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
dzegužpodiņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
platpulkstenīte Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
pulksteniņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
zvaniņi Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
Campanula patula pļavas pulkstenīte.
pudeņi Pļavas pulkstenītes ("Campanula patula").
Campanula portenschlagena Portenšlaga pulkstenīte.
Campanula poscharksyana Požarska pulkstenīte.
kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
protonēma Primārais pavediens vai plātnīte, kas attīstās no šūnu sporām.
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
pulkstiens Pulkstenis; torņa pulksteņa zvans; pulkstenīte.
pulksteņpuķe pulkstenīte ("Campanula").
pulkstenītes Pulkstenīte ("Campanula").
zvaniņš Pulkstenīte (2).
kampanulāceja Pulkstenīte.
pūcīte Pulkstenīte.
cepurīte Pulkstenītes ("Campanula").
cepurītes Pulkstenītes ("Campanula").
kampanulas Pulkstenītes ("Campanula").
kubuleņi Pulkstenītes ("Campanula").
kubuliņi Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstene Pulkstenītes ("Campanula").
pulksteniņi Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenīši Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenītis Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenīts Pulkstenītes ("Campanula").
zvanenes Pulkstenītes ("Campanula").
zvaniņi Pulkstenītes ("Campanula").
zvaniņš Pulkstenītes ("Campanula").
adenoforas Pulkstenītes, zvaniņi.
campanula Pulkstenītes.
pēterāji Pulkstenītes.
pēterpuķes Pulkstenītes.
pupucītes Pulkstenītes.
pūpulīte Pulstenīte.
Stropharia semiglobata pusapaļā virpainīte.
pusapaļā virpainīte puslodes virpainīte.
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā.
rakulīte Rakainīte.
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte.
dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu.
rintiņa Renīte.
antikatods Rentgenlampā katodam iepretim esošais elektrods, parasti metāla plāksnīte, pret kuru atsitas no katoda lidojošie elektroni un tādējādi izraisa rentgenstarojumu.
naucoria Riekstenītes.
kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē).
zvaigznītieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zvaigznītes" iedzīvotāji.
Jamesionella autumnalis rudens džeimsonīte.
Callitriche hermaphroditica rudens ūdenīte.
Callitriche autumnalis rudens ūdenītes nosaukuma sinonīms.
drudzene Rūgtā drudzenīte ("Gentianella amarella").
Gentianella amarella rūgtā drudzenīte.
cūkaine Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara").
cūkainis Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara").
bultene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
bultspuķīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
cūkaines Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
cūkaiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
mauriņš Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
miedzenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
miegazālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
miegzālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naksnenīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naksnenīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naksnenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naktenīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naktinīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naktinīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
pēkšene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
pēkšenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
pēkšumzāle Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
plūksne Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
putene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
pūtenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
suņziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
ziepene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
ziepenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
ziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zilactiņas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zilactiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zīlītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zilpuķītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zīlīte Rūgtā ziepenīte (“Polygala amarella”).
Polygala amarella rūgtā ziepenīte.
Gentiana amarella rūgtās drudzenītes "Gentianella amarella" nosaukuma sinonīms.
ruķelīte Rukainīte.
Lielalksnīte Sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis.
polypodium Saldsaknītes un polipodijas.
Astrantia carniolica sarkanā zvaigznīte.
Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka.
sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji.
racomitrium Sarmenītes.
Pyrethrum coccineum sārtā zeltpīpenīte.
Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms.
goodyera Saulenīte 1.
hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi.
heliozoa Saulenītes.
želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns.
zvaigznīte Savienojumā "alpu zvaigznīte": ēdelveiss.
lapsenīte Savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi.
Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni.
dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu.
saharomikēti Sēnītes, kuras cukura sulā rada alkoholisku rūgšanu.
Septoria ficariae septoriju suga, kas parazitē uz pavasara mazpurenītes.
aperenes Sīkas parzītiskas sēnītes uz augstāko augu lapām; appērsnes.
vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam, arī cepurei to rotāšanai.
Polemonium pauciflorum sīkziedu kāpnīte.
sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā.
Dentaria bulbifera sīpoliņu zobainīte.
Racomitrium canescens sirmā sarmenīte.
metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes.
fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
skaidas garensarukums skaidas garuma samazināšanās salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes garumu; raksturo ar sarukuma koeficientu – nogriežamās sloksnītes un skaidas garumu attiecību.
skaidas šķērsuzblīdums skaidas šķērsgriezuma laukuma palielinājums salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes šķērsgriezuma laukumu.
hemilaminektomija Skriemeļa plātnītes vienas puses izgriešana.
starpskriemeļu diski skrimšļa plāksnītes, kas atrodas starp blakus esošo skriemeļu ķermeņiem.
Ptilidium ciliare skropstainā dūnīte.
pinnītieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Pinnītes" iedzīvotāji.
arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
Galanthus nivalis sniegbaltā sniegpulkstenīte.
pasniedzīte Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniedzene Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpuķe Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpulksteņi Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpulkstenīši Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpulkstenis Sniegpulkstenīte.
sniegpulkstenītis Sniegpulkstenīte.
galanthus Sniegpulkstenītes.
sniedzenes Sniegpulkstenītes.
sniedzines Sniegpulkstenītes.
eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium").
euclidium Snīpainītes.
calypogeia Somenītes.
obturators speciāla plāksnīte, ar ko aizklāj mutes dobuma (piem., cieto aukslēju) defektus.
marodzīte Sprogainīte.
radiola Starenītes.
diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu.
celtniecības stikls stikls un stikla izstrādājumi, ko lieto būvniecībā, – logu stikls, vitrīnstikls, stikla bloki, stikla vate, mozaīkplāksnītes u. c.
strēlene Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium").
strēlenes Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium").
nātrlapainā pulkstenīte strēļu pulkstenīte.
Campanula trachelium strēļu pulkstenīte.
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem.
dievainītis Svainītis, svainīte.
Cyathus striatus svītrainā kausenīte.
stensils Šablons - metāla vai papes plāksnīte ar izgrieztiem burtiem vai ornamentiem, ko lieto šo izgriezumu pārnešanai uz kāda priekšmeta vai auduma.
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu.
apaudi Šaura celainīte villainēm gar malu.
apaudumi Šaura celainīte villainēm gar malu.
vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
diafragma Šīs plāksnītes noteikts atvērums.
tress šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte.
triste šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte.
trists šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte.
tagliatelle Taljatelles - garas makaronu sloksnītes.
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
TEA Tautas estrādes ansamblis (kopā ar nosaukumu, piem., TEA "Zvaigznīte").
rādiusu šablons tērauda plāksnīte ar aploces loka profilu galā, ko lieto dažādu izstrādājumu noapaļojumu rādiusu noteikšanai.
cikliņš tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cikliņnazis.
cīliņķis Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cīkliņš.
cīkliņš Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis.
laukpulkstenīte Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
pulkstenītes Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
zvaniņš Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
rāceņu pulkstenīte tīruma pulkstenīte.
Campanula rapunculoides tīruma pulkstenīte.
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
Preinīšu ezers Trienīte, ezers Rendas pagastā.
Prienītis Trienīte, ezers Rendas pagastā.
cirpējēde Trihofītija - ādas sēnīšslimība, ko ierosina patogēnas sēnītes un kam raksturīga matu lūšana, ādas izsitumi un zvīņošanās.
gunītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
guņītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
callitriche Ūdenītes.
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte.
Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte.
Alūksnīte Upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte.
Vecaldaunīca Upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte.
Stropharia coronilla vainaga virpainīte.
Prosopistoma foliaceum vairogviendienīte.
herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks.
strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella").
strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints.
Spathularia flavida vāles lāpstenīte.
Spathularia clavata vāles lāpstenītes "Spathularia flavida" nosaukuma sinonīms.
tovītis Vannīte.
Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte.
Leucojum aestivum vasaras pienpulkstenīte.
cerinthe Vaskainītes.
babeņa Veca sieviete, vecenīte.
babiņa Veca sieviete, vecenīte.
vecīte Veca sieviete; vecenīte.
wūriks Vecene, vecenīte.
vecūkšņa Vecenīte, kas rakņājas pa vecām lietām, meklē vecas pļāpas.
bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes.
Campanula medium vidējā pulkstenīte.
trombokināze Viela, ko satur audu šķidrums un asins plāksnītes un kas paātrina asins recēšanu; piedalās neaktīvā asins protrombina pārvēršanā aktīvajā fermentā trombinā.
aponeiroze Viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām.
Campanula isophylla vienādlapu pulkstenīte.
ephemera Viendienītes.
amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas.
parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu.
trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli.
stropharia Virpainītes.
bļitka Vizulis - dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
Arenaria procera zāļlapu smiltenīte.
rokfors Zaļo pelējuma sēņu siers ar asu smaržu un garšu, šo sieru iegūst, gatavošanas procesā masai pievienojot speciālas pelējuma sēnītes "Penicillium roquefortii"; Rokforas siers.
pazeltīte Zeltenīte.
zeltēnīte Zeltenīte.
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
pīpene Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
piretrums Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
zeltlape Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
pyrethrum Zeltpīpenītes.
zeltzvīnīte Zeltzvīgznīte (1).
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki.
bultspuķīte Ziepenīte ("Polygala").
ziepenītes Ziepenīte ("Polygala").
zieppuķīte Ziepenīte ("Polygala").
ziedpuķīte Ziepenīte.
polygala Ziepenītes.
sīlis Zilā kāpnīte ("Polemonium coerulea").
zilis Zilā kāpnīte ("Polemonium coerulea").
zīlis Zilā kāpnīte ("Polemonium coerulea").
Polemonium caeruleum zilā kāpnīte.
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums.
Stropharia aeruginosa zilzaļā virpainīte.
cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme.
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes.
dentārija Zobainīte - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria").
zobins Zobainīte ("Dentaria bulbifera").
dentaria Zobainītes.
astrancija Zvaigznīte - čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia").
asterisks Zvaigznīte (*), simbols, ko lieto dažādām norādēm iespieddarbos.
astrantia Zvaigznītes - čemurziežu dzimtas ģints.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa nīte.