Paplašinātā meklēšana

Meklējam nīte.

Atrasts vārdos (479):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (573):

varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte
kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes)
epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte
favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
Campanula rotundifolia apaļlapu pulkstenīte
dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte"
plāksteris ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai
Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē
Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes)
atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga
štīfmutere Atraitnīte
štikmutere Atraitnīte ("Viola wittrockiana")
štikmuttere Atraitnīte; atraiknīte
ģimenītes Atraitnītes ("Viola tricolor")
atvārsnīte Atvārsnītes
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes)
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru
antraknoze augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte
Gymnostomum calcareum avota kaļķenīte
ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem)
Chiloscyphus pallescens bālganā dūkstenīte
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna
sērgdienīte Bārene, sērdienīte
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
birks Birka - plāksnīte, zīmīte
kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes
cietlapainā pulkstenīte briežu pulkstenīte
Campanula cervicaria briežu pulkstenīte
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria")
justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
matrica burtu saliekamām mašīnām metāla plāksnīte ar iegravētu burta attēlu
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes
Polygala comosa cekulainā ziepebnīte
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
Chiloscyphus polyanthos daudzkausiņu dūkstenīte
Callitriche cophocarpa daudzziedu ūdenīte
Callitriche polymorpha daudzziedu ūdenītes nosaukuma sinonīms
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
Racomitrium heterostichum dažādšūnu sarmenīte
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes
bābiņa dem. --> bāba; vecenīte
bābīna dem. --> bāba; vecenīte
bābiņš dem. --> bāba; vecenīte
hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes
diegieloku Diegieloku vilnainīte - vilnaine ar linu malu
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
Cloeon dipterum divspārnu viendienīte
persiklapainā pulkstenīte dižā pulkstenīte
Campanula persicifolia dižā pulkstenīte
pulkstenpuķe dižā pulkstenīte (_Campanula persicifolia_)
dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
Astrantia maxima dižā zvaigznīte
erophila Drojenītes
gentianella Drudzenītes
parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
chiloscyphus Dūkstenītes
Gentinella uliginosa dūkstu dzrudzenīte
Callitriche stagnalis dumbru ūdenīte
ptilidium Dūnītes
Heptagenia sulphurea dzeltenā viendienīte
sanicula Dziedenītes
krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
jamesionella Džeimsonītes
jarmulke Ebreju samta benīte
Sanicula europaea Eiropas dziedenīte
eldine Eldenīte
grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas
Galanthus elwesii Elvesa sniegpulkstenīte
Driksnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Dziļūksnis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis
Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums
fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
taljatelles Garas makaronu sloksnītes
Campanula garganica Gargano pulkstenīte
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
sagina Gaurenītes
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
Cyathus olla gludā kausenīte
adienīte Govs, kas atnesusies otrajā gadā; atdienīte
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis
anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints
Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu
ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens
Sagina procumbens gulošā gaurenīte
kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā
radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja
notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass
Stropharia hornemannii Hornemaņa virpainīte
vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes
Galanthus ikariae Ikara sniegpulkstenīte
Sagina subulata īlenlapu gaurenīte
enterohepatīts Infekcioza tītaru slimība, visbiežāk novērota Amerikā, ierosina sēnīte, inficējas caur barošanas traktu
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
Pyrethrum parthenium jaunavīgā zeltpīpenīte
meiteņu zeltpīpenīte jaunavīgā zeltpīpenīte
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
Nidularia denudata kailā ligzdenīte
kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā
Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
gymnostomum Kaļķenītes
Campanula glomerata kamolainā pulkstenīte
kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
čabuliņas Kāpnes, kāpnītes
polemonium Kāpnītes
Galanthus reginaeolgae karalienes Olgas sniegpulkstenīte
Karnīte Kārnīte, Vārnienes pieteka
Karniste Kārnīte, Vērnienes pieteka
Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Campanula cochlearifolia karošlapu pulkstenīte
Campanula carpatica Karpatu pulkstenīte
tiltiņš Kaula plātnīte bungdobumā, kas savieno izcilni ar priekštelpas piramīdu
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem)
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
cyathus Kausenītes
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga
skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai
iedzītne Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos
iedzītnis Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos
sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu
klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.)
Ptilidium pulcherrimum krāšņā dūnīte
čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala")
Galanthus plicatus krokainā sniegpulkstenīte
smaragdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte
trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
ekdionurīda kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte
ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte
lamele Ķīļveida vara plāksnīte, līdzstrāvas mašīnas kolektora elements
biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes
Barisa Labonīte, Vesetas pieteka
spathularia Lāpstenītes
liepnītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" iedzīvotāji
Līkneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants
Līpneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants
leucoium Leucojum - pienpulkstenītes
Astrantia major lielā zvaigznīte
Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā
Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā
Viola x wittrockiana lielziedu atraitnīte jeb cildotā atraitnīte
Platycodon grandiflorus lielziedu platpulkstenīte
manītes lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu
nidularia Ligzdenītes
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas
Radiola linoides linu starenīte
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu
Polemonium reptans ložņu kāpnīte
Goodyera repens ložņu saulenīte
saulinīte ložņu saulenīte ("Goodyera repens")
Polemonium x richardsonii ložņu un zilās kāpnītes hibrīds
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte
Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka
Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka
plānslīpējums ļoti plāna (milimetra desmitdaļas), pulēta iežu plāksnīte pētījumiem mikroskopā
Arenaria serpyllifolia mārsila smiltenīte
Cerinthe minor mazā vaskainīte
purna Mazpurenīte
zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem
mazpurnīte Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purenes Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
tūkumzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējapurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējpurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni
ficaria Mazpurenītes
bambucīte Meitenīte
bambučīte Meitenīte
meitainīte Meitenīte
meitanīte Meitenīte
drostaliņa Meitenīte, māsiņa
cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai
plesimetrs metāla vai plastmasas plāksnīte, ko lieto netiešajā perkusijā
Sagina nodosa mezglainā gaurenīte
uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa")
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
intraembrionālā mezoderma mezoderma, kas attīstījusies no primārās sloksnītes
miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums
Polygala myrtifolia miršlapu ziepenīte
Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte
jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs
keratocēle Mugurējās robežplātnītes trūcveida iztilpums cauri radzenei
stoma Mute, ieteka; augiem atvārsnīte
dzelztiņa neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai
dzelztiņš neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai
zvaidzeņa neliela zvaigznīte
spraudīte neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm
ramits Nerva saknītes iekaisums
ramīts Nerva saknītes iekaisums
rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā
majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle
Crucibulum laeve parastā piestenīte
Polypodium vulgare parastā saldsaknīte
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
Ephemera vulgata parastā viendienīte
Polygala vulgaris parastā ziepenīte
naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
zemsvītras piezīme parasti ar līniju atdalīta piebilde, skaidrojums vai bibliogrāfiska norāde lappuses apakšdaļā, par kuras esamību pamattekstā norāda cipars, zvaigznīte vai cita zīme
Erophila verna pavasara drojenīte
drojene Pavasara drojenīte ("Erophila verna")
Ficaria verna pavasara mazpurenīte
Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms
Leucojum vernum pavasara pienpulkstenīte
Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte
Callitriche palustris pavasara ūdenītes nosaukuma sinonīms
Callitriche verna pavasra ūdenīte
Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe
pēršnuma Pēršnuma zāle - ziepenītes ("Polygala")
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
baltpulkstenīte Pienpulkstenīte ("Leucojum")
leucojum Pienpulkstenītes
Campanula lactiflora pienziedu pulkstenīte
crucibulum Piestenītes
birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu)
ciparnīca Plāksnīte (pulkstenim) ar apzīmētām iedaļām, pār kurām virzās rādītāji
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli; blende
filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu
šilte Plāksnīte ar uzrakstu; izkārtne
lamele Plāksnīte, kas fiksē šķēru notrūkumu stellēs
bimetāla plāksnīte plāksnīte, kas sastāv no augstā temperatūrā savienotiem diviem metāliem ar atšķirīgu siltuma izplešanās koeficientu
birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
lamīna Plāksnīte, sloksnīte
skutella Plāksnīte, zvīniņa
keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina
tarsomalācija Plakstiņa saistaudu plātnītes atmiekšķēšanās
tarsotomija Plakstiņa saistaudu plātnītes pārgriešana
tarsektomija Plakstiņa saistaudu plātnītes segmenta izoperēšana
tarsadenīts Plakstiņa saistaudu plātnītes un tās dziedzeru iekaisums
tarsīts Plakstiņa saistaudu plātnītes vai plakstiņa malu iekaisums
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos
ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs
Plonīte Plānīte, Īslīces pieteka
Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru
Campanula latifolia platlapu pulkstenīte
cepurīte Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia")
zaķpodiņš Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia")
zvaniņi Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia")
zvārgulītis Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia")
Campanula latifolia var. macrantha platlapu pulkstenītes varietāte
Galanthus ikariae ssp. latifolius platlapu sniegpulkstenīte
Galanthus latifolius platlapu sniegpulkstenītes "Galanthus ikariae ssp. latifolius" nosaukuma sinonīms
lamella Plātnīte, plāksnīte; zvīniņa
platpulkstenīši Platpulkstenīte
platycodon Platpulskenītes
pliviņa Plēksnīte
zvīgzna Plēksnīte ābola serdē
plēnteņa Plēnīte
blaugzna Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens
blaugzne Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens
Campanula patula pļavas pulkstenīte
dzegužpodiņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
platpulkstenīte Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
pulksteniņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
zvaniņi Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula")
pudeņi Pļavas pulkstenītes ("Campanula patula")
Campanula portenschlagena Portenšlaga pulkstenīte
Campanula poscharksyana Požarska pulkstenīte
kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums)
protonēma Primārais pavediens vai plātnīte, kas attīstās no šūnu sporām
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā
pulkstiens Pulkstenis; torņa pulksteņa zvans; pulkstenīte
kampanulāceja Pulkstenīte
pūcīte Pulkstenīte
pulksteņpuķe pulkstenīte ("Campanula")
pulkstenītes Pulkstenīte ("Campanula")
zvaniņš Pulkstenīte (2)
campanula Pulkstenītes
pēterāji Pulkstenītes
pēterpuķes Pulkstenītes
pupucītes Pulkstenītes
cepurīte Pulkstenītes ("Campanula")
cepurītes Pulkstenītes ("Campanula")
kampanulas Pulkstenītes ("Campanula")
kubuleņi Pulkstenītes ("Campanula")
kubuliņi Pulkstenītes ("Campanula")
pulkstene Pulkstenītes ("Campanula")
pulksteniņi Pulkstenītes ("Campanula")
pulkstenīši Pulkstenītes ("Campanula")
pulkstenītis Pulkstenītes ("Campanula")
pulkstenīts Pulkstenītes ("Campanula")
zvanenes Pulkstenītes ("Campanula")
zvaniņi Pulkstenītes ("Campanula")
zvaniņš Pulkstenītes ("Campanula")
adenoforas Pulkstenītes, zvaniņi
pūpulīte Pulstenīte
Stropharia semiglobata pusapaļā virpainīte
pusapaļā virpainīte puslodes virpainīte
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā
rakulīte Rakainīte
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte
rintiņa Renīte
dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu
antikatods Rentgenlampā katodam iepretim esošais elektrods, parasti metāla plāksnīte, pret kuru atsitas no katoda lidojošie elektroni un tādējādi izraisa rentgenstarojumu
naucoria Riekstenītes
kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē
klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē)
zvaigznītieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zvaigznītes" iedzīvotāji
Jamesionella autumnalis rudens džeimsonīte
Callitriche hermaphroditica rudens ūdenīte
Callitriche autumnalis rudens ūdenītes nosaukuma sinonīms
Gentianella amarella rūgtā drudzenīte
drudzene Rūgtā drudzenīte ("Gentianella amarella")
Polygala amarella rūgtā ziepenīte
cūkaine Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara")
cūkainis Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara")
bultene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
bultspuķīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
cūkaines Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
cūkaiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
mauriņš Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
miedzenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
miegazālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
miegzālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naksnenīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naksnenīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naksnenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naktenīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naktinīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naktinīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pēkšene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pēkšenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pēkšumzāle Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
plūksne Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
putene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pūtenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
suņziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
ziepene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
ziepenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
ziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zilactiņas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zilactiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zīlītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zilpuķītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zīlīte Rūgtā ziepenīte (“Polygala amarella”)
Gentiana amarella rūgtās drudzenītes "Gentianella amarella" nosaukuma sinonīms
ruķelīte Rukainīte
Lielalksnīte sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis
polypodium Saldsaknītes un polipodijas
Astrantia carniolica sarkanā zvaigznīte
Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka
sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji
racomitrium Sarmenītes
Pyrethrum coccineum sārtā zeltpīpenīte
Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms
goodyera Saulenīte 1
heliozoa Saulenītes
hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi
želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns
zvaigznīte savienojumā "alpu zvaigznīte": ēdelveiss
lapsenīte savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi
Ugarita sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis
stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni
dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu
saharomikēti Sēnītes, kuras cukura sulā rada alkoholisku rūgšanu
Septoria ficariae septoriju suga, kas parazitē uz pavasara mazpurenītes
aperenes Sīkas parzītiskas sēnītes uz augstāko augu lapām; appērsnes
mikroplāksnītes sīkas, krāsainas plāksnītes, kas tiek iestrādātas papīrā izgatavošanas procesā; tās var būt metāliskas, caurspīdīgas, fluorescēt UV gaismā vai būt iridescentas
vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam, arī cepurei to rotāšanai
Polemonium pauciflorum sīkziedu kāpnīte
Dentaria bulbifera sīpoliņu zobainīte
sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā
Racomitrium canescens sirmā sarmenīte
metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes
fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu
skaidas garensarukums skaidas garuma samazināšanās salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes garumu; raksturo ar sarukuma koeficientu – nogriežamās sloksnītes un skaidas garumu attiecību
skaidas šķērsuzblīdums skaidas šķērsgriezuma laukuma palielinājums salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes šķērsgriezuma laukumu
hemilaminektomija Skriemeļa plātnītes vienas puses izgriešana
starpskriemeļu diski skrimšļa plāksnītes, kas atrodas starp blakus esošo skriemeļu ķermeņiem
Ptilidium ciliare skropstainā dūnīte
pinnītieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Pinnītes" iedzīvotāji
arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
Galanthus nivalis sniegbaltā sniegpulkstenīte
sniegpulkstenis Sniegpulkstenīte
sniegpulkstenītis Sniegpulkstenīte
pasniedzīte Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
sniedzene Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
sniegpuķe Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
sniegpulksteņi Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
sniegpulkstenīši Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
galanthus Sniegpulkstenītes
sniedzenes Sniegpulkstenītes
sniedzines Sniegpulkstenītes
eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium")
euclidium Snīpainītes
calypogeia Somenītes
obturators speciāla plāksnīte, ar ko aizklāj mutes dobuma (piem., cieto aukslēju) defektus
marodzīte Sprogainīte
radiola Starenītes
diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu
celtniecības stikls stikls un stikla izstrādājumi, ko lieto būvniecībā, – logu stikls, vitrīnstikls, stikla bloki, stikla vate, mozaīkplāksnītes u. c.
nātrlapainā pulkstenīte strēļu pulkstenīte
Campanula trachelium strēļu pulkstenīte
strēlene Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium")
strēlenes Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium")
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem
dievainītis Svainītis, svainīte
Cyathus striatus svītrainā kausenīte
stensils Šablons - metāla vai papes plāksnīte ar izgrieztiem burtiem vai ornamentiem, ko lieto šo izgriezumu pārnešanai uz kāda priekšmeta vai auduma
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu
apaudi Šaura celainīte villainēm gar malu
apaudumi Šaura celainīte villainēm gar malu
vijolīte šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes
diafragma šīs plāksnītes noteikts atvērums
tress šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte
triste šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte
trists šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte
tagliatelle Taljatelles - garas makaronu sloksnītes
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu
TEA Tautas estrādes ansamblis (kopā ar nosaukumu, piem., TEA "Zvaigznīte")
rādiusu šablons tērauda plāksnīte ar aploces loka profilu galā, ko lieto dažādu izstrādājumu noapaļojumu rādiusu noteikšanai
cīkliņš Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis
cikliņš tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cikliņnazis
cīliņķis Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cīkliņš
rāceņu pulkstenīte tīruma pulkstenīte
Campanula rapunculoides tīruma pulkstenīte
laukpulkstenīte Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides")
pulkstenītes Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides")
zvaniņš Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides")
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
Preinīšu ezers Trienīte, ezers Rendas pagastā
Prienītis Trienīte, ezers Rendas pagastā
cirpējēde Trihofītija - ādas sēnīšslimība, ko ierosina patogēnas sēnītes un kam raksturīga matu lūšana, ādas izsitumi un zvīņošanās
gunītnieks Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotājs
guņītnieks Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotājs
callitriche Ūdenītes
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte
Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte
Alūksnīte upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte
Vecaldaunīca upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte
Stropharia coronilla vainaga virpainīte
Prosopistoma foliaceum vairogviendienīte
herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks
strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella")
strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints
Spathularia flavida vāles lāpstenīte
Spathularia clavata vāles lāpstenītes "Spathularia flavida" nosaukuma sinonīms
tovītis Vannīte
Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte
Leucojum aestivum vasaras pienpulkstenīte
cerinthe Vaskainītes
babeņa Veca sieviete, vecenīte
babiņa Veca sieviete, vecenīte
vecīte Veca sieviete; vecenīte
wūriks Vecene, vecenīte
vecūkšņa Vecenīte, kas rakņājas pa vecām lietām, meklē vecas pļāpas
bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes
Campanula medium vidējā pulkstenīte
trombokināze viela, ko satur audu šķidrums un asins plāksnītes un kas paātrina asins recēšanu; piedalās neaktīvā asins protrombina pārvēršanā aktīvajā fermentā trombinā
aponeiroze viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām
Campanula isophylla vienādlapu pulkstenīte
ephemera Viendienītes
amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas
parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu
trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli
stropharia Virpainītes
bļitka Vizulis - dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
Arenaria procera zāļlapu smiltenīte
rokfors Zaļo pelējuma sēņu siers ar asu smaržu un garšu, šo sieru iegūst, gatavošanas procesā masai pievienojot speciālas pelējuma sēnītes "Penicillium roquefortii"; Rokforas siers
pazeltīte Zeltenīte
zeltēnīte Zeltenīte
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos
pīpene Zeltpīpenīte ("Pyrethrum")
piretrums Zeltpīpenīte ("Pyrethrum")
zeltlape Zeltpīpenīte ("Pyrethrum")
pyrethrum Zeltpīpenītes
zeltzvīnīte Zeltzvīgznīte (1)
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki
ziedpuķīte Ziepenīte
bultspuķīte Ziepenīte ("Polygala")
ziepenītes Ziepenīte ("Polygala")
zieppuķīte Ziepenīte ("Polygala")
polygala Ziepenītes
Polemonium caeruleum zilā kāpnīte
sīlis Zilā kāpnīte ("Polemonium coerulea")
zilis Zilā kāpnīte ("Polemonium coerulea")
zīlis Zilā kāpnīte ("Polemonium coerulea")
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums
Stropharia aeruginosa zilzaļā virpainīte
cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes
dentārija Zobainīte - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria")
zobins Zobainīte ("Dentaria bulbifera")
dentaria Zobainītes
astrancija Zvaigznīte - čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia")
asterisks Zvaigznīte (*), simbols, ko lieto dažādām norādēm iespieddarbos
astrantia Zvaigznītes - čemurziežu dzimtas ģints

nīte citās vārdnīcās:

MEV

nĩte