Paplašinātā meklēšana
Meklējam miner.
Atrasts vārdos (50):
- miner:1
- minerāl-:1
- minerāls:1
- minerāls:2
- minerāļi:1
- minervals:1
- mineralogs:1
- minerāleļļa:1
- minerālgeli:1
- minerālijas:1
- minerālisks:1
- minerālītis:1
- mineralizēt:1
- minerāllīme:1
- minerālsāļi:1
- minerālvate:1
- minerālvīle:1
- minerālzeme:1
- minerālavots:1
- minerālmēsli:1
- mineraloģija:1
- minerālūdens:1
- minerālvaski:1
- minerālviela:1
- mineragrāfija:1
- minerālaugsna:1
- minerālaugsne:1
- minerālbarība:1
- minerālkrāsas:1
- mineraloģisks:1
- minerālskābes:1
- minerālurģija:1
- mineralizācija:1
- mineralizators:1
- mineralizētāji:1
- mineralizēties:1
- minerālresursi:1
- minerālšķiedra:1
- indeksminerāli:1
- minerālagregāts:1
- minerālografija:1
- minerālterapija:1
- minerālbarošanās:1
- minerālmēslojums:1
- demineralizācija:1
- remineralizācija:1
- minerālizejvielas:1
- minerālkortikoīdi:1
- minerālkrāsvielas:1
- hipomineralizācija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (705):
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā.
- agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
- kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem.
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
- amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli).
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
- stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda.
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- demineralizācija Apstrādes procesu kopums, kā rezultātā no sistēmas tiek izvadīti minerālsāļi.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem
- balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē.
- nikelīns Arsenīdu grupas minerāls, niķeļa rūda.
- alkālijterapija Ārstēšana, lietojot sārmainu diētu, medikamentus, minerālūdeņus.
- viši Ārstniecisks minerālūdens "Vichy".
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
- reutilizācija Atkārtota vai daudzkārtēja uzņemto minerālvielu izmantošanās augā.
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
- atermāls Attiecīgs uz minerālavotu ar temperatūru zem 16 Celsija grādiem.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās)
- eitrofiskie augi augi, kas aug tikai trūdvielām un minerālvielām bagātā augsnē
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu
- minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
- voltols augsti viskoza ziežeļļa, ko iegūst, minerāleļļas vai augu eļļas apstrādājot ar elektrisko izlādi
- intuskrustācija Augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis
- sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- minerālavots Avots, no kura izplūst minerālūdens.
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi)
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
- gravitācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kuras pamatā ir minerālo sastāvdaļu blīvuma un krišanas ātruma atšķirības ūdens vai gaisa vidē un suspensijās
- Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti.
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
- Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti.
- Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- hidrargilīts balts minerāls, alumīnija hidroksīds Al(OH)~3~, viens no galvenajiem boksītu komponentiem
- ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem.
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
- pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai.
- arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents.
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas.
- jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts
- visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls.
- koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
- smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls
- akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
- tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu.
- agalmatolīts Blāvi zaļas krāsas minerāls, pirofilīta kriptokristālisks paveids.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
- boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
- boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts.
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
- uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā.
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem.
- hematīts brūni sarkans minerāls, dzelzs oksīds Fe~2~O~3~, sarkanā dzelzsrūda
- cinkmānis Brūns vai melns sulfīdu klases minerāls, cinka rūda.
- flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
- sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā.
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets).
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- magneziālcements Cements, ko ražo no minerāla magnezita.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
- skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
- desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi.
- metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara.
- saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
- saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens).
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals.
- kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda
- kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai
- linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā.
- kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
- alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
- berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils
- alvas rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot alvas ieguvei; galvenais rūdu minerāls ir kasiterīts
- cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts
- fosfātu rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot fosfora un tā savienojumu iegūšanai, rūdu derīgie komponenti ir apatīta grupas minerāli
- magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts
- platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli
- vara rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai
- bismuta rūdas dabiskas minerālvielas, kuras var izmantot bismuta ieguvei, galvenais minerāls bismutīns
- hroma rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt hromu; galvenais minerāls hromīts
- mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts
- Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
- molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts
- niķeļa rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt niķeli; galvenais minerāls pentlandīts
- sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts
- svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts
- torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums
- urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts
- zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām
- derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas
- Ķemeru sērūdeņi dabiski sērūdeņraža-kalcija sulfāta un kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta tipa minerālūdeņi, mineralizācija \~2,5 g/l, izplūst \~30 sērūdeņu avoti, izmantoti tiek 3 centrālo avotu ūdeņi
- haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim.
- fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls.
- vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai.
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
- berils Dārgakmens – viens no šī minerāla paveidiem.
- kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs.
- polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus.
- hloritizācija Dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu.
- pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
- dedzeļi Dedzināmi minerāli.
- poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām.
- minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos.
- hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam.
- kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm
- fango Dubļi; Bataljo (Itālijā) karstavotu minerāldūņas, ko lieto vietējām aplikācijām.
- siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
- titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda
- forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda
- peridots Dzeltenzaļš vai brūngans silikātu klases minerāla olivīna paveids.
- limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
- boržoms Dziedniecībā lietojams ogļskābs minerālūdens, kura avoti atrodas Gruzijā, Boržomi pilsētas apkārtnē.
- tafocenoze Dzīvnieku (arī augu) kopums apbedīšanas sākotnējā stadijā, pirms to mineralizēšanās.
- nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas
- pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
- pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts
- laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
- nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā
- haloterapija Fizioterapijas veids, kurā izmanto minerālvielas.
- paramorfisms Formas novirze no pieņemtās normas; ķīmijā pseidomorfisma veids, kad minerāli savstarpēji pārvēršas, nemainoties sastāvam, bet mainoties uzbūvei.
- monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- osteonektīns Fosfoproteīns, kas saista kolagēnu un kalciju, mineralizācijas regulators; atrod kaulos un trombocītos.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi.
- irizācija gaismas un krāsu rotaļa uz dažu minerālu skaldnēm
- markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai
- bismutīns gaiši pelēks minerāls, bismuta sulfīds Bi~2~S~3~, galvenā bismuta rūda
- tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
- hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens.
- toniks Gāzēts minerālūdens ar hinīna piedevu.
- almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi
- demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids.
- minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
- heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
- akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans.
- fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
- karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
- silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
- piromoreits Heksagonāls, ar apatītu izomorfs, brūns līdz zaļgans minerāls, kas radies, kā svina spīduma sadalīšanās produkts.
- asins akmens hematīts, pelēkzils minerāls
- minerālu garoza hemogēnas izcelsmes minerālu agregāti, kas pakāpeniski uzkrājas uz kāda substrāta virsmas
- hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams.
- gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti.
- hidromuskovīts hidrovizlu grupas minerāls (K,H~3~O)Al~2~·[(H~2~O,OH)~2~/AlSi~3~O~10~].
- hidrobiotīts Hidrovizlu grupas minerāls (K,H2O)(Mg,Fe,Mn)3[(OH,H2O)2/AlSi3O10].
- lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā.
- šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda.
- pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
- klīnohlors Hlorītu paveids, vizlām līdzīgi minerāli.
- serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda
- hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem.
- klīnohumīts Humītu grupas minerāls.
- vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni.
- stilometrs Ierīce, ar ko veic sakausējumu un minerālu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
- sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule.
- ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- ģipšakmens Iezis, kas sastāv no minerāla ģipša, bieži ar dažādiem piemaisījumiem.
- karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis
- granosienīts Iezis, pārejas forma starp granītiem un sienītiem, veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli.
- anšlifs Ieža vai minerāla preparāts ar vienu nopulētu virsmu necaurspīdīgu rūdu pētījumiem atstarotā gaismā.
- metamorfie ieži ieži, kas augstas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā mainījuši ķīmisko sastāvu, minerālsastāvu, tekstūru
- silicītieži Ieži, kas sastāv gk. (> 50%) no SiO2 minerāliem (opāla, kvarca, halcedona).
- hemogēni ieži ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piemēram, minerālsāļi, krams
- akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi
- akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs).
- karnonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem (dolomītu, kalcītu); notiek gk. ķīmiskas aizvietošanās procesos.
- karbonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem.
- kataģenēze Iežu ķīmisko un mineraloģisko izmaiņu kopums pēc diaģenēzes, bet pirms metamorfisma.
- indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā.
- blastēze Iežu pārkristalizēšanās metamorfisma procesos, ja minerālu graudi ir cietā stāvoklī.
- serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
- hiperģenēze Iežu un minerālu izmaiņu procesi Zemes virsmā un tuvu tai zemā temperatūrā un spiedienā.
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
- litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm.
- plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
- sadēdēšana Iežu, minerālu mehāniska sairšana un ķīmiska pārveidošanās uz zemes virsas un augsnē.
- feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
- olivinīts Intruzīvs, monominerālisks pilnkristālisks ultrabāzisks iezis; sastāv no olivīna, piemaisījumā magnetīts (līdz 10%).
- norīts Īpaši aktīva ogle, ko lieto, glicerīna, cukuru, tauku, minerāleļļu u. tml. balināšanai.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- montmorilonīts Izplatītākais smektītu grupas māla minerāls ar lielu adsorbcijas un uzbriešanas spēju.
- muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs
- kalcīts izplatīts iežveidotājs minerāls kalcija karbonāts CaCO~3~, galvenais kaļķakmens komponents
- ilīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
- illīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
- šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- silikāti Izstrādājumi no šādiem minerāliem (piemēram, stikls, keramika).
- albīts Izvirdumiežu minerāls, kas pieder pie plagioklaziem; balts ar dažādām nokrāsām.
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
- idokrazs Kāds minerāls.
- kainotipa Kainotipa ieži - efuzīvie magmatiskie ieži (vulkāniskās lavas), kuru minerālsastāvs un struktūra pēc ieža izveidošanās nav mainījusies.
- braunmillerīts Kalcija alumoferīts 4CaO·Al~2~O~3~·Fe~2~O~3~, viens no cementa minerāliem.
- dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā
- belīts Kalcija silikāts, viens no galvenajiem portlandcementa minerāliem.
- kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot.
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni
- kālijs Kālija minerālmēsli.
- kalijsālis Kālija minerālmēsli.
- Jesenīki Kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti.
- kaolinizācija Kaolinīta grupas minerālu veidošanās eksogēnos un hidrotermālos procesos gk. no dažādiem alumosilikātiem (vizlām, laukšpatiem).
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā
- iežveidotāji Kardinālie minerāli - galvenie iežu sastāva komponenti, pēc kuriem ieži tiek klasificēti.
- keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
- osteohalisterēze Kaula minerālvielu izzušana.
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
- podzolēties Kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni).
- koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā
- niobīts Kolumbīts, minerāls, kas ieaudzis lauka špatā.
- nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās.
- nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
- kolčedāns Kopīgs apzīmējums dzelzs, vara u. c. metālu sulfīdu minerāliem ar metālisku spīdumu, ietilpst vairākos novecojušos rūdu minerālu nosaukumos.
- dihroīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls
- jolīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls
- cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību.
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- putošā krava krava, kas, to pārvadājot vaļējā veidā, var intensīvi izdalīt putekļus, piemēram, cements vai minerālmēsli, tāpēc tos ir cieši un droši jānosedz
- saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- afanītieži Kriptokristāliskie ieži - magmatiskie ieži, kuru atsevišķie minerāli ar neapbruņotu aci nav saskatāmi.
- krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos
- tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
- idioblasti Kristallisku slānekļu minerāli, kam idiomorfas kontūras.
- purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma
- ksantogenāts Ksantogēnskābes sāls; lieto minerālu bagātināšanai par flotācijas reaģentu.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- džespilīts Kvarcīts ar daudziem plāniem magnetīta, hematīta un citu dzelzs minerālu starpslānīšiem, dzelzs rūda; dzelžainais kvarcīts.
- inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO.
- kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatisms.
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatoze.
- izomorfisms ķīmisko elementu (atomu, jonu) spēja aizstāt citam citu minerālu kristāliskajā režģī, neizjaucot tā uzbūvi
- silīcija dioksīds ķīmisks savienojums SiO~2~, kura izplatītākās formas ir minerāli kvarcs un kvarca smiltis
- eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas.
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
- absolūtais ģeoloģiskais vecums laiks, kas pagājis no minerālu vai iežu veidošanās līdz mūsdienām
- pirofilīts Lapveida struktūrtipa silikātu klases minerāls.
- bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu
- mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
- saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saules akmens.
- saules akmens Laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saulesakmens.
- adulārs Laukšpatu grupas minerāla ortoklaza paveids.
- ortoklazs laukšpatu grupas minerāls KAlSi~3~O~8~; viens no galvenajiem iežu veidotājiem
- vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā
- petalīts LiAl(Si2O5)2, bezkrāsas vai gaišas krāsas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- paraģenēze Likumsakarīga ģenētiski saistītu minerālu, fāciju, formāciju vai ķīmisko elementu asociāciju atrašanās kopā.
- rapa Limānu, sāļūdens un minerālizēto dūņu ezeru ūdens, ko izmanto ārstniecībā.
- sjenna Limonīta paveids - sarkanbrūns minerāls.
- litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas.
- precipitāts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
- skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs)
- lonsdeilīts Ļoti reti sastopams minerāls, tāpat kā dimants, sastāv no oglekļa atomiem, tikai tie izkārtoti atšķirīgā režģī, dabā sastopams tikai ar piemaisījumiem, bet laboratorijas apstākļos iegūts bez piemaisījumiem, tas izrādījās par 58% cietāks nekā dimants.
- liturģika Mācība par minerālu un iežu pārstrādāšanu un izlietošanu tehnikā.
- farmakooriktoloģija Mācība par minerālvielu ārstniecības līdzekļiem.
- mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem.
- idiomorfisms Magmā kristalizējušos minerālu spēja iegūt tiem piemītošās kristalogrāfiskās iezīmes.
- granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
- karbonatīti Magmatiski vai metasomatiski ieži, kas sastāv galvenokārt no karbonātu minerāliem.
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
- pirotīns Magnētisks bronzas dzeltens sulfīdu klases minerāls.
- olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem
- sodas ūdens mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju
- smektīti Māla minerālu grupa, kam piemīt liela sorbcijas un uzbriešanas spēja, izplatītākais minerāls montmorilonīts.
- hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
- malachīts Malahīts - gaiši zaļš minerāls.
- mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra)
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- piroluzīts melns minerāls, mangāna oksīds MnO~2~, nozīmīgākā mangāna rūda
- ilmenīts Melns oksīdu grupas minerāls, kas satur titānu un dzelzi; titāna rūda.
- loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
- biotīts Melns vai tumši brūns vizlu grupas iežveidotājs minerāls, tumšā vizla; izmanto ziežvielās, krāsvielās, elektroizolācijas materiālos.
- manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
- šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda.
- lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām
- retie metāli metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta
- sulfīdi Metālu un sēra savienojumi, sērūdeņražskābes sāļi; nozīmīgi krāsaino metālu rūdu minerāli.
- milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks.
- staurolīts Metamorfs iežveidotājs minerāls, dzelzs un alumīnija silikāts.
- volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā
- troilīts Meteorītu minerāls, dzelzs sulfīds.
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
- šaurlapju ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 6,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā damakšņa vai slapjā vēra nosusināšanas
- slapjaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās minerālaugsnēs, aizņem 11,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas periodiski pārmitrās ieplakās
- sausieņu meži meži, kas aug minerālaugsnēs ar dziļu gruntsūdens horizontu
- ārenis Mežs nosusinātās minerālaugsnēs un nosusināti slapjaiņu meži.
- mikrobioloģiskā meliorācija mikroorganismu izmantošana pastiprinātai augu organisko atlieku mineralizācijai vai gaisa slāpekļa saistīšanai
- polarizācijas mikroskops mikroskops mineraloģiskiem vai bioloģiskiem pētījumiem, kurā pētāmo objektu apgaismo ar polarizētu gaismu
- minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
- leukoksens Minerāla titanīta īpatnējs izveidojums, kad tas ir par minerāla ilmenīta apvalku atdzisuma iežos.
- Kalnavēni minerālavots (sēravots) Mālpils pagastā, Sudas labajā krastā; Kaprāļu avots
- industriālā eļļa minerāleļļa, ko lieto dažādu mehānismu eļļošanai; vispārlietojamā industriālā eļļa paredzēta dažādu mehānismu un to mezglu eļļošanai, hidrauliskās sistēmas darbšķidruma un speciālās industriālās eļļas izgatavošanai
- geli Minerālgeli - dabā sastopamas neorganiskas vielas, kas amorfā stāvokļa dēļ nav uzskatāmas par minerāliem.
- alumosilikāti Minerāli (laukšpati, vizlas, māla minerāli), kuru struktūrā alumīnijam ir tāda pati vieta kā silīcijam.
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem
- zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
- tīrradņa minerāli minerāli, kas sastāv no viena ķīmiska elementa, piemēram, varš, sudrabs, zelts, platīns, grafīts, dimants, sērs
- rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts
- autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi
- reliktie minerāli minerāli, kas, sākotnējā ieža uzbūvei un minerālsastāvam mainoties, ir saglabājušies nemainīgi
- vieglie minerāli minerāli, kuru blīvums ir mazāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru
- dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos
- mākslīgie mēsli minerālmēsli
- kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas
- kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
- granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas
- oriktognosija Mineraloģijas daļa, kas apraksta minerālu vispārējās īpašības, viņu pazīšanu un sadalīšanu šķirās.
- mineragrāfija Mineraloģijas nozare, kas pētī rūdu un rūdu minerālu sastāvu un uzbūvi.
- racionālā analīze mineraloģiskā sastāva noteikšana ar ķīmiskās analīzes metodēm
- anhidrīts minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts CaSO~4~; Latvijā sastopams ģipšakmeņos sīku ieslēgumu veidā
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
- polihalīts Minerāls baltā, iesarkanā, iedzeltenā vai pelēkā krāsā, ko kopā ar citiem kālija minerāliem lieto kālija mēslošānas līdzekļu gatavošanai.
- taumasīts minerāls Ca~3~\[CO~3~/SO~4~/SiO~4~\](OH)~6~·12H~2~O, kas veidojas ģipša, cementa un pucolānu saistvielu izstrādājumos hidratācijas un cietēšanas procesā
- periklazs Minerāls MgO, kristalizējas kubiskā singonijā, kontakta joslas minerāls.
- ilzemanīts Minerāls Mo~3~O~8~•nH~2~O, zils, melns, zemjaini agregāti, arī minerālu un iežu pigments; Latvijā sastopams smilšu starpslāņos devona māla iegulās.
- rodohrozīts minerāls sārtos un zaļganpelēkos toņos, mangāna karbonāts MnCO~3~, mangāna rūda
- piromorfīts Minerāls zaļā krāsā, kristalizējas heksagonālā singonijā, sastopams kopā ar citiem svina minerāliem, kā pēdējo pārvēršanās produkts.
- badelīts minerāls ZrO~2~, cirkonija dioksīds, ugunsizturīgs materiāls
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
- melnikovīts minerāls, dzelzs disulfīda variācija melna pulvera veidā
- apatīts minerāls, fosforskābā kalcija sāls ar hloru un fluoru; izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai
- ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā
- šēlīts minerāls, kalcija volframāts, volframa rūda
- kamasīts minerāls, kristāliskās dzelzs un niķeļa sajaukums; satur dzelzs meteorīti
- epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai
- sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
- kristobalīts minerāls, silīcija dioksīda SiO~2~ polimorfa modifikācija, augsttemperatūras (virs 1470 °C) silīcija dioksīda paveids, kas kristalizējas silikātmateriālos
- karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda
- prustīts minerāls; gaiši sarkana sudraba rūda
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls
- špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi
- blāvās rūdas minerālu grupa, vara sulfosāļi; izmanto vara ieguvei
- molibdāti Minerālu klase, molibdēnskābes sāļi, pavisam ir \~15 minerālu.
- kataklazīti Minerālu pārkristalizēšanos un jaunu minerālu veidošanos neizraisoša dinamometamorfisma produkti.
- frakcionēšana Minerālu sadalīšana frakcijās mineraloģiskai analīzei.
- agregāts minerālu sakopojums, kas veido kādu iezi vai tā daļu; ir vienminerāla (piemēram, marmors) vai vairākminerālu (piemēram, granīts) agregāti
- lāseņi Minerālu veidojumi, kas izgulsnējas no aukstiem mineralizētiem ūdeņiem gk. alās.
- hidrotermālie procesi minerālu veidošanās un izmaiņu procesi Zemes dzīlēs karstu ūdens šķīdumu ietekmē
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- minītis minerālūdens
- sērūdens minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža; sērūdeņraža ūdens
- radona ūdeņi minerālūdeņi, kas satur radona gāzi
- neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
- bazāls ieža cements minerālviela, kas sastiprina ieža graudus tā, ka tie nesaskaras
- dzīvsudraba rūdas minerālvielas, no kurām var iegūt dzīvsudrabu, galvenais rūdu minerāls ir cinobrs
- katla akmens minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni
- sublimāts minerālvielu veidojumu nogulas vulkānisko gāzu izplūdes vietās
- kombinētā sējmašīna mobila mašīna sēklu un minerālmēslu vienlaicīgai izsējai rindās un iestrādei vajadzīgajā dziļumā
- monoklīnā Monoklīnā sistēma kristalogrāfijā - viena no sistēmām, kurās sadalās kristāli; monoklīnajā sistēmā kristalizējas laukšpati, ragmānis, ģipsis un citi minerāli.
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
- natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos.
- ozokerīts naftas bitumenu grupas minerāls, cieto piesātināto ogļūdeņražu maisījums; to lieto elektroizolācijas tinumu piesūcināšanai, laku un krāsu rūpniecībā u. c.; kalnu vasks
- jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā.
- ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
- mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos.
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē
- eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām.
- anorganisks Neorganisks; ķīmijā nedzīvs, minerāls; bioloģijā neatkarīgs no anatomiskām pārmaiņām, funkcionāls.
- nemetāliskie derīgie izrakteņi nerūdas derīgie izrakteņi: silikāti, oksīdi, hlorīdi, fosfāti, sulfāti, karbonāti, nitrāti u. c. minerāli vai ieži, ko saimnieciski izmanto dab. veidā, kā arī ķīmiski vai termiski apstrādātus
- nigrols Netīrītas minerāleļļas šķirne, ko iegūst naftas pārstrādē.
- melnais varš no bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē
- minerālšķiedra No dabā esošiem minerāliem iegūta tekstilšķiedra (azbesta šķiedra).
- fosforīns No dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju.
- zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
- polimērcements No minerālajām izejvielām izgatavots cements ar polimēra piedevu.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
- terigēnie nogulumi nogulumi, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem
- dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- depresanti nomācēji - vielas, kuras lieto, lai flotācijas procesā aizkavētu kādu minerālu flotāciju
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
- smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru)
- notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana notekūdeņos esošo organisko vielu bioķīmiska mineralizēšana ar mikroorganismiem, kas organiskās vielas izmanto barībai
- grafīts Oglekļa visstabilākā modifikācija Zemes garozā - tumši pelēks, spīdīgs minerāls.
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- nasturāns Oksīdu grupas minerāls, urāna rūda.
- getīts Oksīdu klases minerāls, izplatīts dzelzi saturošu minerālu dēdēšanas produkts; brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa.
- kuprīts Oksīdu klases minerāls, sarkans vai pelēcīgi melns dabiskais vara oksīds; to izmanto par vara rūdu.
- fajalits Olivīna grupas minerāls, tumši zaļā vai melnā krāsā, kristalizājas rombiskā singonijā.
- hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- realgārs Oranžsarkans minerāls, kas satur arsēnu.
- detrīts organiskas vai daļēji mineralizētas ar mikroorganismiem bagātas organismu atlietkas ūdenī, no kurām pārtiek daudzi dzīvnieki - sūkļi, daudzsareņi, gliemji
- sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija.
- mineralizācija Organisma apgāde ar minerālvielām, piem., dzerot minerālūdeņus.
- remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
- producents Organisms, kas ekosistēmā no neorganiskām vielām (oglekļa dioksīda, ūdens, minerālbarošanās elementiem) sintezē un uzkrāj organiskās vielas.
- abisālie nogulumi organogēno un minerālo nogulu uzkrājumi okeānu dziļākajās vietās; dziļūdens nogulumi
- sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
- mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā; pārvērst par minerālvielu.
- hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
- paraugošana Paraugu ņemšana minerālu, iežu, kā arī izr. sastāva un kval. noteikšanai.
- slapjaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums nepārsniedz 30 cm un koku saknēm vēl ir saskare ar minerālaugsni
- kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu
- granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus).
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām); fosilizēties.
- sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
- jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles)
- abisālās nogulas pašas dziļākās nogulas jūrās un okeānos, kas sastāv gk. no organogēnām dūņām un minerālnogulām, piemēram, sarkanais dziļjūras māls
- naftas ūdeņi pazemes ūdeņi tieši zem pazemes naftas slāņa, parasti ar lielu mineralizācijas pakāpi
- psilomelāns Pelēcīgi vai brūngani melns oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls; mangāna rūda.
- anortozīti Pelēki, gandrīz monominerāli intruzīvi ieži, sastāv no plagioklaziem; izmanto būvniecībā un pieminekļiem.
- andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā.
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- spodogramma Pelnu minerālvielu sastāva diagramma; pelnus iegūst, sadedzinot mikroskopiskus audu griezumus vai šūnas.
- Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā.
- mineralizēties Piesātināties ar minerālsāļiem.
- Hotspringsa Pilsēta ASV ("Hot Springs"), Ārkanzasas štatā, Vošitas kalnu piekājē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.), balneoloģiskais kūrorts (47 karstie minerālūdeņu avoti).
- Lurda Pilsēta Francijas dienvidrietumos, Pireneju piekājē, minerālūdeņu ieguves vieta, kopš XIX gs. svētceļojumu vieta.
- hromaugīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, augīta paveids, sastāvā 3-4% hroma oksīda.
- titānaugīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, augīta paveids, sastāvā līdz 4% titāna oksīda.
- augīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, sastopams andezītā, bazaltā, diabazā un citos, galvenokārt bāziskajos izvirduma iežos.
- hiperstēns Piroksēnu grupas minerāls, melns, ar zaļganu vai brūnganu nokrāsu.
- spodumens Piroksēnu grupas minerāls, pelēks, litija rūda, dārgakmens.
- egirīns Piroksēnu grupas minerāls, tumši zaļš, melns, ietilpst bāziskajos granītos, pegmatītos, nefelīnsienītos.
- diopsīds Piroksēnu grupas minerāls, zaļš, plaši sastopams metamorfajos iežos; kristāli - dārgakmeņi.
- diallags Piroksenu grupas monoklīns minerāls zaļās nokrāsās, atšķiras ar plātņainu uzbūvi parallēli vienai kristālu plāksnei, uz kuras bieži novērojams metālisks vizuļojums.
- anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos.
- bitovnīts Plagioklazu grupas minerāls, balts, pelēks, brūns, gaišzils; veido bitovnitītu.
- oligoklazs Plagioklazu grupas minerāls, kas ir izomorfs anortīta (10-30%) un albīta (70-90%) maisījums.
- dzelzs un mangāna konkrēcijas plakani vai lodveida minerālu veidojumi, kas sastāv no dzelzs un mangāna hidroksīdiem un ir sastopami ūdenstilpju (jūru, okeānu, ezeru) dibenā; perspektīvas dzelzs un mangāna rūdas
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- mineraloģija Planētas garozas minerālu sastāvs, attīstība.
- konstalīns Plastiska antifriktīva ziede, pamatā minerāleļļas, kas sabiezinātas ar augstāko taukskābju nātrija sāļiem.
- silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sāļiem.
- podzolēšanās Podzola veidošanās - augsnes cilmiežu minerālu un organisko vielu noārdīšanās augsnes virsējos horizontos, ieskalošanās un nogulsnēšanās dziļāk.
- krāsainie portlandcementi portlandcementi, ko iegūst, piejaucot baltajam portlandcementam minerālās krāsvielas
- mineralizācija Process --> mineralizēt, mineralizēties.
- magmas diferenciācija procesu kopums, kurā no magmas veidojas atšķirīga minerālsastāva ieži vai ieži, kuros ir dažāds vienu un to pašu minerālu daudzums
- Hunaņa province Ķīnas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Čanša, daļēji līdzenums, kurā nodarbojas ar lauksaimniecību, daļēji kalnu rajons ar mežiem un minerālu ieguvi
- talks Pūderis, arī pulveris, kura sastāvā ir šāds minerāls.
- milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
- cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
- velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- metaceinerīts Radioaktīvs minerāls, no kura iegūst urānu.
- ragrūda Regulārā sistēmā kristalizējošos, dimanta spīdumu apveltītu, no hlorsudraba sastāvošu minerālu veidojoša sudraba rūda.
- neptunīts Rets melnas krāsas minerāls.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu
- krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu; zilais azbests.
- dimants Rīks ar šī minerāla kristālu stikla griešanai.
- coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam.
- parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes
- spīde Rūda, minerāls, kas sastāv no metāla savienojuma ar, piemēram, sēru.
- flotācija Rūdu bagātināšanas paņēmiens, kas pamatojas uz derīgā minerāla labāku samitrināšanos.
- mineralizācija Rūdu minerālu kristalizēšanās no šķīdumiem, gāzēm, kausējumiem.
- bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- apenta Rūgts minerālūdens pret cietu vēderu.
- kokmasas šķirošana rupjo koksnes daļiņu, neizstrādāto šķiedru kušķīšu un minerāldaļiņu izvadīšana no kokmasas
- aglomerāts Rupju, nenoapaļotu, lielākoties vulkāniskas izcelsmes iežu un minerālu sakopojums.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai
- alaunakmens Sacietējis alauna minerāls.
- autigēnisks Saistīts ar autigēnajiem minerāliem, tiem raksturīgs.
- minerālisks Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs; minerāls (2).
- minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
- mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (1), tai raksturīgs.
- mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (2), tai raksturīgs.
- būvjava Saistvielu, smalkgraudainu minerālo pildvielu un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē, java.
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts.
- sarkankvēle Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni.
- diamofoss Salikti minerālmēsli, kurus, iegūst, neitralizējot fosforskābi ar amonjaku.
- kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām.
- hausmanīts salikto oksīdu apakšklases minerāls, mangāna oksīds brūnimelnā krāsā; rūda feromangāna un leģēto čugunu ieguvei
- hlorīds Sālsskābes sāls, minerālu klase.
- adamīts Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīns.
- adamīns Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīts.
- sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas.
- avanturīns Sarkanbrūns vai pelēcīgi dzeltens minerāls (kvarca paveids) ar nelieliem vizlas, hematīta un citu minerālu ielāsmojumiem.
- cinobrs Sarkans sulfīdu grupas minerāls, kas satur dzīvsudrabu; dzīvsudraba rūda.
- andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087).
- sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās)
- sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai minerālmēslu vienmērīgai izkaisīšanai.
- kalkarona Sēra ieguves krāsns jeb bedre, kurā dedzina sēru saturošo minerālu masu; senāk izplatīts sēra ieguves veids gk. Sicīlijā.
- hrizotilazbests Serpentīnazbests - šķiedrains serpentīna paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- karkasu starpsiena siena no koka karkasa, aizpildījuma un apšuvuma; statņus veido no latām vai dēļiem, apšuvumam izmanto dēļus, kokskaidu vai kokšķiedru plātnes, sausā apmetuma loksnes, aizpildījumam – izdedžus, zāģskaidu un pulverkaļķu maisījumu, izdedžbetonu, skaidbetonu, minerālvati
- vulkāniskie pelni sīkas (diametrs - 0,05-0,5 mm) lavas, minerālu un iežu atlūzas, kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā
- dūņas Sīku organisko vielu vai minerāldaļiņu nogulumi ūdenskrātuvju dibenā.
- rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju; berilija rūda.
- vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā.
- torīts Silikātu grupas radioaktīvs minerāls, ko izmanto torija ieguvei.
- diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- haluazīts silikātu klases minerāls baltā krāsā ar dzeltenīgu, brūnu u. c. nokrāsu; izmanto keramikas rūpniecībā
- rubelīts silikātu klases minerāls sārtā krāsā, turmalīna paveids
- hrizokolla Silikātu klases minerāls zaļā vai zilā krāsā; tas izveidojas dažādu vara rūdu sadalīšanās rezultātā; rūda, no kuras iegūst varu.
- garnierīts silikātu klases minerāls zaļgandzeltenā vai zaļā krāsā; niķeļa rūda
- eiklazs silikātu klases minerāls, rets zilas krāsas dārgakmens, līdzīgs akvamarīnam
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
- pollucīts Silikātu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst Cēziju.
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos
- silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls.
- bakelīts Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda.
- minerālskābes Skābes, kuru sāļus sastop minerālu veidā.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- marialits Skapolitu grupas minerāls baltā vai gaišā krāsā, kristalizējas tetragonālā singonijā.
- meionīts Skapolitu grupas minerāls baltā vai gaišā krāsā, kristalizējas tetragonālā singonijā.
- melilits Skapolitu grupas minerāls, no dzeltenganbaltas līdz brūnai krāsai, kalcija, alumīnija, magnija un dzelzs silkāts, kas satur arī nātriju.
- slāpekļmēsli Slāpekļa minerālmēsli.
- nitrāti Slāpekļskābes sāļi vai esteri; amonija, kālija, kalcija un nātrija nitrātus sauc par salpetriem; dabā sastopami minerālu veidā; tos izmanto par minerālmēsliem, ārstniecības līdzekļu, sprāgstvielu ražošanā.
- slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs.
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- mūmijs smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; kalnu balzams
- kalnu balzams smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; lieto tautas medicīnā; mūmijs
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem.
- neskaidrā spārnene spārneņu suga ("Fissidens dubius"), kas ir reta, aug uz karbonātiem bagātas minerālaugsnes un kūdras
- elektroizolācijas eļļa speciālu minerāleļļu grupa - transformatoru, kondensatoru un kabeļu eļļas, ko izmanto elektrotehniskās ierīcēs elektroizolācijai un dzesēšanai
- bagātinātājpiedevas Spēkbarības koncentrāti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus, aminoskābes un ir paredzēti graudu vai citas barības maisījumu bagātināšanai.
- ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos); tas, kas ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
- treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela.
- antimonīts Stibnīts, svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda.
- heulandīts Stilbīts, ceolitu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens, kura mineralizācija pārsniedz 35 g/l.
- stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā.
- pucolāncements Sulfatizētos un mineralizētos ūdeņos korozijizturīgs cements, ko iegūst, samaļot portlandcementa klinkeru vai kaļķus kopā ar hidrauliskām piedevām (trepeli, diatomītu, trašu, domnu sārņiem), kas satur aktīvo silīcija dioksīdu.
- tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
- svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda
- galenīts Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; svina rūda.
- pentlandīts Sulfīdu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst niķeli.
- blīvīts Svina baltums, balta minerālkrāsviela.
- halkozīns svina pelēks minerāls, vara sulfīds Cu~2~S, nozīmīga vara rūda
- anglezīts Svina rūda PbSO, bezkrāsains, balts minerāls.
- limonija Šīs dzimtas ģints ("Limonium"), kas aug sāļainās augsnēs un lieko minerālsāļu izvadīšanai ir attīstīti sāls dziedzeri.
- melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi
- tetrabrometans Šķidrums ar īpatnējo svaru 2,943, tādēļ to izmanto mehāniskai minerālu analīzei, t. sk. dimantu atšķiršanai no smiltīm.
- sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- dabiskā šķiedra šķiedra, kas sastopama dabā un veidojas augos (augšķiedra), dzīvniekos (dzīvniekšķiedra) un minerālos (minerālšķiedra)
- amfibolazbests Šķiedraino amfibolu grupas minerālu apzīmējums, ļoti izturīgs pret skābēm un sārmiem, vērpjas, aktīvs adsorbents.
- azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- špats Špati - caurspīdīgi minerāli ar labu skaldnību; ietilpst vairāku minerālu nosaukumos, piem., laukšpats, Islandes špats.
- metamikts Tāds (minerāls), kas pārgājis no kristāliska stāvokļa amorfā stāvoklī bez ārējās formas izmaiņām.
- leikokrātisks Tāds (par magmatiskiem iežiem), kas sastāv gk. no gaišiem minerāliem.
- leikokrāts Tāds (par magmatiskiem iežiem), kas sastāv no gaišiem minerāliem - kvarca, laukšpatiem, gaišām vizlām.
- melanokrāts Tāds (par magmatiskiem iežiem), kas sastāv no tumšiem minerāliem - piroksēniem, amfiboliem, biotīta.
- melanokrātisks Tāds (par magmatiskiem iežiem), kur ir vairāk tumšo minerālu (piroksēnu, amfibolu, biotīta) nekā vidējam attiecīgā ieža tipam.
- tiogēns Tāds, kas attiecas uz minerālavotu baktērijām, kas pārvērš sērūdeņradi augstākos sēra savienojumos.
- polikristālisks Tāds, kas ietver daudz neregulāru, dažādos virzienos orientētu, sīku, savstarpēji saistītu kristālu; lielākajai daļai cietvielu (minerāliem, metāliem) ir polikristāliska struktūra.
- pusparazītisks Tāds, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga (par augiem).
- organogēns Tāds, kas sastāv no dzīvnieku, augu atliekām vai minerāliem, kas radušies dzīvnieku, augu dzīvības procesos.
- duļķains Tāds, kas satur cietu, parasti necaurspīdīgu, daļiņu piemaisījumu (parasti par minerāliem).
- terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
- terigēnisks Tāds, kas veidojies no sauszemes iežu un minerālu atlūzām.
- nerūdas Tāds, ko neizmanto metāla iegūšanai (par minerāliem); tāds, kas nesatur rūdu.
- silikātu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmiskie, ķīmiskie un termiskie procesi minerālo izejvielu (mālu, kaļķakmens, ģipšakmens u. c.) pārstrādei par silikātmateriāliemun izstrādājumiem (cementu, keramiku, stiklu, betonu u. c.)
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana
- karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
- struktūrzonas Tektoniskās zonas - zonas krokojuma apgabalā, retāk platformu teritorijā, kurām raksturīgas noteiktas tektoniskas struktūras, nogulumu uzkrāšanās, magmatisko procesu, endogēnās mineralizācijas īpatnības.
- silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
- krons Tirdzniecībā lietots nosaukums dzeltenai, zaļai un violetai dažāda sastāva minerālkrāsvielai.
- tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību
- sfēns Titanīts - minerāls, kalcija un titāna silikāts; izejviela titāna oksīda iegūšanai.
- ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē
- dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs
- izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs.
- lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs
- cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus
- dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā.
- bisters Tumšbrūna minerālkrāsviela, ko lieto ūdens un eļļas krāsas pagatavošanai un krāsošanai ar otu vai spalvu.
- amfibolīti Tumši metamorfi ieži, kuru galvenie minerāli ir amfiboli un plagioklazi; izmanto būvakmeņiem un apdares materiāliem.
- pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā.
- piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība.
- ribekits Tumši zils vai melns minerāls.
- amfiboli Tumšo iežveidotāju minerālu grupa, kalcija, nātrija, magnija, dzelzs un alumīnija silikāti; izplatīti magmatisko un metamorfo iežu komponenti.
- fajalīts tumšo iežveidotāju minerālu grupas olivīns Fe~2~SiO~4~; izmanto metalurģijā veidņu ražošanai, ugunsizturīgiem materiāliem, juvelierizstrādājumiem
- labradors Tumšpelēks laukšpata grupas minerāls ar zilganu un zaļganu spīdumu.
- aspīdslāneklis Tumšs, metamorfs slāniskas tekstūras iezis; sastāv gk. no mālu minerāliem.
- kūrortviesnīca Tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kur sniedz ārstēšanas, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus, parasti iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra.
- virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
- dehidrizācija Ūdens atdalīšana no minerāliem, iežiem un augsnes.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
- grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso.
- ūdens ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā
- piroklastisks Uz drupu materiālu (iežu, minerālu, vulkāniskā stikla atlūzām) attiecīgs; tāds, kas radies vulkāna izvirdumā.
- žeoda Uz iežu dobuma sienām izaudzis minerālagregāts ar tukšu vidu (liela sekrēcija).
- sēklvads Vads (piemēram, sējmašīnai), pa kuru plūst sēklas vai minerālmēsli.
- ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs.
- haploloģija Vārda saīsināšana, kur no divām līdzās esošām vienādām zilbēm saglabā tikai vienu (piemēram, mineraloģija < mineraloloģija).
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai
- pārejas purva kūdraugsnes veidojas, zemā purva kūdraugsnei tālāk attīstoties - palielinoties kūdras slāņa biezumam un samazinoties minerālvielām bagāto gruntsūdeņu ietekmei uz augu barošanos
- epiģenēze Vēlākie iežu un minerālu izmaiņu procesi, kas norisinās zemas temperatūras un spiediena apstākļos.
- rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu
- hidroksilapatīts Viela, no kuras sastāv kaulu un zobu minerālā daļa.
- laukšpats Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
- trigonālā sistēma kristalogrāfijā viena no kristālu sistēmām; trigonālajā sistēmā kristalizējas kvarcs, turmalīns, hematīts u. c. minerāli
- keramikas homogenitāte vienāds mineraloģiskais un ķīmiskais sastāvs, mitruma daudzums, graudu lielums, sakārtojuma blīvums un porainība visā materiāla tilpumā
- kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
- karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
- pseidomorfoze Viltus kristāls, kura forma neatbilst attiecīgā minerāla kristāliskā režģa uzbūvei, bet ir pārmantota no cita aizvietota vai izšķīduša kristāla.
- dezoksikortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē ūdens un minerālvielu maiņu organismā; minerālkortikoīds.
- koka fitomasa visu koka daļu masa, izteikta masas mērvienībās, parasti nosaka absolūti sausu organisko vielu masu kopā ar koka šūnās ietilpstošajām minerālvielām
- poliksēns Visvairāk izplatītais minerāls no platīna tīrradņu grupas; šis platīns satur dzelzi (4-11%), irīdiju (līdz 7%) un nelielu pallādija, rodija, vara un niķeļa piejaukumu.
- uztura bagātinātāji vitamīnus un minerālvielas saturoši produkti, kurus lieto papildus, ja uzturs nav pilnvērtīgs
- vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas
- lepidolīts vizlu grupas minerāls, balts, gaiši rožains vai violets; sastopams pegmatītos, greizenos; veidojas magmatiskos procesos
- volframīts Volframātu klases minerāls, kas satur volframu (dzelzs un mangāna volframsāls); galvenā rūda, no kuras iegūst volframu.
- pigeonīts Vulkānisks minerāls, kura sastāvs glabā informāciju par lavas temperatūru un atdzišanas ātrumu.
- ceinerīts Zaļgans radioaktīvs minerāls.
- hidroponā barība zaļmasa, kas iegūta, izdiedzējot graudus bez augsnes, ūdens un minerālsāļu šķīdumos un augsnes aizstājējos; ar vitamīniem un proteīnu bagāts barības līdzeklis putniem, kažokzvēriem, jaundzīvniekiem un vaisliniekiem
- epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi
- haimalbumīns Zāļu līdzeklis, pagatavots no haimatīna, haimoglobīna, serumalbumīna, paraglobulīna un asins minerālvielām.
- sima Zemes garozas apakšējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un magnija minerāliem.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
- pelioms Zils caurspīdīgs minerāls, turmalīns.
- azurīts Zils minerāls; vara rūda, krāsviela.
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens).
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
- balneoloģija Zinātne par ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un dūņām, par to lietošanu terapijā; attiecīgā kurortoloģijas nozare.
- minerālurģija Zinātne par minerālu iegūšanu un izmantošanu.
- mineraloģija Zinātnes nozare, kas pētī minerālus, to sastāvu, īpašības, rašanos un izmantošanu.
- ilīnijs Zona augsnes profilā, kur nogulsnējas no augsnes virskārtas izskalotās organiskās vielas vai minerālvielas.
- ilūvijs Zona augsnes profilā, kur nogulsnējas no augsnes virskārtas izskalotās organiskās vielas vai minerālvielas.
- geoda Žeoda - ieapaļš minerālagregāts, liela sekrēcija, veidojas pilnīgi vai daļēji aizpildoties noslēgtiem tukšumiem iežos.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa miner.