Paplašinātā meklēšana
Meklējam lija.
Atrasts vārdos (571):
- lija:1
- lija:2
- lija:3
- lija:4
- alija:1
- Alija:1
- Ālija:1
- blija:1
- Elija:1
- glija:1
- Īlija:1
- klija:1
- atlija:1
- Belija:1
- dalija:1
- dālija:1
- Dulija:1
- filija:1
- folija:1
- folija:2
- gūlija:1
- jālija:1
- jūlija:1
- Kālija:1
- Kilija:1
- lilija:1
- līlija:1
- Malija:1
- mīlija:1
- palija:1
- polija:1
- Polija:1
- Blijas:1
- klijas:1
- lijavāt:1
- lijavot:1
- -filija:1
- -mēlija:1
- abēlija:1
- abūlija:1
- acālija:1
- acēlija:1
- ahilija:1
- aholija:1
- alalija:1
- alālija:1
- Amalija:1
- amelija:1
- Amēlija:1
- Anglija:1
- Apūlija:1
- arālija:1
- atēlija:1
- azālija:1
- boilija:1
- Dollija:1
- emīlija:1
- Gallija:1
- huilija:1
- Itālija:1
- kollija:1
- lellija:1
- lillija:1
- marlija:1
- mollija:1
- neilija:1
- Obelija:1
- obēlija:1
- Ofēlija:1
- reālija:1
- ahlijas:1
- cilijas:1
- Ilijaša:1
- lilijas:1
- līlijas:1
- aciklija:1
- aheilija:1
- alkālija:1
- Almēlija:1
- amiēlija:1
- Aprilija:1
- askēlija:1
- aurēlija:1
- batālija:1
- borēlija:1
- cecīlija:1
- Cecīlija:1
- cifēlija:1
- davālija:1
- Dekelija:1
- dimēlija:1
- eihilija:1
- eiholija:1
- embolija:1
- ervilija:1
- eubūlija:1
- eukolija:1
- facēlija:1
- familija:1
- famīlija:1
- Himalija:1
- homilija:1
- Iraklija:1
- Kabīlija:1
- kamēlija:1
- Karēlija:1
- Kartlija:1
- Krovlija:1
- lamblija:1
- lobēlija:1
- Magalija:1
- Marilija:1
- megālija:1
- mobīlija:1
- monīlija:1
- Morelija:1
- Nafplija:1
- neonlija:1
- Oihalija:1
- orbīlija:1
- ordālija:1
- Ormilija:1
- pačūlija:1
- pamilija:1
- Paralija:1
- pasilija:1
- pecīlija:1
- rebūlija:1
- galijais:1
- klijains:1
- acefālija:1
- akefālija:1
- alofilija:1
- alolālija:1
- Amfiklija:1
- anabolija:1
- Anatolija:1
- animālija:1
- anomālija:1
- aregēlija:1
- baldēlija:1
- Bastīlija:1
- Bengālija:1
- Brazīlija:1
- bromēlija:1
- brovālija:1
- cetrēlija:1
- Čimišlija:1
- Detvelija:1
- difallija:1
- diheilija:1
- disbulija:1
- dishilija:1
- disholija:1
- dislālija:1
- dismēlija:1
- Džebālija:1
- eholālija:1
- ektoglija:1
- Gevgelija:1
- Hersilija:1
- imobilija:1
- išoholija:1
- izohēlija:1
- Kastālija:1
- knifolija:1
- Kordēlija:1
- krotālija:1
- magnolija:1
- Magnolija:1
- Mangalija:1
- Mazpolija:1
- Mazsālija:1
- Megrēlija:1
- mežlilija:1
- Mongolija:1
- neofilija:1
- neolālija:1
- normālija:1
- novellija:1
- parmēlija:1
- petrolija:1
- piocēlija:1
- psihālija:1
- cirēlijas:1
- cisālijas:1
- fekālijas:1
- fosilijas:1
- Gvālijara:1
- holijambs:1
- lilijaugi:1
- lohēlijas:1
- misilijas:1
- adaktilija:1
- aglobūlija:1
- akalkūlija:1
- akvifolija:1
- Albajulija:1
- algobūlija:1
- algofilija:1
- amfibolija:1
- asistolija:1
- astroglija:1
- ataktilija:1
- atrahēlija:1
- Austrālija:1
- autofilija:1
- bazofilija:1
- brovallija:1
- dicefālija:1
- didimēlija:1
- dienlilija:1
- dimegālija:1
- džahillija:1
- ēcholalija:1
- ektakolija:1
- ezerfolija:1
- fibroglija:1
- filatēlija:1
- fokomēlija:1
- graofilija:1
- grindēlija:1
- hemimēlija:1
- hemofilija:1
- hifefilija:1
- hipohilija:1
- homofilija:1
- idiolālija:1
- immobilija:1
- jodofilija:1
- Kimberlija:1
- kinocilija:1
- korefilija:1
- Kuršumlija:1
- Lielpolija:1
- ligofilija:1
- lipofilija:1
- makroglija:1
- Matovelija:1
- megafilija:1
- melanēlija:1
- melomelija:1
- meromēlija:1
- metabolija:1
- mikafolija:1
- mikroglija:1
- Mingrēlija:1
- mizofilija:1
- mogilālija:1
- monobūlija:1
- monofilija:1
- nanomēlija:1
- neiroglija:1
- neuroglija:1
- nozofilija:1
- oksilālija:1
- pahiholija:1
- palilālija:1
- parafilija:1
- parafīlija:1
- paraholija:1
- paralālija:1
- pedofilija:1
- polifilija:1
- polihilija:1
- poliholija:1
- polimēlija:1
- polipolija:1
- politēlija:1
- proheilija:1
- arālijaugi:1
- cereālijas:1
- Čamlijajla:1
- gallijambi:1
- glosālijas:1
- kazuālijas:1
- klijainums:1
- konhilijas:1
- Malijaņuja:1
- mammālijas:1
- matrālijas:1
- Mazsālijas:1
- Abesomālija:1
- acidofilija:1
- aerembolija:1
- afonogēlija:1
- androfilija:1
- anemofilija:1
- anglofilija:1
- anizofilija:1
- anizomēlija:1
- bakhanālija:1
- bisistolija:1
- bradilālija:1
- centifolija:1
- discefālija:1
- disimbolija:1
- disistolija:1
- dromofīlija:1
- efēbofilija:1
- ektromēlija:1
- glikofilija:1
- glosolālija:1
- Greitvelija:1
- haimofilija:1
- hidrofilija:1
- hiperbulija:1
- hiperbūlija:1
- hiperhilija:1
- hiperholija:1
- homostilija:1
- izokefālija:1
- Jaunanglija:1
- kalcibilija:1
- kalcifilija:1
- kaprifolija:1
- koprofilija:1
- koprolālija:1
- ksenofilija:1
- kserofilija:1
- makromēlija:1
- marginālija:1
- melanholija:1
- melankolija:1
- metropolija:1
- mielatēlija:1
- mikrofilija:1
- mikromēlija:1
- mikrotēlija:1
- morfofilija:1
- nekrofilija:1
- neoregēlija:1
- niktofilija:1
- oligohilija:1
- oligoholija:1
- pahiheilija:1
- pareidolija:1
- piknotēlija:1
- poliskēlija:1
- reboskēlija:1
- arhivālijas:1
- Bogazlijana:1
- funerālijas:1
- genitālijas:1
- ģenitālijas:1
- ķimikālijas:1
- līberālijas:1
- minerālijas:1
- muzikālijas:1
- naturālijas:1
- aeroembolija:1
- ailurofilija:1
- aizspogulija:1
- akrocefālija:1
- akromegālija:1
- alētiofilija:1
- anencefālija:1
- ateloheilija:1
- atelomiēlija:1
- atrimegālija:1
- autokefālija:1
- balanopālija:1
- bibliofilija:1
- brahiheilija:1
- citomegālija:1
- dendrofilija:1
- diskalkulija:1
- eiricefālija:1
- embololālija:1
- entomofilija:1
- eozinofilija:1
- eritromēlija:1
- etmocefālija:1
- ginekofilija:1
- hamecefālija:1
- hematobilija:1
- hematocēlija:1
- hemicefālija:1
- heterofilija:1
- heterohilija:1
- heterolālija:1
- heterotelija:1
- hidromiēlija:1
- hiromegālija:1
- izoanomālija:1
- kamptomēlija:1
- kseroheilija:1
- makroheilija:1
- makroskēlija:1
- melancholija:1
- mezocefālija:1
- mezokefalija:1
- mikroheilija:1
- mikromiēlija:1
- mikroskēlija:1
- mikrumiēlija:1
- miksomfālija:1
- neitrofilija:1
- ofidiofilija:1
- oligosiālija:1
- opsonofilija:1
- organofilija:1
- ornitofilija:1
- ortocefālija:1
- pahicefālija:1
- polonofilija:1
- Portstenlija:1
- Portuamelija:1
- pukcinellija:1
- ambarvālijas:1
- archivālijas:1
- cerebrālijas:1
- decennālijas:1
- dekretālijas:1
- didaskalijas:1
- epitēlijaudi:1
- fontinālijas:1
- fornakālijas:1
- ģerminālijas:1
- jūraslilijas:1
- kvirinālijas:1
- kvirīnīlijas:1
- luperkālijas:1
- magnolijaugi:1
- Malijabakana:1
- matronālijas:1
- oficīnālijas:1
- angiomegālija:1
- antesistolija:1
- aporocefālija:1
- autoeholālija:1
- batrocefālija:1
- brahicefālija:1
- brahikefālija:1
- derancefālija:1
- eksencefālija:1
- enantiolālija:1
- farmakofilija:1
- gerontofilija:1
- hematomiēlija:1
- heterostilija:1
- hidrocefālija:1
- hipermegālija:1
- hipodaktīlija:1
- hipoglobulija:1
- hiposistolija:1
- hromatofilija:1
- incestofilija:1
- Jaunkastīlija:1
- karcinofilija:1
- kariomegālija:1
- klinocefālija:1
- leptocefālija:1
- lisencefālija:1
- logodaidalija:1
- makrocefālija:1
- makrokefalija:1
- mikrocefālija:1
- mikrokefalija:1
- mirmekofilija:1
- nefromegālija:1
- notancefālija:1
- nozencefālija:1
- onomatolālija:1
- pahidaktilija:1
- parasimbolija:1
- partenofilija:1
- platicefālija:1
- platikefalija:1
- polidaktilija:1
- porencefālija:1
- prometabolija:1
- protanomālija:1
- akvifolijaugi:1
- merkuriālijas:1
- novemdiālijas:1
- alkoholofilija:1
- anhidromiēlija:1
- apotemnofilija:1
- arinencefālija:1
- atelencefālija:1
- bakterioholija:1
- bariencefālija:1
- brachikefalija:1
- brahidaktilija:1
- brahistafilija:1
- dolihocefālija:1
- dolihokefalija:1
- ektrodaktilija:1
- enteromegālija:1
- gastromegālija:1
- haimatomiēlija:1
- heksadaktilija:1
- hēmimetabolija:1
- hepatomegālija:1
- heptadaktilija:1
- hiperdaktīlija:1
- kardiomegālija:1
- klaustrofilija:1
- klinodaktilija:1
- makrodaktilija:1
- martagonlilija:1
- megalokefalija:1
- oligodaktilija:1
- osfreziofilija:1
- parahemofilija:1
- pironinofilija:1
- plagiocefālija:1
- plagiokefalija:1
- akcidentālijas:1
- atmosfērilijas:1
- kaprifolijaugi:1
- abrahiocefālija:1
- amielencefālija:1
- ankilodaktilija:1
- arahnodaktilija:1
- Austrumrumēlija:1
- daktilomegālija:1
- deiteranomālija:1
- diastemomiēlija:1
- Dienvidkarēlija:1
- hematencefālija:1
- hemiektromēlija:1
- heterosistolija:1
- hipermetabolija:1
- hipomelanholija:1
- kamptodaktilija:1
- ksantoparmēlija:1
- makroencefālija:1
- mikroencefālija:1
- mikrospondilija:1
- monumentofilija:1
- notanencefālija:1
- platispondilija:1
- Emīlija-Romanja:1
- kombustibilijas:1
- konsumtibilijas:1
- akrodolihomēlija:1
- atrahelocefālija:1
- Austrumbengālija:1
- autasasinofilija:1
- cilindrocefālija:1
- hidranencefālija:1
- meroanencefālija:1
- oligodendroglija:1
- pantanencefālija:1
- pigmentanomālija:1
- prostatomegālija:1
- imponderābilijas:1
- Austrumaustrālija:1
- Dienvidaustrālija:1
- ekskrementofilija:1
- ektrosindaktilija:1
- hipereozinofilija:1
- hiperrinecefālija:1
- Kastīlija-Lamanča:1
- hiperbrahicefālija:1
- hipsistenocefālija:1
- megalosindaktilija:1
- mezodolihocefālija:1
- hepatonefromegālija:1
- hidromikrencefālija:1
- hidrosiringomiēlija:1
- pseidoporencefālija:1
- Elefterija-Kordelija:1
- hepatosplenomegālija:1
- hiperholesteroholija:1
- kardiohepatomegālija:1
- pseidosiringomiēlija:1
- akrocefalosindkatilija:1
- Friuli-Venēcija-Džūlija:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (3119):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- azaleja Acālija.
- azālija Acālija.
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- astigmatisms acs refleksijas anomālija.
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
- Parmelia tiliacea ādainā parmēlija.
- hrotoplasts Ādas epitēlija šūna.
- erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē.
- Adelijas zeme Adelijas krasts.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā.
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
- Kobus magnolija agrīnā magnolija.
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība.
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
- staniols Alvas folija.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- anadoli Anatolijas turki.
- angļi Anglija; Lielbritānija.
- albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums.
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- Anglijas revolūcija Anglijas pilsoņu karš.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās.
- Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
- ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television").
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem.
- Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne.
- Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma.
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- self-government Anglijas vietējā pašvaldība.
- Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
- Ziemeļanglija Anglijas ziemeļu daļa.
- anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana.
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku.
- Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m.
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Halskrīka apdzīvota vieta Austrālijā (_Halls Creek_), Rietumaustrālijas štata ziemeļu daļā.
- Algeti Apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē.
- Aghtakla apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļaustrumu daļā.
- Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos.
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
- Auleja Apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs.
- Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos.
- Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Glastonberija Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas.
- Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Ilomantsi apdzīvota vieta Somijā (_Ilomantsi_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
- Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos.
- Jūka apdzīvota vieta Somijā (_Juuka_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Kontiolahti apdzīvota vieta Somijā (_Kontiolahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Nārva apdzīvota vieta Somijā (_Naarva_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
- Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos.
- Valtimo apdzīvota vieta Somijā (_Valtimo_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos.
- Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos.
- Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē.
- Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē.
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
- archaeospermae Arheospermi - pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas.
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas.
- archivālijas Arhīva aktis; arhivālijas.
- neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs).
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
- trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze.
- sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
- Asti Asti province - Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība - 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Gallas-Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši.
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
- Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns).
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums.
- Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m.
- Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^.
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m.
- Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m.
- Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
- Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains.
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta.
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
- Mazā Kabīlija atrodas Kabīlijas austrumu daļā, augstums līdz 2004 m (Babora masīvs).
- Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni).
- Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes.
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
- Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge).
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^.
- Puccinellia distans attālā pukcinellija.
- izojonija Attiecību pastāvība starp nātrija, kālija un kalcija joniem asins plazmā (25:1:1).
- multipolikālisms Attīstības anomālija - vairāki īkšķi vienai rokai.
- sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā.
- difallija Attīstības anomālija, dzimumlocekļa vai kutekļa daļējs vai pilnīgs šķēlums.
- dicefālija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divas galvas.
- dibrahija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divkāršas rokas.
- paraspādija Attīstības anomālija, kad urīnizvadkanāla atvere atrodas dzimumlocekļa sānos.
- pseidoekstrofija Attīstības anomālija, kam raksturīga ekstrofijai līdzīga urīnpūšļa muskuļu patoloģija, tomēr bez nozīmīgiem urīnceļu defektiem.
- trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ.
- somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
- polimēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgi lieki locekļi.
- nanomēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgi nenormāli īsi locekļi.
- poliskēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts kāju skaits.
- polipodija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts pēdu skaits.
- shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs.
- melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu.
- hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā.
- diantebrahija Attīstības anomālija, ko raksturo apakšdelma divkāršošanās.
- dimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo kāda locekļa dubultošanās.
- diheirija Attīstības anomālija, ko raksturo plaukstas divkāršošanās.
- hemimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo visa locekļa vai tā distālās daļas trūkums.
- monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu.
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- diplokardija Attīstības anomālija, sirds divkāršojums.
- multihalukālisms Attīstības anomālija: vairāki īkšķi vienai kājai.
- neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs.
- ganglionostomija Atveres izveidošana cīpslas ganglija apvalkā.
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
- epithelom Audzējs, kas attīstās no dziedzeru un segkārtas epitēlija, pa daļai arī no saišķaudiem.
- angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
- hemangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija.
- limfangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no limfvadu endotēlija.
- peritelioma Audzējs, kas cēlies no peritēlija.
- branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām.
- endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
- fibroepitelioma Audzējs, kas sastāv no epitēlija un fibroziem elementiem.
- oligodendroblastoma Audzējs, kas sastāv no nenobriedušām oligodendroglijas šūnām.
- oligodendroglioma Audzējs, kas sastāv no oligodendroglijas.
- mezolepidoma Audzējs, kas sastāv no persistējoša embrionālā mezotēlija audiem.
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- Aralia elata augstā arālija.
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m.
- Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
- Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m.
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m.
- Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m.
- Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m.
- Vūdrofa kalns augstākā virsotne Masgreiva grēdā Austrālijas vidienē, augstums -1515 m.
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m.
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs.
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija.
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
- Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai.
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
- Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m.
- Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato.
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers.
- mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
- aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
- Aurelia aurita ausainā aurēlija.
- angloaustrālieši Austrālieši - nācija, Austrālijas pamatiedzīvotāji.
- AU Austrālija, valsts divburtu kods.
- AUS Austrālija, valsts trīsburtu kods.
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
- izstaiga Austrālijas aborigēnu dzīvē - rituāla ekskursija pa neapstrādātām, krūmiem aizaugušām vietām.
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam.
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
- kungarankalpas Austrālijas aborigēnu vārds pirmsencēm un varonēm - septiņām māsām.
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
- Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m.
- Austrumaustrālija Austrālijas austrumu daļa.
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
- Neositta chrysoptera Austrālijas dvīņdzilnītis.
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji.
- Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
- Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma.
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
- Palmerstona Austrālijas pilsētas Dārvinas nosaukums 1869.-1911. g.
- sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu.
- austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši, cilšu grupa.
- aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.).
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
- Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru.
- Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ziemeļaustrālija Austrālijas ziemeļu daļa.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- austrāliešu rase australoīdās rases atzars, pie kuras pieder Austrālijas pamatiedzīvotāji.
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
- Dienvidtirole autonoms Itālijas reģions - Trentīno-Alto Adidže.
- Friuli-Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
- Salvelinus fontinalis avotu palija.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- baldellia Baldēlijas.
- ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu.
- laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme.
- Lilium candidum baltā lilija.
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
- Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
- baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās.
- anomalotrofija Barošanās procesu anomālija.
- anomalotropija Barošanās procesu anomālija.
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela.
- Echinocererus reichenbachii var. baileyi Beilija ehinocerejs.
- Belena Beleima – pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos.
- Ploceus benghalensis Bengālijas audējputns.
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
- segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
- Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
- biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus.
- mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- Bognorrīdžisa Bognorīdžisa - pilsēta Anglijas dienvidos.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil").
- BR Brazīlija, valsts divburtu kods.
- BRA Brazīlija, valsts trīsburtu kods.
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas.
- Myriophyllum brasiliensis Brazīlijas daudzlape.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Hevea braziliensis Brazīlijas heveja.
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
- pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
- andiroba Brazīlijas sarkankoks.
- Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru.
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns.
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
- garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu.
- bromeliaceja Bromēlija.
- brovallija Brovālija.
- browallia Brovālijas.
- Parmelia fuliginosa brūnmelnā parmēlija.
- oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai.
- mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds.
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
- triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma.
- lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma.
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
- serjeants-at-arms Ceremoniju ierēdņi Anglijas karaļa galmā.
- Cetrelia cetrarioides cetrārijveida cetrēlija.
- cetrelia Cetrēlijas.
- Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības.
- serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids.
- vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls.
- cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints.
- ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
- sprākla cilvēka ģenitālijas.
- fēce Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
- tetramastija Četri krūts dziedzeri, attīstības anomālija.
- tetrasters Četru zvaigžņu figūra, mitozes anomālija.
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū.
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes.
- Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku.
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu.
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā).
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
- berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils.
- kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- Fontinalis dalecarlica Dalekarlijas avotsūna.
- dalija Dālija ("Dahlia").
- dāliji Dālija ("Dahlia").
- ģeorģine Dālija ("Dahlia").
- ģorģene Dālija ("Dahlia").
- ģorģenīte Dālija ("Dahlia").
- ģorģine Dālija ("Dahlia").
- ģorģīne Dālija ("Dahlia").
- jorģene Dālija ("Dahlia").
- jorgine Dālija ("Dahlia").
- jorine Dālija ("Dahlia").
- jorjine Dālija ("Dahlia").
- jorjīne Dālija ("Dahlia").
- jorjiņi Dālija ("Dahlia").
- jorjuņi Dālija ("Dahlia").
- jurģina Dālija ("Dahlia").
- jurgine Dālija ("Dahlia").
- jurgīne Dālija ("Dahlia").
- jurģine Dālija ("Dahlia").
- jurģīnes Dālija ("Dahlia").
- jurģinītes Dālija ("Dahlia").
- juri Dālija ("Dahlia").
- ģeorģīne Dālija.
- jarja Dālija.
- jorģīne Dālija.
- jorģīne Dālijas zieds.
- dahlia Dālijas.
- arinencefālija Daļējas anencefālijas veids ar smadzeņu ožas daļas daļēju vai pilnīgu trūkumu un deguna attīstības traucējumiem.
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
- ķeizerkronis Dārza puļe - raibā lilija.
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
- Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta).
- davallia Davālijas.
- raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā.
- dendrofagocitoze Deģenerētu astrocītu fragmentu absorbcija mikroglijas šūnās.
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris Sicīlijas mafijā.
- lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- Pohlia filum diegveida polija.
- araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā).
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle.
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.).
- Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs.
- Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur").
- aicinājums Dieva aicinājums atgriezties no grēkiem un ticēt evaņģēlijam.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- dingoss Dingo - Austrālijas savvaļas suns.
- dingus Dingo - Austrālijas savvaļas suns.
- dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas).
- semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā.
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
- kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
- kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā.
- bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti.
- serjeants-at-arms Divi ierēdņi, kas rūpējas par kārtību un drošību Anglijas parlamentā: viens lordu namā pakļauts lordam kancleram, otrs deputātu namā, pakļauts spīkeram.
- dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- Lobelia dortmanna Dortmaņa lobēlija.
- diheilija Dubultlūpa, attīstības anomālija, kam raksturīga lūpas gļotādas duplikatūra.
- Dzabhana Dzavhana - upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol").
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā.
- adenomioma dzemdes audzējs, kas sastāv no dziedzerepitēlija un gludās muskulatūras audiem
- cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos.
- Reihenbaha Dzeržoņova, pilsēta Polijas dienvidrietumos, tās vācu nosaukums.
- frotāža Dzimumdziņas apmierināšana, berzējot ģenitālijas gar pretējā dzimuma indivīda miesas daļu.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- kriptorhisms dzīvnieku embrionālās dzimumorgānu attīstības anomālija.
- izrakteņi Dzīvnieku vai augu fosilijas, kas atrodas zemes garozā.
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
- Dienvideira ezers Eira ezera dienvidu daļa, garums 65 km, platums - 24 km, atrodas Austrālijas dienvidu daļā.
- Ziemeļeiras ezers Eira ezera ziemeļu daļa, garums - 144 km, platums - 65 km, atrodas Austrālijas dienvidu daļā.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- pikacisms Ekskrementofilija.
- karcinomatoīds Eksperimentālajā onkoloģijā epitēlija proliferācija inducētās papillomās, kas nepāriet uz apkārtējiem audiem.
- neiroektoderma Ektodermas daļa agrīnā embrionālā periodā, no kuras attīstās centrālā un veģetatīvā nervu sistēma, ietverot dažas neiroglijas šūnas.
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas.
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
- estezioblasts Embrionāla spināla ganglija šūna.
- spongioblasts Embrionāla šūna, no kuras rodas ependīmas un neiroglijas šūnas.
- dismēlija Embrionālās attīstības traucējumu izraisīta locekļa vai vairāku locekļu anomālija.
- teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs.
- mazais emu emu suga ("Dromaius minor"), kas bija sastopams Austrālijai tuvējās salās, bet 19. gs. iznīcināts.
- endoteliīts Endotēlija iekaisums.
- endotelīts Endotēlija iekaisums.
- endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- endotelioze Endotēlija šūnu hiperplāzija.
- epitelioģenēze Epitēlija attīstīšanās vai proliferācija.
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- hipoderma Epitēlija slānis, kas atrodas zem dažu posmkāju hitīna skeleta.
- maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
- epitelizācija Epitēlija veidošanās; pārklāšanās ar epitēliju.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- slovīni Etniska grupa, daļa kašūbu, dzīvo Polijas ziemeļos.
- Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
- misione Evaņģēlija pasludināšana, ko kristietis veic, pamatojoties uz Kristus pavēli.
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs.
- Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs.
- Krīgānu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Rites pagastā, 85,3 m vjl., platība - 61,5 ha, garums - 1,55 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs ezers, aizaugums - 80%.
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
- Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers.
- Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci.
- Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek Mareja.
- Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā ("Lago d'Iseo"), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo.
- Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (“Lago di Como”), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 414 m.
- Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
- Ņuks Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu.
- Kerets Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru).
- Topezers Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota.
- Tikšes ezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā, 111 m vjl., platība - 209 kvadrātkilometri (kopā ar salām - 232 kvadrātkilometri), dziļums - līdz 40 m.
- Sjamezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini.
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
- Ņižņeje Kuito ezers Krievijas Karēlijas Republikā; Alakuitijervi.
- Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^).
- Vodlezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas dienvidaustrumu daļā 136 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 16 m, \~200 salu.
- Pēezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini.
- Hirgisnurs Ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m.
- Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
- Harusnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru.
- Huvsguls Ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu.
- Velimes ezers ezers Polijas ziemeļrietumos, Pomožes ezeru augstienē.
- Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%.
- Pihejervi Ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m.
- Koitere ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
- Heitieinens ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Juojervi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Orivesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Piheselke ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Puruvesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas un Dienvidsavo reģionā.
- Suvavesi ezers Somijā, Ziemeļsavo un Ziemeļkarēlijas reģionā.
- Pielinens ezers Somijas austrumos (_Pielinens_), Ziemeļkarēlijas reģiona ziemeļu daļā, 94 m vjl, platība - 942 kvadrātkilometri (bez salām - 850 kvadrātkilometru), garums - 92 km, platums - līdz 28 km, dziļums - 48 m.
- Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
- Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
- Buirnūrs Ezers uz Mongolijas un Ķīnas robežas, 583 m vjl., platība - 615 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 11 m.
- phacelia Facēlijas.
- actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos.
- disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu.
- laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
- nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- vadfosilijas Fosilijas, pēc kurām vadās nosakot ģeoloģisko slāņu vecumu.
- raka fosilijas.
- pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība.
- termidoristi Francijas republikas 1794. g. 27. jūlija (9. termidora) apvērsuma organizētāji un uzvarētāji, kas gāza Robespjēru.
- restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
- Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai.
- messidor Franču lielās revolūcijas kalendāra 10. mēnesis (no 20. jūnija līdz 19. jūlijam).
- Franču Somālijas Krasts Franču Somālija.
- nacionālsapulce Franču tautas vietnieku sapulces nosaukums no 1789. g. 27. jūnija līdz 9. jūlijam un 1871-75. g. kā arī vēlāk deputātu kameras un senāta kopsapulcei.
- Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
- vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs.
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs.
- aerembolija Gaisa embolija, rodas, gaisam vai gāzei iekļūstot asinsrites sistēmā.
- aeroembolija Gaisa embolija, rodas, gaisam vai gāzei iekļūstot asinsrites sistēmā.
- galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi.
- eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu.
- Armorika Gallijas (tagadējā Francija) rietumu daļas nosaukums romiešu laikā.
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
- Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
- Erucastrum gallicum Gallijas pazvēre.
- Silene gallicia Gallijas plaukšķene.
- bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu.
- kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
- karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces.
- tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši.
- polimikrogīrija Galvas smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas daudzas sīkas krokas.
- ganglionīts Ganglija (nervu mezgla) iekaisums.
- ganglioma Ganglija audzējs.
- ganglijektomija Ganglija izgriešana.
- bukoli Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km.
- mikrosteocīti Gari, zaraini neiroglijas šūnu (mikroglijas) izaugumi.
- latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem.
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- Pohlia elongata garvācelīšu polija.
- gaserektomija Gasera ganglija izgriešana.
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
- glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
- kanavalīns Globulīns, ko iegūst no kanavālijas ģints pupām.
- mioepitēlijs Gludie muskuļaudi, kas cēlušies no epitēlija.
- Mylia anomala gludlapu mīlija.
- epitelīts Gļotādas epitēlija iekaisums un hiperplāzija.
- semantiskais trīsstūris grafisks vārda nozīmes modelis, kas rāda vārda, apzīmējamās reālijas (referenta) un nozīmes resp. jēdziena attieksmes.
- Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bedfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Bedfordshire"), Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bakingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Buckinghamshire"), Anglijas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Eilsburija, platība - 1874 kvadrātkilometri, 803400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Darema Grāfiste Lielbritānijā ("Durham"), Ziemeļaustrumanglijas reģionā, platība - 2676 kvadrātkilometru, 902500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g).
- Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
- Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.).
- Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.).
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala.
- kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
- fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām.
- mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā.
- Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- Diomēds Grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieks, slavens grieķu karotājs Trojas karā.
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
- Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte.
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
- palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
- Eirits Grieķu mitoloģijā - izcils strēlnieks no Oihalijas, Ioles tēvs.
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus.
- Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna.
- Kēnejs Grieķu mitoloģijā - milzis vilkatis no Tesālijas lapitu cilts, kas piedalījās kentauru un lapitu cīņā.
- Hēsione grieķu mitoloģijā - Nauplija sieva, Palamēda māte.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras.
- Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls.
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai.
- heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni.
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
- Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks.
- Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs.
- Hiperīons Grieķu mitoloģijā - titāns, Saules dieva Hēlija tēvs.
- haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas.
- Aiols grieķu mitoloģijā - vēju dievs, kas mīt Aiolijas salā, sešu dēlu un sešu meitu tēvs; Eols.
- grindelia Grindēlijas.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
- kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām.
- Baldellia ranunculoides gundegu baldēlija.
- Magnolia acuminata gurķu magnolija.
- Gvardafujas rags Gvardafui rags Somālijas pussalā.
- ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
- karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
- silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
- timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
- Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst.
- alfa daļiņa hēlija atoma kodols, kas rodas periodiskās sistēmas smago kodolu radioaktīvajā sabrukšanā un dažās kodolreakcijās; sastāv no diviem protoniem un diviem neitroniem.
- parahēlijs Hēlija atoms, kurā spini abiem elektroniem, kas veido šī atoma elektronu apvalku, vērsti pretējos virzienos.
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- Triteleia hendersonii Hendersona tritēlija.
- nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana).
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda.
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- Arma Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei).
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju.
- Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
- Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
- Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību.
- Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina.
- Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku.
- hidrocefaloīds Hidrocefālijai līdzīgas parādības, kuras novēro distrofiskiem vai atrofiskiem zīdaiņiem smagas caurejas gadījumos.
- pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens.
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
- jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
- kraniofaringeoma Hipofīzes audzējs, cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām.
- siringomiēlija Hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās.
- Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
- Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs.
- Hubsuguls Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos.
- Kosogols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos.
- Huvsgols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļu daļā.
- bengāļu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Bangladešā un R-Bengālijas štatā Indijā, rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem.
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
- Magnolia hypoleuca iebaltā magnolija.
- Magnolia obovata iebaltās magnolijas "Magnolia hypoleuca" nosaukuma sinonīms.
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- nemaliskā miopātija iedzimta anomālija, kam raksturīga muskuļu distrofija ar fibrillu izdilšanu un adenozīntrifosforskābes kristālu izgulsnēšanos.
- porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos.
- hemicefālija Iedzimta kroplība ar galvaskausa un smadzeņu nepietiekamu attīstību; daļēja anencefālija.
- akrocefalosindkatilija Iedzimta kroplība: roku un kāju sindikatilija vienlaikus ar akrocefālija.
- acēlija Iedzimta kroplība: vēdera dobuma trūkums; akoilija.
- haimofilija Iedzimta organisma tieksme uz spontānu un traumatisku asiņošanu; hemofilija.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
- diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
- meromēlija Iedzimts kādas locekļu daļas trūkums, piem., adaktilija.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sāk.
- Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m.
- Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā.
- folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes.
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni.
- apakšnams Ievēlējamā palāta Anglijas parlamentā; pārstāvju palāta.
- Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā.
- feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
- Triteleia ixioides iksijziedu tritēlija.
- immobīlis Imobilija - nekustama manta.
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
- katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi.
- kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
- kanamari Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
- kataviši Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
- mangeromi Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
- mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā.
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- Ficus benghalensis Indijas banjans jeb Bengālijas gumijkos.
- Šārkbejs Indijas okeāna līcis ("Shark Bay") Austrālijas rietumu piekrastē; Haizivju līcis.
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m.
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu.
- ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Īrijas, Anglijas un Francijas apvidos).
- indoksilsērskābe Indoksila savienojums ar sērskābi (aknās); tiek izvadīts no organisma caur nierēm kā kālija sāls (indikāns).
- Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km.
- konīdijnesēji Īpaši micēlija izaugumi, kuru galā veidojas konīdijas.
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- Džons Buls ironiska Anglijas vai tipiska angļa personifikācija, arī iesauka.
- Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
- graduālis Īss dziedājums starp epistulas (2) un evaņģēlija lasījumiem dievkalpojumā.
- makjajolisti Itāliešu gleznotāji, kas 19. gs. 60.-80. gados Itālijas nacionālās atbrīvošanās kustības ietekmē radīja demokrātisku virzienu glezniecībā.
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
- IT Itālija, valsts divburtu kods.
- Itālijas Republika Itālija, valsts pilnais nosaukums ("Repubblica Italiana").
- ITA Itālija, valsts trīsburtu kods.
- quarantana Itālijas (Modenas un Parmas) 17. gs. sudraba 2 liru monēta.
- Bari province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Bari"), platība — 5138 kvadrātkilometri, 1246000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 48 komūnās.
- Barletas-Andrijas-Trani province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Barletta-Andria-Trani"), platība — 1543 kvadrātkilometri, 391500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 10 komūnās.
- Brindizi province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Brindisi"), platība — 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
- Fodžas province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Foggia"), platība — 7190 kvadrātkilometru, 638000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 64 komūnās.
- Arum italicum Itālijas ārums.
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
- Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās.
- Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās.
- Forli-Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās.
- Phlomis italica Itālijas flome.
- Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās.
- Gladiolus italicus Itālijas gladiola.
- ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata").
- Benevento province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 2071 kvadrātkilometrs, 287000 iedzīvotāju (2012. g.). iedalās 78 komūnās.
- Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās.
- Frozinones province Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība — 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
- Dženovas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Genova"), platība — 1838 kvadrātkilometri, 880400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
- Impērijas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Imperia"), platība — 1156 kvadrātkilometri, 220200 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
- Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās.
- Brešas province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Brescia"), platība — 4784 kvadrātkilometri, 1267000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 206 komūnās.
- Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
- Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ascoli Piceno"), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
- Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās.
- Izernija Itālijas Molizes reģiona Izernijas province (_Isernia_ / _Provincia di Isernia_), platība - 1529 kvadrātkilometri, 88400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 52 komūnās.
- testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
- gonfalonjers Itālijas pilsētrepublikās (13.-15. gs.) pilsētas kvartāla zemessardzes vadītājs.
- Asti province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība — 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
- Bjellas province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Biella"), platība — 913 kvadrātkilometru, 187000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 82 komūnās.
- pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā.
- Pinus pinea Itālijas priede jeb pīnija.
- Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās.
- Kampobaso Itālijas province ("Provincia di Campobaso"), Molizes reģionā, platība - 2909 kvadrātkilometri, 231000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 84 komūnās.
- Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās.
- Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kjeti Itālijas province ("Provincia di Chieti"), atrodas Abruco reģionā, platība - 2588 kvadrātkilometri, 397400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Latīna Itālijas province ("Provincia di Latina"), Lacio reģionā, platība - 2251 kvadrātkilometrs, 561000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Livorno Itālijas province ("Provincia di Livorno"), Toskānas reģionā, platība - 1218 kvadrātkilometru, 343000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novāra Itālijas province ("Provincia di Novara"), Pjemontas reģionā, platība - 1339 kvadrātkilometri, 373100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Perudža Itālijas province ("Provincia di Perugia"), Umbrijas reģionā, platība 6334 kvadrātkilometri, 674900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pistoija Itālijas province ("Provincia di Pistoia"), Toskānas reģionā, platība - 965 kvadrātkilometri, 293500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Friuli-Venēcija-Džūlija Itālijas reģions Friuli-Venēcija Džūlija.
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- Setaria italica Itālijas sarene.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
- Areco province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 3232 kvadrātkilometri, 350700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 39 komūnās.
- Florences province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Firenze"), platība — 3514 kvadrātkilometru, 1003600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 44 komūnās.
- Groseto province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Grosseto"), platība — 4504 kvadrātkilometri, 227500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 28 komūnās.
- Kvirināls Itālijas valdības apzīmējums.
- čentesimo Itālijas vara monēta, 100. daļa liras; čentezimo.
- Anchusa azurea Itālijas vēršmēle.
- Vidusitālija Itālijas vidusdaļa.
- mocarella Itāļu (Dienviditālijas) maiga siera šķirne, balta biezpienveidīga siera bumba.
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno.
- Izernijas province Izernija - Itālijas Molizes reģiona province ("Provincia di Isernia").
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
- tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā.
- ultrabrahicefālija Izteikta brahicefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss >90.
- ultradolihocefālija Izteikta dolihocefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss <65.
- izdirst Izvadīt fekālijas.
- kakāt Izvadīt fekālijas.
- mimi Izvairīgi un nekaitīgi dabas gari Ziemeļaustrālijas tautu mitoloģijā.
- atsevišķā brigāde izveidota 1919. g. 21. martā pēc Atsevišķā bataljona reorganizācijas un papildināšanas, pastāvēja līdz 1919. g. 15. jūlijam; Baloža brigāde.
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Camellia japonica Japānas kamēlija.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Aster novae-angliane Jaunanglijas miķelīte.
- Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija.
- sinoptiskā problēma jautājums, kā izskaidrot pirmo triju evaņģēliju savstarpējo līdzību un atšķirību no Jāņa evaņģēlija.
- tivoli Jautrības vieta ārpus pilsētas ar dārzu, dažādām spēlēm utt.; pēc Itālijas pilsētas nosaukuma.
- discefālija Jebkura galvaskausa anomālija.
- weltschmerz Jēdziens, kas iegājies romantisma virziena literatūrā visaptverošas melanholijas, pasaules sāpju apzīmēšanai.
- hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu.
- Berberis juliane Jūlijas bārbele.
- Primula juliae Jūlijas prīmula.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
- bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
- Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē.
- Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā.
- Ansona līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Anson Bay_), Ziemeļu Teritorijas ziemeļrietumos, Timoras jūras dienvidaustrumu daļā.
- Pomerānijas līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidos, Vācijas un Polijas teritorija.
- Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m.
- Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē.
- Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m.
- Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes.
- Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m.
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē.
- crinoidea Jūraslilijas.
- Puccinellia maritima jūrmalas pukcinellija.
- Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teesdalia nudicaulis kailā sinepīte jeb kailstublāja tīsdeilija.
- tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis").
- Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas.
- kākāt Kakāt, izvadīt fekālijas.
- kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot.
- ciānkālijs Kālija cianīds, bīstama inde.
- kalipēnija Kālija deficīts organismā.
- asinssālis Kālija dzelzs cianīdi, ko agrāk ieguva karsējot asinis.
- sarkanās asinssālis kālija ferricianīds, K3Fe(CN)6.
- dzelzsciankalijs Kalija ferrocianīds K4Fe(CN)6; asinssālis.
- dzeltenās asinssālis kālija ferrocianīds, K4Fe(CN)6.
- Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā.
- chlorkalijs Kālija hlorīds KCl, kālija mēslošanas līdzeklis, ko parasti pārstrādā augstprocentīgos kālijsāļos.
- kaliurēze Kālija izdalīšanās ar urīnu.
- potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela, lietota kā pārtikas piedeva; cepamais pulveris.
- mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem.
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
- kālijs Kālija minerālmēsli.
- kalijsālis Kālija minerālmēsli.
- zilie graudiņi kālija permanganāts.
- margancovka Kālija permanganāts.
- čilizalpetris Kālija salpetris.
- Salsola kali kālija sālszāle.
- pusšķidrās ziepes kālija sāļi.
- kālija hidroksīds kālija sārms KOH.
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- mollīns Kālija ziepes no cūku taukiem ar 20% glicerīna saturu, lieto farmācijā ziežu pagatavošanai.
- lizoforms Kālija ziepju un formalīna šķīdums spirtā; dezinfekcijas līdzeklis.
- Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m.
- ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās.
- Krkonoše Kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka).
- Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs.
- Penini Kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m.
- Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m.
- Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns.
- Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m.
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
- Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns).
- Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m.
- Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna.
- Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m.
- Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m.
- Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu.
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
- Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
- Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda.
- Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas.
- Rakana grēda kalnu grēda Mjanmas dienvidrietumos, Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, lielākais augstums - 3053 m.
- Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m.
- Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m.
- Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe.
- Henteja grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļu daļā ("Chentejn Nuruu"), garums - \~250 km, augstums - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 2800 m (Dzalučuds).
- Džidas grēda kalnu grēda Piebaikālā, uz Krievijas un Mongolijas robežas, garums — \~350 km, augstums — līdz 2636 m.
- Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m.
- Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass).
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m.
- Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru.
- Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m.
- Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
- Viktorijas Alpi kalnu masīvs Austrālijas Alpu dienvidu daļā.
- Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
- Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m.
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
- Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas.
- Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
- Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
- Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas.
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
- Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m.
- Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
- toltri Kaļķakmes pauguru grēdas Podolijas augstienē Ukrainā.
- camellia Kamēlijas.
- Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davallia canariensis Kanāriju davālija.
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe.
- kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
- Kengsbeks Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas.
- Kingsbenčs Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas.
- Lilium regale karaliskā lilija.
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.).
- korso karnevāla gājieni Itālijas un Francijas pilsētās.
- Neoregelia carolinae Karolīnas neoregēlija.
- Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m.
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
- seims Kārtu pārstāvības institūcija (Polijas-Lietuvas valstī).
- modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu.
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā.
- teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā.
- disistolija Katra sirds sistoles anomālija, sevišķi ritmā un spēkā.
- Parmelia acetabulum kausveida parmēlija.
- Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
- Keipjorka Keipjorkas pussala - Jorkas raga pussala Austrālijas ziemeļaustrumos.
- Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m.
- Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus.
- Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- beachcomber Klaidonis, gk. Dienvidjūru salu un Austrālijas ostās.
- Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas.
- klīja Klija.
- Tubaria furfuracea klijainā turzene.
- milvus Klijas - vanagu dzimtas ģints.
- furfur Klijas.
- klija Klijas.
- klījas Klijas.
- otrobas Klijas.
- Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus.
- Polinēsija Klusā okeāna salas ziemeļos un rītos no Austrālijas; Polinēzija.
- Pycnothelia papillaria knupjveida piknotēlija.
- Magnolia kobus kobus magnolija jeb agrīnā magnolija.
- Magnolia praecocissima kobus magnolijas "Magnolia kobus" nosaukuma sinonīms.
- Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda.
- ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta.
- nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma.
- Aiēts Kolhīdas valdnieks, dieva Hēlija dēls, kuram piederēja zeltvilnas aunāda, ko centās iegūt varonis Jāsonis.
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās.
- anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas.
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km.
- konidiofors Konīdijnesējs, sēnes micēlija zars, uz kura ir konīdijas.
- referents Konkrēta reālija, ko konkrētā lietojumā nosauc valodas vienība.
- konģenitālā universālā astēnija konstitucionālas anomālijas paveids.
- desmosomas Kontaktstruktūras starp blakusšūnām dzīvnieku organismā, sevišķi labi izveidotas epitēlijaudos.
- pasaules daļa kontinents ar apkārtējām salām; ir sešas pasaules daļas: Austrālija kopā ar Okeāniju, Āzija, Eiropa, Amerika, Āfrika un Antarktika.
- Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas.
- Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru.
- Kasuarina equisetifolia koslapu kazuarīns jeb Austrālijas dzelzskoks.
- bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS.
- Lobelia cardinalis košsarkanā lobēlija.
- ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu.
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
- skaistā brovālija krāšņā brovālija.
- Browallia speciosa krāšņā brovālija.
- Lobelia speciosa krāšņā lobēlija.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
- Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.).
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
- basilijieši Kristiešu garīgā ordeņa mūki; ordenis radās Bizantijā 4. gs., tā statūtu izveidi piedēvē agrīnās kristietības teologam Basilijam Lielajam.
- liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- apustulis Kristus sūtnis, evaņģēlija vēsts nesējs.
- Karkonoše Krkonoše, kalni, Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas.
- kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem.
- monstrozitāte Kroplība, attīstības anomālija.
- sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos.
- kublasoli Kubla krāsvielu leikosavienojumu sērskābes esteru nātrija vai kālija sāļi.
- Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m.
- Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu.
- Baltās-Baltijas jūras kanāls kuģošanas kanāls Krievijā, Karēlijas Republikā, savieno Oņegas ezeru ar Balto jūru, garums 227 km, 19 slūžu, 15 aizsprostu, 49 dambji, vidējais dziļums 5 m.
- Barku Kuperskrīkas upes (Austrālijas vidienē) augšteces senāk lietots nosaukums.
- KMA Kurskas magnētiskā anomālija.
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
- brahikomes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi dekoratīvi augi, dzimtene Austrālija, 20-30 cm augsti ceri ar ziliem, violetiem, sārtiem un baltiem ziediem 2 cm diametrā.
- krinoīdi Kustoņi, tā sauktās jūras lilijas.
- Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neillia racemosa ķekaru neilija.
- Teitāts Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - cilts dievs, karadarbības un mierīga darba aizgādnis.
- Abnoba Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - medību dieviete, kuru pielūdza ciltis, kuras dzīvoja ielejās austrumos no Reinas.
- Tarans Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - pērkona dievs.
- beļģi Ķeltu ciltis Gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja.
- allobrogi Ķeltu cilts Narbonas Gallijas Ziemeļu daļā, 121. g. p. m. ē. cilti pakļāva Roma.
- sirenomēlija Ķermeņa apakšdaļas attīstības anomālija, viena nepilnīgi attīstīta apakšējā ekstremitāte vai kopā saaugušas kājas.
- kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (1); kodne (1).
- kodne Ķimikālija, ar ko kodina (1).
- kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (2); kodne (2).
- kodne Ķīmikālija, ar ko kodina (2).
- granasons Ķīmikālijas graudu kodināšanai.
- prūšpulveris Ķīmikālijas prusaku iznīcināšanai.
- ķimikāti Ķimikālijas.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
- Camellia sinensis Ķīnas kamēlija jeb tējaskrūms.
- Neillia sinensis Ķīnas neilija.
- oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
- cukīni Ķirbjaugs - Itālijas kabacis.
- dzimumlocekļa papiloma labdabīgs epitēlijaudu audzējs, kas fimozes gadījumā veidojas priekšādiņas maisā.
- epitelioma Labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no epitēlijaudiem.
- Lebas ezers lagūnas tipa ezers Polijas ziemeļu piekrastē, no Baltijas jūras to atdala smilšu strēle, savieno caurteka, platība — 74,4 kvadrātkilometri, garums — 16 km, platums — 7 km, līdz 6 m dziļš.
- anomālistiskais gads laika intervāls starp divām sekojošām caur orbītas perihēliju; anomālistiskā gada garums ir 365,2596 diennaktis (perihēlija stāvokļa maiņas dēļ tas ir par 27 minūtēm garāks nekā tropiskais gads).
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs.
- pērkaunene Lakstaugs krustziežu dzimtā, nezāle, līdz 60 cm augsta, ar augšdaļā zarojošos stublāju, šaurām lapām, zied no jūlija beigām līdz septembrim pasīkiem dzelteniem ziediem.
- lamblia Lamblijas.
- lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Augstākā Padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās Padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- Circus cyaneus lauka lija.
- piazza laukums vai tirguslaukums (gk. Itālijas pilsētās).
- Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes.
- satelitoze Leikoglijas šūnu sakrāšanās ap ganglijšūnām smadzeņu garozā, vērojama progresīvās paralīzes gadījumā.
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
- Pohlia lescuriana Leskerjē polija.
- Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m.
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci.
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
- Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini.
- Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m.
- lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m.
- triecienzutis Līdz 2 m gara Brazīlijas un Gajānas saldūdeņu dižzivs, kas dod spēcīgu elektrisko triecienu.
- Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
- Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km.
- Padānas līdzenums līdzenums Itālijas ziemeļos, starp Alpiem, Apenīniem un Adrijas jūru (it. val. "Pianura Padana"), garums - līdz 500 km, platums - līdz 200 km, augstums - līdz 300 m.
- Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots.
- epitelioīds Līdzīgs epitēlijam.
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- Jurlungura Liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne.
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
- Austrālijas līcis Lielais Austrālijas līcis.
- Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Melvila sala lielākā sala Austrālijas ziemeļu piekrastē (angļu val. “Melville Island”), Timoras jūrā, pieder Austrālijai, platība — 5800 kvadrātkilometru, \~2000 iedzīvotāju (gk. aborigēni), augstums — līdz 258 m.
- Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru.
- Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
- Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Australian Alps"), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā.
- Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži.
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.).
- krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi.
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- Magnolia grandiflora lielziedu magnolija.
- Jagailis Lietuvas lielkņazs (1377.-1392. g., ar pārtr.) un Polijas karalis (Vladislavs II; no 1386. g.); 1385. g. noslēdza Polijas un Lietuvas ūniju.
- Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā.
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
- Konjas plato Likaonas līdzenums Turcijā, Anatolijas plakankalnes dienvidu daļā.
- Nowellia curvfolia līklapu novellija.
- Pohlia camptotrachela līkvācelīšu polija.
- lillija Lilija ("Lilium").
- lilijas Lilija.
- ķeizarkroņi Lilijas ("Lilium").
- ķeizarkronis Lilijas ("Lilium").
- lellija Lilijas ("Lilium").
- līlija Lilijas ("Lilium").
- līlijas Lilijas ("Lilium").
- lilje Lilijas ("Lilium").
- lillis Lilijas ("Lilium").
- stilbenes Lilijas ("Lilium").
- lilium Lilijas.
- putnpieņi Lilijaugiem piederīgs pļavu un lauku augs (samērā rets), trulām lapām.
- skaistlilija Lilijaugu dzimtas puķaugs, ziedi tumši zili, sagrupēti čemurā uz 50-60 cm gara stublāja.
- sētlilje Lilijaugu ģints augs bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem, čemurainu ziedkopu.
- vārplilje Lilijaugu ģints, augi bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem.
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem, oranžsarkaniem zvanveida ziediem; tīģerlilija.
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
- karaliskā lilija liliju suga ("Lilium regale"), 60-150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- Magnolia liliiflora lilijziedu magnolija.
- pseidolimfoma Limfogranulomatozei līdzīga reakcija pēc dažu pretepilepsijas līdzekļu (piem., trimetīna, difenīna) lietošanas: neregulārs drudzis, multiformiska eritēma, ģeneralizēta limfmezglu palielināšanās, hepatosplenomegālija; intermitējošs artrīts ar dažādu locītavu pietūkumu.
- Browallia viscosa lipīgā brovālija.
- Phacelia viscida lipīgā facēlija.
- alkaliji Litija, natrija, kālija, rubīdija un cēzija hidroksīdi.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā.
- labvēlīte Lobēlija.
- lobelia Lobēlijas.
- shistomēlija Locekļa šķeltne kā attīstības anomālija.
- parestētiskā makromēlija locekļu uzbriešanas, palielināšanās sajūta akromegālijas sākumstadijā un hiperpituitārisma latentā formā.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- augšnams Lordu palāta Anglijas parlamentā.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
- horioepitelioma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstījies no epitēlija, kurš sedz horija bārkstis.
- adenomiosarkoma ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no dziedzerepitēlija un gludās muskulatūras audiem
- adenokarcinoma Ļaundabīgs dziedzerepitēlija audzējs.
- hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus.
- hiperbrahicefālija Ļoti izteikta brahicefālija, kurā cefāliskais indekss lielāks par 85.
- bīdelēt Ļoti smalki malt (labību), pilnīgi atdalot sēnalas, klijas u. tml.
- bīdelēti milti ļoti smalki samalti milti, no kuriem pilnīgi atdalītas sēnalas un klijas.
- tahitelija Ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija.
- sārmainie ieži magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija; alkālijieži.
- aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
- magnolia Magnolijas.
- stapelia Maitu puķes; stapēlija.
- bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas.
- žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt.
- Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- ventrikulostomija Mākslīgas atveres radīšana smadzeņu ventrikula, lai novadītu šķidrumu hidrocefālijas gadījumā.
- batālists Mākslinieks, kas strādā batālijas žanrā.
- skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs.
- hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
- Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
- D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m.
- Maraņana Maranjauna, štats Brazīlijas ziemeļaustrumos.
- Markomāņu karš markomāņu, kvadu u. c. cilšu karš ar Romu 166.-180. g., ciltis vairākkārtīgi iebruka Itālijas ziemeļu daļā.
- Lilium martagon martagonlilija.
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
- aeroepitēlijs Mata serdes epitēlija šūnas, kurās ir gaiss.
- Bētlemes zvaigzne Mateja evanģēlija 2. nodaļā pieminētā zvaigzne, kas Jēzum piedzimstot, norādīja ceļu trim austrumu gudrajiem.
- trihoze Matu slimība vai augšanas anomālija.
- Puccinellia capillaris matveida pukcinellija.
- Puccinellia retroflexa matveida pukcinellijas "Puccinellia capilaris" nosaukuma sinonīms.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
- panangīns Medikaments, kālija preparāts, ko izmanto, lai organismā ievadītu kālija jonus.
- Mingrēlija Megrēlija, vēsturisks novads Gruzijā.
- introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem.
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
- hipomelanholija Melanholija vieglā formā.
- melancholija Melanholija.
- melankolija Melanholija.
- Milvus migrans melnā klija.
- Tdžapara Melvila un Batersta salā (Austrālijas ziemeļu piekraste) dzīvojošo tivu mitoloģijā - vīrs, kas kļuva par mēnesi.
- Purukupali Melvila un Batersta salās (Austrālijas ziemeļi) dzīvojošo tivu ticējumos - pirmsencis, kura vainas dēļ cilvēki ir mirstīgi.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- prezbiteriāņi Mērenākais puritāņu grupējums Anglijas buržuāzistiskās revolūcijas laikā.
- greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
- endotelioblastoma Mezenhimāls audzējs no endotēlija šūnām.
- mezoglioma Mezoglijas audzējs.
- trillija Mežlilija - šīs dzimtas ģints ("Trillium").
- trillium Mežlilijas.
- trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
- emisijas miglājs miglājs, kura spektrs sastāv galvenokārt no ūdeņraža, hēlija, jonizēta skābekļa u. c. emisijas spektrāllīnijām.
- aerosola ģenerators miglotāja galvenā sastāvdaļa, kas mehāniski vai termomehāniski pārvērš šķidrās indīgās ķimikālijas aerosolā (daļiņu diametrs - <50 mm) un novada uz apstrādājamām virsmām.
- hidromikrencefālija Mikrocefālija un likvora daudzuma palielināšanās smadzeņu ventrikulos.
- Mammillaria microhelia mikrohēlijas mamilārija.
- mylia Mīlijas.
- Puccinellia gigantea milzu pukcinellija.
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
- smaragds Minerāls - berilija alumīnija silikāts (dārgakmens) zaļās krāsas dažādās nokrāsās.
- kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai.
- polihalīts Minerāls baltā, iesarkanā, iedzeltenā vai pelēkā krāsā, ko kopā ar citiem kālija minerāliem lieto kālija mēslošānas līdzekļu gatavošanai.
- fenakīts Minerāls, berilija silikāts; ar beriliju bagāta rūda.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu.
- leicīts Minerāls, kālija alumosilikāts, gaišā krāsā, izveidojas, sacietējot lavai, kurā maz kramzemes; var izmantot zemes mēslošanai un alumīnija un kālija iegūšanai.
- neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- endogēnā mirstība mirstība, ko izraisa iedzimtas anomālijas un traumas dzimšanas un organisma novecošanās procesā.
- Mogadīšo Mogadiša, Somālijas galvaspilsēta.
- MN Mongolija, valsts divburtu kods.
- MNG Mongolija, valsts trīsburtu kods.
- ciriks Mongolijas armijas kareivis.
- Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks.
- Tilia mongolica Mongolijas liepa.
- tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts.
- MTR Mongolijas Tautas Republika.
- MTRP Mongolijas Tautas revolucionārā partija.
- Podoces hendersoni Mongolijas tuksnešsīlis.
- monilia Monīlijas.
- sajodins Monojodbehenskābes kalcijs, balts pulveris bez smakas un garšas, ūdenī nešķīst, lietoja kalija jodida vietā pa 1 mg.
- Mousona Mosona, Austrālijas zinātniskā stacija Antarktīdā.
- hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
- neiroglioze Multipli neiroglijas audzēji.
- Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē.
- Marambidži Murumbiģi, upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee").
- felonija Mūsdienu Anglijas tiesībās un ASV krimināltiesībās - jebkurš smags noziegums.
- Parmelia mougeotii Mužo parmēlija.
- alamanda Mūžzaļu Brazīlijas augu ģints ("Allamanda").
- slum Nabadzīgo iedzīvotāju kvartāls Anglijas lielpilsētās.
- favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons.
- Parmelia omphalodes nabveida parmēlija.
- bengāļi Nācija, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
- brazīlieši Nācija, Brazīlijas pamatiedzīvotāji, runā portugāļu valodā, ticīgie - katoļi.
- Alpu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Alpine National Park_), Viktorijas štatā, Austrālijas Alpu dienvidos.
- Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
- Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā).
- iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu.
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- salpetris nātrija, kālija, amonija, kalcija vai bārija nitrāts.
- neillia Neilijas.
- neuroglia Neiroglija.
- oligodendroglija Neiroglijas audu pamatmasa, ko veido sīkas balstšūnas (oligodendrogliocīti).
- astrocitoma Neiroglijas audzējs, kas sastāv no astrocītiem.
- glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla.
- oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā.
- aksofāgs Neiroglijas šūna; atrodama mielīta slimnierkiem mielīna dobumos.
- gliacīts Neiroglijas šūna.
- neirogliocīts Neiroglijas šūna.
- spongiocīts Neiroglijas šūna.
- gliofāgija Neiroglijas šūnu fagocitoze.
- ulegīrija Neiroglijas un saistaudu savairošanās galvas smadzeņu krokās, kuru novēro idiotijas gadījumā.
- astrocīts Neiroglijas zvaigžņveida šūna.
- pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- sporīdijas Nelielas sporas, kas veidojas no promicēlija.
- mazcirvene neliels purva augas ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; baldēlija.
- akritarhi Nenoskaidrotas izcelsmes mikrofosilijas (iespējams planktona aļģes).
- neoregelia Neoregēlijas.
- heteroloģija Neparasta, netipiska attīstība; anomālija īpašībās, veidā, uzbūvē.
- parafīlija Neparasto seksuālo objektu izvēle un/vai izkropļota seksuāla darbība - fetišisms, transvestisms, zoofilija, pedofilija, nekrofilija, ekshibicionisms, mazohisms un sadisms.
- sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu.
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
- neiragmija Nerva stumbra saspiešana virs vai zem tā ganglija.
- ganglioglioneiroma Nervu audzējs, kurā ir ganglijšūnas, neiroglijas šūnas un nervu šķiedras.
- neuroglija Nervu centros šķiedrainu šūniņu tīkls, kas noder par atbalstu īstenajām nervu šūniņām un šķiedrām; neiroglija.
- Pellia neesiana Nēsa pellija.
- lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un Sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem.
- Circus aeruginosus niedru lija.
- alunīts No alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
- timeo Danaos et dona ferentes no danajiem [grieķiem] baidos, pat ja tie veltes nes (vārsma no Vergilija "Eneīdas").
- fruktozāns No fruktozes vienībām sastāvošs polisaharīds, piem., inulīns (dālijas ciete).
- sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
- astroglija No zvaigžņveida šūnām (astrocītiem) veidoti neiroglijas audi centrālajā nervu sistēmā.
- Pohlia nutans nokarvācelīšu polija.
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota.
- nekro- Norāda vārda saistību ar nāvi, miršanu, atmiršanu, līķiem, mirušo pasauli (nekrofilija, nekrofils, nekrologs, nekropole, nekrotisks, nekroreālists, nekroze u. c.).
- Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums.
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
- nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints.
- Alakuitijervi Ņižņeje Kuito, ezers Krievijas Karēlijas Republikā (_Ala-Kuitijärvi_), tā nosaukums somu valodā.
- Jukezers Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
- Ņuokijervi Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
- Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
- Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise.
- Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos).
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā.
- blijenieki Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Blijas" iedzīvotāji.
- hipodaktīlija oligodaktilija.
- disgerminoma Olnīcas vai sēklinieka ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no nediferencēta dīgļepitēlija.
- oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā.
- Beleima Ostas pilsēta Amazones deltā (port. val. "Belem"), Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena.
- Heistingsa Ostas pilsēta Lielbritānijā ("Hastings"), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šaurumā, 90300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m.
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
- Trillium ozarkianum Ozarka mežlilija.
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km.
- pačuli Pačūlija.
- pačulijs Pačūlija.
- pačulis Pačūlija.
- patčulis Pačūlija.
- Venēcijas-Padānas līdzenums Padānas līdzenums Itālijas ziemeļos.
- Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja.
- kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
- hiperkaliēmija Palielināts kālija daudzums asinīs.
- salvelinus Palijas.
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai.
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
- korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām.
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- lingvistiskā universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās; valodas universālija.
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā.
- Phacelia tanacetifolia parastā facēlija.
- bišu facēlija parastā facēlija.
- Pellia epiphylla parastā pellija.
- stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- Brennera pāreja pāreja Alpu kalnu austrumu daļā ("Brenner", it. "paso di Brennero"), uz Austrijas un Itālijas robežas 1371 m vjl., savieno Izarkas un Innas ieleju, zem tās dzelzceļa tuneļi un autotuneļi.
- mevalonacidūrija Pārmantota aminoacidopātija, kas radusies mevalonātkināzes deficīta dēļ; raksturīga pārmērīga mevalonskābes izdalīšanās ar urīnu, attīstības aizture, hipotonija, hepatosplenomegālija un dažādu orgānu darbības traucējumi.
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā.
- drepanocitoze Pārmantota hroniska hemolītiska anēmija ar eritrocītu formas anomālijām: hroniska hemolītiska anēmija ar dzelti; hepatosplenomegālija, limfmezglu palielināšanās; infantilisms.
- diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
- kriptoftalms Pārmantotas kombinētas anomālijas: pilnīgi vai daļēji trūkst acu spraugas, uzacu un skropstu aplāzija.
- parmelia Parmēlijas - asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimtas ģints.
- polonizācija Pārpoļošana, poļu politiskās, saimnieciskās un kultūras kundzības nodrošināšana Polijas valstij piederošajās zemēs, kuras apdzīvo citu tautību pārstāvji.
- parakeratoze Pārragošanās anomālija, kas izpaužas ar epidermas šūnu nespēju veidot normālu raga slāni.
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu.
- kālija sorbāts pārtikas piedeva E202 (pīlādžskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
- kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
- kālija propionāts pārtikas piedeva E283 (propionskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas, migrēnu.
- kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
- kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus.
- kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- kālija malāts pārtikas piedeva E351 (ābolskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E628 Pārtikas uzlabotājs - dikālija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E632 Pārtikas uzlabotājs - dikālija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E261 Pārtikas uzlabotājs - kālija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E357 Pārtikas uzlabotājs - kālija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E402 Pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E212 Pārtikas uzlabotājs - kālija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģijas, astma, nātrene, ekzēma.
- E332 Pārtikas uzlabotājs - kālija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E536 Pārtikas uzlabotājs - kālija ferocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, bīstams ieelpojot, toksisks nierēm.
- E340 Pārtikas uzlabotājs - kālija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E577 Pārtikas uzlabotājs - kālija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E228 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, ādas kairinājums, anafilakse, kuņģa kairinājums, hiperaktivitāte.
- E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- E326 Pārtikas uzlabotājs - kālija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E351 Pārtikas uzlabotājs - kālija malāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E224 Pārtikas uzlabotājs - kālija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājums.
- E337 Pārtikas uzlabotājs - kālija nātrija tartrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- E283 Pārtikas uzlabotājs - kālija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas.
- E202 Pārtikas uzlabotājs - kālija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma.
- E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E336 Pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E954 Pārtikas uzlabotājs - saharīns un tā nātrija, kālija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - daudzās valstīs aizliegts, kancerogēns.
- E470a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- WFH Pasaules Hemofilijas federācija (angļu "World Federation of Hemophilia").
- Jāņa pasija pasija, kurā ir izmantots Jāņa evaņģēlija teksts.
- Mateja pasija pasija^2^ (2), kurā ir izmantots Mateja evaņģēlija teksts.
- gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns.
- Piltenes apgabals pastāvēja 1560.-1817. g.; līdz 1585. g. bija Dānijas valdījumā, 1585.-1798. g. Polijas-Lietuvas sastāvā, 1798.-1817. Krievijas sastāvā, 1817. g. iekļauts Kurzemes guberņā.
- Pļaviņu novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu; līdz 2009. g. teritorija ietilpa Aizkraukles rajonā, no 2021. g. 1. jūlija - Aizkraukles novadā.
- Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
- Galmuduga Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Gālkaghjo, platība - 46000 kvadrātkilometru, 1800000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Puntlenda Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Garove, platība - 250000 kvadrātkilometru, 2400000 iedzīvotāju.
- Patusa Patusas lagūna - atrodas Atlantijas okeāna piekrastes zemienē (port. val. "Lagoa dos Patos"), Brazīlijas dienvidos, platība - \~10000 kvadrātkilometru (pasaulē lielākā lagūna), garums - 241 km, platums - līdz 48 km, lielākais dziļums - 10 m.
- Dariganga Paugurains līdzenums Gobi ziemeļaustrumos, Mongolijas austrumu daļā, augstums 1300-1400 m, aprimušu vulkānu konusi, bazalta lavas lauki, solončaki, takiri, sāļezeri, sausā stepe.
- Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka.
- pārakmeņojumi Paveikta darbība, rezultāts --> pārakmeņoties; fosilijas.
- baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā.
- Sanvitalia procumbens pazvilā sanvitālija.
- apopleksija Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, insults jeb trieka, simptomu komplekss, ko izraisa asins izplūdums vai embolija galvas smadzenēs vai kādā citā orgānā (plaušās, liesā, olnīcā, acī u. c).
- stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība.
- pellia Pellijas.
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku.
- erāriji Personas, kas pēc Romas karaļa Servija Tullija cenza sistēmas nemaksāja cenza nodokļus, bet galvas naudu.
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- laktocīts Pienšūna, krūts alveolu epitēlija dziedzeršūna, kas sekretē pienu.
- pycnothelia Piknotēlijas.
- Nova Huta Pilijas pilsētas Krakovas rajons 12 km uz austrumiem no centra.
- sindaktilija pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums; dažām dzīvnieku sugām - normāla parādība, cilvēkam - attīsrtības anomālija.
- Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Īli Pilsēta Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Kembridžas, 10000 iedzīvotāju, tajā atrodas viena no ievērojamākajām Anglijas viduslaiku katedrālēm (celta no 1083. g., pabeigta ap 1180. g.).
- Oksforda Pilsēta Anglijas dienvidos ("Oxford"), Temzas krastos, 151900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1249. g.).
- Halla Pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos ("Hull, Kingston upon Hull"), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.).
- Olbani Pilsēta Austrālijā ("Albany"), Rietumaustrālijas štata dienvidos, 34000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kanbera Pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Pīterboro Pilsēta Austrālijā ("Peterborough"), Dienvidaustrālijas štatā, 1700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Portpiri Pilsēta Austrālijā ("Port Pirie"), Dienvidaustrālijas štata dienvidos, rūdu izvedosta Spensera līča ziemeļaustrumu krastā, 14200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Vaiala Pilsēta Austrālijā ("Whyalla"), Dienvidaustrālijas štatā, Spensera līča ziemeļrietumu krastā, 21800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Brisbena Pilsēta Austrālijas austrumos ("Brisbane"), Kvīnslendas štata administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē, 1,9 milj. iedzīvotāju (2007. g.), Austrālijas 3 lielākā pilsēta.
- Ipsviča Pilsēta Austrālijas austrumos ("Ipswich"), Kvīnslendā, Brisbenas priekšpilsēta (39 km uz dienvidrietumiem), 200000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Bandaberga Pilsēta Austrālijas austrumu piekrastē ("Bundaberg"), Kvīnslendā, osta Bernetas lejteces krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Melburna Pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Bendigo Pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos, Viktorijas štatā, 146400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pērta Pilsēta Austrālijas dienvidrietumos ("Perth"), Rietumaustrālijas štata administratīvais centrs, 2066600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Kalgurli Pilsēta Austrālijas rietumos ("Kalgoorlie"), Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, 32800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Alisspringsa Pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta.
- Viļejka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Vilijas krastos, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čitagonga Pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ilijaša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žundiai Pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Petropolisa Pilsēta Brazīlijā ("Petropolis"), Riodežaneiro štatā, Brazīlijas plakankalnē 838 m vjl., 185900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pontagrosa Pilsēta Brazīlijā ("Ponta Grossa"), Paranas štatā, Brazīlijas plakankalnē 950 m vjl., 303400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Posusa di Kaldasa pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1200 m vjl., 148700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Arasatuba pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos (_Araçatuba_), Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kampinasa Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Campinas"), Sanpaulu štatā, 1022000 iedzīvotāju.
- Riodežaneiro Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanpaulu Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Orupreta Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1100 m vjl., 70200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanvisenti Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Portualegri Pilsēta Brazīlijas dienvidos, Riugrandi du Sulas štata administratīvais centrs, jūras osta Patusas lagūnas krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju.
- Masejo Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio.
- Natala Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Natal"), Riugrandi du Norti štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 804000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Resifi Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Recife"), Pernambuku štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Salvadora Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Salvador"), osta Atlantijas okeāna krastā, Baijas štata administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Parnaiba Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos, pie Parnaibas ietekas Atlantijas okeānā, \~300000 iedzīvotāju.
- Normandija Pilsēta Brazīlijas ziemeļos, Roraimas štatā pie Gajānas robežas, \~2300 iedzīvotāju, pašvaldības centrs.
- Makapa Pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ītona Pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.).
- Bilbeisa Pilsēta Ēģiptē, Nīlas deltas austrumos, pie Ismailijas kanāla, 300000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ambelona pilsēta Grieķijā (_Ampelónas_), Tesālijas perifērijā.
- Aja Pilsēta Grieķijā ("Agia"), Tesālijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Almira pilsēta Grieķijā ("Αλμυρός"), Tesālijas perifērijā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vola Pilsēta Grieķijā ("Βόλος"), Tesālijas perifērijā, 144400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elasona pilsēta Grieķijā ("Ελασσόνα"), Tesālijas perifērijā, 7750 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalambaka pilsēta Grieķijā ("Καλαμπάκα"), Tesālijas perifērijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kardica pilsēta Grieķijā ("Καρδίτσα"), Tesālijas perifērijā, nomes administratīvais centrs, 113500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Larisa pilsēta Grieķijā ("Λάρισα"), Tesālijas perifērijas administratīvais centrs, Pinjas krastos, 162600 iedzīvotāju (2011. g.), VI gs. p. m. ē. - sengrieķu lielākā pilsēta.
- Livade pilsēta Grieķijā ("Λιβάδι"), Tesālijas perifērijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Melivoja pilsēta Grieķijā ("Μελίβοια"), Tesālijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Muzake pilsēta Grieķijā ("Μουζάκι"), Tesālijas perifērijā, 1960 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nikaja pilsēta Grieķijā ("Νίκαια"), Tesālijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oihalija pilsēta Grieķijā ("Οιχαλία"), Tesālijas perifērijā, 2940 iedzīvotāju (2011. g.).
- Palama pilsēta Grieķijā ("Παλαμάς"), Tesālijas perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sofades Pilsēta Grieķijā ("Σοφάδες"), Tesālijas perifērijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trikala Pilsēta Grieķijā ("Τρίκαλα"), Tesālijas perifērijā, 80900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trikere Pilsēta Grieķijā ("Τρίκερι"), Tesālijas perifērijā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirnava Pilsēta Grieķijā ("Τύρναβος"), Tesālijas perifērijā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Farsala pilsēta Grieķijā ("Φάρσαλα"), Tesālijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surami Pilsēta Gruzijā ("Surami"), Iekšējās Kartlijas mhares rietumos, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tetrickaro Pilsēta Gruzijā ("Tetri-Tskaro"), Lejaskartlijas mharē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hašuri Pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mharē, 29000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gori Pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mhares administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rustavi Pilsēta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Calendžiha Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Senaki Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhidas zemienē, 28000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abaša Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhīdas zemienē, rajona administratīvais centrs, 6100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Poti Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Melnās jūras piekrastē, 47000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gardabani Pilsēta Gruzijā, uz dienvidaustrumiem no Tbilisi, Lejaskartlijas mharē, 19900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Marneuli Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, 20000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bolnisi Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Alandura pilsēta Indijā (_Alandur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumos, Bengālijas līča piekrastē.
- Amalāpurama pilsēta Indijā (_Amalāpuram_), Āndhra Pradēšas štatā, netālu no Bengālijas līča piekrastes.
- Kākināda Pilsēta Indijā ("Kākināda"), Āndrha Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 312500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mačilīpatanama Pilsēta Indijā ("Machilīpattanam"), Andhra Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 169900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nellūru Pilsēta Indijā ("Nellore"), Āndhra Pradēšas štatā, osta netālu no Pennaras ietekas Bengālijas līcī, 600900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pudučerri Pilsēta Indijā ("Puducherry"), Bengālijas līča rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma teritorijas administratīvais centrs, 549400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Višākhapatnama Pilsēta Indijā, Āndhra Pradēša štatā, Bengālijas līča piekrastē, 969600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Vidžajavāda Pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, osta Krišnas deltā, Bengālijas līča tuvumā, 898000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolkata pilsēta Indijas austrumos (angļu val. "Calcuta"), osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta; Kalkāta.
- Čennai Pilsēta Indijas dienvidos (angļu val. "Chennai"), osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa.
- Altamura pilsēta Itālijā (_Altamura_), Apūlijas reģiona Bari provincē, 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apričēna pilsēta Itālijā (_Apricena_), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velje pilsēta Itālijā (_Veglie_), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akate Pilsēta Itālijā ("Acate"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Katena pilsēta Itālijā ("Aci Catena"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačireāle Pilsēta Itālijā ("Acireale"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvaviva delle Fonti pilsēta Itālijā ("Acquaviva delle Fonti"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvedolči Pilsēta Itālijā ("Acquedolci"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adelfija Pilsēta Itālijā ("Adelfia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adrāno Pilsēta Itālijā ("Adrano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adžīra Pilsēta Itālijā ("Agira"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8420 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agridžento Pilsēta Itālijā ("Agrigento"), Sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas.
- Alvērobello Pilsēta Itālijā ("Alberobello"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkāmo pilsēta Itālijā ("Álcamo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 45100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alesāno Pilsēta Itālijā ("Alessano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alēčio Pilsēta Itālijā ("Alezio"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aliste Pilsēta Itālijā ("Aliste"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altofonte Pilsēta Itālijā ("Altofonte"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andrāno Pilsēta Itālijā ("Andrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aradeo Pilsēta Itālijā ("Aradeo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arnezāno Pilsēta Itālijā ("Arnesano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Augusta Pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avetrāna Pilsēta Itālijā ("Avetrana"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 6950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aviāno Pilsēta Itālijā ("Aviano"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avola Pilsēta Itālijā ("Avola"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bagērija Pilsēta Itālijā ("Bagheria"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 54300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjakavallo Pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjolo del Salento pilsēta Itālijā ("Bagnolo del Salento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balestrate Pilsēta Itālijā ("Balestrate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barčellona Poco di Goto pilsēta Itālijā ("Barcellona Pozzo di Gotto"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 41500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barrafranka Pilsēta Itālijā ("Barrafranca"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belpaso Pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berra Pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjankavilla Pilsēta Itālijā ("Biancavilla"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bineto Pilsēta Itālijā ("Binetto"), Aūlijas reģiona Bari provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bisakvīno Pilsēta Itālijā ("Bisacquino"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 4750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bišelje Pilsēta Itālijā ("Bisceglie"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biteto Pilsēta Itālijā ("Bitetto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bitonto Pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 56100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bivona Pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bitrito Pilsēta Itālijā ("Bitritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobjo Pilsēta Itālijā ("Bobbio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bondēno Pilsēta Itālijā ("Bondeno"), Emlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgeto Pilsēta Itālijā ("Borgetto"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Butronjo Pilsēta Itālijā ("Botrungo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bronte Pilsēta Itālijā ("Bronte"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Budrio Pilsēta Itālijā ("Budrio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buseto Pilsēta Itālijā ("Busseto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Butera Pilsēta Itālijā ("Butera"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kakamo Pilsēta Itālijā ("Caccamo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatabjāno Pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalimēra Pilsēta Itālijā ("Calimera"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaltadžirone Pilsēta Itālijā ("Caltagirone"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaltaniseta Pilsēta Itālijā ("Caltanissetta"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameri Pilsēta Itālijā ("Cameri"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamarata Pilsēta Itālijā ("Cammarata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampoformido Pilsēta Itālijā ("Campoformido"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanikati Pilsēta Itālijā ("Canicatti"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kannole Pilsēta Itālijā ("Cannole"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapači Pilsēta Itālijā ("Capaci"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapo d'Orlando Pilsēta Itālijā ("Capo d'Orlando"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaprarika di Leče pilsēta Itālijā ("Caprarica di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapurso Pilsēta Itālijā ("Capurso"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karapelle Pilsēta Itālijā ("Carapelle"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karīni Pilsēta Itālijā ("Carini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karlentīni Pilsēta Itālijā ("Carlentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmjāno Pilsēta Itālijā ("Carmiano"), apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karozīno Pilsēta Itālijā ("Carosino"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karovinjo Pilsēta Itālijā ("Carovigno"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpi Pilsēta Itālijā ("Carpi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpinjāno Salentīno pilsēta Itālijā ("Carpignano Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3840 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasamasīma Pilsēta Itālijā ("Casamassima"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazarāno Pilsēta Itālijā ("Casarano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasarza della Delīcija pilsēta Itālijā ("Casarsa della Delizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelmadžore Pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelbuono Pilsēta Itālijā ("Castelbuono"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteldača Pilsēta Itālijā ("Casteldaccia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellana Grote pilsēta Itālijā ("Castellana Grotte"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellaneta Pilsēta Itālijā ("Castellaneta"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteltermini Pilsēta Itālijā ("Casteltermini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelvetrāno Pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastenāzo Pilsēta Itālijā ("Castenaso"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrinjāno de Greči pilsēta Itālijā ("Castrignano de Greci"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrinjāni del Kapo pilsēta Itālijā ("Castrignano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastro Pilsēta Itālijā ("Castro"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katolika Pilsēta Itālijā ("Catolica"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavalīno Pilsēta Itālijā ("Cavallino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čefalu Pilsēta Itālijā ("Cefalu"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čellamāre Pilsēta Itālijā ("Cellamare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čento Pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerinjola Pilsēta Itālijā ("Cerignola"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červija Pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červinjāno del Friuli pilsēta Itālijā ("Cervignano del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezēna Pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezenatiko Pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Činizi Pilsēta Itālijā ("Cinisi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čisternīno Pilsēta Itālijā ("Cisternino"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kodroipo Pilsēta Itālijā ("Codroipo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollekjo Pilsēta Itālijā ("Collecchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollepaso Pilsēta Itālijā ("Collepasso"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komakjo Pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konseliče Pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konversāno Pilsēta Itālijā ("Conversano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopertīno Pilsēta Itālijā ("Copertino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koppāro Pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korato Pilsēta Itālijā ("Corato"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordenonsa Pilsēta Itālijā ("Cordenons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koriljāno d’Otranto pilsēta Itālijā ("Corigliano d'Otranto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korleone Pilsēta Itālijā ("Corleone"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kormonsa Pilsēta Itālijā ("Cormons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsāno Pilsēta Itālijā ("Corsano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krevalkore Pilsēta Itālijā ("Crevalcore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krispjāno Pilsēta Itālijā ("Crispiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kursi Pilsēta Itālijā ("Cursi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4230 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kustonači Pilsēta Itālijā ("Custonaci"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kutrofjāno Pilsēta Itālijā ("Cutrofiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dizo Pilsēta Itālijā ("Diso"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enna Pilsēta Itālijā ("Enna"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eriče Pilsēta Itālijā ("Erice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Faenca Pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fadžāno Pilsēta Itālijā ("Faggiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 3560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fazāno Pilsēta Itālijā ("Fasano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Favāra Pilsēta Itālijā ("Favara"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferrāra Pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fikarači Pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fidenca Pilsēta Itālijā ("Fidenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florāno Modenese pilsēta Itālijā ("Fiorano Modenese"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florīdija Pilsēta Itālijā ("Floridia"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fodža Pilsēta Itālijā ("Foggia"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 149000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fontanellato Pilsēta Itālijā ("Fontanellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forli Pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forlimpopoli Pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formidžīne Pilsēta Itālijā ("Formigine"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fraganjāno Pilsēta Itālijā ("Fragagnano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla Fontāna pilsēta Itālijā ("Francavilla Fontana"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galjāno del Kapo pilsēta Itālijā ("Gagliano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galatīna Pilsēta Itālijā ("Galatina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galatone Pilsēta Itālijā ("Galatone"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gallipoli Pilsēta Itālijā ("Gallipoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gandži Pilsēta Itālijā ("Gangi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džela Pilsēta Itālijā ("Gela"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 75600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džemona del Friuli pilsēta Itālijā ("Gemona del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džaratāna Pilsēta Itālijā ("Giarratana"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džarre Pilsēta Itālijā ("Giarre"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džinoza Pilsēta Itālijā ("Ginosa"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoija del Kolle pilsēta Itālijā ("Gióia del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džovināčo Pilsēta Itālijā ("Giovinazzo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džudžanello Pilsēta Itālijā ("Giuggianello"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džurdiņāno Pilsēta Itālijā ("Giurdignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorīcija Pilsēta Itālijā ("Gorizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gradiska d'Izonco pilsēta Itālijā ("Gradisca d'Isonzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grado Pilsēta Itālijā ("Grado"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grammičele Pilsēta Itālijā ("Grammichele"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravīna Puljā pilsēta Itālijā ("Gravina in Púglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotalje Pilsēta Itālijā ("Grottaglie"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grimo Apūla pilsēta Itālijā ("Grumo Appula"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guanjāno Pilsēta Itālijā ("Guagnano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvastalla Pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Imola Pilsēta Itālijā ("Imola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadeo Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ispika Pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langirāno Pilsēta Itālijā ("Langhirano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laterca Pilsēta Itālijā ("Laterza"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latiāno Pilsēta Itālijā ("Latiano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Latizāna Pilsēta Itālijā ("Latisana"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leče Pilsēta Itālijā ("Lecce"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lentīni Pilsēta Itālijā ("Lentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leonforte Pilsēta Itālijā ("Leonforte"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leporāno Pilsēta Itālijā ("Leporano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lekvile Pilsēta Itālijā ("Lequile"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lezīna Pilsēta Itālijā ("Lesina"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leverāno Pilsēta Itālijā ("Leverano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Likata Pilsēta Itālijā ("Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linguaglosa Pilsēta Itālijā ("Linguaglossa"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Licanello Pilsēta Itālijā ("Lizzanello"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Licāno Pilsēta Itālijā ("Lizzano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lučēra Pilsēta Itālijā ("Lucera"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malje Pilsēta Itālijā ("Maglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mandūrija Pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manfredonija Pilsēta Itālijā ("Manfredonia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maniago Pilsēta Itālijā ("Maniago"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maranello Pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marineo Pilsēta Itālijā ("Marineo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsala Pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martāno Pilsēta Itālijā ("Martano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinjāno Pilsēta Itālijā ("Martignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marcaboto Pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskali Pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskaluča Pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masafra Pilsēta Itālijā ("Massafra"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matīno Pilsēta Itālijā ("Matino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matināta Pilsēta Itālijā ("Mattinata"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Macarīno Pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medicīna Pilsēta Itālijā ("Medicina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meldola Pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meledunjo Pilsēta Itālijā ("Melendugno"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melilli Pilsēta Itālijā ("Melilli"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melisāno Pilsēta Itālijā ("Melissano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melpinjāno Pilsēta Itālijā ("Melpignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Menfi Pilsēta Itālijā ("Menfi"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezanje Pilsēta Itālijā ("Mesagne"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezola Pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midžāno Pilsēta Itālijā ("Miggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milaco Pilsēta Itālijā ("Milazzo"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineo Pilsēta Itālijā ("Mineo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno di Leče pilsēta Itālijā ("Minervino di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirandola Pilsēta Itālijā ("Mirandola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizilmeri Pilsēta Itālijā ("Misilmeri"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Misterbjanko Pilsēta Itālijā ("Misterbianco"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mistreta Pilsēta Itālijā ("Mistretta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modēna Pilsēta Itālijā ("Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 179300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modika Pilsēta Itālijā ("Modica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 54100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modiljāna Pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modunjo Pilsēta Itālijā ("Modugno"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molinella Pilsēta Itālijā ("Molinella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monopoli Pilsēta Itālijā ("Monopoli"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 48400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monreāle Pilsēta Itālijā ("Monreale"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montefalkone Pilsēta Itālijā ("Montefalcone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montejāzi Pilsēta Itālijā ("Monteiasi"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montelepre Pilsēta Itālijā ("Montelepre"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montemezola Pilsēta Itālijā ("Montemesola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteparāno Pilsēta Itālijā ("Monteparano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monterenčio Pilsēta Itālijā ("Monterenzio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteroni di Leče pilsēta Itālijā ("Monteroni di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morčāno di Leuka pilsēta Itālijā ("Morciano di Leuca"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Motola Pilsēta Itālijā ("Mottola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Musomeli Pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nardo Pilsēta Itālijā ("Nardo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 31800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nara Pilsēta Itālijā ("Naro"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nevjāno Pilsēta Itālijā ("Neviāno"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolosi Pilsēta Itālijā ("Nicolosi"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikozija Pilsēta Itālijā ("Nicosia"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nišemi Pilsēta Itālijā ("Niscemi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noči Pilsēta Itālijā ("Noci"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočilja Pilsēta Itālijā ("Nociglia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noikatāro Pilsēta Itālijā ("Noicattaro"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nonantola Pilsēta Itālijā ("Nonantola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noto Pilsēta Itālijā ("Noto"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novellāra Pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novoli Pilsēta Itālijā ("Novoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orija Pilsēta Itālijā ("Oria"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ortelle Pilsēta Itālijā ("Ortelle"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostellāto Pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostuni Pilsēta Itālijā ("Ostuni"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otranto Pilsēta Itālijā ("Otranto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pakīno Pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pačeko Pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paladžānello Pilsēta Itālijā ("Palagianello"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paladžāno Pilsēta Itālijā ("Palagiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palagonija Pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palmanova Pilsēta Itālijā ("Palmanova"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palmaridži Pilsēta Itālijā ("Palmariggi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palo de Kolle pilsēta Itālijā ("Palo del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parabita Pilsēta Itālijā ("Parabita"), Apūlija reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Partanna Pilsēta Itālijā ("Partanna"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Partiniko Pilsēta Itālijā ("Partinico"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paterno Pilsēta Itālijā ("Paterno"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pati Pilsēta Itālijā ("Patti"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Patū Pilsēta Itālijā ("Patu"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pedara Pilsēta Itālijā ("Pedara"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pennabilli Pilsēta Itālijā ("Pennabilli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 2970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrzīno Pilsēta Itālijā ("Petrosino"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjačenca Pilsēta Itālijā ("Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 101100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjānoro Pilsēta Itālijā ("Pianoro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjaca Armerīna pilsēta Itālijā ("Piazza Armerina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžardo Pilsēta Itālijā ("Poggiardo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžorsīni Pilsēta Itālijā ("Poggiorsini"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poligjāno a Mare pilsēta Itālijā ("Polignano a Mare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polici Dženeroza pilsēta Itālijā ("Polizzi Generosa"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porčija Pilsēta Itālijā ("Porcia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pordenone Pilsēta Itālijā ("Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Čezareo pilsēta Itālijā ("Porto Cesareo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portomadžore Pilsēta Itālijā ("Portomaggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pocallo Pilsēta Itālijā ("Pozzallo"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Predapio Pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Preziče Pilsēta Itālijā ("Presicce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prici Pilsēta Itālijā ("Prizzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pulzāno Pilsēta Itālijā ("Pulsano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Putinjāno Pilsēta Itālijā ("Putignano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakale Pilsēta Itālijā ("Racale"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakalmuta Pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raffadali Pilsēta Itālijā ("Raffadali"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raguza Pilsēta Itālijā ("Ragusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ramaka Pilsēta Itālijā ("Ramacca"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Randaco Pilsēta Itālijā ("Randazzo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ravenna Pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžolo Pilsēta Itālijā ("Reggiolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribēra Pilsēta Itālijā ("Ribera"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričone Pilsēta Itālijā ("Riccione"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riezi Pilsēta Itālijā ("Riesi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rimini Pilsēta Itālijā ("Rimini"), Adrijas jūras piekrastē, Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 143800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riposto Pilsēta Itālijā ("Riposto"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokaforčata Pilsēta Itālijā ("Roccaforzata"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rometa Pilsēta Itālijā ("Rometta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozolīni Pilsēta Itālijā ("Rosolini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rufāno Pilsēta Itālijā ("Ruffano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rusi Pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rutiljāno Pilsēta Itālijā ("Rutigliano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sačile Pilsēta Itālijā ("Sacile"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salemi Pilsēta Itālijā ("Salemi"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saliče Salentīno pilsēta Itālijā ("Salice Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salve Pilsēta Itālijā ("Salve"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sammikele di Bari pilsēta Itālijā ("Sammichele di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankasiāno Pilsēta Itālijā ("San Cassiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankataldo Pilsēta Itālijā ("San Cataldo"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančezario di Leče pilsēta Itālijā ("San Cesario di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančipirello Pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandonato di Leče pilsēta Itālijā ("San Donato di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo Joniko pilsēta Itālijā ("San Giorgio Ionico"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Lamā pilsēta Itālijā ("San Pietro in Lama"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Vernotīko pilsēta Itālijā ("San Pietro Vernotico"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansevero Pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanarika Pilsēta Itālijā ("Sanarica"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro di Bari pilsēta Itālijā ("Sannicandro di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanikola Pilsēta Itālijā ("Sannicola"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santačezarea Terme pilsēta Itālijā ("Santa Cesarea Terme"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santeramo Kollē pilsēta Itālijā ("Santeramo in Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarsīna Pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasuolo Pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sava Pilsēta Itālijā ("Sava"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiāno Pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaka Pilsēta Itālijā ("Sciacca"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 41100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šikli Pilsēta Itālijā ("Scicli"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skordija Pilsēta Itālijā ("Scordia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skorāno Pilsēta Itālijā ("Scorrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sekli Pilsēta Itālijā ("Secli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serradifalko Pilsēta Itālijā ("Serradifalco"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sirakūzas Pilsēta Itālijā ("Siracusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soljāno Kavoura pilsēta Itālijā ("Sogliano Cavour"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solarīno Pilsēta Itālijā ("Solarino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soleto Pilsēta Itālijā ("Soleto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soljēra Pilsēta Itālijā ("Soliera"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sommatīno Pilsēta Itālijā ("Sommatino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 7250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sortīno Pilsēta Itālijā ("Sortino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spadafora Pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spekja Pilsēta Itālijā ("Specchia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spilimbergo Pilsēta Itālijā ("Spilimbergo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spinačola Pilsēta Itālijā ("Spinazzola"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spongāno Pilsēta Itālijā ("Spongano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skuinzāno Pilsēta Itālijā ("Squinzano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- State Pilsēta Itālijā ("Statte"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sternatija Pilsēta Itālijā ("Sternatia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stornarella Pilsēta Itālijā ("Stornarella"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suprsāno Pilsēta Itālijā ("Supersano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surāno Pilsēta Itālijā ("Surano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surbo Pilsēta Itālijā ("Surbo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taormīna Pilsēta Itālijā ("Taormina"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taranto Pilsēta Itālijā ("Taranto"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 198400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarčento Pilsēta Itālijā ("Tarcento"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarvizio Pilsēta Itālijā ("Tarvisio"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taurizāno Pilsēta Itālijā ("Taurisano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tavjāno Pilsēta Itālijā ("Taviano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terliči Pilsēta Itālijā ("Terlizzi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Termini Imereze pilsēta Itālijā ("Termini Imerese"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terrazīni Pilsēta Itālijā ("Terrasini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tidžāno Pilsēta Itālijā ("Tiggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolmeco Pilsēta Itālijā ("Tolmezzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torito Pilsēta Itālijā ("Toritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torregrota Pilsēta Itālijā ("Torregrotta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremadžore Pilsēta Itālijā ("Torremaggiore"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torričella Pilsēta Itālijā ("Torricella"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortoriči Pilsēta Itālijā ("Tortorici"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trani Pilsēta Itālijā ("Trani"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trapāni Pilsēta Itālijā ("Trapani"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trekastanji Pilsēta Itālijā ("Trecastagni"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trepuči Pilsēta Itālijā ("Trepuzzi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trikaze Pilsēta Itālijā ("Tricase"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trieste Pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tridžāno Pilsēta Itālijā ("Triggiano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trinitapoli Pilsēta Itālijā ("Trinitapoli"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta Itālijā ("Troia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troina Pilsēta Itālijā ("Troina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tulje Pilsēta Itālijā ("Tuglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tūri Pilsēta Itālijā ("Turi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udīne Pilsēta Itālijā ("Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udžento Pilsēta Itālijā ("Ugento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udžāno la Kjēza pilsēta Itālijā ("Uggiano la Chiesa"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valderiče Pilsēta Itālijā ("Valderice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valencāno Pilsēta Itālijā ("Valenzano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valverde Pilsēta Itālijā ("Valverde"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vernole Pilsēta Itālijā ("Vernole"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viagrande Pilsēta Itālijā ("Viagrande"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjeste Pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinjola Pilsēta Itālijā ("Vignola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villabāte Pilsēta Itālijā ("Villabate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Itālijā ("Vittoria"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidzini Pilsēta Itālijā ("Vizzini"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džolīno Pilsēta Itālijā ("Zollino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno delle Murdže pilsēta Itālijā (“Cassano delle Murge”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastri di Leče pilsēta Itālijā (“Castri di Lecce”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno Murdže pilsēta Itālijā (“Minervino Murge”), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mola di Bari pilsēta Itālijā (“Mola di Bari”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monte Sant’Andželo pilsēta Itālijā (“Monte Sant’Ángelo”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezāno Salentīno pilsēta Itālijā (“Montesano Salentino”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muro Lečeze pilsēta Itālijā (“Muro Leccese”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orta Nova pilsēta Itālijā (“Orta Nova”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palermo pilsēta Itālijā (it. val. _Palermo_), osta Sicīlijas ziemeļu piekrastē, Sicīlijas reģiona un Palermo provinces administratīvais centrs, 655000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bari Pilsēta Itālijā, Apūlijas reģiona un Bari provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 312800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korredžo Pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mesīna Pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģionā, Sicīlijas salas ziemeļaustrumos, provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asīze pilsēta Itālijā, Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.), te atrodas 13. gs. celtā Sv. Asīzes Franciska baznīca, zem kuras apbedīts šis svētais, šajā baznīcā darbojās Itālijas lielie fresku gleznotāji - Čimabue, Džoto, P. Kavallīni, S. Martīni un brāļi Lorenceti
- Areco Pilsēta Itālijas centrālajā daļā ("Arezzo"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā ("Ascoli Piceno"), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florence pilsēta Itālijas centrālajā daļā (it. val. _Firenze_), Arno upes krastos, Toskānas reģiona un Florences provinces administratīvais centrs, 367000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Andrija pilsēta Itālijas dienvidaustrumos (_Ándria_), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 100500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barleta Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Barletta"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, osta Adrijas jūras krastā, 94700 iedzīvotāju (2014. g.), XII-XV gs. arhitektūras pieminekļi.
- Brindizi Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Brindisi"), Apūlijas reģiona Brindizi provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benevento Pilsēta Itālijas dienvidos ("Benevento"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozenca Pilsēta Itālijas dienvidos ("Cosenza"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molfeta Pilsēta Itālijas dienvidos ("Molfetta"), Apūlijas reģiona Bari provincē, osta Adrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neapole Pilsēta Itālijas dienvidos ("Napoli"), Vezuva piekājē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, Kampānijas reģiona administratīvais centrs, 958000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boloņa Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos ("Bologna"), Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venēcija Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos (it. "Venezia"), reģiona un provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā (pilsētas vecākā daļa atrodas uz 118 salām Adrijas jūras Venēcijas lagūnā), 270 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Milāna pilsēta Itālijas ziemeļos (_Milano_), Padānas līdzenumā, Lombardijas reģiona un Milānas provinces administratīvais centrs, 1275000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolcāno Pilsēta Itālijas ziemeļos ("Bolzano"), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Busto Arsīcio pilsēta Itālijas ziemeļos (it. "Buso Arsizio"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvileja pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, ~3,3 tūkstoši iedzīvotāju: Senās Romas laikos tā bija viena no lielākajām pilsētām reģionā ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
- Bergāmo Pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu piekājē, provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1815. g.
- Alesandrija pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Alessándria_), Pjemontas reģionā, Tanāras krastos, provinces administratīvais centrs, 89400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asti Pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Asti"), Pjemontas reģiona provinces administratīvais centrs, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā pilsēta pazīstama kopš IX gs.
- Bjella Pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Biella"), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženova pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Genova_), Ligūrijas jūras Dženovas līča krastā, Ligūrijas reģiona un Dženovas provinces administratīvais centrs, 581700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Turīna pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Torino_), atrodas Rietumalpu piekājē, Po upes krastos, Pjemontas reģiona un Turīnas provinces administratīvais centrs, 872600 iedzīvotāju.
- Parma Pilsēta Itālijas ziemeļu daļā ("Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 177900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Letisija Pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kjahta Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidos, Mongolijas pierobežā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemi Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segeža Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostomuška Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kondopoga Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suojervi Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lahdenpohja Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, Lādogas ezera ziemeļrietumu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oloņeca Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, Olonkas krastos, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medvežjegorska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, osta Oņegas ezera Poveņecas līča krastā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belomorska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Baltās-Baltijas jūras kanāla, rajona administratīvais centrs, osta Baltās jūras krastā, 10400 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kema Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Kemas ietekas Baltajā jūrā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pitkeranta Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļaustrumu krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sortavala Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa.
- Petrozavodska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikas administratīvais centrs, osta Oņegas ezera rietumu krastā, 272100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pudoža Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikas dienvidaustrumos, Vodlas krastos, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altanemēla pilsēta Ķīnā (_Altan Emeel_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Altanšireta pilsēta Ķīnā (_Altan Shiret_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Ordosas aimakā.
- Amgalana pilsēta Ķīnā (_Amgalang_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Tunliao Pilsēta Ķīnā ("Tongliao"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidaustrumos, 3139000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Baotou Pilsēta Ķīnā (ķīn. val. "Baotou"), Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā, osta Huanhes krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Čifena Pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 492100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ulānhota Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Ulan Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 290000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hulunbuira Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Hulun Buir"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona ziemeļu daļā, 262200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Huhhota Pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Hohhot"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona centrs, 1020000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
- Īstborna Pilsēta Lielbrinājā ("Eastbourne"), Anglijas dienvidos pie Lamanša, 101500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pūla pilsēta Lielbritānijā (_Poole_), Anglijas dienvidos, osta Lamanša krastā, 147600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Sautenda pilsēta Lielbritānijā (_Southend-of-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Temzas grīvlīča ziemeļu krastā, 179800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Beizingstoka Pilsēta Lielbritānijā ("Basingstoke"), Anglijas dienvidos, 87300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bebingtona Pilsēta Lielbritānijā ("Bebington"), Anglijas ziemeļrietumos, 15800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā ("Berwick-upon-Tweed"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bērkenheda Pilsēta Lielbritānijā ("Birkenhead"), Anglijas rietumos, osta Mērsi līča krastā, ekonomiski saistīta ar Liverpūli.
- Blaita Pilsēta Lielbritānijā ("Blyth"), Anglijas ziemeļu daļā, Ziemeļjūras krastā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bognorīdžisa Pilsēta Lielbritānijā ("Bognor Regis"), Anglijas dienvidos, Lamanša krastā, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bērtona pie Trentas pilsēta Lielbritānijā ("Burton upon Trent"), Anglijas centrālajā daļā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.), Benediktiešu klostera (1022. g.) drupas.
- Kembridža Pilsēta Lielbritānijā ("Cambridge"), Anglijas austrumu daļā, Kembridžšīras grāfistes administratīvais centrs, 123900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1209. g.).
- Kenterberija Pilsēta Lielbritānijā ("Canterbury"), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence.
- Kārlaila Pilsēta Lielbritānijā ("Carlisle"), Anglijas ziemeļos, Kambrijas grāfistes administratīvais centrs, 75300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Četema Pilsēta Lielbritānijā ("Chatham"), Anglijas dienvidaustrumos, osta pie Medvejas grīvas, 76800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čeltnema Pilsēta Lielbritānijā ("Cheltenham"), Anglijas rietumu daļā, 116500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera Pilsēta Lielbritānijā ("Chester"), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolčestera Pilsēta Lielbritānijā ("Colchester"), Anglijas dienvidaustrumos, 121900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koventri Pilsēta Lielbritānijā ("Coventry"), Anglijas vidienē, 316900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kroli Pilsēta Lielbritānijā ("Crawley"), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krū Pilsēta Lielbritānijā ("Crewe"), Anglijas rietumos, 72900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dārlingtona Pilsēta Lielbritānijā ("Darlington"), Anglijas ziemeļaustrumos, Skernas krastos, 106000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dārbi Pilsēta Lielbritānijā ("Derby"), Anglijas vidienē, 248800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dorčestera Pilsēta Lielbritānijā ("Dorchester"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Dorsetas grāfistes administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dadli Pilsēta Lielbritānijā ("Dudley"), Anglijas centrālajā daļā, 79400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Darema Pilsēta Lielbritānijā ("Durham"), Anglijas ziemeļu daļā, grāfistes administratīvais cents, 94400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Folkstona Pilsēta Lielbritānijā ("Folkestone"), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Geitsheda Pilsēta Lielbritānijā ("Geteshead"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Tainas labajā krastā, 120000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gilingema Pilsēta Lielbritānijā ("Gillingham"), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Glostera Pilsēta Lielbritānijā ("Gloucester"), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
- Gosporta Pilsēta Lielbritānijā ("Gosport"), Anglijas dienvidos, Portsmutas piepilsēta, osta pie Lamanša, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greitjārmuta Pilsēta Lielbritānijā ("Great Yarmouth"), Anglijas dienvidaustrumos, 58000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Grimsbi Pilsēta Lielbritānijā ("Grimsby, Great Grimsby"), Anglijas austrumos, 88200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gilforda Pilsēta Lielbritānijā ("Guildford"), Anglijas dienvidos, 137200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hārtlpūla Pilsēta Lielbritānijā ("Hartlepool"), Anglijas ziemeļaustrumos, 116000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jorka Pilsēta Lielbritānijā ("York"), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), tērauda, tekstila un ādas apstrādes rūpniecība, arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta.
- Ipsviča Pilsēta Lielbritānijā ("Ipswich"), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kītli Pilsēta Lielbritānijā ("Keighley"), Anglijas ziemeļaustrumos, 51400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Lenkastera Pilsēta Lielbritānijā ("Lancaster"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, 138400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loustofta Pilsēta Lielbritānijā ("Lowestoft"), Anglijas austrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mančestra Pilsēta Lielbritānijā ("Manchester"), Anglijas rietumos, osta pie kanāla, kas to savieno ar Īrijas jūru, 395000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mensfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Mansfield"), Anglijas vidienē, 99600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mārgeita Pilsēta Lielbritānijā ("Margate"), Anglijas dienvidaustrumos, kūrorts Ziemeļjūras krastā, 61200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metloka Pilsēta Lielbritānijā ("Matlock"), Anglijas vidienē, Dārbšīras grāfistes administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Midlsbro Pilsēta Lielbritānijā ("Middlesbrough"), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Tīsas grīvlīča krastā, 145600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ņūporta Pilsēta Lielbritānijā ("Newport"), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nortelertona Pilsēta Lielbritānijā ("Northallerton"), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Noridža Pilsēta Lielbritānijā ("Norwich"), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs, 132500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nanitona Pilsēta Lielbritānijā ("Nuneaton"), Anglijas vidienē, Koventri piepilsēta, 81900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Penzensa Pilsēta Lielbritānijā ("Penzance"), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, 21200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prestona Pilsēta Lielbritānijā ("Preston"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Redinga Pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ročdeila Pilsēta Lielbritānijā ("Rochdale"), Anglijas vidienē, 211700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roterema Pilsēta Lielbritānijā ("Rotherham"), Anglijas vidienē, 257300 iedzīvotāju (2011.g.).
- Ragbi Pilsēta Lielbritānijā ("Rugby"), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs.
- Senthelensa Pilsēta Lielbritānijā ("Saint Helens"), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Skantorpa Pilsēta Lielbritānijā ("Scunthorpe"), Anglijas austrumos, 65200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šefīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Sheffield"), Anglijas vidienē, 552700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šrūsberi Pilsēta Lielbritānijā ("Shrewsbury"), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sautporta Pilsēta Lielbritānijā ("Southport"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 90400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Steforda Pilsēta Lielbritānijā ("Stafford"), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stokporta Pilsēta Lielbritānijā ("Stockport"), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stoktona pie Tīsas pilsēta Lielbritānijā ("Stockton-on-Tees"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, 105700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā ("Stratford-upon-Avon"), Anglijas vidienē, 30800 iedzīvotāju (2020. g.).
- Stretforda pilsēta Lielbritānijā ("Stretford"), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanderlenda Pilsēta Lielbritānijā ("Sunderland"), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 275500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svindona Pilsēta Lielbritānijā ("Swindon"), Anglijas dienvidos, 182400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tontona Pilsēta Lielbritānijā ("Taunton"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tainmuta Pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā.
- Torbeja Pilsēta Lielbritānijā ("Torbay"), Anglijas dienvidos, osta Laima līča rietumu krastā, 131000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Troubridža Pilsēta Lielbritānijā ("Trowbridge"), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trūro Pilsēta Lielbritānijā ("Truro"), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas grāfistes administratīvais centrs, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veikfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Wakefield"), Anglijas centrālajā daļā, Vestjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 325800 iedzīvotāju (2011. g.), ietilpst Vestraidingas konurbācijā.
- Volesi Pilsēta Lielbritānijā ("Wallasey"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Volsola Pilsēta Lielbritānijā ("Walsall"), Anglijas vidienē, 67600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Voringtona Pilsēta Lielbritānijā ("Warrington"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, 208800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Veimuta Pilsēta Lielbritānijā ("Weymouth"), Anglijas dienvidos, osta un kūrorts Lamanša krastā, 52300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vestonsjūpermēra Pilsēta Lielbritānijā ("Weston-Super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vaitheivena Pilsēta Lielbritānijā ("Whitehaven"), Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras piekrastē, 24000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vigana Pilsēta Lielbritānijā ("Wigan"), Anglijas rietumu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinčestera Pilsēta Lielbritānijā ("Winchester"), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Vērtinga Pilsēta Lielbritānijā ("Worthing"), Anglijas dienvidos, kūrorts Lamanša krastā, 104600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāsla pie Laimas pilsēta Lielbritānijā (“Newcastle-under-Lyme”), Anglijas rietumos, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Duvra Pilsēta Lielbritānijā (angļu val. "Dover"), Anglijas dienvidaustrumos, Padekalē krastā, \~28000 iedzīvotāju.
- Liverpūle Pilsēta Lielbritānijā (angļu val. "Liverpool"), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bornmuta Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas dienvidos, Lamanša piekrastē, 167700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Birmingema Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē ("Birmingham"), 1092000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Northemptona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, Northemptonšīras grāfistes administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sautšīldsa Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 75300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Penrita Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, 15200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bristole Pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol"), Anglijas dienvidrietumu daļā, osta Eivonas krastā, Eivonas grāfistes administratīvais centrs, 435000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tvardica Pilsēta Moldovā, Teraklijas rajonā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barūnurta Pilsēta Mongolijas austrumu daļā ("Baruun Urt"), Suhebatora aimaka administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Undurhāna Pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Henteja aimaka administratīvais centrs, 18100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sainšanda Pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Sajnšand"), Austrumgobi aimaka administratīvais centrs, 28700 iedzīvotaju (2012. g.).
- Dzūnbajana Pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Zuunbayan"), Ausatrumgobi aimakā.
- Dzaminūda Pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā, Austrumgobi aimakā, netālu no Ķīnas robežas, 11500 iedzīvotāju (2008. g.).
- Cecerlega Pilsēta Mongolijas vidienē, Arhangaja aimaka administratīvias centrs, 20600 iedzīvotāju.
- Mandalgobi Pilsēta Mongolijas vidienē, Vidusgobi aimaka administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šaringola Pilsēta Mongolijas ziemeļos ("Šaryngol"), Darhanūlas aimakā, 9000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Muruna Pilsēta Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimaka administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (1998. g.).
- Cagānnūra Pilsēta Mongolijas ziemeļrietumos ("Cagaan Nuur"), pie Krievijas robežas, <10000 iedzīvotāju.
- Andrihova pilsēta Polijā (_Andrychów_), Mazpolijas vojevodistes rietumos, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1767. g.
- Hšanova Pilsēta Polijā ("Chrzanow"), Mazpolijas vojevodistē, 38400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Dombrova Tarnovska pilsēta Polijā ("Dąbrowa Tarnowska"), Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1693. g.
- Gņezno Pilsēta Polijā ("Gniezno"), Lielpolijas vojevodistē, 70100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Jastrove Pilsēta Polijā ("Jastrowie"), Lielpolijas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1602. g.
- Skala Pilsēta Polijā ("Skała"), Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1267.-1870. g. un kopš 1987. g.
- Suha Beskidzka pilsēta Polijā ("Sucha Beskidzka"), Mazpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Visoka Pilsēta Polijā ("Wysoka"), Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1505. g.
- Vitkovo Pilsēta Polijā ("Witkowo"), Lielpolijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
- Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
- Klodzko Pilsēta Polijā, Lejassilēzlijas vojevodistē, 28400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Mendzihoda Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 10900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1378. g.
- Rogožno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš XIII gs.
- Čarnkova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš XIV gs. pirmās puses.
- Vronki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mosina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 12900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1302. g.
- Volština Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 13700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slupca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Grodziska Velopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Dobra Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1392.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Ostšešova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Kempno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Novi Tomisla pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1786. g.
- Dolska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1550 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Stavišina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Kšiviņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Tšcjanka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Pleševa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 17900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Pšedeča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1363.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Velihovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Oborņiki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 18500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Zlotova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 18800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Mikstata Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1366. g.
- Šamotuli Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 19000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1420. g.
- Jutrosina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1920 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1534. g.
- Hodzedža Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 19600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Ostroroga Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1410. g.
- Gostiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Dombe Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1423. g.
- Raškova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
- Raviča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1407. g.
- Žerkova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2160 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Osečna Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Sroda Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 22400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Kolo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 23000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Koscjana Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 23000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Obžicko Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1458.-1580. g., 1638.-1934. g. un kopš 1990. g.
- Rihvala Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Boreka Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1392. g.
- Vongroveca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 25300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Jarocina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 26300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Čerņejevo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2660 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1390. g.
- Klecko Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1258. g.
- Ridzina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Ksjonža Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1407. g.
- Tureka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 28700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1341. g.
- Poņeca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
- Sulmežice Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1452. g.
- Vžesņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1375. g.
- Krotošina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Margoņina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1402.-1655. g. un kopš 1696. g.
- Bojanovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1638. g.
- Srema Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Luboņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Zagurova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1407.-1863. g. un kopš 1918. g.
- Lvuveka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1414. g.
- Lobžeņica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1438. g.
- Pogožela Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1458. g.
- Svažendza Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 31100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1638. g.
- Slesina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Dobžica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3230 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1440.-1934. g. un kopš 2014. g.
- Mejska Gurka pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pizdri Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Kobilina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Tuliškova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1458.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Golanča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1399. g.
- Rakoņevice Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1662. g.
- Nekla Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1727.-1793. g. un kopš 2000. g.
- Miloslava Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Sompolno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1477.-1870. g. un kopš 1973. g.
- Krajenka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1430. g.
- Ujsce Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1413. g.
- Okoneka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1754. g.
- Skoki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1367. g.
- Krobja Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Klečeva Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1366.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Šamocina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1748. g.
- Golina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1330.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Zduni Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Nove Skalmežice pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Odolanova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1402. g.
- Vižiska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 15. gs.
- Čempiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1561. g.
- Smigela Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Stenševa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Veleņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Serakova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1388. g.
- Buka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1289. g.
- Kšiža Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Lešno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 64700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Kozmina Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
- Klodava Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1867. un kopš 1925. g.
- Zbonšiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1311. g.
- Ostrova Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 72900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 15. gs.
- Kurņika Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Pila Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 74900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1449. g.
- Tšemešno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1382. g.
- Pņevi Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1290. g.
- Pobedziska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Kostšina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Opaleņica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Puščikovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Kališa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Prosnas krastos, 104700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Koņina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Vartas krastos, 77200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Kšešovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Ņepolomice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
- Bukovno Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tarnova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 113000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1330. g.
- Bžešče Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mehova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Rabka Zdroja pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 13200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1953. g.
- Limanova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1530 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1565. g.
- Zakličina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1557.-1934. g. un kopš 2006. g.
- Nove Bžesko pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1660 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1279.-1870. g. un kopš 2011. g.
- Bžesko Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
- Libjonža Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Kenti Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Vadovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1430. g.
- Juzefova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tšebiņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
- Velička Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Čhova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1355.-1928. g un kopš 2000. g.
- Skavina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 24300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Cenžkovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2480 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1348.-1934. g. un kopš 1998. g.
- Radlova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2010. g.
- Novi Visņiča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2770 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Gorlice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 28500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Riglice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1824.-1934. g. un kopš 2001. g.
- Bobova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1339.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Bohņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Novi Targa pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 33800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Vojņiča Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1278.-1934. g. un kopš 2007. g.
- Alverņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Zatora Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1292.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Olkuša Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 37000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Dobrodzeņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3820 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
- Osvencima Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 39900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Ščucina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1780.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Žabno Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1385.-1905. g. un kopš 1934. g.
- Slomņiki Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1870. g. un kopš 1917. g.
- Kalvarja Zebžidovska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Beča Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1257. g.
- Mušina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Jordanova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1564. g.
- Ščavņica Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pivņičnazdroja Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Makova Podhalaņska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- Gribova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Prošovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g.
- Dobčice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības pirms 1362. g.
- Sulkovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tuhova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Misleņice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 75300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
- Mšana Dolna pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 7900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Novi Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 84100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Volbroma Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1327.-1869. g. un kopš 1930. g.
- Stari Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Helmeka Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Zakopane Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, Tatru ieplakā 838 m vjl., 27800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
- Kelce Pilsēta Polijas dienvidaustrumos ("Kielce"), Sventokšiskas vojevodistes administratīvais centrs, 201000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
- Hožova Pilsēta Polijas dienvidos ("Chorzov"), Silēzijas vojevodistē, 111700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Beņdzina Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti.
- Bitoma Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene.
- Nisa Pilsēta Polijas dienvidrietumos ("Nysa"), Opoles vojevodistē, 45200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1223. g.
- Boleslaveca Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Bobras labajā krastā, 39800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Belava Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu piekājē, 31500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta XIII gs.
- Vroclava pilsēta Polijas dienvidrietumu daļā, Odras krastos, Lejassilēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 631200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Katovice Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Silēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 307200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1865. g.
- Krakova Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Poznaņa pilsēta Polijas rietumu daļā, Lielpolijas vojevodistes administratīvais centrs, osta Vartas krastos, 550700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Lodza pilsēta Polijas vidienē, vojevodistes administratīvais centrs, 2. lielākā Polijas pilsēta, 720000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gdaņska Pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta pie Baltijas jūras, netālu no Vislas deltas, 460400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Ščecina Pilsēta Polijas ziemeļrietumos ("Szczecin"), Rietumpomožes vojevodistes administratīvais centrs, 408900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1243. g.
- Bidgošča Pilsēta Polijas ziemeļu daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta Bidgoščas kanāla un Brda upes krastos, 361300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kuršumlija Pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kismājo Pilsēta Somālijas dienvidu daļā ("Kismaayo"), Indijas okeāna piekrastē, 195900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Bosāso Pilsēta Somālijas ziemeļu daļā, Adenas līča piekrastē, 100800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Imatra pilsēta Somijā (_Imatra_), Dienvidkarēlijas reģionā, Vuksas krastos, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kitē pilsēta Somijā (_Kitee_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lieksa pilsēta Somijā (_Lieksa_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Outokumpu pilsēta Somijā (_Outokumpu_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nurmesa Pilsēta Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Joensū pilsēta Somijas dienvidaustrumos (_Joensuu_), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā.
- Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē.
- Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
- Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā.
- Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā (_Alcázar de San Juan_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aldeadavila de la Rivera pilsēta Spānijā (_Aldeadávila de la Ribera_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces ziemeļrietumos, netālu no Portugāles robežas.
- Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almasana pilsēta Spānijā (_Almazán_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala austrumu daļā.
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā (_Aranda de Duero_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arenasa de Sanpedro pilsēta Spānijā (_Arenas de San Pedro_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces dienvidos.
- Arevalo pilsēta Spānijā (_Arévalo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces ziemeļaustrumos.
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.).
- Sjudadreala Pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvenka Pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadalahara Pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eljina Pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iljeskasa Pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leona Pilsēta Spānijā ("Leon"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 129600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palensija Pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponferrada Pilsēta Spānijā ("Ponferrada"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoljano Pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salamanka Pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segovija Pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorija Pilsēta Spānijā ("Soria"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toledo Pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomeljosa Pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdepenjasa Pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljarrovledo Pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samora Pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgosa Pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 177800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avila pilsēta Spānijas centrālajā daļā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trinkomali Pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rava-Ruska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, netālu no Polijas robežas, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostroha Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Vilijas krastos, 15650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gūbene Pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina.
- Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice.
- Kabimasa Pilsēta Venecuēlā, Sulijas štata administratīvais centrs, 214000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Marakaibo Pilsēta Venecuēlas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Maracaibo"), Sulijas štata administratīvais centrs, Venecuēlas 2. lielākā pilsēta, 2072000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess.
- porocekoze Pīļu helmintozes veids, slimo gk. jaunie pīlēni laikā no maija līdz jūlijam.
- arahnodaktilija Pirkstu pārmērīgs garums un tievums; reta attīstības anomālija, kas skar galvenokārt locekļus.
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
- australīdi Pirmatnēja etniska grupa, pie kuras pieder arī Austrālijas aborigēni.
- arheospermi Pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas ("Archaeospermae"), kas atrastas augšdevona nogullumos.
- Kenorlenda Pirms 2,7-2,4 miljardiem gadu izveidojies superkontinents, kas sastāvēja no tagadējās Ziemeļamerikas, Grenlandes, Baltijas, Skandināvijas, Rietumaustrālijas un Āfrikas daļām un pastāvēja aptuveni 300 miljonus gadu.
- šķībgalvainība Plagiokefalija.
- šķībgalvība Plagiokefalija.
- platikefalija Plakangalvainība, kas rodas, ja galvas smadzeņu daļa vāji attīstās augstumā; platicefālija.
- Rietumaustrālijas plakankalne plakankalne Austrālijas kontinenta rietumos, vidējais augstums — 400-600 m vjl., augstākā virsotne — 1400 m vjl.
- Alšas plato plakankalne Ķīnas centrālās daļas ziemeļos (_Alxa Gaoyuan_), dienvidos no Mongolijas.
- novelkamās folijas papīra pamatne plāns, stiprs, ļoti gluds, līmēts papīrs bez pildvielām; lieto folijas ražošanai.
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m.
- Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m.
- PE Plaušu embolija (angļu "pulmonary embolism").
- Circus pygargus pļavas lija.
- berilioze Pneimokonioze, ko rada berilija putekļu ieelpošana; raksturīga ar granulomu izveidošanos plaušās un limfmezglos.
- hiperdaktīlija polidaktilija.
- intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- PL Polija, valsts divburtu kods.
- Polijas Republika Polija, valsts pilnais nosaukums ("Rzeczpospolita Polska").
- POL Polija, valsts trīsburtu kods.
- PASP Polijas Apvienotā strādnieku partija.
- LOT Polijas aviosabiedrība (poļu "Polskie Linie Lotnicze").
- CAF Polijas centrālā fotoaģentūra (poļu "Centralna Agencja Fotograficzna").
- Prāga Polijas galvaspilsētas Varšavas daļa Vislas labajā krastā, kas 1791. g. iekļauta Varšavā.
- kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu.
- Larix x polonica Polijas lapegle.
- Melampyrum polonicum Polijas nārbulis.
- voits Polijas pagastos (gminās) vecākais; arī Latgalē poļu laikos.
- UMK Polijas pētniecības stacia Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos.
- Arctovski Polijas pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Arctowski_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas Potera pussalā.
- Danska Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskā nosaukuma "Danciga" latviskojums.
- Danciga Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskais nosaukums līdz 1945. g.
- Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā ("Auschwitz"), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes.
- PAP Polijas Preses aģentūra (poļu "Polska Agencja Prasowa").
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
- Varšava Polijas Republikas galvaspilsēta (poļu valodā _Warszawa_), atrodas Vislas krastos, 1715500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- PRSDP Polijas Republikas Sociāldemokrātiskā partija.
- PSJS Polijas Sociālistiskās jaunatnes savienība.
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- PTR Polijas Tautas Republika.
- Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju.
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
- Hurnsunna Polijas zinātniski pētnieciskā stacija Špicbergenas salā, Hurnsunna līča ziemeļu krastā
- Valles kauja Polijas-Lietuvas karaspēka un Zviedrijas karaspēka kauja 1626. g. 17. janvārī, kurā Zviedrijas karaspēks guva uzvaru.
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
- Žečpospolita Polijas-Lietuvas valsts 1569.-1795. g., kurā gan Polija gan Lietuva saglabāja autonomiju, tās vienoja kopīgs karalis, seims, ārpolitika un naudas sistēma.
- pohlia Polijas.
- mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti.
- ātrumposms Posms (piem., autorallija trasē), kas jāveic maksimāli ātri.
- Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass.
- polene Prece no Polijas.
- praedicabilia Predikābilijas.
- Preparisa Preparisas šaurumi - atrodas Indijas okeānā ("Preparis Channels"), starp Indostānas pussalu un Andamānu salām, savieno Bengālijas līci ar Andamānu jūru.
- šuveklis priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj
- šuviens priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj; šuveklis
- estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos.
- problematica Problemātiskas fosīlijas, kuru daba vēl nav pietiekoši noskaidrota.
- giljotīna Procedūra debašu saīsināšanai vai izbeigšanai Anglijas parlamentā.
- grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug.
- anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali.
- Leče Province Itālijā ("Provincia di Lecce"), Apūlijas reģionā, platība - 2759 kvadrātkilometri, 814500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesīna Province Itālijā ("Provincia di Messina"), Sicīlijas reģionā, platība - 3247 kvadrātkilometri, 651900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pjačenca Province Itālijā ("Provincia di Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2589 kvadrātkilometri, 290100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rimini Province Itālijā ("Provincia di Rimini), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 864 kvadrātkilometri, 325200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sirakūzas Province Itālijā ("Provincia di Siracusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 2109 kvadrātkilometri, 396200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Taranto Province Itālijā ("Provincia di Taranto"), Apūlijas reģionā, platība - 2437 kvadrātkilometri, 578500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trapāni Province Itālijā ("Provincia di Trapani"), Sicīlijas reģionā, platība - 2460 kvadrātkilometru, 436500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Alesandrija province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās.
- Alesandrijas province province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās.
- Alvasete province Spānijā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā.
- hiromegālija Pseidoakromegālija; siringomiēlija, kuras gadījumā pietūkst plaukstas, plaukstu pamats un potītes.
- puccinellia Pukcinellijas.
- Phacelia campanularia pulkstenīšu facēlija.
- jele Pumpursīpolu lilija ("Lilium bulbiferum").
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs.
- Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs.
- taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem.
- Davallia bullata pūslīšu davālija.
- Reboulia hemisphaerica puslodes rebūlija.
- subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas.
- Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts.
- Arnemlenda Pussala Austrālijas ziemeļos, starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas.
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m.
- Gargāno pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, Adrijas jūras piekrastē, kaļķakmens un dolomīta masīvs, augstums — līdz 1056 m.
- Salentīnas pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, starp Adrijas un Jonijas jūru, garums - \~150 km, paugurains līdzenums, augstums - līdz 300 m.
- Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m.
- Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m.
- kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas.
- viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos.
- pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos.
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas.
- strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta.
- paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos.
- eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās.
- spumante putojošais Itālijas vīns.
- Lietuvas dižkunigaitija radās 13. gs. 30. gados, kad Lietuvā vienpersoniski valdīja Mindaugs, kurš 1253. g. tika kronēts par karali, dižkunigaitija pastāvēja līdz 1795. g., kad pēc Polijas 3. dalīšanas tās teritorijas lielākā daļa tika pievienota Krievijas impērijai.
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
- radiokālijs Radioaktīvs kālija izotops ar pussabrukšanas periodu 12,52 dienas; lieto kālijmaiņas pētījumos.
- Neillia affinis radniecīgā neilija.
- radzenes erozija radzenes virsējo slāņu vai arī tikai epitēlija defekts, kas rodas pēc nelieliem acu ievainojumiem, kā arī pārmērīga ultravioletā starojuma ietekmē.
- Lielā brīvību harta raksts, kurā Anglijas karalis Jānis Bezzemis 1215. g. atzina karaļa varas ierobežojumus.
- čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā.
- paragons Raudzes akmens, Itālijas melnais marmors.
- BRL Reāls; Brazīlijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu.
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
- Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
- Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- Molize Reģions Itālijas vidusdaļā ("Molise"), Apenīnu pussalā, Adrijas jūras piekrastē - paugurains līdzenums, centrālajā daļā - Molizes plakankalne.
- Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti).
- maskons Relatīvi blīvāks iežu koncentrējums desmitiem km dziļumā zem Mēness vai kāda cita debess ķermeņa virsmas, kur novērojama smaguma spēka anomālija.
- patārija Reliģiska un sociāla tautas masu kustība Ziemeļitālijas pilsētās 11. gs. 2. pusē, vērsās pret augstāko garīdzniecību un laicīgajiem feodāļiem.
- Pohlia delicatula resnsetas polija.
- piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze.
- lentikonuss Reta, parasti iedzimta acs lēcas anomālija; tai raksturīgs konisks izcilnis lēcas priekšējā, retāk mugurējā virsmā.
- demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas.
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos.
- Argula Rietumkimberlijas (Austrālijā) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieks, kas saistīts ar buršanu.
- Vuruluvurulu Rietumkimberlijas (Austtrālija) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, kas zog medu savvaļas bitēm ar banksijas ziediem, kas piesieti pie nūjām.
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms).
- Malakbels Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, kuru pielūdza Palmīrā, līdzīgs grieķu Hēlijam.
- poļi Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
- poļu valoda rietumslāvu valoda, kurā runā Polijas iedzīvotāju vairākums; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās.
- Alisijas Annas rifs rifs Dienvidķīnas jūras austrumu daļā, Spratlija salu grupas vidienē.
- Fjume Rijekas pilksētas Horvātijā nosaukums 1919.-1920. g., kad tā bija Itālijas sastāvā.
- rinolalija Rinolālija - runāšana caur degunu; rodas tad, ja deguna dobums vai aizdegune zaudē balss rezonatora funkciju.
- Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem.
- Riodežaneira Rodežaneiro, Brazīlijas štats.
- normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu.
- itālieši romāņu tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji
- cēzars Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš Jūlija Cēzara Oktaviāna.
- civis Romas komūnas (vēlāk valsts) vai citas Itālijas komūnas loceklis.
- Kvirināls Romas pakalns, uz kura atrodas pils, kas 1870.- 1946. gadā bija Itālijas karaļu galvenā rezidence, bet kopš 1948. gada ir Itālijas prezidenta rezidence.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā.
- Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no Sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji.
- Ēgerija romiešu mitoloģijā - nāra, zīlniece un valdnieka Numas Pompilija sieva un labu padomu devēja.
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies.
- aurejs Romiešu zelta monēta, ko sāka kalt Jūlija Cēzara valdīšanas laikā.
- rhoipteleaceae Ropitēlijaugu dzimta.
- Pinus peuce Rumēlijas priede.
- heterofāzija runas traucējums, kad vārds, zilbe vai skaņa tiek izrunāta cita vārda, zilbes vai skaņas vietā; heterolalija.
- ecīdijsporas Rūsas sēņu divkodolu sporas, kas attīstās šo sēņu micēlija veidotā kausveidīgā tvertnē.
- ecīdija Rūsas sēņu micēlija veidota kausveidīga tvertne, kurā attīstās divkodolu sporas - ecīdijsporas.
- bukolu sacelšanās sacelšanās pret Romu imperatora Marka Aurēlija laikā (m. ē. 2. gs. otrajā pusē), apspieda Sīrijas vietvaldis Avīdijs Kasijs.
- giljotinēt Saīsināt vai izbeigt debates Anglijas parlamentā.
- Saintpaulia confusa sajauktās sanpaulijas.
- uz kakla kādam (nākt, iet) saka, ja kāds neatlaidīgi, arī uzmācīgi cenšas ko panākt, uzplijas; virsū.
- distoklūzija Sakodiena anomālija, kurā apakšējie zobi attiecībā pret augšējiem vērsti atpakaļ.
- retrūzija Sakodiena anomālija, viena vai vairāku zobu noliekšanās atpakaļ.
- Adeles sala sala (_Adele Island_) Indijas okeānā, Austrālijas ziemeļrietumu piekrastē.
- Trindadi Sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m.
- Tasmanija Sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m.
- Ūzedoma Sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas).
- Volina Sala Baltijas jūras dienvidrietumu piekrastē ("Wolin"), Polijas ziemeļrietumos, platība 265 kvadrātkilometri, kopā ar Ūzedomu atdala Ščecinas līci no pomožes līča.
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona.
- Ampana sala Indijas okeānā (_Ampag, Pulo_), Kokosu salās (Austrālijas ārējā teritorija), Sautkīlinga salu austrumu atzarā.
- Kartjē sala sala Indijas okeāna austrumos, netālu no Austrālijas ziemeļrietumu piekrastes, ietilpst Austrālijas ārējās teritorijas “Ašmora un Kartjē Salas” sastāvā.
- Ķenguru sala sala Indijas okeāna Lielajā Austrālijas līcī ("Kangaroo Island"), Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, platība - 4351 kvadrātkilometrs, garums - 144 km, platums - 40 km, augstums - līdz 300 m.
- Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
- Vaita Sala Lamanšā ("Wight"), Anglijas dienvidu piekrastē, no Hempšīras grāfistes to atdala Solenta šaurums, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - 36 km, platums - 22 km, lielākais augstums - 240 m vjl.
- Grīnailenda Sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha.
- Alikudi sala Tirēnu jūrā (_Alicudi_), Lipāru salu rietumos, Itālijas teritorija.
- Stromboli Sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m).
- Pantellērija Sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m.
- Krivčenskas salaktītu ala salaktītu ala Ukrainā, Podolijas augstienē, alas labirintu garums - 18,8 km.
- Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri).
- glicirizīnskābe Salda kristāliska viela, atrodama lakricas saknē nātrija un kālija sāļu veidā.
- Anīnas ezers sālsezers Austrālijā (_Annean, Lake_), Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, mainīga krasta līnija.
- Baruntorejs Sālsnogulu ezers Krievijā, Aizbaikāla novadā Mongolijas pierobežā, \~600 m vjl., ūdens bagātos gados platība - līdz 578 kvadrātkilometri, sausos gados izžūst.
- Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija.
- Andamanu salas salu grupa Bengālijas līcī, norobežo Andamanu jūras ziemeļu daļu, Indijas teritorija, platība - 6400 km^2^, 160000 iedzīvotāju.
- Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Egadu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isole Egadi"), uz rietumiem no Sicīlijas, platība - 38,8 kvadrātkilometri, augstums - līdz 684 m.
- hipokaliēmija Samazināts kālija daudzums asinīs.
- citokalipēnija Samazināts kālija jonu daudzums organismā vai asins šūnās.
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts.
- saintpaulia Sanpaulijas.
- sanvitalia Sanvitālijas.
- pārslīpējums saplākšņa un finierēto virsmu brāķa veids, kas rodas, ja tiek noslīpēta saplākšņa ārējā kārta vai finierētās virsmas kārta; labojams, vienīgi uzlīmējot jaunu finiera vai cita materiāla, piemēram, folijas kārtu.
- sukspīre Sarkanā klija ("Milvus milvus").
- Milvus milvus sarkanā klija.
- Salvelinus salvelinus sarkanā palija.
- dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija.
- turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas.
- habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)".
- solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs.
- Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka.
- terramares Savādas pāļu būves Itālijas ziemeļos.
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- Cyphelium sessile sēdošā cifēlija.
- Trillium sessile sēdošā mežlilija.
- hemispora Segments, kas radies pēc mikroskopiskās sēnes micēlija pavediena šķērsdalīšanās.
- Pomožes līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (“Zatoka Pomorska”), pie Vācijas un Polijas krastiem, dziļums 12-14 m, iepretī atrodas Odras sēklis, dziļums 6-9 m.
- Pļaviņu valnis Sēlijas vaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma paceltā rietumu mala, garums — \~8,5 km, platums — 8 km.
- sēlijieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlija" iedzīvotāji.
- kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma.
- miniji Sena aioliešu cilts, kas no Tesalijas pārnākusi dzīvoja Boiotijā ap Orchomenu.
- Ibērija Senā Austrumgruzija (antīkajos un Bizantijas avotos lietots nosaukums); Kartlija.
- dukāts Sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā.
- proletarii Senā Romā iedzīvotāju grupa, kas piederēja pie plebejiem un veidoja 1 centuriju Servija Tullija centuriju sistēmā, lai gan ārpus šķirām.
- dublons Sena spāniešu zelta monēta, kurā bija apmēram 7,5 g tīra zelta (divas reizes vairāk nekā Kastīlijas monētā, kas pastāvēja pirms dublona; no tā arī radies monētas nosaukums).
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls.
- glicijs Senāks ķīmiskā elementa berilija nosaukums.
- penketiji Senās Apūlijas iedzīvotāji apmēram no Bari līdz Brindizi, kas padevās romiešiem 3. gs. p. m. ē.
- druīdi Senās Gallijas, Britānijas un Īrijas ķeltu priesteri, pareģi, kas izpildīja arī tiesnešu pienākumus.
- latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija).
- senitāļi Senie Itālijas iedzīvotāji (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras - faliski, latīņi, sikuli, umbri, oski, sabelli u. c.), runāja senitāļu valodās.
- itāliki Senitāļi - senie Itālijas iedzīvotāji.
- umbri Senitāļu ciltis Itālijas ziemeļu un vidusdaļā, ko ap 3.-2. gs p. m. ē. pakļāva romieši un vēlāk asimilēja latīņi.
- lukāni Senitāļu samnītu grupas ciltis, kas 5. gs. beigās p. m. ē. apmetās Itālijas D daļā un nosauca šo teritoriju par Lukāniju.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm.
- Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši.
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
- vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši.
- Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
- Austrālāzija Sens nosaukums Austrālijai kopā ar salām no Aizindijas līdz Jaunzēlandei.
- verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu.
- aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu.
- G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija - angļu "Group of Seven").
- Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanāsaugstākajā līmenī.
- pseidotoksoplazmoze Seronegative toksoplazmoze, kuras simptomi atbilst toksoplazmozes klīniskai ainai: triāde - hidrocefālija, horioretinīts un kalcinozes perēkļi smadzenēs.
- alons sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls; alauns.
- alūns Sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls.
- Kūperskrīka Sezonāla upe (krīks) Austrālijas vidienē (angļu val. "Cooper's Creek"), garums - 1420 km, tikai uzplūdienos sasniedz Eira ezeru.
- Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai.
- Nectarascordum siculum Sicīlijas nektāraskorde.
- Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās.
- Tunisas šaurums Sicīlijas šaurums Vidusjūrā starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju.
- oncia Sicīlijas un Neapoles zelta monēta, pirmoreiz kalta 1735. g. Palermo.
- mikroglija Sīkas neiroglijas šūnas ar zarainiem izaugumiem (mikrosteocīti), kuras spēj amēbveidīgi pārvietoties.
- quartensis Silēzijas 13.-14. gs. sudraba monēta, vienāda ar 1/96 Polijas markas.
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju; berilija rūda.
- Austrumaustrālijas straume siltā straume Klusajā okeānā pie Austrālijas austrumu krastiem, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas Koraļļu jūras rietumu daļā, plūst no ziemeļiem uz dienvidiem, pie Tasmanijas pagriežas uz austrumiem, ātrums līdz 2 km/h.
- megalosindaktilija Sindaktilija kopā ar pirkstu izteiktu palielinājumu.
- kailā sinepīte sinepīšu ģints suga ("Teesdalia nudicaulis"), Latvijā aizsargājama; kailstublāja tīsdeilija.
- kagura Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas.
- siringobulbija Siringomiēlija iegarenajās smadzenēs.
- Sēmejervi Sjamezers - ezers Krievijas Karēlijas Republikā, tā nosaukums karēļu valodā.
- Sēmezers Sjamezers, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
- ontoloģija Skaidri formulēta reprezentācijas specifikācija, kas apraksta kādas jomas objektus, jēdzienus un citas reālijas, kā arī attiecības starp tiem.
- Sprekelia formosissima skaistā sprekēlija.
- Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte.
- Triteleia laxa skrajā tritēlija.
- Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m.
- nitrāti Slāpekļskābes sāļi vai esteri; amonija, kālija, kalcija un nātrija nitrātus sauc par salpetriem; dabā sastopami minerālu veidā; tos izmanto par minerālmēsliem, ārstniecības līdzekļu, sprāgstvielu ražošanā.
- rietumslāvi Slāvu tautas un ciltis, kas dzīvoja tagadējās Polijas un Slovākijas teritorijās un uz rietumiem no tām.
- ķeizerslimība Slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana; hemofilija.
- hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina.
- mikrogīrija Smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas mazas un nenormāli veidotas krokas, piem., iedzimtas idiotijas gadījumā.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija.
- bērsters Smagas beijas, 1–3 stundu ilgas pie Austrālijas dienvidu un dienvidaustrumu krastiem.
- Parmelia elegantula smalkā parmēlija.
- Hela Smilšaina zemes strēle Polijas piekrastē ("Mierzeja Helska") starp Baltijas jūru un Gdaņskas līča rietumu daļu, garums - 34 km, platums - 0,5-3 km.
- lido Smilšaina zemes strēle, kas līci atdala no jūras un pārvērš to par lagūnu (gk. Adrijas jūras Itālijas piekrastes ziemeļdaļā).
- Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā).
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
- Soleirolia soleirolii Soleirola soleirolija.
- soleirolia Soleirolijas.
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
- SO Somālija, valsts divburtu kods.
- SOM Somālija, valsts trīsburtu kods.
- Mogadiša Somālijas galvaspilsēta (somāliešu val. "Muqdisho"), osta Indijas okeāna piekrastē, 2,85 mlj iedzīvotāju.
- SONNA Somālijas nacionālā informācijas aģentūra (angļu "Somali National News Agency").
- somalo Somālijas naudas vienība līdz 1960. g., vienāda ar 100 čentezimo.
- SOS Somālijas šiliņš; Somālijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis.
- Serdoboļa Sortavalas pilsētas Krievijā (Karēlijas Republikā) nosaukums līdz 1940. g.
- kastīlieši Spānijas centrālā apgabala - Kastīlijas - iedzīvotāji.
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus.
- bērnu krampji spazmofilija.
- spasmofilija Spazmofilija.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- boila Speciāli sagatavota zivju ēsmas lodīte; boilija.
- kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
- norters Spēcīgs vējš Meksikas līča rajonā, arī pie Austrālijas krastiem.
- Pohlia cruda spīdīgā polija.
- Lobelia fulgens spožā lobēlija.
- perdīts Sprāgstviela, kas sastāv no 72% amonija nitrāta, 10% kālija perhlorāta, 15%trinitrotoluola ub=n dinitrotoluola maisījuma un 3% koka miltu.
- osteodiastāze Sprauga starp diviem pāra kauliem attīstības anomālijas gadījumā; patoloģiska divu kaulu attālināšanās.
- sprekelia Sprekēlijas.
- gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu.
- dāmenīts Spridzināma viela, sastāv no 90 daļām ammonija nitrāta, 65 daļām naftalīna un 35 daļām kālija bichromāta.
- kasiopeīdas Stabila meteoru plūsma ar radiantu Kasiopejas zvaigznājā; novērojama no 20. jūlija līdz 10. augustam, ar maksimumu 27. jūlijā.
- coastcon Standartčārtera nosaukums ogļu kravu pārvadājumiem Anglijas piekrastē un Ziemeļu jūrā.
- Austral Standartčārteru kravas apzīmējums kravām Austrālijas piekrastē.
- paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m.
- pseidoporencefālija Stāvoklis, kas līdzīgs porencefālijai, bet bez intelekta traucējumiem.
- Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados.
- Circus macrourus stepes lija.
- sterliņģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa).
- stērlinģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa).
- sterlings Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa).
- ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts.
- kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu.
- Stīpoints Stīppoints - zemesrags Austrālijas rietumos.
- viskijs Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko parasti ražo no graudiem un kas pasaulē ir izplatījies no Anglijas, Skotijas un Īrijas.
- marsala Stiprs vīns no Sicīlijas.
- grallinidae Strazduļu dzimta jeb Austrālijas strazdu dzimta.
- berklijisms Subjektīvā ideālisma paveids filozofijā, kas saistīts ar angļu bīskapa Džordža Berklija (1685–1753) vārdu.
- spārnainā sudrbpodziņa sudrabpodziņu suga ("Ammobium altum"), viengadīga puķe, 50-60 cm augsta, ziedi balti kurvīši 1,5-2 cm diametrā, dzimtene Austrālija, Latvijā audzē siltumnīcās.
- Magnolia x soulangeana Sulanža magnolija.
- sulfokols Sulfoskābes kālija sāļu maisījums, ko lieto gk. plaušu slimību ārstēšanā.
- spione Suņu šķirne, Itālijas cilmes medību suns.
- kolofonija ziepes sveķskābju nātrija vai kālija sāļi.
- Cecīlija Svētā Cecīlija - mūzikas un mūziķu patronese, dzīvojusi 3. gadsimtā, 22. novembrī kristīgā pasaule atzīmē viņas dzimšanas dienu.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos.
- Šārku līcis Šārkbejs, jūras līcis Austrālijas rietumu piekrastē.
- gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
- lilija Šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija.
- vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus.
- emu Šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam.
- eksobazīdija šīs rindas dzimta ("Exobasidiaceae"), sēnēm nav augļķermeņa, bazīdijas ar bazīdijsporām veidojas tieši uz micēlija, obligāti ziedaugu parazīti, Latvijā parazitē uz ēriku dzimtas augiem un veido sarkanīgus uzblīdumus.
- nātha-sampradāja Šivaistiska tantriska sekta, kas izveidojās Bengālijas ziemeļaustrumos un izplatījās arī citos Indijas apvidos.
- Obelia gelatinosa šķeltzobainā obēlija.
- superplūstamība Šķidrā hēlija spēja temperatūrā, kas tuva absolūtajai nullei, plūst praktiski bez berzes.
- piksavons Šķidras darvas ziepes bez smakas, sastāv no skuju koku darvas atsevišķām sastāvdaļām, šķidrām kālija ziepēm (90%) un mazliet kālija karbonāta.
- savonade Šķidras ziepes, sastāv no 3 daļām oleīna, 1 daļas metilheksalīna un attiecīga daudzuma 50 procentīga kālija sārma.
- rezols Šķidrums, kas sastāv no koka darvas, spirta un kodīgā kālija; lieto atkritumu bedru dezinfekcijai.
- kvantu šķidrums šķidrums, ko veido hēlija izotopi, ja temperatūra ir zemāka par 2 K.
- Maldrovs Šļūdonis Aļaskā ("Muldrow"), slīd no Makinlija masīva firna laukiem (1900 kvadrātkilometru) uz ziemeļiem, garums - \~50 km, sākas Makinlijas upe; iekļauts Mauntmakinlija nacionālajā parkā.
- Potaņina šļūdonis šļūdonis Mongolijas Altaja un Tabinbogdoolas masīva saskares rajonā, Mongilijā, garums - 19 km, platums - līdz 2,5 km, platība - \~50 kvadrātkilometru (lielākais Altajā), noslīd līdz 2900 m vjl.
- Zemie Jesenīki šo kalnu ziemeļu daļa ("Nizky Jesenik"), atrodas pie Polijas robežas, augstākā virsotne - 891 m.
- Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena.
- Rietumaustrālija Štats Austrālijā ("Western Australia"), administratīvais centrs - Pērta, platība - 2531562 kvadrātkilometri (gandrīz trešdaļa no Austrālijas kopējās platības), 2270300 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ziemeļu teritoriju un Dienvidaustrālijas štatu, apskalo Indijas okeāns.
- Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra.
- Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kvīnslenda Štats Austrālijas ziemeļaustrumos ("Queensland"), administratīvais centrs - Brisbena, platība - 1734174 kvadrātkilometri, 4473000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Baija Štats Brazīlijas austrumos ("Bahia"), Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Espiritu Santu štats Brazīlijas austrumos ("Espirito Santo"), Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs — Vitorija, platība — 46078 kvadrātkilometri, 3487200 iedzīvotāju (2009. g.).
- Riugrandi du Norti štats Brazīlijas austrumos (“Rio Grande do Norte”), administratīvais centrs — Natala, platība — 52797 kvadrātkilometri, 3137500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Parana Štats Brazīlijas dienvidos ("Parana"), administratīvais centrs - Kuritiba, platība - 199315 kvadrātkilometri, 10686200 iedzīvotāju (2009. g.).
- Riugrandi du Sula štats Brazīlijas dienvidos (“Rio Grande do Sula”), administratīvais centrs — Portualegri, platība — 281749 kvadrātkilometri, 10914100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju.
- Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Matugrosu du Sula štats Brazīlijas rietumu daļā (“Mato Grosso do Sul”), atrodas uz dienvidiem no Matugrosu štata, administratīvais centrs — Kampugrandi, platība — 357125 kvadrātkilometri, 2360500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu.
- Para Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Para"), administratīvais centrs - Beleima, platība - 1247690 kvadrātkilometru, 7431000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju.
- Pernambuku Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Pernambuco"), administratīvais centrs - Resifi, platība - 98312 kvadrātkilometru, 8810300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu.
- Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Orisa Štats Indijā ("Orishā"), Bengālijas līča ziemeļrietumu piekrastē, administratīvais centrs - Bhubanešbara, platība - 155707 km^2^, 39899000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - oriju.
- Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu.
- Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
- makroglija Šūnas, kas aizpilda telpu starp nervu šūnām smadzenēs un veido neiroglijas pamatmasu.
- traktariānisms Tā iesaukta Oksfordas kustība, kas 19. gadsimtā cīnījās par katolicisma atdzimšanu Anglijas Baznīcā.
- mazohisms Tāda seksuāla anomālija, kur persona gūst apmierinājumu, izjuzdama sāpes vai pazemojumu.
- lilijveida Tāds, kam ir lilijas, tās zieda forma, veids.
- mikrocefāls Tāds, kam maza galva (sk. mikroceļālija).
- perigliāls Tāds, kas aptver neiroglijas šūnas.
- preganglionārs Tāds, kas atrodas proksimāli no nerva ganglija.
- intraepiteliāls Tāds, kas atrodas starp epitēlija šūnām.
- subepiteliāls Tāds, kas atrodas zem epitēlija.
- micelioīds Tāds, kas līdzīgs micēlijam.
- bosteklis Tāds, kas uzmācas, uzplijas.
- mārņa Tāds, kas uzplijas, uzmācas.
- mārnaks Tāds, kas uzplijas, uzmācas.
- mārneklis Tāds, kas uzplijas, uzmācas.
- marnaks Tāds, kas uzplijas, uzmācās.
- karpetāņi Tagadējās Kastīlijas un Estremaduras senie iedzīvotāji ar galvaspilsētu Toledo; 220. g. p. m. ē. tos uzvarēja Hannibals.
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- paparžu nodalījums taksonomiska kategorija ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augstākie augi - sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze jeb sporofīts un kam raksturīga liellapainība (megafilija) - lapas veidojušās saaugot kopā galotnes zariem un sānzariem.
- uzbāzis Tas, kas nekaunīgi uzbāžas, uzplijas.
- uzbāža Tas, kas uzbāžas, uzplijas.
- zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltalietus, zeltlija.
- ladīni Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- friuli Tauta, dzīvo Itālijas ziemeļaustrumu daļā, pieder pie retoromāņu grupas, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - katoļi.
- karēļi Tauta, Karēlijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Ļeņingradas, Novgorodas, Tveras u. c. apgabalos.
- angļi Tauta, kas viduslaikos izveidojusies Anglijas teritorijā.
- somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji; runā somāliešu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā un Šveices austrumu daļā; runā retoromāņu valodā; ticīgie - katoļi, daļa - kalvinisti.
- mongoļi Tautu grupa, Mongolijas, Ķīnas ziemeļdaļas un daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mongoļu valodās, ticīgie - budisti.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- Mylia taylorii Teilora mīlija.
- tekstils Tekstilizstrādājums; arī tekstilijas.
- Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija.
- Baltkrievijas anteklīze tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, aptver Baltkrievijas ziemeļrietumu un centrālos rajonus, Lietuvas dienvidu un Polijas ziemeļrietumu malu, tās izmēri - \~400 x 500 km, Latvijas dienvidaustrumu stūrī no tās iesniedzas Viļeikas izcilņa nogāze, kas šajā vietā pieslēdzas Daugavpils monoklinālei.
- Džunguns Tēls nozīmīgā Rietumkimberlijas (Austrālijā) aborigēnu mītā, kas izskaidro, kā cēlusies laulība bez asinsgrēka.
- Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts.
- Austrumprūsija Teritorija Baltijas jūras piekrastē, aptvēra kādreizējās prūšu zemes un Klaipēdas apgabalu, 1871.-1945. g. Vācijas sastāvdaļa, ietver tagadējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas Olštinas vojevodisti un Lietuvas Klaipēdas apgabalu.
- Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
- objekts terminoloģijā - tas, ko uztver, izzina, uz ko vērsta cilvēka profesionālā (intelektuālā un praktiskā) darbība un/vai psihiskā aktivitāte, lai iedziļinoties attiecīgās reālijas būtībā un fiksējot būtiskās pazīmes, izteiktu to ar terminu.
- tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām.
- ķeizarkroņi Tīģerlilija ("Lilium tigrinum"), liliju suga.
- ķeizarkronis Tīģerlilija ("Lilium tigrinum"), liliju suga.
- ķeneņakronis Tīģerlilija ("Lilium tigrinum").
- Lilium tigrinum tīģerlilija.
- Lilium lancifolium tīģerlilijas "Lilium tigrinum" nosaukuma sinonīms.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- rodofilakse Tīklenes pigmentepitēlija īpašība aizsargāt vai atjaunot rodopsīnu.
- timeleaceja Timēlija.
- karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu.
- Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.).
- pārpoļošana Topošās latviešu buržuāzijas asimilācijas izpausme Latgalē 19.-20. gs., ko īstenoja katoļu baznīca (līdz 20. gs. 30. gadiem tā Latgali uzskatīja par Polijas malieni).
- didžeridū Tradicionāls Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments, atgādina flautu, tiek uzskatīts par pasaulē vecāko koka pūšaminstrumentu.
- tranzschelia Tranšēlijas.
- mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija.
- trentepohlia Trentepolijas.
- deiteranomālija Trihromātiska anomālija ar samazinātu zaļās krāsas spektra vālīšu jutību; iedzimst saistībā ar X hromosomu; visbiežāk sastopamā krāsu redzes nepilnība.
- trifalangisms Trīs falangas rokas vai kājas īkšķī, attīstības anomālija.
- Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā.
- triorhīdisms Trīs sēklinieki, attīstības anomālija.
- Magnolia tripetala trīsvainaglapu magnolija.
- triteleia Tritēlijas.
- hipotrombinēmija Trombīna iztrūkums asinīs; tā sekas - hemofilija.
- endarterektomija Trombozētas artērijas organizēta tromba un tā apkārtnes endotēlija izgriešana.
- kamposs Tropiska Dienvidamerikas meža stepe - savanna (Brazīlijas plakankalnē).
- kampa Tropiskā savanna Brazīlijas plakankalnē un Laplatas līdzenumā.
- kātinga Tropiskais skrajmežs Brazīlijas kalnienes ziemeļaustrumos.
- pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ.
- MNT Tugriks; Mongolijas valūtas kods, sīknauda - menge.
- Lielais Viktorijas tuksnesis tuksnesis Austrālijas dienvidu daļā (angļu val. “Great Victoria Desert”), platība — \~300000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — \~1100 km, platums — \~500 km, ziemeļos robežojaas ar Gibsona tuksnesi, pārsvarā 10-15 m augsts grēdots smiltājs.
- Simpsona tuksnesis tuksnesis Austrālijas vidienē (angļu val. "Simpson Desert"), Lielā Artēziskā baseina Rietumu daļā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, raksturīgas paralēlas smilšu grēdas (augstums - līdz 30 m).
- Lielais Smilšu tuksnesis tuksnesis Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. “Great Sandy Desert”), dienvidos robežojas ar Gibsona tuksnesi, platība — 360000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — 900 km, platums — 600 km, augstums — 500-3000 m, 10-15 m augstas smilšu kāpas.
- Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
- Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles.
- Alupe Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā.
- Bāliņupīte Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā.
- Slieķupīte Tulijas kreisā krasta pieteka.
- Āžupe Tūlijas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, garums \~2,5 km.
- Vienziemīte Tulijas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā.
- aprakstošā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kurā apraksta tulkošanas praksi un pēta tulkošanas normas un universālijas, tulkotā teksta lomu un funkcijas mērķauditorijā.
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
- miopija Tuvredzība, īsredzība, acs refrakcijas anomālija; tuvredzīgas acs optiskajai sistēmai ir pārāk stipra lauztspēja, tāpēc paralēlie gaismas stari, kas nonāk acī, krustojas tīklenes priekšā, un uz tās rodas neskaidrs attēls.
- nopūšana Tvaika un gāzu maisījuma aizvadīšana no celulozes vārkatla, tā pazeminot spiedienu vārkatlā un reģenerējot siltumu un ķimikālijas.
- cvinglisms U. Cvinglija nodibināta, kalvinismam radniecīga reliģiska mācība.
- Ubsa Ubsunūrs - beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijas Tivas Republikā.
- nimfēja Ūdens lilija.
- žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni.
- ciets ūdens ūdens, kas satur, parasti, kālija un magnija, sāļus.
- Oravas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Oravas upē uz Polijas un Slovākijas robežas, Rietumbeskidos 603 m vjl., platība — 35,1 km2, dziļums — 29 m.
- Alarkonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alarcón, Embalse de_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, izveidota uz Hukaras upes.
- Almendras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Almendra, Embalse del_), uz Tormesas upes Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala rietumu daļā.
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m.
- Girvass Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā.
- Podporogs Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā.
- bubere Ūdenslilija.
- deitērija bumba ūdeņraža bumba, kurā sprādzienam izmanto smagā ūdeņraža - deitērija kodolu sintēzes rezultātā (veidojoties hēlija atomu kodoliem) atbrīvojušos enerģiju.
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X).
- Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
- Brisbena Upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī.
- Dosona Upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km.
- Ficroja Upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā.
- Makenzi Upe Austrālijas austrumos ("Mackenzie"), Ficrojas kreisā satekupe.
- Dārlinga Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), Marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas.
- Laklana Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas.
- Mareja Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī.
- Murumbiģi Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst.
- Gaskoina Upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst.
- Laionsa Upe Austrālijas rietumos ("Lyons"), Gaskoinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst.
- Mareja Upe Austrālijas rietumos ("Murray"), Rietumaustrālijas dienvidrietumos, ietek Indijas okeānā uz dienvidiem no Pērtas, sausuma periodos izžūst.
- Tomsona Upe Austrālijas vidienē, Kuperskrīkas labā krasta pieteka.
- Plenti Upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst.
- Bērdekina Upe Austrālijas ziemeļaustrumos, Kvīnslendā, garums – 680 km, sākas Atertonas plato, ietek Koraļļu jūrā, sausajā sezonā gandrīz izsīkst, no lietus XII-III spēcīgi uzplūdieni.
- Flindersa Upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī.
- Ficroja Upe Austrālijas ziemeļrietumos ("Fitzroy"), garums 520 km, iztek no Kimbernijas plato, ietek Indijas okeāna Kinga līcī.
- Klonkari Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km.
- Saksbi Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
- Ašmjanka Upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
- Strača Upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
- Narača Upe Baltkrievijā, Vilijas labā krasta pieteka, iztek no Narača ezera.
- Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
- Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km.
- Paranaiba Upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina.
- Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
- Takutu Upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe.
- Žekitinjonja Upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
- Šingu Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m.
- Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
- Tapažosa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m.
- Urugvaja Upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru.
- Sanfransisku Upe Brazīlijā, garums - 2830 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Kanastras grēdā 1400 m vjl., ietek Atlantijas okeānā.
- Tiete Upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā.
- Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Igvasu Upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu.
- Itapekuru Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī.
- Parnaiba Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka.
- Žutai Upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km.
- Abunana upe Dienvidamerikā (_Abunā, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abuna.
- Abuna upe Dienvidamerikā (_Abuná, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abunana.
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka.
- Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe.
- Gvapore Upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos.
- Brahmaputra Upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. Cangpo), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu.
- Aheloja upe Grieķijā (_Achelóos_), Tesālijas un Rietumgrieķijas perifērijā, sākas Atamana grēdas ziemeļu daļā, ietek Jonijas jūrā.
- Enipefa Upe Grieķijā, Centrālās Grieķijas un Tesālijas perifērijā, Pinjas labā krasta pieteka.
- Pinja Upe Grieķijā, Tesālijas perifērijā, garums - 205 km, sākas Pinda kalnos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
- Kāveri Upe Indijā ("Kaveri"), Dekānas plakankalnes dienvidu robeža, garums - \~800 km, sākas Rietumgatu nogāzēs 1745 m vjl., ietek Bengālijas līcī.
- Mahanadi Upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm.
- Ganga Upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m).
- Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
- Krišna Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī.
- Ada Upe Itālijā ("Adda"), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos.
- Kjani Upe Itālijas vidienē ("Chiani"), Tibras labā krasta pieteka.
- Nera Upe Itālijas vidienē ("Nera"), Tibras kreisā krasta pieteka.
- Tibra Upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā.
- Kjeze Upe Itālijas ziemeļos ("Chiese"), Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka.
- Minčo Upe Itālijas ziemeļos ("Mincio"), Lombardijas reģionā, Po kreisā krasta pieteka, iztek no Gardas ezera.
- Oljo Upe Itālijas ziemeļos ("Oglio"), Po kreisā krasta pieteka, garums - 280 km, sākas Ortlesa masīva dienvidos.
- Mella Upe Itālijas ziemeļos, Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka.
- Tanāro Upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu.
- Agonja upe Itālijas ziemeļrietumos, Po kreisā krasta pieteka, augštece Penninu Alpos.
- Adidže Upe Itālijas ziemeļu daļā ("Adige"), garums - 410 km, sākas Rētijas Alpos 1586 vjl., ietek Adrijas jūrā, veidojot daļēji kopēju deltu ar Po.
- Po Upe Itālijas ziemeļu daļā (it. val. "Po"), garums - 652 km, sākas Kotas Alpos, ietek Adrijas jūrā.
- Čikoja Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km.
- Abakana Upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana).
- Jeņiseja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi.
- Kema Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
- Suna Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 280 km, sākas Rietumkarēlijas augstienē, tek caur ezeriem, ietek Oņegas ezera Kondopogas līcī, krāčaina, ūdenskritumi.
- Kivača Upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
- Sudaka Upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
- Sjaņga Upe Krievijas Karēlijas Republikā, iztek no Sjamezera, ietek Oņegas ezerā.
- Šuja Upe Krievijas Karēlijas Republikā, iztek no Sjamezera, ietek Oņegas ezerā.
- Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
- Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe.
- Greitūza Upe Lielbritānijā ("Great Ouse"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, garums - 258 km, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Sveila Upe Lielbritānijā ("Swale"), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km.
- Velenda Upe Lielbritānijā ("Welland"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Vitema Upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Eksa Upe Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā, Kornvolas pussalā, sākas Eksmūras augstienē, ietek Lamanša Laima līcī.
- Nīne upe Lielbritānijā, Anglijas vidusdaļas austrumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes.
- Dzavhana Upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru.
- Tola Upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā.
- Orhona Upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
- Selenga Upe Mongolijas ziemeļu daļā un Krievijas Burjatijas Republikā, garums - 1024 km (Krievijā 409 km), ietek Baikāla ezera dienvidu daļā.
- Egingola Upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas kreisā krasta pieteka.
- Hanuingola Upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas labā krasta pieteka.
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe.
- Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
- Čarna Struga upe Polijā ("Czarna Struga"), Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka.
- Obra Upe Polijā ("Obra"), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km.
- Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
- Prosna Upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km.
- Sana Upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā.
- Velna Upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km.
- Vepša Upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē.
- Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
- Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni.
- Varta upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
- Leba Upe Polijas ziemeļu daļā, Pomožes vojevodistē, garums - 150 km, ietek Lebas ezerā.
- Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli.
- Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
- Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka.
- Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē.
- Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
- Arlansona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Mahaveli Upe Šrilankas austrumos ("Mahaweli"), garums - \~330 km, sākas centrālajā kalnienē, ietek Bengālijas līcī.
- Lielā Menderesa upe Turcijas rietumos, garums — 380 km, sākas Anatolijas plakankalnes dienvidrietumos, ietek Egejas jūrā, veido deltu.
- Kizilirmaka Upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā.
- Sakarja Upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā.
- Stira Upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē.
- Buga Upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā).
- Dienvidbuga upe Ukrainā, garums 806 km, sākas Podolijas augstienē, caur Dņepras limānu ietek Melnajā jūrā.
- Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
- Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- vectropisks Uz Vecās pasaules (Āfrikas, Āzijas un Austrālijas) tropu joslu attiecīgs, tai piederīgs; palaiotropisks.
- palaiotropisks Uz Vecās pasaules (Āfrikas, Āzijas un Austrālijas) tropu joslu attiecīgs, tai piederīgs.
- Krimuldas pils uzcelta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, 1601. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nopostīta, 1861.-1863. g. dažas ēkas daļēji atraktas no drupām.
- činka Uzmācīgs, neatlaidīgs, tāds, kas kaulējas, uzplijas.
- Lobelia inflata uzpūstā lobēlija.
- grand slam uzvara visās noteikta cikla sacensībās, čempionātos (parasti Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un ASV tenisa čempionātos).
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā.
- trejsabiedrība Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. g. 20. maijā noslēgtais sabiedrības un draudzības līgums; Antante.
- ostmarka Vācu nosaukums (laika posmā starp pasaules kariem) apgabaliem Vācijas austrumu pierobežā, kas no 1918. g. pieder Polijai.
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
- Eocypselus rowei Vaiomingā (ASV) atrasta 50 mlj gadu veca putna fosilija, kas varētu būt mūsdienu kolibri un svīru izmiris brālēns.
- gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes).
- šūnu konstrukcija vairākslāņu konstrukcija, kas sastāv no diviem apšuvumiem ar aizpildītāju šūnu formā (sešstūru, romba, taisnstūru u. c. formas šūnām no plānas folijas) starp tiem un ir savienota ar karkasa elementiem.
- Velkopolska Vairāku Polijas pilsētu nosaukuma sastāvdaļa.
- Pellia endiviifolia vairzaru pellija.
- Valaama Valaama salas - atrodas Lādogas ezera ziemeļrietumu daļā, Krievijas Karēlijas Republikā, >50 salu (lielākā - Valaama sala), platība - 36 kvadrātkilometri, augstums - līdz 70 m.
- Pohlia wahlenbergii Vālenberga polija.
- Lobelia tupa vālīšu lobēlija.
- sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
- implikatīvā universālija valodas universālija, kas atspoguļo valodas parādību savstarpējo sakarību.
- tipoloģiskā valodniecība valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus; tipoloģiskā lingvistika.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai.
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
- Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.
- Austrālijas Savienība valsts dienvidu puslodē (angļu "Commonwealth of Australia"), ietver visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un mazākas salas piekrastē, platība — 7,69 miljoni kvadrātkilometru, galvaspilsēta — Kanbera.
- kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus.
- Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā.
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m.
- meronīms vārds, kas nosauc cita vārda nosauktās reālijas daļu, piemēram, vārds "vaigs" ir meronīms attieksmē pret vārdu "seja"
- etnogrāfisms Vārds, kas nosauc nacionālās reālijas - ar kādas tautas vai etniskas grupas savdabīgajām ieražām, paradumiem, materiālo vai garīgo kultūru saistītus priekšmetus un parādības.
- historisms Vārds, kura apzīmētā reālija vairs nepastāv.
- vidusvasara Vasaras vidus (no 24. jūnija līdz 24. jūlijam).
- Pjasti Vecākā poļu valdnieku dinastija, kas nodibināja Polijas valsti un valdīja tur līdz 1370.
- svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
- KP Ventspils uzņēmums "Kālija parks".
- Eneīda Vergilija eposs par Eneja klejojumiem pēc Trojas krišanas.
- cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs).
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
- Viņpusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa tagadējā Beļģijas un Šveices teritorijā (latīņu _Gallia Transalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis.
- Šaipusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa Ziemeļitālijā (latīņu _Gallia Cisalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis.
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
- Jorkšīra Vēsturisks novads Anglijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Yorkshire"), starp Peninu kalnu austrumu nogāzi un Ziemeļjūru.
- Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā.
- Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
- Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
- Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā.
- Podhale Vēsturisks novads Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Karpatos, aizņem plašu ieplaku starp Beskidiem un Tatriem.
- Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
- Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
- Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu.
- Kašūbija Vēsturisks novads Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, lielākā apdzīvotā vietas - Vejherovo un Kartuzi.
- Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci.
- Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
- Vežica Vežicas kalns - augstākā virsotne Pomožes ezeru augstienē un Viduseiropas līdzenumā, Polijas ziemeļrietumos, augstums - 329 m vjl.
- olenellus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Mesonacidae", vadfosīlija apakšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
- olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
- shistokormija Viduma šķeltne kā attīstības anomālija.
- etrusku valoda vidusitālijas seno cilšu valoda, saglabājies >10 tk uzrakstu (7. gs. p. m. ē.- 1. gs. m. ē.), lietots modificēts gr. raksts.
- Jonijas jūra Vidusjūras daļa starp Balkānu un Apenīnu pussalu, Krētas un Sicīlijas salu (it. val. "Mare Ionio").
- Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m.
- podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās.
- Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna.
- podesta Viduslaikos konsuls Itālijas republikās.
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas.
- nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
- nitroprusidnātrijs Viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi.
- antiseptiskie līdzekļi vielas, kas iznīcina uz ādas vai gļotādas mītošus mikroorganismus vai kavē to attīstīšanos, piem., joda šķīdums spirtā, kālija permanganāts.
- amficīts Viena no endotēlija šūnām, kuras aptver nervu šūnas cerebrospinālajos ganglijos; kapsulas šūna, pavadītājšūna.
- patakaungs Viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta.
- laukšpats Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
- volski Viena no Itālijas pirmtautām, ap Liridas lejteku, romiešiem pakļauti 338. g. p. m. ē.
- apustuļu darbi viena no kristietības Jaunās Derības daļām, kas stāsta par kristietības izplatīšanos, turpinājums evaņģēlijam.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- marsi Viena no sabellu ciltīm, kas dzīvoja Itālijas vidusdaļā un samnītu karā (4. gs. p. m. ē.) cīnījās pret romiešiem, 304-90 p. m. ē. bija romiešu sabiedrotie, bet sabiedroto karā (90-88 p. m. ē.) bija galvenais spēks cīņā ar romiešiem.
- sikani Viena no senākajām ciltīm Sicīlijas salā, kas 7.-4. gs. p. m. ē. nonāca Kartāgas un Grieķijas ietekmē un pakāpeniski tika helenizēti.
- brutiji Viena no seno osku-umbru ciltīm, dzīvoja Itālijas D daļā 4.-3. gs. p. m. ē.
- Aiviekstes flotile viena pirmajām Latvijas kara flotes vienībām pastāvēja no 1919. g. 22. jūlija līdz 1920. g. 28. aprīlim, sastāvēja no laivām, kas bija apbruņotas ar ložmetējiem un lielgabaliem, veica pret Sarkano armiju vērstas operācijas Aiviekstē un Lubānas ezerā.
- īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi.
- piroķekarskābe Vienkāršākā un svarīgākā ketokarbonskābe, ko iegūst ātri pārtvaicējot vīnskābes un kālija vai nātrija bisulfāta maisījumu vai arī oksidējot pienskābi.
- monobrahija Vienrocība, attīstības anomālija.
- Ligūrija Viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra.
- Olgas kalns viens no augstākajiem monolītiem pasaulē, relatīvais augstums — 500 m, atrodas Austrālijas vidienē, uz ziemeļiem no Masgreiva grēdas.
- Akrotiri Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- Dekelija Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- gliosoma Viens no graudiņiem neiroglijas šūnas citoplazmā.
- Matejs Viens no Jēzus mācekļiem, apustulis; domājams, bijis muitnieks un Mateja evaņģēlija autors.
- amarone Viens no labākajiem Itālijas vīniem, ko darina no žāvētām (vītinātām) vīnogām.
- Iekšējā Mongolija viens no pieciem Ķīnas autonomajiem reģioniem, atrodas ziemeļu daļā un veido robežu ar Mongolijas Republiku, platība — 1183000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs — Huhhota, 24050000 iedzīvotāju (2007. g.).
- cvingliānisms Viens no reformācijas virzieniem, nosaukts tā dibinātāja Cvinglija vārdā; radās 16. gs. Šveices pilsētu buržuāzijas vidū.
- arktogeja Viens no zooģeogrāfiskajiem sauszemes pamata apakšnodalījumiem, kas aptver visus zooģeogrāfiskos apgabalus, izņemot Dienvidamerikas (neogeju), Austrālijas (notogeju) un Antarktikas apgabalu.
- sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs.
- viģilija Vigīlija.
- Saintpaulia ionantaha vijolīšu sanpaulija jeb Uzambāras vijolīte.
- Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan".
- poliorhisms Vīrieša dzimumorgānu anomālija, kad ir vairāk nekā divi sēklinieki.
- homofils Vīrietis vai sieviete, kas nododas homofilijai.
- kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos.
- Ajanganna virsotne Lagransabamas kalnos (_Ayanganna, Mount_), Dienvidamerikā, Venecuālas, Gajānas un Brazīlijas robežu saskares punktā.
- Adžbogdūls virsotne Mongolijā (_Až Bogd uul_), Gobi Altaja aimakā, Mongolijas Altaja dienvidos, augstums 3802 m.
- Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas.
- Amors virsotne Spānijā (_Amor, Riscos del_), Toledo kalnos, Kastīlijas un Lamanžas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidos, augstums - 1377 m.
- Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m.
- eirokomunisms Virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās 20. gs. 70. gados, kas neatzina padomju kompartijas ģenerāllīniju un vadošo lomu.
- somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību.
- limforetikuloze Vispārēja hroniska slimība ar limfmezglu palielināšanos un folikulu hiperplāziju; folikuli sastāv no cieši sablīvētām lielām retikuloendotēlija šūnām.
- klijainums Vispārināta īpašība --> klijains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē.
- pirmķērpji Visprimitīvākie ķērpji, kas veido uz koku stumbriem miltveida masu, kura sastāv no aļģēm un sēņu micēlija pavedieniem ar vāji izteiktām savstarpējām attiecībām.
- Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija).
- momi Vjetnamiešu rituālās maizītes, kuru forma atgādina sieviešu ģenitālijas un tiek izmantotas reliģiskajos auglības rituālos.
- Lipāru salas vulkānisku salu grupa Tirēnu jūrā (_Lipari, Isole_), Itālijas teritorija uz ziemeļiem no Sicīlijas, ietver 17 salu, kopējā platība - 117 kvadrātkilometru, augstums - līdz 926 m; Eola salas; Aiola salas.
- Vulkāna Vulkāno, sala Tirēnu jūrā, Itālijas teritorija.
- Erdžijess vulkāns Anatolijas plakankalnes dienvidaustrumos (_Erciyas_), Turcijā, Kajseri ilā, augstums - 3916 m, pēdējais izvirdums - IV gs. p. m. ē.
- vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
- umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
- Lamblia intestinalis zarnu lamblija.
- Lilium auratum zeltainā lilija.
- zeltrīkste Zeltgalvīšu suga, 30 cm līdz metram garumā, aug sausos, klajos mežos, zied no jūlija līdz septembrim.
- zeltalietus Zeltlietus ("Laburnum") - tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltlija.
- Lilium pumilum zemā lilija.
- Lobelia erinus zemā lobēlija.
- Adjē rags zemesrags Austrālijas kontinenta dienvidos (_Adieu, Cape_), Lielā Austrālijas līča krastā.
- Palinuro rags zemesrags Itālijas dienvidu daļā, Tirēnu jūras krastā.
- Izola delle Korrenti zemesrags Sicīlijas dienvidaustrumos.
- Stīppoints Zemesrags, Austrālijas kontinenta galējais rietumu punkts (angļu val. "Steep Point"), Idellendas pussalas galā, pie Indijas okeāna.
- Sandomežas ieplaka zemiene Polijas dienvidaustrumos, Vislas un Sanas upstarpā, augstums — no 150 m ziemeļos līdz 250 m dienvidos.
- Magnolia sieboldii Zībolda magnolija.
- oranžisti Ziemeļīrijas protestantu apvienība (dibināta 1795. g.); vēlāk tā sauca visus Anglijai paklausīgos īrus.
- Lobelia siphilitica zilā lobēlija.
- Frankenšteins Zinātnes negatīvo seku personifikācija: angļu rakstnieces M. Šellijas romāna varonis - zinātnieks, kurš radījis briesmoni.
- PLN Zlots; Polijas Republikas valūtas kods, sīknauda - grasis.
- agomfija Zobu trūkums kā anomālija.
- kutikulārviela Zooloģijā vienslāņainā epitēlija atdalīta viela, kas sacietē un sedz epitēliju.
- Magnolia stellata zvaigžņu magnolija.
- Magnolia tomentosa zvaigžņu magnolijas "Magnolia stellata" nosaukuma sinonīms.
- kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama).
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu.
- otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu.
- koloidīns Želatīnveida viela, epitēlija koloīdās deģenerācijas produkts.
- Lobelia x gerardii Žerarda lobēlija.
lija citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV