Paplašinātā meklēšana
Meklējam kustēt.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (322):
- aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- mūdīties ar pūlēm virzīties, kustēties
- patamzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
- patomzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
- ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos
- atkustēties Atkustēt
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā
- rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
- zibāt ātri kustēties
- žeberēties ātri kustēties (darbā)
- žvidzēt ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties
- ausīties ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties
- šautīties ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties
- krētelēties ātri kustēties, skriet uz priekšu un atpakaļ; grūstīties, ķerstīties
- mesties ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām)
- laidelēties ātri kustēties; arī plīvot
- zibelēt ātri šurp un turp kustēties, šaudīties
- ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties
- rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu)
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties
- ļunkanāties Brīvi kustēties
- strebulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
- sturbulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
- trīties būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko)
- dīdīties būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties
- turēt būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī
- leperēt būt vaļīgam, kustēties
- sasiet cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
- sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem)
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem)
- kluncis cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks
- mudžināties darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi
- čubināties darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni
- rosīties daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem)
- reotakse dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras)
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam)
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko
- kludzerēties Ejot vai ar vārgu zirgu braucot kustēties uz priekšu
- iztusnāt Elsojot izkustēties, nokļūt
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
- gūrnāt Gorīties, tālumā kustēties
- greiļot Greizi virzīties, kustēties
- žvikāties Grozīties, kustēties
- izagrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām)
- izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām)
- dīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties
- drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties
- aizkustināties Iekustēties
- iežvīgoties Iekustēties, iešūpoties
- ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties
- ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties
- iekustēt iesākt kustēt
- iesakustēties iesākt kustēties
- iekustēties iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt
- iekustēties iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt
- loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem)
- izkrēšļoties ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim)
- kulties ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda)
- nodīdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties
- nokustēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko)
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū)
- izkustēties ilgāku laiku, daudz kustēties
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem
- nokustināties īsu brīdi kustēties
- nokustēties īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties
- aizkustēties īsu brīdi kustēties; iekustēties
- novējoties īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties
- atļodzīties Izkustēties
- izakustēties Izkustēties
- izkustēt Izkustēties (2)
- palocīt kājas Izkustēties no miera stāvokļa
- izlocīt kājas izkustēties pēc sēdēšanas, pastaigāties
- izļenderēties Izkustēties; izļodzīties
- izļengāties Izkustēties; izļodzīties; izļenderēties
- izlocīties izveidot lokus; kustēties līku loču
- padoties kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām)
- patusnīties kādu brīdi ar grūtībām kustēties projām
- noļengāties kādu brīdi ļodzīgi kustēties
- pagumzāt kādu brīdi neveikli un lempīgi kustēties
- pasvempties kādu brīdi neveikli un tūļīgi kustēties
- izpirināties kādu laiku šurp un turp kustēties ar kājām un spārniem
- kuturņāt kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties
- vantarāties Klabot šurp un turp kustēties
- klabur Klabur klaburiem - šķībi, grizi; ļodzīgi (kustēties)
- tizāt Klibot, ar pūlēm kustēties
- atdzīvoties kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā)
- ļiverēt kļūt vaļīgam un sākt kustēties
- ļiverēties kļūt vaļīgam un sākt kustēties
- kuldurēties Kratīties, kustēties
- ļeperēt Kratīties, kustēties
- kūšļoties Kustēt, kustēties
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu
- locīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus
- vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu)
- kusnīties kustēties, sagatavoties (lai dotos ceļojumā)
- drīvēties Laiski kustēties
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
- kumuļāt Lēnā gaitā virzīties, kustēties
- kumuļāties Lēnā gaitā virzīties, kustēties
- kumuļoties Lēnā gaitā virzīties, kustēties
- kumuļot Lēnā gaitā virzīties, kustēties; kumuļāt
- attūļāties lēnām (vilcinotes) atkustēties
- aizklēžot lēnām aizkustēt
- tuntelēt lēnām iet, lēnām kustēties
- pašķūrēties lēnām kustēties
- kūčāties lēnām kustēties uz priekšu (par bērnju, kurš sāk staigāt)
- virzināt lēnām kustēties uz priekšu, lēnām pārvietoties
- vēžot lēnām kustēties, braukt
- kurmuļot lēnām kustēties, niekoties
- tuņoties lēnām taisīties, neveikli kustēties
- kužņīties Lēnēm kustēties
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā
- košņāties lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur)
- kušņāties lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur)
- vīkstīties lēni, arī neveikli kustēties
- vīšķīties lēni, neveikli kustēties
- svompāties lēni, tūļīgi kustēties, grozīties
- ļuburēties Lieki kustēties, ļodzīties
- gūbāties Liekties, paslēpties, tālumā kustēties
- verdēt Lielā pulkā, drūzmā kustēties kādā noteiktā virzienā
- stāvēt lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties
- čur lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties)
- stoi lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties
- ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties
- lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties
- kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties
- gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties
- ļargāties Ļodzīties, kustēties
- žļudzēt Ļodzīties, valstītie, želejveidīgi kustēties
- ļekatot Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekāties
- ļekāties Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekatot (2)
- lempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet
- ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties
- šaudīties ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi
- ņirbēt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
- ņirbt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
- šauties ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām)
- paņirbēt ļoti strauji pakustēties šurp turp
- paņirbt ļoti strauji pakustēties šurp turp
- zibēt ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
- ņirbēt ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
- ņirbt ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām)
- zibeņot ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
- zibēt ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
- zibināt ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
- zibināties ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
- zibsnīt ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties
- pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums
- riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums
- pakustināties Mosties, nedaudz pakustēties
- nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties
- ne drimēt nedrim ne kustēt nekust
- kuzināties nedaudz kustēties, lai ērtāk iekārtotos
- pamaisīties neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū)
- lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi
- lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi
- makacēt Nekārtīgi kustēties, it kā bez kādas vadības
- kā ierakts nekustīgi; nespējot kustēties
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli
- dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties
- lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties
- dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties
- dalzāt Nemierīgi kustēties
- žeisterēties Nemierīgi kustēties, žestikulēt
- saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam
- īļāties Nemierīgi žestikulēt, kustēties
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma
- griežas kā vilciņš nemitīgi kustēties, ko darot, strādājot
- bibļoties Nepacietīgi kustēties
- stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem)
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.)
- čampatāt Neveikli kustēt
- krābēties Neveikli kustēties
- kužņoties Neveikli kustēties
- kužoties Neveikli kustēties
- trusnīties Neveikli kustēties (iet, rāpot)
- sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā)
- buksēt nevirzīties uz priekšu; nekustēt no vietas
- kurmuļoties Niekoties, lēnām kustēties, ķepuroties
- blīnis Noguris, vājš cilvēks, kurš nespēj pakustēties
- novirmot Nokustēties
- nokustēt Nokustēties (1)
- tušņāties nolaidīgi strādāt; kustēties lēnām; tūļāties, vilcināties
- močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties)
- ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties)
- saņudzēt Pajukt, sakustēties
- pasakustēties Pakustēties
- pasakustināties Pakustēties
- pasakužināties Pakustēties
- pakustēt Pakustēties (1)
- pakustēt Pakustēties (2)
- pakustēt Pakustēties (3)
- pakustēt Pakustēties (4)
- pašvunkāties Pakustēties (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpoties
- pagrasīties Pakustēties, pavirzīties
- padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu
- pienaglot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties
- sapurināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā
- iekustināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties
- izkustināt panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties
- gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
- gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus
- pakustēties parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kustēties
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; mitēties
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties
- nostāt Pārstāt kustēties, virzīties; apstāties (1)
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū)
- maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū); atkārtoti iet, parādīties (kur)
- virināties pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties
- kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms
- samesties pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām
- sastingt pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā)
- sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- kulinēties Plandīties, kustētie vējā
- pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties
- spurot Raiti kustēties uz priekšu
- šudīties Raiti kustēties, šurp un turp skraidīt
- knidēt Rāpot, kustēties
- uz riņķi riņķveida kustības virzienā, pa riņķveida ceļu (pārvietot, kustēties u. tml.)
- šūpāties Ritmiski kustēties, svārstīties uz augšu uz leju, no vienas puses uz otru
- traušināties Rosīgi kustēties
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties
- sašaudīties sākt (pēkšņi) nemierīgi šurp un turp kustēties
- ielīņoties sākt kustēties
- sašautīties sākt pēkšņi, nemierīgi kustēties
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām
- sakustēt sakustēties
- sakņosīties Sakustēties
- sasakustēties Sakustēties
- sašļaukāties Sakustēties
- savējoties sakustēties (par papīriem gaisa kustības rezultātā u. tml.)
- sagreiļoties Sakustēties, sašūpoties greizi (parasti par šūpolēm)
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties
- noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt
- pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt
- koskinomantija Sietiņa tecināšana - zīlēšana ar iekārtu sietiņu, ļaujot tam brīvi kustēties un norādīt īsto vietu
- dīdelēties Smagi kustēties, šūpoties
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties
- aizkūžņāt Smagnēji aizkustēt, aizdoties
- aizkūžņāties Smagnēji aizkustēt, aizdoties
- iešvunkāties Spēcīgi iešūpoties, sakustēties
- trēsties Spēlēties, skraidīt, kustēties, jokoties (par bērniem)
- galdiņa dancināšana spiritisks eksperiments, kura laikā tā dalībnieki liek galdiņam kustēties
- ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties)
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1)
- vēcināties strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām)
- sisties strauji kustēties šurpu turpu
- spriņģēt strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem)
- dancāt strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parastik par dzīvniekiem)
- dejot strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.)
- diet strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties
- pasvaidīties strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties (2)
- pamētāties strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2)
- salēkties strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem)
- salēkties strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam
- virpuļot strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem)
- iestumt Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties
- vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā
- zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties
- saistīt šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
- ļuvenēt Šūpoties, kustēties (par purvainu ar zāli apaugušu vietu)
- boldarēties Šurp un turp kustēties
- ļindēt Šurp un turp kustēties
- ļunkāt Šurp un turp kustēties, grīļoties, līgoties
- motorisks tāds, kas liek kustēties, darbina; saistīts ar motoriku, tai raksturīgs
- vaļīgs tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties
- veikls tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām)
- nepacietīgs tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem)
- gumzāties Tālumā kustēties
- olēties Tālumā kustēties, rēgoties
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties
- iegūroties Tūļājoties iekustēties
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties; turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli
- riņķī Tuvumā (kam, kādam uzturēties), ap ko, gar ko (kustēties)
- klaņoties uz augšu un leju kustēties
- kužņot Uzbudināties, kustēties (galvenokārt no erekcijas, par vīrišķo locekli)
- skraidīt vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem; par dzīvniekiem)
- skraidelēt vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1)
- spārdīties vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām)
- šūpoties vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni)
- klanīties vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu)
- mētāties vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām)
- svaidīties vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām)
- lēkāt vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.)
- lēkāt vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem)
- purināties vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu)
- lemperēties Vaļīgi, brīvi kustēties
- izasvaidīties Veikli strādāt; strauji kustēties
- skraidīt Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām); ņirbēt
- dejot veikli, rotaļīgi kustēties (par dzīvniekiem); strauji lidināties (par kukaiņiem)
- kust kā teļa aste veltīgi daudz kustēties, nostrādāties
- celties un krist viļņoties augšup un lejup; ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju
- ņirmināt Virmot, smalki kustēties
- krēšļāties Virzīties (kam) priekšā, atrasties, kustēties (kā) priekšā, radot ēnu, traucējot redzamību
- lidināties Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) - parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- lidot virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- iet Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā
- peidžerēt Virzīties, kustēties
- klejot Virzīties, kustēties (par parādībām dabā)
- kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem
- kāpt Virzīties, kustēties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem
- kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
- ņibēt Žigli šurp un turp kustēties
kustēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV