Paplašinātā meklēšana
Meklējam jaust.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (75):
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst
- nožļeibt Apjaust, apjēgt, saprast
- apskārst Apjaust, aptvert
- uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību)
- lāgot Apsvērt, nojaust
- paust ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko)
- attikt Atjaust, atrast
- viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
- likt būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm)
- ost būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- smirdēt būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- paust būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos
- ieskatīties dvēselē daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus
- vuimāt Iegaumēt, saprast, nojaust, saost
- atskārst iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu)
- nogaumēt Ievērot, nojaust, sajēgt
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust
- ieskatīties Izzināt, apjaust
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu
- jutīt Just, nojaust
- saskatīt konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast
- nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko)
- durnēt likt (kādam) nojaust, saprast ko slepenu
- ģist Manīt, jaust, noprast
- atblenzt Manīt, nojaust, redzēt
- ost Manīt, uzzināt (ko); arī jaust
- čutnit Manīt; jaust
- čutnītiēs Manīt; jaust
- sablenkt Neskaidri redzēt, nojaust
- jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust
- mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko)
- atprast Noģist, nojaust, aptvert, apjēgt
- ģiest Nojaust
- matīt Nojaust
- noskārst Nojaust
- notīkt Nojaust
- noviedēt Nojaust
- pablenkt Nojaust (neskaidri)
- glenst Nojaust, just
- glemst Nojaust, noģist, redzēt
- dzirdēt Nojaust, noprast
- noģirst Nojaust, noprast
- noģist Nojaust, noprast
- nomanīt Nojaust, noprast
- saredzēt Nojaust, noprast
- sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
- saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
- uzģist Nojaust, noprast; arī saprast
- samanīt Nojaust, noprast; arī saprast, apzināties
- omāt Nojaust, ņemt vērā
- redzēties nojaust, paredzēt
- nolēzēt Nojaust, paredzēt; novērtēt
- skārst Nojaust, saprast
- nojust Nojaust; sajust
- dziezt Noskārst, nojaust
- just Noskārst, nojaust; apzināties
- sajust Noskārst, nojaust; apzināties
- likt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
- likt saprast panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust
- zīt Pazīt, zināt; ģist, nojaust
- nolasīt no lūpām pēc sejas izteiksmes uztvert, nojaust ko, vērīgi uzklausīt
- sajaust Sajust; arī nojaust
- izģist Saprast, apjaust
- jaustin savienojumā ar "jaust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
- starp rindām tā, ka var uztvert, nojaust tieši vārdos neizteikto teksta jēgu
- aplinks tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids)
- draudīgs tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi
- lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes
- aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu
Atrasts piemēros (9):
- tumsa Ārā bija melna tumsa, un tanku klātbūtni varēja nojaust tikai pēc to motoru trokšņa.
- sniegt Datora tehnoloģija dainu pētniecībā varot sniegt vēl neapjaustas iespējas.
- tehnoloģija Datora tehnoloģija dainu pētniecībā varot sniegt vēl neapjaustas iespējas.
- tumsa Mēness nespīdēja, tomēr zvaigžņu gaismas pietika, lai tumsā varētu nojaust izejas aprises.
- aprēķināt Pati vien pie visa vainīga — nespēja paredzēt, nojaust, aprēķināt, kas notiks pēc dažiem gadiem.
- filcēšana Puķe ir viena no vienkāršākajām lietām, ko apgūt, lai apjaustu, kas īsti ir filcēšana.
- pazīme Svešā balsī arī sāka jausties uztraukuma pazīmes.
- veiksme Un – vai vienmēr ir iespējams pateikt, kur beidzas režija un sākas scenogrāfija, horeogrāfija vai gaismas dizains; vai ir iespējams pat nojaust, kam bijusi izšķiroša loma izrādes veiksmē – galvenās lomas atveidotāja talanta mērogam, režisora fantāzijai vai teātra direktora ambīcijām un atbalstam?
- cirvis Un dzēra, sākumā viens otru ne saprazdami, ne kā, iesiluši sāka daudzmaz nojaust, par ko otrs runā, labi iedzēra, par karu sāka runāt, ka alus atšķaidīts, ka tatāru meičas nekam neder, par daudz grib, un sarunājušies sakāvās ar zobeniem un kara cirvjiem, paukojās un aizmiga kur kurais.
jaust citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv