Paplašinātā meklēšana
Meklējam ielikt.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (197):
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
- saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
- kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
- iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
- bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
- atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
- sprīdināt cieši iedzīt vai ielikt.
- pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- kvaterna Četras cita citā ieliktas loksnes.
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
- ieliktnītis Dem. --> ieliktnis.
- diegti Dīgstā ielikti graudi.
- duerna Divas viena otrā ieliktas loksnes.
- pieliekams Divd. --> pielikt.
- spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
- kūstošais elements drošinātāja kūstošais ieliktnis.
- drošinātāja ietvere drošinātāja sastāvdaļa, kurā ievieto vai iestiprina drošinātāja kūstošo ieliktni.
- dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
- cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus.
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- drošinātāja ieliktņa kušanas strāva elektriskā strāva, kas kausē drošinātāja ieliktni.
- sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
- nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā.
- voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana.
- pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
- Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.
- nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
- iešībēt Iebīdīt; ielikt; iestumt.
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
- tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus.
- iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā.
- īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā.
- salumstīt ielikt lumstus (audumā).
- sažabot ielikt zirgam mutē laužņus.
- iebāzt (arī iespiest) durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
- bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas.
- šķērkoki Ierīce šķēru (metu, velku) gatavošanai, sastāv no 2, nereti 3 viena otrā ieliktiem rāmjiem, kam jāgriežas ap asi.
- knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
- knībeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš.
- iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā).
- iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
- iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass.
- cāļu šķilšanās spēja inkubatorā ielikto un apaugļoto olu procentuālā attiecība.
- pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni.
- pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
- iekšējie antifoni īpaši vates, marles vai cita materiāla ieliktņi ausīs.
- pīrēt Izgādāt, ielikt vietā.
- parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- apozitīvs Kā pielikums; pielikts.
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- tefilins Kārbiņa, kurā ielikts rullītis ar tekstu no Toras.
- palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu.
- iekrāmēties Kārtojoties, kravājoties nejauši tikt (kur) ieliktam (par priekšmetu).
- mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu.
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
- kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei.
- kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji.
- otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- elastiskā histerēze ķermeņa deformācijas atpalikšana laikā no tam pieliktās slodzes, kā arī atšķirīgi deformācijas lielumi tā paša lieluma slodzes apstākļos.
- bezsvara stāvoklis ķermeņa stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
- slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
- magnetokaloriskais efekts magnētiķa temperatūras izmaiņa, adiabatiski izrnainot tam pielikto magnētisko lauku.
- bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis).
- centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru).
- antifriktīvie materiāli Materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo slīdberzei pakļautas mašīnu detaļas (gultņus, ieliktņus u. tml.); pretberzes materiāli.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- sidērisms Mesmera paņēmiens slimniekus ārstēt ar peldēm, kurās ielikta magnetizēta dzelzs.
- iečamdīt Nekārtīgi ielikt.
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās).
- dasvērt Nosvērt ar uzviju; sverot pielikt vairāk, nekā paredzēts.
- piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt).
- noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- padēklis Ola, kas ir ielikta mājputna ligzdā, lai panāktu, ka tas tur dēj.
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- redzināt Pakavus asināt, pielikt radzes.
- čūkstēt Par ugunī ieliktu mitru kurināmo; par krāsni, kurā deg šāds kurināmais.
- noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
- aizstrīpot Pasvītrot, ievilkt, ielikt zīmi.
- ielikums Paveikta darbība, rezultāts --> ielikt (2).
- iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- prīškys plōciņs pēdējais krāsnī ieliktais klaips.
- piespānēt Piebāzēt, pielikt.
- kvinterna Piecas cita citā ieliktas loksnes.
- ieglaust Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu).
- piekurināt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties).
- piekurt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties).
- piedurt Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt).
- pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt).
- pataisīt biezpienu pielikt biezpienam krējumu vai citu aizdaru.
- dēdināt Pielikt dēkli cirvja zobiem vai lemesim.
- apzāļot Pielikt garšvielas.
- grožot Pielikt grožus (zirgam).
- dasliet Pielikt kam (balstu).
- piešpricēt Pielikt klāt (naudu); papildināt (ar ko).
- apperpēt Pielikt mizas (pie rētām).
- perpēt Pielikt mizu (rētai).
- dalikt Pielikt pie ķermeņa daļas (piemēram, priekšmetu, kompresi).
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
- uzzolēt Pielikt zoli.
- pietapināt Pielikt, pielaist.
- piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
- piemeisterēt Pielikt, piestiprināt, piekonstruēt (piemēram, kādu detaļu ierīcei, rīkam).
- dabavīt Pielikt, pievienot; arī papildināt.
- pielicināt Pielikt, pievienot.
- adēt Pielikt, saskaitīt.
- adierēt Pielikt, saskaitīt.
- adjicēt Pielikt.
- piekart Pielikt.
- klātpielikts Pielikts, pievienots (kam) klāt.
- piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
- pielikt buras piestiprināt buras savās vietās pie apaļkokiem, piestiprināt priekšburas pie štagas un pielikt burām falles, bet atstāt nepaceltas.
- siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam.
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
- pretgriezējs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
- pretzobs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
- ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
- pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
- ontopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku veselumā, strādā ar to dabas potenciālu, kas cilvēkam ir ielikts šūpulī.
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma.
- ielikties Refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
- ielikties Refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
- iedarbes laiks relejam - laika posms no impulsa saņemšanas momenta līdz kontaktu pārslēgšanas brīdim; kūstošajam drošinātājam - laika sprīdis no īsslēguma (pārslodzes) strāvas iestāšanās brīža līdz ieliktņa izkušanai.
- donas Rieva koka trauka apakšmalā (lai varētu ielikt traukam dibenu).
- dzenamais ritenis ritenis, kura centram no transportlīdzekļa rāmja pielikts horizontāls spēks; tas rotē transportlīdzekļa virzes kustības rezultātā.
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
- voltampēru raksturlīkne sakarība, kas rada nelineāra rezistīva elementa pretestības maiņu, – strāvas atkarību no elementam pieliktā sprieguma.
- kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
- vilkne Saku iekšpusē ieliktais spilvens.
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- seksterna Sešas cita citā ieliktas loksnes.
- krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm.
- sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza.
- statiskā stiprība spēja izturēt vienreiz pielikto maksimālo ārējo spēku, nesagrūstot un nedeformējoties virs pieļaujamās plastisko deformāciju robežas.
- bābiņa Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- bābīna Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- bābiņš Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā); dodot panākt, ka paņem (rokā).
- iešaut Strauji ielikt, iemest.
- piesviest Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
- piešaut Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt).
- piemest Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
- pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
- piecirst Strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt).
- piegrūst Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
- piemest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piesviest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piecirst Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.); piesist, piespert.
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
- piespert Strauji, spēcīgi pielikt (kāļu, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
- iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā).
- iesagrūsties Strauji, steigā, arī nevērīgi tikt ieliktam, ievietotam.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
- pielikums Tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts --> pielikt(4).
- iesalikties Tikt ieliktam, iestiprinātam.
- sasalikties Tikt novietotam, ieliktam (daudz).
- iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- pielikties Tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti.
- piesviesties Tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem.
- pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt); tinot piesaistīt.
- potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma.
- triterna Trīs, cita citā ieliktas loksnes.
- padakstīties Uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam.
- ram uzsauciens zirgam (lai tas pagrieztos tā, ka var ieliet ūdeni un ielikt barību).
- pārlikt Veidojot, montējot u. tml., ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna.
- spaile Vieta jūrā, kur ieliktas 15-20 posmu ūdas.
- tangenciālā vilce vilce, kas vilces ritošā sastāvā pielikta pie dzenošo riteņu lokiem.
- zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā (piemēram, siltumizolējošs, ortopēdisks).
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
ielikt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV