Paplašinātā meklēšana
Meklējam gribu.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (142):
- dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu
- aizstebļīt Aizvest (kādu pret tā gribu)
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes)
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
- gardi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
- garšīgi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
- ar garšu ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert)
- kūsāt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- kūsēt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- kūsot ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- uzkūsāt ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- uzkūsot ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- nomest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu)
- nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu); nomest (6)
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu)
- izmest Atbrīvot (kādu) no darba (pret viņa gribu)
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama)
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta)
- atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu)
- attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
- Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
- iedzīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu
- piespiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu
- spiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem
- sadzīt būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu
- seksuālā vardarbība cilvēka iesaistīšana seksuālā darbībā pret viņa paša gribu
- kamikadze cilvēks, kas izpilda cita gribu
- varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
- streiklauzis cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu)
- kājlaiža cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu
- ci Daoisma metafizikā smalkā enerģija, kas aktivizē visas cilvēka organisma funkcijas un virza visus tā procesus gan saskaņā ar cilvēka gribu, gan neatkarīgi no tās
- subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka teksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2)
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
- psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu
- skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
- nadeila dzīva būtne, kas nedroši, bet nemitīgi pīkst vai čīkst, līdz apmierina savu iegribu
- tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens
- apetītelīgs Ēstgribu veicinošs; garšīgs
- apetītlīgs Ēstgribu veicinošs; garšīgs
- pantelisms filozofiska mācība, kas par pasaules procesu pamatu pasludina gribu
- mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu)
- Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
- Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
- Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
- Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu
- subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu
- iespiesties Iekļūt ar varu, viltu; iekļūt pret kāda gribu
- izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu)
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros
- publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
- Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam
- sakairināt izraisīt (ēstgribu), parasti stipri
- kvēlināt izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu); rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu)
- sasparoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt)
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}
- pravietot Iztulkot un sludināt dieva gribu
- atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām
- apslāpt kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi)
- gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem
- atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā
- griba lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
- gribu lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
- dievsgaus lieto, lai novēlētu labu ēstgribu un sātību
- daspiest likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
- dastatīt likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
- piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu
- spiest likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi
- arminiānisms mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam
- telēmatoloģija mācība par cilvēka gribu
- teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu
- grūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu
- iegrūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu
- opuščenijs Notiesātais, kas ticis ar varu pazemots un pret savu gribu kļuvis par pasīvo pederastu
- uzmācības Obsesijas - domas, atmiņas, bailes, tieksmes, šaubas, kas rodas slimam (dažreiz arī veselam) cilvēkam pret paša gribu
- sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu
- iegrūst panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī
- atdzīt panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu
- apslābt par spēku, gribu, interesi
- saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.)
- gailis pasīvais pederasts; cilvēks, ar kuru veikts pederastijas akts pret viņa gribu
- noziedzīga nodarījuma motīvs personas iekšējais pamudinājums, dziņa, tieksme, kas virza vainīgā gribu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
- hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem
- varēm Piespiedu kārtā; pret (kāda) gribu, vēlēšanos
- sakoncentrēt pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi
- nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ
- piespiedus Pret paša gribu; pēc pavēles, rīkojuma
- īstenums Psiholoģijā īpašība, kas var piemist cilvēka izteiksmes veidam un pastāv pilnīgā izteiksmes saskaņā ar visu cilvēka raksturu, t. i. ar viņa gribu, jūtām, kaislībām, dziļākām tieksmēm
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1)
- Atijs Nāvijs romiešu mitoloģijā - zinošākais priesteris - augurs, kurš jau agrā jaunībā izrādīja neparastas spējas izskaidrot dievu gribu pēc putnu izturēšanās
- padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties
- kairināt Rosināt, veicināt (ēstgribu)
- uzderināt Saderināt (piespiedu kārtā, pret personas gribu)
- pielīp kā dadzis Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu)
- līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu)
- ar gardu muti saka, ja kas ļoti garšo, ja ēd vai dzer ar baudu, lielu ēstgribu
- līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē
- gaus savienojumā "dievs gaus" lieto, novēlot labu ēstgribu
- pavešana netiklībā seksuālu darbību izdarīšana ar mazgadīgo, nepilngadīgu personu - pret tās gribu
- darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu
- zīmlēmis Senāk zīlnieks vai tiesnesis, kas pēc zināmām zīmēm iztulkoja Dieva gribu
- Volsungs Skandināvu mitoloģijā - slavens ziemeļzemes valdnieks, kam ir deviņi dēli un viena meita, kuru valdnieks pret viņas gribu izprecināja Gotlandes valdniekam
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.)
- dzelžains Spēcīgs (par gribu, raksturu); dzelzs (4)
- dzelzs Spēcīgs (par gribu, raksturu); dzelžains (4)
- lauzt streiku stāties darbā streikotāju vietā (pret viņu gribu)
- ciets Stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs (par raksturu, gribu)
- patvaļīgs tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem)
- patvarīgs tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2)
- valdonīgs tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu
- ummacīgs tāds, kas cenšas ar varu uzspiest savu gribu
- piespiests tāds, kas ir veicams, izpildāms pret savu gribu
- piespiedu tāds, kas notiek, izraisās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ
- spaidi tāds, kas organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē); arī nepatvaļīgs
- varmācīgs tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu
- brīv- tāds, kas saistīts ar brīvu gribu
- patvaļīgs tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus
- patvarīgs tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības
- dzinulis tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt)
- dzineklis tas, kas ierosina spēcīgu gribu kaut ko darīt; dzinulis, dziņa
- dzinējs tas, kas ierosina spēcīgu gribu ko darīt; [dzinulis]{s:537}
- testatorisks Testatora noteikts, ar viņa gribu saistīts
- sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties
- rāpāt citiem pa galvas virsu uzspiest citiem savu gribu
- būt uz kakla uzspiest savu gribu; būt noteicējam
- sēdēt uz kakla (kādam) uzspiest savu gribu; būt noteicējam
- uzmesties par kaklakungu varmācīgi uzspiest (kādam) savu gribu, varmācīgi pakļaut (kādu) sev
- praviešu grāmatas Vecās Derības grāmatas, kuras, kā uzskata, skaidro Dieva gribu
- aperiēns Viegls caurejas līdzeklis; līdzeklis, kas ierosina ēstgribu
gribu citās vārdnīcās:
MEV