Paplašinātā meklēšana

Meklējam gov.

Atrasts vārdos (158):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (1001):

drīzala (Svītrainas) govs vārds
benga Ābolainas govs vārds
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
dzirū Aicinājums govīm padzerties
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā
pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis
briedule Aļņa krāsas govs
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām
apsadauzīties Apaugļoties (par govi)
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas
sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
apvadāties Aplekties, pāroties (par govi)
grauļāties Aplipt ar govju mēsliem
dušināt Apsaukt govis ar "duš!"
apsēklāt Apsēklot (parasti govis)
cekula Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums
cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces
barkšļi Asumi govs žokļu iekšpusē
notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
izknitināt pienu atkārtoti nepilnīgi izslaucot govi, izraisīt piena izsīkšanu
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām
teļoties Atnesties (par govīm)
makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
aberdinangusi Ātraudzīgu gaļas govju šķirne
pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm)
atgurkstēties Atskanēt gurkstošai skaņai (piemēram, govij atgremojot kumosu)
atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
muzla Aukslējas; arī smaganas; mute; govs lūpas
Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties)
bale Balta govs
josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas
baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds
gulbene Baltas govs vārds
baltija Baltas govs vārds Nīcā
mice Baltgalvainas govs vārds
baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu)
balsāne Baltsāne - govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm
pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā
laidaraugša Bēniņi virs govju kūts
gaura Bieži un skaļi maujoša govs
bizoņa Bizojoša govs
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm
bizinēt Bizot (parasti par govīm)
dulles Blīvi ieradži govīm
bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā
BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods
BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods
BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš
Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.)
bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
brūnala Brūna govs
brūnaļa Brūna govs
brūnale Brūna govs
brūnava Brūna govs
zala Brūna govs
sarce brūna vai sarkana govs
brūne Brūnaļa; brūna govs
brunce Brūnas govs vārds
bruņķe Brūnas govs vārds
punika Brūnas vai sarkanas govs vārds
Molothrus ater brūngalvas govjustrazds
sēma govs brūni lāsaina govs
Molothrus badius brunspārnu govjustrazds
mēslāties būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi)
stīgāties būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi)
damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā
damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā
cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis)
čeka Ceturtdienā dzimusi govs
cetala Ceturtdienā dzimusi govs
cetaļa Ceturtdienā radusies govs
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti
govkopis cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists
coņ Coņ, nu! - sauciens, ar kuru nomierina govi, slaucot
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
čirkināt Čirkatām slaukt (govi)
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
goiņa dem. --> goja, govs
gojiņa dem. --> goja, govs
goliņa dem. --> gole, govs
golīte dem. --> gole, govs
govganiņš dem. --> govgans
gosnele dem. --> govs
gošņele dem. --> govs
gosnēna dem. --> govs
gostiņa dem. --> govs
gotele dem. --> govs
goteņa dem. --> govs
gotiņa dem. --> govs
gotulēns dem. --> govs
govtiņa dem. --> govs
goviņa dem. --> govs, goja
govuliņa dem. --> govs, gole
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
dienaļa Dienā dzimusi govs
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
govveidīgo apakšdzimta dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Bovinae"), mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem
taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
atslaukties dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm)
uzbalvāt govis dot govīm kaut ko garšīgu ēst (nelielu daudzumu)
grebēze Dūmene, govju beka ("Boletus bovinus")
biz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
bīz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
govmīzīte Dzeltenā govmīzīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
losene Dzeltenīgas spalvas govs
lošķis Dzeltenīgas spalvas govs
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom
saites nauda dzeramnauda par govs barošanu, kopšanu, ja to atved no "pušbariem"
sumazgas Dzēriens govīm
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.)
baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds
baltmugura Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu
baltmugara Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura
baltmugare Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura
baltmugure Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura
baltraģe Dzīvnieks (parasti govs) ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem
līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
hipodermatoze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina govju parastās un govju dienvidu spindeles kāpuri; entomoze
telazioze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina mušu pārnēsātās nematodes; visbiežāk slimo govis, retāk - zirgi
urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis
govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām
Ihēta Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete - debesu govs, kas dzemdējusi sauli
Hathora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, senākajos mītos minēta kā debesu govs, kas dzemdējusi sauli
Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem
iela Eja gar govju stāvvietām fermā
ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi
aierširi Ērširi - sarkanraibu piena govju šķirne
airšīri Ērširi, Ēršīras govis - sarkanraibu piena govju šķirne
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers
phoenicopteriformes Flamingoveidīgie
sēmale gaiši pelēka govs
liellopa gaļa gaļa, ko iegūst no govīm, vēršiem un telēm, kas vecākas par 3 gadiem
herefordi Gaļas govju šķirne
šorthorņi gaļas vai gaļas un piena govju šķirne; izveidota Lielbritānijā 18. gs.; šorthorņu govis
cekulis Garas spalvas govīm ragu starpā
nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā)
govis apgulējušās govis guļot nosmērējušās ar mēsliem
atvedīgas govis govis, kas ātri notīrās pēc atnešanās
Suillus bovinus govju beka
govju mīža govju beka ("Boletus bovinus")
Dictyocaulus viviparus govju diktiokauls
Tabanus bovinus govju diždundurs
Moniezia benedeni govju moniēzija
Sarcocystis blanchardi govju muskuļsporainis
Cow Parade govju parāde, publiskās mākslas un mecenātisma projekts
Piroplasma bovis govju piroplazma
tesmiņa pampums govju slimība - tesmeņa uztūkums
Hypoderma bovis govju spindele, ādspindeļu suga
Scaphidura oryzivora govju strazdvālodze
Latvijas brūnā govju šķirne
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
kombinētā virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa – govis, kas ražo divu veidu produkciju – pienu un gaļu, tomēr tās kā piena, tā gaļas ražošanā atpaliek no specializētajām piena un gaļas govīm
piena virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa, kuru galvenais produkcijas veids ir piens
spongiformā encefalopātija govju trakuma slimība; BSE
Trichomonas foetus govju trihomona
sikmes gaļa govju un aitas gaļa
sikmes tauki govju un aitu tauki (ap iekšām)
ragolīte govs
slaune govs (melna) ar baltu vēderu
slaune govs ar baltiem sāniem
zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds
mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs
radze govs ar ragiem
slaune govs ar raibu vēderu un raibiem sāniem
slaune govs ar sarkanbaltiem vai melnbaltiem sāniem
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds
lauvas aste govs aste
govs aiziet ciet govs beidz dot pienu
bokss govs individuālā atpūtas vieta, kuru brīvās turēšanas kūtī ierobežo ar metāla konstrukcijām
sūdu plāķis govs mēsli
govs stāv ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā
slīme govs pakakle
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās)
kleķene govs pļecka
govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena
govs aizcietēja govs vairs nav slaucama
pugala govs vārds
purala govs vārds
raine govs vārds
reģe govs vārds
rietala govs vārds
santene govs vārds
sarkaļa govs vārds
slaunene govs vārds
slauniķe govs vārds
slaunuža govs vārds
spīdala govs vārds
ķūtaļa Govs, govs vārds
adaine govs, kas atnesusies otrajā gadā
atdienīte govs, kas atnesusies otrajā gadā
puorslaucine govs, kas bez atnešanās otro gadu dod pienu
slaucama govs govs, kas dod pienu
sausā ālava govs, kas ir vesta pie buļļa, bet nav apaugļojusies
zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
slapstene govs, kas noklīst krūmos
pirmpiena govs govs, kas pirmo reizi atnesusies
vecpiene govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna; pārslaucene
piena govs govs, kuru izmanto piena ražošanai
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
vērša mūļa govu mūļa
govveidīgs Govveidīgo apakšdzimta - mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
kleburis Grabulis (ko govīm kaklā kar)
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast
Eiritions Grieķu mitoloģijā - gans, kas Eritejā ganīja milža Gēriona govis
telīdze Grūsna govs
vadaļa Grūsna govs
telīga Grūsnēja (govs)
grūsnīca Grūsnēja govs vai ķēve
telīgs Grūsns (par govi)
ellika Grūti savaldāmas govs vārds
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām
Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos
Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
dulluma kaite hroniska smadzeņu tūska, kas rodas, ja kavēta smadzeņu šķidruma attecēšana, biežāk sastop vecākiem smagā tipa zirgiem, retāk suņiem, govīm
dīkt Īdēt (par govīm, teļiem)
atīdēt Īdot atsaukties (par govīm)
iemest priekšā iedot govīm nedaudz ēst
iedīkties Ieīdēties (par govīm)
urva ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties
urve ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties
lecināmās stelles ierīce govju, mazāk cūku, aitu un ķēvju lecināšanai
ručka ierīce, kas atvieno govju ķēdes fermā
dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti
tprušeņ Ieto, labinot govi; tpruš
kaltināt ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu)
noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji
neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji
aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks
augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org
teļatniks Īpaša telpa govju fermā jaunpiedzimušo teļu novietošanai
karkļi Īpašas redeles siena vai citas lopbarības ielikšanai zirgiem vai govīm, arī labības izkratīšanai, izsijāšanai
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds
nopurkšt īsu brīdi radīt vibrējošu skaņu (piemēram, par zirgu, govi)
noīdēt īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm)
izaugstinājums Izaugsme; izcilnis ragu vietā tolai govij
kāpuris Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs
kāpurs Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs
nauž Izsauciens govs nomierināšanai
izknist Izsīkt (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā)
pļekāt Izvadīt (no organisma) ekstrementus (par govīm)
hanikss Jaku un govju krustojums
atdiene Jauna govs, kas vēl nedod pienu
gotena Jauna govs, tele
gotene Jauna govs, tele
frišpiena govs jaunpiene, govs, kas nesen atnesusies
Hydrodamalis gigas jūrasgovs jeb Stellera jūrasgovs
govainis kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem)
cūkčamariņš kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi)
pļečka Kāda, kas staigā iepletusies un zvalstīdamās (sieviete, vista, govs)
varduksnis kāds augs ar dzelteniem ziediem, garšīgs govīm
pienelītis kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums)
mūlis kāds ūdensdzīvnieks (vai putns), kas mauro kā govs
malčuksne kāds zināms augs, ko govis labi ēd
piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena
stabule kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs
tošna kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs)
tošņa kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs)
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
nīburs Kāpurs govs mugurā
nieburs Kāpurs govs mugurā; nīburs
ubogovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem
pledēkša kaut kas izplūdis, kā govs pļeka
graulāt kļūt netīram (par govi)
prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam
grebulis Koka govju zvans
grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast
žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast
Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
utgārša Krūmājs, kur gana govis
bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs)
klēva Kūts govīm un aitām
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij)
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām
kā līnis labi barots, brangs (parasti zirgs vai govs)
bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
laktācija laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai
servisperiods laiks (dienu skaits) no govs atnešanās līdz apaugļošanās brīdim; negrūsnības laiks
laktācijas periods (govij) laiks starp diviem grūsnības periodiem, kurā govs ir slaucama
dundurnīca Laiks, kad dunduri sāk lidot un govis bizot
izdzītene Laiks, kad govis dzen ganos
slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis)
cervele lamuvārds grūti savaldāmai govij
kurva lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai
ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas
Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša
Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm
tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem
pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs)
govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība
klambens Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
klambins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
klamburs Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
klimbins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem
koiza liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
koizaka liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
koizika liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien
kaldaune Liela, vāja govs
kaldūna Liela, vāja govs
kandava Liela, vāja govs
Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā
liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis)
gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis")
skrepstīte liesa govs
skrēpstīte Liesa govs
stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks
saita lieto (parasti atkārtojumā), mudinot (govis) iet kūtī, savā vietā
čirka lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas
čuru lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas
tpru lieto, labinot govi
tpruš lieto, labinot govi
mū lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas
stoi lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
ragovicieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragoviki" iedzīvotāji
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu
rogovcieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji
rogovkieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji
Pirogova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Piragova" nosaukuma variants
ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs
mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai
teļš Mājas govs mazulis
spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties
bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijas slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks
baltene Mājdzīvnieku sievišķais īpatnis (govs, vista u. c.)
bakas Mājlopu, gk. govju un aitu infekcijas slimība
Ubogova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ubagova" nosaukuma variants
uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu
sarietināt masējot tesmeni sagatavot govi slaukšanai
bundulis mazs jērs vai govs
aure Medību rags, govs rags
gribamzāles Medikamenti, ko dod govīm, lai tās meklētos
bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām
Rogovskie Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukuma variants
Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski
vērsināt Meklēties (par govi)
vēršoties Meklēties (par govi)
krētāt Meklēties (par govīm)
jaukties Meklēties (par mājdzīvniekiem, parasti par govi)
mellene Melna govs
mellika Melna govs
melluža Melna govs
melne Melna govs
mustika Melna govs
micala Melna govs ar gaišāku galvu
vabule Melna govs; šādas govs vārds
nakča Melnas govs vārds
naktala Melnas govs vārds
melle Melnas krāsas govs vārds
dūkala Melnbrūnas govs vārds
santala melnīgsnējas govs vārds
mantale Melnīgsnējas govs vārds
ogra Melnīgsnējas govs vārds
vabale Melnīgsnējas govs vārds
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
Vecpirogova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiragova" nosaukuma variants
grauļāt Mēslot (par govi)
duš Mierinājuma sauciens govij, to slaucot
jumala Miesās pilnīga meita, arī tauka govs
dzirduklis Miltu dzira govīm
dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem
guča Mīļvārdiņš govij
luža Mīļvārdiņš govij
pūpaliņa Mīļvārdiņš govij
tpruciņa Mīļvārdiņš govij
tpruka Mīļvārdiņš govij
tpruse Mīļvārdiņš govij
tprutaliņa Mīļvārdiņš govij
kabele Mīļvārdiņš govij un ķēvei
govju moniēzija moniēziju suga ("Moniezia benedeni"), ķermeņa garums - līdz 4 m, parazitē govīs un aitās
aitu moniēzija moniēziju suga ("Moniezia expansa"), ķermeņa garums - līdz 10 m, parzitē gk. aitās, retāk kazās, govīs
moderniecēni Muižas govju vai piena pārziņa (modernieka) bērni
Batekes plato nacionālais parks nacionālais parks Gabonā, Augšogoves provinces dienvidaustrumos
Bazarutu nacionālais parks nacionālais parks Mozambikas Iņanbanes provincē, ap Bazarutu arhipelāgu, izveidots 1971. gadā, jūrasgovju un jūras bruņurupuču aizsardzībai, tajā ietilpst 6 salas, no kurām lielākā ir Bazarutu
marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta
panūžāt nedaudz nomierināt (govis) sakot (nūž, nūž)
stāvēt (arī būt) ciet nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi, kazu)
ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka
atciči Neīsti, piena dziedzeriem līdzīgi, bet mazāki, veidojumi govs tesmeņa aizmugures daļā
gotele neliela govs
gotelīte neliela govs
puļa neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij)
boļa neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis
polis neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis
skambulis neliels zvans (piemēram, ko govij kaklā kārt)
kankals neliels zvans govīm
jauktava Nemierīga govs
jaukteve Nemierīga govs
kruva Nemierīga govs
švuļpaste nemierīga govs, kas sevi nošķir no citām
mīstavnīca Nemierīga sieviete vai govs
koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs)
vaļīgs Nepiesiets (par dzīvnieku, parasti aitu, govi)
veltēdis Neslaucama govs
piegraulāt Netīram kļūt (par govi)
aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu
kluga Nievīgs apzīmējums sievietei vai govij
karčavnīca Nikna govs
bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis
bumbeņa no gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā
laža no koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību
buļļu mātes no populācijas ciltskodola izvēlētas visaugstražīgākās govis jauno bullīšu ieguvei mākslīgās apsēklošanas stacijām
rītala no rīta dzimusi govs
rītaļa no rīta dzimusi govs
rītuļa no rīta dzimusi govs
pušbari nodot govi uz laiku citā saimniecībā slaukšanai par barošanu
malene Nogriezts gabals no govs ādas
krabas Noliesējusi govs
dušī Nomierināšanas sauciens govīm, kas badās
pircenīša nopirkta govs
govstiltiņš Norobežota govs stāvvieta kūtī
nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā
apgraulēt Nošķiest, apsmērēt ar govju mēsliem
ādeņīca novājējis zirgs (vai govs), kura vienīgā vērtība ir āda
Osogova Osogovas planina - Osogovska planina Balkānu pussalā
otaļa Otrdien dzimusi govs; šādas govs vārds
apslaukt pabeigt visu govju slaukšanu
Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem)
norietināt pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu
sterva Palaidnīga vai zaglīga govs
bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij
palse Palsa govs; šādas govs vārds
ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij
ierietināt panākt, ka (piens) ieriet govs tesmenī
aizbizināt panākt, ka aizbizo (govis)
atbizināt panākt, ka atbizo (govis)
aizlaidināt panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet
pārmeklēties pārāk ilgi meklēties (lai pārotos; par govi )
pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku
pārskraidīt pārāk ilgi novilcināt laiku, nepieņemt aunu (par aitu) vai bulli (par govi)
pārsalauzīties pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku)
rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
laist ciet govi pārstāt slaukt govi
(aiz)laist ciet (govi) pārstāt slaukt govi pirms atnešanās
aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi
pienēdis Pasaku tēls, kas izzīž govis
govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
pakačināt Pasaukt (govis), sakot "kač"
pačirpstināt Paslaukt (mazpienigu govi)
pačirkstināt Paslaukt (mazpienīgu govi)
valgs Pastāvīga vieta, nodalījums (kūtī), kur piesien dzīvnieku (parasti govi)
reibulīte Pavārds raibai govij
rumelēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
rumulēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
alne Pelēka govs
sirmala Pelēka, sirma govs
sarmule pelēkas govs vārds
palne Pelēki sirmas govs vārds
cieti Periods, kad govs nedod pienu
piekča Piektaļa - piektdienā dzimusi govs
pieča Piektdienā dzimusi govs
piektala Piektdienā dzimusi govs
piektaļa Piektdienā dzimusi govs
piektuļa Piektdienā dzimusi govs
piektuža Piektdienā dzimusi govs
piekuža Piektdienā dzimusi govs
pietaļa Piektdienā dzimušas govs vārds
piegrauļāt Piemēslot (par govi)
nograuļāt Piemēslot ar mēsliem (par govi)
kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm
piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē
trieks Piena dziedzeru iekaisums (parasti govīm) pirmajās dienās pēc atnešanās
džersejietes Piena govju šķirne
zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās
galactodendron Piena koks Venecuēlā, dod iesaldenu, krāsā un garšā govs pienam līdzīgu dzeramu sulu
stērdele Piena strūkla (slaucot govi)
sprigūls Piena strūkla, slaucot govi
pienādere Piena vēna (govs pavēderē)
pienice Pienīga govs
pienīdze Pienīga govs
pienīte Pienīga govs
paliekošais piens piens, kas pēc govs slaukšanas paliek tesmenī neizslaukts
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu
apslaukt Pieradināt pie slaukšanas (parasti jaunu govi, arī govi pēc atnešanās)
mietināt Piesiet (piem., govi) pie mieta ganībā
Derventa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā (_Derventa_), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dubica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šamaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Breza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostajnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Broda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bugojno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.)
Busovača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajniče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Cazina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čapļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelinaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čitluka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Doboja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.)
Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Drvara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Foča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fojnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gacko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Glamoča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Goražde pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gračanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradačaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradiška pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.)
Grude pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilidža pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilijaša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jablanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Jajce pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kakaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalesija pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalinovika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiseļaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kladaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kļuča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kneževa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Koņica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kotorvaroša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreševa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kupresa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Laktaši pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Livno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubuški pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lopare pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lukavaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
Maglaja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Miliči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Modriča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mrkoņičgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neuma pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nevesiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Odžaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Olova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Orašje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Petrova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Posušje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Prijedora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.)
Prņavora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
Prozora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rogatica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sapna pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Srbaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Stolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šipova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Teočaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tesliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tešaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tomislavgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Trebiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzla pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ugļevika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vareša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Visoka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Viteza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vlasenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.)
Zvornika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Žepče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Živinice pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mostara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadžiči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Čeliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Banoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zavidoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bijeļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bileča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šekoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Brčko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. )
Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.)
Omurtaga pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Opaka pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
Popova pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Targovište pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Antonova pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
Akjeni pilsēta Gabonā (_Akiéni_), Augšogoves provincē
Portžantila pilsēta Gabonā, Atlantijas okeāna un Gabonas līča krastā, Piejūras Ogove provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2006. g.)
Moanda pilsēta Gabonā, Augšogoves provincē, 30200 iedzīvotāju (2006. g.)
Fransvila pilsēta Gabonas dienvidaustrumos ("Franceville"), Augšogoves provinces administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2006. g.)
Lambarene pilsēta Gabonas rietumos, Vidusogoves provinces administratīvais centrs, osta Ogoves krastos, 25300 iedzīvotāju (2009. g.)
Grīnoka pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.)
Matervela pilsēta Lielbritānijā ("Motherwell"), Skotijā, Glazgovas dienvidaustrumu piepilsēta, 31900 iedzīvotāju (2011. g.)
Bonibridža pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Eloa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Folkērka pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Kambernolda pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Stērlinga pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas
Goričani pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.)
Mahala pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1230 iedzīvotāju (2003. g.)
Mataguži pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.)
Mojanoviči pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1850 iedzīvotāju (2003. g.)
Golubovci pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 2870 iedzīvotāju (2003. g.)
Segovija pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bahmača pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
Borzna pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bobrovica pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ičņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.)
Mena pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.)
Horodņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.)
Korjukivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
Novhoroda-Siverska pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nosivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.)
Baturina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ostera pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.)
Ņižina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.)
Semeņivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.)
Ščorsa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska
Priluki pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.)
Bekoboda pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada
ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.)
ciemaļa Pirkta govs (pretstatā pašu saimniecībā audzētai); šādas govs vārds
pircine pirktas govs vārds
ciemala Pirktas govs vārds
ciemale Pirktas govs vārds
atadīne pirmā vai otrā piena govs
mandža Pirmdienā dzimusi govs
pirmaļa Pirmdienā dzimusi govs
mandaļa Pirmdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
mancka Pirmdienā dzimušas govs vārds
maņčka Pirmdienā dzimušas govs vārds
maņdža Pirmdienā dzimušas govs vārds
pirmuļa Pirmdienā dzimušas govs vārds
pirmuža Pirmdienā dziumušas govs vārds
aizcietināt pirms laika pakāpeniski pārtraukt slaukt govi, lai tā vairs nedod pienu
gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot
kleteks Plaka, govs mēsli
govs plada plakans govs mēslu gabals
plaka Plakans govs mēslu gabals zemē
plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
dziemuļa Plankumainas govs vārds
gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas
pole Polis 2 (vērsis vai govs bez ragiem)
feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai
Ļudvikova Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" nosaukuma variants
Borkova Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" otrs nosaukums
žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos)
priekšpupa Priekšējais pups (piemēram, govij)
priekšpupi Priekšējie pupi (govij)
priekškuņģu atonija priekškuņģu motoriskās funkcijas pavājināšanās, ar ko mēdz slimot govis
kautiznākums procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas; Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%
cietiešana process, kurā govs pakāpeniski pārstāj dot pienu pirms atnešanās
krustmija process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers
Augšogove province Gabonā (_Haut-Ogoouē_), robežojas ar Ogoves-Lolo un Ogoves-Ivindo provinci, kā arī ar Kongo Republiku, administratīvais centrs - Fransvila
gotelēns Puslīdz jauna, laba izskata govs
pļecka Pusšķidra čupa; govs mēslu plācenis
maurāt radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku)
maurot radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
īdēt radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut
maut radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
izmaut radīt skaļu, dobju balss skaņu (parasti par govīm)
raiboliņa raiba govs
raibele Raiba govs
raibgosniņa Raiba govs
raicka Raiba govs
ziedaine Raiba govs
ziedainīte Raiba govs
ziedala Raiba govs
ziedaļa Raiba govs
ziedaļiņa Raiba govs
ziedele Raiba govs
plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem
slaunala raiba govs; netīra govs
slauna Raiba govs; netīra govs
slaune raiba, parasti melnraiba, govs
slaure raiba, parasti melnraiba, govs
raibuļa Raibaļa (govs)
karkles Redeles, kur zirgiem, govīm vai aitām ieliek sienu
Nautrēni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rogovka" bijušais nosaukums
rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji
rante rieva govij uz raga
rants rieva govij uz raga
sārtala Rudas govs vārds
rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
Rogova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" nosaukuma variants
aizcietēt Sacietēt (par govs tesmeni)
melns kā vabole saka par govi ar melnu spalva, arī par cilvēku ar ļoti tumšu ādas krāsu
si saka, dzenot govis
savilkt pienu ragos saka, ja govs norauj pienu
celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis
knist sākt samazināties (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā)
salnika Salne, salna govs
noslaukties Samazināt piena daudzumu (par govi)
sīklopi samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas)
nokarvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum algovicum")
atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā
Sarguņu ezers Sargovas ezers Izvaltas pagastā
rudele Sarkana govs
māraļa Sarkanas govs vārds
māraliņa Sarkanas govs vārds
sārtīte sarkanas vai sarkanīgas govs vārds
zale Sarkanbrūna govs
sarķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs
sārķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs
sarķene Sarkanbrūna, sarkanīga govs
brūklene Sarkanbrūnas govs vārds
sarkane sarkanīgas krāsas govs
ērširi Sarkanraibu piena govju šķirne
kokšķināt Sauciens govīm "kokš, kokš, kokš" aicinot tās padzerties
tprus Sauciens, ar ko aicina govis
tprusi Sauciens, ar ko aicina govis
kač Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis
koč Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis
se, mājā sauciens, ar kuru aicina mājās govis; parasti atkārtojumā
nūž Sauciens, ar kuru mudina govi stāvēt mierīgi (parasti slaucot)
valgā Sauciens, ar kuru mudina govis iet kūtī, savā vietā
se, ganos sauciens, kuru lieto dzenot govis ganos; parasti atkārtojumā
saitināt Saukt "saitē, saitē", lai piesietu govi
griezaimiņš Savēlies spalvu kušķis govij uz muguras
guč savienojumā "guč, guču" lieto saucot govis
guču savienojumā "guč, guču" lieto saucot govis
šlur savienojumā ar "šluru" raksturo skaņas, kas rodas slaucot govi
šļiku savienojumā ar "šļaku" apraksta govs slaukšanas skaņas
šļaku savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu)
piens savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai; laktācija
rīru Savienojumos ar "rīro, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai
riru Savienojumos ar "rīru, rīro" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai
rīro Savienojumos ar "rīru, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai
slaukšanas iekārta savstarpēji saistītu iekārtu komplekss govju vai citu piena ieguvei audzētu dzīvnieku slaukšanai un piena pirmapstrādei
kakacis Sažuvuši govs mēsli
govju tips selekcijas ceļā izveidotas govis, kam šķirnes ietvaros ir līdzīgs ārējais izskats, ķermeņa uzbūve un produktivitāte
Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas
Pani senindiešu mitoloģijā - viens no dēmonu vadoņiem, kuram Indra, Agni un Soma nolaupa govis
bašķis Senlatviešu govju dievs
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
pustuža sestdienā dzimusi govs
sešķe Sestdienā dzimusi govs
sestala Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
sestaļa Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
pustaļa Sestdienā dzimušas govs vārds
seska Sestdienā dzimušas govs vārds
feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa
simtgovju Simtgovju piens - medus
simtgovu Simtgovu piens - medus
salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
sirmula Sirma govs
dūce Sirmas vai pelēkas govs vārds
macuns Skābpiena produkts, ko gatavo no govs, kazas vai bifeļa piena
staltene Skaistas, labi barotas govs vārds
māvas skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla
gove Skrāpis (govju tīrīšanai)
govs Skrāpis (govju tīrīšanai)
bizot Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
pilnpiene Slaucama govs
izrietināt Slaucot (govi), parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka tesmenī neieplūst piens; slaucot, parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka govij pārstāj ieplūst (piens) tesmenī
aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai)
rirot slaukšanas laikā atkārti saukt "riru" (lai govs pierietētu tesmenī vairāk piena)
šļaune Slaune - govs ar baltu raibumu sānos
kranka Slikta, liesa govs
mītaļa Sliktas govs vai ķēves vārds
Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā
piena trieka smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām
mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem
aprietināt Spaidot apglāstīt govs pupus pirms slaukšanas (un nogaidīt, līdz sāk plūst piens)
bizenes Spāru un dunduru laiks, kad govis bizo
lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents
kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs
piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas
spreijas Sprēgas - dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
lopbarības smalcinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai; govīm barību sagraiza nažu trumulī 20–50 mm gabalos, cūkām vai putniem smalcināšanu turpina smalcinātājkamerā, kur iegūst 2–10 mm garus gabalus
briedene Staltbriežu govs
IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation")
IGC Starpvaldību konference ("Intergovernmental Conference")
cietstāvēšana stāvoklis (govij) no aizlaišanas līdz atnešanās dienai
neatgremošana stāvoklis, kurā govslopam zūd atgremošana
graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai
spraune Stūrgalvīga govs
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās
lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās
sudzenīca Sugas govs
izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā
glisa Suņu, govju ērce
glise Suņu, govju ērce
Kargova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Karigova" nosaukuma variants
Vonagava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vonagova" nosaukuma variants
bļeka Svaigi govs mēsli
grena Svaigi govs mēsli
greņa Svaigi govs mēsli
jonītu piens svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem
svēcka Svētdienā dzimušas govs vārds
svētala Svētdienā dzimušas govs vārds
svētaļa Svētdienā dzimušas govs vārds
svētuļa Svētdienā dzimušas govs vārds
svētuža Svētdienā dzimušas govs vārds
ķūtala Šādas govs vārds
piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu
šarolē Šarolē govis - gaļas liellopu šķirne, kas izaudzēta Francijā
Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
Campylobacter fetus šīs ģints suga, kas ierosina vibriozi govīm un aitām
Brucella melitensis šīs ģints suga, patogēna gk. aitām un kazām, arī govīm
Brucella abortus šīs ģints suga, patogēna gk. govīm
slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij
Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots
atdienītēm tā, ka atnesas otrajā gadā (par govi)
adienītēm tā, ka atnesas otrajā gadā (par govi); atdienītēm
svaigpiena Tāda (govs), kas nesen atnesusies
mīksta govs tāda govs, kuru ir viegli slaukt
pirmpiens Tādas govs piens, kas pirmo reizi atnesās
vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos
ciemuļa Tādas govs vārds, kas nopirkta un atvesta no citurienes
atriezine Tādas govs vārds, kas staigā ar paceltiem ragiem
briedale Tādas govs vārds, kurai ir stāvi un smaili ragi
baltragains tāds (dzīvnieks, parasti govs), kam balti ragi
bizelīgs tāds (dzīvnieks, parasti govs), kas mēdz daudz bizot
pienīgs tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena
mustains tāds, kam ap purnu tumšāki mati (spalva) nekā citur (piem., suns, govs)
kroņains tāds, kam ir (balt)raiba galva (par govīm)
dīceklis tāds, kam ir paradums bieži kaukt, arī par govi
raibgalīte tāds, kam ir raiba galva (par aitu vai govi)
raibgalviņa tāds, kam ir raiba galva (par aitu vai govi)
raibgalvīte tāds, kam ir raiba galva (par aitu vai govi)
kronains tāds, kam ir raiba galva (par govīm)
kronaiņš tāds, kam ir raiba galva (par govīm)
slauns tāds, kam ir raibs, parasti melnraibs, apmatojums (parasti par govīm)
tols tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.)
slaucams tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm); tāds, ko audzē piena ieguvei
govinis tāds, kas ir iegūts no govs (parasti par galu, ādu)
piens tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu)
Tergovište Targovište - pilsēta Bulgārijā
Eski Džumaja Targovište, pilsēta Bulgārijā
auroxen Taurgovs
bosnieši tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi
govēns Tele, jauna govs
jauntele Tele; jauna govs
baku detrīts teļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām)
tele Teļš (sievišķais īpatnis); nepieaugusi govs
mūle Tola govs (bez ragiem)
bezradze Tole - govs bez ragiem
bauža Tole, bezragu govs
buga Tole, govs bez ragiem
žauste Trakojoša govs
trešaļa Trešdienā dzimusi govs
trese Trešdienā dzimusi govs
trešele Trešdienā dzimusi govs
tresens Trešdienā dzimusi govs
trešala Trešdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
līva Tukla govs ar platu muguru, kas ejot viļņojas
dūmuļa Tumšas krāsas govs vārds
dumaļa Tumšbrūna govs
dūmaļa Tumšbrūna govs; sarkanbrūna govs ar tumšbrūnu galvu
dūmaliņa Tumši brūna govs
dūmuliņa Tumši brūna govs
dūkaņa Tumši brūnas govs vārds
tumšsarķe Tumši sarkana (govs)
Neretva upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā
Krka upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā
Krivaja upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
Spreča upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
Vrbasa upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km
Unaca upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka
Sana upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km
Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
Abanga upe Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonā (_Abanga_), Ogoves labā krasta pieteka
Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē
Sudosta upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka
Lima upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km
Drina upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai
Ostera upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka
Snova upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā
Sejma upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima
kodaļa uz košanu naska govs
žerkle uz leju nokāries govs kakla ādas izaugums
uzpļeckāt Uzdirst (par govi)
timpanitis Uzpūšanās, govju un sīklopu
tuš Uzsauciens govij
kokš Uzsauciens govīm
duš Uzsauciens, pamudinājums govīm
narīca Uztūkums govs tesmenī pēc atnešanās
Margava Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, garums - 6 km; Margova; Mergava
Surhoba Vahšas upes posms Tadžikistānā, starp Muksu un Obihingovas grīvām
nūžāt vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt
nūžināt vairākkārt teikt "nūž", lai panāktu, ka govs, kad to slauc, stāv mierīgi
ādenieks Vājš, zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda
Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars
valdzenis Valgs ar ko piesien sīklopus; valgs govij ap kaklu
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas
mugriņa vārds govij ar atšķirīgas krāsas muguru
muguriņa vārds govij ar citas krāsas muguru
sirsniņa vārds govij ar sirdsveidīgu plankumu pierē
vakare Vārds govij, kas dzimusi vakarā
mārika Vārds govij, kura dzimusi Marijas vai Māras dienā
puškala vārds govij, kurai starp ragiem ir apmatojuma kušķis
zibergovieši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" iedzīvotāji
kremala Veca govs
krisdole Veca govs
kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita
karva Veca, liesa govs
krencele Veca, vāja govs
krencelis Veca, vāja govs
klamba Vecs un vārgs mājdzīvnieks (zirgs, govs u. tml.)
Žogava Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Žogova" nosaukuma variants
vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai
agnihora Vēdiskā kulta ikdienas rituāls - govs piena upuris ugunij saulei lecot un norietot
Vala vēdiskajā mitoloģijā - dēmons, kas slēpj alās govis, kuras nolaupījis Pani, un pati šī ala
Višvarūpa vēdiskajā un hindu mitoloģijā - trīsgalvaina dēmoniskas dabas būtne, Tvaštara dēls, kas nolaupījis govis
Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu
pļekināt veidot mēslu čupas (par govīm)
slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli
vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris)
vērsināt Vest govi pie buļļa
Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa
čegaunis vieta starp govs ragiem
pakulde vieta uguns kuršanai zem virtuvē iemūrēta katla ūdens vai govju ēdiena vārīšanai
ienadze vieta zem naga (govij)
brangovieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Brangova" iedzīvotāji
somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību
apgrauļāties Viscaur aplipt ar govju mēsliem (grauli)
tolums vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm
Selgowsky Zelgovskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā
Zvirbuļu ezers Zibergovas ezers Vārkavas pagastā
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka, parasti govs, piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās
pirmpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas pirmo reizi ir atnesies
jaunpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas tikko vai nesen ir atnesies
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs
dugongs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dzimta ("Dugongidae"), divas sugas, no kurām viena - jūrasgovs - 18. gs. iznīcināta
mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks
Audhumla Ziemeļnieku mitoloģijā - govs, kas ar savu pienu barojusi milzi Imiru un izlaizījusi no sāls kalniem dievu ciltstēvu Buri
zilene Zila govs
ziluža Zilgani pelēka govs
ādenis Zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda; kleperis; ādainis
barašnoms Zoroastriešu attīrīšanās rituāls, kurā jāapmazgājas ar govs urīnu, smiltīm un ūdeni
žīvestiņa Žigla, izveicīga govs
Brizgava Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Brizgova" nosaukuma variants
Kargova Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Karigova" nosaukuma variants

Citās vārdnīcās nav šķirkļa gov.