Paplašinātā meklēšana

Meklējam gov.

Atrasts vārdos (157):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (971):

drīzala (Svītrainas) govs vārds.
benga Ābolainas govs vārds.
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji.
dzirū Aicinājums govīm padzerties.
aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā.
pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā.
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus.
francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis.
briedule Aļņa krāsas govs.
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām.
apsadauzīties Apaugļoties (par govi).
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
apvadāties Aplekties, pāroties (par govi).
grauļāties Aplipt ar govju mēsliem.
dušināt Apsaukt govis ar "duš!".
apsēklāt Apsēklot (parasti govis).
cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
cekula Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums.
babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces.
barkšļi Asumi govs žokļu iekšpusē.
notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
izknitināt pienu atkārtoti nepilnīgi izslaucot govi, izraisīt piena izsīkšanu.
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
teļoties Atnesties (par govīm).
makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem).
aberdinangusi Ātraudzīgu gaļas govju šķirne.
pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm).
atgurkstēties Atskanēt gurkstošai skaņai (piemēram, govij atgremojot kumosu).
atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas.
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums.
muzla Aukslējas; arī smaganas; mute; govs lūpas.
Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.).
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas.
baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds.
bale Balta govs.
baltija Baltas govs vārds Nīcā.
gulbene Baltas govs vārds.
mice Baltgalvainas govs vārds.
baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu).
balsāne Baltsāne - govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu.
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm.
pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā.
laidaraugša Bēniņi virs govju kūts.
gaura Bieži un skaļi maujoša govs.
bizoņa Bizojoša govs.
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
bizinēt Bizot (parasti par govīm).
dulles Blīvi ieradži govīm.
bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā.
BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods.
BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods.
BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš.
Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.).
bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis.
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
brūnala Brūna govs.
brūnaļa Brūna govs.
brūnale Brūna govs.
brūnava Brūna govs.
zala Brūna govs.
sarce brūna vai sarkana govs.
brūne Brūnaļa; brūna govs.
brunce Brūnas govs vārds.
bruņķe Brūnas govs vārds.
punika Brūnas vai sarkanas govs vārds.
Molothrus ater brūngalvas govjustrazds.
sēma govs brūni lāsaina govs.
Molothrus badius brunspārnu govjustrazds.
mēslāties Būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi).
stīgāties Būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi).
damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā.
damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā.
cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis).
čeka Ceturtdienā dzimusi govs.
cetala Ceturtdienā dzimusi govs.
cetaļa Ceturtdienā radusies govs.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
coņ Coņ, nu! - sauciens, ar kuru nomierina govi, slaucot.
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
čirkināt Čirkatām slaukt (govi).
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
goiņa Dem. --> goja, govs.
gojiņa Dem. --> goja, govs.
goliņa Dem. --> gole, govs.
golīte Dem. --> gole, govs.
govganiņš Dem. --> govgans.
goviņa Dem. --> govs, goja.
govuliņa Dem. --> govs, gole.
gosnele Dem. --> govs.
gošņele Dem. --> govs.
gosnēna Dem. --> govs.
gostiņa Dem. --> govs.
gotele Dem. --> govs.
goteņa Dem. --> govs.
gotiņa Dem. --> govs.
gotulēns Dem. --> govs.
govtiņa Dem. --> govs.
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
dienaļa Dienā dzimusi govs.
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
govveidīgo apakšdzimta dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Bovinae"), mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni.
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
grebēze Dūmene, govju beka ("Boletus bovinus").
biz Dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot.
govmīzīte Dzeltenā govmīzīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
losene Dzeltenīgas spalvas govs.
lošķis Dzeltenīgas spalvas govs.
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
saites nauda dzeramnauda par govs barošanu, kopšanu, ja to atved no "pušbariem".
sumazgas Dzēriens govīm.
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.).
baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds.
baltmugara Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
baltmugare Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
baltmugure Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
baltmugura Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu.
baltraģe Dzīvnieks (parasti govs) ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem.
līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds.
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
hipodermatoze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina govju parastās un govju dienvidu spindeles kāpuri; entomoze.
telazioze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina mušu pārnēsātās nematodes; visbiežāk slimo govis, retāk - zirgi.
urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis.
govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas.
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka.
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese.
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām.
Ihēta Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete - debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
Hathora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, senākajos mītos minēta kā debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
iela Eja gar govju stāvvietām fermā.
ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi.
aierširi Ērširi - sarkanraibu piena govju šķirne.
airšīri Ērširi, Ēršīras govis - sarkanraibu piena govju šķirne.
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā ("Loch Lomond"), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu.
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers.
phoenicopteriformes Flamingoveidīgie.
sēmale gaiši pelēka govs.
liellopa gaļa gaļa, ko iegūst no govīm, vēršiem un telēm, kas vecākas par 3 gadiem.
herefordi Gaļas govju šķirne.
šorthorņi gaļas vai gaļas un piena govju šķirne; izveidota Lielbritānijā 18. gs.; šorthorņu govis.
cekulis Garas spalvas govīm ragu starpā.
nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā).
govis apgulējušās govis guļot nosmērējušās ar mēsliem.
atvedīgas govis govis, kas ātri notīrās pēc atnešanās.
govju mīža govju beka ("Boletus bovinus").
Suillus bovinus govju beka.
Dictyocaulus viviparus govju diktiokauls.
Tabanus bovinus govju diždundurs.
Moniezia benedeni govju moniēzija.
Sarcocystis blanchardi govju muskuļsporainis.
Cow Parade govju parāde, publiskās mākslas un mecenātisma projekts.
Piroplasma bovis govju piroplazma.
tesmiņa pampums govju slimība - tesmeņa uztūkums.
Hypoderma bovis govju spindele, ādspindeļu suga.
Scaphidura oryzivora govju strazdvālodze.
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
Latvijas brūnā govju šķirne.
kombinētā virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa – govis, kas ražo divu veidu produkciju – pienu un gaļu, tomēr tās kā piena, tā gaļas ražošanā atpaliek no specializētajām piena un gaļas govīm.
piena virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa, kuru galvenais produkcijas veids ir piens.
spongiformā encefalopātija govju trakuma slimība; BSE
Trichomonas foetus govju trihomona.
zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds.
mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs.
radze govs ar ragiem
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds.
lauvas aste govs aste.
govs aiziet ciet govs beidz dot pienu.
bokss govs individuālā atpūtas vieta, kuru brīvās turēšanas kūtī ierobežo ar metāla konstrukcijām.
sūdu plāķis govs mēsli.
govs stāv (arī ir) ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
slīme govs pakakle.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena.
govs aizcietēja govs vairs nav slaucama.
pugala govs vārds.
purala govs vārds.
raine govs vārds.
reģe govs vārds.
rietala govs vārds.
santene govs vārds.
sarkaļa govs vārds.
slaunene govs vārds.
slauniķe govs vārds.
slaunuža govs vārds.
spīdala govs vārds.
ķūtaļa Govs, govs vārds.
puorslaucine govs, kas bez atnešanās otro gadu dod pienu.
slaucama govs govs, kas dod pienu.
sausā ālava govs, kas ir vesta pie buļļa, bet nav apaugļojusies.
zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
slapstene govs, kas noklīst krūmos.
pirmpiena govs govs, kas pirmo reizi atnesusies.
vecpiene govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna; pārslaucene.
piena govs govs, kuru izmanto piena ražošanai.
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
ragolīte govs.
vērša mūļa govu mūļa.
govveidīgs Govveidīgo apakšdzimta - mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni.
kleburis Grabulis (ko govīm kaklā kar).
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast.
Eiritions Grieķu mitoloģijā - gans, kas Eritejā ganīja milža Gēriona govis.
telīdze Grūsna govs.
vadaļa Grūsna govs.
telīga Grūsnēja (govs).
grūsnīca Grūsnēja govs vai ķēve.
telīgs Grūsns (par govi).
ellika Grūti savaldāmas govs vārds.
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām.
Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos.
Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
dulluma kaite hroniska smadzeņu tūska, kas rodas, ja kavēta smadzeņu šķidruma attecēšana, biežāk sastop vecākiem smagā tipa zirgiem, retāk suņiem, govīm.
dīkt Īdēt (par govīm, teļiem).
atīdēt Īdot atsaukties (par govīm).
iemest priekšā iedot govīm nedaudz ēst.
iedīkties Ieīdēties (par govīm).
urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
lecināmās stelles ierīce govju, mazāk cūku, aitu un ķēvju lecināšanai.
ručka Ierīce, kas atvieno govju ķēdes fermā.
dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti.
tprušeņ Ieto, labinot govi; tpruš.
kaltināt Ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu).
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org.
teļatniks Īpaša telpa govju fermā jaunpiedzimušo teļu novietošanai.
karkļi Īpašas redeles siena vai citas lopbarības ielikšanai zirgiem vai govīm, arī labības izkratīšanai, izsijāšanai.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
nopurkšt Īsu brīdi radīt vibrējošu skaņu (piemēram, par zirgu, govi).
noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
izaugstinājums Izaugsme; izcilnis ragu vietā tolai govij.
kāpuris Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
kāpurs Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
nauž Izsauciens govs nomierināšanai.
izknist Izsīkt (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā).
pļekāt Izvadīt (no organisma) ekstrementus (par govīm).
hanikss Jaku un govju krustojums.
atdiene Jauna govs, kas vēl nedod pienu.
gotena Jauna govs, tele.
gotene Jauna govs, tele.
frišpiena govs jaunpiene, govs, kas nesen atnesusies.
Hydrodamalis gigas jūrasgovs jeb Stellera jūrasgovs.
govainis Kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem).
cūkčamariņš Kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi).
pļečka Kāda, kas staigā iepletusies un zvalstīdamās (sieviete, vista, govs).
pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
mūlis Kāds ūdensdzīvnieks (vai putns), kas mauro kā govs.
malčuksne Kāds zināms augs, ko govis labi ēd.
piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena.
stabule Kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs.
tošna Kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs).
tošņa Kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs).
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
nieburs Kāpurs govs mugurā; nīburs.
nīburs Kāpurs govs mugurā.
ubogovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji.
horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem.
pledēkša Kaut kas izplūdis, kā govs pļeka.
prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
grebulis Koka govju zvans.
grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast.
žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast.
Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.).
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
utgārša Krūmājs, kur gana govis.
bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
klēva Kūts govīm un aitām.
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām.
kā līnis labi barots, brangs (parasti zirgs vai govs).
bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo.
bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo.
laktācija laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai.
servisperiods laiks (dienu skaits) no govs atnešanās līdz apaugļošanās brīdim; negrūsnības laiks.
laktācijas periods (govij) laiks starp diviem grūsnības periodiem, kurā govs ir slaucama.
dundurnīca Laiks, kad dunduri sāk lidot un govis bizot.
izdzītene Laiks, kad govis dzen ganos.
slaucamā reize, arī slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
cervele Lamuvārds grūti savaldāmai govij.
kurva Lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai.
ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas.
Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša.
Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm.
tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem.
pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs).
govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība.
klambens Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
klambins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
klamburs Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
klimbins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
koiza Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
koizaka Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
koizika Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
kaldaune Liela, vāja govs.
kaldūna Liela, vāja govs.
kandava Liela, vāja govs.
Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā.
liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis").
skrēpstīte Liesa govs.
stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks.
saita lieto (parasti atkārtojumā), mudinot (govis) iet kūtī, savā vietā
čirka Lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas.
čuru Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas.
tpru Lieto, labinot govi.
tpruš Lieto, labinot govi.
mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
stoi Lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties.
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
ragovicieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragoviki" iedzīvotāji.
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
rogovcieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji.
rogovkieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji.
Pirogova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Piragova" nosaukuma variants.
ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs.
mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai.
teļš Mājas govs mazulis.
spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties.
bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
baltene Mājdzīvnieku sievišķais īpatnis (govs, vista u. c.).
bakas Mājlopu, gk. govju un aitu infekcijas slimība.
Ubogova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ubagova" nosaukuma variants.
uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu.
sarietināt masējot tesmeni sagatavot govi slaukšanai.
bundulis Mazs jērs vai govs.
aure Medību rags, govs rags.
gribamzāles Medikamenti, ko dod govīm, lai tās meklētos.
bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām.
Rogovskie Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukuma variants.
Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski.
vērsināt Meklēties (par govi).
vēršoties Meklēties (par govi).
krētāt Meklēties (par govīm).
jaukties Meklēties (par mājdzīvniekiem, parasti par govi).
micala Melna govs ar gaišāku galvu.
vabule Melna govs; šādas govs vārds.
mellene Melna govs.
mellika Melna govs.
melluža Melna govs.
melne Melna govs.
mustika Melna govs.
nakča Melnas govs vārds.
naktala Melnas govs vārds.
melle Melnas krāsas govs vārds.
dūkala Melnbrūnas govs vārds.
santala melnīgsnējas govs vārds.
mantale Melnīgsnējas govs vārds.
ogra Melnīgsnējas govs vārds.
vabale Melnīgsnējas govs vārds.
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
Vecpirogova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiragova" nosaukuma variants.
grauļāt Mēslot (par govi).
duš Mierinājuma sauciens govij, to slaucot.
jumala Miesās pilnīga meita, arī tauka govs.
dzirduklis Miltu dzira govīm.
dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem.
kabele Mīļvārdiņš govij un ķēvei.
guča Mīļvārdiņš govij.
luža Mīļvārdiņš govij.
pūpaliņa Mīļvārdiņš govij.
tpruciņa Mīļvārdiņš govij.
tpruka Mīļvārdiņš govij.
tpruse Mīļvārdiņš govij.
tprutaliņa Mīļvārdiņš govij.
govju moniēzija moniēziju suga ("Moniezia benedeni"), ķermeņa garums - līdz 4 m, parazitē govīs un aitās.
aitu moniēzija moniēziju suga ("Moniezia expansa"), ķermeņa garums - līdz 10 m, parzitē gk. aitās, retāk kazās, govīs.
moderniecēni Muižas govju vai piena pārziņa (modernieka) bērni.
marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
panūžāt Nedaudz nomierināt (govis) sakot (nūž, nūž).
stāvēt (arī būt) ciet nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi, kazu).
ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
atciči Neīsti, piena dziedzeriem līdzīgi, bet mazāki, veidojumi govs tesmeņa aizmugures daļā.
gotele Neliela govs.
gotelīte Neliela govs.
puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
skambulis neliels zvans (piemēram, ko govij kaklā kārt).
kankals Neliels zvans govīm.
jauktava Nemierīga govs.
jaukteve Nemierīga govs.
kruva Nemierīga govs.
mīstavnīca Nemierīga sieviete vai govs.
koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs).
vaļīgs Nepiesiets (par dzīvnieku, parasti aitu, govi).
veltēdis Neslaucama govs.
piegraulāt Netīram kļūt (par govi).
aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu.
kluga Nievīgs apzīmējums sievietei vai govij.
bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis.
karčavnīca Nikna govs.
bumbeņa No gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
buļļu mātes no populācijas ciltskodola izvēlētas visaugstražīgākās govis jauno bullīšu ieguvei mākslīgās apsēklošanas stacijām.
rītala No rīta dzimusi govs.
rītaļa No rīta dzimusi govs.
rītuļa No rīta dzimusi govs.
pušbari nodot govi uz laiku citā saimniecībā slaukšanai par barošanu.
malene Nogriezts gabals no govs ādas.
krabas Noliesējusi govs.
dušī Nomierināšanas sauciens govīm, kas badās.
pircenīša nopirkta govs.
govstiltiņš Norobežota govs stāvvieta kūtī.
nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā.
apgraulēt Nošķiest, apsmērēt ar govju mēsliem.
Osogova Osogovas planina - Osogovska planina Balkānu pussalā.
otaļa Otrdien dzimusi govs; šādas govs vārds.
apslaukt Pabeigt visu govju slaukšanu.
Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja.
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja.
Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja.
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem).
norietināt Pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu.
sterva Palaidnīga vai zaglīga govs.
bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij.
palse Palsa govs; šādas govs vārds.
ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij.
ierietināt Panākt, ka (piens) ieriet govs tesmenī.
aizbizināt Panākt, ka aizbizo (govis).
atbizināt Panākt, ka atbizo (govis).
aizlaidināt Panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet.
pārmeklēties Pārāk ilgi meklēties (lai pārotos; par govi ).
pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku.
pārskraidīt Pārāk ilgi novilcināt laiku, nepieņemt aunu (par aitu) vai bulli (par govi).
pārsalauzīties Pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku).
rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
(aiz)laist ciet (govi) pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
laist ciet govi pārstāt slaukt govi.
aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu.
iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi.
pienēdis Pasaku tēls, kas izzīž govis.
govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
pakačināt Pasaukt (govis), sakot "kač".
pačirpstināt Paslaukt (mazpienigu govi).
pačirkstināt Paslaukt (mazpienīgu govi).
valgs Pastāvīga vieta, nodalījums (kūtī), kur piesien dzīvnieku (parasti govi).
reibulīte Pavārds raibai govij.
rumelēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
alne Pelēka govs.
sirmala Pelēka, sirma govs.
sarmule pelēkas govs vārds.
palne Pelēki sirmas govs vārds.
cieti Periods, kad govs nedod pienu.
piekča Piektaļa - piektdienā dzimusi govs.
pieča Piektdienā dzimusi govs.
piektala Piektdienā dzimusi govs.
piektaļa Piektdienā dzimusi govs.
piektuļa Piektdienā dzimusi govs.
piektuža Piektdienā dzimusi govs.
piekuža Piektdienā dzimusi govs.
pietaļa Piektdienā dzimušas govs vārds.
piegrauļāt Piemēslot (par govi).
nograuļāt Piemēslot ar mēsliem (par govi).
kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm.
piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē.
trieks Piena dziedzeru iekaisums (parasti govīm) pirmajās dienās pēc atnešanās.
zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās.
džersejietes Piena govju šķirne.
galactodendron Piena koks Venecuēlā, dod iesaldenu, krāsā un garšā govs pienam līdzīgu dzeramu sulu.
stērdele Piena strūkla (slaucot govi).
sprigūls Piena strūkla, slaucot govi.
pienādere Piena vēna (govs pavēderē).
pienice Pienīga govs.
pienīdze Pienīga govs.
pienīte Pienīga govs.
paliekošais piens piens, kas pēc govs slaukšanas paliek tesmenī neizslaukts.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
apslaukt Pieradināt pie slaukšanas (parasti jaunu govi, arī govi pēc atnešanās).
mietināt Piesiet (piem., govi) pie mieta ganībā.
Dubica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šamaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bratunaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
Breza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kostajnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Broda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bugojno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.).
Busovača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajniče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Cazina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.).
Čapļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
Čelinaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čitluka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
Derventa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Derventa"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.).
Doboja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.).
Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
Drvara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Foča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
Fojnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gacko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Glamoča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Goražde Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gračanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gradačaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.).
Gradiška Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.).
Grude Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilidža Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilijaša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
Jablanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Jajce Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kakaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalesija Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalinovika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.).
Kiseļaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kladaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kļuča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kneževa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Koņica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kotorvaroša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kreševa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kupresa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Laktaši Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
Livno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ļubiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ļubuški Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lopare Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
Lukavaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
Maglaja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Miliči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Modriča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mrkoņičgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Neuma Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Nevesiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
Odžaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
Olova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Orašje Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
Pale Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Petrova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
Posušje Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
Prijedora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.).
Prņavora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
Prozora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rogatica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ruda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.).
Sapna Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sokolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Srbaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Srebrenika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
Srebrenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Stolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šipova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Teočaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tesliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.).
Tešaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.).
Tomislavgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Travnika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
Trebiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.).
Trnova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tuzla Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ugļevika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vareša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.).
Visoka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
Višegrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Viteza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vlasenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zvornika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Žepče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Živinice Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mostara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hadžiči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Čeliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Banoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bihača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zavidoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bijeļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bileča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Šekoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Brčko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. ).
Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.).
Omurtaga Pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Opaka Pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.).
Popova Pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Targovište Pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
Antonova Pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.).
Akjeni pilsēta Gabonā (_Akiéni_), Augšogoves provincē.
Portžantila Pilsēta Gabonā, Atlantijas okeāna un Gabonas līča krastā, Piejūras Ogove provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2006. g.).
Moanda Pilsēta Gabonā, Augšogoves provincē, 30200 iedzīvotāju (2006. g.).
Fransvila Pilsēta Gabonas dienvidaustrumos ("Franceville"), Augšogoves provinces administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2006. g.).
Lambarene Pilsēta Gabonas rietumos, Vidusogoves provinces administratīvais centrs, osta Ogoves krastos, 25300 iedzīvotāju (2009. g.).
Grīnoka Pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.).
Matervela Pilsēta Lielbritānijā ("Motherwell"), Skotijā, Glazgovas dienvidaustrumu piepilsēta, 31900 iedzīvotāju (2011. g.).
Goričani Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.).
Mahala Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1230 iedzīvotāju (2003. g.).
Mataguži Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.).
Mojanoviči Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1850 iedzīvotāju (2003. g.).
Golubovci Pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 2870 iedzīvotāju (2003. g.).
Segovija Pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
Bahmača Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
Borzna Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bobrovica Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ičņa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.).
Mena Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.).
Horodņa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.).
Korjukivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
Novhoroda-Siverska Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Nosivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.).
Baturina Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ostera Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.).
Ņižina Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.).
Semeņivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.).
Ščorsa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska.
Priluki Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.).
Bekoboda Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada.
ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.).
ciemaļa Pirkta govs (pretstatā pašu saimniecībā audzētai); šādas govs vārds.
pircine pirktas govs vārds.
ciemala Pirktas govs vārds.
ciemale Pirktas govs vārds.
atadīne pirmā vai otrā piena govs.
mandaļa Pirmdienā dzimusi govs; šādas govs vārds.
mandža Pirmdienā dzimusi govs.
pirmaļa Pirmdienā dzimusi govs.
mancka Pirmdienā dzimušas govs vārds.
maņčka Pirmdienā dzimušas govs vārds.
maņdža Pirmdienā dzimušas govs vārds.
pirmuļa Pirmdienā dzimušas govs vārds.
pirmuža Pirmdienā dziumušas govs vārds.
aizcietināt pirms laika pakāpeniski pārtraukt slaukt govi, lai tā vairs nedod pienu.
gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot.
kleteks Plaka, govs mēsli.
plaka Plakans govs mēslu gabals zemē.
govs plada plakans govs mēslu gabals.
plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
dziemuļa Plankumainas govs vārds.
gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas.
pole Polis 2 (vērsis vai govs bez ragiem).
feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai.
Ļudvikova Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" nosaukuma variants.
Borkova Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" otrs nosaukums.
žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos).
priekšpupa Priekšējais pups (piemēram, govij).
priekšpupi Priekšējie pupi (govij).
priekškuņģu atonija priekškuņģu motoriskās funkcijas pavājināšanās, ar ko mēdz slimot govis.
kautiznākums Procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas. Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%.
cietiešana Process, kurā govs pakāpeniski pārstāj dot pienu pirms atnešanās.
krustmija Process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers.
gotelēns Puslīdz jauna, laba izskata govs.
pļecka Pusšķidra čupa; govs mēslu plācenis.
maurāt Radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku).
maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut.
maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
izmaut Radīt skaļu, dobju balss skaņu (parasti par govīm).
plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem.
slauna Raiba govs; netīra govs.
raiboliņa raiba govs.
raibele Raiba govs.
raibgosniņa Raiba govs.
raicka Raiba govs.
ziedaine Raiba govs.
ziedainīte Raiba govs.
ziedala Raiba govs.
ziedaļa Raiba govs.
ziedaļiņa Raiba govs.
ziedele Raiba govs.
slaune Raiba, parasti melnraiba, govs.
raibuļa Raibaļa (govs).
karkles Redeles, kur zirgiem, govīm vai aitām ieliek sienu.
Nautrēni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rogovka" bijušais nosaukums.
rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji.
rante rieva govij uz raga.
rants rieva govij uz raga.
sārtala Rudas govs vārds.
rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
Rogova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" nosaukuma variants.
aizcietēt Sacietēt (par govs tesmeni).
melns kā vabole saka par govi ar melnu spalva, arī par cilvēku ar ļoti tumšu ādas krāsu.
si Saka, dzenot govis.
savilkt pienu ragos saka, ja govs norauj pienu.
celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis.
knist Sākt samazināties (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā).
salnika Salne, salna govs.
noslaukties Samazināt piena daudzumu (par govi).
sīklopi Samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas).
nokarvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum algovicum").
atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā.
Sarguņu ezers Sargovas ezers Izvaltas pagastā.
rudele Sarkana govs.
māraļa Sarkanas govs vārds.
māraliņa Sarkanas govs vārds.
sārtīte sarkanas vai sarkanīgas govs vārds.
zale Sarkanbrūna govs.
sarķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
sārķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
sarķene Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
brūklene Sarkanbrūnas govs vārds.
sarkane sarkanīgas krāsas govs.
ērširi Sarkanraibu piena govju šķirne.
kokšķināt Sauciens govīm "kokš, kokš, kokš" aicinot tās padzerties.
tprus Sauciens, ar ko aicina govis.
tprusi Sauciens, ar ko aicina govis.
kač Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis.
koč Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis.
se, mājā sauciens, ar kuru aicina mājās govis; parasti atkārtojumā.
nūž Sauciens, ar kuru mudina govi stāvēt mierīgi (parasti slaucot).
valgā Sauciens, ar kuru mudina govis iet kūtī, savā vietā.
se, ganos sauciens, kuru lieto dzenot govis ganos; parasti atkārtojumā.
saitināt Saukt "saitē, saitē", lai piesietu govi.
griezaimiņš Savēlies spalvu kušķis govij uz muguras.
guč Savienojumā "guč, guču" lieto saucot govis.
guču Savienojumā "guč, guču" lieto saucot govis.
šlur Savienojumā ar "šluru" raksturo skaņas, kas rodas slaucot govi.
šļiku Savienojumā ar "šļaku" apraksta govs slaukšanas skaņas.
šļaku Savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu).
piens Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai; laktācija.
rīru Savienojumos ar "rīro, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai.
riru Savienojumos ar "rīru, rīro" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai.
rīro Savienojumos ar "rīru, riru" izmanto govs slaukšanas skaņu aprakstīšanai.
slaukšanas iekārta savstarpēji saistītu iekārtu komplekss govju vai citu piena ieguvei audzētu dzīvnieku slaukšanai un piena pirmapstrādei.
kakacis Sažuvuši govs mēsli.
govju tips selekcijas ceļā izveidotas govis, kam šķirnes ietvaros ir līdzīgs ārējais izskats, ķermeņa uzbūve un produktivitāte.
Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas.
Pani senindiešu mitoloģijā - viens no dēmonu vadoņiem, kuram Indra, Agni un Soma nolaupa govis.
bašķis Senlatviešu govju dievs.
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
sestala Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds.
sestaļa Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds.
pustuža sestdienā dzimusi govs.
sešķe Sestdienā dzimusi govs.
pustaļa Sestdienā dzimušas govs vārds.
seska Sestdienā dzimušas govs vārds.
feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa.
simtgovju Simtgovju piens - medus.
simtgovu Simtgovu piens - medus.
salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
sirmula Sirma govs.
dūce Sirmas vai pelēkas govs vārds.
macuns Skābpiena produkts, ko gatavo no govs, kazas vai bifeļa piena.
staltene Skaistas, labi barotas govs vārds.
Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla.
gove Skrāpis (govju tīrīšanai).
govs Skrāpis (govju tīrīšanai).
bizot Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
pilnpiene Slaucama govs.
izrietināt Slaucot (govi), parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka tesmenī neieplūst piens; slaucot, parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka govij pārstāj ieplūst (piens) tesmenī.
aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
rirot slaukšanas laikā atkārti saukt "riru" (lai govs pierietētu tesmenī vairāk piena).
šļaune Slaune - govs ar baltu raibumu sānos.
kranka Slikta, liesa govs.
mītaļa Sliktas govs vai ķēves vārds.
Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā.
piena trieka smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem.
aprietināt Spaidot apglāstīt govs pupus pirms slaukšanas (un nogaidīt, līdz sāk plūst piens).
bizenes Spāru un dunduru laiks, kad govis bizo.
lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
spreijas Sprēgas - dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
lopbarības smalcinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai; govīm barību sagraiza nažu trumulī 20–50 mm gabalos, cūkām vai putniem smalcināšanu turpina smalcinātājkamerā, kur iegūst 2–10 mm garus gabalus.
briedene Staltbriežu govs.
IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation").
IGC Starpvaldību konference ("Intergovernmental Conference").
cietstāvēšana Stāvoklis (govij) no aizlaišanas līdz atnešanās dienai.
neatgremošana Stāvoklis, kurā govslopam zūd atgremošana.
graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai.
spraune Stūrgalvīga govs.
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās.
lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās.
sudzenīca Sugas govs.
izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
glisa Suņu, govju ērce.
glise Suņu, govju ērce.
Kargova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Karigova" nosaukuma variants.
Vonagava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vonagova" nosaukuma variants.
bļeka Svaigi govs mēsli.
grena Svaigi govs mēsli.
greņa Svaigi govs mēsli.
jonītu piens svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
svēcka Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētala Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētaļa Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētuļa Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētuža Svētdienā dzimušas govs vārds.
ķūtala Šādas govs vārds.
piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu.
šarolē Šarolē govis - gaļas liellopu šķirne, kas izaudzēta Francijā.
Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
Campylobacter fetus šīs ģints suga, kas ierosina vibriozi govīm un aitām.
Brucella melitensis šīs ģints suga, patogēna gk. aitām un kazām, arī govīm.
Brucella abortus šīs ģints suga, patogēna gk. govīm.
slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij.
Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots.
adienītēm Tā, ka atnesas otrajā gadā (par govi); atdienītēm.
atdienītēm Tā, ka atnesas otrajā gadā (par govi).
svaigpiena Tāda (govs), kas nesen atnesusies.
mīksta govs tāda govs, kuru ir viegli slaukt.
pirmpiens Tādas govs piens, kas pirmo reizi atnesās.
vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos.
ciemuļa Tādas govs vārds, kas nopirkta un atvesta no citurienes.
atriezine Tādas govs vārds, kas staigā ar paceltiem ragiem.
briedale Tādas govs vārds, kurai ir stāvi un smaili ragi.
baltragains Tāds (dzīvnieks, parasti govs), kam balti ragi.
bizelīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), kas mēdz daudz bizot.
pienīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena.
mustains Tāds, kam ap purnu tumšāki mati (spalva) nekā citur (piem., suns, govs).
kroņains Tāds, kam ir (balt)raiba galva (par govīm).
dīceklis Tāds, kam ir paradums bieži kaukt, arī par govi.
raibgalīte Tāds, kam ir raiba galva (par aitu vai govi).
raibgalviņa Tāds, kam ir raiba galva (par aitu vai govi).
raibgalvīte Tāds, kam ir raiba galva (par aitu vai govi).
kronains Tāds, kam ir raiba galva (par govīm).
kronaiņš Tāds, kam ir raiba galva (par govīm).
slauns Tāds, kam ir raibs, parasti melnraibs, apmatojums (parasti par govīm).
tols Tāds, kam nav ragu (par dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm, arī par to galvām, pierēm u. tml.).
slaucams Tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm); tāds, ko audzē piena ieguvei.
govinis Tāds, kas ir iegūts no govs (parasti par galu, ādu).
piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
Tergovište Targovište - pilsēta Bulgārijā.
Eski Džumaja Targovište, pilsēta Bulgārijā.
auroxen Taurgovs.
bosnieši Tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi.
govēns Tele, jauna govs.
jauntele Tele; jauna govs.
baku detrīts teļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām).
tele Teļš (sievišķais īpatnis); nepieaugusi govs.
mūle Tola govs (bez ragiem).
bezradze Tole - govs bez ragiem.
bauža Tole, bezragu govs.
buga Tole, govs bez ragiem.
žauste Trakojoša govs.
trešala Trešdienā dzimusi govs; šādas govs vārds.
trešaļa Trešdienā dzimusi govs.
trese Trešdienā dzimusi govs.
trešele Trešdienā dzimusi govs.
tresens Trešdienā dzimusi govs.
līva Tukla govs ar platu muguru, kas ejot viļņojas.
dūmuļa Tumšas krāsas govs vārds.
dūmaļa Tumšbrūna govs; sarkanbrūna govs ar tumšbrūnu galvu.
dumaļa Tumšbrūna govs.
dūmaliņa Tumši brūna govs.
dūmuliņa Tumši brūna govs.
dūkaņa Tumši brūnas govs vārds.
tumšsarķe Tumši sarkana (govs).
Neretva Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā.
Krka Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā.
Krivaja Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
Spreča Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
Bosna Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā.
Vrbasa Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km.
Sana Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
Unaca Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka.
Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
Abanga upe Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonā (_Abanga_), Ogoves labā krasta pieteka.
Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē.
Sudosta Upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka.
Lima Upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km.
Drina Upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai.
Ostera Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka.
Snova Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā.
Sejma Upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima.
kodaļa Uz košanu naska govs.
žerkle Uz leju nokāries govs kakla ādas izaugums.
uzpļeckāt Uzdirst (par govi).
timpanitis Uzpūšanās, govju un sīklopu.
tuš Uzsauciens govij.
kokš Uzsauciens govīm.
duš Uzsauciens, pamudinājums govīm.
narīca Uztūkums govs tesmenī pēc atnešanās.
Margava Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, garums - 6 km; Margova; Mergava.
Surhoba Vahšas upes posms Tadžikistānā, starp Muksu un Obihingovas grīvām.
nūžāt Vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt.
nūžināt Vairākkārt teikt "nūž", lai panāktu, ka govs, kad to slauc, stāv mierīgi.
ādenieks Vājš, zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda.
Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars.
valdzenis Valgs ar ko piesien sīklopus; valgs govij ap kaklu.
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni.
pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
muguriņa Vārds govij ar citas krāsas muguru.
sirsniņa vārds govij ar sirdsveidīgu plankumu pierē.
vakare Vārds govij, kas dzimusi vakarā.
mārika Vārds govij, kura dzimusi Marijas vai Māras dienā.
puškala vārds govij, kurai starp ragiem ir apmatojuma kušķis.
zibergovieši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" iedzīvotāji.
kremala Veca govs.
krisdole Veca govs.
kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita.
karva Veca, liesa govs.
krencele Veca, vāja govs.
krencelis Veca, vāja govs.
klamba Vecs un vārgs mājdzīvnieks (zirgs, govs u. tml.).
Žogava Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Žogova" nosaukuma variants.
vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai.
vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
agnihora Vēdiskā kulta ikdienas rituāls - govs piena upuris ugunij saulei lecot un norietot.
Vala vēdiskajā mitoloģijā - dēmons, kas slēpj alās govis, kuras nolaupījis Pani, un pati šī ala.
Višvarūpa vēdiskajā un hindu mitoloģijā - trīsgalvaina dēmoniskas dabas būtne, Tvaštara dēls, kas nolaupījis govis.
Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu.
pļekināt Veidot mēslu čupas (par govīm).
slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli.
vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris).
vērsināt Vest govi pie buļļa.
Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa.
čegaunis Vieta starp govs ragiem.
pakulde Vieta uguns kuršanai zem virtuvē iemūrēta katla ūdens vai govju ēdiena vārīšanai.
ienadze Vieta zem naga (govij).
brangovieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Brangova" iedzīvotāji.
somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību.
apgrauļāties Viscaur aplipt ar govju mēsliem (grauli).
tolums Vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
zebroīds Zebras un zirga vai govs, arī zebras un ēzeļa krustojums.
Selgowsky Zelgovskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
Zvirbuļu ezers Zibergovas ezers Vārkavas pagastā.
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka, parasti govs, piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
pirmpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas pirmo reizi ir atnesies.
jaunpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas tikko vai nesen ir atnesies.
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
dugongs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dzimta ("Dugongidae"), divas sugas, no kurām viena - jūrasgovs - 18. gs. iznīcināta.
mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks.
Audhumla Ziemeļnieku mitoloģijā - govs, kas ar savu pienu barojusi milzi Imiru un izlaizījusi no sāls kalniem dievu ciltstēvu Buri.
zilene Zila govs.
ziluža Zilgani pelēka govs.
ādenis Zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda; kleperis; ādainis.
barašnoms Zoroastriešu attīrīšanās rituāls, kurā jāapmazgājas ar govs urīnu, smiltīm un ūdeni.
žīvestiņa Žigla, izveicīga govs.
Brizgava Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Brizgova" nosaukuma variants.
Kargova Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Karigova" nosaukuma variants.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa gov.